25.1.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 23/1 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 39/2013
(2013. gada 21. janvāris),
ar ko 2013. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka ir jāpieņem pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī jebkuru ieteikumu, kas saņemts no reģionālajām konsultatīvajām padomēm. |
(2) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanai un iedalīšanai un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zivsaimniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002. |
(3) |
Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju sanāksmēs. |
(4) |
Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc heka dienvidu krājumam, Norvēģijas omāra krājumam, jūrasmēles krājumam Lamanša jūras šauruma rietumu daļā, siļķes krājumam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un mencas krājumiem Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (2); Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (3); Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (4), un Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (5) ("Mencu plāns"). Tomēr attiecībā uz heka ziemeļu krājumu (Regula (EK) Nr. 811/2004 (6)) un jūrasmēles krājumu Biskajas līcī (Regula (EK) Nr. 388/2006 (7)) atjaunošanas un pārvaldības plānu obligātie mērķi ir sasniegti, un tāpēc ir lietderīgi ievērot izdoto zinātnisko ieteikumu, lai attiecīgā gadījumā sasniegtu vai uzturētu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu KPN. |
(5) |
Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai ticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta i) punktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zveju. |
(6) |
Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (8), būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi. |
(7) |
Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem. |
(8) |
Attiecībā uz dažām KPN būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma ilgspējību ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas kameru (CCTV) (kopā "CCTV sistēma") izmantošanu. Tam būtu jānodrošina iespēja detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas balstās uz novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un neuzticamāka. Tāpēc patlaban CCTV sistēmu izmantošana ir priekšnoteikums tādu izmetumu samazināšanas shēmu ieviešanai kā pilnībā dokumentētas zvejniecības. Šādas sistēmas izmantošanā būtu jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9). |
(9) |
Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var reāli novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas šajos izmēģinājumos, ieskaitot minimālo izkraušanas izmēru nesasniegušus īpatņus, ir jāatskaita no kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas izmēģinājumos nepiedalās. |
(10) |
Maksimālā zvejas piepūle 2013. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (10). |
(11) |
Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu. |
(12) |
Tā kā heka ziemeļu krājuma četras KPN zonas atbilst vienam un tam pašam bioloģiskajam krājumam, ir lietderīgi šajā zvejniecībā iesaistītajām dalībvalstīm ļaut īstenot viegli pielāgojamu režīmu starp KPN attiecībā uz IIIa zonu, ES ūdeņiem 22.–32. apakšrajonā un KPN attiecībā uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā, lai tādējādi garantētu pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu. |
(13) |
Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus. |
(14) |
Uz šajā regulā noteikto ES kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (11), un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par nozvejām no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. |
(15) |
Lai nodrošinātu vienādus īstenošanas nosacījumus attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķām dalībvalstīm izmantot sistēmu, saskaņā ar ko tām iedalītās zvejas piepūles tās pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. |
(16) |
Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un pastiprinātu zinātnisko novērotāju izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (12). |
(17) |
Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus par zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. februāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo regulu nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets.
2. Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:
a) |
nozvejas limitus 2013. gadam; |
b) |
zvejas piepūles limitus laikposmam no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim. |
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro ES kuģiem.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
"ES kuģis" ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā; |
b) |
"ES ūdeņi" ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus; |
c) |
"kopējā pieļaujamā nozveja" (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut; |
d) |
"kvota" ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij; |
e) |
"starptautiskie ūdeņi" ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā; |
f) |
"linuma acs izmērs" ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008 (13); |
g) |
"ES zvejas flotes reģistrs" ir reģistrs, ko Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktu; |
h) |
"zvejas žurnāls" ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā; |
i) |
"analītisks novērtējums" ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs novērtējums, kas pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām. |
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:
a) |
ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 (14) III pielikumā; |
b) |
"Skageraks" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā; |
c) |
"Kategats" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai; |
d) |
"ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība" ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
e) |
"Kadisas jūras līcis" ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma; |
f) |
CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 216/2009 (15) II pielikumā. |
II SADAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS
5. pants
KPN un tās sadalījums
ES kuģu KPN ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.
6. pants
KPN, kas jānosaka dalībvalstīm
1. Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā.
2. KPN, kas jānosaka dalībvalstij:
a) |
atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un |
b) |
nodrošina šādu rezultātu:
|
3. Līdz 2013. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:
a) |
pieņemtā KPN; |
b) |
attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN; |
c) |
ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam. |
7. pants
Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos
1. Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā.
2. 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
3. 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas iedala saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) |
kuģis izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) (kopā "CCTV sistēma"), kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa; |
b) |
papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:
|
c) |
visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, ieskaitot zivis, kas nav sasniegušas Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar visām papildu zvejas iespējām, kas iedalītas saskaņā ar šo pantu; |
d) |
tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma saskaņā ar papildus iedalītajām zvejas iespējām, ir pilnībā izmantotas, attiecīgais kuģis pārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā; |
e) |
attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos. |
4. Neatkarīgi no 3. punkta b) apakšpunkta i) daļas dalībvalsts izņēmuma kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ja:
a) |
attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %; |
b) |
attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV sistēmas potenciālo izmantošanu kontroles vajadzībām; |
c) |
attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, kopumā nav pārsniegts vispārējais limits 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem. |
5. Ciktāl saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikta personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK nozīmē, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.
6. Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 3. punktā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2013. gada posmā.
7. Pirms 1.-6. punktā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:
a) |
saraksts ar tās karoga kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos; |
b) |
uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas; |
c) |
to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi; |
d) |
aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos; |
e) |
tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2012. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos. |
8. Lai uzraudzītu 3. punkta b) apakšpunkta i) daļas īstenošanu, Komisija var prasīt ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo pantu, iesniegt izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētās prasības ievērošanai, un par tiem informē Komisiju.
8. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi
Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:
a) |
nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai |
b) |
nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā ES kvota nav pilnībā apgūta. |
9. pants
Zvejas piepūles limiti
No 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim zvejas piepūles pasākumus, kas paredzēti:
a) |
IIA pielikumā, piemēro mencas krājumu pārvaldībā Kategatā, ICES VIIa un VIa rajonā un ES ūdeņos ICES Vb rajonā; |
b) |
IIB pielikumā, piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci; |
c) |
IIC pielikumā, piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā. |
10. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu
1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:
a) |
zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu; |
b) |
zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (16) 10. panta 4. punktu; |
c) |
papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; |
d) |
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu; |
e) |
atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu. |
2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.
11. pants
Slēgtā zvejas sezona
1. Porkupīnas sēklī laikā no 2013. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle un dzelkņu haizivs.
2. Piemērojot šo pantu, Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
1 |
52° 27′ N |
12° 19′ W |
2 |
52° 40′ N |
12° 30′ W |
3 |
52° 47′ N |
12° 39,600′ W |
4 |
52° 47′ N |
12° 56′ W |
5 |
52° 13,5′ N |
13° 53,830′ W |
6 |
51° 22′ N |
14° 24′ W |
7 |
51° 22′ N |
14° 03′ W |
8 |
52° 10′ N |
13° 25′ W |
9 |
52° 32′ N |
13° 07,500′ W |
10 |
52° 43′ N |
12° 55′ W |
11 |
52° 43′ N |
12° 43′ W |
12 |
52° 38,800′ N |
12° 37′ W |
13 |
52° 27′ N |
12° 23′ W |
14 |
52° 27′ N |
12° 19′ W |
3. Atkāpjoties no 1. punkta, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā punktā norādīto sugu īpatņus.
12. pants
Aizliegumi
1. ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:
a) |
milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos; |
b) |
siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos, ja vien I pielikuma B daļā nav noteikts citādi; |
c) |
eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos; |
d) |
parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
e) |
cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
f) |
ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā; |
g) |
divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos. |
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
13. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu daudzumu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.
III SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
14. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
15. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.
Tomēr 9. pantu piemēro no 2013. gada 1. februāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 21. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. GILMORE
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.
(3) OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.
(4) OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.
(5) OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).
(7) Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).
(8) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.
(9) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(10) OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.
(11) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(12) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(13) Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
(16) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).
PIELIKUMU SARAKSTS
I PIELIKUMS. |
KPN, kas piemērojama ES kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem
|
||||
IIA PIELIKUMS. |
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar mencas krājumu pārvaldību Kategatā, ICES VIa un VIIa rajonā un ES ūdeņos ICES Vb rajonā |
||||
IIB PIELIKUMS. |
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar dažu heka dienvidu krājumu un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci |
||||
IIC PIELIKUMS. |
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša jūras šauruma rietumu daļas jūrasmēles krājumu atjaunošanu ICES VIIe rajonā |
I PIELIKUMS
KPN, KAS PIEMĒROJAMA ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM
A DAĻA
Vispārīgi noteikumi
Šā pielikuma B daļas tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
Amblyraja radiata |
RJR |
Ērkšķu raja |
Ammodytes spp. |
SAN |
Tūbītes |
Argentina silus |
ARU |
Ziemeļatlantijas argentīna |
Beryx spp. |
ALF |
Beriksas |
Brosme brosme |
USK |
Brosme |
Caproidae |
BOR |
Kaproīdas |
Centrophorus squamosus |
GUQ |
Pelēkā īsraga haizivs |
Centroscymnus coelolepis |
CYO |
Baltacu haizivs |
Chaceon spp. |
GER |
Sarkanais dziļūdens krabis |
Champsocephalus gunnari |
ANI |
Antarktikas leduszivs |
Chionoecetes spp. |
PCR |
Karaliskie krabji |
Clupea harengus |
HER |
Siļķe |
Coryphaenoides rupestris |
RNG |
Strupdeguna garaste |
Dalatias licha |
SCK |
Melnā haizivs |
Deania calcea |
DCA |
Gardeguna spurainā haizivs |
Dipturus batis |
RJB |
Parastā raja |
Dissostichus eleginoides |
TOP |
Patagonijas ilkņzivs |
Dissostichus mawsoni |
TOA |
Antarktiskā ilkņzivs |
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Eiropas anšovs |
Etmopterus princeps |
ETR |
Lielā laternhaizivs |
Etmopterus pusillus |
ETP |
Gludā laternhaizivs |
Euphausia superba |
KRI |
Krils |
Gadus morhua |
COD |
Menca |
Galeorhinus galeus |
GAG |
Bara haizivs |
Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
Sarkanā plekste |
Hippoglossoides platessoides |
PLA |
Rietumatlantijas plekste |
Hippoglossus hippoglossus |
HAL |
Atlantijas paltuss |
Hoplostethus atlanticus |
ORY |
Atlantijas lielgalvis |
Illex illecebrosus |
SQI |
Īsspuru kalmārs |
Lamna nasus |
POR |
Siļķu haizivs |
Lepidonotothen squamifrons |
NOS |
Pelēkā nototēnija |
Lepidorhombus spp. |
LEZ |
Megrimi |
Leucoraja naevus |
RJN |
Dzegužraja |
Limanda ferruginea |
YEL |
Dzeltenastes plekste |
Limanda limanda |
DAB |
Limanda |
Lophiidae |
ANF |
Jūrasvelni |
Macrourus spp. |
GRV |
Makrūrzivis |
Makaira nigricans |
BUM |
Atlantijas zilais marlīns |
Mallotus villosus |
CAP |
Moiva |
Manta birostris |
RMB |
Divragainā velnraja |
Martialia hyadesi |
SQS |
Dienvidatlantijas kalmārs |
Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
Pikša |
Merlangius merlangus |
WHG |
Merlangs |
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
Micromesistius poutassou |
WHB |
Putasu |
Microstomus kitt |
LEM |
Mazmutes plekste |
Molva dypterygia |
BLI |
Zilā jūras līdaka |
Molva molva |
LIN |
Jūras līdaka |
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
Pandalus borealis |
PRA |
Ziemeļu garnele |
Paralomis spp. |
PAI |
Krabji |
Penaeus spp. |
PEN |
Penaeus garneles |
Platichthys flesus |
FLE |
Plekste |
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
Pleuronectiformes |
FLX |
Plekstveidīgās zivis |
Pollachius pollachius |
POL |
Pollaks |
Pollachius virens |
POK |
Saida |
Psetta maxima |
TUR |
Akmeņplekste |
Raja alba |
RJA |
Baltā raja |
Raja brachyura |
RJH |
Blondā raja |
Raja circularis |
RJI |
Smilšu raja |
Raja clavata |
RJC |
Dzeloņainā raja |
Raja fullonica |
RJF |
Šagrēnādas raja |
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
JAD |
Norvēģijas raja |
Raja microocellata |
RJE |
Sīkacu raja |
Raja montagui |
RJM |
Plankumainā raja |
Raja undulata |
RJU |
Cirtainā raja |
Rajiformes |
SRX |
Rajveidīgās zivis |
Reinhardtius hippoglossoides |
GHL |
Grenlandes paltuss |
Scomber scombrus |
MAC |
Makrele |
Scophthalmus rhombus |
BLL |
Gludais rombs |
Sebastes spp. |
RED |
Sarkanasari |
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
Solea spp. |
SOO |
Jūrasmēles |
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
Squalus acanthias |
DGS |
Dzelkņu haizivs |
Tetrapturus albidus |
WHM |
Baltais marlīns |
Thunnus maccoyii |
SBF |
Dienvidu tunzivs |
Thunnus obesus |
BET |
Lielacu tunzivs |
Thunnus thynnus |
BFT |
Zilā tunzivs |
Trachurus murphyi |
CJM |
Stavrida |
Trachurus spp. |
JAX |
Stavridas |
Trisopterus esmarkii |
NOP |
Esmarka menca |
Urophycis tenuis |
HKW |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
Xiphias gladius |
SWO |
Zobenzivs |
Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.
Akmeņplekste |
TUR |
Psetta maxima |
Antarktikas leduszivs |
ANI |
Champsocephalus gunnari |
Antarktiskā ilkņzivs |
TOA |
Dissostichus mawsoni |
Atlantijas lielgalvis |
ORY |
Hoplostethus atlanticus |
Atlantijas paltuss |
HAL |
Hippoglossus hippoglossus |
Atlantijas zilais marlīns |
BUM |
Makaira nigricans |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
HKW |
Urophycis tenuis |
Baltā raja |
RJA |
Raja alba |
Baltacu haizivs |
CYO |
Centroscymnus coelolepis |
Baltais marlīns |
WHM |
Tetrapturus albidus |
Bara haizivs |
GAG |
Galeorhinus galeus |
Beriksas |
ALF |
Beryx spp. |
Blondā raja |
RJH |
Raja brachyura |
Brētliņa |
SPR |
Sprattus sprattus |
Brosme |
USK |
Brosme brosme |
Cirtainā raja |
RJU |
Raja undulata |
Dienvidatlantijas kalmārs |
SQS |
Martialia hyadesi |
Dienvidu tunzivs |
SBF |
Thunnus maccoyii |
Divragainā velnraja |
RMB |
Manta birostris |
Dzegužraja |
RJN |
Leucoraja naevus |
Dzelkņu haizivs |
DGS |
Squalus acanthias |
Dzeloņainā raja |
RJC |
Raja clavata |
Dzeltenastes plekste |
YEL |
Limanda ferruginea |
Eiropas anšovs |
ANE |
Engraulis encrasicolus |
Ērkšķu raja |
RJR |
Amblyraja radiata |
Esmarka menca |
NOP |
Trisopterus esmarkii |
Gardeguna spurainā haizivs |
DCA |
Deania calcea |
Gludā laternhaizivs |
ETP |
Etmopterus pusillus |
Gludais rombs |
BLL |
Scophthalmus rhombus |
Grenlandes paltuss |
GHL |
Reinhardtius hippoglossoides |
Heks |
HKE |
Merluccius merluccius |
Īsspuru kalmārs |
SQI |
Illex illecebrosus |
Jūras līdaka |
LIN |
Molva molva |
Jūras zeltplekste |
PLE |
Pleuronectes platessa |
Jūrasmēle |
SOO |
Solea spp. |
Jūrasvelni |
ANF |
Lophiidae |
Kaproīdas |
BOR |
Caproidae |
Karaliskie krabji |
PCR |
Chionoecetes spp. |
Krabji |
PAI |
Paralomis spp. |
Krils |
KRI |
Euphausia superba |
Lielā laternhaizivs |
ETR |
Etmopterus princeps |
Lielacu tunzivs |
BET |
Thunnus obesus |
Limanda |
DAB |
Limanda limanda |
Makrele |
MAC |
Scomber scombrus |
Makrūrzivis |
GRV |
Macrourus spp. |
Mazmutes plekste |
LEM |
Microstomus kitt |
Megrimi |
LEZ |
Lepidorhombus spp. |
Melnā haizivs |
SCK |
Dalatias licha |
Menca |
COD |
Gadus morhua |
Merlangs |
WHG |
Merlangius merlangus |
Moiva |
CAP |
Mallotus villosus |
Norvēģijas omārs |
NEP |
Nephrops norvegicus |
Norvēģijas raja |
JAD |
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
Parastā jūrasmēle |
SOL |
Solea solea |
Parastā raja |
RJB |
Dipturus batis |
Patagonijas ilkņzivs |
TOP |
Dissostichus eleginoides |
Pelēkā īsraga haizivs |
GUQ |
Centrophorus squamosus |
Pelēkā nototēnija |
NOS |
Lepidonotothen squamifrons |
Penaeus garneles |
PEN |
Penaeus spp. |
Pikša |
HAD |
Melanogrammus aeglefinus |
Plankumainā raja |
RJM |
Raja montagui |
Plekste |
FLE |
Platichthys flesus |
Plekstveidīgās zivis |
FLX |
Pleuronectiformes |
Pollaks |
POL |
Pollachius pollachius |
Putasu |
WHB |
Micromesistius poutassou |
Rajveidīgās zivis |
SRX |
Rajiformes |
Rietumatlantijas plekste |
PLA |
Hippoglossoides platessoides |
Saida |
POK |
Pollachius virens |
Sarkanā plekste |
WIT |
Glyptocephalus cynoglossus |
Sarkanais dziļūdens krabis |
GER |
Chaceon spp. |
Sarkanasari |
RED |
Sebastes spp. |
Sīkacu raja |
RJE |
Raja microocellata |
Siļķe |
HER |
Clupea harengus |
Siļķu haizivs |
POR |
Lamna nasus |
Smilšu raja |
RJI |
Raja circularis |
Stavrida |
CJM |
Trachurus murphyi |
Stavridas |
JAX |
Trachurus spp. |
Strupdeguna garaste |
RNG |
Coryphaenoides rupestris |
Šagrēnādas raja |
RJF |
Raja fullonica |
Tūbītes |
SAN |
Ammodytes spp. |
Ziemeļatlantijas argentīna |
ARU |
Argentina silus |
Ziemeļu garnele |
PRA |
Pandalus borealis |
Zilā jūras līdaka |
BLI |
Molva dypterygia |
Zilā tunzivs |
BFT |
Thunnus thynnus |
Zobenzivs |
SWO |
Xiphias gladius |
B DAĻA
KATEGATS, ICES, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII UN XIV APAKŠAPGABALS, ES ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI
|
|
|||||||
Vācija |
24 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
8 |
|||||||
Nīderlande |
19 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
39 |
|||||||
Savienība |
90 |
|||||||
KPN |
90 |
|
|
|||||||
Dānija |
911 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
9 |
|||||||
Francija |
7 |
|||||||
Īrija |
7 |
|||||||
Nīderlande |
43 |
|||||||
Zviedrija |
35 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
16 |
|||||||
Savienība |
1 028 |
|||||||
KPN |
1 028 |
|
|
|||||||
Vācija |
329 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
7 |
|||||||
Īrija |
305 |
|||||||
Nīderlande |
3 434 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
241 |
|||||||
Savienība |
4 316 |
|||||||
KPN |
4 316 |
|
|
|||||||
Dānija |
15 |
Analītiskā KPN |
||||||
Zviedrija |
7 |
|||||||
Vācija |
7 |
|||||||
Savienība |
29 |
|||||||
KPN |
29 |
|
|
|||||||
Dānija |
20 123 |
Piesardzības KPN |
||||||
Īrija |
56 666 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
5 211 |
|||||||
Savienība |
82 000 |
|||||||
KPN |
82 000 |
|
|
|||||||
Īrija |
1 364 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Nīderlande |
136 |
|||||||
Savienība |
1 500 |
|||||||
KPN |
1 500 |
|
|
|||||||
Apvienotā Karaliste |
Jānosaka (3) |
Piesardzības KPN |
||||||
Savienība |
Jānosaka (4) |
|||||||
KPN |
Jānosaka (4) |
|
|
|||||||
Īrija |
1 300 |
Analītiskā KPN |
||||||
Apvienotā Karaliste |
3 693 |
|||||||
Savienība |
4 993 |
|||||||
KPN |
4 993 |
|
|
|||||||
Francija |
465 |
Piesardzības KPN |
||||||
Apvienotā Karaliste |
465 |
|||||||
Savienība |
931 |
|||||||
KPN |
931 |
|
|
|||||||
Vācija |
191 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
1 062 |
|||||||
Īrija |
14 864 |
|||||||
Nīderlande |
1 062 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
21 |
|||||||
Savienība |
17 200 |
|||||||
KPN |
17 200 |
|
|
|||||||
Spānija |
4 198 |
Piesardzības KPN |
||||||
Portugāle |
4 580 |
|||||||
Savienība |
8 778 |
|||||||
KPN |
8 778 |
|
|
|||||||
Dānija |
62 (7) |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
1 (7) |
|||||||
Zviedrija |
37 (7) |
|||||||
Savienība |
100 (7) |
|||||||
KPN |
100 (7) |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 |
Piesardzības KPN |
||||||
Vācija |
1 |
|||||||
Francija |
12 |
|||||||
Īrija |
16 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
45 |
|||||||
Savienība |
74 |
|||||||
KPN |
74 |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
0 |
|||||||
Francija |
0 |
|||||||
Īrija |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
0 (8) |
|
|
|||||||
Beļģija |
4 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
10 |
|||||||
Īrija |
188 |
|||||||
Nīderlande |
1 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
82 |
|||||||
Savienība |
285 |
|||||||
KPN |
285 |
|
|
|||||||
Beļģija |
456 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
7 459 |
|||||||
Īrija |
1 479 |
|||||||
Nīderlande |
2 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
804 |
|||||||
Savienība |
10 200 |
|||||||
KPN |
10 200 |
|
|
|||||||
Dānija |
0 (9) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 (9) |
|||||||
Vācija |
0 (9) |
|||||||
Īrija |
0 (9) |
|||||||
Spānija |
0 (9) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (9) |
|||||||
Savienība |
0 (9) |
|||||||
KPN |
0 (9) |
|
|
|||||||
Beļģija |
6 |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
5 |
|||||||
Vācija |
5 |
|||||||
Francija |
32 |
|||||||
Nīderlande |
25 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 864 |
|||||||
Savienība |
1 937 |
|||||||
KPN |
1 937 |
|
|
|||||||
Spānija |
385 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
1 501 |
|||||||
Īrija |
439 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 062 |
|||||||
Savienība |
3 387 |
|||||||
KPN |
3 387 |
|
|
|||||||
Beļģija |
470 (10) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Spānija |
5 216 (10) |
|||||||
Francija |
6 329 (10) |
|||||||
Īrija |
2 878 (10) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 492 (10) |
|||||||
Savienība |
17 385 |
|||||||
KPN |
17 385 |
|
|
|||||||
Spānija |
950 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
766 |
|||||||
Savienība |
1 716 |
|||||||
KPN |
1 716 |
|
|
|||||||
Spānija |
1 121 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
56 |
|||||||
Portugāle |
37 |
|||||||
Savienība |
1 214 |
|||||||
KPN |
1 214 |
|
|
|||||||
Beļģija |
177 |
Piesardzības KPN |
||||||
Vācija |
202 |
|||||||
Spānija |
189 |
|||||||
Francija |
2 179 |
|||||||
Īrija |
492 |
|||||||
Nīderlande |
170 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 515 |
|||||||
Savienība |
4 924 |
|||||||
KPN |
4 924 |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|||||||
Vācija |
||||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Īrija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
29 144 (11) |
|||||||
KPN |
29 144 (11) |
|
|
|||||||
Spānija |
1 190 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
6 619 |
|||||||
Savienība |
7 809 |
|||||||
KPN |
7 809 |
|
|
|||||||
Spānija |
2 063 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
2 |
|||||||
Portugāle |
410 |
|||||||
Savienība |
2 475 |
|||||||
KPN |
2 475 |
|
|
|||||||
Beļģija |
5 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
6 |
|||||||
Francija |
232 |
|||||||
Īrija |
690 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
3 278 |
|||||||
Savienība |
4 211 |
|||||||
KPN |
4 211 |
|
|
|||||||
Beļģija |
157 (13) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
9 432 (13) |
|||||||
Īrija |
3 144 (13) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 415 (13) |
|||||||
Savienība |
14 148 (13) |
|||||||
KPN |
14 148 |
|
|
|||||||
Beļģija |
19 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
86 |
|||||||
Īrija |
515 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
569 |
|||||||
Savienība |
1 189 |
|||||||
KPN |
1 189 |
|
|
|||||||
Vācija |
2 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
36 |
|||||||
Īrija |
87 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
167 |
|||||||
Savienība |
292 |
|||||||
KPN |
292 |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
3 |
|||||||
Īrija |
49 |
|||||||
Nīderlande |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
32 |
|||||||
Savienība |
84 |
|||||||
KPN |
84 |
|
|
|||||||
Beļģija |
239 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
14 700 |
|||||||
Īrija |
6 812 |
|||||||
Nīderlande |
120 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 629 |
|||||||
Savienība |
24 500 |
|||||||
KPN |
24 500 |
|
|
|||||||
Spānija |
1 270 |
Piesardzības KPN |
||||||
Francija |
1 905 |
|||||||
Savienība |
3 175 |
|||||||
KPN |
3 175 |
|
|
|||||||
Portugāle |
Jānosaka (14) |
Piesardzības KPN |
||||||
Savienība |
Jānosaka (15) |
|||||||
KPN |
Jānosaka (15) |
|
|
|||||||
Dānija |
1 531 (17) |
Analītiskā KPN |
||||||
Zviedrija |
130 (17) |
|||||||
Savienība |
1 661 |
|||||||
KPN |
1 661 (16) |
|
|
|||||||
Beļģija |
28 |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
1 119 |
|||||||
Vācija |
128 |
|||||||
Francija |
248 |
|||||||
Nīderlande |
64 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
348 |
|||||||
Savienība |
1 935 |
|||||||
KPN |
1 935 (18) |
|
|
|||||||||||||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|||||||||||||||||
Spānija |
9 109 (21) |
|||||||||||||||||
Francija |
||||||||||||||||||
Īrija |
1 704 (21) |
|||||||||||||||||
Nīderlande |
||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||||||||||||
Savienība |
30 900 |
|||||||||||||||||
KPN |
30 900 (20) |
|||||||||||||||||
Īpašs nosacījums: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||||||||
Beļģija |
9 (22) |
Analītiskā KPN |
||||||||||||
Spānija |
6 341 |
|||||||||||||
Francija |
14 241 |
|||||||||||||
Nīderlande |
18 (22) |
|||||||||||||
Savienība |
20 609 |
|||||||||||||
KPN |
20 609 (23) |
|||||||||||||
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Spānija |
9 051 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
869 |
|||||||
Portugāle |
4 224 |
|||||||
Savienība |
14 144 |
|||||||
KPN |
14 144 |
|
|
|||||||
Igaunija |
2 (24) |
Piesardzības KPN |
||||||
Spānija |
739 (24) |
|||||||
Francija |
18 (24) |
|||||||
Lietuva |
7 (24) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
7 (24) |
|||||||
Citi |
2 (24) |
|||||||
Savienība |
774 (24) |
|||||||
KPN |
774 (24) |
|
|
|||||||
Dānija |
4 |
Piesardzības KPN |
||||||
Vācija |
4 |
|||||||
Īrija |
4 |
|||||||
Francija |
23 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
14 |
|||||||
Citas valstis (25) |
4 |
|||||||
Savienība |
53 |
|||||||
KPN |
53 |
|
|
|||||||
Dānija |
3 |
Piesardzības KPN |
||||||
Vācija |
2 |
|||||||
Zviedrija |
3 |
|||||||
Savienība |
8 |
|||||||
KPN |
8 |
|
|
|||||||
Beļģija |
6 (26) |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
50 |
|||||||
Vācija |
6 (26) |
|||||||
Zviedrija |
19 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
6 (26) |
|||||||
Savienība |
87 |
|||||||
KPN |
87 |
|
|
|||||||
Beļģija |
908 |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
908 |
|||||||
Vācija |
13 |
|||||||
Francija |
27 |
|||||||
Nīderlande |
467 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
15 027 |
|||||||
Savienība |
17 350 |
|||||||
KPN |
17 350 |
|
|
|||||||
Spānija |
34 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
135 |
|||||||
Īrija |
226 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
16 295 |
|||||||
Savienība |
16 690 |
|||||||
KPN |
16 690 |
|
|
|||||||
Spānija |
1 384 (27) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
5 609 (27) |
|||||||
Īrija |
8 506 (27) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
7 566 (27) |
|||||||
Savienība |
23 065 (27) |
|||||||
KPN |
23 065 (27) |
|
|
|||||||
Spānija |
234 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
3 665 |
|||||||
Savienība |
3 899 |
|||||||
KPN |
3 899 |
|
|
|||||||
Spānija |
71 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
3 |
|||||||
Savienība |
74 |
|||||||
KPN |
74 |
|
|
|||||||
Spānija |
62 |
Analītiskā KPN |
||||||
Portugāle |
184 |
|||||||
Savienība |
246 |
|||||||
KPN |
246 |
|
|
|||||||
Francija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
|
|
|||||||
Francija |
9 |
Piesardzības KPN |
||||||
Īrija |
261 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
388 |
|||||||
Savienība |
658 |
|||||||
KPN |
658 |
|
|
|||||||
Beļģija |
42 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
18 |
|||||||
Īrija |
1 063 |
|||||||
Nīderlande |
13 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
491 |
|||||||
Savienība |
1 627 |
|||||||
KPN |
1 627 |
|
|
|||||||
Francija |
11 |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Īrija |
63 |
|||||||
Savienība |
74 |
|||||||
KPN |
74 |
|
|
|||||||
Beļģija |
1 047 (31) |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
3 491 (31) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 862 (31) |
|||||||
Savienība |
6 400 |
|||||||
KPN |
6 400 |
|
|
|||||||
Beļģija |
46 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
83 |
|||||||
Īrija |
197 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
43 |
|||||||
Savienība |
369 |
|||||||
KPN |
369 |
|
|
|||||||
Beļģija |
9 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
18 |
|||||||
Īrija |
61 |
|||||||
Nīderlande |
35 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
18 |
|||||||
Savienība |
141 |
|||||||
KPN |
141 |
|
|
|||||||
Spānija |
66 |
Piesardzības KPN |
||||||
Francija |
263 |
|||||||
Portugāle |
66 |
|||||||
Savienība |
395 |
|||||||
KPN |
395 |
|
|
|||||||
Spānija |
6 |
Piesardzības KPN |
||||||
Francija |
190 |
|||||||
Īrija |
56 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
145 |
|||||||
Savienība |
397 |
|||||||
KPN |
397 |
|
|
|||||||
Beļģija |
420 |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Spānija |
25 |
|||||||
Francija |
9 667 |
|||||||
Īrija |
1 030 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 353 |
|||||||
Savienība |
13 495 |
|||||||
KPN |
13 495 |
|
|
|||||||
Spānija |
252 |
Piesardzības KPN |
||||||
Francija |
1 230 |
|||||||
Savienība |
1 482 |
|||||||
KPN |
1 482 |
|
|
|||||||
Spānija |
208 |
Piesardzības KPN |
||||||
Francija |
23 |
|||||||
Savienība |
231 |
|||||||
KPN |
231 |
|
|
|||||||
Spānija |
273 (32) |
Piesardzības KPN |
||||||
Portugāle |
9 (32) |
|||||||
Savienība |
282 (32) |
|||||||
KPN |
282 |
|
|
|||||||
Beļģija |
6 |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
1 245 |
|||||||
Īrija |
1 491 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
434 |
|||||||
Savienība |
3 176 |
|||||||
KPN |
3 176 |
|
|
|||||||
Beļģija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Dānija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Francija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
1 256 (35) |
|
|
|||||||
Dānija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Zviedrija |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
52 (37) |
|
|
|||||||
Beļģija |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|||||||
Igaunija |
||||||||
Francija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Īrija |
||||||||
Lietuva |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Portugāle |
||||||||
Spānija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
8 924 (39) |
|
|
|||||||
Beļģija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Francija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
798 (42) |
|
|
|||||||
Beļģija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Francija |
||||||||
Portugāle |
||||||||
Spānija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
3 800 (45) |
|
|
|||||||
Dānija |
470 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
27 (46) |
|||||||
Nīderlande |
45 (46) |
|||||||
Zviedrija |
18 |
|||||||
Savienība |
560 |
|||||||
KPN |
560 |
|
|
|||||||
Īrija |
46 |
Piesardzības KPN |
||||||
Apvienotā Karaliste |
11 |
|||||||
Savienība |
57 |
|||||||
KPN |
57 |
|
|
|||||||
Beļģija |
36 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 |
|||||||
Īrija |
58 |
|||||||
Nīderlande |
11 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
35 |
|||||||
Savienība |
140 |
|||||||
KPN |
140 |
|
|
|||||||
Francija |
6 |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Īrija |
36 |
|||||||
Savienība |
42 |
|||||||
KPN |
42 |
|
|
|||||||
Beļģija |
1 588 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
3 177 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 135 |
|||||||
Savienība |
5 900 |
|||||||
KPN |
5 900 |
|
|
|||||||
Beļģija |
32 (47) |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
337 (47) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
525 (47) |
|||||||
Savienība |
894 |
|||||||
KPN |
894 |
|
|
|||||||
Beļģija |
688 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
69 |
|||||||
Īrija |
34 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
309 |
|||||||
Savienība |
1 100 |
|||||||
KPN |
1 100 |
|
|
|||||||
Beļģija |
33 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
67 |
|||||||
Īrija |
181 |
|||||||
Nīderlande |
54 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
67 |
|||||||
Savienība |
402 |
|||||||
KPN |
402 |
|
|
|||||||
Beļģija |
51 |
Analītiskā KPN |
||||||
Spānija |
9 |
|||||||
Francija |
3 758 |
|||||||
Nīderlande |
282 |
|||||||
Savienība |
4 100 |
|||||||
KPN |
4 100 |
|
|
|||||||
Spānija |
403 |
Piesardzības KPN |
||||||
Portugāle |
669 |
|||||||
Savienība |
1 072 |
|||||||
KPN |
1 072 |
|
|
|||||||
Beļģija |
26 |
Piesardzības KPN |
||||||
Dānija |
1 674 |
|||||||
Vācija |
26 |
|||||||
Francija |
361 |
|||||||
Nīderlande |
361 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 702 |
|||||||
Savienība |
5 150 |
|||||||
KPN |
5 150 |
|
|
|||||||
Dānija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Zviedrija |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
0 |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (48) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
0 (48) |
|||||||
Vācija |
0 (48) |
|||||||
Francija |
0 (48) |
|||||||
Nīderlande |
0 (48) |
|||||||
Zviedrija |
0 (48) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (48) |
|||||||
Savienība |
0 (48) |
|||||||
KPN |
0 (48) |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (49) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Vācija |
0 (49) |
|||||||
Spānija |
0 (49) |
|||||||
Francija |
0 (49) |
|||||||
Īrija |
0 (49) |
|||||||
Nīderlande |
0 (49) |
|||||||
Portugāle |
0 (49) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (49) |
|||||||
Savienība |
0 (49) |
|||||||
KPN |
0 (49) |
|
|
|||||||
Spānija |
Analītiskā KPN |
|||||||
Francija |
388 (50) |
|||||||
Portugāle |
||||||||
Savienība |
25 011 |
|||||||
KPN |
25 011 |
|
|
|||||||
Spānija |
Analītiskā KPN |
|||||||
Portugāle |
||||||||
Savienība |
30 000 |
|||||||
KPN |
30 000 |
|
|
|||||||
Portugāle |
Piesardzības KPN |
|||||||
Savienība |
Jānosaka (58) |
|||||||
KPN |
Jānosaka (58) |
|
|
|||||||
Portugāle |
Piesardzības KPN |
|||||||
Savienība |
Jānosaka (62) |
|||||||
KPN |
Jānosaka (62) |
|
|
|||||||
Spānija |
Jānosaka (64) |
Piesardzības KPN |
||||||
Savienība |
Jānosaka (65) |
|||||||
KPN |
Jānosaka (65) |
(1) Attiecas uz siļķes krājumu VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.
(2) Klaidas krājums: atsauce uz siļķes krājumu jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu.
— |
Kintairas rags (55°19′N, 05°48′W); |
— |
punkts pozīcijā (55°04′N, 05°23′W) un |
— |
Korsvolas rags (55°01′N, 05°10′W). |
(3) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(4) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.
(5) Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:
— |
ziemeļos – 52° 30′ N platuma paralēle, |
— |
dienvidos – 52° 00′ N platuma paralēle, |
— |
rietumos – Īrijas krasts, |
— |
austrumos – Apvienotās Karalistes krasts. |
(6) Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:
— |
ziemeļos – 52° 30′ N platuma paralēle, |
— |
dienvidos – 52° 00′ N platuma paralēle, |
— |
rietumos – Īrijas krasts, |
— |
austrumos – Apvienotās Karalistes krasts. |
(7) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(8) Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut, ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā.
(9) Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
(10) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(11) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).
(12) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(13) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(14) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(15) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.
(16) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.
(17) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(18) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.
(19) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(20) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.
(21) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
Īpašs nosacījums:
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE) |
Beļģija |
37 |
Spānija |
1 469 |
Francija |
1 469 |
Īrija |
184 |
Nīderlande |
18 |
Apvienotā Karaliste |
827 |
Savienība |
4 004 |
(22) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un ES ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(23) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14) |
Beļģija |
2 |
Spānija |
1 837 |
Francija |
3 305 |
Nīderlande |
6 |
Savienība |
5 150 |
(24) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(25) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(26) Šo kvotu drīkst apgūt tikai ES ūdeņos IIIa zonā un ES ūdeņos IIIb, c, d zonā.
(27) Īpašs nosacījums: no tām ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālajā vienībā (NEP/*07U16) drīkst zvejot, nepārsniedzot šādas kvotas:
Spānija |
543 |
Francija |
340 |
Īrija |
653 |
Apvienotā Karaliste |
264 |
Savienība |
1 800 |
(28) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(29) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums nepārsniedz 30 m.
(30) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.
(31) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(32) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIIIc zonā (POL/*08C.).
(33) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.
(34) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst veidot vairāk nekā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 m.
(35) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(36) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03A-C.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03A-C.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.
(37) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un dzeloņaino raju (Raja clavata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(38) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.
(39) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(40) Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(41) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(42) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un cirtaino raju (Raja undulata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(43) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi.
(44) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.
(45) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(46) Šo kvotu drīkst izmantot tikai ES ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.
(47) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(48) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
(49) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
(50) No tās ne vairāk kā 5 % no uz kuģa paturamās kopējās nozvejas dzīvsvara drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 () 19. panta 2. punkta a) apakšpunkta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.
(51) Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).
(52) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C).
(53) No tās ne vairāk kā 5 % no uz kuģa paturamās kopējās nozvejas dzīvsvara drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta 2. punkta a) apakšpunkta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.
(54) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā (JAX/*09.).
(55) Ūdeņi pie Azoru salām.
(56) No tās ne vairāk kā 5 % no uz kuģa paturamās kopējās nozvejas dzīvsvara drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta 2. punkta a) apakšpunkta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.
(57) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(58) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.
(59) Ūdeņi pie Madeiras.
(60) No tās ne vairāk kā 5 % no uz kuģa paturamās kopējās nozvejas dzīvsvara drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta 2. punkta a) apakšpunkta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.
(61) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(62) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.
(63) Ūdeņi pie Kanāriju salām.
(64) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(65) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.
IIA PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR MENCAS KRĀJUMU PĀRVALDĪBU KATEGATĀ, ICES VIa UN VIIa RAJONĀ UN ES ŪDEŅOS ICES Vb RAJONĀ
1. Darbības joma
1.1. |
Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no šā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. |
1.2. |
Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 10 metriem. Uz šiem kuģiem neattiecas prasība saņemt zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2013. gadā lūdz zinātnisku ieteikumu šo kuģu īstenotās zvejas piepūles novērtēšanai, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā. |
2. Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali
Šajā pielikumā piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas("reglamentētie zvejas rīki") un minētā pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā, 2. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta d) apakšpunktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.
3. Atļaujas
Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā neizdod atļauju zvejai ar reglamentētiem zvejas rīkiem nevienā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, nevienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.
4. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle
4.1. |
Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2013. gada pārvaldības periodam, t. i., no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā. |
4.2. |
Gada zvejas piepūles maksimālie līmeņi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli. |
5. Pārvaldība
5.1. |
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā. |
5.2. |
Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām. |
5.3. |
Ja dalībvalsts laiku, ko tās karoga kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. |
6. Zvejas piepūles ziņojums
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencas pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfisko apgabalu grupām, kas minētas šā pielikuma 2. punktā.
7. Attiecīgo datu paziņošana
Dalībvalstis datus par to zvejas kuģu īstenoto zvejas piepūli nosūta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Šos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).
IIA pielikuma 1. papildinājums
Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās
Ģeogrāfiskais apgabals |
Reglamentētie zvejas rīki |
DK |
DE |
SE |
||
|
TR1 |
197 929 |
4 212 |
16 610 |
||
TR2 |
830 041 |
5 240 |
327 506 |
|||
TR3 |
441 872 |
0 |
490 |
|||
BT1 |
0 |
0 |
0 |
|||
BT2 |
0 |
0 |
0 |
|||
GN |
115 456 |
26 534 |
13 102 |
|||
GT |
22 645 |
0 |
22 060 |
|||
LL |
1 100 |
0 |
25 339 |
Ģeogrāfiskais apgabals |
Reglamentētie zvejas rīki |
BE |
FR |
IE |
NL |
UK |
||
|
TR1 |
0 |
48 193 |
33 539 |
0 |
339 592 |
||
TR2 |
10 166 |
744 |
475 649 |
0 |
1 088 238 |
|||
TR3 |
0 |
0 |
1 422 |
0 |
0 |
|||
BT1 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
BT2 |
843 782 |
0 |
514 584 |
200 000 |
111 693 |
|||
GN |
0 |
471 |
18 255 |
0 |
5 970 |
|||
GT |
0 |
0 |
0 |
0 |
158 |
|||
LL |
0 |
0 |
0 |
0 |
70 614 |
Ģeogrāfiskais apgabals |
Reglamentētie zvejas rīki |
BE |
DE |
ES |
FR |
IE |
UK |
||
|
TR1 |
0 |
9 320 |
0 |
1 057 828 |
428 820 |
1 033 273 |
||
TR2 |
0 |
0 |
0 |
34 926 |
14 371 |
2 972 845 |
|||
TR3 |
0 |
0 |
0 |
0 |
273 |
16 027 |
|||
BT1 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
117 544 |
|||
BT2 |
0 |
0 |
0 |
0 |
3 801 |
4 626 |
|||
GN |
0 |
35 442 |
13 836 |
302 917 |
5 697 |
213 454 |
|||
GT |
0 |
0 |
0 |
0 |
1 953 |
145 |
|||
LL |
0 |
0 |
1 402 142 |
184 354 |
4 250 |
630 040 |
IIB PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR DAŽU HEKA DIENVIDU KRĀJUMU UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. Darbības joma
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru kopējais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas, un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.
2. Definīcijas
Šajā pielikumā:
a) |
"zvejas rīku grupa" ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:
|
b) |
"reglamentētie zvejas rīki" ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki; |
c) |
"apgabals" ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci; |
d) |
"2013. gada pārvaldības periods" ir laikposms no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim; |
e) |
"īpaši nosacījumi" ir 6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi. |
3. Darbības ierobežojumi
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši ES kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.
II NODAĻA
ATĻAUJAS
4. Atļauju saņēmušie kuģi
4.1. |
Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam šajā apgabalā no 2002. līdz 2012. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos. |
4.2. |
Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc zvejas iespēju nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu. |
III NODAĻA
APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS, KAS IEDALĪTS ES KUĢIEM
5. Maksimālais dienu skaits
5.1. |
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2013. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā. |
5.2. |
Ja kuģis var pierādīt, ka tā heka nozvejas ir mazākas nekā 4 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā. |
6. Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai
6.1. |
Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko ES kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:
|
6.2. |
Ja kuģim pienākas neierobežots dienu skaits tāpēc, ka tas ir izpildījis īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos 2013. gada pārvaldības periodā heka izkrāvumi nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas (dzīvsvars). |
6.3. |
Ja kuģis neievēro kādu no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu. |
6.4. |
Šīs nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu piemērošanu var nodot no viena kuģa vienam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ar noteikumu, ka aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 6.1. punktā norādīto svaru. I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)
|
7. Kilovatdienu sistēma
7.1. |
Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits. |
7.2. |
Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajiem nosacījumiem. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits ir neierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas. |
7.3. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
7.4. |
Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 7. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu. |
8. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu
8.1. |
Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (1) 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības. |
8.2. |
Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja reglamentētus zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai. |
8.3. |
Šīs nodaļas 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 3. vai 6.4. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas. |
8.4. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2013. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
8.5. |
Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5.1. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
8.6. |
Dalībvalsts 2013. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet neatbilst īpašajam nosacījumam. |
8.7. |
Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu 2013. gada pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē 2014. gada pārvaldības periodam. |
9. Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu
9.1. |
Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām. |
9.2. |
Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa. |
9.3. |
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu. |
9.4. |
Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5.1. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
9.5. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma. |
IV NODAĻA
PĀRVALDĪBA
10. Vispārējs pienākums
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.
11. Pārvaldības periodi
11.1. |
Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus. |
11.2. |
Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts. |
11.3. |
Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. |
V NODAĻA
APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI
12. Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem
12.1. |
Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim ar noteikumu, ka kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā. |
12.2. |
Saskaņā ar 12.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2010. un 2011. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
12.3. |
Dienu nodošana, kas aprakstīta 12.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā. |
12.4. |
Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem nosacījumiem. |
12.5. |
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
13. Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.
VI NODAĻA
ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI
14. Zvejas piepūles ziņojums
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.
15. Attiecīgo datu vākšana
Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).
16. Attiecīgo datu paziņošana
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 15. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2012. gada un 2013. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.
II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Gads |
Summārās zvejas piepūles deklarācija |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (4) L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
2 |
|
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
4 |
|
2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. vai 2013. gads |
|||||||||||
|
7 |
R |
Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotie zvejas rīki |
Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam (-iem) zvejas rīkam (-iem) |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto (-s) zvejas rīku (-s) |
Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotais (-ie) zvejas rīks (-i) |
Dienu nodošana |
||||||||||||
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
(8) |
(8) |
(8) |
(9) |
V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (5) L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
12 |
|
ES zvejas flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm |
|||||||||||
|
14 |
L |
Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (6) |
|||||||||||
|
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos |
|||||||||||
|
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
2 |
L |
Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem piemēro, ja piemēro kādu no tiem |
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums |
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam |
|||||||||||
|
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– nodoto dienu skaits", un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ nodoto dienu skaits" |
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).
(4) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(5) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(6) Komisijas Regula (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.).
IIC PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA JŪRAS ŠAURUMA RIETUMDAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe RAJONĀ
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. Darbības joma
1.1. |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007 šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru kopējais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks, un kuri atrodas ICES VIIe rajonā. Šajā pielikumā 2013. gada pārvaldības periods ir laikposms no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim. |
1.2. |
Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, atbrīvo no šā pielikuma piemērošanas ar šādiem nosacījumiem:
Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas. |
2. Definīcijas
Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:
a) |
"zvejas rīku grupa" ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:
|
b) |
"reglamentētie zvejas rīki" ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki; |
c) |
"apgabals" ir ICES VIIe rajons; |
d) |
"2013. gada pārvaldības periods" ir laikposms no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim. |
3. Darbības ierobežojumi
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši ES kuģi, kas reģistrēti Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem.
II NODAĻA
ATĻAUJAS
4. Atļauju saņēmušie kuģi
4.1 |
Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā apgabalā 2002.–2012. gadā jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos. |
4.2 |
Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku ar noteikumu, ka otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu. |
4.3 |
Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc zvejas iespēju nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu. |
III NODAĻA
APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS, KAS IEDALĪTS ES KUĢIEM
5. Maksimālais dienu skaits
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2013. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.
I tabula
Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)
Reglamentētie zvejas rīki |
Maksimālais dienu skaits |
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm |
164 |
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm |
164 |
6. Kilovatdienu sistēma
6.1. |
Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2013. gada pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits. |
6.2. |
Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots. |
6.3. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā minēto reglamentēto zvejas rīku ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
6.4. |
Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu. |
7. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu
7.1. |
Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kurās saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, kad uz tā ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības. |
7.2. |
Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai. |
7.3. |
Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas. |
7.4. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2013. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
7.5. |
Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
7.6. |
Dalībvalsts 2013. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. |
7.7. |
Dalībvalsts 2013. gada pārvaldības periodā nedrīkst pārdalīt papildu dienas, kuras Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, ja vien Komisija nav pieņēmusi lēmumu, kurā attiecīgais papildu dienu skaits ir pārvērtēts, ņemot vērā pašreizējās zvejas rīku grupas un jūrā pavadāmo dienu limitus. Kad dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu pārvērtēt dienu skaitu, tai ir atļauts provizoriski pārdalīt 50 % papildu dienu, līdz Komisija pieņem lēmumu. |
8. Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu
8.1. |
Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām. |
8.2. |
Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa. |
8.3. |
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu. |
8.4. |
Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5. punktā noteikts attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
8.5. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma. |
IV NODAĻA
PĀRVALDĪBA
9. Vispārējs pienākums
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
10. Pārvaldības periodi
10.1. |
Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus. |
10.2. |
Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts. |
10.3. |
Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. |
V NODAĻA
APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI
11. Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem
11.1. |
Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim ar noteikumu, ka kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā. |
11.2. |
Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
11.3. |
Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā. |
11.4. |
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisijaar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
12. Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.
VI NODAĻA
ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI
13. Zvejas piepūles ziņojums
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.
14. Attiecīgo datu vākšana
Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).
15. Attiecīgo datu paziņošana
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 14. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2012. gada un 2013. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.
II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Gads |
Summārās zvejas piepūles deklarācija |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (1) L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
2 |
|
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
4 |
|
2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. vai 2013. gads |
|||||||||||
|
7 |
R |
Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotie zvejas rīki |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto (-s) zvejas rīku (-s) |
Dienu skaits, kurās ir izmantots (-i) paziņotais (-ie) zvejas rīks (-i) |
Dienu nodošana |
|||||||||
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (2) L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
12 |
|
ES zvejas flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm |
|||||||||||
|
14 |
L |
Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |
|||||||||||
|
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos |
|||||||||||
|
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums |
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam |
|||||||||||
|
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– nodoto dienu skaits", un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ nodoto dienu skaits" |
(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(2) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.