12.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/1

(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2/2012 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu 24,7 % apmērā dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importam visiem citiem uzņēmumiem, kas nav minēti regulas 1. panta 2. punktā, pēc tādu pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas, kurus noteica ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1890/2005 (3) (“sākotnējā regula”). Minētos pasākumus turpmāk tekstā sauc par “spēkā esošajiem pasākumiem” vai “sākotnējiem pasākumiem” un izmeklēšanu, kuras rezultāts ir ar sākotnējo regulu noteiktie pasākumi, – par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Eiropas Komisija (“Komisija”), apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un noteikusi, ka ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, ir nolēmusi pēc savas iniciatīvas izmeklēt tādu antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kas noteikti dažu ĶTR izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importam, un noteikt, ka jāreģistrē dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu imports, kas nosūtīts no Malaizijas, Taizemes un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Malaizijas, Taizemes un Filipīnu izcelsme.

(3)

Izmeklēšana tika sākta 2012. gada 15. jūnijā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 502/2012 (4) (“izmeklēšanas sākšanas regula”).

(4)

Komisijai pieejamie pirmšķietamie pierādījumi atklāja, ka pēc pasākumu noteikšanas sākotnējā izmeklēšanā ievērojami mainījies tirdzniecības modelis saistībā ar eksportu no ĶTR, Malaizijas, Taizemes un Filipīnām uz Savienību, un tam par pietiekamu iemeslu vai pamatojuma varēja būt tikai sākotnējā izmeklēšanā noteiktie pasākumi. Tika apgalvots, ka šīs pārmaiņas varēja rasties saistībā ar dažu ĶTR izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu pārsūtīšanu caur Malaiziju, Taizemi un Filipīnām uz Savienību.

(5)

Turklāt pierādījumi liecināja, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme tika mazināta gan daudzuma, gan cenas izteiksmē. Pierādījumi norādīja uz to, ka šis palielinātais importa daudzums no Malaizijas, Taizemes un Filipīnām tika veikts par cenu, kas ir zemāka par sākotnējā izmeklēšanā noteikto cenu, kura nenodara kaitējumu un kura koriģēta, ņemot vērā izejmateriālu cenu pieaugumu.

(6)

Visbeidzot, bija pierādījumi tam, ka cenas dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importam, kas nosūtīts no Malaizijas, Taizemes un Filipīnām, bija dempinga cenas attiecībā pret normālo vērtību, kura iepriekš noteikta sākotnējā izmeklēšanā un kura koriģēta, ņemot vērā izejmateriālu cenu pieaugumu.

(7)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja ĶTR, Malaizijas, Taizemes un Filipīnu iestādēm, minēto valstu ražotājiem eksportētājiem, zināmajiem iesaistītajiem Savienības importētājiem un Savienības ražošanas nozarei.

(8)

Atbrīvojuma veidlapas tika nosūtītas tiem ražotājiem/eksportētājiem Malaizijā, Taizemē un Filipīnās, kas bija zināmi Komisijai vai attiecīgo valstu pārstāvniecībās Eiropas Savienībā. Anketas tika nosūtītas ražotājiem/eksportētājiem ĶTR, kas bija zināmi Komisijai vai attiecīgo valstu pārstāvniecībās Eiropas Savienībā. Anketas tika nosūtītas arī zināmajiem importētājiem Savienībā.

(9)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt viedokli un izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu. Visām ieinteresētajām personām tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā varētu tikt piemērots pamatregulas 18. pants un ka konstatējumi varētu tikt izdarīti, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(10)

Septiņi Malaizijas, seši Taizemes un trīs Filipīnu ražotāji/eksportētāji un attiecīgā gadījumā to saistītie uzņēmumi ĶTR iesniedza aizpildītas atbrīvojuma veidlapas. Formālu iemeslu dēļ noraidīja dokumentus, ko iesniedza divi Malaizijas uzņēmumi, viens Taizemes un viens Filipīnu uzņēmums, jo tika konstatēts, ka attiecīgie uzņēmumi izmeklējamo ražojumu neražo, vai tie nesadarbojās pēc atbrīvojuma veidlapas iesniegšanas vai arī atbrīvojuma veidlapu iesniedza ļoti vēlā izmeklēšanas posmā.

(11)

Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza divi Ķīnas eksportētāji un četri Savienības importētāji/importētāju grupas.

(12)

Komisija veica pārbaudes apmeklējumus šajos uzņēmumos:

(13)

Ziņošanas periods (“ZP”), t. i., laika posms, par kuru veica pievienotās vērtības testus un dempinga/mērķa cenu samazinājuma aplēses, aptvēra 12 mēnešus (no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam). Izmeklēšanas periods (“IP”), t. i., laika posms, par kuru veica tirdzniecības modeļu pārmaiņu analīzi un pārbaudīja pasākumu iespējamo apiešanu, aptvēra laika posmu no sākotnējo pasākumu noteikšanas līdz ZP beigām.

(14)

Lai novērtētu, vai pasākumi tiek apieti, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu secīgi analizēja, vai ir vērojamas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR, trim attiecīgajām valstīm un Savienību; vai šīs izmaiņas izraisījusi kāda prakse, process vai darbs, kam nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma noteikšana; vai ir pierādījumi par kaitējumu vai to, ka maksājuma koriģējošā ietekme tiek mazināta izmeklējamā ražojuma cenas un/vai daudzumu ziņā; vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā pret normālajām vērtībām, kas iepriekš noteiktas sākotnējā izmeklēšanā, vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. pantu.

(15)

Ražojums, uz ko attiecas antidempinga pasākumu iespējama apiešana, ir daži Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidi un to daļas, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70 (“attiecīgais ražojums”).

(16)

Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā attiecīgais ražojums, taču tas tiek sūtīts no Malaizijas, Taizemes un Filipīnām neatkarīgi no tā, vai šim ražojumam ir deklarēta Malaizijas, Taizemes un Filipīnu izcelsme, un ko pašlaik klasificē ar tiem pašiem KN kodiem, ar kuriem klasificēts attiecīgais ražojums (“izmeklējamais ražojums”).

(17)

Izmeklēšanā atklāja, ka iepriekš definētajām nerūsējošā tērauda skrūvēm un stiprinājumu veidiem un to daļām, ko no ĶTR eksportē uz Savienību, un nerūsējošā tērauda skrūvēm un stiprinājumu veidiem un to daļām, ko sūta no Malaizijas, Taizemes un Filipīnām uz Savienību, ir tās pašas fiziskās un tehniskās īpašības un izmantojums, un tādējādi tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(18)

Kā norādīts 10. apsvērumā, tikai trīs Filipīnu uzņēmumi (vēlāk konstatēja, ka viens no tiem nav izmeklējamā ražojuma ražotājs vai eksportētājs) iesniedza aizpildītu atbrīvojuma veidlapu. Tādējādi uzņēmumi, kas sadarbojās, pārstāvēja 10 % no izmeklējamā ražojuma eksporta no Filipīnām uz Savienību ZP laikā.

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza arī divi Ķīnas ražotāji/eksportētāji, tomēr neviens no viņiem neveica eksportu uz Filipīnām IP laikā.

(20)

Ņemot vērā, ka Ķīnas un Filipīnu uzņēmumu sadarbības līmenis bija samērā zems, konstatējumi attiecībā uz dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļas importu no Filipīnām uz Savienību un attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksportu no ĶTR uz Filipīnām saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Šajā gadījumā tika izmantoti Eurostat dati, lai noteiktu kopējo importa apjomu no Filipīnām uz Savienību, savukārt, lai noteiktu kopējo eksportu no ĶTR uz Filipīnām, tika izmantoti Ķīnas eksporta statistikas dati.

(21)

Attiecībā uz Ķīnas eksporta statistiku būtu jānorāda, ka statistika par tirdzniecības plūsmām starp ĶTR un Filipīnu aptver pilnus HS kodus, kas ir lielāka ražojumu grupa nekā attiecīgais ražojums vai izmeklējamais ražojums. Tomēr, ņemot vērā, ka pastāvēja ļoti izteikta tendence, minētos datus var izmantot, lai konstatētu tirdzniecības modeļa pārmaiņas.

(22)

Visbeidzot, Filipīnu iestāžu sniegtie dati kalpoja par papildu informācijas avotu. Lai gan minētie dati nebija pilnīgi un pietiekami detalizēti, lai tikai uz tiem balstītu analīzi, tie bija derīgi, lai pārbaudītu konstatējumus attiecībā uz tirdzniecības modeli.

(23)

Pēc sākotnējo pasākumu piemērošanas importam no ĶTR izmeklējamā ražojuma imports no Filipīnām uz Savienību palielinājās pēkšņi un izteikti. No minimālā līmeņa, kas bija zem 100 t gadā (2004–2005), ZP laikā tas sasniedza vairāk nekā 12 000 t.

(24)

Tomēr eksports no Ķīnas uz Filipīnām strauji pieauga no 2004. gada līdz ZP, proti, no 1 100 t līdz vairāk nekā 15 000 t.

(25)

Dati skaidri liecina, ka imports no Filipīnām uz Savienību 2004. un 2005. gadā bija nenozīmīgs. Tomēr 2006. gadā, kad Ķīnas Tautas Republikai noteica pasākumus, imports pēkšņi ievērojami pieauga un daļēji aizstāja ĶTR eksporta apjomus uz Savienības tirgu. Turklāt pēc spēkā esošo pasākumu noteikšanas eksports no Ķīnas uz Savienību ievērojami samazinājās (par 70 %). Bez tam tiek atzīmēts, ka dati, kas saņemti no Filipīnu iestādēm, apstiprina, ka tikai neliela daļa importa no ĶTR bija laista tirdzniecībā Filipīnu muitas teritorijā. Lielākā daļa importa tika novirzīta uz speciālām ekonomikas zonām.

(26)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izraisa prakse, process vai darbs un ka tām nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma noteikšana. Prakse, process vai darbs cita starpā ietver tāda ražojuma nosūtīšanu caur trešām valstīm, uz kuru attiecas pasākumi.

(27)

Tiek norādīts, ka Filipīnu eksports no uzņēmumiem, kas sadarbojās, bija apmēram 10 % no kopējā Filipīnu eksporta uz Savienību ZP laikā. Atlikušo eksporta daļu var attiecināt uz ražotājiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās, vai arī uz pārsūtīšanas praksi. Pēdējo secinājumu pamato informācija un dati, ko sniegušas Filipīnu iestādes, jo īpaši fakti, ka i) lielākā daļa attiecīgā ražojuma importa no ĶTR tika novirzīta uz speciālajām ekonomikas zonām un nenonāca Filipīnu muitas teritorijā; ii) izmeklējamā ražojuma faktisko ražotāju skaits Filipīnās ir niecīgs.

(28)

Tādējādi tika apstiprināts fakts, ka Ķīnas izcelsmes ražojumus pārsūta caur Filipīnām.

(29)

Izmeklēšanā netika konstatēts, ka pārsūtīšanai būtu cits pamatots iemesls vai ekonomisks pamatojums kā vien izvairīšanās no spēkā esošajiem attiecīgajam ražojumam noteiktajiem pasākumiem. Izņemot maksājumu, nekonstatēja citus elementus, ko varētu uzskatīt par to izmaksu kompensāciju, kas rodas sakarā ar dažu ĶTR izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu pārsūtīšanu caur Filipīnām, jo īpaši transportēšanu un pārkraušanu.

(30)

Lai noteiktu, vai importētais izmeklējamais ražojums daudzuma un cenu ziņā vājinājis to spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi uz attiecīgā ražojuma importu, tika izmantoti Eurostat dati, jo tie bija labākie pieejamie dati par to Filipīnu uzņēmumu eksporta daudzumiem un cenām, kuri nesadarbojās. Tā noteiktās cenas tika salīdzinātas ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas Savienības ražotājiem bija noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Ņemot vērā sākotnējā IP un ZP ievērojamo neatbilstību laikā, šajā izmeklēšanā vajadzēja ņemt vērā ražošanas izmaksu pamatelementu būtiskās pārmaiņas. To ņēma vērā, atbilstīgi galveno izejmateriālu cenu pieaugumam koriģējot cenas, kas nerada kaitējumu, un attiecībā uz pārējiem ražošanas izmaksu un pārdošanas elementiem – pamatojoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām Savienībā.

(31)

Uzskatīja, ka daudzuma ziņā importa pieaugums no Filipīnām uz Savienību (no gandrīz 100 t 2004. gadā līdz vairāk nekā 12 000 t ZP laikā) ir ievērojams.

(32)

Salīdzinot koriģēto kaitējuma novēršanas līmeni ar vidējo svērto eksporta cenu, konstatēja mērķa cenu samazinājumu.

(33)

Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme ir mazināta gan daudzuma, gan cenas ziņā.

(34)

Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika pārbaudīts, vai nepastāv dempinga pierādījumi saistībā ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto normālo vērtību.

(35)

Sākotnējā regulā normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām Taivānā, kas minētajā izmeklēšanā tika atzīta par piemērotu tirgus ekonomikas analogo valsti Ķīnas Tautas Republikai. Tomēr, ņemot vērā sākotnējā IP un ZP ievērojamo neatbilstību laikā, šajā izmeklēšanā vajadzēja ņemt vērā ražošanas izmaksu pamatelementu būtiskās izmaiņas. Tādēļ tika koriģēta normālā vērtība, pamatojoties uz galveno izejmateriālu cenu pieaugumu, bet ražošanas un pārdošanas izmaksas pārējiem elementiem – pamatojoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām Taivānā.

(36)

Eksporta cena no Filipīnām bija pamatota ar pieejamajiem faktiem, t. i., uz dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu vidējo eksporta cenu ZP laikā, par ko ir informācija Eurostat. Izmantoja pieejamos faktus, jo izmeklējamā ražojuma ražotāju sadarbības līmenis Filipīnās bija minimāls. Vidējo eksporta cenu, ko izmantoja aprēķiniem, salīdzināja ar eksporta cenu līmeni diviem Filipīnu eksportētājiem, kas sadarbojās, un tās abas izrādījās saderīgas.

(37)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika koriģētas atšķirības attiecībā uz cenām un to salīdzināmību. Ņemot vērā atšķirības saistībā ar transporta, apdrošināšanas un neatgūstamo PVN par eksporta pārdevumiem ĶTR, izdarīja attiecīgas korekcijas. Filipīnu un ĶTR ražotāju sadarbība bija ierobežota, tāpēc korekcijas bija jānosaka, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem. Tādējādi korekcijām attiecībā uz transportu un apdrošināšanu pamatā bija tās transporta un apdrošināšanas izmaksas par vienu tonnu, kuras noteica sākotnējā izmeklēšanā.

(38)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot sākotnējā regulā noteikto koriģēto vidējo svērto normālo vērtību ar tām atbilstošajām Filipīnu importa vidējām svērtajām eksporta cenām šīs izmeklēšanas ziņošanas periodā, kuras izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(39)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un noteikto vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts dempings.

(40)

Kā minēts iepriekš 10. apsvērumā, septiņi Malaizijas uzņēmumi iesniedza aizpildītas atbrīvojuma veidlapas. Noskaidrojās, ka viens no šiem uzņēmumiem nav izmeklējamā ražojuma ražotājs, savukārt otrs ražotājs izmeklēšanas vēlākā posmā bija iesniedzis nepilnīgas atbildes uz veidlapas jautājumiem, tādēļ nebija iespējams papildināt nepietiekamās ziņas un pārbaudīt iesniegto informāciju un datus. Tādējādi minētās divas aizpildītās atbrīvojuma veidlapas nevarēja ņemt vērā. Tomēr pārējie pieci Malaizijas uzņēmumi, kas sadarbojās, veidoja 93 % Malaizijas izmeklējamā ražojuma eksporta uz Savienību ZP laikā.

(41)

Pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas importam no ĶTR izmeklējamā ražojuma imports Savienībā no Malaizijas nepārtraukti palielinājās. No 2004.–2005. gada, kad tas nepārsniedza 2 000 t gadā, tas pieauga vairāk nekā līdz 13 000 t ZP laikā.

(42)

Tomēr būtu jāuzsver, ka pēc pārbaudes apmeklējumiem apstiprinājās, ka šis Malaizijas eksporta pieaugums uz Savienību skaidrojams ar to, ka tai pašā laikposmā palielinājusies ražošana tieši Malaizijā. Uzņēmumi, kas sadarbojās un ko atzina par Malaizijas ražotājiem, kuri nav iesaistīti pasākumu apiešanas praksē, veido 93 % no eksporta uz Savienību. Izmeklēšanā atklājās, ka tikai viens no minētajiem uzņēmumiem pārsūtīja attiecīgo ražojumu, tomēr šī prakse skāra nelielu daļu no tā pārdotā apjoma un beidzās 2009. gadā. Netika konstatēts, ka kāds no uzņēmumiem, kas sadarbojās, būtu iesaistīts montāžas darbībās, kurās izmanto Ķīnas izcelsmes daļas vai pusgatavus ražojumus.

(43)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka importa pieaugumu no Malaizijas izskaidro iekšzemes ražošanas pieaugums. Tādējādi pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Malaiziju un Savienību nav izraisījusi pasākumu apiešanas prakse.

(44)

Kā minēts iepriekš 10. apsvērumā, seši Taizemes uzņēmumi iesniedza aizpildītas atbrīvojuma veidlapas. Viens no minētajiem uzņēmumiem turpmākā procedūrā nesadarbojās, tādēļ nebija iespējams papildināt nepietiekamās ziņas un uz vietas pārbaudīt iesniegto informāciju un datus. Tādējādi šīs atbildes uz atbrīvojuma veidlapu netika ņemtas vērā. Tomēr pārējie pieci Taizemes uzņēmumi, kas sadarbojās, veidoja 67 % no Taizemes izmeklējamā ražojuma eksporta uz Savienību ZP laikā.

(45)

Pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas importam no ĶTR izmeklējamā ražojuma importam Savienībā no Taizemes bija šāda tendence:

(46)

Analizējot eksportu no Taizemes uz Savienību, jāņem vērā, ka no 2005. gada novembra Taizemei, tāpat kā ĶTR, piemēroja Savienības antidempinga pasākumus (5). Šo pasākumu termiņš beidzās 2010. gada novembrī. Pēc tam strauji palielinājās Taizemes eksports uz Savienību, proti, no 367 t 2010. gadā līdz vairāk nekā 5 500 t 2011. gadā un vairāk nekā 6 700 t ZP laikā.

(47)

Tomēr būtu jāatzīmē, ka izmeklējamā ražojuma Taizemes eksports uz Savienību ZP laikā absolūtā izteiksmē nebija daudz lielāks kā 2004. gadā pirms antidempinga pasākumu noteikšanas attiecībā uz ĶTR un Taizemi. Relatīvā izteiksmē (kā daļa no Savienības kopējā importa) imports no Taizemes pat samazinājās no gandrīz 12 % līdz 7 %.

(48)

Izmeklēšanā neatklājās citas pārkraušanas vai montāžas darbības, kurās būtu izmantotas Ķīnas izcelsmes daļas vai pusgatavie ražojumi. Ņemot vērā to, ka pirms antidempinga pasākumu noteikšanas no Taizemes eksportētā produkcija pavisam noteikti bija izgatavota Taizemē, ir grūti secināt, ka pašreizējam eksportam, kas notiek līdzīgos apjomos, būtu cita izcelsme. Tāpat būtu jāuzsver, ka divi lielākie Taizemes ražotāji, kas sadarbojās šajā izmeklēšanā, piedalījās arī sākotnējā izmeklēšanā pret Taizemi.

(49)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka imports no Taizemes palielinājās lielā mērā iekšzemes ražošanas dēļ. Pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Taizemi un Savienību tādējādi nav izraisījusi pasākumu apiešana.

(50)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka galīgais antidempinga maksājums, ko noteica dažu ĶTR izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importam, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē tika apiets, veicot pārsūtījumus caur Filipīnām.

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, būtu jāpaplašina attiecībā uz izmeklējamā ražojuma importu, proti, tas pats ražojums, tikai nosūtīts no Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Filipīnu izcelsme.

(52)

Ņemot vērā zemo sadarbības līmeni šajā izmeklēšanā, būtu jānosaka, ka pasākumi, kuri paplašināmi, ir Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2/2012 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” no ĶTR noteiktie pasākumi, kas pašlaik ir galīgais antidempinga maksājums 27,4 % apmērā un kas piemērojams neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kuros noteikts, ka visi paplašinātie pasākumi būtu jāattiecina uz importu, kas nonāk Savienībā, ievērojot ar izmeklēšanas sākšanas regulu noteikto prasību par reģistrāciju, maksājumi būtu jāiekasē par to reģistrēto dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importu, kas tiek sūtīts no Filipīnām.

(54)

Ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz Malaiziju un Taizemi, izmeklēšana attiecībā uz antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, veicot dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importu, kas sūtīts no Malaizijas un Taizemes, būtu jāizbeidz un dažu no Malaizijas un Taizemes nosūtīta nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importa reģistrācija, kuru noteica ar sākotnējo regulu, būtu jāpārtrauc.

(55)

Kā paskaidrots 10. apsvērumā, 16 uzņēmumi, kuri atrodas Malaizijā, Taizemē un Filipīnās, iesniedza atbildes uz atbrīvojuma veidlapas jautājumiem, pieprasot atbrīvojumu no iespējamās pasākumu paplašināšanas saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(56)

Malaizijas un Taizemes uzņēmumu atbrīvošanas pieprasījumus nenovērtēja, jo pasākumi netika paplašināti attiecībā uz minētajām divām valstīm.

(57)

Konstatēja, ka viens no trim Filipīnu uzņēmumiem, kuri pieprasīja atbrīvojumu, izmeklēšanas periodā izmeklējamo ražojumu neražoja un neeksportēja, un nebija iespējams izdarīt secinājumus par tā darbību raksturu. Tāpēc šajā posmā atbrīvojumu šim uzņēmumam nevar piešķirt. Tomēr, ja pēc spēkā esošo antidempinga pasākumu paplašināšanas izrādīsies, ka ir izpildīti pamatregulas 11. panta 4. punktā un 13. panta 4. punktā minētie nosacījumi, šis uzņēmums var pieprasīt, lai pārskata tā situāciju.

(58)

Pēc pārbaudes apmeklējumiem apstiprinājās, ka pārējie divi ražotāji eksportētāji faktiski bija no Filipīnām. Tādēļ tiek secināts, ka tie nav iesaistīti pasākumu apiešanā un tādēļ tiem var piešķirt atbrīvojumu.

(59)

Tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā, lai nodrošinātu šādu atbrīvojumu pareizu piemērošanu, ir vajadzīgi īpaši pasākumi. Šie īpašie pasākumi ir prasība dalībvalstu muitas dienestiem iesniegt derīgu rēķinu, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Importam, kam nav pievienots šāds rēķins, piemēro paplašināto antidempinga maksājumu.

(60)

Citiem Filipīnu ražotājiem, kuri nepieteicās šajā izmeklēšanā un izmeklēšanas periodā neeksportēja izmeklējamo ražojumu, bet vēlas iesniegt pieprasījumu par atbrīvojumu no paplašinātā antidempinga maksājuma atbilstoši pamatregulas 11. panta 4. punktam un 13. panta 4. punktam, būs jāaizpilda atbrīvojuma veidlapa, lai Komisija var izvērtēt pieprasījumu. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Atbrīvojumu var piešķirt, ja ir izpildīti pamatregulas 11. panta 4. punktā un 13. panta 4. punktā minētie kritēriji. Ja atbrīvojums atzīts par pamatotu, Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, ar lēmumu var atļaut atbrīvot no maksājuma, kas tiek paplašināts ar šo regulu, to uzņēmumu importu, kuri nav apgājuši ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2/2012 noteiktos antidempinga pasākumus.

(61)

Visas ieinteresētās personas ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja izteikt piezīmes. Pēc informācijas izpaušanas piezīmes netika saņemtas,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 08/20

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22956505