22.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/10

(1)

Eiropas Komisija (turpmāk – “Komisija”) 2011. gada 25. novembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), informēja par antidempinga procedūras (turpmāk – “AD procedūra” jeb “procedūra”) sākšanu attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – “ASV” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes bioetanola importu Savienībā.

(2)

Tajā pašā dienā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), informēja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz ASV izcelsmes bioetanola importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu (turpmāk – “AS procedūra”). Šī procedūra tika pabeigta 2012. gada 21. decembrī, neparedzot kompensācijas pasākumus.

(3)

AD procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Atjaunojamā etanola ražotāju asociācija (ePURE) (turpmāk – “sūdzības iesniedzējs”) 2011. gada 12. oktobrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas saražo vairāk nekā 25 % no Savienības kopējās bioetanola produkcijas. Sūdzībā bija iekļauti prima facie pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošo būtisko kaitējumu, un tie tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas ierosināšanu.

(4)

Komisija par procedūras ierosināšanu oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, ASV eksportētājus/ražotājus, importētājus un citas zināmās iesaistītās personas, kā arī ASV iestādes. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(5)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kuras to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(6)

Ņemot vērā to, ka ASV eksportētāju/ražotāju skaits varētu būt liels, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēts veikt pārbaudi izlases veidā.

(7)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, ASV eksportētāji/ražotāji tika aicināti pieteikties 15 dienu laikā pēc izmeklēšanas ierosināšanas datuma un atbilstīgi paziņojumam atbildēt uz atlases anketā uzdotajiem jautājumiem, sniedzot pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar bioetanola ražošanu un pārdošanu laikposmā no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim (turpmāk – “izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(8)

Lai izveidotu reprezentatīvu izlasi, notika arī apspriedes ar attiecīgajām ASV iestādēm.

(9)

Noteiktajā 15 dienu termiņā pieteicās un prasīto informāciju sniedza vairāk nekā 60 eksportētāji/ražotāji.

(10)

Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija izveidoja izlasi, ņemot vērā vislielāko reprezentatīvo bioetanola eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Izveidotajā izlasē tika iekļauti seši ASV bioetanola ražotāji (“ASV izlase”).

(11)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viena ASV izlasē iekļautā ražotāja produkciju izmeklēšanas periodā uz Savienību neeksportēja. Tāpēc šo uzņēmumu no izlases izslēdza.

(12)

Lai gan pārējie izlasē iekļautie ražotāji atlases anketā norādīja bioetanola eksportu uz Savienību, izmeklēšanā tika noskaidrots, ka neviens no atlasītajiem ražotājiem neeksportēja bioetanolu uz Savienības tirgu. Patiesībā tie pārdeva bioetanolu nesaistītiem tirgotājiem/maisījumu izgatavotājiem vietējā tirgū, kuri pēc tam to sajauca ar benzīnu un pārdeva tālāk vietējā tirgū vai eksportam jo īpaši uz Savienību. Veicot izmeklēšanu uz vietas, tika noskaidrots, ka pretēji priekšstatam, ko radīja izlasē iekļauto ASV ražotāju atlases anketās sniegtā informācija, šie ražotāji ne vienmēr bija informēti par to, vai to produkcija bija paredzēta Savienības tirgum vai arī kādam citam galamērķim, tostarp ASV tirgum, un nezināja tirgotāju/maisījumu izgatavotāju noteiktās pārdošanas cenas. Būtībā tas nozīmē, ka attiecīgie ASV bioetanola ražotāji nav attiecīgā ražojuma eksportētāji uz Savienību. Eksportētāji patiesībā ir tirgotāji/maisījumu izgatavotāji. Tāpēc, izmantojot procedūras sākumposmā savāktos un apstiprinātos datus par ASV izlasi, nebija iespējams noteikt, vai ASV izcelsmes bioetanolu izmeklēšanas periodā uz Savienību eksportēja par dempinga cenām.

(13)

Tādējādi tobrīd nevarēja noteikt nekādus antidempinga pasākumus.

(14)

Lai noteiktu bioetanola eksportu uz Savienību, dati par ASV izlasi galvenokārt balstījās uz informāciju, ko tiem sniedza nesaistītie maisījumu izgatavotāji/tirgotāji, uz kuriem procedūras sākumposmā izmeklēšana neattiecās. Lai gan izmeklēšanas sākumposmā viens šāds tirgotājs sadarbojās un sniedza papildu datus, šie dati nebija pietiekami precīzi un uzticami, lai tos izmantotu dempinga starpību aprēķināšanai.

(15)

Tāpēc, lai varētu pabeigt dempinga izmeklēšanu, tika nolemts, ka jāpamatojas uz datiem, ko sniedza tirgotāji un maisījumu izgatavotāji, kuri patiešām eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību.

(16)

Tāpēc astoņiem lielākajiem ASV tirgotājiem/maisījumu izgatavotājiem, kurus noteica ASV izlases izmeklēšanā, tika nosūtītas dempinga aptaujas anketas. Šie tirgotāji/maisījumu izgatavotāji eksportē vairāk nekā 90 % no kopējā uz Savienību eksportētā bioetanola. Divi tirgotāji/maisījumu izgatavotāji piekrita sadarboties izmeklēšanā, un izmeklēšanas periodā tie eksportēja aptuveni 51 % no kopējā uz Savienību eksportētā bioetanola.

(17)

Ņemot vērā to, ka Savienības ražotāju skaits varētu būt liels, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta pārbaude izlases veidā.

(18)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju pagaidu izlasi (“ES izlase”). No 19 Savienības ražotājiem, kas bija zināmi pirms izmeklēšanas ierosināšanas, šajā izlasē iekļāva piecus uzņēmumus un grupas. Izlasi izveidoja, ņemot vērā bioetanola ražošanas apjomu izmeklēšanas periodā un zināmo ražotāju atrašanās vietu. Izlasē iekļautie ražotāji izmeklēšanas periodā ražoja 48 % no kopējā aplēstā Savienības produkcijas apjoma.

(19)

Tomēr izmeklēšanā tika noskaidrots, ka ES izlasē iekļautās grupas sastāv no daudziem uzņēmumiem vai atsevišķiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas ražo un pārdod līdzīgo ražojumu. Šajā lietā tas nozīmēja, ka būtu jāpārbauda 13 uzņēmumi, taču izmeklēšanai atvēlētajā laikā nebija iespējams veikt pārbaudi visos uzņēmumos. Tāpēc tika nolemts atkārtoti pārbaudīt pieejamos datus reprezentatīvas izlases veidošanai. Tika uzskatīts, ka izlasē galvenokārt būtu jāiekļauj lielākie Savienības ražošanas uzņēmumi un grupas, ņemot vērā arī noteiktu Savienības ražotāju ģeogrāfisko izplatību.

(20)

Tādējādi beigās tika izveidota galīga ES izlase, kurā iekļāva sešus individuālus ražotājus, ko izvēlējās, ņemot vērā bioetanola ražošanas un pārdošanas apmēru reprezentativitāti izmeklēšanas periodā un ražotāju ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šie ražotāji, kuri atrodas Beļģijā, Nīderlandē, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā un Vācijā, saražo 36 % no kopējā aplēstā Savienības produkcijas apjoma un 44 % no kopējā produkcijas apjoma, par ko paziņoja tie uzņēmumi, kuri iesniedza datus izlases izveidei. Šī izlase tika uzskatīta par pietiekami reprezentatīvu, lai novērtētu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(21)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja komentēt izveidotās izlases atbilstību.

(22)

Dažas personas apgalvoja, ka ES izlase nav tik reprezentatīva kā sākotnējā izlase, kurā bija iekļautas veselas uzņēmumu grupas. Tās uzskatīja, ka objektīvu analīzi par situāciju Savienības ražošanas nozarē varētu sagatavot tikai tad, ja izlasē būtu iekļauti visi uzņēmumi, kas ir uzņēmumu grupu daļas. Šīs personas īpaši norādīja, ka izmaksas un ieņēmumi varētu tikt saistīti ar konkrētiem grupas uzņēmumiem, kuri nav apmeklēti, un tādējādi tie var nebūt iekļauti kaitējuma analīzē.

(23)

Šajā ziņā būtu jānorāda, ka Komisija rūpīgi izskatīja un pārbaudīja datus, ko sniedza visi izlasē iekļautie un neiekļautie uzņēmumi, jo īpaši uzņēmumi, kuri pieder grupām, lai nodrošinātu, ka visas izmaksas un ieņēmumi, ar ko saistītas izlasē iekļauto uzņēmumu ražošanas un pārdošanas darbības, būtu pilnīgi atspoguļoti kaitējuma analīzē.

(24)

Dažas personas iebilda pret to Savienības ražotāju iekļaušanu ES izlasē, kuri ir savas darbības sākumposmā. Tās arī apgalvoja, ka izlasē nebija jāiekļauj uzņēmums, kam 2011. gadā bija ievērojama rezerves jauda un kas atrodas dalībvalstī, kura nav īstenojusi Atjaunojamo energoresursu direktīvu (“AED”) (4). Tika arī apgalvots, ka, ja šos uzņēmumus tomēr iekļautu izlasē, Komisijai būtu jākoriģē to dati, lai ņemtu vērā attiecīgos izņēmuma apstākļus.

(25)

Uzskatāms, ka izlasē drīkst iekļaut arī tādus uzņēmumus, kas ir nesen sākuši vai atsākuši darbību. Iekļaujot šos uzņēmumus izlasē, netiek pārkāpti pamatregulas 17. pantā noteiktie izlases veidošanas kritēriji. Attiecībā uz šo uzņēmumu datu koriģēšanu personas nenorādīja konkrētu iemeslu vai pierādījumus, kas pamatotu to apgalvojumu, un nenorādīja arī šādas koriģēšanas metodi.

(26)

Turklāt izmeklēšanā netika konstatētas nekādas izmaksas, piemēram, paātrināta nolietojuma izmaksas, kas būtu jākoriģē, lai novērstu jebkādas novirzes, kuru pamatojums ir uzņēmuma darbības sākšana. Tāpēc šis iebildums ir noraidīts.

(27)

Dažas personas arī iebilda pret to, ka no ES izlases izslēdza ES pagaidu izlasē iekļautu uzņēmumu, kas atrodas dalībvalstī, kurā ir augsts bioetanola patēriņš un ražošanas apjoms. Tās apgalvoja, ka šā uzņēmuma ekonomiskā situācija bija laba un ka tieši tāpēc to izslēdza no izlases. Tās arī norādīja, ka izlases veidošana bija tendēta par labu kaitējuma konstatēšanai. Kā norādīja minētās personas, Komisijai būtu vajadzējis nosūtīt tā sauktās minianketas visiem ražotājiem, lai savāktu izlases izveidei vajadzīgos datus.

(28)

Attiecībā uz minianketu nosūtīšanu jānorāda, ka pirms izlases izveides Komisija prasīja visiem zināmajiem iesaistītajiem Savienības ražotājiem sniegt informāciju, lai varētu savākt attiecīgos izlases izveidei vajadzīgos datus. Kā minēts paziņojuma 5.2.1. punktā, šī informācija ieinteresētajām personām paredzētos materiālos bija pieejama no izmeklēšanas ierosināšanas dienas, un tajā nebija sniegtas ziņas par respondentu ekonomisko situāciju. Tāpēc Komisijas rīcībā bija pietiekama atbilstīgā informācija, lai izveidotu pamatregulas 17. pantā noteiktajiem kritērijiem atbilstīgu reprezentatīvu izlasi, taču tā nevarēja atlasīt uzņēmumus pēc darbības rezultātiem. Tāpēc iepriekš minētie iebildumi tika noraidīti.

(29)

Visbeidzot, tika apgalvots, ka izlasē vajadzēja iekļaut uzņēmumus, kas ražo bioetanolu no cukurbietēm, jo, izmantojot šo izejmateriālu, var gūt daudz lielāku peļņu, nekā izmantojot, piemēram, kviešus. Lai gan šis iebildums netika pamatots, pieejamā informācija liecina, ka no cukurbietēm ražots bioetanols veido tikai nelielu daļu no kopējā Savienības produkcijas apjoma – aptuveni 12 % 2011. gadā – un ka divi izlasē iekļautie uzņēmumi daļēji izmanto cukurbietes kā bioetanola ražošanas izejvielu. Tāpēc šis iebildums ir noraidīts.

(30)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatāms, ka izlase, kas, kā iepriekš paskaidrots, izveidota, lai analizētu nodarīto kaitējumu, reprezentatīvi raksturo Savienības ražošanas nozari.

(31)

Ņemot vērā to, ka procedūrā iesaistīto importētāju skaits varētu būt liels, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta importētāju pārbaude izlases veidā.

(32)

Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā tikai trīs importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tā kā sadarbojās neliels importētāju skaits, pārbaude izlases veidā netika uzskatīta par vajadzīgu.

(33)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām iesaistītajām personām. Tādējādi anketas tika nosūtītas izlasē iekļautajiem ASV eksportētājiem/ražotājiem, atlasītajiem Savienības ražotājiem, trim Savienības nesaistītajiem importētājiem, kas sadarbojās, un visiem lietotājiem, par ko bija zināms, ka uz tiem attiecas izmeklēšana.

(34)

Atbildes tika saņemtas no izlasē iekļautajiem ASV eksportētājiem/ražotājiem, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītajiem importētājiem un četriem lietotājiem.

(35)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko sniedza ieinteresētās personas un ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai galīgi konstatētu dempingu, tā nodarīto kaitējumu un Savienības intereses.

(36)

Pārbaudes apmeklējumi notika šādos uzņēmumos.

(37)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim. Ar kaitējuma novērtēšanu saistīto tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2008. gada janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk – “attiecīgais periods”).

(38)

Attiecīgais ražojums ir bioetanols, reizēm saukts par “degvielas etanolu”, t. i., etilspirts, ko ražo no lauksaimniecības produktiem (kuri uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā), denaturēts vai nedenaturēts, izņemot tādus ražojumus, kuru sastāvā ūdens pārsniedz 0,3 % (m/m), ko mēra saskaņā ar standartu EN 15376, bet ieskaitot etilspirtu, kuru ražo no lauksaimniecības produktiem (kas uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā) un kurš atrodams benzīna maisījumos ar etilspirta saturu virs 10 % (v/v), un kura izcelsmes valsts ir ASV, un kuru pašreiz klasificē ar šādiem KN kodiem: ex 2207 10 00, ex 2207 20 00, ex 2208 90 99, ex 2710 12 21, ex 2710 12 25, ex 2710 12 31, ex 2710 12 41, ex 2710 12 45, ex 2710 12 49, ex 2710 12 51, ex 2710 12 59, ex 2710 12 70, ex 2710 12 90, ex 3814 00 10, ex 3814 00 90, ex 3820 00 00 un ex 3824 90 97.

(39)

Bioetanolu var ražot no dažādām lauksaimniecības izejvielām, piemēram, cukurniedrēm, cukurbietēm, kartupeļiem, maniokas un kukurūzas. Kā aprakstīts turpmāk, ASV bioetanolu nošķir pēc dažādajām tā ražošanā izmantotajām izejvielām:

(40)

Celulozes biodegvielu (6) konkrētāk definē kā atjaunojamu degvielu, ko iegūst no jebkuras celulozes, hemicelulozes vai lignīna, kuru savukārt iegūst no atjaunojamas biomasas, un kam SEG emisijas visā aprites ciklā, kā noteikusi par EPA īstenošanu atbildīgā iestāde, ir vismaz par 60 % mazākas nekā SEG emisiju pamatlīmenis aprites ciklā. Celulozes biodegviela ietver celulozes bioetanolu. Notiek izpēte un izmēģinājuma projekti, ko pārsvarā atbalsta ASV Federālā valdība, saistībā ar uzlabotas biodegvielas, jo īpaši celulozes bioetanola, ražošanu galvenokārt no lauksaimniecības un mežsaimniecības atkritumiem. Saskaņā ar ASV amatpersonu teikto un publiski pieejamiem datiem (7) šā veida bioetanola produkcijas apjoms 2014. gadā sasniegs aptuveni četrus miljardus litru un līdz 2021. gadam – vairāk nekā 50 miljardus litru. Izmeklēšanas periodā celulozes bioetanola ražošanas apjomi bija nelieli.

(41)

Izmeklēšanas periodā un līdz šim galvenā izejviela ASV ir bijusi kukurūza, savukārt Savienībā – kvieši.

(42)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka bioetanolu parasti pārdod tīrā veidā maisījumu izgatavotājiem/tirgotājiem, kas to sajauc (8) ar benzīnu, jo īpaši, lai iegūtu augsta līmeņa maisījumus, ko eksportē vai pārdod vietējā tirgū tālākai sajaukšanai un izmanto kā degvielu. Jaukšana nav īpaši sarežģīta darbība, un to var izdarīt, sajaucot produktus īpašās tvertnēs un vēlamās procentuālās daļās pievienojot bioetanolu un benzīnu.

(43)

Lai identificētu dažādos bioetanola un bioetanola maisījumu veidus, ko izmanto visā pasaulē, etanola degvielas maisījumus apzīmē ar burtu “E” un ciparu, kas norāda etanola degvielas procentuālo saturu maisījumā no kopējā tilpuma. Piemēram, E85 nozīmē, ka tā sastāvā ir 85 % bezūdens etanola un 15 % benzīna. Maisījumi ar zemu etanola saturu no E5 līdz E25 tiek saukti arī par gazoholu, lai gan starptautiski jēdziens “gazohols” visbiežāk tiek lietots attiecībā uz E10 maisījumiem. E10 vai zemākas pakāpes maisījumi līdz 2011. gadam ir izmantoti vairāk nekā divdesmit valstīs visā pasaulē, visvairāk – ASV, kur gandrīz viss 2010. gadā mazumtirdzniecībā pārdotais benzīns bija sajaukts ar 10 % bioetanola.

(44)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka jebkuru bioetanolu uzskata par biodegvielu saskaņā ar pašreizējo Valsts atjaunojamās degvielas standarta programmu (RFS1), kas izveidota atbilstīgi 2005. gada Enerģētikas likumam (Energy Policy Act), ar kuru tika grozīts Tīra gaisa likums (Clean Air Act), ieviešot pirmo atjaunojamās degvielas valsts standartu. ASV Kongress noteica, ka ASV Vides aizsardzības aģentūrai (EPA) programmas izstrādē un īstenošanā jāsadarbojas ar ASV Enerģētikas ministriju, ASV Lauksaimniecības ministriju un ieinteresētajām personām.

(45)

Īstenojot savu enerģētikas politiku, ASV no 2005. gada kļuva par pasaulē lielāko bioetanola ražotāju, saražojot 57,5 % no vispasaules produkcijas. Īstenojot EPA paredzētās prasības, 2009. gadā tika saražoti vismaz 11 miljardi ASV galonu atjaunojamās degvielas, jo īpaši, lai izpildītu 2007. gada Enerģētiskās neatkarības un energodrošības likumā noteiktos mērķus. Lielapjoma ražošana ASV ražotājiem arī sniedza iespēju eksportēt bioetanolu uz citiem tirgiem, tostarp Savienību.

(46)

Saskaņā ar oficiāliem informācijas avotiem, tirgus datiem un publiski pieejamo informāciju (9) jebkuru bioetanolu un bioetanolu maisījumos, proti, bioetanola un minerālā benzīna maisījumus, kā paskaidrots iepriekš 43. apsvērumā, ko saražo ASV un pārdod ASV vai arī eksportē, uzskata par bioetanola degvielu un uz tiem attiecas tiesību aktu kopums par energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un alternatīviem degvielas veidiem ASV.

(47)

Ir konstatēts, ka visiem izmeklējamiem bioetanola veidiem un bioetanoliem maisījumos neatkarīgi no iespējamām ražošanai izmantoto izejvielu atšķirībām vai ražošanas procesu atšķirībām ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Iespējamās attiecīgā ražojuma minimālās variācijas nemaina tā pamatdefinīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver.

(48)

Dažas personas apgalvoja, ka nav skaidra attiecīgā ražojuma definīcija, jo īpaši tāpēc, ka tajā netiek nošķirts degvielā izmantojamais bioetanols no citiem mērķiem paredzētā bioetanola. Tās norādīja, ka tādēļ izmeklēšanā būtu jāiekļauj visi lietojuma veidi un no visiem avotiem iegūtais etanols, tostarp sintētiskais etanols, kas konkurē ar rūpnieciski izmantojamo etanolu.

(49)

Kāda cita persona apgalvoja pretējo, proti, ka izmeklēšanā būtu jāiekļauj tikai degvielā izmantojamais bioetanols un ka rūpnieciski izmantojamais bioetanols tāpēc nebūtu jāņem vērā.

(50)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka attiecīgais ražojums būtu jādefinē, galvenokārt ņemot vērā tā fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, nevis lietojuma veidus. Ražojumam, kam ir dažādi lietojuma veidi, patiešām var būt vienādas vai līdzīgas pamatīpašības neatkarīgi no tā turpmākās izmantošanas, un konkrētos apstākļos var būt vajadzība padziļināt ražojuma definīcijas un ražojuma veida analīzi, ņemot vērā ražošanas nozares un tirgus specifiku.

(51)

Šajā lietā bija skaidrs, ka paziņojumā par procedūras sākšanu nebija paredzēts ražojuma definīcijā iekļaut sintētisko etanolu. Sintētiskā etanola īpašības atšķiras no bioetanola īpašībām, un tas neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā ražojuma definīciju. Neviens no ražotājiem, kas piedalījās šajā izmeklēšanā, nav pievērsies šā ražojuma ražošanai. Tāpēc sintētisko etanolu nevar iekļaut attiecīgā ražojuma definīcijā un izmeklēšana uz to neattiecas. Pretēji dažu personu apgalvojumam šis paskaidrojums nerada izmeklēšanas darbības jomas vai attiecīgā ražojuma definīcijas izmaiņas un tas neietekmēja izmantoto datu kvalitāti.

(52)

Degvielā izmantojamam bioetanolam un citiem mērķiem paredzētajam bioetanolam var būt līdzīgas īpašības. Tomēr izmeklēšana attiecās uz dempingu, ko radīja ASV uzņēmēji, kuri ražoja vai samaisīja degvielā izmantojamo bioetanolu, proti, degvielas maisījuma sastāvā iekļaujamo bioetanolu. Arī izmeklēšana, kas attiecās uz Savienības ražotājiem, bija vērsta uz degvielā izmantojamu, nevis citiem lietošanas veidiem paredzētu bioetanolu. Tāpēc izmeklēšanā būtu jāietver tikai tie bioetanola veidi, kas paredzēti izmantošanai degvielā.

(53)

Importētāji, kas importēto ASV izcelsmes bioetanolu neizmantos degvielā, var sagatavot deklarāciju saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa (10) 291.–300. pantā paredzētajiem īstenošanas noteikumiem par galapatēriņu.

(54)

Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares ražotajam bioetanolam, ko pārdod Savienības tirgū, un bioetanolam, ko Savienībā eksportē no ASV, ir līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības.

(55)

Kā aprakstīts iepriekš 39. apsvērumā, bioetanolu var ražot no dažādām izejvielām. Tomēr izmeklēšanā netika konstatēts, ka izmantotās izejvielas radītu kādas galaprodukta īpašību atšķirības. Tika noskaidrots, ka attiecīgais ražojums, ko ASV ražo galvenokārt no kukurūzas un ko eksportē uz Savienību, ir savstarpēji aizstājams ar ražojumu, ko Savienības ražotāji ražo galvenokārt no kviešiem un pārdod Savienībā. Turklāt izmantošanas veidu atšķirības un atšķirības attiecībā uz to, kā šo ražojumu uztver uzņēmēji un lietotāji bioetanola tirgū, ja tādas vispār ir, nav lielas.

(56)

Tāpēc tiek apstiprināts, ka bioetanols, ko ražo un pārdod Savienībā, un attiecīgais ražojums, ko eksportē no ASV, būtu jāuzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(57)

Daži izlasē iekļautie ASV ražotāji apgalvoja, ka ASV ražotais un ASV tirgū pārdotais bioetanols nav līdzīgs attiecīgajam ražojumam, jo tas tikai daļēji atbilst paziņojumā par procedūras sākšanu sniegtajam ražojuma aprakstam. Proti, ASV tirgū pārdoto bioetanola veidu sastāvā ūdens pārsniedz noteikto 0,3 % robežvērtību un tie atbilst ASV standartam (ASTM), nevis standartam EN 15376.

(58)

Tomēr izmeklēšanā tika noskaidrots, ka bioetanolam, ko ražo pārdošanai ASV tirgū, un attiecīgajam ražojumam lielā mērā ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības. Pamatregulas 1. panta 4. punktā noteikts, ka līdzīgajam ražojumam nav obligāti jābūt visos aspektos vienādam ar attiecīgo ražojumu, bet tas var būt ražojums, kura īpašības ir ļoti līdzīgas attiecīgā ražojuma īpašībām, kaut arī tie nav identiski visos aspektos. Tas ir attiecināms uz ASV tirgū pārdoto bioetanolu un bioetanolu, ko eksportē uz Savienību. Ir bijuši precedenti, kad ražojumi tika uzskatīti par līdzīgiem attiecīgajam ražojumam, neņemot vērā konkrētas atšķirības (11).

(59)

Tāpēc tika nolemts mainīt provizorisko konstatējumu un uzskatīt, ka ASTM bioetanols, ko pārdod ASV tirgū, ir attiecīgajam ražojumam līdzīgs ražojums pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(60)

Kā paskaidrots 6.–16. apsvērumā, lai izmeklētu iespējama dempinga pastāvēšanu, izmeklēšana attiecās, pirmkārt, uz bioetanola ražotājiem un, otrkārt, uz tirgotājiem/maisījumu izgatavotājiem, kas eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu.

(61)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu ar regulu, ar ko piemēro maksājumu, nosaka katra piegādātāja maksājumu vai arī, ja tas nav iespējams, nosaka attiecīgās piegādātājas valsts maksājumu.

(62)

Daži ražotāji iebilda, ka ir iespējams identificēt un izsekot, kuri no to ražojumiem tiek pārdoti ASV uzņēmējiem, kas tos plāno eksportēt, it īpaši uz Savienību. Tie norādīja uz AED paredzēto sertifikāciju, bet nevarēja pierādīt saikni starp saviem pārdošanas darījumiem ASV tirgū un citu uzņēmēju eksportu uz ES. Kā minēts iepriekš 12. un turpmāk 63. apsvērumā, minētie ražotāji arī nebija informēti par eksporta uz Savienību cenu apmēru.

(63)

Šajā lietā tika konstatēts, ka, ņemot vērā bioetanola ražošanas nozares struktūru un veidu, kā attiecīgo ražojumu ražoja un pārdeva ASV tirgū, kā arī eksportēja uz Savienību, ASV ražotājiem nebija iespējams noteikt atsevišķas dempinga starpības. Konkrētāk izsakoties, ASV izlasē iekļautie ražotāji neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, un tirgotāji/maisījumu izgatavotāji, uz ko attiecās izmeklēšana, iegādājās bioetanolu no dažādiem ražotājiem, izgatavoja tā maisījumus un to pārdeva, jo īpaši, lai eksportētu uz Savienību, tāpēc – pretēji iepriekš minēto personu apgalvojumiem – nebija iespējams atsevišķi izsekot visus pirkumus un salīdzināt normālās vērtības ar attiecīgajām eksporta cenām, kā arī nav iespējams noteikt ražotāju brīdī, kad ražojums tiek eksportēts uz Savienību. Citiem vārdiem sakot, katrs sūtījums uz ES satur bioetanolu, ko ASV ražojuši dažādi ASV ražotāji, ne tikai ASV izlasē iekļautie ražotāji. Turklāt izmeklēšana liecināja arī to, ka cenas apmērs, ko ASV izlasē iekļautie ražotāji prasīja no saviem ASV klientiem ASV, neatbilda faktiskajām samaksātajām vai maksājamajām cenām par attiecīgo ražojumu, to eksportējot uz Savienību.

(64)

Tāpēc tiek uzskatīts, ka būtu jānosaka valsts līmeņa dempinga starpība.

(65)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, Komisija vispirms noteica, vai diviem tirgotājiem/maisījumu izgatavotājiem, kas sadarbojās, attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū neatkarīgiem klientiem bija reprezentatīvs, t. i., vai kopējais šā ražojuma pārdošanas apjoms bija vismaz 5 % no kopējā eksportam uz Savienību paredzētā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā.

(66)

Tā kā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija pietiekami liels, normālo vērtību noteica, ņemot vērā cenu, kādu ASV abiem minētajiem tirgotājiem/maisījumu izgatavotājiem parastā tirdzniecības apritē maksāja vai maksā neatkarīgi klienti.

(67)

Tirgotāji/maisījumu izgatavotāji, kas sadarbojās, sniedza datus, ko varēja izmantot, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteiktu eksporta cenu, ņemot vērā tiem faktiski samaksātās vai maksājamās cenas. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu par tiem darījumiem, kurus īstenojot ražojumu Savienībā importēja attiecīgs tirdzniecības uzņēmums, eksporta cenu noteica, ņemot vērā cenu, par kādu attiecīgais tirgotājs ražojumu pirmoreiz pārdeva tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā.

(68)

Attiecībā uz pārdošanas darījumiem, ko veica, sadarbojoties ar attiecīgo tirgotāju, kura mītnes vieta bija Šveicē, no eksporta cenas netika atņemtas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī peļņa, jo uzskatīja, ka laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai Savienībā šādas izmaksas neradās. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka attiecīgā tirgotāja pamatdarbība bija pārvaldīt naudas plūsmu ar “cukuru” saistītā uzņēmuma struktūrā, kas darbojas arī biodegvielas jomā, un ierobežot ar lauksaimniecības uzņēmējdarbību saistītos riskus, slēdzot atvasinātos līgumus gan ārpusbiržas tirgos, gan organizētajos finanšu tirgos.

(69)

Daži ASV ražotāji apgalvoja, ka iestādes kā eksporta cenu, kas izmantojama ar dempingu saistītos aprēķinos, pastāvīgi piemēro to cenu, par kuru eksportētājs pārdod ražojumu pirmajam neatkarīgajam klientam. Šajā lietā attiecīgā cena būtu cena, par kādu ASV ražotāji pārdod ražojumu ASV nesaistītajiem tirgotājiem/maisījumu izgatavotājiem. Tomēr, kā norādīts iepriekš 62. un 63. apsvērumā, neviens no attiecīgajiem ASV bioetanola ražotājiem neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, un tie nebija informēti par eksporta uz Savienību cenu apmēru. Tāpēc šo ražotāju iekšzemes cenu nevar izmantot, jo tā nav par attiecīgo ražojumu samaksātā vai maksājamā cena eksportam uz Savienību. Tādējādi šis iebildums nav pieņemams.

(70)

To vidējo svērto eksporta cenu, ko katram ražojuma veidam noteica tirgotājiem/maisījumu izgatavotājiem, kuri sadarbojās, salīdzināja ar vidējo svērto normālo vērtību, pamatojoties uz EXW cenu un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņemot vērā dažādos faktorus, par kuriem pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Viens tirgotājs/maisījumu izgatavotājs iebilst, ka dati par pārdošanas apjomu vietējā tirgū nav reprezentatīvi. Tā kā tirgotājs/maisījumu izgatavotājs nesniedza datus par visiem pārdošanas apjomiem vietējā tirgū, aprēķinu pamatā ir dati no atbildēm uz anketas jautājumiem un apmeklējumu uz vietas laikā iegūti dati.

(71)

Viens tirgotājs/maisījumu izgatavotājs iebilst, ka vietējā tirgus pārdošanas cenas aprēķini jābalsta uz tiešajiem tirgus datiem, ko sniedz NYMEX. Komisija uzskata, ka pārbaudītie abu tirgotāju/maisījumu izgatavotāju sniegtie dati ir ticamāki.

(72)

Tāpēc attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksu un palīgizmaksu atšķirībām veica atbilstošas korekcijas.

(73)

Īpašs ar attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu saistīts aspekts ir fakts, ka tirgotāji/maisījumu izgatavotāji izmeklēšanas periodā saņēma subsīdiju galvenokārt akcīzes nodokļa kredīta veidā attiecībā uz to pārdotajiem bioetanola maisījumiem. Normālo vērtību un eksporta cenu nosaka, izmantojot metodi, kurā pilnīgi ņem vērā attiecīgo tirgotāju/maisījumu izgatavotāju faktisko pārdošanas cenu gan vietējā tirgū, gan eksportējot. Tāpēc, salīdzinot tirgotāju/maisījumu izgatavotāju pārdošanas apjomu ASV tirgū un tirgotāju/maisījumu izgatavotāju eksporta uz ES cenu, lai aprēķinātu attiecīgā ražojuma dempinga līmeni, tiek izslēgta jebkāda iespējamā subsidēšanas ietekme uz cenām, jo izmeklēšanas periodā tā vienādi ietekmēja gan pārdošanas apjomu vietējā tirgū, gan eksporta pārdošanas apjomu. Viens tirgotājs/maisījumu izgatavotājs iebilda, ka nav saņēmis subsīdijas attiecībā uz pārdošanas apjomiem vietējā tirgū. Tomēr tas šo iebildumu nav pamatojis ar pierādījumiem; šis iebildums ir pretrunā ASV iestāžu sniegtajai informācijai par subsīdiju izmantošanu.

(74)

Kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu. Pamatojoties uz šo salīdzinājumu, tika secināts, ka nesaistītie tirgotāji/maisījumu izgatavotāji, kas sadarbojās, īsteno dempingu.

(75)

Pamatojoties uz apkopotajiem datiem par tirgotājiem/maisījumu izgatavotājiem, kas sadarbojās, tika noteikts, ka vidējā svērtā dempinga starpība ir 9,5 % un ka šī starpība ir valsts līmeņa dempinga starpība attiecībā uz ASV.

(76)

Daži izlasē iekļautie ASV ražotāji norādīja, ka, ja tiks paredzēti galīgie antidempinga pasākumi, tie vēlas, lai tiem noteiktu individuālu maksājuma starpību. Ņemot vērā 6. līdz 16. apsvēruma tekstu un iepriekš 60. līdz 64. apsvērumā izklāstītos argumentus, šī prasība nav pieņemama, jo, kā tika apstiprināts izmeklēšanā, šie uzņēmēji nespēj izsekot savu ražojumu eksportam uz Savienību un tiem nav informācijas par eksportēšanas laika grafiku, kā arī par Savienības importētāju maksāto vai maksājamo cenu, tādēļ šiem ražotājiem nav iespējams noteikt ticamu eksporta cenu vai dempinga starpību, it īpaši tā iemesla dēļ, ka tie izmeklēšanas periodā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību.

(77)

Daži ražotāji pieprasīja papildu informāciju par dempinga aprēķiniem attiecībā uz abiem tirgotājiem/maisījumu izgatavotājiem, kas sadarbojās. Bet, pirmkārt, jāņem vērā, ka pieprasītā informācija satur ar komercnoslēpumu saistītu informāciju un tādēļ nav izpaužama trešām personām. Otrkārt, iestādes parasti visām personām, par kurām aprēķinos netika izmantoti individuāli dati, izpauž vispārīgo metodi, ko izmanto dempinga konstatēšanai. Šī metode ir aprakstīta galvenajā informācijas dokumentā, kas nosūtīts visām iesaistītajām personām.

(78)

Savienības ražošanas apjoms tika noteikts, ņemot vērā tirgus pārskatu, ko izmeklēšanas laikā darīja pieejamu sūdzības iesniedzējs. Šajā pārskatā norādīto līdzīgā ražojuma kopējo ražošanas apjomu Savienībā salīdzināja ar informāciju, ko sniedza 17 Savienības ražotāji, kuri sadarbojās. Tika secināts, ka abos datu kopumos norādītie rādītāji nedaudz atšķiras (aptuveni par 5 %). Tas izskaidrojams ar to, ka informāciju par ražošanas apjomu neiesniedza vairāki, salīdzinoši nelieli Savienības ražotāji, kas nesadarbojās. Ņemot to vērā, tika aprēķināts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija 3,42 miljoni tonnu. Saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu par Savienības ražošanas nozari uzskatāmi tie Savienības ražotāji, kas veido Savienības kopējo ražošanas apjomu, tāpēc tie tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(79)

Patēriņu Savienībā noteica, ņemot vērā kopējo Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu Savienībā, pievienojot importa apjomu no trešām valstīm, kas noteikts, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem statistikas datiem, un atņemot Savienības ražošanas nozares krājumu pārmaiņu un eksporta rādītājus, par kuriem informēja Savienības ražošanas nozare. Dažas personas apgalvoja, ka patēriņa noteikšanai izmantotie statistikas dati nav pilnvērtīgi, jo tajā nav ņemts vērā ievērojams bioetanola importa apjoms no citām trešām valstīm, jo īpaši izmeklēšanas periodā. Tās arī uzskatīja, ka Komisija pārvērtēja importa apjomu no ASV un ka tāpēc patēriņa un tirgus daļas rādītāji ir neuzticami.

(80)

Šie apgalvojumi tika analizēti un izvērtēti, ņemot vērā pieejamo informāciju. Attiecībā uz importu no citām valstīm šīs personas neiesniedza nekādus pierādījumus par attiecīgā ražojuma importa apjomu. Tomēr, aprēķinot importa apjomu, tika ņemts vērā imports no citām valstīm. Attiecībā uz importa apjomu no ASV tika konstatēts, ka aprēķinā par importu no ASV izmeklēšanas periodā ir pārrakstīšanās kļūdas. Tāpēc importa apjomu aprēķināja vēlreiz un vajadzības gadījumā koriģēja. Tomēr tas neietekmēja kaitējuma un cēloņsakarības novērtējumu secinājumus.

(81)

Saistībā ar attiecīgā ražojuma importu būtu jānorāda, ka attiecīgajam ražojumam nav piešķirti īpaši muitas kombinētās nomenklatūras kodi. Turklāt tie KN kodi, kurus var izmantot, deklarējot attiecīgo ražojumu muitas dienestos, attiecas arī uz citiem ražojumiem.

(82)

Pārbaudītajās nesaistīto importētāju atbildēs uz anketas jautājumiem norādīts, ka, importējot bioetanola maisījumus, ražojumu muitā galvenokārt deklarēja ar Taric kodu 3824909799. Tomēr importa apjomu nevar noteikt, izmantojot tikai Eurostat datus, jo šis Taric kods attiecas ne tikai uz attiecīgo ražojumu, bet arī uz citiem ķīmiskiem produktiem.

(83)

Attiecībā uz importētajiem ražojumiem, kas deklarēti ar KN kodiem 2207 10 00 un 2207 20 00, nebija iespējams izšķirt attiecīgo ražojumu un citus ražojumus, uz ko izmeklēšana neattiecās, jo nebija pietiekami daudz informācijas par importēto ražojumu.

(84)

Tāpēc, tā kā no Eurostat nevarēja iegūt pilnvērtīgu informāciju par importu, tika nolemts izmantot arī citus informācijas avotus, lai noteiktu attiecīgā ražojuma importa apjomu Savienības tirgū.

(85)

Lai iegūtu visprecīzāko attiecīgā ASV izcelsmes ražojuma importa apjoma aprēķinu, tika nolemts, ka visuzticamākais informācijas avots ir ASV Starptautiskās Tirdzniecības komisijas (ITC) sagatavotie statistikas dati. Ziņotie eksporta apjomi atbilda ASV tarifu kodiem 2207 10 60 un 2207 20 00.

(86)

Importa apjomu aprēķināja, ievērojot saprātīgu pieeju, un, nosakot importa no ASV apjomu Savienības tirgū, ņēma vērā visus ASV Starptautiskās Tirdzniecības komisijas norādītos skaitļus.

(87)

Aprēķinot Brazīlijas izcelsmes ražojuma importa apjomu Savienībā, tika izmantoti šādi informācijas avoti – Apvienotās Karalistes Atjaunojamo degvielu aģentūras pārskati par importu Apvienotajā Karalistē; izraksti no muitas sīki izstrādātās importa datubāzes, ko sniedza Nīderlande, Zviedrija, Somija un Eurostat. Attiecībā uz Nīderlandi, Zviedriju un Somiju importa apjoms tika aprēķināts, ņemot vērā importētāju un eksportētāju nosaukumus un ražojuma aprakstu, ja tie bija pieejami. Šā importa apjomu aprēķināja, ievērojot piesardzīgu pieeju. Aprēķinot importa apjomu, tika ņemti vērā visi ziņotie rādītāji.

(88)

Visbeidzot, aprēķinot pārējo importu uz iepriekš 87. apsvērumā neminētajām Savienības dalībvalstīm, izmantoja Eurostat datus. Importa apjomu koriģēja, ņemot vērā bioetanola procentuālo daudzumu, ko Savienībā izmantoja degvielā. Šīs korekcijas pamatojums ir sniegts sūdzībā. Šo procentuālo vērtību ieguva, ņemot vērā Eiropas Komisijas publicēto ikgadējo etilspirta nozares bilanci (12). Degvielā izmantotā bioetanola procentuālais daudzums Savienībā 2008. gadā bija 54 %, 2009. gadā – 66 % un 2010. gadā – 68 %. Nosakot attiecīgo importa apjomu izmeklēšanas periodā, izmantoja 2010. gada procentuālo rādītāju.

(89)

Lai aprēķinātu citu valstu izcelsmes ražojuma importa apjomu, izmantoja šādus informācijas avotus – Eurostat un izrakstus no muitas sīki izstrādātās importa datubāzes, ko sniedza Nīderlande, Zviedrija un Somija. Tika izmantota tā pati metode, ar kuru noteica importa apjomu no Brazīlijas.

(90)

ASV un Brazīlijas izcelsmes ražojuma importa vidējo vienības CIF cenu aprēķināja, izmantojot izrakstus no muitas sīki izstrādātās importa datubāzes, ko sniedza Nīderlande, Zviedrija un Somija. Attiecībā uz ASV izmantoja arī datus no pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem, ko sniedza nesaistītais importētājs. ASV izcelsmes ražojuma vidējās 2008. un 2009. gada CIF cenas aprēķināja, pamatojoties uz ASV ITC norādīto vidējo attiecīgajos gados piemēroto cenu, kas izteikta saistībā ar aprēķināto 2010. gada vidējo CIF cenas vienību.

(91)

Krājumu pārmaiņas noteica, izmantojot sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju par Savienības ražošanas nozari.

(92)

Ņemot vērā šo informāciju, tika konstatēts, ka patēriņš Savienībā mainījies šādi:

(93)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā ievērojami pieauga – par 29 %. Šo pieaugumu veicināja tas, ka dalībvalstis īstenoja Atjaunojamo energoresursu direktīvu, kurā paredzēts palielināt atjaunojamo energoresursu patēriņu.

(94)

Attiecīgajā periodā ASV izcelsmes ražojuma importa apjoms, tirgus daļa un cena Savienībā mainījās šādi:

(95)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ASV ievērojami palielinājās – no 63 406 līdz 686 185 tonnām. Tādējādi šajā periodā arī ievērojami pieauga ASV eksportētāju tirgus daļa Savienībā – no 1,9 % līdz 15,7 %.

(96)

Lai gan vidējās no ASV importēto ražojumu cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %, kā paskaidrots turpmāk 117. apsvērumā, ASV eksportētāju noteiktās cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražotāju vidējām cenām. Attiecīgajā periodā panāktais ievērojamais ASV eksportētāju tirgus daļas pieaugums ir izskaidrojams ar sistemātisko cenu samazināšanas praksi.

(97)

Lai novērtētu cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražojumu veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, kas koriģētas atbilstīgi EXW cenām, salīdzināja ar ASV eksportētāju attiecīgajām ražojuma veida vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū. Lai cenu salīdzinājums būtu taisnīgs, ASV cenu atbilstīgi koriģēja, ņemot vērā pastāvošos nodokļus un pēcimportēšanas izmaksas.

(98)

Izsakot salīdzinājuma rezultātu procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenām izmeklēšanas periodā, tika konstatēts stabils vidējais cenu samazinājums 5,6 % apmērā. Šis cenu samazinājums liecina par to, ka imports no attiecīgās valsts Savienības tirgū radīja cenu spiedienu, jo īpaši izmeklēšanas periodā.

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomikas faktori, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(100)

Kaitējuma analīze par tādiem makroekonomikas datiem kā ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, krājumi, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums ir pamatota uz ePURE sniegtajiem datiem par situāciju visā Savienības ražošanas nozarē.

(101)

Kaitējuma analīze par tādiem mikroekonomikas datiem kā cenas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ieguldījumu ienesīgums, spēja piesaistīt kapitālu, algas un krājumi sagatavota, izmantojot datus, ko pārbaudītajās atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(102)

Bioetanola ražošanas nozare Savienībā joprojām ir darbības sākumposmā. Uzņēmumi ir nesen ieguldījuši jaunās ražotnēs vai palielinājuši pieejamo jaudu, lai varētu apmierināt Savienībā pieaugošo pieprasījumu. Tas, ka attiecīgajā periodā ražošanu sāka arī jauni ražotāji, labvēlīgi ietekmēja tādus rādītājus kā ražošanas apjoms, ražošanas jauda, pārdošanas apjoms un nodarbinātība.

(103)

Izmeklēšanā arī tika noskaidrots, ka, lai šādā ražošanas nozarē panāktu pieņemamu ražošanas līmeni, no darbības sākuma ir jāpaiet zināmam laikposmam – diviem līdz trim gadiem.

(104)

AED īstenošanas dēļ Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās – aptuveni par 57 %. Laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam Savienības ražošanas apjoms pieauga par 36 %, taču pēc tam izaugsmes temps ievērojami palēninājās un izmeklēšanas periodā bija mazāks nekā 2010. gadā – tikai 3,5 %.

(105)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 37 % un pēc tam mainījās līdzīgi ražošanas apjomam.

(106)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā pieauga par 14 %, un šāds pieaugums tika panākts attiecīgā perioda sākumā. Ņemot vērā to, ka vairāki Savienības ražotāji 2009. gadā bija nesen sākuši darbību, tika paredzēts, ka jaudas izmantojums turpinās palielināties, jo, kā paskaidrots iepriekš 103. apsvērumā, lai panāktu normālu ražošanas apjomu, no darbības sākuma ražotājiem parasti vajag no diviem līdz trim gadiem. Tomēr tā nenotika.

(107)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka vairāki uzņēmumi sāka darbību ES attiecīgā perioda sākumā vai tā laikā gaidāmās AED publicēšanas dēļ. Tas radīja labvēlīgu ietekmi, jo īpaši uz minētajiem kaitējuma faktoriem un jo īpaši laikposmā līdz 2010. gadam. Taču 2010. gadā situācija Savienības tirgū mainījās, un tas notika tajā pašā laikā, kad tirgū palielinājās imports par dempinga cenām no ASV, tādējādi prognozētais darbības apjoma pieaugums izmeklēšanas periodā nenotika.

(108)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās par 59 %, un iegūtā tirgus daļa šajā periodā bija 13,8 procentpunkti. Laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam pārdošanas apjoms pastāvīgi pieauga, taču no 2010. gada līdz izmeklēšanas periodam tā pieaugums bija mazāks nekā patēriņa pieaugums, kas šajā periodā bija 6,8 %.

(109)

Arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa laikposmā līdz 2010. gadam pieauga, taču izmeklēšanas periodā samazinājās. No 2010. gada līdz izmeklēšanas periodam, kad importētāji no ASV gandrīz dubultoja savu tirgus daļu, iegūstot 7,2 procentpunktus, Savienības ražošanas nozare zaudēja 2,2 procentpunktus.

(110)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā ievērojami palielinājās – par 29,2 %. Lai gan šajā periodā pieauga arī pārdošanas apjoms un tirgus daļa, Savienības ražošanas nozare neizjuta patēriņa pieauguma labvēlīgo ietekmi, jo īpaši no 2010. gada. Laikposmā no 2010. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma pieauguma temps palēninājās un tirgus daļa bija mazāka nekā iepriekšējos gados.

(111)

Dažas personas apgalvoja, ka izaugsmes temps, par ko liecina atsevišķi attiecīgā perioda rādītāji, neatspoguļo situāciju cietušajā nozarē. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš, izmeklēšanā tika atklāts, ka 2010. gadā un izmeklēšanas periodā, kad palēninājās Savienības ražošanas nozares izaugsme, vienlaikus arī pieauga imports par dempinga cenām no ASV.

(112)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā pieauga par 9 %. Konkrētāk izsakoties, laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam tā palielinājās par 8 %, savukārt izmeklēšanas periodā pieaugums bija pavisam neliels – 1 %. Šī tendence attiecās arī uz Savienības ražošanas nozares jaudu un ražošanas apjomu.

(113)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums tika mērīts kā vienas nodarbinātās personas saražotais apjoms gadā. Attiecīgajā periodā tas ievērojami palielinājās (par 44 %), atspoguļojot apgūtās zināšanas un efektivitātes pieaugumu darbības sākumposmā un vēlāk.

(114)

Ņemot vērā importa par dempinga cenām no attiecīgās valsts apjomu, tirgus daļu un cenas, noteikto dempinga starpību ietekme uz Savienības ražošanas nozari izmeklēšanas periodā nav uzskatāma par niecīgu.

(115)

Tā kā iepriekšēja dempinga seku nav, konkrētajā gadījumā šis jautājums nav aktuāls.

(116)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares cenu kopējais pieaugums bija 9 %. Lai gan 2009. gadā pieaugums bija mazāks nekā 2008. gadā, pēc tam tas pastāvīgi palielinājās līdz izmeklēšanas perioda beigām. Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka cenu pieaugums nebija pietiekami liels, lai Savienības ražošanas nozare spētu segt savas izmaksas. Izmeklēšanas periodā pārdošanas cenu un izmaksu starpība pieauga vēl vairāk. Tas notika tajā pašā laikā, kad Savienības tirgū arvien vairāk ieplūda imports par zemām dempinga cenām no ASV.

(117)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares noteiktās cenas bija lielākas (līdz 23 %) nekā to ražojumu cenas, ko no ASV importēja par dempinga cenām.

(118)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte tika noteikta gan kā absolūtā summa (tīrā peļņa pirms nodokļu nomaksas), gan izsakot tīro peļņu vai zaudējumus pirms nodokļu nomaksas kā procentus no līdzīgā ražojuma pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitātes rādītājs attiecīgajā periodā bija negatīvs, izņemot 2009. gadu, kad izlasē iekļautajiem uzņēmumiem izdevās sasniegt rentabilitātes slieksni.

(119)

Līdzīgi veidojās arī ieguldījumu ienesīgums – tas bija ievērojami mazāks par līmeni, kas jāpanāk, lai Savienības ražošanas nozare varētu turpināt pastāvēt.

(120)

Naudas plūsmas rādītājs 2008. gadā bija negatīvs, bet 2009. un 2010. gadā tas uzlabojās. Tomēr izmeklēšanas periodā naudas plūsma atkal sāka samazināties, jo mazinājās Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savas darbības.

(121)

Rentabilitātes, naudas plūsmas un ieguldījumu ienesīguma svārstības attiecīgajā periodā ierobežoja Savienības ražošanas nozares iespējas ieguldīt savās darbībās un nelabvēlīgi ietekmēja tās attīstību, ko nepārprotami apliecina ieguldījumu apjoma kritums par 93 % šajā periodā.

(122)

Attiecīgajā periodā algas pieauga par 32 %, atspoguļojot darbinieku ražīguma pieaugumu.

(123)

Attiecīgajā periodā krājumu līmenis nedaudz samazinājās.

(124)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka imports par zemām dempinga cenām Savienības tirgū pieauga 2010. gadā, jo īpaši izmeklēšanas periodā. Šajā periodā uzlabojās atsevišķi ar Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju saistīti kaitējuma rādītāji, taču izaugsmes temps neatbilda patēriņa pieaugumam attiecīgajā periodā, tāpēc uzlabojumi nebija pietiekami lieli, lai Savienības ražošanas nozare varētu izvērst darbību.

(125)

Kā jau raksturīgi jaunā darbības nozarē, kas attīstās, atsevišķu rādītāju, piemēram, pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma un jaudas izmantojuma, pieauguma tendences attiecīgajā periodā bija pozitīvas. Tas izskaidrojams ar to, ka šajā periodā tirgū iesaistījās jauni Savienības ražotāji. Tomēr izmeklēšanā tika noskaidrots, ka no 2010. gada, kad palielinājās imports par zemām cenām, Savienības tirgū izveidojās tāda situācija, ka Savienības ražotāji nespēja nodrošināt pietiekami lielu darbības un cenu līmeni, lai varētu attīstīties un atgūt lielos attiecīgajā periodā veiktos ieguldījumus.

(126)

Tika konstatēts, ka importa par zemām cenām dēļ pastāvīgi tika samazinātas Savienības ražošanas nozares noteiktās cenas. Cenu apmēra dēļ Savienības ražošanas nozare nespēja segt izmaksas un nodrošināt tādu naudas plūsmu un peļņu, kas vajadzīga, lai izvērstu darbību.

(127)

Tiešām, ar Savienības ražošanas nozares finansiālajiem rezultātiem saistītie kaitējuma rādītāji, piemēram, rentabilitāte, naudas plūsma un ieguldījumu ienesīgums, samazinājās vai bija ievērojami mazāki par normālo līmeni. Tas nopietni ietekmēja Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu un turpināt ieguldīt savā darbībā.

(128)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta izpratnē.

(129)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 3. panta 5. un 6. punktu tika pārbaudīts, vai attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu citu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, izvērtēja arī citus zināmos faktorus.

(130)

Kā norādīts iepriekš, patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā ievērojami pieauga – par 29,2 %. Tomēr būtiski palielinājās arī imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, t. i., no 1,9 % lielas Savienības tirgus daļas attiecīgā perioda sākumā līdz 15,7 % izmeklēšanas periodā. Tas nepārprotami radīja spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, jo īpaši no 2010. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām, kad šāda importa apjoms pieauga vairāk nekā divas reizes. No 2010. gada, jo īpaši izmeklēšanas periodā, Savienības tirgū no ASV ieplūda liels mazcenas importa apjoms, un šīs cenas bija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tāpēc tā izmeklēšanas periodā nevarēja attīstīties, kā bija paredzēts.

(131)

Dažas personas norādīja, ka Savienības ražošanas nozares situācija tieši laikposmā no 2010. gada līdz izmeklēšanas periodam uzlabojās un tas notika tajā pašā laikā, kad divkāršojās importa apjoms no ASV. Kā paskaidrots iepriekš 102. un 107. apsvērumā, tas, ka attiecīgajā periodā tirgū sāka iesaistīties daudzi jauni Savienības ražotāji, labvēlīgi ietekmēja konkrētus kaitējuma faktorus, piemēram, ražošanas un pārdošanas apjomu. Tomēr Savienības ražošanas nozares tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija mazāka nekā 2010. gadā, un tieši tajā laikā Savienības tirgū bija vērojams lielākais pieaugums importam par dempinga cenām no ASV. Cenu samazinājuma un cenu spiediena dēļ pasliktinājās Savienības ražošanas nozares vispārējā finansiālā situācija, jo īpaši rentabilitāte.

(132)

Tādējādi imports par zemām dempinga cenām ir ievērojami veicinājis būtisko kaitējumu, kas izmeklēšanas periodā tika nodarīts Savienības ražošanas nozarei.

(133)

Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu citu un ar dempingu nesaistītu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, izvērtēja arī šādus zināmos faktorus: importu no citām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rezultātus, ietekmi, ko radīja ekonomikas krīze un citi faktori, piemēram, izejmateriālu cenu svārstības, pieprasījuma pārmaiņas un iespējamas Savienības ražošanas nozares uzņēmumu iekšējās problēmas.

(134)

Saskaņā ar pieejamo informāciju attiecīgajā periodā nozīmīgu attiecīgā ražojuma apjomu uz Savienību importēja tikai Brazīlija. Brazīlijas izcelsmes ražojumu importa cenas pastāvīgi bija ievērojami mazākas par Savienības ražotāju cenām. Tomēr attiecīgajā periodā bija vērojama nepārprotami lejupejoša tendence – samazinājās gan importa no Brazīlijas apjoms (– 81 %), gan tirgus daļa (– 25,8 %). Tādējādi, tā kā šā importa apjoms izmeklēšanas periodā samazinājās līdz tik niecīgam līmenim, nevar uzskatīt, ka tas ietekmēja cēloņsakarību starp importu par zemām cenām no ASV un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izmeklēšanas periodā.

(135)

Personas apgalvoja, ka attiecīgajā periodā importa no Brazīlijas apjoms bija virs de minimis līmeņa un ka attiecīgais ražojums Savienības tirgū tika pārdots par dempinga cenām. Tās arī norādīja, ka imports no ASV tikai aizstāja samazināto importa no Brazīlijas tirgus daļu. Tāpēc par Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma cēloni nevarētu uzskatīt importu no ASV.

(136)

Kā paskaidrots iepriekš, importa no Brazīlijas apjoms attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Periodā, kad ievērojami pieauga patēriņš, tā tirgus daļa no 30,3 % saruka līdz 4,5 %. Ņemot vērā cenu līmeni, ko Brazīlijas eksportētāji piemēroja Savienības tirgum, nevar izslēgt to, ka Brazīlijas izcelsmes bioetanola imports ir zināmā mērā veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr izmeklēšanas periodā šā importa apjoms tik ļoti samazinājās, ka to nevar uzskatīt par būtisku attiecīgā kaitējuma cēloni. Tiešām, laikposmā no 2010. gada līdz izmeklēšanas periodam, kad importa no Brazīlijas apjoms samazinājās aptuveni par 200 000 tonnu, importa par dempinga cenām no ASV apjoms pieauga vairāk nekā par 330 000 tonnu. Tāpēc uzskatāms, ka Brazīlijas bioetanola pārdošanas apjoms Savienības tirgū, jo īpaši izmeklēšanas periodā, nevarēja būt tik liels, lai ietekmētu noteikto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ASV un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu šajā periodā.

(137)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare eksportēja nelielu bioetanola daudzumu par cenām, kas ievērojami pārsniedza Savienības tirgū noteiktās cenas. Tāpēc var secināt, ka eksporta rezultāti nav uzskatāmi par faktoru, kas ietekmēja cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts.

(138)

Netika konstatēta ekonomikas krīzes radīta nelabvēlīga ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Vislielākais bioetanola patēriņa pieaugums Savienībā notika 2009. gadā, kuru kopumā uzskatīja par smagāko ekonomikas krīzes gadu. Šajā periodā arī pieauga Savienības ražotāju ražošanas un pārdošanas apjoms.

(139)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatāms, ka ekonomikas krīze neietekmēja cēloņsakarību starp importu par zemām cenām no attiecīgās valsts un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(140)

Attiecīgās personas norādīja arī citus faktorus, kas varēja ietekmēt cēloņsakarību, piemēram, izejmateriālu cenu svārstības, pieprasījumu, kas bija mazāks, nekā paredzēts, Savienības tiesisko regulējumu, kas, iespējams, rada Savienības ražotājiem nelabvēlīgu situāciju, un konkrētas iespējamas Savienības ražotāju iekšējas problēmas.

(141)

Attiecībā uz izejmateriālu cenu svārstībām tika konstatēts, ka gan kukurūzas, gan kviešu cenas attiecīgajā periodā bija nestabilas. Tomēr izmeklēšanā tika noskaidrots, ka vairums ražotāju šo risku ierobežo, piemērojot īpašu cenas noteikšanas mehānismu piegādātājiem vai arī izmantojot finanšu tirgus. Tādējādi arī tad, ja izejvielu cenas bija atšķirīgas, jo īpaši no 2008. gada līdz 2010. gadam, kad kukurūzas cena bija mazāka par kviešu cenu, izmeklēšanas perioda otrajā pusē izejvielu cenas vairāk vai mazāk bija vienādas. Tas nozīmē, ka visas cenu atšķirības tika samazinātas līdz minimumam un nebija ilgstošas.

(142)

Atsevišķas personas apgalvoja, ka AED dalībvalstīs tika īstenota pārāk lēni un ka patēriņš neatbilda šajā direktīvā izvirzītajiem mērķiem. Tomēr arī tad, ja sākotnējie mērķi attiecīgajā periodā netika pilnīgi īstenoti, patēriņa ievērojamais pieaugums (par 29,2 %) šajā laikposmā ir labvēlīgs faktors, ko analīzē nedrīkst ignorēt. Jebkurā gadījumā to, ka AED, iespējams, tika īstenota lēni, nevar uzskatīt par pamatojumu tam, ka Savienības tirgū nonāca liels importa apjoms par zemām dempinga cenām, kas bija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām un nodarīja tai kaitējumu. Tāpēc šis iebildums ir noraidīts.

(143)

Šīs personas arī uzskatīja, ka normatīvās nenoteiktības dēļ ar Savienības ražošanas nozares jaudu vien nepietiktu, lai apmierinātu pieprasījumu Savienības tirgū, un ka sertificēšanas sistēma darbojas ļoti lēni un tādējādi ierobežo sertificēto Savienības ražotāju priekšrocības. Visbeidzot, dažas personas uzskatīja, ka jebkāda nodarītā kaitējuma iemesls ir daudzu Savienības ražotāju iekšējās problēmas attiecīgajā periodā. Tomēr šie apgalvojumi netika pamatoti, un to pamatotība netika konstatēta arī izmeklēšanā. Taču būtu jānorāda, ka izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Savienības ražošanas apjoma iespējamā samazināšanās galvenokārt ir izskaidrojama ar zemo pārdošanas cenu līmeni Savienības tirgū, ko lielā mērā ietekmēja importa pieaugums no ASV par zemām dempinga cenām, kas bija mazākas par Savienības ražotāju cenām, jo īpaši izmeklēšanas periodā. Radās priekšstats, ka ES ražotājiem nebija izvēles un tiem bija jāpārtrauc ražošana, jo pārdošanas cenu dēļ tie pat nespēja segt izmaksas par izejmateriāliem, jo īpaši izmeklēšanas periodā. Tāpēc minētie nepamatotie apgalvojumi nav pietiekami, lai ietekmētu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un izmeklēšanas periodā nodarīto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(144)

Tādējādi tiek secināts, ka neviens no minētajiem faktoriem nevarēja ietekmēt cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no ASV.

(145)

Visbeidzot, šīs personas min to, ka izmeklēšanas periodā ievērojams importa apjoms tika deklarēts ar KN kodu 3824, kam raksturīgs mazs muitas maksājums. Pēc izmeklēšanas perioda beigām attiecīgais maksājums tika paaugstināts. Tās uzskata, ka kaitējuma iemesls ir zemais maksājums, nevis dempings. Šajā ziņā pietiek minēt vien to, ka muitas maksājumu apmērs ik brīdi var mainīties un tādēļ šis arguments nav iemesls, lai noliegtu kaitējuma esību izmeklēšanas periodā.

(146)

Sniegtā analīze apliecināja, ka attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms par zemām cenām un tirgus daļa. Turklāt tika secināts, ka importēto ražojumu cenas bija krietni zemākas par cenām, ko Savienības tirgū noteica Savienības ražošanas nozare.

(147)

Attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms par zemām cenām un tirgus daļa pieauga tad, kad Savienībā vispārēji un pastāvīgi palielinājās patēriņš un Savienības ražošanas nozares attiecīgā perioda rezultāti pasliktinājās. Sistemātiski saglabājot cenas, kas mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām, attiecīgās valsts eksportētājiem izdevās palielināt savu tirgus daļu. Savukārt Savienības ražošanas nozare, lai gan aktivitāte pieauga, nespēja panākt pozitīvu peļņas līmeni.

(148)

Pārbaudot citus zināmos faktorus, kas varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika noskaidrots, ka tie nebija pietiekami nozīmīgi, lai ietekmētu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(149)

Pamatojoties uz iepriekš sniegto analīzi, kurā ietekme, ko radīja visi zināmie faktori, kuri ietekmē Savienības ražošanas nozares situāciju, ir pienācīgi nošķirta un nodalīta no importa par dempinga cenām kaitīgās ietekmes, tika secināts, ka imports par dempinga cenām no ASV ir radījis Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta izpratnē.

(150)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai neatkarīgi no secinājumiem par kaitējumu, ko nodarījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, pastāv pārliecinoši iemesli secināt, ka konkrētajā gadījumā antidempinga pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Analizējot Savienības intereses, ņēma vērā attiecīgās dažādās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un lietotāju intereses.

(151)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums, kura cēlonis bija imports par dempinga cenām no ASV. Ja netiks īstenoti šā importa izraisīto tirdzniecības kropļojumu novēršanas pasākumi, ļoti iespējams, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija turpinās pasliktināties.

(152)

Paredzams, ka, nosakot antidempinga maksājumus, tiks atjaunoti efektīvi tirdzniecības apstākļi Savienības tirgū un tādējādi Savienības ražošanas nozare varēs noteikt savām ražošanas izmaksām atbilstīgas cenas. Paredzams arī, ka šādu pasākumu noteikšana palīdzētu Savienības ražošanas nozarei palielināt pārdošanas apjomu un tādējādi atgūt tirgus daļu, ko tā zaudēja importa par dempinga cenām dēļ. Savukārt tas nākotnē labvēlīgi ietekmēs tās finansiālo situāciju un rentabilitāti.

(153)

Tāpēc tika secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana attiecībā uz ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma importu nebūtu pretrunā Savienības ražošanas nozares interesēm.

(154)

Atbildes uz jautājumiem anketā, kas bija paredzēta nesaistītajiem importētājiem Savienībā, atsūtīja divi uzņēmumi. Šo importētāju telpās, kuri sadarbojās, tika veikti pārbaudes apmeklējumi. Ar bioetanolu saistīta uzņēmējdarbība veido tikai nelielu daļu no abu apmeklēto uzņēmumu kopējā apgrozījuma (mazāk par 5 %). Turklāt abi uzņēmumi norādīja, ka tie jebkādu cenas pieaugumu varētu nodot saviem klientiem un lietotājiem.

(155)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika secināts, ka pasākumu noteikšanai nebūtu vērā ņemamas un nelabvēlīgas ietekmes uz importētājiem.

(156)

Atbildes uz jautājumiem anketā, kas bija paredzēta lietotājiem Savienībā, atsūtīja četri uzņēmumi. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti viena uzņēmuma telpās.

(157)

Ar bioetanolu saistīta uzņēmējdarbība veido mazu apmeklētā uzņēmuma apgrozījuma daļu (mazāk par 5 %). Uzņēmums bija sagatavojis ietekmes novērtējumu par maisījumu E5 un aprēķinājis, ka, ja piemērotu maksājumu 100 EUR/m3 apmērā, cenas pieaugums būtu EUR 0,005 par litru pie sūkņa.

(158)

Savukārt pārējo trīs lietotāju atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtie dati liecina, ka arī šos uzņēmumus pasākumi ietekmētu minimāli. Viens no šiem uzņēmumiem no attiecīgās valsts iegādājās diezgan ierobežotu apjomu, un antidempinga maksājuma noteikšana tā rentabilitāti ietekmētu pavisam maz.

(159)

Pārējie divi lietotāji, kas sadarbojās, ir saistīti un paziņoja, ka visus noteiktos antidempinga maksājumus var nodot saviem klientiem. Tie arī norādīja, ka viņiem ir pietiekami liels piegādātāju loks un viņi nav atkarīgi no importa no ASV.

(160)

Attiecīgās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares jauda nav pietiekama, lai apmierinātu visu pieprasījumu, un ka, lai iegūtu vajadzīgo bioetanolu, tas Savienībā būs jāimportē. Pārbaudītie jaudas rādītāji liecina, ka mazo pārdošanas cenu dēļ netika izmantota visa Savienības ražošanas nozares jauda. Tāpēc Savienības ražotāji spētu palielināt ražošanas apjomu, lai apmierinātu augošo pieprasījumu, jo īpaši tad, ja tirgū vairs nepastāvētu tirdzniecības kropļojumi. Turklāt drīzumā tiks būvētas un sāks darboties jaunas ražotnes, tādējādi Savienībā tiks samazināti visi ar ražojuma trūkumu saistītie riski.

(161)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka antidempinga pasākumiem attiecībā uz bioetanola importu no ASV nebūtu vērā ņemamas nelabvēlīgas ietekmes uz lietotājiem Savienībā.

(162)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt antidempinga pasākumus attiecībā uz ASV izcelsmes bioetanola importu.

(163)

Ņemot vērā gūtos secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, lai nepieļautu, ka imports par dempinga cenām rada Savienībai turpmāku kaitējumu, būtu jānosaka galīgi antidempinga pasākumi.

(164)

Lai noteiktu šo pasākumu līmeni, tika ņemtas vērā dempinga starpības un maksājuma apmērs, kas vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatētās dempinga starpības.

(165)

Aprēķinot maksājuma summu, kas jānosaka, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga ietekmi, tika uzskatīts, ka attiecīgajiem pasākumiem jābūt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozarei šajā jomā ir iespējams gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām.

(166)

Šajā lietā, ņemot vērā it īpaši iepriekš 102. un 103. apsvērumā minēto informāciju, uzskatāms, ka Savienības ražošanas nozares mērķa peļņa būtu jānosaka, ņemot vērā gūtos ienākumus laikā, kad importa apjoms no ASV bija nenozīmīgs, t. i., viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja vidējo peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 2008. un 2009. gadā, turklāt ņemot vērā, ka šis ražotājs minētajā laikā nebija darbības sākumposmā. Tāpēc uzskatāms, ka peļņas norma 6,8 % apmērā no apgrozījuma ir samērīga un atbilstīga minimālā peļņa, ko Savienības ražošanas nozare varētu būt guvusi izmeklēšanas periodā normālas tirdzniecības apstākļos bez kaitējumu radoša dempinga.

(167)

Ņemot to vērā, tika aprēķināta Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas cena, kas nerada kaitējumu. To ieguva, koriģējot izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenas atbilstīgi izmeklēšanas periodā gūtajai faktiskajai peļņai/zaudējumiem un pieskaitot minēto peļņas normu.

(168)

Pēc tam tika noteikts vajadzīgais cenas pieaugums, ņemot vērā ASV ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējās svērtās importa cenas, kura noteikta cenu samazinājuma aprēķinos, salīdzinājumu ar cenu, par kādu izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū pārdeva ražojumus un kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību pēc tam izteica procentos no vidējās kopējās CIF importa vērtības.

(169)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatāms, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu attiecīgā ražojuma importam piemērojamie galīgie antidempinga pasākumi būtu jānosaka mazāko dempinga un kaitējuma starpību apmērā, ievērojot noteikumu par mazāko maksājumu. Tāpēc visas maksājumu likmes būtu jānosaka konstatēto dempinga starpību apmērā.

(170)

Tiek ierosināti šādi galīgie antidempinga maksājumi:

(171)

Ņemot vērā to, ka antidempinga maksājums attieksies arī uz maisījumiem, kuru sastāvā bioetanola apjoms pārsniedz 10 % (v/v), proporcionāli bioetanola daudzumam maisījuma sastāvā, uzskatāms, ka, lai dalībvalstu muitas dienesti varētu efektīvi īstenot šo pasākumu, būtu jānosaka fiksēts maksājums atbilstīgi tīrā bioetanola daudzumam sastāvā.

(172)

Šajā regulā paredzēto antidempinga maksājuma likmi noteica, ņemot vērā konkrētās izmeklēšanas konstatējumus. Tāpēc tā atbilst izmeklēšanā konstatētajai situācijai. Šo visiem uzņēmumiem piemērojamo valsts līmeņa maksājumu attiecina uz ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma importu.

(173)

Lai gan sākotnēji plānoto dinamisko tirgus norišu dēļ, kas skar attiecīgo ražojumu, bija paredzēts pasākumus noteikt tikai uz trīs gadiem, pēc ieinteresēto personu iesniegtajiem komentāriem šis jautājums tika izvērtēts atkārtoti. Sūdzības iesniedzēji it īpaši iebilda, ka šajā brīdī nav pamata domāt par lielām tirgus struktūras izmaiņām, jo pāreja uz jaunās paaudzes bioetanolu, visdrīzāk, prasīs ilgu laiku un nebūtu ņemama vērā šā priekšlikuma ietvaros. Tāpat arī būtu par agru izvērtēt konkrētu pašlaik apspriežamo likumdošanas priekšlikumu rezultātus un ietekmi uz visiem uzņēmējiem tirgū. Izvērtējot šos argumentus, secināja, ka nav iemesla atkāpties no pasākumu darbības laika, kas noteikts pamatregulas 11. panta 2. punktā. Tas neskar ieinteresēto personu tiesības saskaņā ar 11. panta 3. punktu pieprasīt pārskatīšanu, ja to pamato esošie apstākļi.

(174)

Komisija saņēma sūdzības iesniedzēja prasību par ASV izcelsmes bioetanola importa reģistrēšanu. Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu Komisija pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju var likt muitas dienestiem veikt attiecīgus pasākumus, lai reģistrētu importu tā, lai pēc tam pasākumus varētu vērst pret importu, sākot no reģistrēšanas datuma. Importu var reģistrēt, ja pirms tam ir saņemts Savienības ražošanas nozares pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, tā kā reģistrēšana tika paredzēta vienlaikus īstenotajā antisubsidēšanas procedūrā attiecībā uz ASV izcelsmes bioetanola importu (14), šie nosacījumi jau bija izpildīti.

(175)

Tomēr būtu jānorāda, ka vienlaikus īstenotajā antisubsidēšanas procedūrā reģistrēšana tika paredzēta pilnīgi citu apstākļu dēļ. Kā norādīts Regulas (ES) Nr. 771/2012 10. apsvērumā, lai gan konstatējumi apstiprināja kompensējošo subsidēšanu un tās izraisīto būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā, Komisija nolēma nepieņemt pagaidu kompensācijas maksājumus, jo pagaidu kārtā tika konstatēts, ka lielākā subsidēšanas shēma, kas darbojās IP laikā, vairs nepastāvēja, un tas nozīmē, ka tā vairs nesniegtu priekšrocības laikā, kad tiktu noteikti pagaidu pasākumi. Tomēr bija pierādījumi tam, ka ASV nākamajos mēnešos varētu ar atpakaļejošu spēku atjaunot lielāko subsidēšanas shēmu, par kuru tika konstatēts, ka tā ir kompensējama. Komisija uzskatīja, ka tādā gadījumā tā šai izmeklēšanā būtu tiesīga noteikt (un arī iekasēt) pagaidu kompensācijas maksājumus. Tādējādi, lai šādos īpašos apstākļos saglabātu Eiropas Savienības tiesības, Komisija nolēma likt muitas dienestiem reģistrēt importu. Minētie īpašie apstākļi uz šo AD procedūru neattiecas,