(1)

Atbilstīgi pamatregulas 5. pantam ar Regulu (EK) Nr. 2604/2000 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu dažu tādu polietilēntereftalāta veidu importam, kuru izcelsme ir Indijā, Indonēzijā, Malaizijā, Korejas Republikā, Taivānā un Taizemē.

(2)

Pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Padome ar Regulu (EK) Nr. 192/2007 (3) nolēma, ka minētie pasākumi būtu jāturpina.

(3)

Ar paziņojumu, kas 2012. gada 24. februārī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4), Eiropas Komisija (“Komisija”) sāka attiecīgo pasākumu citu termiņa beigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punkta noteikumiem. Minētā izmeklēšana vēl paralēli turpinās un tiks pabeigta ar atsevišķu tiesību aktu.

(4)

Komisija ir saņēmusi pieprasījumu par pārskatīšanas sākšanu saistībā ar “jaunu eksportētāju” saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pieprasījumu iesniedza Lealea Enterprise Co., Ltd (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir ražotājs eksportētājs Taivānā (“attiecīgā valsts”).

(5)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka izmeklēšanas periodā, proti, laikposmā no 1998. gada 1. oktobra līdz 1999. gada 30. septembrim (“sākotnējās izmeklēšanas periods”), nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību.

(6)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka nav saistīts ne ar vienu attiecīgā ražojuma ražotāju eksportētāju, kam piemēro minētos antidempinga pasākumus.

(7)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību ir sācis pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām.

(8)

Komisija pārbaudīja pieprasījuma iesniedzēja iesniegtos pirmšķietamos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai sāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajai Savienības ražošanas nozarei bija dota iespēja sniegt piezīmes, Komisija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 653/2012 (5) sāka pārskatīt Regulu (EK) Nr. 192/2007 attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju.

(9)

Attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja ražotā un eksportam uz Savienību pārdotā attiecīgā ražojuma importu antidempinga maksājums dažiem polietilēntereftalāta veidiem, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 192/2007, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 653/2012 tika atcelts. Vienlaikus atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam muitas dienestiem tika uzdots veikt attiecīgus pasākumus šāda importa reģistrācijai.

(10)

Attiecīgais ražojums ir tāds polietilēntereftalāts (“PET”) ar viskozitātes koeficientu 78 ml/g vai lielāku saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartu 1628-5, kura izcelsme ir Taivānā un uz kuru patlaban attiecas KN kods 3907 60 20 (“attiecīgais ražojums”).

(11)

Komisija oficiāli paziņoja Savienības ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts pārstāvjiem par pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa.

(12)

Komisija nosūtīja antidempinga anketu pieprasījuma iesniedzējam un saistītajiem uzņēmumiem un atvēlētajā termiņā saņēma atbildes.

(13)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu jaunā eksportētāja statusu un dempingu, un veica pārbaudes apmeklējumus pieprasījuma iesniedzēja uzņēmuma telpās Taivānā.

(14)

Pārskatīšanas izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(15)

Izmeklēšanā apstiprināja, ka uzņēmums nav eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējās izmeklēšanas periodā un ir sācis to eksportēt uz Savienību pēc minētā perioda.

(16)

Kaut arī eksportētie daudzumi bija ierobežoti, tomēr tika konstatēts, ka tie ir pietiekami, lai ticami noteiktu dempinga starpību. Nosūtīšanas apjoma un apgrozījuma ziņā uz vienu klientu tie bija salīdzināmi ar pieprasījuma iesniedzēja darījumiem trešo valstu tirgos.

(17)

Attiecībā uz citiem nosacījumiem jauna eksportētāja statusa atzīšanai uzņēmums spēja pierādīt, ka nav tieši vai netieši saistīts ne ar vienu Taivānas ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas spēkā esošie attiecīgajam ražojumam noteiktie antidempinga pasākumi.

(18)

Attiecīgi tika apstiprināts, ka uzņēmums būtu jāatzīst par “jaunu eksportētāju” saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu un tādēļ tam būtu jānosaka individuāla dempinga starpība.

(19)

Pieprasījuma iesniedzējs ražo un pārdod attiecīgo ražojumu iekšzemes tirgū un eksporta tirgos. Pieteikuma iesniedzējs visos tirgos to pārdod tieši.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumi iekšzemes tirgū tika uzskatīti par reprezentatīviem, ja pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū bijis vismaz 5 % no eksporta pārdošanas kopapjoma uz Savienību. Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs uz Savienību eksportējis vienu ražojuma veidu un ka to pašu ražojuma veidu pieteikuma iesniedzējs kopumā reprezentatīvos daudzumos pārdevis iekšzemes tirgū.

(21)

Pēc tam Komisija arī pārbaudīja, vai attiecīgā ražojuma pārdevumus iekšzemes tirgū reprezentatīvos daudzumos varētu uzskatīt par pārdevumiem parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot rentablo pārdevumu īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū. Tā kā parastā tirdzniecības apritē ir bijuši pietiekami lieli pārdevumi, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas iekšzemes tirgū.

(22)

Attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām cenām.

(23)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu.

(24)

Lai normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums būtu taisnīgs, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Visos gadījumos, kad tika atzīts par pieņemamu, precīzu un pamatotu ar ticamiem pierādījumiem, tika izdarītas korekcijas saistībā ar apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas, papildu un kredīta izmaksām.

(25)

Dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar visu eksporta darījumu cenu vidējo svērto vērtību Savienībā. Uz Savienību tika veikti nedaudzi eksporta darījumi, tāpēc atsevišķās eksporta cenas uz Savienību tika salīdzinātas arī ar vidējo svērto normālo vērtību tajā mēnesī, kurā eksports bija veikts.

(26)

Abos gadījumos minētie salīdzinājumi parādīja, ka ir de minimis dempings attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, kas eksportēja uz Savienību PIP laikā.

(27)

PIP noteiktā dempinga starpība attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju bija de minimis līmenī. Tādēļ tiek ierosināts noteikt maksājumu EUR 0 par tonnu, kura pamatā ir de minimis dempinga starpība, un attiecīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 192/2007.

(28)

Ņemot vērā šos konstatējumus, importa reģistrācija, kas noteikta ar Regulu (ES) Nr. 653/2012, būtu jāpārtrauc bez antidempinga maksājumu iekasēšanas ar atpakaļejošu spēku.

(29)

Attiecīgās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ierosināt antidempinga maksājumu EUR 0 par tonnu attiecīgā ražojuma importam, ko veic pieprasījuma iesniedzējs, un attiecīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 192/2007. To piezīmes attiecīgā gadījumā tika izskatītas un ņemtas vērā.

(30)

Šī pārskatīšana neietekmē datumu, no kura saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu vairs nav spēkā ar Regulu (EK) Nr. 192/2007 noteiktie pasākumi,