PIELIKUMS

Eiropas statistikas programmas 2013.–2017. gadam statistikas infrastruktūra un mērķi

Ievads

Savienības politikas jomu īstenošanai nepieciešama augstas kvalitātes, salīdzināma un ticama statistiskā informācija par ekonomiku, sociālo un vides situāciju Savienībā un tās sastāvdaļām valstu un reģionu līmenī. Eiropas statistika ir arī absolūti nepieciešama Eiropai, jo tā ļauj sabiedrībai un Eiropas iedzīvotājiem saprast demokrātisko procesu, piedalīties tajā un diskutēt par Savienības tagadni un nākotni.

Eiropas statistikas programma nodrošina Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas tiesisko regulējumu laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam.

Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu, izmantojot ciešu un koordinētu sadarbību Eiropas Statistikas sistēmā (ESS).

Saskaņā ar Eiropas Statistikas programmu laikposmam no 2013. līdz 2017. gadam (“programma”) izstrādātā, sagatavotā un izplatītā statistika veicina to Savienības politikas jomu īstenošanu, kuras atspoguļotas LESD un stratēģijā “Eiropa 2020”, un tās attiecīgajās pamatiniciatīvās, kā arī citās politikas jomās, kuras noteiktas Komisijas stratēģiskajās prioritātēs.

Ņemot vērā, ka programma ir daudzgadu programma, kas aptver piecu gadu laikposmu, un ka ESS mērķis ir saglabāt tās nozīmīgo ietekmi statistikas jomā, programma ir vērienīga darbības jomas un mērķu ziņā, savukārt programmas īstenošana notiks pakāpeniski. Programmas mērķis būs izstrādāt efektīvu prioritāšu noteikšanas un vienkāršošanas mehānismu.

Statistikas infrastruktūra

Ar programmu centīsies izveidot statistikas informācijas infrastruktūru. Šai infrastruktūrai jābūt veidotai tā, lai varētu plaši un intensīvi izmantot dažādas lietojumprogrammas.

Politikas veidošana virza lēmumus par Eiropas statistikas sagatavošanu. Tomēr minētajai statistikai vajadzētu būt pieejamai un viegli iegūstamai citiem lēmumu pieņēmējiem, pētniekiem, uzņēmumiem un Eiropas iedzīvotājiem kopumā, jo statistika ir sabiedrisks labums, par ko maksā Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi, un arī viņiem būtu līdzvērtīgi jāgūst labums no sniegtajiem pakalpojumiem. Lai infrastruktūra izpildītu savu uzdevumu, tā jāveido, izmantojot pareizu konceptuālu regulējumu, kas, no vienas puses, nodrošina piemērotību dažādiem mērķiem un, no otras puses, ļauj elastīgi pielāgoties jaunajām lietotāju vajadzībām turpmākajos gados.

Statistikas informācijas infrastruktūra ir attēlota turpmāk.

STATISTIKAS INFORMĀCIJAS INFRASTRUKTŪRA

Šajā aptverošajā shēmā programma nošķirs vēl trīs statistikas informācijas pīlārus: uzņēmējdarbība, tautu Eiropa un ģeotelpiskā, vides, lauksaimniecības un citu nozaru statistika.

Savienības un attiecīgās globālās politikas jomas ir instrumenti, ar kuru palīdzību definē statistikas prasības, kuras programma izpildīs, izmantojot pārveidotu struktūru un atbilstošus sagatavošanas procesus. Tāpēc katra atsevišķā Savienības un globālās politikas joma ir atspoguļota statistikas infrastruktūras dažādajās sastāvdaļās un uz to attiecas konkrētas darbības programmā. Jaunās turpmākajos gados identificētās politikas jomas tiks iekļautas, izmantojot jaunus veidus rādītāju/uzskaites atvasināšanā, pamatojoties uz statistikas datiem, kurus sagatavo trijos pīlāros.

STATISTIKAS INFORMĀCIJA – STRUKTŪRA UN DINAMIKA

Mērķi

Programmas vispārīgais mērķis ir nodrošināt, lai ESS kļūtu par augstas kvalitātes statistikas vadošo sniedzēju par Eiropu.

Paturot prātā gan valstu, gan Savienības līmenī pieejamos resursus, kā arī informācijas sniegšanas slogu, statistikas darbībās, ko veic, lai īstenotu programmu, tiek ņemti vērā šādi konkrēti mērķi:

—

mērķis Nr. 1: savlaicīgi nodrošināt statistikas informāciju, lai atbalstītu Savienības politikas jomu izstrādi, pārraudzību un novērtēšanu, pienācīgi atspoguļojot prioritātes un vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp ekonomikas, sociālo un vides jomu, un izmaksu ziņā lietderīgā veidā apmierināt dažādāko Eiropas statistikas lietotāju, tostarp lēmumu pieņēmēju, pētnieku, uzņēmumu un Eiropas iedzīvotāju kopumā, vajadzības, neradot lieku darba dublēšanos,

—	mērķis Nr. 2: īstenot jaunas Eiropas statistikas sagatavošanas metodes ar mērķi uzlabot efektivitāti un kvalitāti,

—	mērķis Nr. 3: stiprināt partnerību ESS un ārpus tās, lai vēl vairāk uzlabotu tās produktivitāti un tās vadošo nozīmi oficiālajā statistikā pasaulē, un

—	mērķis Nr. 4: nodrošināt, ka šāda statistika tiek konsekventi sniegta visā programmas darbības laikā, ar noteikumu, ka tas netraucē ESS prioritāšu noteikšanas mehānismu darbībai.

Šie konkrētie mērķi ir sadalīti dažādās prioritārās jomās, kuras aprakstītas turpmāk. Mērķi Nr. 1 un Nr. 4 ir aplūkoti sadaļā “I. Statistikas rezultāti”, mērķis Nr. 2 – “II. Eiropas statistikas sagatavošanas metodes” un mērķis Nr. 3 – “III. Partnerība”.

I.   STATISTIKAS REZULTĀTI

1.   Rādītāji

1.1.   Stratēģija “Eiropa 2020”

Eiropadome, atbalstot stratēģiju “Eiropa 2020”, 2010. gada jūnijā lielā mērā izveidoja Savienības un valstu politikas stratēģisko programmu turpmākajiem gadiem. Šajā programmā noteikta virkne pamatmērķu un pamatiniciatīvu, kuru vajadzībām ESS jānodrošina statistikas rādītāji daudzās jomās (proti, inovācijas nosacījumu uzlabošana, pētniecība un izstrāde, nodarbinātības veicināšana, Savienības mērķi klimata pārmaiņu un enerģijas jomā, resursu efektivitāte, izglītības līmeņu uzlabošana, ieskaitot mācību mobilitāti, aktīvas un veselīgas vecumdienas un sociālās iekļaušanas veicināšana, samazinot nabadzību).

1.1.1.   mērķis

Nodrošināt kvalitatīvu statistikas informāciju, kurai vajadzētu būt savlaicīgi pieejamai, lai uzraudzītu, kā tiek īstenota stratēģija “Eiropa 2020”. Jauni rādītāji, ciktāl iespējams, pamatojas uz pieejamiem statistikas datiem.

Mērķi īstenos, izmantojot:

—	atjauninātus pamatmērķu rādītājus stratēģijai “Eiropa 2020” (nodarbinātības, pētniecības un izstrādes, inovācijas, enerģijas/klimata pārmaiņu, izglītības, vides, sociālās aizsardzības, sociālās integrācijas un nabadzības mazināšanas jomā), kas pieejami Komisijas (Eurostat) vietnē,

—	statistiku, lai atbalstītu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu īstenošanas pārraudzību,

—	papildu rādītājus, kas papildina Savienības ekonomikas, sociālās un vides politikas ex ante un ex post novērtējumu, un

—	rādītājus par nodarbinātību, nošķirot nepilnas slodzes un pilnas slodzes darbu, kā arī rādītājus par bezdarbu, kuros ir ņemta vērā cilvēku līdzdalība nodarbinātības veicināšanas politikas pasākumos, piemēram, apmācībā.

1.2.   Ekonomikas pārvaldība

Krīze un spriedze finanšu tirgos liecināja, ka jāpastiprina Savienības ekonomikas pārvaldība. Savienība jau ir veikusi izšķirošus pasākumus ekonomikas pārvaldības un koordinācijas jomā; dažiem no tiem būs liela statistiska ietekme papildus notiekošajām statistikas darbībām.

1.2.1.   mērķis

Izstrādāt jaunu un uzlabot esošo statistikas informāciju, kas ir svarīga Savienības lēmumu pieņēmējiem un visai sabiedrībai saistībā ar nostiprināto un integrēto Savienības ekonomikas pārvaldību un uzraudzības ciklu, integrējot Stabilitātes un izaugsmes paktu un ekonomikas politiku.

Mērķi īstenos:

—	sniedzot statistikas ieguldījumu makroekonomikas nelīdzsvarotības uzrādīšanai un analīzei,

—	sniedzot statistikas ieguldījumu nostiprinātam Stabilitātes un izaugsmes paktam, īpaši pievēršoties kvalitatīvas statistikas veidošanai un sniegšanai par valsts parādu,

—	izstrādājot un sagatavojot rādītāju kopumu, lai mērītu konkurētspēju, un

—	īstenojot uzticamu kvalitātes pārvaldību statistikas sagatavošanas procesā, arī ietverot iepriekšējos publisko finanšu datus un darba plūsmas dalībvalstīs.

1.2.2.   mērķis

Nodrošināt Savienības lēmumu pieņēmējus ar ticamu statistiku un rādītājiem administratīvām un reglamentējošām vajadzībām un lai uzraudzītu konkrētas Savienības politikas saistības.

Mērķi īstenos:

—	nosakot administratīvām un reglamentējošām vajadzībām paredzētas statistikas darbības jomas, kas saskaņota ar lietotājiem, un

—	attiecīgi definējot, īstenojot un izskaidrojot uzticamas kvalitātes pārvaldības ietvaru attiecībā uz šiem rādītājiem.

1.3.   Ekonomikas globalizācija

Finanšu krīzes sociālā, ekonomiskā un cita veida ietekme, pārrobežu plūsmu pieaugums un ražošanas procesu sadrumstalotība parādīja vajadzību pēc saskaņotāka regulējuma un lielākām iespējām mērīt globalizēto ražošanu.

1.3.1.   mērķis

Nostiprināt rādītājus un statistikas informāciju, kas pieejami par ekonomikas globalizāciju un globālajām vērtības ķēdēm Savienības lēmumu pieņēmējiem un visai sabiedrībai.

Mērķi īstenos:

—	atjauninot esošos rādītājus par ekonomikas globalizāciju (pieejami Komisijas (Eurostat) vietnē),

—	izstrādājot jaunus rādītājus par globālajām vērtības ķēdēm, tostarp dabas resursu plūsmām un atkarību no tiem,

—	analizējot globālās vērtības ķēdes, iespējams, ar pienācīgu ielaides/izlaides tabulu un ārējās tirdzniecības un uzņēmumu statistikas palīdzību, tostarp mikrodatu sasaisti, un

—	izvērtējot nepieciešamību reformēt finanšu starpniecības pakalpojumu aprēķināšanu un sadalīšanu.

2.   Uzskaites ietvari

Komisijas 2009. gada 20. augusta paziņojuma “IKP un ne tikai. Progresa novērtējums mainīgā pasaulē” un Stiglitz-Sen-Fitoussi ziņojuma par ekonomiskās darbības un sociālā progresa rādītājiem publicēšana deva jaunu impulsu ESS galvenā uzdevuma risināšanā, proti, kā iegūt labāku statistiku par šķērsgriezuma jomām un integrētāku statistiku, lai aprakstītu sarežģītas sociālas, vides un ekonomikas parādības, kas sniedzas tālāk par tradicionālo ekonomikas rezultātu mērīšanu. Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma (EKS) piedāvā integrētu un saskanīgu sistēmu visiem ekonomikas statistikas datiem, kuri jāpapildina ar citiem rādītājiem, lai politikas un lēmumu pieņemšanas vajadzībām nodrošinātu pilnīgāku informāciju.

2.1.   Ekonomikas un sociālie rezultāti

Ekonomikas krīze ir pastiprinājusi vajadzību pēc kvalitatīvu makroekonomikas rādītāju kopuma, lai labāk izprastu un analizētu ekonomikas pārmaiņas un to ietekmi uz sabiedrību un tādējādi atvieglinātu lēmumu pieņemšanas procesu. Arvien vairāk globalizētā ražošana nosaka vajadzību pēc saskanīga regulējuma, kas atvieglina dažādu jomu statistikas interpretāciju un integrāciju.

2.1.1.   mērķis

Mērīt ekonomikas rezultātus arī dažādu globalizācijas, dzīves kvalitātes, preču un pakalpojumu pieejamības, vides ilgtspējas, veselības, labklājības, sociālās kohēzijas un sociālās iekļaušanas dimensiju dalījumā. Izstrādāt regulējumu globalizētās ražošanas analīzei.

Mērķi īstenos:

—	ieviešot un apkopojot gada un ceturkšņa nacionālos kontus, kā arī gada reģionālos kontus saskaņā ar EKS,

—	sagatavojot rādītājus par ienākuma/patēriņa sadalījumu mājsaimniecībās (saskaņojot nacionālo kontu apkopojumu ar mājsaimniecību apsekojuma vai administratīvajiem datiem),

—	apkopojot savlaicīgu un kvalitatīvu cenu statistiku, it īpaši saskaņoto patēriņa cenu indeksu,

—	izstrādājot satelītkontus jaunām jomām,

—	izveidojot datubāzi, lai mērītu izaugsmi un produktivitāti, ņemot vērā publiskā un privātā sektora produktivitātes izmaiņas,

—	izstrādājot konceptuālo regulējumu globalizētās ražošanas analīzei,

—	izstrādājot konceptuālo regulējumu dzīves kvalitātes un labklājības mērīšanai un

—	pēc iespējas vairāk saskaņojot atbilstošos uzskaites un statistikas jēdzienus.

2.1.2.   mērķis

Nodrošināt galvenos makroekonomikas un sociālos rādītājus un galvenos Eiropas ekonomiskos rādītājus (PEEI) kā saskanīgu rādītāju kopumu, kas atbilst prasībām pēc Savienības un globālajiem statistikas datiem, un pielāgot PEEI, lai apmierinātu jaunās lietotāju vajadzības.

Mērķi īstenos:

—	koordinējot informācijas paneļu izstrādi, kuros ir iekļauti galvenie makroekonomikas, sociālie un ilgtspējīgas attīstības rādītāji,

—	saskaņojot metodoloģiju, ko izmanto makroekonomikas un sociālajiem rādītājiem un PEEI,

—	uzlabojot rādītāju starptautisko salīdzināmību,

—	uzlabojot instrumentus, lai atvieglinātu rādītāju interpretāciju un komunikāciju, un

—	saskaņojot pieejamo mājokļu un saistīto statistiku par visām dalībvalstīm.

2.2.   Vides ilgtspēja

Vides aizsargāšana, saglabāšana un uzlabošana pašreizējām un nākamajām paaudzēm, kā arī klimata pārmaiņu ietekmes apkarošana ir ļoti svarīgi aspekti Eiropas darba kārtībā un mērķi Līgumos. Efektīva politika šajās jomās nosaka vajadzību pēc dažādas statistikas informācijas.

2.2.1.   mērķis

Nodrošināt vides kontu un ar klimata pārmaiņām saistītos statistikas datus, ņemot vērā starptautiskās pārmaiņas šajā jomā.

Mērķi īstenos:

—

izstrādājot saskaņotu vides kontu sistēmu kā galveno nacionālo kontu satelītkontus un sniedzot informāciju par emisijām atmosfērā, enerģijas patēriņu, materiālo dabas resursu un ūdens plūsmām un rezervēm, pamatizejmateriālu un būtisko izejmateriālu tirdzniecību, vides nodokļiem un izdevumiem vides aizsardzībai, iespējams, ietverot dabai nekaitīgu izaugsmi/iepirkumu,

—	uzlabojot, izstrādājot, sagatavojot un izplatot rādītājus, kas atspoguļo sekundāro spiedienu, klimata pārmaiņu ietekmi (tostarp uz veselību), vājās vietas un pielāgošanās progresu, un

—	izstrādājot pamatrādītāju, ar kuru mēra vispārējo ietekmi uz vidi.

3.   Dati

3.1.   Uzņēmējdarbība

Daudzās ES politikas jomas uzmanība pievērsta Savienības uzņēmumiem. Turklāt tie ir atbildīgi par pamatdatu sniegšanu. Tādējādi uzņēmumu statistika plašā nozīmē ir ļoti pieprasīta, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesu un arī lai palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem izprast šīs politikas ietekmi, kurā nošķirti lieli uzņēmumi, uzņēmumi ar vidēja apmēra kapitālu un mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem arvien vairāk vajadzīga detalizēta un saskaņota statistika. Vienlaikus ir jāsamazina administratīvais un informācijas sniegšanas slogs.

3.1.1.   mērķis

Palielināt statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un lietderīgumu. Nodrošināt statistiku par galvenajām jomām, kurās uzņēmumi ir interešu centrā, piemēram, uzņēmumu statistika, īstermiņa rādītāji, uzņēmumu ieguldījumi cilvēkkapitālā un kvalifikācijā, starptautiskie darījumi, globalizācija, iekšējā tirgus uzraudzība, pētniecība, izstrāde un inovācija, un tūrisms. Īpaša uzmanība jāvelta datu pieejamībai rūpniecības vai pakalpojumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, jo īpaši videi nekaitīgās, digitālās vai sociālās ekonomikas nozarēs (piemēram, veselības un izglītības nozarēs).

Mērķi īstenos:

—	atkārtoti izmantojot datus, kas pieejami statistikas sistēmā vai sabiedrībā, un kopējo izveidoto infrastruktūru un instrumentus,

—	sniedzot statistikas informāciju un rādītājus par uzņēmējdarbību, ko sagatavo katru gadu un biežāk,

—	sniedzot statistikas informāciju, kas raksturo Eiropas vietu pasaulē un Savienības attiecības ar pārējo pasauli,

—	sniedzot statistikas informāciju, ko izmanto globālo vērtības ķēžu analīzē, un Eurogrupas reģistru, kas izstrādāts kā pamats šķērsgriezuma jomu datu vākšanai par globalizāciju,

—	līdzsvarojot statistikas vākšanu par preču tirdzniecību un pakalpojumu tirdzniecību, uzlabojot pieejamību datiem par pakalpojumiem un veicot darbības, kas līdzsvaro statistikas informāciju par pakalpojumiem un precēm,

—	izstrādājot iekšējā tirgus uzraudzības instrumentus, piemēram, pārtikas cenu uzraudzības instrumentu un saistītos rādītājus,

—	sniedzot statistiku par galvenajām inovācijas jomām un pētniecības un izstrādes rezultātiem, vairāk izmantojot patentu reģistrus un vairāk pētot un izmantojot individuālos mikrodatus,

—	sniedzot statistiku par tūrisma piedāvājumu un pieprasījumu, optimizējot datu vākšanu un labāk sasaistot tūrisma datus ar citu jomu datiem, un

—	sniedzot statistiku par resursu izlietojumu un resursu lietderību, pēc iespējas vairāk pamatojoties uz pašreizējiem datu apkopojumiem.

3.2.   Tautu Eiropa

Eiropas iedzīvotāji ir Savienības politikas uzmanības centrā. Tādējādi, lai ne tikai atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesu un pārraudzītu sociālās politikas iznākumu, bet arī palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem novērtēt šo politikas jomu ietekmi uz viņu dzīvi un labklājību, sociālā statistika plašā nozīmē ir ļoti pieprasīta.

3.2.1.   mērķis

Nodrošināt statistiku par sociālās politikas galvenajām jomām, kuru interešu lokā ir iedzīvotāji, piemēram, labklājība, ilgtspēja, sociālā kohēzija, nabadzība, nevienlīdzība, demogrāfiskās problēmas (iedzīvotāju novecošana un jo īpaši migrācija), darba tirgus, izglītība un apmācība, tostarp izglītība agrīnā bērnībā, pieaugušo izglītība, profesionālā izglītība un jaunu cilvēku mācību mobilitāte, kultūra, fiziska aktivitāte, dzīves kvalitāte, drošība, veselība, invaliditāte, patēriņš, brīva pārvietošanās un iekšējais tirgus, jaunu cilvēku mobilitāte, tehnoloģiskā inovācija un mūsdienīga dzīves stila izvēle. Attiecīgā gadījumā minētos statistikas datus nodrošina pa dzimumiem tajās grupās, par kurām sociālās politikas veidotājiem ir īpaša interese. Prioritātes nosaka saskaņā ar 6. pantu.

Mērķi īstenos:

—	izveidojot Eiropas sociālās statistikas konsolidēto pamata infrastruktūru, tostarp apsekojumu ceļā iegūto datu un administratīvo datu apkopojumus, un pašreizējo kopīgo pamata mainīgo lielumu kopumu,

—	izstrādājot pamata sociālos apsekojumus, kas nodrošina datus (tostarp mikrodatus) par personām un mājsaimniecībām, kurus pilnveido ar papildu un ne tik bieži veiktu mikrodatu vākšanu,

—	izstrādājot statistiku par izglītību un apmācību, tostarp pieaugušo izglītības apsekojuma racionalizēšanu un modernizēšanu,

—	nodrošinot ar statistiku par ienākumu nevienlīdzību, nodrošinot salīdzināmu valsts pamatrādītāju, kā arī izmantojot datus par nevienlīdzību attiecībā uz galveno preču un pakalpojumu pieejamību,

—	veicot metodoloģisko darbu saistībā ar statistiku par fiziskām aktivitātēm un kultūru,

—	sniedzot statistiku par drošību pret noziegumiem un par veselību, kā apstiprināts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1338/2008 (2008. gada 16. decembris) attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (1), kā arī invaliditāti,

—	īstenojot darbības, kas paredzētas darba programmā par migrācijas statistikas galveno virzienu uztveršanu,

—	nodrošinot dzīves kvalitātes indikatorus, kas mērītu sabiedrības progresu, un

—	uzsākot priekšdarbus nākamajai tautas skaitīšanas kārtai (plānota 2021. gadā).

3.3.   Ģeotelpiskā, vides, lauksaimniecības un citu nozaru statistika

Tādu statistikas datu kombinācija, kurā iekļauti ģeotelpiskie dati un ģeotelpiskā analīze, pavērs jaunas iespējas, ar kurām turpmāk nodarbosies ESS. Konkrētiem jautājumiem, piemēram, konfidencialitātei un maza mēroga aplēšu statistiskajam derīgumam, jāvelta īpaša uzmanība.

Turpmāk liela nozīme būs enerģijas un transporta statistikai, lai atbalstītu stratēģiju “Eiropa 2020” un klimata pārmaiņu apkarošanas politiku.

Lauksaimniecībai joprojām būs liela nozīme Savienības politikā 2013.–2017. gadā. Statistikas darbu ievērojami ietekmēs apspriešanas iznākums par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Uzmanība tiks veltīta vides, bioloģiskās daudzveidības/ekosistēmas, ekonomikas, cilvēku veselības un drošības, kā arī sociālajiem jautājumiem.

3.3.1.   mērķis

Atbalstīt tādas politikas veidošanu, kura pamatojas uz faktiem, elastīgāk un vairāk izmantojot telpisko informāciju saistībā ar sociālo, ekonomikas un vides statistikas informāciju.

Mērķi īstenos:

—	turpmāk attīstot, uzturot un nodrošinot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (2) izveidotās Telpiskās informācijas infrastruktūras Eiropas Kopienā (INSPIRE) un jo īpaši Savienības ģeoportāla darbību,

—	darot pieejamu virkni ģeogrāfiskās informācijas datu, sadarbojoties ar Savienības programmām par zemes izmantošanas apsekojumiem un attālo izpēti, un

—	attiecīgā gadījumā integrējot statistikas datus, šādi izveidojot daudzu avotu elastīgu infrastruktūru, lai nodrošinātu mērķtiecīgu telpas un laika analīzi.

3.3.2.   mērķis

Nodrošināt vides statistiku, lai atbalstītu politikas veidošanas procesu Savienībā.

Mērķi īstenos, izmantojot:

—

galveno vides statistikas datu kopumu par resursiem, piemēram, par atkritumiem un otrreizējo pārstrādi, izejmateriālu krājumiem, ekosistēmas pakalpojumiem un bioloģisko daudzveidību valsts un, ja iespējams, reģiona līmenī, un galveno ar klimata pārmaiņām saistīto statistikas datu kopumu, lai atbalstītu ietekmes mazināšanas un pielāgošanas darbības un politiku visos attiecīgajos līmeņos, sākot no vietējā līdz Savienības līmenim.

3.3.3.   mērķis

Nodrošināt enerģijas un transporta statistiku, lai atbalstītu Savienības politikas jomas.

Mērķi īstenos, sagatavojot un izplatot statistiku par:

—	atjaunīgo enerģiju,

—	enerģijas ietaupījumiem/energoefektivitāti un

—	transporta drošību, pasažieru mobilitāti, ceļu satiksmes intensitātes mērīšanu un kombinēto kravas transportu.

3.3.4.   mērķis

Nodrošināt lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības statistiku, lai izstrādātu un uzraudzītu kopējo lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, kurā atspoguļoti galvenie Eiropas stratēģiskie mērķi attiecībā uz ilgtspēju, kā arī lauku attīstību, veicot regulāras darbības saistībā ar statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu.

Mērķi īstenos:

—	pārskatot un vienkāršojot lauksaimniecības datu vākšanu atbilstīgi kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanai pēc 2013. gada,

—	pārveidojot lauksaimniecības datu vākšanas procesus, īpaši ar mērķi uzlabot sniegto datu kvalitāti un savlaicīgumu,

—	rūpīgi pārskatot zemes izmantojuma/pārklājuma datu pārvaldības sistēmu un uz šā pamata izstrādāto un ieviesto jauno sistēmu,

—	īstenojot saskaņoto agrovides rādītāju datu vākšanas sistēmu, kas, ja iespējams, pamatojas uz pašreizējiem datiem,

—	sniedzot pienācīgos dalījumus pēc reģiona un

—	īstenojot un izplatot galveno mežsaimniecības datu kopumu no mežsaimniecības integrētajiem vides un ekonomiskajiem kontiem, piemēram, meža platība, kokaudžu daudzums un vērtība un mežsaimniecības un mežizstrādes ekonomiskie konti.

II.   EIROPAS STATISTIKAS SAGATAVOŠANAS METODES

ESS patlaban saskaras ar vairākiem izaicinājumiem – arvien lielāku pieprasījumu pēc kvalitatīvas statistikas, arvien lielāku vajadzību pēc kompleksas daudzdimensiju statistikas, jauniem dalībniekiem informācijas tirgū, resursu ierobežojumiem, nepieciešamības turpināt samazināt respondentu statistiskas sniegšanas slogu, kā arī komunikācijas instrumentu dažādību. Tas nozīmē, ka progresīvi jāpielāgo Eiropas oficiālās statistikas izplatīšanas metodes.

1.   ESS kvalitātes pārvaldība

1.1.   mērķis

Īstenot kvalitātes pārvaldības sistēmu ESS, balstoties uz prakses kodeksu.

Stiprināt apmaiņu ar labo praksi prakses kodeksa ieviešanā un nodrošināt, ka kvalitātes ziņošana apmierina dažādas lietotāju vajadzības.

Mērķus īstenos:

—	ieviešot jaunos pārraudzības mehānismus un salīdzinošās izvērtēšanas otro kārtu, lai novērtētu atbilstību prakses kodeksam,

—	saskaņojot ESS un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) kvalitātes nodrošināšanas regulējumu,

—	apmierinot lietotāju vajadzības kvalitātes ziņošanā un

—	standartizējot kvalitātes ziņojumus dažādās statistikas nozarēs Savienības līmenī.

2.   Prioritāšu noteikšana un vienkāršošana

ESS patlaban saskaras ar nozīmīgu uzdevumu, proti, kā nodrošināt kvalitatīvu Eiropas statistiku, lai apmierinātu augošās vajadzības pēc statistikas, ņemot vērā dalībvalstu būtiski samazinātos budžetus un nulles izaugsmi personāla politikas jomā Komisijā un dalībvalstīs un to, ka dažās iestādēs tas izraisīs īstu cilvēkresursu samazinājumu. Ievērojot šos resursu ierobežojumus Eiropas un valstu līmenī, ir svarīgi pastiprināt prioritāšu noteikšanu un vienkāršošanas pasākumus, kas prasa visu ESS partneru apņemšanos. Prioritāšu noteikšanas mehānismu ieviesa kā gada darba programmu sagatavošanas neatņemamu sastāvdaļu, un to īstenos visu programmas darbības laiku. Cita starpā tas nozīmē, ka katru gadu tiek pārskatītas pašreizējās statistikas prasības, pārskatīšanu sākot ar Komisijas ierosinātajām iniciatīvām statistikas prasību samazināšanai, ņemot vērā lietotāju, sagatavotāju un respondentu intereses. Šis process būtu jānodrošina, cieši sadarbojoties ar Eiropas statistikas lietotājiem un tās sagatavotājiem.

2.1.   mērķis

Īstenot prioritāšu noteikšanas mehānismu ESS, lai vienkāršotu informācijas sniegšanas prasības un pielāgotos jaunajām vajadzībām pēc statistikas, vienlaikus ņemot vērā ierobežojumus, ar kuriem saskaras sagatavotāji, informācijas sniegšanas slogu un lietotāju vajadzības.

Mērķi īstenos:

—	definējot prioritātes un atbilstīgi minētajām prioritātēm piešķirtos resursus,

—	definējot ESS prioritātes kā 9. pantā minētās gada darba programmas sastāvdaļu,

—	ņemot vērā gada darba programmas rezultātus, kas gūti, apspriežoties ar lietotājiem un sagatavotājiem, un

—	informējot lietotājus par vienkāršojamām statistikas jomām un samazināmo/pārtraucamo datu vākšanu.

3.   Statistika, kas apmierina daudzas vajadzības, un efektivitātes ieguvumi statistikas sagatavošanā

3.1.   mērķis

Ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar ESS ieviešanu, pakāpeniski ieviest ESS darbības uzbūvi, kas ļauj veikt integrētāku Eiropas statistikas sagatavošanu; saskaņot un standartizēt statistikas sagatavošanas metodes un metadatus; veicināt statistikas sagatavošanas procesu horizontālo (visu statistikas jomu) un vertikālo (visu ESS partneru) integrāciju ESS, ievērojot subsidiaritātes principu; izmantot un integrēt dažādus datu avotus; sagatavot statistiku, kas apmierina daudzas vajadzības. Īpaša uzmanība jāpievērš konfidencialitātes jautājumiem, kas radīsies līdz ar mikrodatu un administratīvo reģistru lielāku izmantošanu, atkārtotu izmantošanu un apmaiņu.

Mērķus īstenos:

—	plašāk lietojot atbilstīgus administratīvos datus visās statistikas jomās,

—	identificējot un izmantojot jaunos Eiropas statistikas datu avotus,

—	Komisijas (Eurostat) un valstu statistikas iestādes vairāk iesaistot administratīvo reģistru plānošanā,

—	plašāk izmantojot statistiskās saskaņošanas un statistikas datu sasaistes metodes, lai paplašinātu Eiropas statistikas piedāvājumu,

—	izmantojot Eiropas pieeju statistikai, lai īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos strauji reaģētu uz politikas vajadzībām,

—	Eiropas statistikas sagatavošanas procesu vairāk integrējot ar ESS koordinētu darbību starpniecību,

—	turpinot saskaņot statistikas jēdzienus statistikas jomās,

—	izstrādājot un īstenojot elastīgas IT atsauces infrastruktūras un tehniskos standartus, lai uzlabotu sadarbspēju, datu un metadatu apmaiņu un kopīgu datu modelēšanu,

—	izmantojot standarta IT rīkus visos statistikas darījumu procesos,

—	izstrādājot saskaņotas metodoloģijas (tostarp jauktu metožu pieejas datu vākšanā) un saskaņotu metadatu plašāku izmantošanu un pieejamību, šai nolūkā izstrādājot metodoloģiskos standartus,

—	stiprinot statistisko uzņēmumu reģistru nozīmi kā tādu instrumentu, kur tiek glabāta informācija par visu ar uzņēmējdarbību saistīto statistikas datu statistikas vienībām un ko izmanto kā nacionālo kontu avotu, un

—	uzlabojot metadatu sniegšanu, t. i., pamatinformāciju par datu vākšanu, datu kvalitāti un to, kā pasniegt vieglāk saprotamus datus lietotājiem.

3.2.   mērķis

Nodrošināt ESS labu darbību un saskaņotību, izmantojot efektīvu sadarbību un komunikāciju.

Mērķi īstenos:

—	efektīvi un lietderīgi atbalstot partnerību ESS,

—	definējot un īstenojot procesus, lai sadalītu slogu un darbus ESS, un

—	turpinot izstrādāt un sagatavot darbībai sadarbības tīklus.

4.   Izplatīšana un komunikācija

4.1.   mērķis

Padarīt ESS par visu lietotāju un jo īpaši sabiedrības un privāto lēmumu pieņēmēju nozīmīgāko Eiropas statistikas datu avotu, sniedzot kvalitatīvu statistikas informācijas pakalpojumu, kas darbojas, pamatojoties uz principu par brīvu un vieglu piekļuvi Eiropas statistikai.

Pastiprināt un paplašināt statistikas lietotāju un sagatavotāju dialogu, lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc augstas kvalitātes statistikas. Agrīna lietotāju iesaistīšana jaunās izstrādēs ir galvenais faktors ESS efektivitātes un lietderīguma uzlabošanā.

Paplašināt un racionalizēt izplatīšanas produktu spektru, lai apmierinātu to lietotāju vajadzības, kas izmanto jaunās tehnoloģijas.

Izveidot izmaksu lietderības principam atbilstošu, integrētu un drošu infrastruktūru ESS, lai zinātniskos nolūkos piekļūtu konfidenciālajiem datiem.

Mērķi īstenos:

—	atzīstot ESS par nozīmīgāko Eiropas statistikas lietotāju datu avotu,

—	ieviešot integrēto drošo infrastruktūru, lai piekļūtu Savienības mikrodatiem,

—	ieviešot sistēmu, kurā apstrādā lietotāju pieprasījumus par tūlītēju piekļuvi un konsultē par statistikas informācijas interpretāciju,

—	pielāgojot produktu izplatīšanu lietotāju vajadzībām, izmantojot jaunas tehnoloģijas,

—	sniedzot lielāku skaitu statistikas datu par pārnozaru jautājumiem,

—	plašāk izmantojot jaunu komunikācijas un izplatīšanas tehnoloģiju (piemēram, SDMX),

—	palielinot mikrodatu kopuma piedāvājumu statistiskās pētniecības vajadzībām saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem par datu konfidencialitāti, un

—	sagatavojot datu kopumus, lai veicinātu statistikas datu izmantošanu izglītojošiem un pētniecības mērķiem.

5.   Apmācība, inovācija un pētniecība

5.1.   mērķis

Apmierināt mācību un attīstības vajadzības ESS, pamatojoties uz apmācību kursu un mācību un attīstības iespēju kombināciju.

Uzlabot sadarbību starp ESS locekļiem, lai nodotu zināšanas un apmainītos un īstenotu labo praksi un kopējas inovatīvas pieejas statistikas sagatavošanā.

Organizēt pētniecības kopienu pasākumus, dalību un ieguldījumu statistikas sagatavošanas ķēžu un oficiālās statistikas informācijas uzlabošanā.

Mērķi īstenos:

—	izveidojot pēcdiploma izglītību (piemēram, oficiālās statistikas maģistrs),

—	nodrošinot apmācību programmas, lai apmierinātu lietotāju un citu iedzīvotāju vajadzības,

—	pētniecības projektu rezultātus plašāk piemērojot statistikas sagatavošanā un izplatīšanā,

—	atzīstot ESS par statistikas pētniecības kopienu nozīmīgāko datu avotu,

—	plaši iesaistot pētniecības kopienu oficiālās statistikas pētniecībā un

—	ieviešot piemērotus instrumentus, lai apmainītos ar praksi un īstenotu kopīgus risinājumus ESS.

III.   PARTNERĪBA

1.   Partnerība ESS un ārpus tās

Īstenojot partnerību, valstu statistikas iestādes un Komisija (Eurostat) ir atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu.

1.1.   mērķis

Īstenot uzlaboto ESS pārvaldības regulējumu.

Mērķis tiks panākts, īstenojot Regulas (EK) Nr. 223/2009 un Komisijas Lēmuma 2012/504/ES (2012. gada 17. septembris) par Eurostat  (3) pārskatīšanu.

1.2.   mērķis

Nostiprināt Komisijas (Eurostat) kā Eiropas Savienības Statistikas biroja koordinējošo funkciju.

Mērķi īstenos, izmantojot:

—	Komisijas (Eurostat) iesaisti visās Komisijas iniciatīvās attiecībā uz statistikas aspektiem (agrīnā posmā) un

—	regulāros ieinteresēto personu dialogus augstākajā vadības līmenī.

1.3.   mērķis

Stiprināt sadarbību ar ECBS un Eiropas un starptautiskajām organizācijām, kuras ir iesaistītas datu sagatavošanā statistikas vai administratīvām vajadzībām, izmantojot kopīgus projektus un koordinētu attīstību. Nodrošināt Savienības un starptautisko standartu atbilstību.

Mērķi īstenos:

—	īstenojot kopīgo kvalitātes nodrošināšanas regulējumu ESS un ECBS,

—	palielinot Komisijas (Eurostat) līdzdalību starptautiskās konsultāciju grupās,

—	definējot un īstenojot jaunos sadarbības veidus, lai nodrošinātu statistikas nozares sasniegumu labāku koordināciju starp starptautiskām iestādēm un darbu efektīvu sadali, un

—	īstenojot jauno Apvienoto Nāciju Organizācijas Nacionālo kontu sistēmu, EKS, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides un ekonomisko kontu sistēmu, Eiropas vides ekonomiskos kontus un maksājumu bilances rokasgrāmatas.

1.4.   mērķis

Veicināt un īstenot statistikas konsultāciju un statistikas atbalsta darbības valstīs, kuras atrodas ārpus Savienības, atbilstoši Savienības ārpolitikas prioritātēm, īpaši pievēršoties paplašināšanai un Eiropas kaimiņattiecību politikai.

Mērķi īstenos:

—	īstenojot ESS vadību starptautiskā mērogā,

—	sniedzot datus Savienības ārpolitikas vajadzībām,

—	atbalstot Komisijas dienestus attīstības un starptautiskās sadarbības politikas īstenošanā, to attiecībās ar starptautiskajām organizācijām un kopīgo statistisko interešu jomās ar trešo valstu reģioniem vai trešām valstīm,

—	izplatot atbilstīgus statistikas datus, lai atbalstītu paplašināšanās procesu un sarunas,

—	samazinot pieprasījumus pēc atkāpēm, ko iesniedz jaunās dalībvalstis un kā rezultātā nav pieejami dati,

—	parakstot nolīgumus un saprašanās memorandus ar trešām valstīm,

—	izstrādājot un īstenojot tehniskās sadarbības programmas,

—	tehnisko atbalstu pievēršot datu saskaņošanai un sniegšanai un

—	uzlabojot ESS dalībnieku sadarbības un koordinēšanas pasākumus.

---

(1)  OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.

(2)  OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.

(3)  OV L 251, 18.9.2012., 49. lpp.