23.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 52/11

(1)

Ir vajadzīga sistēma, kas aptver tīrvērtes pienākumam piemērojamos noteikumus, tā piemērošanu, iespējamos izņēmumus un riska mazināšanas paņēmienus, kas nosakāmi gadījumiem, kad tīrvērte ar centrālo darījuma partneri (CCP) nav iespējama. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem vajadzētu stāties spēkā vienlaicīgi, un sekmētu to, ka ieinteresētajām personām, jo īpaši tām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir to visaptverošs pārskats un viegla pieeja tiem, ir vēlams visus Regulas (ES) Nr. 648/2012 II sadaļā paredzētos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā.

(2)

Saistībā ar to, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tirgum ir pasaules mērogs, šajā regulā būtu jāņem vērā attiecīgās starptautiskās pamatnostādnes un ieteikumi ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgus reformām un obligātajai tīrvērtei, un arī saistītie noteikumi, kas izstrādāti citās jurisdikcijās. Konkrētāk, sistēmā tīrvērtes pienākuma noteikšanai ņem vērā obligātās tīrvērtes prasības, kuras publicējusi Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija. Tādējādi iespējami vairāk tiks sekmēta konverģence ar pieejām citās jurisdikcijās.

(3)

Nolūkā skaidri noteikt vairākus jēdzienus, kas balstās uz Regulu (ES) Nr. 648/2012, un precizēt tehniskos terminus, kas vajadzīgi šā tehniskā standarta izstrādei, būtu jādefinē vairāki termini.

(4)

Netiešas tīrvērtes mehānisms nedrīkstētu pakļaut CCP, tīrvērtes dalībnieku, klientu vai netiešu klientu papildu darījuma partnera riskam, turklāt netieša klienta aktīviem un pozīcijām būtu jāpiemēro atbilstošs aizsardzības līmenis. Tādēļ ir būtiski, ka nolūkā garantēt to drošību visa veida netiešas tīrvērtes mehānismi atbilst minimālajām prasībām. Lai to panāktu, uz netiešas tīrvērtes mehānismā iesaistītajām pusēm attiecina īpašas prasības. Šis mehānisms ir plašāks nekā līgumiskas attiecības starp netiešiem klientiem un tīrvērtes dalībnieka klientu, kas nodrošina netiešas tīrvērtes pakalpojumus.

(5)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 ietverta prasība CCP būt par noteikto sistēmu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvai 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (3). Tas nozīmē, ka CCP tīrvērtes dalībnieki būtu jāuzskata par dalībniekiem minētās direktīvas izpratnē. Tādējādi, lai netiešiem klientiem nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni tam, kas noteikts klientiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, ir jāgarantē, ka klienti, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, ir kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības vai līdzvērtīgas trešo valstu kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības.

(6)

Netiešas tīrvērtes mehānisms būtu jāizstrādā tāds, lai nodrošinātu, ka netiešiem klientiem saistību neizpildes gadījumā iespējams iegūt aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tiešiem klientiem piešķirtajam aizsardzības līmenim. Tīrvērtes dalībnieka bankrota gadījumā, kas iedarbina netiešas tīrvērtes mehānismu, netiešu klientu pozīcijas būtu jāpārceļ uz alternatīvu tīrvērtes dalībnieku saskaņā ar pārnesamības prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 39. un 48. pantā. Netiešas tīrvērtes mehānismā būtu jānosaka arī piemēroti aizsardzības pasākumi pret klienta bankrotu, un tiem būtu jāsekmē netiešu klientu pozīciju pārcelšana uz alternatīvu tīrvērtes pakalpojumu sniedzēju.

(7)

Tā kā netiešas tīrvērtes mehānismi var radīt specifiskus riskus, visām netiešas tīrvērtes mehānismā iesaistītajām pusēm, tostarp tīrvērtes dalībniekiem un CCP, būtu regulāri jānosaka, jāuzrauga un jāpārvalda visi būtiskie riski, kas rodas no šāda mehānisma. Šajā kontekstā īpaši svarīga ir atbilstoša informācijas apmaiņa starp klientiem, kas nodrošina netiešas tīrvērtes pakalpojumus, un tīrvērtes dalībniekiem, kas šos pakalpojumus ļauj veikt. Tīrvērtes dalībniekiem būtu jāizmanto klientu sniegtā informācija tikai riska pārvaldības mērķiem, turklāt būtu jānovērš ļaunprātīga komerciāli svarīgas informācijas izmantošana, tostarp izmantojot efektīvas barjeras starp dažādām finanšu iestāžu nodaļām nolūkā izvairīties no interešu konfliktiem.

(8)

Kad kompetentā iestāde dod atļauju CCP veikt kādas ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas tīrvērti, kompetentajai iestādei par to būtu jāziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI). Šajā paziņojumā būtu jāiekļauj sīka informācija, kas EVTI vajadzīga, lai varētu veikt novērtēšanas procesu, tostarp informācija par attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas likviditāti un apjomu. Lai gan informāciju EVTI sniedz kompetentā iestāde, sākotnēji šo prasīto informāciju kompetentajai iestādei sniedz atļaujas pieprasītājs CCP, un kompetentā iestāde šo informāciju var pēc saviem ieskatiem papildināt.

(9)

Lai gan ir iespējams, ka visa kompetentās iestādes paziņojuma EVTI iekļaujamā informācija tīrvērtes pienākuma nolūkiem vienmēr nav pieejama, jo sevišķi saistībā ar jauniem produktiem, būtu jāsniedz pieejamās aplēses, skaidri norādot izmantotos pieņēmumus. Paziņojumā iekļauj arī informāciju, kas attiecas uz darījuma partneriem, piemēram, darījuma partneru veidu un skaitu, vajadzīgos pasākumus, kas jāveic, lai uzsāktu tīrvērti ar CCP, to tiesībspēju un darbības kapacitāti vai to riska pārvaldības sistēmu, lai dotu iespēju EVTI novērtēt aktīvo darījuma partneru spēju izpildīt tīrvērtes pienākumu, neradot tirgus darbības traucējumus.

(10)

Kompetentās iestādes paziņojumā EVTI būtu jāiekļauj informācija par standartizācijas pakāpi, likviditāti un cenu pieejamību, lai EVTI varētu novērtēt, vai uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju būtu jāattiecina pienākums veikt tīrvērti. Kritēriji, kas attiecas uz atbilstošās ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas līguma nosacījumu un darbības procesu standartizāciju, ir ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas ekonomisko nosacījumu standartizācijas rādītājs, jo līguma nosacījumus un darbības procesus iespējams standartizēt tikai tad, ja ir standartizēti šie ekonomiskie nosacījumi. Kritērijus, kas saistīti ar likviditāti un cenu pieejamību, EVTI novērtē, ņemot vērā citus apsvērumus, nekā to darījusi kompetentā iestāde, izsniedzot atļauju CCP. Likviditāti šajā kontekstā novērtē plašākā perspektīvā, un tā atšķiras no likviditātes rādītāja, ko izmanto, lai noteiktu, vai piemērojams tīrvērtes pienākums. Konkrēti, fakts, ka līgums ir pietiekami likvīds, lai CCP tam varētu veikt tīrvērti, nenozīmē, ka uz to būtu attiecināms pienākums veikt tīrvērti. EVTI novērtējumam nevajadzētu atkārtoti ietvert vai dublēt kompetentās iestādes jau veikto novērtējumu.

(11)

Informācijai, ko kompetentā iestāde sniedz tīrvērtes pienākuma noteikšanas nolūkā, būtu EVTI jānodrošina iespēja novērtēt cenu informācijas pieejamību. Šajā sakarībā CCP pieeja cenu informācijai noteiktā brīdī nenozīmē, ka tirgus dalībniekiem cenu informācija būs pieejama turpmāk. Tādējādi fakts, ka CCP ir pieeja vajadzīgajai cenu informācijai, lai noteiktā ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijā pārvaldītu atvasināto instrumentu līgumu tīrvērtes risku, automātiski nenozīmē, ka uz šo ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju būtu jāattiecina tīrvērtes pienākums.

(12)

Pieejamā informācijas detalizācijas pakāpe to ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju reģistrā, uz kurām attiecas pienākums veikt tīrvērti, atkarīga no šīs informācijas būtiskuma ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas noteikšanā. Tādējādi dažādām ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām reģistrā pieejamās informācijas detalizācijas pakāpe var atšķirties.

(13)

Vairāku CCP pieejas atļaušana tirdzniecības vietai varētu paplašināt dalībnieku pieeju šai vietai un tādējādi sekmēt kopējo likviditāti. Šādos apstākļos tomēr ir svarīgi konkretizēt likviditātes sadrumstalotības jēdzienu tirdzniecības vietā, ja tā varētu apdraudēt vienmērīgu un sakārtotu tirgu darbību attiecībā uz to finanšu instrumentu kategoriju, par kuru veikts pieprasījums.

(14)

Kompetentās iestādes novērtējums tirdzniecības vietai, kurai CCP pieprasījis pieeju, un novērtējums CCP kompetentajai iestādei būtu jābalsta uz instrumentiem, kas pieejami, lai novērstu likviditātes sadrumstalotību tirdzniecības vietā.

(15)

Lai novērstu likviditātes sadrumstalotību, visiem tirdzniecības vietas dalībniekiem būtu jāspēj veikt tīrvērti starp tiem izpildītajiem darījumiem. Taču nebūtu samērīgi pieprasīt visiem jau esoša CCP tīrvērtes dalībniekiem kļūt par tīrvērtes dalībniekiem arī visos jaunajos CCP, kas apkalpo šādu tirdzniecības vietu. Ja ir struktūras, kas ir tīrvērtes dalībnieces abos CCP, tās nolūkā ierobežot likviditātes sadrumstalotības risku var veicināt pārcelšanu un tīrvērti darījumiem, ko veikuši tirgus dalībnieki, ko atsevišķi apkalpo šie divi CCP. Taču ir svarīgi, ka CCP pieprasījums nodrošināt pieeju tirdzniecības vietai nesadrumstalo likviditāti tādā veidā, kas palielinātu riskus, kam ir pakļauts esošais CCP.

(16)

Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. panta 4. punktam CCP pieejas pieprasījumam tirdzniecības vietai nebūtu vajadzīga sadarbspēja, un tādējādi šajā regulā sadarbspēja nebūtu jāparedz kā vienīgais likviditātes sadrumstalotības risināšanas veids. Taču regulā nebūtu jāizslēdz iespēja CCP brīvprātīgi iesaistīties šādā mehānismā, ja izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(17)

Nolūkā noteikt, kuru ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi objektīvi mērāmā veidā mazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldību, nefinanšu darījuma partneriem būtu jāpiemēro viens vai vairāki šajā regulā minētie kritēriji, tostarp grāmatvedības definīcija, kas balstīta uz Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) noteikumiem. Darījuma partneri var izmantot grāmatvedības definīciju pat tad, ja tie nepiemēro SFPS noteikumus. Attiecībā uz tiem nefinanšu darījuma partneriem, kas var izmantot vietējos grāmatvedības noteikumus, sagaidāms, ka lielākā daļa līgumu, kas saskaņā ar šiem vietējiem grāmatvedības noteikumiem klasificēti kā risku ierobežojoši, atbildīs šajā regulā noteiktajai definīcijai līgumiem, kas samazina riskus, kuri tieši saistīti ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldību.

(18)

Noteiktos apstākļos var būt neiespējami ierobežot risku, izmantojot tieši saistītu atvasināto līgumu, proti, līgumu ar to pašu bāzes aktīvu un to pašu norēķinu dienu kā riskam, kas tiek segts. Šādā gadījumā nefinanšu darījuma partneris drīkst īstenot netiešu riska ierobežošanu (proxy hedging), riska darījuma segšanai izmantojot cieši saistītu instrumentu, piemēram, instrumentu ar atšķirīgu, bet, no ekonomiskās darbības viedokļa, ļoti tuvu bāzes aktīvu. Turklāt noteiktas nefinanšu darījuma partneru grupas, kas iesaistās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, izmantojot vienu struktūru, sava riska ierobežošanai saistībā ar grupas kopējiem riskiem var izmantot risku makroierobežošanu vai portfeļa risku ierobežošanu. Šie risku makroierobežošanas, portfeļa risku ierobežošanas vai netieša riska ierobežošanas ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi var tikt uzskatāmi par riska ierobežošanu šajā regulā noteiktajiem mērķiem, un tie būtu jāvērtē atbilstoši kritērijiem, kas paredzēti, lai noteiktu, kuri ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi objektīvi samazina riskus.

(19)

Risks laika gaitā var mainīties, un, lai piemērotos riska izmaiņām, ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuri sākotnēji izpildīti, lai samazinātu risku, kas saistīts ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldību, var būt jālīdzsvaro, izmantojot papildu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus. Tādējādi, riska ierobežošanu var panākt, kombinējot ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, tostarp kompensējot ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, ar ko izbeidz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kas vairs nav saistīti ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību.

(20)

Ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldību saistīto risku spektrs ir ļoti plašs un mainās atkarībā no ekonomikas nozares. Ar komercdarbību saistītie riski parasti attiecas uz izlietojumu uzņēmuma ražošanas funkcijā un uzņēmuma ražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. Finanšu līdzekļu pārvaldības darbības parasti attiecas uz struktūras ilgtermiņa vai īstermiņa finansējuma pārvaldību, tostarp parādsaistību pārvaldību, un to, kā uzņēmums iegulda finanšu resursus, ko tas rada vai kas ir tā turējumā, tostarp naudas līdzekļus. Finanšu līdzekļu pārvaldības darbības vai komercdarbību var ietekmēt vieni un tie paši riska avoti, piemēram, valūtas maiņas likmes, izejvielu cenas, inflācija vai kredītrisks. Ņemot vērā, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi tiek noslēgti, lai ierobežotu noteiktu risku, analizējot riskus, kas tieši saistīti ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, šie riski jādefinē konsekventi attiecībā uz abām darbībām. Turklāt abu jēdzienu nodalīšanai var būt neparedzētas sekas, ņemot vērā, ka atkarībā no nozares, kurā darbojas nefinanšu darījuma partneri, noteiktu risku var ierobežot vai nu saistībā ar komercdarbību, vai saistībā ar finanšu līdzekļu pārvaldības darbību.

(21)

Lai gan tīrvērtes sliekšņi būtu jānosaka, ievērojot attiecīgo risku sistēmisko nozīmību, ir svarīgi ņemt vērā, ka ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, kas samazina riskus, ir izslēgti no tīrvērtes sliekšņu aprēķina un tīrvērtes sliekšņi pieļauj izņēmumu tīrvērtes veikšanas pienākuma principam tiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, attiecībā uz kuriem uzskatāms, ka tie nav noslēgti riska ierobežošanas mērķiem. Konkrētāk, tīrvērtes sliekšņu vērtības būtu regulāri jāpārskata un jānosaka atbilstīgi ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijām. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas, kas noteiktas tīrvērtes sliekšņu mērķim, var atšķirties no ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijām tīrvērtes pienākuma noteikšanas mērķim. Nosakot tīrvērtes sliekšņu vērtības, pienācīga uzmanība būtu jāpievērš nepieciešamībai definēt vienotu rādītāju, kas atspoguļotu neto pozīciju summas un riska darījumu summas sistēmisko nozīmi katra darījuma partnera un katras ārpusbiržas atvasināto instrumentu aktīvu kategorijas griezumā. Turklāt, tā kā tīrvērtes sliekšņus izmanto nefinanšu darījuma partneri, tiem vajadzētu būt viegli īstenojamiem.

(22)

Tīrvērtes sliekšņu vērtību noteikšanā būtu jāņem vērā katra darījuma partnera un katras ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas neto pozīciju un riska darījumu summas sistēmiskā nozīmība atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 648/2012. Taču būtu jāpieņem, ka šīs neto pozīcijas un riska darījumi atšķiras no neto riska darījumu apjoma visiem darījumu partneriem un visām aktīvu kategorijām. Turklāt, lai iegūtu datus, kas jāņem vērā tīrvērtes sliekšņu noteikšanā, atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikumiem šīs neto pozīcijas būtu jāsaskaita. Tā ir kopējā bruto summa, kas rodas no šo neto pozīciju saskaitīšanas un kura būtu jāņem vērā, nosakot tīrvērtes sliekšņus. Bruto nosacītā vērtība, kas iegūta no šīs saskaitīšanas darbības, būtu jāizmanto ka atsauce, nosakot tīrvērtes sliekšņus.

(23)

Turklāt nefinanšu darījuma partneru ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem saistīto darbību struktūra parasti rada zemu savstarpējā ieskaita vērtību, jo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi ir noslēgti vienā virzienā. Tā rezultātā starpība starp neto pozīcijām un riska darījumiem katram darījuma partnerim un katrai ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijai ir tuva līgumu bruto vērtībai. Šā iemesla dēļ un nolūkā vienkāršot aprēķinus ārpusbiržas atvasināto instrumentu bruto vērtība būtu izmantojama kā derīgs rādītājs attiecīgajai vērtībai, ko ņem vērā, nosakot tīrvērtes slieksni.

(24)

Tā kā nefinanšu darījuma partneriem, kas nepārsniedz tīrvērtes slieksni, nav savi ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi jānovērtē pēc tirgus vērtības, nebūtu pamatoti izmantot šo vērtību, lai noteiktu tīrvērtes sliekšņus, jo tādējādi nefinanšu darījuma partneriem tiktu uzlikts smags slogs, kas nebūtu samērīgs ar novērsto risku. Ja tā vietā izmantotu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu nosacīto vērtību, tā būtu vienkārša pieeja, kas nav pakļauta nefinanšu darījuma partneru ārējiem notikumiem.

(25)

Ja viena no vērtībām, kas noteikta konkrētai ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijai, pārsniedz sliekšņa vērtību, tam būtu jāizraisa sliekšņa pārsniegšana visās kategorijās; ņemot vērā, ka riskus samazinošie ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi nav iekļauti tīrvērtes sliekšņa aprēķinā, tīrvērtes sliekšņa pārsniegšanas sekas ir saistītas ne tikai ar tīrvērtes pienākumu, bet attiecas arī uz riska ierobežošanas paņēmieniem, un Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajiem attiecīgajiem pienākumiem, kas piemērojami nefinanšu darījuma partneriem, vajadzētu būt vienkāršiem, ņemot vērā, ka lielākajai daļai šo darījuma partneru nav specifisku zināšanu.

(26)

Tiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kam neveic tīrvērti, būtu jāpiemēro riska mazināšanas paņēmieni, piemēram, savlaicīga apstiprināšana. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu apstiprināšana var būt saistīta ar vienu vai vairākiem vispārējiem nolīgumiem, vispārējiem apstiprināšanas nolīgumiem vai citiem standarta nosacījumiem. Tai var būt elektroniski sagatavots līgums vai dokuments, kuru parakstījuši abi darījuma partneri.

(27)

Lai nodrošinātu vienotu izpratni un juridisko noteiktību par darījuma nosacījumiem, ir būtiski, lai darījuma partneri apstiprinātu darījuma nosacījumus, cik ātri vien tas iespējams pēc darījuma izpildes, jo sevišķi, ja darījums ir sagatavots vai apstrādāts elektroniski. Jo īpaši darījuma partneriem, kas iesaistās standarta vai sarežģītos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, var būt nepieciešams ieviest instrumentus, lai nodrošinātu atbilstību prasībai savlaicīgi apstiprināt ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus. Savlaicīga apstiprināšana paredzētu atbilstošas tirgus prakses veidošanos šajā jomā.

(28)

Lai vēl vairāk mazinātu riskus, portfeļu saskaņošana nodrošina iespēju katram darījuma partnerim veikt visaptverošu portfeļa darījumu pārskatīšanu no tā darījuma partnera viedokļa nolūkā nekavējoties konstatēt jebkurus pārpratumus par galvenajiem darījumu nosacījumiem. Šādiem nosacījumiem būtu jāietver katra darījuma vērtējums, un tajā varētu iekļaut arī citas būtiskas ziņas, piemēram, darījuma datumu, paredzēto termiņu, visus maksājumu vai norēķinu datumus, līguma nosacīto vērtību un darījuma valūtu, bāzes instrumentu, darījuma partneru pozīciju, vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem un jebkuras būtiskas fiksētās vai mainīgās likmes saistībā ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu.

(29)

Ņemot vērā atšķirīgos risku profilus un nolūkā panākt, ka portfeļu saskaņošana ir samērīgs riska mazināšanas paņēmiens, saskaņošanas biežumam un portfeļa lielumam, kas jāņem vērā, vajadzētu atšķirties atkarībā no darījuma partneru veida. Striktākas prasības būtu jāpiemēro gan finanšu, gan nefinanšu darījuma partneriem, kas pārsniedz tīrvērtes slieksni, bet mazāks saskaņošanas biežums būtu jāattiecina uz nefinanšu darījuma partneriem, kas nepārsniedz tīrvērtes slieksni, neatkarīgi no kategorijas, kurai pieder tā darījuma partneris, kuram arī būtu piemērojama šāda retāka saskaņošana attiecībā uz konkrēto portfeļa daļu.

(30)

Arī portfeļu sablīvēšana var būt efektīvs instruments riska mazināšanas nolūkiem atkarībā no tādiem apstākļiem kā portfeļa apjoms ar darījuma partneri, ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu termiņš, mērķis un standartizācijas pakāpe. Finanšu darījuma partneriem un nefinanšu darījuma partneriem, kuriem ir šajā regulā noteikto līmeni pārsniedzošs ārpusbiržas atvasināto instrumentu portfelis, kam CCP nav veicis tīrvērti, vajadzētu būt noteiktām procedūrām portfeļu sablīvēšanas iespēju analīzei, kas tiem ļautu samazināt darījuma partnera kredītrisku.

(31)

Strīdu izšķiršana ir vērsta uz tādu risku mazināšanu, kas rodas no līgumiem, kam tīrvērti neveic centralizēti. Darījuma partneriem, veicot savstarpējus darījumus ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, vajadzētu vienoties par sistēmu, kā izšķirt attiecīgos strīdus, ja tādi rodas. Sistēmai vajadzētu saturēt atsauci uz strīdu izšķiršanas mehānismiem, piemēram, trešo pušu arbitrāžu vai tirgus aptaujas mehānismu. Šādas sistēmas mērķis ir izvairīties no neizšķirtu strīdu padziļināšanās un no darījuma partneru pakļaušanas papildu riskam. Strīdi būtu jākonstatē, jāpārvalda un pienācīgi jāatklāj.

(32)

Nolūkā konstatēt tirgus apstākļus, kas neļauj veikt novērtēšanu pēc tirgus vērtības, ir jānosaka neaktīvie tirgi. Tirgus var būt neaktīvs vairāku iemeslu dēļ, tostarp, ja nenotiek regulāri tirgus darījumi godīgas konkurences apstākļos, kur jēdzienu “godīgas konkurences apstākļos” izprot tāpat kā grāmatvedības vajadzībām.

(33)

Šī regula ir piemērojama finanšu darījuma partneriem un nefinanšu darījuma partneriem, kas pārsniedz tīrvērtes slieksni, un tajā ņemta vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (4), kurā arī noteiktas prasības, kas jāizpilda, veicot novērtēšanu pēc tirgus vērtības.

(34)

Lai gan novērtēšanā pēc modeļa izmantojamā modeļa struktūra var tikt izstrādāta gan iekšēji, gan ārēji, nolūkā nodrošināt pienācīgu pārskatatbildību modeļa apstiprināšana ir direktoru padomes vai šādas padomes deleģētas komitejas pienākums.

(35)

Ja darījuma partneri var piemērot grupas iekšējo darījumu izņēmumu tūlīt pēc to paziņojuma kompetentajām iestādēm, negaidot šo kompetento iestāžu iebildumu neiesniegšanas perioda beigas, ir svarīgi nodrošināt, ka kompetentās iestādes savlaicīgi saņem atbilstošu un pietiekamu informāciju, lai novērtētu, vai tām būtu jāiebilst pret izņēmuma piemērošanu.

(36)

Grupas iekšējo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu sagaidāmo lielumu, apjomu un biežumu var noteikt, pamatojoties uz darījuma partneru vēsturiskajiem grupas iekšējiem darījumiem, plānoto modeli un nākotnē sagaidāmo aktivitāti.

(37)

Ja darījuma partneri piemēro grupas iekšējo darījumu izņēmumu, tiem būtu jāpublisko informācija ar mērķi nodrošināt pārskatāmību attiecībā pret tirgus dalībniekiem un potenciālajiem kreditoriem. Tas ir jo īpaši svarīgi darījuma partneru iespējamajiem kreditoriem saistībā ar risku novērtēšanu. Informācijas publiskošanas mērķis ir novērst maldīgo priekšstatu, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem tiek veikta centralizēta tīrvērte vai uz tiem attiecas riska mazināšanas paņēmieni, gadījumos, kad tas tā nav.

(38)

Attiecībā uz termiņiem savlaicīgas apstiprināšanas panākšanai vajadzīgs ieviešanas darbs, tostarp tirgus prakses maiņa un IT sistēmu uzlabojumi. Ņemot vērā, ka ieviešanas process līdz prasību izpildei var atšķirties atkarībā no darījuma partneru kategorijas un ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas, pakāpenisku piemērošanas datumu noteikšana, kuros ņemtas vērā minētās atšķirības, ļautu noteikt agrākus apstiprināšanas termiņus tiem darījuma partneriem un produktiem, kas varētu būt gatavi jau ātrāk.

(39)

Portfeļu saskaņošanai, portfeļu sablīvēšanai vai strīdu izšķiršanai noteiktie standarti paredzētu nepieciešamību darījuma partneriem noteikt procedūras, politiku, procesus un izdarīt grozījumus dokumentācijā, kam būtu vajadzīgs laiks. Saistīto noteikumu stāšanās spēkā būtu jāaizkavē, lai nodrošinātu darījuma partneriem pietiekami daudz laika, lai īstenotu pasākumus atbilstības nodrošināšanai.

(40)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde iesniegusi Komisijā.

(41)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (5) 10. pantam EVTI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par šo regulatīvo tehnisko standartu projektu, izanalizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas viedokli,

a)

“netiešs klients” ir tīrvērtes dalībnieka klienta klients;

b)

“netiešas tīrvērtes mehānisms” ir līgumisku attiecību kopums starp centrālo darījuma partneri (CCP), tīrvērtes dalībnieku, tīrvērtes dalībnieka klientu un netiešu klientu, kas ļauj tīrvērtes dalībnieka klientam sniegt tīrvērtes pakalpojumus netiešam klientam;

c)

“apstiprinājums” ir dokuments, kurā darījuma partneri apstiprina savu piekrišanu visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma noteikumiem.

a)

uztur atsevišķu datu uzskaiti un kontus, kas ļauj katram klientam tīrvērtes dalībnieka uzskaitē atšķirt klienta aktīvus un pozīcijas no netiešo klientu aktīviem un pozīcijām;

b)

uztur atsevišķu datu uzskaiti un kontus, kas ļauj katram klientam tīrvērtes dalībnieka uzskaitē atšķirt viena netieša klienta aktīvus un pozīcijas no citu netiešu klientu aktīviem un pozīcijām.

a)

norādi par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategoriju;

b)

norādi par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijā;

c)

citu informāciju, kas iekļaujama publiskajā reģistrā atbilstīgi 8. panta noteikumiem;

d)

papildu raksturojumu, kas nepieciešams, lai atšķirtu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus vienā kategorijā no ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem ārpus šīs kategorijas;

e)

pierādījumus par attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas darbības procesu un līguma noteikumu standartizācijas pakāpi;

f)

datus par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas apjomu;

g)

datus par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas likviditāti;

h)

pierādījumus par godīgas, uzticamas un vispārpieņemtas cenu informācijas pieejamību tirgus dalībniekiem attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategoriju;

i)

pierādījumus par tīrvērtes pienākuma ietekmi uz cenu informācijas pieejamību tirgus dalībniekiem.

a)

datus, kas ir svarīgi, lai novērtētu paredzamo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas apjomu, ja uz to sāk attiecināt tīrvērtes pienākumu;

b)

pierādījumus par CCP spēju tikt galā ar paredzamo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas apjomu, ja uz to sāk attiecināt tīrvērtes pienākumu, un spēju pārvaldīt risku, kas rodas no attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas tīrvērtes, tostarp ar klientu vai netiešu klientu tīrvērtes pakalpojumu starpniecību;

c)

ziņas par to darījumu partneru veidu un skaitu, kuri ir aktīvi vai, sagaidāms, būs aktīvi attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas tirgū, ja uz to sāk attiecināt tīrvērtes pienākumu;

d)

uzskaitījumu ar tiem pienākumiem, kas jāveic, lai varētu uzsākt tīrvērti ar CCP, norādot arī katra pienākuma izpildei vajadzīgo laiku;

e)

informāciju par attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas tirgū aktīvo darījuma partneru risku pārvaldību, juridisko un darbības kapacitāti, ja uz šo kategoriju sāk attiecināt tīrvērtes pienākumu.

a)

darījumu skaitu;

b)

kopējo apjomu;

c)

kopējo atvērto pozīciju apjomu;

d)

izpildāmo rīkojumu līmeni, tostarp vidējo rīkojumu skaitu un cenu piedāvājumu pieprasījumu skaitu;

e)

cenu starpību apmēru (tightness of spreads);

f)

likviditātes pasākumus saspringtos tirgus apstākļos;

g)

likviditātes pasākumus saistību neizpildes procedūru īstenošanai.

a)

to, vai attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas līguma noteikumos ir iekļauta kopēja juridiskā dokumentācija, tostarp vispārēji nolīgumi par savstarpēju ieskaitu, definīcijas, standarta nosacījumi un apstiprinājumi, kuros noteikti līguma noteikumi, kurus parasti izmanto darījuma partneri;

b)

to, vai uz attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas darbības procesiem attiecas automatizēta pēctirdzniecības apstrāde un turpmākie dzīves cikla notikumi, ko pārvalda kopīgi saskaņā ar grafiku, par kuru darījuma partneri savstarpēji vienojušies.

a)

to, vai CCP noteiktās drošības rezerves vai finansiālās prasības būtu samērīgas ar risku, ko paredzēts mazināt ar tīrvērtes pienākuma palīdzību;

b)

tirgus apjoma un dziļuma stabilitātes noturību laika gaitā attiecībā uz produktu;

c)

iespējamību, ka tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes gadījumā tirgus izkliede saglabātos pietiekama;

d)

darījumu skaitu un vērtību.

a)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu aktīvu kategoriju;

b)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu veidu šajā kategorijā;

c)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu bāzes aktīvus šajā kategorijā;

d)

attiecībā uz bāzes aktīviem, kas ir finanšu instrumenti: norādi, vai bāzes aktīvs ir viens finanšu instruments vai emitents vai arī indekss vai portfelis;

e)

attiecībā uz citiem bāzes aktīviem: norādi par šo bāzes aktīvu kategoriju;

f)

nosacītās un norēķinu valūtas ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem šajā kategorijā;

g)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu termiņu diapazonu šajā kategorijā;

h)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu norēķinu nosacījumus šajā kategorijā;

i)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu maksājumu biežuma diapazonu šajā kategorijā;

j)

attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas produkta identifikatoru;

k)

jebkuras citas pazīmes, kas vajadzīgas, lai atšķirtu vienu attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas līgumu no citiem.

a)

identifikācijas kodu atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1247/2012 (6) 3. pantam;

b)

pilnu nosaukumu;

c)

valsti, kurā ir tā galvenā uzņēmējdarbības vieta;

d)

kompetento iestādi, kas norīkota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. panta noteikumiem.

a)

darījuma partneru kategorijas, uz kurām attiecas katrs pakāpeniskas ieviešanas periods;

b)

jebkuru citu nosacījumu, kas, lai būtu piemērojams pakāpeniskas ieviešanas periods, jāizpilda saskaņā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punkta noteikumiem.

a)

CCP identifikatoru;

b)

aktīvu kategoriju ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, par kuriem paziņots;

c)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu veidu;

d)

paziņojuma datumu;

e)

paziņojuma sniedzējas kompetentās iestādes identifikatoru.

a)

vismaz vienu kopēju CCP;

b)

CCP izveidotos tīrvērtes mehānismus.

a)

tas sedz riskus, kas rodas no potenciālajām izmaiņām aktīvos, pakalpojumos, izlietojumā, produktos, izejvielās vai saistībās, kas pieder darījuma partnerim vai tā grupai vai ko darījuma partneris vai tā grupa ražo, izgatavo, pārstrādā, nodrošina, pērk, izplata, iznomā, pārdod vai izmanto, vai plāno iegūt īpašumā, ražot, izgatavot, pārstrādāt, nodrošināt, pirkt, izplatīt, iznomāt, pārdot vai izmantot parastā uzņēmējdarbības gaitā;

b)

tas sedz riskus, kas rodas no potenciālās netiešās ietekmes uz a) apakšpunktā minēto aktīvu, pakalpojumu, izlietojuma, produktu, izejvielu vai saistību vērtību procentu likmju, inflācijas, valūtas maiņas likmju vai kredītriska svārstību rezultātā;

c)

tas ir atzīstams par riska ierobežošanas līgumu atbilstīgi Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas pieņemti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 (7) 3. panta noteikumiem.

a)

bruto nosacītā vērtība EUR 1 miljards ārpusbiržas kredīta atvasināto instrumentu līgumiem;

b)

bruto nosacītā vērtība EUR 1 miljards ārpusbiržas kapitāla atvasināto instrumentu līgumiem;

c)

bruto nosacītā vērtība EUR 3 miljardi ārpusbiržas procentu likmju atvasināto instrumentu līgumiem;

d)

bruto nosacītā vērtība EUR 3 miljardi ārpusbiržas valūtas maiņas likmju atvasināto instrumentu līgumiem;

e)

bruto nosacītā vērtība EUR 3 miljardi ārpusbiržas preču atvasināto instrumentu līgumiem un citiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas nav minēti a)–d) apakšpunktā.

a)

attiecībā uz kredītriska mijmaiņas darījumu līgumiem un procentu likmju mijmaiņas darījumu līgumiem, kas noslēgti līdz 2014. gada 28. februārim, – līdz otrās darbdienas beigām pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma izpildes;

b)

attiecībā uz kredītriska mijmaiņas darījumu līgumiem un procentu likmju mijmaiņas darījumu līgumiem, kas noslēgti pēc 2014. gada 28. februāra, – līdz nākamās darbdienas beigām pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma izpildes;

c)

attiecībā uz kapitāla mijmaiņas darījumu līgumiem, valūtas maiņas likmju mijmaiņas darījumu līgumiem, preču mijmaiņas darījumu līgumiem un visiem citiem atvasinātajiem instrumentiem, kas nav minēti a) apakšpunktā un kas noslēgti līdz 2013. gada 31. augustam ieskaitot, – līdz trešās darbdienas beigām pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma izpildes;

d)

attiecībā uz kapitāla mijmaiņas darījumu līgumiem, valūtas maiņas likmju mijmaiņas darījumu līgumiem, preču mijmaiņas darījumu līgumiem un visiem citiem atvasinātajiem instrumentiem, kas nav minēti a) apakšpunktā un kas noslēgti pēc 2013. gada 31. augusta līdz 2014. gada 31. augustam ieskaitot, – līdz otrās darbdienas beigām pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma izpildes;

e)

attiecībā uz kapitāla mijmaiņas darījumu līgumiem, valūtas maiņas likmju mijmaiņas darījumu līgumiem, preču mijmaiņas darījumu līgumiem un visiem citiem atvasinātajiem instrumentiem, kas nav minēti a) apakšpunktā un kas noslēgti pēc 2014. gada 31. augusta, – līdz nākamās darbdienas beigām pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma izpildes.

a)

attiecībā uz kredītriska mijmaiņas darījumu līgumiem un procentu likmju mijmaiņas darījumu līgumiem, kas noslēgti līdz 2013. gada 31. augustam ieskaitot, – līdz piektās darbdienas beigām pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma izpildes;

b)

attiecībā uz kredītriska mijmaiņas darījumu līgumiem un procentu likmju mijmaiņas darījumu līgumiem, kas noslēgti pēc 2013. gada 31. augusta līdz 2014. gada 31. augustam ieskaitot, – līdz trešās darbdienas beigām pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma izpildes;

c)

attiecībā uz kredītriska mijmaiņas darījumu līgumiem un procentu likmju mijmaiņas darījumu līgumiem, kas noslēgti pēc 2014. gada 31. augusta, – līdz otrās darbdienas beigām pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma izpildes;

d)

attiecībā uz kapitāla mijmaiņas darījumu līgumiem, valūtas maiņas likmju mijmaiņas darījumu līgumiem, preču mijmaiņas darījumu līgumiem un visiem citiem atvasinātajiem instrumentiem, kas nav minēti a) apakšpunktā un kas noslēgti līdz 2013. gada 31. augustam ieskaitot, – līdz septītās darbdienas beigām pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma izpildes;

e)

attiecībā uz kapitāla mijmaiņas darījumu līgumiem, valūtas maiņas likmju mijmaiņas darījumu līgumiem, preču mijmaiņas darījumu līgumiem un visiem citiem atvasinātajiem instrumentiem, kas nav minēti a) apakšpunktā un kas noslēgti no 2013. gada 31. augusta līdz 2014. gada 31. augustam ieskaitot, – līdz ceturtās darbdienas beigām pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma izpildes;

f)

attiecībā uz kapitāla mijmaiņas darījumu līgumiem, valūtas maiņas likmju mijmaiņas darījumu līgumiem, preču mijmaiņas darījumu līgumiem un visiem citiem atvasinātajiem instrumentiem, kas nav minēti a) apakšpunktā un kas noslēgti pēc 2014. gada 31. augusta, – līdz otrās darbdienas beigām pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma izpildes.

a)

finanšu darījuma partnerim vai nefinanšu darījuma partnerim, kas minēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. pantā:

b)

finanšu darījuma partnerim vai nefinanšu darījuma partnerim, kas nav minēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. pantā:

a)

tādu strīdu konstatēšanu, reģistrēšanu un uzraudzību, kas saistīti ar līgumu atzīšanu vai to vērtības noteikšanu un nodrošinājumu apmaiņu starp darījuma partneriem. Ar šo procedūru starpniecību reģistrē vismaz laiku, cik ilgi strīds ir neizšķirts, strīdā iesaistītos darījuma partnerus un summu, par kuru ir strīds;

b)

savlaicīgu strīdu izšķiršanu, paredzot atsevišķu procesu tiem strīdiem, kuri netiek izšķirti piecu darbdienu laikā.

a)

tirgus nav aktīvs;

b)

ticamu patieso vērtību aplēšu diapazons ir ievērojams un šīm dažādajām aplēsēm nav iespējams ticamā veidā noteikt varbūtības.

a)

kas ietver visus faktorus, ko darījuma partneri ņemtu vērā cenas noteikšanā, tostarp iespējami plašāku vērtēšanas pēc tirgus vērtības informācijas izmantošanu;

b)

kas atbilst pieņemtajām finanšu instrumentu cenu noteikšanas ekonomiskajām metodoloģijām;

c)

kas ir kalibrēts un testēts nolūkā noteikt tā derīgumu, izmantojot cenu informāciju no visiem novērojamiem pašreizējiem tirgus darījumiem ar tādiem pašiem instrumentiem vai pamatojoties uz jebkuriem pieejamiem novērojamiem tirgus datiem;

d)

ko ir apstiprinājusi un neatkarīgi kontrolē struktūrvienība, kas nav tā pati, kas uzņemas risku;

e)

ko, cik bieži vien nepieciešams un pēc visām būtiskām izmaiņām, un vismaz reizi gadā, pienācīgi dokumentē un apstiprina direktoru padome. Šo apstiprināšanu iespējams deleģēt komitejai.

a)

ziņas par darījumu juridiskajiem partneriem, tostarp to identifikācijas kodus atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1247/2012 3. pantam;

b)

ziņas par korporatīvajām attiecībām starp darījuma pusēm;

c)

ziņas par papildu līgumiskajām saistībām starp darījuma pusēm;

d)

ziņas par grupas iekšējā darījuma kategoriju, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 3. panta 1. punktā un 2. punkta a)–d) apakšpunktā;

e)

ziņas par darījumiem, par kuriem darījuma partneris pretendē uz izņēmuma piemērošanu, tostarp:

a)

viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas attiecībā uz paziņojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 7. punktā vai 11. panta 9. punktā;

b)

viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas darījuma partnerim attiecībā uz kompetentās iestādes lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 6. punktu, 11. panta 8. punktu vai 11. panta 10. punktu.

a)

informāciju, kas norādīta 18. pantā;

b)

norādi par to, vai lēmums ir pozitīvs vai negatīvs;

c)

pozitīva lēmuma gadījumā:

d)

negatīva lēmuma gadījumā:

a)

ziņas par darījumu juridiskajiem partneriem, tostarp to identifikācijas kodus atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1247/2012 3. pantam;

b)

ziņas par attiecībām starp darījuma partneriem;

c)

norādi par to, vai izņēmums ir pilnīgs izņēmums vai daļējs izņēmums;

d)

nosacīto kopējo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu vērtību, uz kuriem attiecas grupas iekšējais izņēmums.