25.1.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 23/54 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 40/2013
(2013. gada 21. janvāris),
ar ko 2013. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka ir jāpieņem Savienības mēroga pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī jebkuru ieteikumu, kas saņemts no reģionālajām konsultatīvajām padomēm. |
(2) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zivsaimniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002. |
(3) |
Konkrētos kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikumos būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma ilgspējību ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas kameru (CCTV) (kopā “CCTV sistēma”) izmantošanu. Tam būtu jānodrošina iespēja detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas balstās uz novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un neuzticamāka. Tāpēc patlaban CCTV sistēmu izmantošana ir priekšnoteikums tādu izmetumu samazināšanas shēmu ieviešanai kā pilnībā dokumentētas zvejniecības. Šādas sistēmas izmantošanā būtu jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2). |
(4) |
Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var reāli novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas šajos izmēģinājumos, tostarp minimālo izkraušanas izmēru nesasniegušus īpatņus, ir jāatskaita no pret kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas izmēģinājumos nepiedalās. |
(5) |
KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem,ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju sanāksmēs. |
(6) |
Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā, jūras zeltplekstes krājumiem Ziemeļjūrā, mencas krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša jūras šauruma austrumu daļā, zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un siļķes krājumiem rietumos no Skotijas KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (3), Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (4), Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (5) ("Mencu plāns"), un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (6). |
(7) |
Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta i) punktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zveju. |
(8) |
Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (7), būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi. |
(9) |
Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu. |
(10) |
Ievērojot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu, ir lietderīgi saglabāt un pārskatīt tūbīšu krājumu pārvaldības sistēmu ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā. |
(11) |
Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2013. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (8). |
(12) |
Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (9), Fēru salām (10) un Islandi (11), Savienība ar minētajiem partneriem ir apspriedusies par zvejas tiesībām. Apspriedes ar Norvēģiju vēl nav pabeigtas, un ir gaidāms, ka nolīgumi 2013. gadam tiks noslēgti tikai 2013. gada sākumā. Lai izvairītos no Savienības zvejas darbību pārtraukšanas, vienlaikus dodot iespēju īstenot vajadzīgo elastību šo nolīgumu noslēgšanai 2013. gada sākumā, ir atbilstīgi provizoriski noteikt zvejas iespējas attiecībā uz krājumiem, uz kuriem attiecas šie nolīgumi. Ne ar Fēru salām, ne ar Islandi nebija iespējams pabeigt apspriedes par zvejniecības nolīgumiem 2013. gadam. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi (12), Apvienotā komiteja ir noteikusi konkrētu zvejas iespēju līmeni, kas Savienībai pieejams Grenlandes ūdeņos 2013. gadā. Saskaņā ar Apvienotās komitejas lēmumu moivas nozvejas kvotas, kas Savienībai pieejamas Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV apaksgabalā, tiks automātiski palielinātas, ja būs sasniegts 70 % līmenis no sākotnējās nozvejas kvotas. |
(13) |
Savienība ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse, un tā piedalās arī citās organizācijās kā sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. Turklāt saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu Savienība no Polijas pievienošanās dienas pārvalda Polijas Republikas iepriekš noslēgtos zvejniecības nolīgumus, piemēram, Konvenciju par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2013. gadā ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt ES kuģu zvejas iespējas. Minētās zvejas iespējas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(14) |
Reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) var atļaut kvotu nodošanu un apmaiņu starp līgumslēdzējām pusēm. Lai atvieglotu šādu kvotu nodošanu un apmaiņu starp Savienību un citām līgumslēdzējām pusēm, būtu jāatļauj dalībvalstīm apspriesties ar citām RZPO līgumslēdzējām pusēm un attiecīgā gadījumā izstrādāt iespējamus iecerēto kvotu nodošanas un apmaiņas plānus. Komisijai būtu jāsniedz un jāsaņem pretī piekrišana, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar otru līgumslēdzēju pusi ir saistoša, un par kvotu nodošanu vai apmaiņu būtu jāpaziņo RZPO. Zvejas iespējas, kas saņemtas vai nodotas saskaņā ar šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, būtu jāuzskata par zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij piešķirtas vai kas atskaitītas no tai iedalītajām iespējām un kas tostarp paredzētas, lai piemērotu attiecīgos Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (13), noteikumus. Tomēr šāda ad hoc kvotu nodošana vai apmaiņa nedrīkstētu grozīt spēkā esošo sadales principu, pēc kura saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. |
(15) |
Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 34. gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2013. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā. Šajā sakarībā NAFO pieņēma procedūru, kādā palielina 2013. gadam noteikto baltās Amerikas jūrasvēdzeles KPN NAFO 3NO apakšapgabalā, ja ir izpildīti konkrēti ar šā krājuma stāvokli saistīti nosacījumi. NAFO līgumslēdzēja puse var paziņot NAFO izpildsekretāram, ka no baltās Amerikas jūrasvēdzeles krājuma NAFO 3NO apakšapgabalā ir reģistrētas nozvejas, kas ir lielākas par parasto nozveju uz zvejas piepūles vienību. Ja NAFO apstiprina KPN palielinājumu 2013. gada laikā, tas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(16) |
Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 83. gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC pieņēma arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivs saglabāšanu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(17) |
Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma pārskatīto daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, saskaņā ar kuru tika palielināta Savienības kvota. Turklāt slēgtā zvejas sezona tika aizstāta ar atklātu zvejas sezonu un pārcelta par desmit dienām vēlāk. Tāpat tika pieņemts viena gada pagarinājums pašreizējai Dienvidatlantijas zobenzivs KPN un kvotām, kā arī tika pieņemts jauns plāns zilā un baltā marlīna populāciju atjaunošanai. Tā rezultātā Dienvidatlantijas zobenzivs Savienības kvota paliek tāda pati kā 2012. gadā, savukārt zilā marlīna Savienības kvota tika konsekventi palielināta, lai ņemtu vērā sīkzvejniecību Savienības tālākajos reģionos. Baltā marlīna Savienības kvota palika nemainīga. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(18) |
Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja savus pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām, kas patlaban noteiktas Savienības tiesību aktos. Patlaban piemērojamie IOTC pieņemtie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(19) |
Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) pirmā gadskārtējā sanāksme notiks no 2013. gada 28. janvāra līdz 1. februārim. Kamēr šāda sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi saglabāt pašreizējos pagaidu pasākumus, kas ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 44/2012. |
(20) |
Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja Patagonijas ilkņzivs, Atlantijas lielgalvja, beriksas un sarkanā dziļūdens krabja KPN, par kuru 2011. un 2012. gadam bija panākta vienošanās 2010. gada ikgadējā sanāksmē. Patlaban piemērojamie SEAFO pieņemtie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(21) |
Ņemot vērā ICES jaunākos zinātniskos ieteikumus un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle. |
(22) |
Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 9. gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja savus pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām, kādi tie pašreiz ieveisti ar Savienības tiesību aktiem, izņemot attiecībā uz tā apgabala pastiprināšanu, kas slēgts zvejai ar zivju pievilināšana ierīcēm (ZPI). Lai pārskatītu minēto zvejai ar zivju pievilināšana ierīcēm (ZPI) slēgto apgabalu, Savienībai kā WCPFC līgumslēdzējai pusei ir jāpieņem lēmums par vienu no divām izvēles iespējām, lai veiktu papildu pasākumus minētā slēgtā apgabala pastiprināšanai. Kamēr šāds lēmums nav pieņemts, Savienības tiesību aktos arī turpmāk būtu jāsaglabā pašreiz piemērojamie pasākumi, kurus pieņēmusi WCPFC. |
(23) |
Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā Puses gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja tās pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(24) |
Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) puses gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma nozvejas ierobežojumus gan mērķsugām, gan piezvejas sugām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(25) |
Attiecīgās RZPO gada beigās vienojas par konkrētiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2012. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskars tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā. |
(26) |
Saskaņā ar Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai ("Venecuēla") par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ) (14), ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivs zvejas iespējas ES ūdeņos. |
(27) |
Uz šajā regulā noteikto ES kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Regula (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par nozveju no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. |
(28) |
Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums, kā norādīts 23. apsvērumā. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. |
(29) |
Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo regulu nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets.
2. Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:
a) |
nozvejas limitus 2013. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2014. gadam; |
b) |
zvejas piepūles limitus laikposmam no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim; |
c) |
dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim un |
d) |
dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā 27. pantā noteiktajos laikposmos 2013. gadā un, ja tā norādīts šajā regulā, 2014. gadā. |
3. Šajā regulā, gaidot konsultācijas par divpusējiem zvejniecības nolīgumiem ar Norvēģiju 2013. gadam, ir noteiktas arī pagaidu zvejas iespējas dažiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, uz kurām attiecas minētie nolīgumi.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:
a) |
ES kuģiem; |
b) |
trešo valstu kuģiem ES ūdeņos. |
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“ES kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā; |
b) |
“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī; |
c) |
“ES ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus; |
d) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut; |
e) |
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij; |
f) |
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā; |
g) |
“linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008 (15). |
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:
a) |
ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 (16) III pielikumā; |
b) |
“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā; |
c) |
“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai; |
d) |
CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 216/2009 II pielikumā (17); |
e) |
NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 217/2009 III pielikumā (18); |
f) |
“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (19); |
g) |
“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā (20); |
h) |
“CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 601/2004 (21) 2. panta a) punktā; |
i) |
“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (22); |
j) |
“IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (23); |
k) |
“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10° ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (24), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem; |
l) |
“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (25); |
m) |
“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums. |
II SADAĻA
ES KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
5. pants
KPN un tās sadalījums
1. ES kuģu KPN ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.
2. ES kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 14. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (26) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.
6. pants
Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos
1. Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un piedalās iedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.
2. 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
3. 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas iedala saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) |
kuģis izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) (kopā “CCTV sistēma”), kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa; |
b) |
papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:
|
c) |
visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, tostarp zivis, kas nav sasniegušas Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar papildu zvejas iespējām, kas iedalītas saskaņā ar šo pantu; |
d) |
tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma, uz kuru attiecas papildu iedalījums, ir pilnībā izmantotas, attiecīgajam kuģim jāpārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā; |
e) |
attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos.. |
4. Neatkarīgi no 3. punkta b) apakšpunkta i) daļas dalībvalsts izņēmuma kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ja:
a) |
attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %; |
b) |
attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV sistēmas potenciālo izmantošanu kontroles vajadzībām; |
c) |
attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, nav pārsniegts vispārējais limits – 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem. |
5. Ciktāl saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikta personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK nozīmē, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.
6. Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 3. punktā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2013. gada laikposmā.
7. Pirms 1.-6. punktā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:
a) |
to kuģu saraksts, kas kuģo ar tās karogu un kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos; |
b) |
uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas; |
c) |
to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi; |
d) |
aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos; |
e) |
tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2012. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos. |
8. Lai uzraudzītu 3. punkta b) apakšpunkta i) daļas īstenošanu, Komisija var prasīt ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo pantu, iesniegt izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētās prasības ievērošanai, un par tiem informē Komisiju.
7. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi
Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:
a) |
nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai |
b) |
nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā ES kvota nav pilnībā apgūta. |
8. pants
Zvejas piepūles limiti
No 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldībai piemēro IIA pielikumā noteiktos zvejas piepūles pasākumus:
a) |
Skagerakā; |
b) |
ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; |
c) |
ICES IV apakšapgabalā; |
d) |
ES ūdeņos ICES IIa rajonā un |
e) |
ICES VIId rajonā. |
9. pants
Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai
1. Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (27) 3. panta 1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai 2013. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.
10. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu
1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:
a) |
zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu; |
b) |
zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu; |
c) |
papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; |
d) |
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu; |
e) |
atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu; |
f) |
kvotu nodošanu un apmaiņu, ko veic saskaņā ar šīs regulas 15. pantu. |
2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.
11. pants
Slēgtā zvejas sezona
1. Porkupīnas sēklī laikā no 2013. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus – brosmi, zilo jūraslīdaku un jūraslīdaku.
2. Šā panta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
1 |
52° 27′ N |
12° 19′ W |
2 |
52° 40′ N |
12° 30′ W |
3 |
52° 47′ N |
12° 39,600′ W |
4 |
52° 47′ N |
12° 56′ W |
5 |
52° 13,5′ N |
13° 53,830′ W |
6 |
51° 22′ N |
14° 24′ W |
7 |
51° 22′ N |
14° 03′ W |
8 |
52° 10′ N |
13° 25′ W |
9 |
52° 32′ N |
13° 07,500′ W |
10 |
52° 43′ N |
12° 55′ W |
11 |
52° 43′ N |
12° 43′ W |
12 |
52° 38,800′ N |
12° 37′ W |
13 |
52° 27′ N |
12° 23′ W |
14 |
52° 27′ N |
12° 19′ W |
3. Atkāpjoties no 1. punkta, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā punktā norādīto sugu īpatņus.
12. pants
Aizliegumi
1. ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:
a) |
milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos; |
b) |
siļķu haizivs (Lamma nasus) visos ūdeņos, izņemot tad, ja Regulas (ES) Nr. 39/2013 (28) I pielikuma B daļā paredzēts citādi; |
c) |
eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos; |
d) |
parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
e) |
cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
f) |
ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā; |
g) |
divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos. |
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
13. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu daudzumu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.
II NODAĻA
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos
14. pants
Zvejas atļaujas
1. Maksimālais zvejas atļauju skaits ES kuģiem, kuri zvejo trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.
2. Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“veic apmaiņu”) zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.
III NODAĻA
Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos
15. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa
1. Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas ("RZPO") noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts ("attiecīgā dalībvalsts") var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.
2. Kad attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, Komisija var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās attiecīgajai RZPO līgumslēdzēju pusei sniedz un no tās saņem piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ir saistoša. Tad Komisija paziņo RZPO sekretariātam par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.
3. Komisija informē dalībvalsti par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.
4. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, tiek uzskatītas par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir piešķirtas vai atskaitītas no tai iedalītajām iespējām, no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura attiecīgi panākta ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales principu, pēc kura saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm.
16. pants
Zilo tunzivju zvejas kapacitātes, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi
1. To ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.
2. To ES piekrastes sīkzvejniecības kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu.
3. To ES kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu.
4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu.
5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu.
6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 6. punktu.
17. pants
Zveja atpūtas un sporta nolūkā
Dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.
18. pants
Haizivis
1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.
2. Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju specializēto zveju.
3. Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.
4. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.
5. Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejā nozvejotas zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis).
19. pants
Aizliegumi un nozvejas limiti
1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.
2. Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.
20. pants
Izpētes zveja
1. Tikai tās dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles, 2013. gadā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2013. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu.
2. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.
3. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.
21. pants
Krilu zveja 2013./2014. gada zvejas sezonā
1. Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2013./2014. gada zvejas sezonā drīkst veikt tikai tās dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, tā vēlākais 2013. gada 1. jūnijā paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu un Komisijai:
a) |
par saviem plāniem zvejot krilus, ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu; |
b) |
par zvejas rīku konfigurāciju, ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto veidlapu. |
2. Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.
3. Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.
4. Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:
a) |
pilnīgas ziņas par plānoto(-ajiem) aizstājējkuģi(-iem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju; |
b) |
izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas. |
5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģiem, kas ir iekļauti kādā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.
22. pants
Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC konvencijas apgabalā
1. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.
2. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto ietilpība, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.
3. Kuģus, kas darbojas vienā no abām 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.
4. Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu (NNN kuģu) sarakstā.
5. Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot minētajos plānos noteiktos limitus.
23. pants
Haizivis
1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni.
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
24. pants
Pelaģiskā zveja – kapacitātes limits
Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2013. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, līdz kopējai bruto tilpībai 78 610 tā, lai nodrošinātu pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Klusā okeāna dienvidu daļā.
25. pants
Pelaģiskā zveja – KPN
1. Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā norādīts 24. pantā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.
2. Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai to kuģu vārdus un parametrus, tostarp bruto tilpību, kas kuģo ar to karogu un nodarbojas ar šajā pantā minēto zveju.
3. Lai uzraudzītu šajā pantā minēto zveju, dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam nosūta Komisijai paziņošanai SPRFMO Pagaidu sekretariātam kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās.
26. pants
Grunts zveja
Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, zvejas piepūli vai nozveju:
a) |
samazina līdz vidējam nozvejas apjomam vai piepūles parametriem minētajā periodā un |
b) |
veic tikai tajās SPRFMO konvencijas daļās, kurās grunts zveja veikta kādā no iepriekšējām zvejas sezonām. |
27. pants
Zveja ar riņķvadiem
1. Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):
a) |
no 2013. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2013. gada 18. novembra līdz 2014. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:
|
b) |
no 2013. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:
|
2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2013. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.
3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis.
4. Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
a) |
ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai |
b) |
pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis. |
5. IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut šajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.
6. Nejauši nozvejotiem 5. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž ūdenī kuģu operatori, kuri turklāt:
a) |
reģistrē atlaisto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (beigti vai dzīvi); |
b) |
paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie viņi ir. Dalībvalstis šo informāciju nosūta Komisijai līdz 2013. gada 31. janvārim. |
28. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums
SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:
— |
raju dzimtas zivis (Rajidae), |
— |
dzelkņu haizivs (Squalus acanthias), |
— |
laternhaizivs (Etmopterus bigelowi), |
— |
īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus), |
— |
lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps), |
— |
gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus), |
— |
kaķhaizivs (Apristurus manis), |
— |
samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus), |
— |
Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis. |
29. pants
Lielacu tunzivju, dzeltenspuru tunzivju, svītraino tunzivju un garspuru tunzivju zvejas piepūles limiti
Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivju (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivju (Thunnus albacares), svītraino tunzivju (Katsuwonus pelamis) un garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) kopējā zvejas piepūle WCPFC konvencijas apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta partnerattiecību nolīgumos zivsaimniecības nozarē, kuri noslēgti starp Savienību un minētā reģiona piekrastes valstīm.
30. pants
Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI
1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2013. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2013. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:
a) |
neizmantotu ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci; |
b) |
nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI. |
2. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.
3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
a) |
zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm; |
b) |
ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai |
c) |
ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība. |
31. pants
To ES kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis
Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.
32. pants
Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos
Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.
III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ES ŪDEŅOS
33. pants
KPN
Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozveju ES ūdeņos, nepārsniedzot šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.
34. pants
Zvejas atļaujas
1. Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo ES ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.
2. Zivis no krājumiem, kam ir noteikta KPN, nepatur uz kuģa vai neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.
35. pants
Aizliegumi
1. Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:
a) |
milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ES ūdeņos; |
b) |
eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos; |
c) |
parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
d) |
cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
e) |
siļķu haizivs (Lamna nasus) ES ūdeņos; |
f) |
ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā; |
g) |
divragainā velnraja (Manta birostris) ES ūdeņos. |
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
36. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.
Tomēr 8. pantu piemēro no 2013. gada 1. februāra.
Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz CCAMLR konvencijas apgabalu izklāstīti 19., 20. un 21. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no tajos norādītajiem datumiem.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 21. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. GILMORE
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(3) OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.
(4) OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.
(5) OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.
(6) OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.
(7) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.
(8) OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.
(9) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).
(10) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).
(11) Nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku par zivsaimniecību un jūras vidi (OV L 161, 2.7.1993., 2. lpp.).
(12) Zvejniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007.), un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.).
(13) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(14) OV L 6, 10.1.2012., 9. lpp.
(15) Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marta) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).
(19) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).
(20) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).
(21) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).
(22) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).
(23) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).
(24) Noslēgts ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).
(25) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).
(26) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2009. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).
(27) Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).
(28) Padomes Regula (ES) Nr. 39/2013 (2023. gada 21. janvāris), ar ko 2013. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (OV L Sk. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp).
PIELIKUMU SARAKSTS
I PIELIKUMS |
: |
KPN, kas piemērojama ES kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem |
IA PIELIKUMS |
: |
Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā |
IB PIELIKUMS |
: |
Ziemeļaustrumu Atlantija un Grenlande, ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā |
IC PIELIKUMS |
: |
Ziemeļrietumu Atlantija – NAFO konvencijas apgabals |
ID PIELIKUMS |
: |
Tālu migrējošas zivis – visi apgabali |
IE PIELIKUMS |
: |
Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals |
IF PIELIKUMS |
: |
Dienvidaustrumu Atlantijas okeāns – SEAFO konvencijas apgabals |
IG PIELIKUMS |
: |
Dienvidu tunzivis – visi apgabali |
IH PIELIKUMS |
: |
WCPFC konvencijas apgabals |
IJ PIELIKUMS |
: |
SPRFMO konvencijas apgabals |
IIA PIELIKUMS |
: |
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES VIId rajonā |
IIB PIELIKUMS |
: |
Zvejas iespējas kuģiem, kas zvejo tūbītes ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā |
III PIELIKUMS |
: |
Zvejas atļauju maksimālais skaits ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos |
IV PIELIKUMS |
: |
ICCAT konvencijas apgabals |
V PIELIKUMS |
: |
CCAMLR konvencijas apgabals |
VI PIELIKUMS |
: |
IOTC konvencijas apgabals |
VII PIELIKUMS |
: |
WCPFC konvencijas apgabals |
VIII PIELIKUMS |
: |
Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo ES ūdeņos |
I PIELIKUMS
KPN, KAS PIEMĒROJAMA ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM
IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IH un IJ pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, attiecīgā gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
Amblyraja radiata |
RJR |
Ērkšķu raja |
Ammodytes spp. |
SAN |
Tūbītes |
Argentina silus |
ARU |
Ziemeļatlantijas argentīna |
Beryx spp. |
ALF |
Beriksas |
Brosme brosme |
USK |
Brosme |
Caproidae |
BOR |
Kaproīdas |
Centrophorus squamosus |
GUQ |
Pelēkā īsraga haizivs |
Centroscymnus coelolepis |
CYO |
Baltacu haizivs |
Chaceon spp. |
GER |
Sarkanais dziļūdens krabis |
Chaenocephalus aceratus |
SSI |
Melnspuru leduszivs |
Champsocephalus gunnari |
ANI |
Antarktikas leduszivs |
Chionoecetes spp. |
PCR |
Karaliskie krabji |
Clupea harengus |
HER |
Siļķe |
Coryphaenoides rupestris |
RNG |
Strupdeguna garaste |
Dalatias licha |
SCK |
Melnā haizivs |
Deania calcea |
DCA |
Gardeguna spurainā haizivs |
Dipturus batis |
RJB |
Parastā raja |
Dissostichus eleginoides |
TOP |
Patagonijas ilkņzivs |
Dissostichus mawsoni |
TOA |
Antarktikas ilkņzivs |
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Eiropas anšovs |
Etmopterus princeps |
ETR |
Lielā laternhaizivs |
Etmopterus pusillus |
ETP |
Gludā laternhaizivs |
Euphausia superba |
KRI |
Krils |
Gadus morhua |
COD |
Menca |
Galeorhinus galeus |
GAG |
Bara haizivs |
Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
Sarkanā plekste |
Gobionotothen gibberifrons |
NOG |
Zaļā nototēnija |
Hippoglossoides platessoides |
PLA |
Rietumatlantijas plekste |
Hippoglossus hippoglossus |
HAL |
Atlantijas paltuss |
Hoplostethus atlanticus |
ORY |
Atlantijas lielgalvis |
Illex illecebrosus |
SQI |
Īsspuru kalmārs |
Lamna nasus |
POR |
Siļķu haizivs |
Lepidonotothen squamifrons |
NOS |
Pelēkā nototēnija |
Lepidorhombus spp. |
LEZ |
Megrimi |
Leucoraja naevus |
RJN |
Dzegužraja |
Limanda ferruginea |
YEL |
Dzeltenastes plekste |
Limanda limanda |
DAB |
Limanda |
Lophiidae |
ANF |
Jūrasvelni |
Macrourus spp. |
GRV |
Makrūrzivis |
Makaira nigricans |
BUM |
Atlantijas zilais marlīns |
Mallotus villosus |
CAP |
Moiva |
Manta birostris |
RMB |
Divragainā velnraja |
Martialia hyadesi |
SQS |
Dienvidatlantijas kalmārs |
Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
Pikša |
Merlangius merlangus |
WHG |
Merlangs |
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
Micromesistius poutassou |
WHB |
Putasu |
Microstomus kitt |
LEM |
Mazmutes plekste |
Molva dypterygia |
BLI |
Zilā jūras līdaka |
Molva molva |
LIN |
Jūras līdaka |
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
Notothenia rossii |
NOR |
Marmora nototēnija |
Pandalus borealis |
PRA |
Ziemeļu garnele |
Paralomis spp. |
PAI |
Krabji |
Penaeus spp. |
PEN |
Penaeus garneles |
Platichthys flesus |
FLE |
Plekste |
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
Pleuronectiformes |
FLX |
Plekstveidīgās zivis |
Pollachius pollachius |
POL |
Pollaks |
Pollachius virens |
POK |
Saida |
Psetta maxima |
TUR |
Akmeņplekste |
Pseudochaenichthys georgianus |
SIG |
Melnā leduszivs |
Raja alba |
RJA |
Baltā raja |
Raja brachyura |
RJH |
Blondā raja |
Raja circularis |
RJI |
Smilšu raja |
Raja clavata |
RJC |
Dzeloņainā raja |
Raja fullonica |
RJF |
Šagrēnādas raja |
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
JAD |
Norvēģijas raja |
Raja microocellata |
RJE |
Sīkacu raja |
Raja montagui |
RJM |
Plankumainā raja |
Raja undulata |
RJU |
Cirtainā raja |
Rajiformes |
SRX |
Rajveidīgās zivis |
Reinhardtius hippoglossoides |
GHL |
Grenlandes paltuss |
Scomber scombrus |
MAC |
Makrele |
Scophthalmus rhombus |
BLL |
Gludais rombs |
Sebastes spp. |
RED |
Sarkanasari |
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
Solea spp. |
SOO |
Jūrasmēles |
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
Squalus acanthias |
DGS |
Dzelkņu haizivs |
Tetrapturus albidus |
WHM |
Baltais marlīns |
Thunnus maccoyii |
SBF |
Dienvidu tunzivs |
Thunnus obesus |
BET |
Lielacu tunzivs |
Thunnus thynnus |
BFT |
Zilā tunzivs |
Trachurus murphyi |
CJM |
Stavrida |
Trachurus spp. |
JAX |
Stavridas |
Trisopterus esmarkii |
NOP |
Esmarka menca |
Urophycis tenuis |
HKW |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
Xiphias gladius |
SWO |
Zobenzivs |
Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.
Akmeņplekste |
TUR |
Psetta maxima |
Antarktikas leduszivs |
ANI |
Champsocephalus gunnari |
Antarktiskā ilkņzivs |
TOA |
Dissostichus mawsoni |
Atlantijas lielgalvis |
ORY |
Hoplostethus atlanticus |
Atlantijas paltuss |
HAL |
Hippoglossus hippoglossus |
Atlantijas zilais marlīns |
BUM |
Makaira nigricans |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
HKW |
Urophycis tenuis |
Baltā raja |
RJA |
Raja alba |
Baltacu haizivs |
CYO |
Centroscymnus coelolepis |
Baltais marlīns |
WHM |
Tetrapturus albidus |
Bara haizivs |
GAG |
Galeorhinus galeus |
Beriksas |
ALF |
Beryx spp. |
Blondā raja |
RJH |
Raja brachyura |
Brētliņa |
SPR |
Sprattus sprattus |
Brosme |
USK |
Brosme brosme |
Cirtainā raja |
RJU |
Raja undulata |
Dienvidatlantijas kalmārs |
SQS |
Martialia hyadesi |
Dienvidu tunzivs |
SBF |
Thunnus maccoyii |
Divragainā velnraja |
RMB |
Manta birostris |
Dzegužraja |
RJN |
Leucoraja naevus |
Dzelkņu haizivs |
DGS |
Squalus acanthias |
Dzeloņainā raja |
RJC |
Raja clavata |
Dzeltenastes plekste |
YEL |
Limanda ferruginea |
Eiropas anšovs |
ANE |
Engraulis encrasicolus |
Ērkšķu raja |
RJR |
Amblyraja radiata |
Esmarka menca |
NOP |
Trisopterus esmarkii |
Gardeguna spurainā haizivs |
DCA |
Deania calcea |
Gludā laternhaizivs |
ETP |
Etmopterus pusillus |
Gludais rombs |
BLL |
Scophthalmus rhombus |
Grenlandes paltuss |
GHL |
Reinhardtius hippoglossoides |
Heks |
HKE |
Merluccius merluccius |
Īsspuru kalmārs |
SQI |
Illex illecebrosus |
Jūras līdaka |
LIN |
Molva molva |
Jūras zeltplekste |
PLE |
Pleuronectes platessa |
Jūrasmēle |
SOO |
Solea spp. |
Jūrasvelni |
ANF |
Lophiidae |
Kaproīdas |
BOR |
Caproidae |
Karaliskie krabji |
PCR |
Chionoecetes spp. |
Krabji |
PAI |
Paralomis spp. |
Krils |
KRI |
Euphausia superba |
Lielā laternhaizivs |
ETR |
Etmopterus princeps |
Lielacu tunzivs |
BET |
Thunnus obesus |
Limanda |
DAB |
Limanda limanda |
Makrele |
MAC |
Scomber scombrus |
Makrūrzivis |
GRV |
Macrourus spp. |
Mazmutes plekste |
LEM |
Microstomus kitt |
Marmora nototēnija |
NOR |
Notothenia rossii |
Megrimi |
LEZ |
Lepidorhombus spp. |
Melnā haizivs |
SCK |
Dalatias licha |
Melnspuru leduszivs |
SSI |
Chaenocephalus aceratus |
Menca |
COD |
Gadus morhua |
Merlangs |
WHG |
Merlangius merlangus |
Moiva |
CAP |
Mallotus villosus |
Norvēģijas omārs |
NEP |
Nephrops norvegicus |
Norvēģijas raja |
JAD |
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
Parastā jūrasmēle |
SOL |
Solea solea |
Parastā raja |
RJB |
Dipturus batis |
Patagonijas ilkņzivs |
TOP |
Dissostichus eleginoides |
Pelēkā īsraga haizivs |
GUQ |
Centrophorus squamosus |
Pelēkā nototēnija |
NOS |
Lepidonotothen squamifrons |
Penaeus garneles |
PEN |
Penaeus spp. |
Pikša |
HAD |
Melanogrammus aeglefinus |
Plankumainā raja |
RJM |
Raja montagui |
Plekste |
FLE |
Platichthys flesus |
Plekstveidīgās zivis |
FLX |
Pleuronectiformes |
Pollaks |
POL |
Pollachius pollachius |
Putasu |
WHB |
Micromesistius poutassou |
Rajveidīgās zivis |
SRX |
Rajiformes |
Rietumatlantijas plekste |
PLA |
Hippoglossoides platessoides |
Saida |
POK |
Pollachius virens |
Sarkanā plekste |
WIT |
Glyptocephalus cynoglossus |
Sarkanais dziļūdens krabis |
GER |
Chaceon spp. |
Sarkanasari |
RED |
Sebastes spp. |
Sīkacu raja |
RJE |
Raja microocellata |
Siļķe |
HER |
Clupea harengus |
Siļķu haizivs |
POR |
Lamna nasus |
Smilšu raja |
RJI |
Raja circularis |
Stavrida |
CJM |
Trachurus murphyi |
Stavridas |
JAX |
Trachurus spp. |
Strupdeguna garaste |
RNG |
Coryphaenoides rupestris |
Šagrēnādas raja |
RJF |
Raja fullonica |
Tūbītes |
SAN |
Ammodytes spp. |
Zaļā nototēnija |
NOG |
Gobionotothen gibberifrons |
Ziemeļatlantijas argentīna |
ARU |
Argentina silus |
Ziemeļu garnele |
PRA |
Pandalus borealis |
Zilā jūras līdaka |
BLI |
Molva dypterygia |
Zilā tunzivs |
BFT |
Thunnus thynnus |
Zobenzivs |
SWO |
Xiphias gladius |
IA PIELIKUMS
Skageraks, kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā
|
|
|||||||
Dānija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dānija |
0 (2) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (2) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vācija |
0 (2) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Zviedrija |
0 (2) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Savienība |
0 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
KPN |
0 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IIB pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Vācija |
6 (3) |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
6 (3) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
6 (3) |
|||||||
Citi |
3 (3) |
|||||||
Savienība |
21 (3) |
|||||||
KPN |
21 |
|
|
|||||||
Dānija |
64 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
19 |
|||||||
Francija |
44 |
|||||||
Zviedrija |
6 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
96 |
|||||||
Citi |
6 (4) |
|||||||
Savienība |
235 |
|||||||
KPN |
235 |
|
|
|||||||
Vācija |
5 (6) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Spānija |
17 (6) |
|||||||
Francija |
207 (6) |
|||||||
Īrija |
20 (6) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
99 (6) |
|||||||
Citi |
||||||||
Savienība |
353 (6) |
|||||||
KPN |
3 860 |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (7) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
0 (7) |
|||||||
Vācija |
0 (7) |
|||||||
Francija |
0 (7) |
|||||||
Nīderlande |
0 (7) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (7) |
|||||||
Savienība |
0 (7) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Vācija |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Dānija |
45 058 (12) |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
29 296 (12) |
|||||||
Francija |
14 900 (12) |
|||||||
Nīderlande |
37 476 (12) |
|||||||
Zviedrija |
2 884 (12) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
40 485 (12) |
|||||||
Savienība |
170 099 (12) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|||||||
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Zviedrija |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Savienība |
0 (15) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Dānija |
3 984 (17) |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
36 (17) |
|||||||
Zviedrija |
641 (17) |
|||||||
Savienība |
4 661 (17) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
62 (19) |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
11 994 (19) |
|||||||
Vācija |
62 (19) |
|||||||
Francija |
62 (19) |
|||||||
Nīderlande |
62 (19) |
|||||||
Zviedrija |
59 (19) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
228 (19) |
|||||||
Savienība |
12 529 (19) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Dānija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Francija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
31 185 (23) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Vācija |
3 072 |
Analītiskā KPN. |
||||||
Francija |
581 |
|||||||
Īrija |
4 151 |
|||||||
Nīderlande |
3 072 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
16 604 |
|||||||
Savienība |
27 480 |
|||||||
KPN |
27 480 |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Dānija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Savienība |
2 561 (26) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Dānija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Francija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
15 382 (28) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|||||||
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Zviedrija |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Savienība |
0 (30) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN. |
|||||||
Francija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
1 080 (32) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
503 |
Piesardzības KPN. |
||||||
Dānija |
1 888 |
|||||||
Vācija |
2 832 |
|||||||
Francija |
196 |
|||||||
Nīderlande |
11 421 |
|||||||
Zviedrija |
6 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 588 |
|||||||
Savienība |
18 434 |
|||||||
KPN |
18 434 |
|
|
|||||||
Beļģija |
308 (33) |
Analītiskā KPN. |
||||||
Dānija |
678 (33) |
|||||||
Vācija |
331 (33) |
|||||||
Francija |
63 (33) |
|||||||
Nīderlande |
233 (33) |
|||||||
Zviedrija |
8 (33) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
7 082 (33) |
|||||||
Savienība |
8 703 (33) |
|||||||
KPN |
8 703 |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (34) |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
0 (34) |
|||||||
Vācija |
0 (34) |
|||||||
Nīderlande |
0 (34) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (34) |
|||||||
Savienība |
0 (34) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Belgium |
8 (35) |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
1 360 (35) |
|||||||
Vācija |
86 (35) |
|||||||
Nīderlande |
1 (35) |
|||||||
Zviedrija |
161 (35) |
|||||||
Savienība |
1 616 (35) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
291 (36) |
Analītiskā KPN. |
||||||
Dānija |
1 999 (36) |
|||||||
Vācija |
1 272 (36) |
|||||||
Francija |
2 217 (36) |
|||||||
Nīderlande |
218 (36) |
|||||||
Zviedrija |
141 (36) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
21 279 (36) |
|||||||
Savienība |
27 417 (36) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|||||||
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Zviedrija |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Savienība |
0 (38) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
2 |
Analītiskā KPN. |
||||||
Vācija |
3 |
|||||||
Francija |
109 |
|||||||
Īrija |
78 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
798 |
|||||||
Savienība |
990 |
|||||||
KPN |
990 |
|
|
|||||||
Dānija |
650 (39) |
Piesardzības KPN. |
||||||
Nīderlande |
2 (39) |
|||||||
Zviedrija |
69 (39) |
|||||||
Savienība |
721 (39) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
365 (40) |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
1 579 (40) |
|||||||
Vācija |
411 (40) |
|||||||
Francija |
2 373 (40) |
|||||||
Nīderlande |
913 (40) |
|||||||
Zviedrija |
2 (40) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
6 297 (40) |
|||||||
Savienība |
11 940 (40) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|||||||
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Zviedrija |
Piesardzības KPN. |
|||||||
Savienība |
0 (42) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
0 (43) |
Analītiskā KPN. |
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (43) |
|||||||
Savienība |
0 (43) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Dānija |
16 923 (45) |
Analītiskā KPN. |
||||||
Vācija |
6 580 (45) |
|||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
11 777 (45) |
|||||||
Īrija |
13 105 (45) |
|||||||
Nīderlande |
20 635 (45) |
|||||||
Portugāle |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
21 959 (45) |
|||||||
Savienība |
110 845 (45) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Spānija |
9 095 (46) |
Analītiskā KPN. |
||||||
Portugāle |
2 274 (46) |
|||||||
Savienība |
11 369 (46) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Norvēģija |
0 |
Analītiskā KPN. |
||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
346 |
Piesardzības KPN. |
||||||
Dānija |
953 |
|||||||
Vācija |
122 |
|||||||
Francija |
261 |
|||||||
Nīderlande |
793 |
|||||||
Zviedrija |
11 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
3 905 |
|||||||
Savienība |
6 391 |
|||||||
KPN |
6 391 |
|
|
|||||||
Vācija |
25 (48) |
Analītiskā KPN. Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Igaunija |
4 (48) |
|||||||
Spānija |
79 (48) |
|||||||
Francija |
1 793 (48) |
|||||||
Īrija |
7 (48) |
|||||||
Lietuva |
2 (48) |
|||||||
Polija |
1 (48) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
457 (48) |
|||||||
Citi |
||||||||
Savienība |
2 375 (48) |
|||||||
KPN |
2 540 |
|
|
|||||||
Dānija |
8 |
Analītiskā KPN. |
||||||
Vācija |
8 |
|||||||
Francija |
8 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
8 |
|||||||
Citi |
4 (49) |
|||||||
Savienība |
36 |
|||||||
KPN |
36 |
|
|
|||||||
Beļģija |
16 |
Analītiskā KPN. |
||||||
Dānija |
243 |
|||||||
Vācija |
150 |
|||||||
Francija |
135 |
|||||||
Nīderlande |
5 |
|||||||
Zviedrija |
10 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 869 |
|||||||
Savienība |
2 428 |
|||||||
KPN |
2 428 |
|
|
|||||||
Beļģija |
9 |
Piesardzības KPN. |
||||||
Dānija |
6 |
|||||||
Vācija |
6 |
|||||||
Francija |
6 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
6 |
|||||||
Savienība |
33 |
|||||||
KPN |
33 |
|
|
|||||||
Beļģija |
30 (50) |
Analītiskā KPN. Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Dānija |
5 (50) |
|||||||
Vācija |
109 (50) |
|||||||
Spānija |
2 211 (50) |
|||||||
Francija |
2 357 (50) |
|||||||
Īrija |
591 (50) |
|||||||
Portugāle |
5 (50) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 716 (50) |
|||||||
Savienība |
8 024 (50) |
|||||||
KPN |
14 164 |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (51) |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
0 (51) |
|||||||
Vācija |
0 (51) |
|||||||
Francija |
0 (51) |
|||||||
Nīderlande |
0 (51) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (51) |
|||||||
Savienība |
0 (51) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
3 822 |
Analītiskā KPN. |
||||||
Vācija |
11 |
|||||||
Zviedrija |
1 367 |
|||||||
Savienība |
5 200 |
|||||||
KPN |
5 200 |
|
|
|||||||
Dānija |
0 (52) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
0 (52) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (52) |
|||||||
Savienība |
0 (52) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
1 720 (53) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Zviedrija |
926 (53) |
|||||||
Savienība |
2 646 (53) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Dānija |
2 273 |
Analītiskā KPN |
||||||
Nīderlande |
21 |
|||||||
Zviedrija |
91 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
673 |
|||||||
Savienība |
3 058 |
|||||||
KPN |
3 058 |
|
|
|||||||
Dānija |
0 (55) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Zviedrija |
||||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
34 (56) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
4 332 (56) |
|||||||
Vācija |
22 (56) |
|||||||
Nīderlande |
833 (56) |
|||||||
Zviedrija |
232 (56) |
|||||||
Savienība |
5 453 (56) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta (56) |
|
|
|||||||
Dānija |
1 602 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
18 |
|||||||
Zviedrija |
180 |
|||||||
Savienība |
1 800 |
|||||||
KPN |
1 800 |
|
|
|||||||
Beļģija |
3 636 (57) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
11 817 (57) |
|||||||
Vācija |
3 409 (57) |
|||||||
Francija |
682 (57) |
|||||||
Nīderlande |
22 726 (57) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
16 817 (57) |
|||||||
Savienība |
59 087 (57) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|||||||
Īpašs nosacījums – ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Beļģija |
19 (58) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
2 284 (58) |
|||||||
Vācija |
5 769 (58) |
|||||||
Francija |
13 577 (58) |
|||||||
Nīderlande |
57 (58) |
|||||||
Zviedrija |
314 (58) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
4 423 (58) |
|||||||
Savienība |
26 443 (58) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Vācija |
200 (59) |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
1 989 (59) |
|||||||
Īrija |
375 (59) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 917 (59) |
|||||||
Savienība |
5 481 (59) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Zviedrija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Savienība |
0 (61) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Belgium |
340 |
Piesardzības KPN |
||||||
Dānija |
727 |
|||||||
Vācija |
186 |
|||||||
Francija |
88 |
|||||||
Nīderlande |
2 579 |
|||||||
Zviedrija |
5 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
717 |
|||||||
Savienība |
4 642 |
|||||||
KPN |
4 642 |
|
|
|||||||
Dānija |
16 (62) |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
28 (62) |
|||||||
Igaunija |
16 (62) |
|||||||
Spānija |
16 (62) |
|||||||
Francija |
259 (62) |
|||||||
Īrija |
16 (62) |
|||||||
Lietuva |
16 (62) |
|||||||
Polija |
16 (62) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 016 (62) |
|||||||
Savienība |
1 400 (62) |
|||||||
KPN |
2 000 |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Beļģija |
384 (63) |
Analītiskā KPN |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dānija |
13 185 (63) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vācija |
401 (63) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Francija |
1 209 (63) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Nīderlande |
1 217 (63) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Zviedrija |
3 610 (63) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
1 127 (63) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Savienība |
21 133 (63) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
||||||||||||||||||||||
Vācija |
15 320 (64) |
Analītiskā KPN |
|||||||||||||||||||||
Spānija |
17 (64) |
||||||||||||||||||||||
Igaunija |
128 (64) |
||||||||||||||||||||||
Francija |
10 214 (64) |
||||||||||||||||||||||
Īrija |
51 067 (64) |
||||||||||||||||||||||
Latvija |
95 (64) |
||||||||||||||||||||||
Lietuva |
95 (64) |
||||||||||||||||||||||
Nīderlande |
22 341 (64) |
||||||||||||||||||||||
Polija |
1 079 (64) |
||||||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
140 436 (64) |
||||||||||||||||||||||
Savienība |
240 792 (64) |
||||||||||||||||||||||
KPN |
Nepiemēro |
||||||||||||||||||||||
Īpašs nosacījums – ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||||
Spānija |
Analītiskā KPN. |
|||||||||
Francija |
||||||||||
Portugāle |
||||||||||
Savienība |
27 554 |
|||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|||||||||
Īpašs nosacījums – ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Dānija |
Analītiskā KPN |
|||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
1 162 (69) |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
531 (69) |
|||||||
Vācija |
930 (69) |
|||||||
Francija |
232 (69) |
|||||||
Nīderlande |
10 492 (69) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
598 (69) |
|||||||
Savienība |
13 945 (69) |
|||||||
KPN |
14 000 |
|
|
|||||||
Dānija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Vācija |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Savienība |
33 670 (71) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Dānija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Francija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
150 500 (73) |
|||||||
KPN |
161 500 |
|
|
|||||||
Beļģija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Dānija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Īrija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Portugāle |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
34 045 (76) |
|||||||
KPN |
37 950 |
|
|
|||||||
Dānija |
Analītiskā KPN |
|||||||
Vācija |
||||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Īrija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Portugāle |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
155 989 |
|||||||
KPN |
157 989 |
|
|
|||||||
Dānija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Vācija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
0 (85) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (85) |
|||||||
Savienība |
0 (85) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Zviedrija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Savienība |
0 (87) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
Nepiemēro |
Piesardzības KPN |
||||||
Norvēģija |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (92) |
Piesardzības KPN |
||||||
Dānija |
0 (92) |
|||||||
Vācija |
0 (92) |
|||||||
Francija |
0 (92) |
|||||||
Nīderlande |
0 (92) |
|||||||
Zviedrija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (92) |
|||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
Nepiemēro |
Piesardzības KPN |
||||||
Norvēģija |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.
(2) Vismaz 98 % no izkrāvumiem, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt tūbītēm. Limandas, makreles un merlanga piezveja ir jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 2 % no kvotas (OT1/*2A3A4).
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IIB pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|||
|
(SAN/234_1) |
(SAN/234_2) |
(SAN/234_3) |
(SAN/234_4) |
(SAN/234_5) |
(SAN/234_6) |
(SAN/234_7) |
|||
Dānija |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
Apvienotā Karaliste |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
Vācija |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
Zviedrija |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
Savienība |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
Kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
(3) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(4) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(5) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(6) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(7) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(8) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(9) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst zvejot ES ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.).
(10) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(11) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/04A.) un IVb zonā (HER/04B.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.
(12) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem. no 62°N (HER/*04N-) () |
Savienība |
0 |
() To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus. |
(13) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.
(14) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.
(15) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(16) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(17) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(18) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(19) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(20) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(21) Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķes krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz platumam 51° 33′ N un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.
(22) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.).
(23) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(24) Siļķes krājums ICES VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles, vai atrodas uz rietumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56° N platuma paralēles, izņemot Klaidu.2) VIaN zonā zveja nav atļauta apgabalā, ko norobežo 56° N un 57°30’ N platuma paralēles.
(25) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(26) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(27) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(28) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) |
Savienība |
0 |
(29) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.
(30) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(31) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(32) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(33) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot VI zonā, ES un starptautiskos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14).
(34) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(35) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(36) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-) |
Savienība |
0 |
(37) Mencas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.
(38) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(39) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(40) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) |
Savienība |
0 |
(41) Mencas, pikšas un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.
(42) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(43) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(44) Šo kvotu drīkst pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; ES ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(45) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(46) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(47) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(48) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(49) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(50) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(51) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(52) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(53) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(54) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.
(55) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu:
(56) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(57) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
Īpašs nosacījums –
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-) |
Savienība |
0 |
(58) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(59) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(60) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.
(61) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(62) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(63) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
Īpašs nosacījums:
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
IIIa (MAC/*03A.) |
IIIa un IVbc (MA6291/12C/*3A4BC) |
IVb (MAC/*04B.) |
IVc (MAC/*04C.) |
VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā, no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2013. gada decembrī (MAC/*2A6.) |
Dānija |
0 |
4 130 |
0 |
0 |
7 112 |
Francija |
0 |
490 |
0 |
0 |
0 |
Nīderlande |
0 |
490 |
0 |
0 |
0 |
Zviedrija |
0 |
0 |
390 |
10 |
1 372 |
Apvienotā Karaliste |
0 |
490 |
0 |
0 |
0 |
Norvēģija |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
(64) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
Īpašs nosacījums –
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
|
ES ūdeņi IVa zonā (MAC/*04A-EN) No 2013. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2013. gada 1. septembra līdz 31. decembrim |
Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*2AN-) |
Vācija |
6 164 |
0 |
Francija |
4 109 |
0 |
Īrija |
20 547 |
0 |
Nīderlande |
8 989 |
0 |
Apvienotā Karaliste |
56 507 |
0 |
Savienība |
96 316 |
0 |
(65) Īpašs nosacījums – daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.
(66) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
Īpašs nosacījums –
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
VIIIb (MAC/*08B.) |
Spānija |
1 907 |
Francija |
13 |
Portugāle |
395 |
(67) Par nozveju, kas iegūta IIa zonā (MAC/*02A) un IVa zonā (MAC/*4A.), ziņo atsevišķi.
(68) Provizoriskas kvotas saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(69) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(70) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt brētliņām. Limandas, merlanga un pikšas piezveja jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*03A.).
(71) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(72) Ieskaitot tūbītes.
(73) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(74) Vismaz 98 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt brētliņām. Limandas un merlanga piezveja jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 2 % no kvotas (OTH/*2AC4C).
(75) Īpašs nosacījums – līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādu zonu kvotu: ES ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14).
(76) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(77) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*4BC7D).
(78) Īpašs nosacījums – līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti ES ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2013. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā kvotu, kura attiecas uz ES ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).
(79) Īpašs nosacījums – līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.).
(80) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*2A-14).Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(81) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(82) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt Esmarka mencām. Pikšas un merlanga piezveja jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 5 % no kvotas (OT2/*2A3A4).
(83) Kvotu drīkst apgūt vienīgi ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.
(84) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(85) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(86) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga, un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotām.
(87) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(88) Nozvejotas tikai ar āķu jedām.
(89) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(90) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai "citām sugām" parastajā apmērā.
(91) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
(92) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(93) Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C).
(94) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
(95) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
IB PIELIKUMS
ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA UN GRENLANDE ICES I, II, V, XII UN XIV APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ
|
|
|||||||
Īrija |
31 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Spānija |
219 |
|||||||
Savienība |
250 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
14 (1) |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
13 806 (1) |
|||||||
Vācija |
2 418 (1) |
|||||||
Spānija |
46 (1) |
|||||||
Francija |
596 (1) |
|||||||
Īrija |
3 574 (1) |
|||||||
Nīderlande |
4 941 (1) |
|||||||
Polija |
699 (1) |
|||||||
Portugāle |
46 (1) |
|||||||
Somija |
214 (1) |
|||||||
Zviedrija |
5 116 (1) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
8 827 (1) |
|||||||
Savienība |
40 297 (1) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|||||||
Īpašs nosacījums – ievērojot iepriekšminētās KPN Savienības daļas limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par 0 tonnām: Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) |
|
|
|||||||
Vācija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Grieķija |
0 |
|||||||
Spānija |
0 |
|||||||
Īrija |
0 |
|||||||
Francija |
0 |
|||||||
Portugāle |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
7 739 (8) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Spānija |
14 330 (8) |
|||||||
Francija |
3 758 (8) |
|||||||
Polija |
3 057 (8) |
|||||||
Portugāle |
2 816 (8) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
5 223 (8) |
|||||||
Citas dalībvalstis |
||||||||
Savienība |
37 172 (7) |
|||||||
KPN |
986 000 |
|
|
|||||||
Vācija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Portugāle |
112 (9) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Savienība |
112 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
112 (10) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
KPN |
0 |
|
|
|||||||
Dānija |
4 909 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Apvienotā Karaliste |
46 |
|||||||
Zviedrija |
352 |
|||||||
Vācija |
214 |
|||||||
Visas dalībvalstis |
||||||||
Savienība |
5 775 (17) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (18) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 (18) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (18) |
|||||||
Savienība |
0 (18) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
0 |
|||||||
Francija |
0 |
|||||||
Nīderlande |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
0 (19) |
|
|
|||||||
Vācija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
2 105 (20) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
2 105 (20) |
|||||||
Savienība |
4 210 (20) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
1 700 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
1 700 |
|||||||
Savienība |
3 400 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (21) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 (21) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (21) |
|||||||
Savienība |
0 (21) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
0 |
|||||||
Francija |
0 |
|||||||
Nīderlande |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
0 |
Piesardzības KPN |
||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
2 075 (25) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
3 695 (27) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Apvienotā Karaliste |
195 (27) |
|||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Igaunija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
0 |
|||||||
Spānija |
0 |
|||||||
Francija |
0 |
|||||||
Īrija |
0 |
|||||||
Latvija |
0 |
|||||||
Nīderlande |
0 |
|||||||
Polija |
0 |
|||||||
Portugāle |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
0 |
|
|
|||||||
Igaunija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Vācija |
||||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Īrija |
||||||||
Latvija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Polija |
||||||||
Portugāle |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
|
|
|||||||
Vācija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Portugāle |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
KPN |
19 500 |
|
|
|||||||
Vācija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Francija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Francija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Vācija |
||||||||
Francija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
0 |
|||||||
Francija |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (41) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 (41) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (41) |
|||||||
Savienība |
0 (41) |
|
|
|||||||
Vācija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
(1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šīm zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā, ES ūdeņos, zvejas aizsardzības zonā ap Svalbāru.
Īpašs nosacījums –
ievērojot iepriekšminētās KPN Savienības daļas limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par 0 tonnām:
Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)
(2) Apgabals Grenlandes austrumos, ko dēvē par ‧Kleine Banke‧, ir slēgts jebkādai zvejai. Minēto apgabalu norobežo šādas koordinātes:
|
64°40′ N 37°30′ W |
|
64°40′ N 36°30′ W |
|
64°15′ N 36°30′ W, un |
|
64°15′ N 37°30′ W |
(3) Grenlandes austrumos un rietumos var zvejot. Tomēr Grenlandes austrumos zvejniecība ir atļauta tikai:
— |
traleriem – no 2013. gada 1. jūlija; |
— |
āķu jedu zvejas kuģiem – no 2013. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim. |
(4) Zveju veic ar 100 % novērošanas segumu un ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS). Ne vairāk kā 80 % no kvotas var nozvejot vienā no turpmāk minētajiem apgabaliem. Turklāt katrā apgabalā īsteno zvejas piepūles minimumu 10 zvejas rīku iemetienus no katra kuģa.
Apgabals |
Robeža |
||
|
uz ziemeļiem no 65° N un uz austrumiem no 44°W |
||
|
starp 64°N un 65°N uz austrumiem no 44°W |
||
|
starp 62°N un 64°N uz austrumiem no 44°W |
||
|
uz dienvidiem no 62°N uz austrumiem no 44°W |
||
|
uz dienvidiem no 62°N uz rietumiem no 44°W |
||
|
uz ziemeļiem no 62°N uz rietumiem no 44°W |
(5) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(6) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.
(7) Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(8) Pikšas piezveja drīkst būt līdz pat 19 % katrā zvejas rīka iemetienā. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.
(9) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(10) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(11) Īpašs nosacījums – strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(12) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(13) Īpašs nosacījums – strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(14) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(15) Izņemot dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % no Savienības kvotas.
(16) Dalībvalstis, kurām ir iedalīta kvota, “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, ja tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu.
(17) Jāzvejo no 2013. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Ja līdz 2013. gada 15. aprīlim sasniegtais nozvejas līmenis ir 70 % no šīs sākotnējās Savienības kvotas, tad Savienības kvota automātiski tiek palielināta par 5 775 papildu tonnām, kas jānozvejo tajā pašā laikposmā. Uzskata, ka Savienības papildu kvotu sadala pēc tā paša sadales principa.
(18) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(19) KPN, kas noteikta saskaņā ar apspriešanos starp Savienību, Fēru salām, Norvēģiju un Islandi.
(20) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(21) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(22) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(23) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(24) Jāzvejo uz dienvidiem no 68° N.
(25) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(26) Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem.
(27) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(28) Drīkst nozvejot tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
1 |
64° 45′ |
28° 30′ |
2 |
62° 50′ |
25° 45′ |
3 |
61° 55′ |
26° 45′ |
4 |
61° 00′ |
26° 30′ |
5 |
59° 00′ |
30° 00′ |
6 |
59° 00′ |
34° 00′ |
7 |
61° 30′ |
34° 00′ |
8 |
62° 50′ |
36° 00′ |
9 |
64° 45′ |
28° 30′ |
(29) Nedrīkst zvejot no 2013. gada 1. janvāra līdz 9. maijam.
(30) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(31) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(32) Zveju drīkst veikt tikai laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC Līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC Līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.
(33) Kuģu gūtā sarkanasaru piezveja citu sugu zvejā nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.
(34) Drīkst nozvejot vienīgi ar trali.
(35) Īpašs nosacījums – kvotas var izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka par tajā apgūto kvotu daļu tiek ziņots atsevišķi (RED/*5-14P). Zvejojot NEAFC pārvaldības apgabalā, tos drīkst nozvejot tikai no 2013. gada 10. maija kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus un tikai apgabalā (NEAFC zonā), kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
1 |
64° 45′ |
28° 30′ |
2 |
62° 50′ |
25° 45′ |
3 |
61° 55′ |
26° 45′ |
4 |
61° 00′ |
26° 30′ |
5 |
59° 00′ |
30° 00′ |
6 |
59° 00′ |
34° 00′ |
7 |
61° 30′ |
34° 00′ |
8 |
62° 50′ |
36° 00′ |
9 |
64° 45′ |
28° 30′ |
(36) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(37) Drīkst nozvejot vienīgi ar pelaģisko trali.
(38) Īpašs nosacījums: kvotas drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka par tajā apgūto kvotu daļu tiek ziņots atsevišķi (RED/*5-14D). Zvejojot NEAFC pārvaldības apgabalā, tos drīkst nozvejot tikai no 2013. gada 10. maija kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus un tikai apgabalā (NEAFC zonā), kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
1 |
64° 45′ |
28° 30′ |
2 |
62° 50′ |
25° 45′ |
3 |
61° 55′ |
26° 45′ |
4 |
61° 00′ |
26° 30′ |
5 |
59° 00′ |
30° 00′ |
6 |
59° 00′ |
34° 00′ |
7 |
61° 30′ |
34° 00′ |
8 |
62° 50′ |
36° 00′ |
9 |
64° 45′ |
28° 30′ |
(39) Tostarp nenovēršama piezveja (mencas piezveja nav atļauta).
(40) Drīkst zvejot tikai no 2013. gada jūlija līdz decembrim.
(41) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(42) Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.
IC PIELIKUMS
ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA
NAFO KONVENCIJAS APGABALS
Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.
|
|
|||||||
Savienība |
0 (1) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (1) |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (3) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (3) |
|
|
|||||||
Igaunija |
157 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
657 |
|||||||
Latvija |
157 |
|||||||
Lietuva |
157 |
|||||||
Polija |
536 |
|||||||
Spānija |
2 019 |
|||||||
Francija |
282 |
|||||||
Portugāle |
2 769 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 315 |
|||||||
Savienība |
8 049 |
|||||||
KPN |
14 113 |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (4) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (4) |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (5) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (5) |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (6) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (6) |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (7) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (7) |
|
|
|||||||
Igaunija |
128 (8) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Latvija |
128 (8) |
|||||||
Lietuva |
128 (8) |
|||||||
Polija |
227 (8) |
|||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
34 000 |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (10) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
17 000 |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (11) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (11) |
|
|
|||||||
Igaunija |
96 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Latvija |
96 |
|||||||
Lietuva |
96 |
|||||||
Polija |
96 |
|||||||
Spānija |
76 |
|||||||
Portugāle |
20 |
|||||||
Savienība |
480 |
|||||||
KPN |
8 600 |
|
|
|||||||
KPN |
|
|
|
|||||||
Igaunija |
312 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
318 |
|||||||
Latvija |
44 |
|||||||
Lietuva |
22 |
|||||||
Spānija |
4 262 |
|||||||
Portugāle |
1 782 |
|||||||
Savienība |
6 738 |
|||||||
KPN |
11 493 |
|
|
|||||||
Spānija |
3 403 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Portugāle |
660 |
|||||||
Igaunija |
283 |
|||||||
Lietuva |
62 |
|||||||
Savienība |
4 408 |
|||||||
KPN |
7 000 |
|
|
|||||||
Igaunija |
322 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
219 |
|||||||
Latvija |
322 |
|||||||
Lietuva |
322 |
|||||||
Savienība |
1 185 |
|||||||
KPN |
6 500 |
|
|
|||||||
Igaunija |
1 571 (16) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
513 (16) |
|||||||
Spānija |
233 (16) |
|||||||
Latvija |
1 571 (16) |
|||||||
Lietuva |
1 571 (16) |
|||||||
Portugāle |
2 354 (16) |
|||||||
Savienība |
7 813 (16) |
|||||||
KPN |
6 500 (16) |
|
|
|||||||
Spānija |
1 771 (1) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Portugāle |
5 229 (1) |
|||||||
Savienība |
7 000 (1) |
|||||||
KPN |
20 000 (1) |
|
|
|||||||
Latvija |
0 (17) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Lietuva |
0 (17) |
|||||||
Savienība |
0 (17) |
|||||||
KPN |
0 (17) |
|
|
|||||||
Spānija |
255 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Portugāle |
333 |
|||||||
Savienība |
588 |
|||||||
KPN |
1 000 |
(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 () 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.).
(3) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju apjomā, kas nav lielāks par 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).
(4) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(5) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(6) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(7) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(8) Jāzvejo no 2013. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.
(9) Savienības daļa nav noteikta. 29 458 tonnas ir pieejamas Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.
(10) Lai gan Savienībai ir pieejama kopējā kvota 85 tonnu apmērā, ir nolemts šo apjomu samazināt līdz 0. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(11) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(12) Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
1 |
47° 20′ 0 |
46° 40′ 0 |
2 |
47° 20′ 0 |
46° 30′ 0 |
3 |
46° 00′ 0 |
46° 30′ 0 |
4 |
46° 00′ 0 |
46° 40′ 0 |
(13) Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
1 |
47° 20′ 0 |
46° 40′ 0 |
2 |
47° 20′ 0 |
46° 30′ 0 |
3 |
46° 00′ 0 |
46° 30′ 0 |
4 |
46° 00′ 0 |
46° 40′ 0 |
Turklāt no 2013. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
1 |
47° 55′ 0 |
45° 00′ 0 |
2 |
47° 30′ 0 |
44° 15′ 0 |
3 |
46° 55′ 0 |
44° 15′ 0 |
4 |
46° 35′ 0 |
44° 30′ 0 |
5 |
46° 35′ 0 |
45° 40′ 0 |
6 |
47° 30′ 0 |
45° 40′ 0 |
7 |
47° 55′ 0 |
45° 00′ 0 |
(14) Neattiecas. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un paziņo Komisijai par minētajām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas.
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Maksimālais zvejas dienu skaits |
Dānija |
0 |
0 |
Igaunija |
0 |
0 |
Spānija |
0 |
0 |
Latvija |
0 |
0 |
Lietuva |
0 |
0 |
Polija |
0 |
0 |
Portugāle |
0 |
0 |
(15) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(16) Šai kvotai ir jāatbilst KPN 6 500 tonnu apmērā, kas šim krājumam noteikta visām NAFO Līgumslēdzējām pusēm; ne vairāk kā 3 250 tonnas drīkst nozvejot pirms 2013. gada 1. jūlija. Pēc KPN vai termiņa vidusposma apmēra, t. i., 3 250 tonnu, pilnīgas apguves specializētā zveja no šā krājuma ir jāpārtrauc neatkarīgi no nozveju apjoma.
(17) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
ID PIELIKUMS
TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – VISI APGABALI
KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT.
|
|
|||||||
Kipra |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Grieķija |
129,07 (6) |
|||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Itālija |
||||||||
Malta |
||||||||
Portugāle |
235,50 (6) |
|||||||
Citas dalībvalstis |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
13 400 |
|
|
|||||||
Spānija |
6 949 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Portugāle |
1 263 |
|||||||
Citas dalībvalstis |
135,5 (7) |
|||||||
Savienība |
8 347,5 |
|||||||
KPN |
13 700 |
|
|
|||||||
Spānija |
4 818,18 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Portugāle |
361,82 |
|||||||
Savienība |
5 180,00 |
|||||||
KPN |
15 000 |
|
|
|||||||
Īrija |
2 371,17 (10) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Spānija |
17 096,8 (10) |
|||||||
Francija |
5 393,31 (10) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
195,2 (10) |
|||||||
Portugāle |
1 882,65 (10) |
|||||||
Savienība |
26 939,13 (8) |
|||||||
KPN |
28 000 |
|
|
|||||||
Spānija |
759,20 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
249,50 |
|||||||
Portugāle |
531,30 |
|||||||
Savienība |
1 540 |
|||||||
KPN |
24 000 |
|
|
|||||||
Spānija |
13 931,65 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
10 806,21 |
|||||||
Portugāle |
4 729,24 |
|||||||
Savienība |
29 467,10 |
|||||||
KPN |
85 000 |
|
|
|||||||
Spānija |
27,20 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Portugāle |
55,20 |
|||||||
Francija |
397,60 |
|||||||
Savienība |
480,0 |
|||||||
KPN |
1 985 |
|
|
|||||||
Spānija |
30,5 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Portugāle |
19,5 |
|||||||
Savienība |
50,0 |
|||||||
KPN |
355 |
(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.
(2) Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8301):
Spānija |
364,09 |
Francija |
164,27 |
Savienība |
528,36 |
(3) Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*641):
Francija |
100 |
Savienība |
100 |
(4) Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8302):
Spānija |
50,09 |
Francija |
49,42 |
Itālija |
39,01 |
Kipra |
3,20 |
Malta |
4,71 |
Savienība |
146,43 |
(5) Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to iedalījums starp dalībvalstīm (BFT/*643):
Itālija |
39,01 |
Savienība |
39,01 |
(6) Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. panta 2. punkta, no 2013. gada 26. maija (ieskaitot) līdz 24. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauts zvejot zilās tunzivis, izmantojot riņķvadus.
(7) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.
(8) To ES kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 () 12. pantu, ir 1 253.
(9) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).
(10) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi:
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Īrija |
50 |
Spānija |
730 |
Francija |
151 |
Apvienotā Karaliste |
12 |
Portugāle |
310 |
IE PIELIKUMS
ANTARKTIKA
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
Ja nav norādīts citādi, šo KPN piemēro no 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim.
|
|
|||||||
KPN |
2 933 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
679 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
2 600 (2) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Īpaši nosacījumi – ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
KPN |
63 (3) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
52 (4) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
2 730 (5) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||||
KPN |
5 610 000 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||||
Īpaši nosacījumi – Nepārsniedzot kopējo apvienoto nozveju 620 000 tonnu apmērā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
KPN |
440 000 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Īpaši nosacījumi – Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
KPN |
2 645 000 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
KPN |
80 (6) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
360 (7) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
50 (8) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
120 (9) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
150 (10) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
1 470 (11) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
2 200 (12) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
300 (13) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
300 (14) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
300 (15) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
(1) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:
— |
kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli, |
— |
tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu, |
— |
tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam, |
— |
tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli, |
— |
tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un |
— |
tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam. |
(2) Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2013. gada 1. maija līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim.
(3) Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni.
(4) Šo KPN piemēro apgabalā, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni.
(5) Šo KPN piemēro tikai attiecībā teritoriju uz rietumiem no 79° 20′ E. Ir aizliegts zvejot uz austrumiem no minētā meridiāna.
(6) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(7) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(8) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(9) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(10) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(11) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(12) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(13) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(14) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(15) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
IF PIELIKUMS
DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS – SEAFO KONVENCIJAS APGABALS
Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
|
|
|||||||
KPN |
200 |
Piesardzības KPN |
|
|
|||||||
KPN |
200 |
Piesardzības KPN |
|
|
|||||||
KPN |
200 |
Piesardzības KPN |
|
|
|||||||
KPN |
230 |
Piesardzības KPN |
|
|
|||||||
KPN |
0 |
Piesardzības KPN |
|
|
|||||||
KPN |
50 |
Piesardzības KPN |
(1) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:
— |
tā rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, |
— |
tā ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, |
— |
tā dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, |
— |
tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |
(2) Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:
— |
tā rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, |
— |
tā ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, |
— |
tā dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, |
— |
tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |
IG PIELIKUMS
DIENVIDU TUNZIVS – VISI APGABALI
|
|
|||||||
Savienība |
10 (1) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
10 949 |
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
IH PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
|
|
|||||||
Savienība |
3 170,36 |
Piesardzības KPN |
||||||
KPN |
Nepiemēro |
IJ PIELIKUMS
SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS
|
|
|||||||
Vācija |
6 790,5 (1) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Nīderlande |
7 360,2 (1) |
|||||||
Lietuva |
4 725 (1) |
|||||||
Polija |
8 124,3 (1) |
|||||||
Savienība |
27 000 (1) |
(1) Provizoriska kvota, gaidot no 2013. gada 28. janvāra līdz 1. februārim paredzētās SPRFMO komisijas pirmās gadskārtējās sanāksmes iznākumu.
IIA PIELIKUMS
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst skagerakā un kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES VIId rajonā
1. Darbības joma
1.1. |
Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no minētā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. |
1.2. |
Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 10 metriem. Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2013. gadā lūdz zinātnisku ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā. |
2. Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali
Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas (“reglamentētie zvejas rīki”) un minētā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.
3. Atļaujas
Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētajiem zvejas rīkiem ikvienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.
4. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle
4.1. |
Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2013. gada pārvaldības periodam, kas ilgst no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā. |
4.2. |
Gada zvejas piepūles maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli. |
5. Pārvaldība
5.1. |
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā. |
5.2. |
Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis pārvaldības periodā drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām. |
5.3. |
Ja laiku, ko kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. |
6. Zvejas piepūles ziņojums
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma 2. punktā.
7. Attiecīgo datu paziņošana
Dalībvalstis Komisijai nosūta datus par zvejas piepūli, ko šo valstu zvejas kuģi īstenojuši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Minētos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).
IIA pielikuma 1. papildinājums
MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀ ZVEJAS PIEPŪLE KILOVATDIENĀS
Ģeogrāfiskais apgabals: Skageraks; ICES IIIa rajona daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV apakšapgabals un ES ūdeņi ICES IIa rajonā; ICES VIId rajons.
Reglamentētie zvejas rīki |
BE |
DK |
DE |
ES |
FR |
IE |
NL |
SE |
UK |
TR1 |
895 |
3 385 928 |
954 390 |
1 409 |
533 451 |
157 |
257 266 |
172 064 |
6 185 460 |
TR2 |
193 676 |
2 841 906 |
357 193 |
0 |
6 496 811 |
10 976 |
748 027 |
604 071 |
5 127 906 |
TR3 |
0 |
2 545 009 |
257 |
0 |
101 316 |
0 |
36 617 |
1 024 |
8 482 |
BT1 |
1 427 574 |
1 157 265 |
29 271 |
0 |
0 |
0 |
999 808 |
0 |
1 739 759 |
BT2 |
5 401 395 |
79 212 |
1 375 400 |
0 |
1 202 818 |
0 |
28 307 876 |
0 |
6 116 437 |
GN |
163 531 |
2 307 977 |
224 484 |
0 |
342 579 |
0 |
438 664 |
74 925 |
546 303 |
GT |
0 |
224 124 |
467 |
0 |
4 338 315 |
0 |
0 |
48 968 |
14 004 |
LL |
0 |
56 312 |
0 |
245 |
125 141 |
0 |
0 |
110 468 |
134 880 |
IIB PIELIKUMS
Zvejas iespējas kuģiem, kas zvejo tūbītes ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā
1. |
Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro ES kuģiem, kuri ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā zvejo ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm. |
2. |
Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro trešo valstu kuģiem, kam ir atļauts zvejot tūbītes ES ūdeņos ICES IV apakšapgabalā, ja vien nav noteikts citādi vai ja tā noteikts pēc Savienības un Norvēģijas apspriešanās, kā paredzēts Eiropas Savienības un Norvēģijas Saskaņotajā secinājumu protokolā. |
3. |
Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām tūbīšu pārvaldības apgabali ir norādīti šeit un šā pielikuma papildinājumā.
|
4. |
Komerciāla zveja ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ir aizliegta no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2013. gada 1. augusta līdz 31. decembrim. |
IIB pielikuma 1. papildinājums
TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI
III PIELIKUMS
Zvejas atļauju maksimālais skaits ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos
Zvejas apgabals |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Zvejas atļauju sadalījums starp dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Makrele |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Jānosaka (1) |
|
Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
(1) Neskarot papildu licences, kuras Norvēģija piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.
IV PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)
1. |
Maksimālais skaits ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
2. |
Maksimālais skaits ES piekrastes sīkzvejniecības kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
3. |
Maksimālais skaits ES kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
4. |
To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā A tabula
B tabula
|
5. |
Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts
|
6. |
Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā A tabula
B tabula
|
(1) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.
(2) Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
(3) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(4) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(5) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.
(6) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).
(7) Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
V PIELIKUMS
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
A DAĻA
SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ
Mērķsugas |
Zona |
Aizlieguma periods |
Haizivis (visas sugas) |
Konvencijas apgabals |
No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
Notothenia rossii |
FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju |
No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
Zivis |
No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi (1) |
FAO 48.3. |
No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
Dissostichus spp. |
FAO 48.5. Antarktika |
No 2011. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim |
Dissostichus spp. |
FAO 88.3. Antarktika (1) FAO 58.5.1. Antarktika (1) (2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20′ E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E (1) FAO 58.4.4. Antarktika (1) (2) FAO 58.6. Antarktika (1) FAO 58.7. Antarktika (1) |
No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
Lepidonotothen squamifrons |
No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides |
FAO 58.5.2. Antarktika |
No 2011. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim |
Dissostichus mawsoni |
FAO 48.4. Antarktika (1), apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni. |
No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
B DAĻA
KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2012./13. GADĀ
Apakšapgabals/rajons |
Reģions |
Sezona |
Maza apjoma pētniecības vienība (SSRU) |
Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās) |
Piezvejas limits (tonnās) (3) |
||
Rajveidīgās zivis |
Macrourus spp. |
Citas sugas |
|||||
58.4.1. |
Viss rajons |
No 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim |
SSRU A, B, D un F: 0 SSRU C: 84 SSRU E: 42 SSRU G: 42 (4) SSRU H: 42 (4) |
Kopā 210 |
Viss rajons: 50 |
Viss rajons: 33 |
Viss rajons: 20 |
58.4.2. |
Viss rajons |
No 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim |
SSRU A, B, C un D: 0 SSRU E: 70 |
Kopā 70 |
Viss rajons: 50 |
Viss rajons: 20 |
Viss rajons: 20 |
58.4.3a. |
Viss rajons |
No 2013. gada 1. maija līdz 31. augustam. |
|
Kopā 32 |
Viss rajons: 50 |
Viss rajons: 26 |
Viss rajons: 20 |
88.1. |
Viss apakšapgabals |
No 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 31. augustam. |
SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 428 SSRU H, I un K: 2 423 SSRU J un L: 382 |
Kopā 3 282 |
164 SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 50 SSRU H, I un K: 121 SSRU J un L: 50 |
430 SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 40 SSRU H, I un K: 320 SSRU J un L: 70 |
160 SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 60 SSRU H, I un K: 60 SSRU J un L: 40 |
88.2. |
Uz dienvidiem no 65° S |
No 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 31. augustam. |
SSRU A, B un I: 0 SSRU C, D, E, F un G: 124 SSRU H: 406 |
Kopā 530 |
50 SSRU A, B un I: 0 SSRU C, D, E, F un G: 50 SSRU H: 50 |
84 SSRU A, B un I: 0 SSRU C, D, E, F un G: 20 SSRU H: 64 |
120 SSRU A, B un I: 0 SSRU C, D, E, F un G: 100 SSRU H: 20 |
V pielikuma B daļas papildinājums
MAZA APJOMA PĒTNIECĪBAS VIENĪBU (SSRU) SARAKSTS
Reģions |
SSRU |
Robeža |
48.6 |
A |
No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1°30′ E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S. |
|
B |
No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
C |
No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
D |
No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
E |
No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
F |
No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
G |
No 50° S 1° 30′ E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30′ E, uz ziemeļiem līdz 50° S. |
58.4.1 |
A |
No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S. |
|
B |
No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
C |
No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
D |
No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
E |
No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
F |
No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
G |
No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
H |
No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
58.4.2 |
A |
No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
B |
No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
C |
No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
D |
No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
E |
No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
58.4.3a |
A |
Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73°10′ E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S. |
58.4.3b |
A |
No 56° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 56° S. |
|
B |
No 60° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
C |
No 59° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 59° S. |
|
D |
No 59° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S. |
|
E |
No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S. |
58.4.4 |
A |
No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. |
|
B |
No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. |
|
C |
No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. |
|
D |
Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60°E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S. |
58.6 |
A |
No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
|
B |
No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
|
C |
No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
|
D |
No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
58.7 |
A |
No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
88.1 |
A |
No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
B |
No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
C |
No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
D |
No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S. |
|
E |
No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S. |
|
F |
No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S. |
|
G |
No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66°40′ S. |
|
H |
No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
I |
No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S. |
|
J |
No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S. |
|
K |
No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S. |
|
L |
No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S. |
|
M |
No 73° S pie krasta, pie 169° 30′ E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S. |
88.2 |
A |
No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
B |
No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
C |
No 70° 50′ S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
D |
No 70° 50′ S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
E |
No 70° 50′ S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
F |
No 70° 50′ S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
G |
No 70° 50′ S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
H |
No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S. |
|
I |
No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
88.3 |
A |
No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
B |
No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
C |
No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
D |
No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
C DAĻA
PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ
Līgumslēdzēja puse:
Zvejas sezona:
Kuģa vārds:
Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):
Zvejas metode: |
parasta tralēšana |
nepārtrauktas zvejas sistēma |
|
zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi |
|
citas apstiprinātas metodes: lūdzu, precizējiet |
Metodes, kas izmantotas, lai tieši aprēķinātu nozvejoto krilu dzīvsvaru (5):
Produkti, ko paredzēts gūt no nozvejas, un to pārrēķina koeficienti (6):
Produkta veids |
% no nozvejas |
Pārrēķina koeficients (7) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dec. |
Janv. |
Febr. |
Marts |
Apr. |
Maijs |
Jūn. |
Jūl. |
Aug. |
Sept. |
Okt. |
Nov. |
Apakšapgabals/rajons |
48.1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
48.2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
48.3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
48.4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
48.5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
48.6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
58.4.1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
58.4.2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
88.1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
88.2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
88.3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
Atzīmējiet lodziņus, kas attiecas uz plānotās darbības laikiem un vietām. Piesardzīgi nozvejas limiti nav noteikti, tāpēc uzskata, ka veic izpētes zveju. |
Ņemiet vērā, ka dati, ko jūs norādāt šajā veidlapā, ir paredzēti tikai informācijai un neliedz jums darboties vietās un laikos, ko neesat minējuši.
D DAĻA
ZVEJAS RĪKU KONFIGURĀCIJA UN ZVEJAS METOŽU IZMANTOŠANA
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (m) |
Vertikālais atvērums (m) |
Horizontālais atvērums (m) |
|
|
|
Linuma plāksnes garums un linuma acs izmērs
Plāksne |
Garums (m) |
Linuma acs izmērs (mm) |
1. plāksne |
|
|
2. plāksne |
|
|
3. plāksne |
|
|
… |
|
|
Pēdējā plāksne (āmis) |
|
|
Sniedziet katras izmantotās zvejas rīku konfigurācijas shēmu.
Vai tiek izmantotas vairākas zvejas metodes? (8) Jā/Nē
|
Zvejas metode |
Plānotais izmantošanas laiks (%) |
1 |
|
|
2 |
|
|
3 |
|
|
4 |
|
|
5 |
|
|
… |
|
Kopā 100 % |
Vai ir ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu no zvejas rīka? (9) Jā/Nē
Sniedziet zvejas metožu, zvejas rīku konfigurācijas un parametru un zvejas modeļu aprakstu.
(1) Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.
(2) Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).
(3) Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā:
— |
rajveidīgajām zivīm – 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), |
— |
Macrourus spp. – 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 20 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), izņemot 58.4.3.a statistisko rajonu un 88.1. statistisko apakšapgabalu, |
— |
citām sugām – 20 tonnas katrai SSRU. |
(4) Nozvejas limits, lai ļautu Spānijai 2012./2013. gadā veikt noplicināšanās izmēģinājumu.
(5) Sākot ar 2013/2014. gada zvejas sezonu un izmantojot C1 veidlapā doto tabulu kā norādes, paziņojumā iekļauj sīki un precīzi aprakstītu metodi, kā aprēķina nozvejoto krilu dzīvsvaru, tostarp informāciju un, ja iespējams, datus, lai aprēķinātu ar to dzīvsvaru saistīto neprecizitāti, par ko ziņojuši kuģi, vai lai saprastu to skaitļu pamatā esošo dažādību, kurus izmanto minētajiem aprēķiniem, un, ja piemēro pārrēķina koeficentus, tad arī sīki un precīzi aprakstītu metodi, kā ir iegūts katrs pārrēķina koeficents. Dalībniekiem šāds apraksts par turpmākajām sezonām atkārtoti nav jāiesniedz, ja vien dzīvsvara aprēķina metodē nav radušās izmaiņas.
(6) Jāsniedz pēc iespējas plašāka informācija.
(7) Pārrēķina koeficients = nesadalītu zivju svars/apstrādātu zivju svars.
(8) Ja atbilde ir “Jā”, norādiet zvejas metožu maiņas biežumu.
(9) Ja atbilde ir “Jā”, norādiet ierīces konstrukciju.
VI PIELIKUMS
IOTC KONVENCIJAS APGABALS
1. |
Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā
|
2. |
Maksimālais ES kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis
|
3. |
Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis. |
4. |
Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis. |
VII PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20 °S.
Spānija |
14 |
Savienība |
14 |
VIII PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO ES ŪDEŅOS
Karoga valsts |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
Norvēģija |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
Jānosaka |
Jānosaka |
Venecuēla (1) |
Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) |
45 |
45 |
(1) Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma iemeslus.