29.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/1

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2012. gada 31. jūlijā ar Regulu (ES) Nr. 699/2012 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas un Turcijas izcelsmes dzelzs vai tērauda cauruļu savienotājelementu importam.

(2)

Procedūra tika sākta ar 2011. gada 1. novembrī publicētu paziņojumu par procedūras sākšanu (3) pēc tam, kad 2011. gada 20. septembrī Eiropas Savienības Sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 40 % no konkrēto dzelzs vai tērauda cauruļu savienotājelementu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(3)

Atbilstoši pagaidu regulas 15. apsvērumam dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika nolemts noteikt pagaidu antidempinga pasākumus (“provizorisko konstatējumu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, izsakot viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kuras pieprasīja, tika arī dota iespēja tikt uzklausītām.

(5)

Komisija turpināja vākt un analizēt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai.

(6)

Piezīmes par Savienības ražotāju, nesaistīto importētāju un ražotāju eksportētāju atlasi netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 5.–11. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(7)

Tiek atkārtoti norādīts, ka galīgi antidempinga pasākumi ir spēkā attiecībā uz konkrētiem Malaizijas, Ķīnas Tautas Republikas, Korejas Republikas un Taizemes izcelsmes dzelzs vai tērauda cauruļu savienotājelementiem un pēc pasākumu apiešanas – arī attiecībā uz konkrētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda cauruļu savienotājelementiem, kurus nosūta no Indonēzijas, Šrilankas, Filipīnām un Taivānas (ar dažiem izņēmumiem) (4). Iepriekšējā teikumā minētās valstis turpmāk tekstā tiks sauktas par “valstīm, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi”.

(8)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 17. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) cauruļu savienotājelementi (izņemot lietus cauruļu piederumus, atlokus un savienotājelementus ar iegrieztu vītni), kuru lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm, kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem un uz kuriem patlaban attiecas KN kodi ex 7307 93 11, ex 7307 93 19 un ex 7307 99 80 (“attiecīgais ražojums”).

(9)

Piezīmes par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 17.–20. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(10)

Viens Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka dempinga starpības aprēķinos esot bijis jāizmanto tikai no Krievijas uzņēmumiem iegūtie dati un ka neesot pareizi izmantot Turcijas uzņēmumu datus. Jāatgādina, ka Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc normālā vērtība attiecībā uz Krieviju tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu un 5. punktu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, t. i., informāciju, kas iegūta no Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kuri attiecīgā ražojuma ražošanā Krievijas izcelsmes tērauda bezšuvju caurules izmanto kā izejražojumu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(11)

Citas piezīmes par normālās vērtības noteikšanu netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 22.–25. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(12)

Piezīmes par eksporta cenas noteikšanu netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 26.–27. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(13)

Piezīmes par eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumu netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 28.–29. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(14)

Viens Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pagaidu antidempinga maksājums 23,8 % apmērā neesot pamatots, ņemot vērā faktu, ka uzņēmums eksportē uz Savienību vienīgi tērauda leņķa gabalus, un arī tos tikai ļoti mazos daudzumos. Tomēr tērauda leņķa gabali ir šeit izmeklējamā ražojuma daļa, ko nav apstrīdējusi neviena ieinteresētā persona. Turklāt kritērijs, saskaņā ar kuru importu Savienībā var uzskatīt par nenozīmīgu pamatregulas 5. panta 7. punkta un 9. panta 3. punkta nozīmē, tiek apsvērts tikai valsts mērogā, nevis atsevišķi katram uzņēmumam. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(15)

Cits Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas neesot veicis dempingu un to atspoguļojot fakts, ka tas esot vairākkārt zaudējis konkurentiem no Savienības leņķa gabalu un līkumu piegādes iepirkumos. Kā minēts iepriekš, jāatgādina, ka neviens no Krievijas ražotājiem eksportētājiem šajā izmeklēšanā nesadarbojās un tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. un 5. punktu dempinga aprēķini attiecībā uz Krieviju tika veikti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Pat ja šis apgalvojums tiktu apsvērts, jāatzīmē, ka zaudējumi iepirkumos konkurentiem no Savienības nav pretrunā konstatējumam par Krievijas ražotāja eksportētāja veiktu dempingu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(16)

Citas piezīmes par dempinga starpības aprēķinu netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 30.–31. apsvērumā minētie konstatējumi tiek apstiprināti.

(17)

Valsts mērogā galīgi noteiktā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

(18)

Piezīmes par normālās vērtības noteikšanu netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 32.–40. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(19)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka eksporta cenā būtu jāietver ar jūras fraktu gūtā peļņa, t. i., starpība starp frakta cenu, ko iekasē no klientiem, un frakta izmaksām, ko pārvadātāja uzņēmumam maksā ražotājs eksportētājs. Tomēr saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena ir tā cena, kas ir faktiski samaksāta vai ir maksājama par preci, kad to no eksportētājvalsts pārdod eksportam uz Savienību. Peļņu, kas gūta, transportējot ražojumu klientam, nevar uzskatīt par attiecīgā ražojuma eksporta cenas elementu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(20)

Citas piezīmes par eksporta cenas noteikšanu netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 41.–43. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(21)

Turcijas Tērauda eksportētāju apvienība (ÇIB) apgalvoja, ka būtiskās cenu atšķirības starp bezšuvju un metinātiem cauruļu savienotājelementiem nav pienācīgi ņemtas vērā eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumā. Tomēr visi uzņēmumi, kas sadarbojās, ir snieguši informāciju par bezšuvju un metinātu savienotājelementu pārdošanu, pamatojoties uz atsevišķiem darījumiem. Eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumā tika izmantota tieši šī informācija. Citiem vārdiem sakot, bezšuvju savienotājelementi tika salīdzināti tikai ar bezšuvju savienotājelementiem un metinātie savienotājelementi tika salīdzināti tikai ar metinātiem savienotājelementiem. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(22)

Citas piezīmes par salīdzinājumu netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 44. apsvērumā minētie konstatējumi tiek apstiprināti.

(23)

Jāatgādina, ka provizoriski noteiktā atsevišķā dempinga starpība vienam no trim ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika noteikta, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar uzņēmuma attiecīgā ražojuma vidējo svērto uz Savienību veiktā eksporta cenu. Piezīmes par šā uzņēmuma dempinga starpības noteikšanu netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 46. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(24)

Attiecībā uz abiem pārējiem Turcijas uzņēmumiem, kas sadarbojās, veiktie dempinga aprēķini liecināja, ka tie mērķtiecīgi praktizēja dempingu konkrētajā laikposmā, kā arī saistībā ar konkrētiem pircējiem un reģioniem. Vēl jo vairāk, bija skaidri redzams, ka to eksporta cenu modelis būtiski atšķīrās attiecībā uz dažādiem pircējiem un reģioniem, kā arī laikposmiem (līdz 30 % par identiskiem attiecīgā ražojuma modeļiem). Turklāt dempinga aprēķins, kas balstīts uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punkta pirmā teikuma pirmajā daļā izklāstīto metodi, pilnībā neatspoguļoja abu attiecīgo ražotāju praktizētā dempinga apmēru, kā izklāstīts šīs regulas 27. apsvērumā. Dempinga starpību arī nevarēja noteikt, salīdzinot atsevišķas normālās vērtības ar atsevišķām eksporta uz Savienību cenām atsevišķu darījumu gadījumos saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punkta pirmā teikuma otro daļu, ņemot vērā iekšzemes darījumu nepietiekamo skaitu normālās vērtības noteikšanai, kas atbilst eksporta darījumiem, kā izklāstīts 28. apsvērumā.

(25)

Tādēļ, lai pilnībā atspoguļotu abu attiecīgo uzņēmumu praktizētā dempinga apmēru, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu normālā vērtība, kas noteikta, izmantojot vidējo svērto rādītāju, šajā gadījumā tika salīdzināta ar visu atsevišķo eksporta darījumu uz Savienību cenām. Tā kā šāda salīdzināšanas metode ir izņēmums no abām pirmajām metodēm, kas paredzētas pamatregulas 2. panta 11. punktā, Komisija rūpīgi pārbaudīja, vai šajā gadījumā ir precīzi ievēroti nosacījumi šīs metodes izmantošanai. Tika izpausti sīkie dempinga aprēķini, ieskaitot noteiktos eksporta cenu modeļus. Neviens no Turcijas ražotājiem eksportētājiem neapstrīdēja pamatā esošos datus.

(26)

Tomēr abi uzņēmumi, kas sadarbojās, ÇIB un Turcijas valdība apgalvoja, ka neesot sniegti pietiekami skaidrojumi par mērķtiecīgi praktizēto dempingu, kas noteikts saistībā ar abiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem, un ka katrā ziņā nekāds eksporta cenu modelis neesot īstenots apzināti. Uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas, ko pieprasīja abi Turcijas ražotāji eksportētāji, abiem uzņēmumiem tika sniegta sīka informācija par mērķtiecīgi praktizētā dempinga noteikšanu un par tā pamatā esošajiem dempinga starpības aprēķiniem. Turklāt Komisija skaidroja, ka attiecīgo uzņēmumu praksei, pat ja tā nav apzināta (5), bija mērķtiecīgi praktizēta dempinga iedarbība. Jāatzīmē, ka pamatregulā nav paredzēta prasība izmeklēšanas iestādei noteikt mērķtiecīgi praktizētā dempinga iespējamos iemeslus, piemēram, valūtu svārstības, reģionāli atšķirīga cenu politika utt. Pietiek tikai ar konstatējumu, ka eksporta cenu modeļi būtiski atšķiras attiecībā uz dažādiem pircējiem, reģioniem vai laikposmiem (6). Papildus uzklausīšanai abi uzņēmumi saņēma arī konkrētus skaidrojumus, kas skar tieši to darbību. Turklāt Turcijas Pastāvīgajai pārstāvniecībai Savienībā tika nosūtīta verbālnota ar skaidrojumiem par mērķtiecīgi praktizētā dempinga noteikšanu un dempinga starpības aprēķināšanai izmantoto metodoloģiju. Vēl vienā uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas, ko pieprasīja ÇIB, ÇIB tika sniegta sīka informācija par mērķtiecīgi praktizēta dempinga noteikšanu un par tā pamatā esošajiem dempinga starpības aprēķiniem.

(27)

Izmeklēšanā katram no abiem ražotājiem eksportētājiem tika noteikti trīs skaidri eksporta cenu modeļi, kas aptver lielāko daļu no to eksporta uz Savienību pārdošanas darījumiem, proti, eksporta cenas būtiski atšķīrās attiecībā uz dažādiem pircējiem un reģioniem, kā arī laikposmiem, par ko liecina pamata dati, kas izpausti ieinteresētajām personām. Tas tika konstatēts šīs lietas ārkārtas apstākļu rūpīgas pārbaudes rezultātā, uz kuru pamatojoties tika uzskatīts par nepieciešamu atzīt, ka bija īstenots mērķtiecīgi praktizēts dempings. Pēc tam, kad tika noteiktas būtiskas eksporta cenas atšķirības, un tā kā tikai viens no šiem trim eksporta cenu modeļiem būtu pietiekams, lai varētu izmantot salīdzināšanas metodi, kuras pamatā ir visu atsevišķo eksporta darījumu svērtā vērtība, šī salīdzināšanas metode attiecīgajā gadījumā tika uzskatīta par piemērotu. Turklāt katram no abiem uzņēmumiem kopējā dempinga summa, kas noteikta, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta uz Savienību cenu (pirmā simetriskā metode), būtiski atšķiras no aprēķinātās dempinga summas, kas noteikta, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar visu atsevišķo eksporta darījumu uz Savienību cenām (asimetriskā metode), par ko liecina pamata dati, kas izpausti ieinteresētajām personām. Tādējādi var secināt, ka, izmantojot pirmo simetrisko metodi, mērķtiecīgi praktizētais dempings, kas noticis konkrētā laikposmā, konkrētos reģionos un attiecībā uz konkrētiem klientiem, netiktu pienācīgi atklāts. Citiem vārdiem sakot, ar pirmo simetrisko metodi noteiktā dempinga starpība pilnībā neatspoguļotu dempinga apmēru, ko praktizē abi attiecīgie uzņēmumi.

(28)

Dempinga starpību nevarēja arī aprēķināt, salīdzinot atsevišķas normālās vērtības ar atsevišķām eksporta uz Savienību cenām atsevišķu darījumu gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punkta pirmā teikuma otro daļu (otrā simetriskā metode). Izmantojot šo metodi, ir jānosaka atsevišķi iekšzemes darījumi, kas ir salīdzināmi ar atsevišķiem eksporta darījumiem, ņemot vērā tādus faktorus kā pārdošanas apjoms un darījuma datums. Tā kā iekšzemes darījumu skaits nebija pietiekams, lai noteiktu normālo vērtību, kas atbilst eksporta darījumiem, dempinga starpību nevarēja aprēķināt, pamatojoties uz otro simetrisko metodi. Tādēļ, ņemot vērā to, ka tika noteikti eksporta cenu modeļi, kas būtiskas atšķīrās attiecībā uz dažādiem pircējiem, reģioniem un laikposmiem, un ņemot vērā apstākli, ka abas simetriskās metodes neatspoguļotu dempingu pilnā apmērā, saskaņā ar 2. panta 11. punkta otro teikumu tika nolemts dempinga starpību aprēķināt, pamatojoties uz asimetrisko metodi.

(29)

Abi uzņēmumi, kas sadarbojās, un ÇIB apgalvoja, ka neesot pamatoti salīdzināt eksporta cenas, kas konvertētas Turcijas lirās, ievērojot faktu, ka pārdošanas darījumi uz Savienību veikti euro, bet Turcijas lira tiekot izmantota tikai grāmatvedības vajadzībām. Tika apgalvots, ka valūtas maiņas kursa svārstībām starp euro un Turcijas liru esot būtiska ietekme uz cenu noteikšanu, kas neizbēgami un nepamatoti ietekmējot eksporta cenas salīdzinājuma rezultātu atšķirīgos laikposmos. Tomēr Komisijas standartprakse ir veikt eksporta cenas salīdzinājumu un dempinga starpības aprēķinus grāmatvedības valūtā, ko izmanto eksportētājvalsts ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas. Būtu jāatzīmē, ka izmaksas un iekšzemes cenas, kas izmantotas par pamatu normālai vērtībai, ir izteiktas Turcijas lirās. Attiecīgi eksporta cenu salīdzinājums ar normālo vērtību ir veikts šajā valūtā. Tādējādi vienīgā loģiskā pieeja eksporta cenu modeļa noteikšanai to pašu dempinga aprēķinu satvarā ir izmantot tās pašas eksporta cenas, kas jau izteiktas Turcijas lirās. Turklāt, kā minēts iepriekš, pamatregulā nav paredzēta prasība veikt mērķtiecīgi praktizētā dempinga iespējamo iemeslu analīzi, piemēram, valūtas maiņas kursa svārstības (7). Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(30)

Abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka eksporta cenu modeļa noteikšanā esot jāņem vērā salīdzināmu veidu ražojumu vidējās svērtās cenas, nevis vidējās aritmētiskās cenas. Tomēr pamatregulas 2. panta 11. punkts attiecas uz eksporta cenu modeli, nevis vidējo svērto eksporta cenu modeli vai eksporta vērtību modeli. Vidējās svērtās eksporta cenas izmantošana izkropļotu analīzi, jo tiktu ņemtas vērā ne tikai eksporta cenas, bet arī eksporta apjoms. Jebkurā gadījumā, pat ja vidējo aritmētisko eksporta cenu vietā izmantotu vidējās svērtās cenas, tāpat būtu iespējams noteikt eksporta cenu modeli, kas būtiski atšķirtos attiecībā uz dažādiem pircējiem, reģioniem, kā arī laikposmiem. Abas ieinteresētās personas apstrīdēja eksporta cenu modeļu atšķirību nozīmi, ja tādas pastāvētu, gadījumā, ja tiktu izmantotas vidējās svērtās vērtības. Jāatzīmē, ka ieinteresētās personas neapstrīd faktiskos konstatējumus, kuri balstīti uz vidējo aritmētisko vērtību, kas, kā skaidrots iepriekš, ir atbilstoša metode. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(31)

ÇIB apgalvoja, ka reducēšana līdz nullei neesot pamatota, atsaucoties uz PTO Apelācijas iestādes ziņojumu (ziņojums par gultasveļu) (8), saskaņā ar kuru reducēšanas līdz nullei prakse tika atzīta par pretēju PTO Antidempinga nolīgumam. Tomēr Vispārējā tiesa (9) ir apstiprinājusi, ka ziņojuma par gultasveļu konstatējumi nav piemērojami mērķtiecīgi praktizēta dempinga gadījumā. Vēl jo vairāk, ziņojums par gultasveļu attiecas tikai uz reducēšanu līdz nullei pirmās simetriskās metodes kontekstā, un nevar uzskatīt, ka tas attiektos arī uz šā mehānisma piemērošanu asimetriskās metodes kontekstā. Tātad, lai gan, kā ir konstatējusi PTO Apelācijas iestāde, piemērot reducēšanu līdz nullei pirmās simetriskās metodes ietvaros, jo īpaši tad, ja nav eksporta cenu modeļa, tiešām varētu būt pretrunā 1994. gada Antidempinga kodeksa 2.4.2. pantam un netaisnīgi, veikt reducēšanu līdz nullei asimetriskās metodes ietvaros, ja ir izpildīti abi šīs metodes piemērošanas nosacījumi, tomēr nav pretrunā nedz šai normai, nedz pamatregulas 2. panta 11. punktam, nedz arī netaisnīgi šīs pašas regulas 2. panta 10. punkta nozīmē. Turklāt reducēšana līdz nullei matemātiski ir vajadzīga, lai nošķirtu asimetriskās metodes un pirmās simetriskās metodes rezultātus. Bez šīs reducēšanas ar asimetrisko metodi vienmēr iegūtu to pašu rezultātu kā ar pirmo simetrisko metodi. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(32)

ÇIB arī apgalvoja, ka, izmantojot reducēšanu līdz nullei, tiek pārkāpts mazākā maksājuma noteikums. Tika apgalvots, ka, izmantojot reducēšanu līdz nullei, dempinga starpības esot aprēķinātas augstākā līmenī, nekā tām esot faktiski bijis jābūt.

(33)

Tomēr reducēšanas līdz nullei izmantošana saskaņā ar asimetrisko metodi neliedz piemērot mazākā maksājuma noteikumu. Visiem trijiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, neatkarīgi no izmantotās metodes dempinga starpības ir salīdzinātas ar uzņēmumu kaitējuma novēršanas līmeņiem, lai nodrošinātu, ka maksājumu nosaka zemākais no abiem minētajiem. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(34)

Citas piezīmes par izmeklēto uzņēmumu dempinga starpībām netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 47.–48. apsvērumā minētie konstatējumi tiek apstiprināti.

(35)

Piezīmes par dempinga starpību uzņēmumiem, kas nesadarbojās, netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 49. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(36)

Valsts mēroga galīgi noteiktās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(37)

Piezīmes par Savienības produkciju, Savienības ražošanas nozari un patēriņu netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 51.–54. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(38)

Pēc tam, kad konstatējumi tika provizoriski izpausti, ÇIB apgalvoja, ka importa par dempinga cenām kumulatīvais novērtējums no abām attiecīgajām valstīm nav pamatots. Principā ÇIB atkārtoja Turcijas ražotāju eksportētāju piezīmes, kas sniegtas pēc izmeklēšanas sākšanas, un apgalvoja, ka imports no Krievijas un Turcijas uzrāda atšķirīgus modeļus apjomu un cenu ziņā.

(39)

Kā jau minēts pagaidu regulas 59. apsvērumā, šajā ziņā atkārtoti tiek norādīts, ka saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem importa apjoms no Turcijas ir salīdzinoši stabils, bet Krievijas izcelsmes importa apjoms absolūtos skaitļos palielinās. Tomēr, ņemot vērā pieprasījuma samazināšanos attiecīgajā laikposmā, abu valstu importa tirgus daļas palielinās.

(40)

Tajā pašā laikā šķiet, ka to cenu noteikšanas prakse būtiski neatšķiras, proti, Krievijas vidējās cenas ir nedaudz zemākas, bet ļoti tuvu Turcijas vidējām cenām. Šajā ziņā arī tiek atkārtoti norādīts, ka attiecībā uz uzņēmumiem abās valstīs izmeklēšanā tika konstatēts, ka to cenu piedāvājums bija līdz pat par 30 % zemāks (sk. pagaidu regulas 65. apsvērumu). Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(41)

ÇIB arī apgalvoja, ka imports no Turcijas esot jāuzskata par nenozīmīgu, un atzīmēja, ka iepriekšējā lietā par līdzīgu ražojumu, proti, “savienotājelementiem caurulēm no ĶTR, Horvātijas, Slovākijas, Taivānas un Taizemes” (10), importu no Slovākijas un Taivānas uzskatīja par nenozīmīgu (lai gan tas bija virs de minimis robežvērtības), un tādējādi tas netika kumulēts ar importu par dempinga cenām no citām valstīm.

(42)

Par savienotājelementu caurulēm no ĶTR, Horvātijas, Slovākijas, Taivānas un Taizemes tiek atzīmēts, ka tiešām attiecībā uz importu no Slovākijas un Taivānas tika konstatēts dempings un, lai gan importa tirgus daļa bija virs 1 % robežvērtības, to nekumulēja ar pārējo importu par dempinga cenām. Tomēr situācija minētajā gadījumā būtiski atšķīrās no pašreizējās, jo imports no Slovākijas un Taivānas strauji zaudēja tirgus daļu un to uzskatīja par nenozīmīgu, salīdzinot ar importa apjomu no pārējām valstīm, un attiecīgi klasificēja kā kaitējumu nenodarošu. Turpretim šajā gadījumā gan Turcijas, gan Krievijas importa tirgus daļa palielinās un tas ir savstarpēji salīdzināms apjoma ziņā. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(43)

ÇIB arī apgalvoja, ka imports no Turcijas un Krievijas nav līdzīgs konkurences nosacījumu ziņā, jo pastāvot “atšķirības pārdošanas darījumu ģeogrāfiskajā koncentrācijā”. ÇIB sniedza statistikas datus, kas liecināja, ka Turcija izmeklēšanas laikposmā koncentrēja vairāk nekā 70 % pārdevumu Spānijā, Francijā, Itālijā un Polijā, savukārt Krievija gandrīz visus pārdošanas darījumus koncentrēja Čehijas Republikā un Vācijā.

(44)

Šajā ziņā tiek atzīmēts, ka atšķirības pārdošanas darījumu ģeogrāfiskajā koncentrācijā nevar uzskatīt par atšķirīgu konkurences nosacījumu iezīmi. Tā kā Savienībā ir vienots tirgus, parasti importa ievešanas punkts nav noteicošs šāda importa konkurētspējas ziņā vienam ar otru un ar līdzīgiem ražojumiem. Attiecībā uz konkurences nosacījumiem arī tiek atkārtoti norādīts, ka Krievijas un Turcijas imports ir līdzīgs cenu ziņā un tika konstatēts, ka to abu cenas ir zemākas par Savienības cenām un to tirdzniecības kanāli ir līdzīgi. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(45)

Citas piezīmes par importa par dempinga cenām kumulatīvo novērtējumu no attiecīgajām valstīm netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 55.–60. apsvērumā minētie konstatējumi tiek apstiprināti.

(46)

Piezīmes par attiecīgā importa par dempinga cenām apjomu un tirgus daļu, importa cenām un zemāku cenu piedāvājumu netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 61.–65. apsvērumā minētie konstatējumi tiek apstiprināti.

(47)

Tiek atgādināts, ka Savienībā par dempinga cenām pārdotajam attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgajam ražojumam cenu piedāvājums bija līdz pat aptuveni par 30 % mazāks par Savienības ražošanas nozares cenām.

(48)

Pēc provizorisko konstatējumu izpaušanas ÇIB un Turcijas valdība apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare no 2008. gada līdz IP esot palielinājusi tirgus daļu aptuveni par 3 %, Komisijai esot bijis jāizdara secinājums, ka attiecīgajā laikposmā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums.

(49)

Šajā ziņā, pirmkārt, jāatzīmē, ka pagaidu regulā tika skaidri atzīts (sk., piemēram, pagaidu regulas 72., 86. vai 91. apsvērumu), ka Savienības ražošanas nozare nedaudz palielināja savu tirgus daļu. Otrkārt, saskaņā ar skaidrojumiem pagaidu regulas 72. apsvērumā lielāka tirgus daļa atspoguļo to, ka Savienības ražotāju pārdošanas apjoma samazinājums ir bijis mazliet mazāks par patēriņa samazinājumu šajā laikposmā.

(50)

Turklāt tirgus daļas rādītājs, neskaitot turpmāk minēto mazāku krājumu rādītāju, ir vienīgais kaitējuma rādītājs, kas attiecīgajā laikposmā iezīmē pozitīvu tendenci. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(51)

Turcijas valdība arī apgalvoja, ka atlasīto Savienības ražotāju sarūkošie krājumi laikposma beigās esot indikators tam, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums.

(52)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka patiešām, kā minēts pagaidu regulas 79. apsvērumā, no 2008. gada līdz IP atlasīto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās samazinājās par 18 %.

(53)

Vienlaikus tiek atzīts, ka krājumu samazinājumu varētu uzskatīt par pozitīvu zīmi tikai tad, ja pārdošanas darījumi pieaugtu straujāk par produkcijas daudzumu. Tomēr pašreizējā izmeklēšanā tas tā nav. Tieši otrādi – krājumu samazinājums šajā gadījumā atspoguļo tikai ražošanas apjoma straujāku kritumu par pārdošanas darījumu kritumu. Šajā situācijā krājumu samazinājumu nevar uzskatīt par pozitīvu tendenci. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(54)

Citas piezīmes vai apgalvojumi netika saņemti, tāpēc pagaidu regulas 66.–88. apsvērumā minētie konstatējumi, ieskaitot secinājumu, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē, tiek apstiprināti.

(55)

Konkrētas piezīmes netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 90.–93. apsvērums tiek apstiprināts.

(56)

Pēc provizorisko konstatējumu izpaušanas ÇIB un Turcijas valdība apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma faktiskais iemesls ir imports par zemām cenām no citām trešām valstīm, un jo īpaši no valstīm, uz kurām attiecas antidempinga maksājumi.

(57)

Šajā ziņā, kā minēts pagaidu regulas 96. apsvērumā, tiek atzīmēts, ka imports no astoņām valstīm, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi, turpināja ieplūst Savienības tirgū, lai gan to tirgus daļa samazinājās no 21 % 2008. gadā līdz 17 % izmeklēšanas laikposmā. Šā importa vidējās cenas kopumā bija zemākas nekā importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Pat tad, ja tiek ņemts vērā piemērojamais antidempinga maksājums, šā importa cenas tik un tā ir zemas un ir salīdzināmas ar Krievijas un Turcijas improta cenām, un zemākas par Savienības ražotāju vidējām cenām.

(58)

Tomēr tiek atzīmēts, ka attiecībā uz valstīm, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi (kā uz visām trešām valstīm), ir pieejami ierobežoti statistikas dati un informācija par vidējām cenām, noteiktā cenas atšķirība nepavisam nav pārliecinoša un to var ietekmēt atšķirīgs ražojumu klāsts. Turklāt imports no trešām valstīm, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi, uzrāda skaidru lejupslīdošu tendenci. Tādējādi izdarāms secinājums, ka cēloņsakarība starp kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un arvien lielāku importa apjomu par dempinga cenām no Turcijas un Krievijas nav izjaukta.

(59)

Importa tirgus daļa no citām trešām valstīm attiecīgajā laikposmā samazinājās no 7 % 2008. gadā līdz 6 % IP, savukārt Krievijas un Turcijas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās. Šāda importa vidējās cenas kopumā bija lielākas nekā attiecīgo valstu dempingotā importa cenas un tuvas Savienības ražotāju vidējām cenām; tādējādi cēloņsakarība starp kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un arvien lielāku importa apjomu par dempinga cenām no Turcijas un Krievijas nav izjaukta. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts un pagaidu secinājums par to, ka imports no trešām valstīm neizjauc cēloņsakarību, tiek apstiprināts.

(60)

Turcijas valdība arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums esot saistīts ar lielākām ražošanas izmaksām, ko izraisījusi pieprasījuma samazināšanās.

(61)

Šajā ziņā, kā norādīts pagaidu regulas 101. apsvērumā, tiek atzīmēts, ka visticamākais cauruļu savienotājelementu patēriņa samazinājuma iemesls ir 2008./2009. gada finanšu un ekonomikas krīze. No 2008. līdz 2009. gadam patēriņš samazinājās vairāk nekā par 40 % un saglabājās tik zems visā atlikušajā attiecīgajā laikposmā (lai gan izmeklēšanas laikposmā tas mazliet palielinājās). Ņemot vērā, ka nemainīgās izmaksas ir līdz 40 % no Savienības ražotāju ražošanas izmaksām, samazinātā pieprasījuma, pārdošanas apjoma un izlaides dēļ vienības ražošanas izmaksas ir ievērojami paaugstinājušās. Tas acīmredzami ir būtiski ietekmējis Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(62)

Vienlaikus lielāku vienības ražošanas izmaksu negatīvo ietekmi noteikti pastiprināja fakts, ka Savienības ražošanas nozares cenas saruka milzīga cenu spiediena un būtiski zemāka cenu piedāvājuma dēļ, ko izraisīja imports par dempinga cenām no Turcijas un Krievijas. Normālos tirgus apstākļos Savienības ražošanas nozarei būtu bijis jābūt iespējai mazināt vienības izmaksu pieaugumu, saglabājot vismaz normālu cenu līmeni, kas noteikti nebija iespējams, ņemot vērā cenu spiedienu, ko radīja mākslīgi lēts imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(63)

Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts, un tiek galīgi secināts, ka pieprasījuma samazinājuma negatīvā ietekme neizjauc cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no Krievijas un Turcijas.

(64)

Citas piezīmes vai apgalvojumi netika saņemti, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 94.–106. apsvērumā minētie konstatējumi, ieskaitot secinājumu, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(65)

Pēc provizorisko konstatējumu izpaušanas ÇIB apgalvoja, ka ar jebkādu pasākumu ieviešanu uzņēmums ERNE Fittings, kas ir sūdzības iesniedzējs, iegūtu monopolstāvoklim līdzvērtīgu stāvokli Savienības tirgū.

(66)

Šajā ziņā tiek atzīmēts, ka ERNE ir tikai viens no diviem sūdzības iesniedzējiem un ka otrais sūdzības iesniedzējs, uzņēmums INTERFIT, ir tam līdzīgs lieluma ziņā. Turklāt pagaidu regulā norādītie dati par atlasītajiem Savienības ražotājiem ietvēra arī trešo Savienības ražotāju – Virgilio CENA & Figli. Turklāt Savienībā ir ievērojams mazāku uzņēmumu skaits, kas ražo ražojumu, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, un importa apjoms no citiem avotiem ir būtisks. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka nav ERNE stāvokļa monopolizācijas riska.

(67)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 107.–117. apsvērumā minētie konstatējumi, ieskaitot secinājumu, ka nav pārliecinošu iemeslu, lai nenoteiktu pasākumus pret attiecīgo valstu izcelsmes ražojuma importu par dempinga cenām, tiek apstiprināti.

(68)

Konkrētas piezīmes netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 118.–120. apsvērumā minētie konstatējumi tiek apstiprināti.

(69)

Ņemot vērā par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm izdarītos secinājumus, saskaņā ar pamatregulas 9. pantu tiek uzskatīts, ka būtu jānosaka galīgais antidempinga maksājums Krievijas un Turcijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam mazākās dempinga starpības līmenī un konstatētā kaitējuma novēršanas līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas visos gadījumos ir dempinga starpība.

(70)

Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc attiecībā uz Krieviju tika aprēķināta valsts mēroga dempinga starpība, kā skaidrots pagaidu regulas 21.–31. apsvērumā, un ar šo šī starpība tiek apstiprināta.

(71)

Sadarbības līmenis Turcijas gadījumā tika uzskatīts par salīdzinoši zemu, tāpēc attiecībā uz Turciju atlikušās dempinga starpības pamatā bija samērīga metode, ar kuru noteiktā starpība ir lielāka par lielāko no atsevišķām starpībām tiem trim uzņēmumiem, kuri sadarbojās, kā paskaidrots pagaidu regulas 49. apsvērumā, un ar šo šī atlikusī dempinga starpība tiek apstiprināta.

(72)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek ierosinātas šādas maksājuma likmes:

(73)

Atsevišķas uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kurus ir ražojuši minētie uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Minētās likmes nevar piemērot importētajiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp subjekti, kas saistīti ar norādītajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(74)

Visas prasības piemērot uzņēmumam atsevišķu antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (11), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkādām pārmaiņām tādās uzņēmuma darbībās kā ražošana, pārdošana vietējā tirgū un eksportam, kas saistītas, piemēram, ar izmaiņām nosaukumā vai ražošanas un tirdzniecības struktūrās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķas maksājuma likmes.

(75)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem pamatojoties tika ieplānots ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu par konkrētu Krievijas un Turcijas izcelsmes dzelzs vai tērauda cauruļu savienotājelementu importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā konstatējumu izpaušana”). Pēc konstatējumu izpaušanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli.

(76)

Pēc galīgo konstatējumu izpaušanas tika saņemtas piezīmes no sūdzības iesniedzēja un diviem Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un ÇIB. Abi Turcijas ražotāji un ÇIB pieprasīja uzklausīšanu un tika uzklausīti.

(77)

Sūdzības iesniedzējs piekrita izpaustajiem secinājumiem. Mutiskās un rakstiskās piezīmēs, kuras sniedza abi Turcijas eksportētāji un ÇIB, tika atkārtotas piezīmes, kas jau bija sniegtas pēc provizorisko konstatējumu izpaušanas. Jāatzīmē, ka neviena no ieinteresētajām personām neapstrīdēja pamatā esošos datus.

(78)

Pamatojums un atbilde uz apgalvojumu, ka ir izmantojama asimetriskā metode, ieskaitot reducēšanu līdz nullei dempinga aprēķinos, ir sniegta iepriekš 24.–33. apsvērumā. Turcijas liras izmantošana eksporta cenu modeļu noteikšanai ir skaidrota un attiecīgais iebildums apskatīts iepriekš 29. apsvērumā. Vidējo aritmētisko cenu izmantošana vidējo svērto eksporta cenu vietā, nosakot eksporta cenu modeļus, tiek skaidrota un attiecīgais iebildums apskatīts iepriekš 30. apsvērumā. Pieprasījums eksporta cenā iekļaut ar jūras fraktu gūto peļņu ir aprakstīts un noraidīts iepriekš 19. apsvērumā. Apgalvojums, ka Turcijas un Krievijas importa kumulatīvais novērtējums nav piemērots, ņemot vērā Turcijas un Krievijas pārdošanas darījumu ģeogrāfiskās koncentrācijas atšķirības, ir aprakstīts un noraidīts iepriekš 43. un 44. apsvērumā. Apgalvojums, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums, ņemot vērā tās palielinājušos tirgus daļu, ir iztirzāts un noraidīts iepriekš 48.–50. apsvērumā.

(79)

Ņemot vērā to, ka pēc galīgo konstatējumu izpaušanas netika sniegti argumenti, kas varētu ietekmēt lietas novērtējuma rezultātu, grozījumi iepriekš izklāstītajos konstatējumos nav vajadzīgi.

(80)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības apmēru un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka ir galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot noteiktā galīgā maksājuma apmēru,