25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 39/2013

(2013. gada 21. janvāris),

ar ko 2013. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka ir jāpieņem pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī jebkuru ieteikumu, kas saņemts no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(2)

Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanai un iedalīšanai un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zivsaimniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(3)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(4)

Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc heka dienvidu krājumam, Norvēģijas omāra krājumam, jūrasmēles krājumam Lamanša jūras šauruma rietumu daļā, siļķes krājumam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un mencas krājumiem Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (2); Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (3); Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (4), un Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (5) ("Mencu plāns"). Tomēr attiecībā uz heka ziemeļu krājumu (Regula (EK) Nr. 811/2004 (6)) un jūrasmēles krājumu Biskajas līcī (Regula (EK) Nr. 388/2006 (7)) atjaunošanas un pārvaldības plānu obligātie mērķi ir sasniegti, un tāpēc ir lietderīgi ievērot izdoto zinātnisko ieteikumu, lai attiecīgā gadījumā sasniegtu vai uzturētu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu KPN.

(5)

Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai ticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta i) punktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zveju.

(6)

Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (8), būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(7)

Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem.

(8)

Attiecībā uz dažām KPN būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma ilgspējību ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas kameru (CCTV) (kopā "CCTV sistēma") izmantošanu. Tam būtu jānodrošina iespēja detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas balstās uz novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un neuzticamāka. Tāpēc patlaban CCTV sistēmu izmantošana ir priekšnoteikums tādu izmetumu samazināšanas shēmu ieviešanai kā pilnībā dokumentētas zvejniecības. Šādas sistēmas izmantošanā būtu jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9).

(9)

Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var reāli novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas šajos izmēģinājumos, ieskaitot minimālo izkraušanas izmēru nesasniegušus īpatņus, ir jāatskaita no kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas izmēģinājumos nepiedalās.

(10)

Maksimālā zvejas piepūle 2013. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (10).

(11)

Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu.

(12)

Tā kā heka ziemeļu krājuma četras KPN zonas atbilst vienam un tam pašam bioloģiskajam krājumam, ir lietderīgi šajā zvejniecībā iesaistītajām dalībvalstīm ļaut īstenot viegli pielāgojamu režīmu starp KPN attiecībā uz IIIa zonu, ES ūdeņiem 22.–32. apakšrajonā un KPN attiecībā uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā, lai tādējādi garantētu pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu.

(13)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus.

(14)

Uz šajā regulā noteikto ES kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (11), un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par nozvejām no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(15)

Lai nodrošinātu vienādus īstenošanas nosacījumus attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķām dalībvalstīm izmantot sistēmu, saskaņā ar ko tām iedalītās zvejas piepūles tās pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras.

(16)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un pastiprinātu zinātnisko novērotāju izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (12).

(17)

Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus par zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. februāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets.

2.   Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)

nozvejas limitus 2013. gadam;

b)

zvejas piepūles limitus laikposmam no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro ES kuģiem.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

"ES kuģis" ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

b)

"ES ūdeņi" ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus;

c)

"kopējā pieļaujamā nozveja" (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut;

d)

"kvota" ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

e)

"starptautiskie ūdeņi" ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

f)

"linuma acs izmērs" ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008 (13);

g)

"ES zvejas flotes reģistrs" ir reģistrs, ko Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktu;

h)

"zvejas žurnāls" ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā;

i)

"analītisks novērtējums" ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs novērtējums, kas pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)

ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 (14) III pielikumā;

b)

"Skageraks" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)

"Kategats" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d)

"ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība" ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

 

53° 30′ N 15° 00′ W,

 

53° 30′ N 11° 00′ W,

 

51° 30′ N 11° 00′ W,

 

51° 30′ N 13° 00′ W,

 

51° 00′ N 13° 00′ W,

 

51° 00′ N 15° 00′ W,

 

53° 30′ N 15° 00′ W;

e)

"Kadisas jūras līcis" ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma;

f)

CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 216/2009 (15) II pielikumā.

II   SADAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

5. pants

KPN un tās sadalījums

ES kuģu KPN ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

6. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1.   Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2.   KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a)

atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

b)

nodrošina šādu rezultātu:

i)

ja ir pieejami analītiski novērtējumi, krājuma izmantošana no 2015. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam,

ii)

ja analītiski novērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3.   Līdz 2013. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

pieņemtā KPN;

b)

attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN;

c)

ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam.

7. pants

Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos

1.   Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2.   1. punktā minētās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

3.   1. punktā minētās papildu zvejas iespējas iedala saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

kuģis izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) (kopā "CCTV sistēma"), kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa;

b)

papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:

i)

75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, ko attiecīgā dalībvalsts aprēķinājusi kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas,

ii)

30 % no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam bija pieejamas pirms piedalīšanās izmēģinājumos;

c)

visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, ieskaitot zivis, kas nav sasniegušas Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar visām papildu zvejas iespējām, kas iedalītas saskaņā ar šo pantu;

d)

tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma saskaņā ar papildus iedalītajām zvejas iespējām, ir pilnībā izmantotas, attiecīgais kuģis pārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā;

e)

attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos.

4.   Neatkarīgi no 3. punkta b) apakšpunkta i) daļas dalībvalsts izņēmuma kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ja:

a)

attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %;

b)

attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV sistēmas potenciālo izmantošanu kontroles vajadzībām;

c)

attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, kopumā nav pārsniegts vispārējais limits 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem.

5.   Ciktāl saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikta personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK nozīmē, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.

6.   Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 3. punktā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2013. gada posmā.

7.   Pirms 1.-6. punktā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

saraksts ar tās karoga kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos;

b)

uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas;

c)

to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi;

d)

aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos;

e)

tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2012. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos.

8.   Lai uzraudzītu 3. punkta b) apakšpunkta i) daļas īstenošanu, Komisija var prasīt ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo pantu, iesniegt izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētās prasības ievērošanai, un par tiem informē Komisiju.

8. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a)

nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b)

nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā ES kvota nav pilnībā apgūta.

9. pants

Zvejas piepūles limiti

No 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim zvejas piepūles pasākumus, kas paredzēti:

a)

IIA pielikumā, piemēro mencas krājumu pārvaldībā Kategatā, ICES VIIa un VIa rajonā un ES ūdeņos ICES Vb rajonā;

b)

IIB pielikumā, piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c)

IIC pielikumā, piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā.

10. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.   Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (16) 10. panta 4. punktu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu.

2.   Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

11. pants

Slēgtā zvejas sezona

1.   Porkupīnas sēklī laikā no 2013. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle un dzelkņu haizivs.

2.   Piemērojot šo pantu, Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

52° 27′ N

12° 19′ W

2

52° 40′ N

12° 30′ W

3

52° 47′ N

12° 39,600′ W

4

52° 47′ N

12° 56′ W

5

52° 13,5′ N

13° 53,830′ W

6

51° 22′ N

14° 24′ W

7

51° 22′ N

14° 03′ W

8

52° 10′ N

13° 25′ W

9

52° 32′ N

13° 07,500′ W

10

52° 43′ N

12° 55′ W

11

52° 43′ N

12° 43′ W

12

52° 38,800′ N

12° 37′ W

13

52° 27′ N

12° 23′ W

14

52° 27′ N

12° 19′ W

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā punktā norādīto sugu īpatņus.

12. pants

Aizliegumi

1.   ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos;

b)

siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos, ja vien I pielikuma B daļā nav noteikts citādi;

c)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos;

d)

parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)

cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

f)

ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

g)

divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

13. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu daudzumu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

III   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

15. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr 9. pantu piemēro no 2013. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 21. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. GILMORE

(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

(3)  OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

(4)  OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.

(5)  OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).

(8)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(9)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(10)  OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.

(11)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(12)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(13)  Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(16)  Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS.

KPN, kas piemērojama ES kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem

A daļa.

Vispārīgi noteikumi

B daļa.

Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

IIA PIELIKUMS.

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar mencas krājumu pārvaldību Kategatā, ICES VIa un VIIa rajonā un ES ūdeņos ICES Vb rajonā

IIB PIELIKUMS.

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar dažu heka dienvidu krājumu un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci

IIC PIELIKUMS.

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša jūras šauruma rietumu daļas jūrasmēles krājumu atjaunošanu ICES VIIe rajonā

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

A   DAĻA

Vispārīgi noteikumi

Šā pielikuma B daļas tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Amblyraja radiata

RJR

Ērkšķu raja

Ammodytes spp.

SAN

Tūbītes

Argentina silus

ARU

Ziemeļatlantijas argentīna

Beryx spp.

ALF

Beriksas

Brosme brosme

USK

Brosme

Caproidae

BOR

Kaproīdas

Centrophorus squamosus

GUQ

Pelēkā īsraga haizivs

Centroscymnus coelolepis

CYO

Baltacu haizivs

Chaceon spp.

GER

Sarkanais dziļūdens krabis

Champsocephalus gunnari

ANI

Antarktikas leduszivs

Chionoecetes spp.

PCR

Karaliskie krabji

Clupea harengus

HER

Siļķe

Coryphaenoides rupestris

RNG

Strupdeguna garaste

Dalatias licha

SCK

Melnā haizivs

Deania calcea

DCA

Gardeguna spurainā haizivs

Dipturus batis

RJB

Parastā raja

Dissostichus eleginoides

TOP

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus mawsoni

TOA

Antarktiskā ilkņzivs

Engraulis encrasicolus

ANE

Eiropas anšovs

Etmopterus princeps

ETR

Lielā laternhaizivs

Etmopterus pusillus

ETP

Gludā laternhaizivs

Euphausia superba

KRI

Krils

Gadus morhua

COD

Menca

Galeorhinus galeus

GAG

Bara haizivs

Glyptocephalus cynoglossus

WIT

Sarkanā plekste

Hippoglossoides platessoides

PLA

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossus hippoglossus

HAL

Atlantijas paltuss

Hoplostethus atlanticus

ORY

Atlantijas lielgalvis

Illex illecebrosus

SQI

Īsspuru kalmārs

Lamna nasus

POR

Siļķu haizivs

Lepidonotothen squamifrons

NOS

Pelēkā nototēnija

Lepidorhombus spp.

LEZ

Megrimi

Leucoraja naevus

RJN

Dzegužraja

Limanda ferruginea

YEL

Dzeltenastes plekste

Limanda limanda

DAB

Limanda

Lophiidae

ANF

Jūrasvelni

Macrourus spp.

GRV

Makrūrzivis

Makaira nigricans

BUM

Atlantijas zilais marlīns

Mallotus villosus

CAP

Moiva

Manta birostris

RMB

Divragainā velnraja

Martialia hyadesi

SQS

Dienvidatlantijas kalmārs

Melanogrammus aeglefinus

HAD

Pikša

Merlangius merlangus

WHG

Merlangs

Merluccius merluccius

HKE

Heks

Micromesistius poutassou

WHB

Putasu

Microstomus kitt

LEM

Mazmutes plekste

Molva dypterygia

BLI

Zilā jūras līdaka

Molva molva

LIN

Jūras līdaka

Nephrops norvegicus

NEP

Norvēģijas omārs

Pandalus borealis

PRA

Ziemeļu garnele

Paralomis spp.

PAI

Krabji

Penaeus spp.

PEN

Penaeus garneles

Platichthys flesus

FLE

Plekste

Pleuronectes platessa

PLE

Jūras zeltplekste

Pleuronectiformes

FLX

Plekstveidīgās zivis

Pollachius pollachius

POL

Pollaks

Pollachius virens

POK

Saida

Psetta maxima

TUR

Akmeņplekste

Raja alba

RJA

Baltā raja

Raja brachyura

RJH

Blondā raja

Raja circularis

RJI

Smilšu raja

Raja clavata

RJC

Dzeloņainā raja

Raja fullonica

RJF

Šagrēnādas raja

Raja (Dipturus) nidarosiensis

JAD

Norvēģijas raja

Raja microocellata

RJE

Sīkacu raja

Raja montagui

RJM

Plankumainā raja

Raja undulata

RJU

Cirtainā raja

Rajiformes

SRX

Rajveidīgās zivis

Reinhardtius hippoglossoides

GHL

Grenlandes paltuss

Scomber scombrus

MAC

Makrele

Scophthalmus rhombus

BLL

Gludais rombs

Sebastes spp.

RED

Sarkanasari

Solea solea

SOL

Parastā jūrasmēle

Solea spp.

SOO

Jūrasmēles

Sprattus sprattus

SPR

Brētliņa

Squalus acanthias

DGS

Dzelkņu haizivs

Tetrapturus albidus

WHM

Baltais marlīns

Thunnus maccoyii

SBF

Dienvidu tunzivs

Thunnus obesus

BET

Lielacu tunzivs

Thunnus thynnus

BFT

Zilā tunzivs

Trachurus murphyi

CJM

Stavrida

Trachurus spp.

JAX

Stavridas

Trisopterus esmarkii

NOP

Esmarka menca

Urophycis tenuis

HKW

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Xiphias gladius

SWO

Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Akmeņplekste

TUR

Psetta maxima

Antarktikas leduszivs

ANI

Champsocephalus gunnari

Antarktiskā ilkņzivs

TOA

Dissostichus mawsoni

Atlantijas lielgalvis

ORY

Hoplostethus atlanticus

Atlantijas paltuss

HAL

Hippoglossus hippoglossus

Atlantijas zilais marlīns

BUM

Makaira nigricans

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

HKW

Urophycis tenuis

Baltā raja

RJA

Raja alba

Baltacu haizivs

CYO

Centroscymnus coelolepis

Baltais marlīns

WHM

Tetrapturus albidus

Bara haizivs

GAG

Galeorhinus galeus

Beriksas

ALF

Beryx spp.

Blondā raja

RJH

Raja brachyura

Brētliņa

SPR

Sprattus sprattus

Brosme

USK

Brosme brosme

Cirtainā raja

RJU

Raja undulata

Dienvidatlantijas kalmārs

SQS

Martialia hyadesi

Dienvidu tunzivs

SBF

Thunnus maccoyii

Divragainā velnraja

RMB

Manta birostris

Dzegužraja

RJN

Leucoraja naevus

Dzelkņu haizivs

DGS

Squalus acanthias

Dzeloņainā raja

RJC

Raja clavata

Dzeltenastes plekste

YEL

Limanda ferruginea

Eiropas anšovs

ANE

Engraulis encrasicolus

Ērkšķu raja

RJR

Amblyraja radiata

Esmarka menca

NOP

Trisopterus esmarkii

Gardeguna spurainā haizivs

DCA

Deania calcea

Gludā laternhaizivs

ETP

Etmopterus pusillus

Gludais rombs

BLL

Scophthalmus rhombus

Grenlandes paltuss

GHL

Reinhardtius hippoglossoides

Heks

HKE

Merluccius merluccius

Īsspuru kalmārs

SQI

Illex illecebrosus

Jūras līdaka

LIN

Molva molva

Jūras zeltplekste

PLE

Pleuronectes platessa

Jūrasmēle

SOO

Solea spp.

Jūrasvelni

ANF

Lophiidae

Kaproīdas

BOR

Caproidae

Karaliskie krabji

PCR

Chionoecetes spp.

Krabji

PAI

Paralomis spp.

Krils

KRI

Euphausia superba

Lielā laternhaizivs

ETR

Etmopterus princeps

Lielacu tunzivs

BET

Thunnus obesus

Limanda

DAB

Limanda limanda

Makrele

MAC

Scomber scombrus

Makrūrzivis

GRV

Macrourus spp.

Mazmutes plekste

LEM

Microstomus kitt

Megrimi

LEZ

Lepidorhombus spp.

Melnā haizivs

SCK

Dalatias licha

Menca

COD

Gadus morhua

Merlangs

WHG

Merlangius merlangus

Moiva

CAP

Mallotus villosus

Norvēģijas omārs

NEP

Nephrops norvegicus

Norvēģijas raja

JAD

Raja (Dipturus) nidarosiensis

Parastā jūrasmēle

SOL

Solea solea

Parastā raja

RJB

Dipturus batis

Patagonijas ilkņzivs

TOP

Dissostichus eleginoides

Pelēkā īsraga haizivs

GUQ

Centrophorus squamosus

Pelēkā nototēnija

NOS

Lepidonotothen squamifrons

Penaeus garneles

PEN

Penaeus spp.

Pikša

HAD

Melanogrammus aeglefinus

Plankumainā raja

RJM

Raja montagui

Plekste

FLE

Platichthys flesus

Plekstveidīgās zivis

FLX

Pleuronectiformes

Pollaks

POL

Pollachius pollachius

Putasu

WHB

Micromesistius poutassou

Rajveidīgās zivis

SRX

Rajiformes

Rietumatlantijas plekste

PLA

Hippoglossoides platessoides

Saida

POK

Pollachius virens

Sarkanā plekste

WIT

Glyptocephalus cynoglossus

Sarkanais dziļūdens krabis

GER

Chaceon spp.

Sarkanasari

RED

Sebastes spp.

Sīkacu raja

RJE

Raja microocellata

Siļķe

HER

Clupea harengus

Siļķu haizivs

POR

Lamna nasus

Smilšu raja

RJI

Raja circularis

Stavrida

CJM

Trachurus murphyi

Stavridas

JAX

Trachurus spp.

Strupdeguna garaste

RNG

Coryphaenoides rupestris

Šagrēnādas raja

RJF

Raja fullonica

Tūbītes

SAN

Ammodytes spp.

Ziemeļatlantijas argentīna

ARU

Argentina silus

Ziemeļu garnele

PRA

Pandalus borealis

Zilā jūras līdaka

BLI

Molva dypterygia

Zilā tunzivs

BFT

Thunnus thynnus

Zobenzivs

SWO

Xiphias gladius

B   DAĻA

KATEGATS, ICES, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII UN XIV APAKŠAPGABALS, ES ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

Suga

:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(ARU/1/2.)

Vācija

24

Analītiskā KPN

Francija

8

Nīderlande

19

Apvienotā Karaliste

39

Savienība

90

KPN

90


Suga

:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

:

ES ūdeņi III un IV zonā

(ARU/34-C)

Dānija

911

Analītiskā KPN

Vācija

9

Francija

7

Īrija

7

Nīderlande

43

Zviedrija

35

Apvienotā Karaliste

16

Savienība

1 028

KPN

1 028


Suga

:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

(ARU/567.)

Vācija

329

Analītiskā KPN

Francija

7

Īrija

305

Nīderlande

3 434

Apvienotā Karaliste

241

Savienība

4 316

KPN

4 316


Suga

:

Brosme

Brosme brosme

Zona

:

IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(USK/3A/BCD)

Dānija

15

Analītiskā KPN

Zviedrija

7

Vācija

7

Savienība

29

KPN

29


Suga

:

Kaproīdas

Caproidae

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā

(BOR/678-)

Dānija

20 123

Piesardzības KPN

Īrija

56 666

Apvienotā Karaliste

5 211

Savienība

82 000

KPN

82 000


Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

VIaS (1), VIIb, VIIc

(HER/6AS7BC)

Īrija

1 364

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande

136

Savienība

1 500

KPN

1 500


Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

VI zona (Klaida) (2)

(HER/06ACL.)

Apvienotā Karaliste

Jānosaka (3)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (4)

KPN

Jānosaka (4)


Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

VIIa (5)

(HER/07A/MM)

Īrija

1 300

Analītiskā KPN

Apvienotā Karaliste

3 693

Savienība

4 993

KPN

4 993


Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

VIIe un VIIf

(HER/7EF.)

Francija

465

Piesardzības KPN

Apvienotā Karaliste

465

Savienība

931

KPN

931


Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

VIIg (6), VIIh (6), VIIj (6) un VIIk (6)

(HER/7G-K.)

Vācija

191

Analītiskā KPN

Francija

1 062

Īrija

14 864

Nīderlande

1 062

Apvienotā Karaliste

21

Savienība

17 200

KPN

17 200


Suga

:

Eiropas anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona

:

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANE/9/3411)

Spānija

4 198

Piesardzības KPN

Portugāle

4 580

Savienība

8 778

KPN

8 778


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

Kategats

(COD/03AS.)

Dānija

62 (7)

Analītiskā KPN

Vācija

1 (7)

Zviedrija

37 (7)

Savienība

100 (7)

KPN

100 (7)


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

VIb; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00′ W un XII un XIV zonā

(COD/5W6-14)

Beļģija

0

Piesardzības KPN

Vācija

1

Francija

12

Īrija

16

Apvienotā Karaliste

45

Savienība

74

KPN

74


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

VIa; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00′ W

(COD/5BE6A)

Beļģija

0

Analītiskā KPN

Vācija

0

Francija

0

Īrija

0

Apvienotā Karaliste

0

Savienība

0

KPN

0 (8)


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

VIIa

(COD/07A.)

Beļģija

4

Analītiskā KPN

Francija

10

Īrija

188

Nīderlande

1

Apvienotā Karaliste

82

Savienība

285

KPN

285


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(COD/7XAD34)

Beļģija

456

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

7 459

Īrija

1 479

Nīderlande

2

Apvienotā Karaliste

804

Savienība

10 200

KPN

10 200


Suga

:

Siļķu haizivs

Lamna nasus

Zona

:

Francijas Gviānas ūdeņi, Kategats; ES ūdeņi Skagerakā, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā; ES ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā

(POR/3-1234)

Dānija

0 (9)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (9)

Vācija

0 (9)

Īrija

0 (9)

Spānija

0 (9)

Apvienotā Karaliste

0 (9)

Savienība

0 (9)

KPN

0 (9)


Suga

:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(LEZ/2AC4-C)

Beļģija

6

Analītiskā KPN

Dānija

5

Vācija

5

Francija

32

Nīderlande

25

Apvienotā Karaliste

1 864

Savienība

1 937

KPN

1 937


Suga

:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; VI zona; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(LEZ/56-14)

Spānija

385

Analītiskā KPN

Francija

1 501

Īrija

439

Apvienotā Karaliste

1 062

Savienība

3 387

KPN

3 387


Suga

:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

:

VII

(LEZ/07.)

Beļģija

470 (10)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

5 216 (10)

Francija

6 329 (10)

Īrija

2 878 (10)

Apvienotā Karaliste

2 492 (10)

Savienība

17 385

KPN

17 385


Suga

:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(LEZ/8ABDE.)

Spānija

950

Analītiskā KPN

Francija

766

Savienība

1 716

KPN

1 716


Suga

:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

:

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(LEZ/8C3411)

Spānija

1 121

Analītiskā KPN

Francija

56

Portugāle

37

Savienība

1 214

KPN

1 214


Suga

:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

:

VI zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(ANF/56-14)

Beļģija

177

Piesardzības KPN

Vācija

202

Spānija

189

Francija

2 179

Īrija

492

Nīderlande

170

Apvienotā Karaliste

1 515

Savienība

4 924

KPN

4 924


Suga

:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

:

VII

(ANF/07.)

Beļģija

2 693 (11)  (12)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Vācija

300 (11)  (12)

Spānija

1 070 (11)  (12)

Francija

17 282 (11)  (12)

Īrija

2 209 (11)  (12)

Nīderlande

349 (11)  (12)

Apvienotā Karaliste

5 241 (11)  (12)

Savienība

29 144 (11)

KPN

29 144 (11)


Suga

:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(ANF/8ABDE.)

Spānija

1 190

Analītiskā KPN

Francija

6 619

Savienība

7 809

KPN

7 809


Suga

:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

:

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANF/8C3411)

Spānija

2 063

Analītiskā KPN

Francija

2

Portugāle

410

Savienība

2 475

KPN

2 475


Suga

:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā

(HAD/5BC6A.)

Beļģija

5

Analītiskā KPN

Vācija

6

Francija

232

Īrija

690

Apvienotā Karaliste

3 278

Savienība

4 211

KPN

4 211


Suga

:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

VIIb–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HAD/7X7A34)

Beļģija

157 (13)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

9 432 (13)

Īrija

3 144 (13)

Apvienotā Karaliste

1 415 (13)

Savienība

14 148 (13)

KPN

14 148


Suga

:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

VIIa

(HAD/07A.)

Beļģija

19

Analītiskā KPN

Francija

86

Īrija

515

Apvienotā Karaliste

569

Savienība

1 189

KPN

1 189


Suga

:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

:

VI zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(WHG/56-14)

Vācija

2

Analītiskā KPN

Francija

36

Īrija

87

Apvienotā Karaliste

167

Savienība

292

KPN

292


Suga

:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

:

VIIa

(WHG/07A.)

Beļģija

0

Analītiskā KPN

Francija

3

Īrija

49

Nīderlande

0

Apvienotā Karaliste

32

Savienība

84

KPN

84


Suga

:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

:

VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk

(WHG/7X7A-C)

Beļģija

239

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

14 700

Īrija

6 812

Nīderlande

120

Apvienotā Karaliste

2 629

Savienība

24 500

KPN

24 500


Suga

:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

:

VIII

(WHG/08.)

Spānija

1 270

Piesardzības KPN

Francija

1 905

Savienība

3 175

KPN

3 175


Suga

:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

:

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(WHG/9/3411)

Portugāle

Jānosaka (14)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (15)

KPN

Jānosaka (15)


Suga

:

Heks

Merluccius merluccius

Zona

:

IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(HKE/3A/BCD)

Dānija

1 531 (17)

Analītiskā KPN

Zviedrija

130 (17)

Savienība

1 661

KPN

1 661 (16)


Suga

:

Heks

Merluccius merluccius

Zona

:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(HKE/2AC4-C)

Beļģija

28

Analītiskā KPN

Dānija

1 119

Vācija

128

Francija

248

Nīderlande

64

Apvienotā Karaliste

348

Savienība

1 935

KPN

1 935 (18)


Suga

:

Heks

Merluccius merluccius

Zona

:

VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(HKE/571214)

Beļģija

284 (19)  (21)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

9 109 (21)

Francija

14 067 (19)  (21)

Īrija

1 704 (21)

Nīderlande

183 (19)  (21)

Apvienotā Karaliste

5 553 (19)  (21)

Savienība

30 900

KPN

30 900 (20)

Īpašs nosacījums:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(HKE/*8ABDE)

Beļģija

37

Spānija

1 469

Francija

1 469

Īrija

184

Nīderlande

18

Apvienotā Karaliste

827

Savienība

4 004


Suga

:

Heks

Merluccius merluccius

Zona

:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(HKE/8ABDE.)

Beļģija

9 (22)

Analītiskā KPN

Spānija

6 341

Francija

14 241

Nīderlande

18 (22)

Savienība

20 609

KPN

20 609 (23)

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(HKE/*57-14)

Beļģija

2

Spānija

1 837

Francija

3 305

Nīderlande

6

Savienība

5 150


Suga

:

Heks

Merluccius merluccius

Zona

:

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HKE/8C3411)

Spānija

9 051

Analītiskā KPN

Francija

869

Portugāle

4 224

Savienība

14 144

KPN

14 144


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

Starptautiskie ūdeņi XII zonā

(BLI/12INT-)

Igaunija

2 (24)

Piesardzības KPN

Spānija

739 (24)

Francija

18 (24)

Lietuva

7 (24)

Apvienotā Karaliste

7 (24)

Citi

2 (24)

Savienība

774 (24)

KPN

774 (24)


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi II un IV zonā

(BLI/24-)

Dānija

4

Piesardzības KPN

Vācija

4

Īrija

4

Francija

23

Apvienotā Karaliste

14

Citas valstis (25)

4

Savienība

53

KPN

53


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi III zonā

(BLI/03-)

Dānija

3

Piesardzības KPN

Vācija

2

Zviedrija

3

Savienība

8

KPN

8


Suga

:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

:

IIIa; ES ūdeņi IIIb, c, d zonā

(LIN/3A/BCD)

Beļģija

6 (26)

Analītiskā KPN

Dānija

50

Vācija

6 (26)

Zviedrija

19

Apvienotā Karaliste

6 (26)

Savienība

87

KPN

87


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(NEP/2AC4-C)

Beļģija

908

Analītiskā KPN

Dānija

908

Vācija

13

Francija

27

Nīderlande

467

Apvienotā Karaliste

15 027

Savienība

17 350

KPN

17 350


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā

(NEP/5BC6.)

Spānija

34

Analītiskā KPN

Francija

135

Īrija

226

Apvienotā Karaliste

16 295

Savienība

16 690

KPN

16 690


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

VII

(NEP/07.)

Spānija

1 384 (27)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

5 609 (27)

Īrija

8 506 (27)

Apvienotā Karaliste

7 566 (27)

Savienība

23 065 (27)

KPN

23 065 (27)


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(NEP/8ABDE.)

Spānija

234

Analītiskā KPN

Francija

3 665

Savienība

3 899

KPN

3 899


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

VIIIc

(NEP/08C.)

Spānija

71

Analītiskā KPN

Francija

3

Savienība

74

KPN

74


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(NEP/9/3411)

Spānija

62

Analītiskā KPN

Portugāle

184

Savienība

246

KPN

246


Suga

:

Penaeus garneles

Penaeus spp.

Zona

:

Francijas Gviānas ūdeņi

(PEN/FGU.)

Francija

Jānosaka (28)  (29)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (29)  (30)

KPN

Jānosaka (29)  (30)


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(PLE/56-14)

Francija

9

Piesardzības KPN

Īrija

261

Apvienotā Karaliste

388

Savienība

658

KPN

658


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VIIa

(PLE/07A.)

Beļģija

42

Analītiskā KPN

Francija

18

Īrija

1 063

Nīderlande

13

Apvienotā Karaliste

491

Savienība

1 627

KPN

1 627


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VIIb un VIIc

(PLE/7BC.)

Francija

11

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Īrija

63

Savienība

74

KPN

74


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VIId un VIIe

(PLE/7DE.)

Beļģija

1 047 (31)

Analītiskā KPN

Francija

3 491 (31)

Apvienotā Karaliste

1 862 (31)

Savienība

6 400

KPN

6 400


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VIIf un VIIg

(PLE/7FG.)

Beļģija

46

Analītiskā KPN

Francija

83

Īrija

197

Apvienotā Karaliste

43

Savienība

369

KPN

369


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VIIh, VIIj un VIIk

(PLE/7HJK.)

Beļģija

9

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

18

Īrija

61

Nīderlande

35

Apvienotā Karaliste

18

Savienība

141

KPN

141


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(PLE/8/3411)

Spānija

66

Piesardzības KPN

Francija

263

Portugāle

66

Savienība

395

KPN

395


Suga

:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

:

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(POL/56-14)

Spānija

6

Piesardzības KPN

Francija

190

Īrija

56

Apvienotā Karaliste

145

Savienība

397

KPN

397


Suga

:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

:

VII

(POL/07.)

Beļģija

420

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

25

Francija

9 667

Īrija

1 030

Apvienotā Karaliste

2 353

Savienība

13 495

KPN

13 495


Suga

:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(POL/8ABDE.)

Spānija

252

Piesardzības KPN

Francija

1 230

Savienība

1 482

KPN

1 482


Suga

:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

:

VIIIc

(POL/08C.)

Spānija

208

Piesardzības KPN

Francija

23

Savienība

231

KPN

231


Suga

:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

:

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POL/9/3411)

Spānija

273 (32)

Piesardzības KPN

Portugāle

9 (32)

Savienība

282 (32)

KPN

282


Suga

:

Saida

Pollachius virens

Zona

:

VII, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POK/7/3411)

Beļģija

6

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

1 245

Īrija

1 491

Apvienotā Karaliste

434

Savienība

3 176

KPN

3 176


Suga

:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(SRX/2AC4-C)

Beļģija

211 (33)  (34)  (35)

Piesardzības KPN

Dānija

8 (33)  (34)  (35)

Vācija

10 (33)  (34)  (35)

Francija

33 (33)  (34)  (35)

Nīderlande

180 (33)  (34)  (35)

Apvienotā Karaliste

814 (33)  (34)  (35)

Savienība

1 256 (33)  (35)

KPN

1 256 (35)


Suga

:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

:

ES ūdeņi IIIa zonā

(SRX/03A-C.)

Dānija

41 (36)  (37)

Piesardzības KPN

Zviedrija

11 (36)  (37)

Savienība

52 (36)  (37)

KPN

52 (37)


Suga

:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

:

ES ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe-k zonā

(SRX/67AKXD)

Beļģija

806 (38)  (39)  (40)

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Igaunija

5 (38)  (39)  (40)

Francija

3 615 (38)  (39)  (40)

Vācija

11 (38)  (39)  (40)

Īrija

1 165 (38)  (39)  (40)

Lietuva

19 (38)  (39)  (40)

Nīderlande

3 (38)  (39)  (40)

Portugāle

20 (38)  (39)  (40)

Spānija

974 (38)  (39)  (40)

Apvienotā Karaliste

2 306 (38)  (39)  (40)

Savienība

8 924 (38)  (39)  (40)

KPN

8 924 (39)


Suga

:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

:

ES ūdeņi VIId zonā

(SRX/07D.)

Beļģija

72 (41)  (42)  (43)

Piesardzības KPN

Francija

602 (41)  (42)  (43)

Nīderlande

4 (41)  (42)  (43)

Apvienotā Karaliste

120 (41)  (42)  (43)

Savienība

798 (41)  (42)  (43)

KPN

798 (42)


Suga

:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

:

ES ūdeņi VIII un IX zonā

(SRX/89-C.)

Beļģija

8 (44)  (45)

Piesardzības KPN

Francija

1 441 (44)  (45)

Portugāle

1 168 (44)  (45)

Spānija

1 175 (44)  (45)

Apvienotā Karaliste

8 (44)  (45)

Savienība

3 800 (44)  (45)

KPN

3 800 (45)


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(SOL/3A/BCD)

Dānija

470

Analītiskā KPN

Vācija

27 (46)

Nīderlande

45 (46)

Zviedrija

18

Savienība

560

KPN

560


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(SOL/56-14)

Īrija

46

Piesardzības KPN

Apvienotā Karaliste

11

Savienība

57

KPN

57


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIIa

(SOL/07A.)

Beļģija

36

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0

Īrija

58

Nīderlande

11

Apvienotā Karaliste

35

Savienība

140

KPN

140


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIIb un VIIc

(SOL/7BC.)

Francija

6

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Īrija

36

Savienība

42

KPN

42


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIId

(SOL/07D.)

Beļģija

1 588

Analītiskā KPN

Francija

3 177

Apvienotā Karaliste

1 135

Savienība

5 900

KPN

5 900


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIIe

(SOL/07E.)

Beļģija

32 (47)

Analītiskā KPN

Francija

337 (47)

Apvienotā Karaliste

525 (47)

Savienība

894

KPN

894


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIIf un VIIg

(SOL/7FG.)

Beļģija

688

Analītiskā KPN

Francija

69

Īrija

34

Apvienotā Karaliste

309

Savienība

1 100

KPN

1 100


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIIh, VIIj un VIIk

(SOL/7HJK.)

Beļģija

33

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

67

Īrija

181

Nīderlande

54

Apvienotā Karaliste

67

Savienība

402

KPN

402


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIIIa un VIIIb

(SOL/8AB.)

Beļģija

51

Analītiskā KPN

Spānija

9

Francija

3 758

Nīderlande

282

Savienība

4 100

KPN

4 100


Suga

:

Jūrasmēles

Solea spp.

Zona

:

VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(SOO/8CDE34)

Spānija

403

Piesardzības KPN

Portugāle

669

Savienība

1 072

KPN

1 072


Suga

:

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona

:

VIId un VIIe

(SPR/7DE.)

Beļģija

26

Piesardzības KPN

Dānija

1 674

Vācija

26

Francija

361

Nīderlande

361

Apvienotā Karaliste

2 702

Savienība

5 150

KPN

5 150


Suga

:

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

:

ES ūdeņi IIIa zonā

(DGS/03A-C.)

Dānija

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Zviedrija

0

Savienība

0

KPN

0


Suga

:

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(DGS/2AC4-C)

Beļģija

0 (48)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

0 (48)

Vācija

0 (48)

Francija

0 (48)

Nīderlande

0 (48)

Zviedrija

0 (48)

Apvienotā Karaliste

0 (48)

Savienība

0 (48)

KPN

0 (48)


Suga

:

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā

(DGS/15X14)

Beļģija

0 (49)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Vācija

0 (49)

Spānija

0 (49)

Francija

0 (49)

Īrija

0 (49)

Nīderlande

0 (49)

Portugāle

0 (49)

Apvienotā Karaliste

0 (49)

Savienība

0 (49)

KPN

0 (49)


Suga

:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

:

VIIIc

(JAX/08C.)

Spānija

22 409 (50)  (52)

Analītiskā KPN

Francija

388 (50)

Portugāle

2 214 (50)  (52)

Savienība

25 011

KPN

25 011


Suga

:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

:

IX

(JAX/09.)

Spānija

7 762 (53)  (54)

Analītiskā KPN

Portugāle

22 238 (53)  (54)

Savienība

30 000

KPN

30 000


Suga

:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

:

X; ES ūdeņi CECAF apgabalā (55)

(JAX/X34PRT)

Portugāle

Jānosaka (56)  (57)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (58)

KPN

Jānosaka (58)


Suga

:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

:

ES ūdeņi CECAF apgabalā (59)

(JAX/341PRT)

Portugāle

Jānosaka (60)  (61)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (62)

KPN

Jānosaka (62)


Suga

:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

:

ES ūdeņi CECAF apgabalā (63)

(JAX/341SPN)

Spānija

Jānosaka (64)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (65)

KPN

Jānosaka (65)

(1)  Attiecas uz siļķes krājumu VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.

(2)  Klaidas krājums: atsauce uz siļķes krājumu jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu.

—

Kintairas rags (55°19′N, 05°48′W);

—

punkts pozīcijā (55°04′N, 05°23′W) un

—

Korsvolas rags (55°01′N, 05°10′W).

(3)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(4)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

(5)  Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—

ziemeļos – 52° 30′ N platuma paralēle,

—

dienvidos – 52° 00′ N platuma paralēle,

—

rietumos – Īrijas krasts,

—

austrumos – Apvienotās Karalistes krasts.

(6)  Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

—

ziemeļos – 52° 30′ N platuma paralēle,

—

dienvidos – 52° 00′ N platuma paralēle,

—

rietumos – Īrijas krasts,

—

austrumos – Apvienotās Karalistes krasts.

(7)  Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(8)  Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut, ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā.

(9)  Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(10)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(11)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).

(12)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(13)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(14)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(15)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.

(16)  Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.

(17)  Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(18)  Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.

(19)  Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(20)  Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.

(21)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

Īpašs nosacījums:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(HKE/*8ABDE)

Beļģija

37

Spānija

1 469

Francija

1 469

Īrija

184

Nīderlande

18

Apvienotā Karaliste

827

Savienība

4 004

(22)  Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un ES ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(23)  Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(HKE/*57-14)

Beļģija

2

Spānija

1 837

Francija

3 305

Nīderlande

6

Savienība

5 150

(24)  Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(25)  Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(26)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai ES ūdeņos IIIa zonā un ES ūdeņos IIIb, c, d zonā.

(27)  Īpašs nosacījums: no tām ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālajā vienībā (NEP/*07U16) drīkst zvejot, nepārsniedzot šādas kvotas:

Spānija

543

Francija

340

Īrija

653

Apvienotā Karaliste

264

Savienība

1 800

(28)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(29)  Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums nepārsniedz 30 m.

(30)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.

(31)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(32)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIIIc zonā (POL/*08C.).

(33)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(34)  Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst veidot vairāk nekā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 m.

(35)  Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(36)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03A-C.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03A-C.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(37)  Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un dzeloņaino raju (Raja clavata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(38)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(39)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(40)  Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(41)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(42)  Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un cirtaino raju (Raja undulata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(43)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi.

(44)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(45)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(46)  Šo kvotu drīkst izmantot tikai ES ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.

(47)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(48)  Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(49)  Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(50)  No tās ne vairāk kā 5 % no uz kuģa paturamās kopējās nozvejas dzīvsvara drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 () 19. panta 2. punkta a) apakšpunkta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(51)  Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

(52)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C).

(53)  No tās ne vairāk kā 5 % no uz kuģa paturamās kopējās nozvejas dzīvsvara drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta 2. punkta a) apakšpunkta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(54)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā (JAX/*09.).

(55)  Ūdeņi pie Azoru salām.

(56)  No tās ne vairāk kā 5 % no uz kuģa paturamās kopējās nozvejas dzīvsvara drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta 2. punkta a) apakšpunkta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(57)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(58)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.

(59)  Ūdeņi pie Madeiras.

(60)  No tās ne vairāk kā 5 % no uz kuģa paturamās kopējās nozvejas dzīvsvara drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta 2. punkta a) apakšpunkta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(61)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(62)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.

(63)  Ūdeņi pie Kanāriju salām.

(64)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(65)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

IIA PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR MENCAS KRĀJUMU PĀRVALDĪBU KATEGATĀ, ICES VIa UN VIIa RAJONĀ UN ES ŪDEŅOS ICES Vb RAJONĀ

1.   Darbības joma

1.1.

Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no šā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

1.2.

Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 10 metriem. Uz šiem kuģiem neattiecas prasība saņemt zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2013. gadā lūdz zinātnisku ieteikumu šo kuģu īstenotās zvejas piepūles novērtēšanai, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

2.   Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali

Šajā pielikumā piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas("reglamentētie zvejas rīki") un minētā pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā, 2. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta d) apakšpunktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.

3.   Atļaujas

Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā neizdod atļauju zvejai ar reglamentētiem zvejas rīkiem nevienā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, nevienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.   Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle

4.1.

Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2013. gada pārvaldības periodam, t. i., no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā.

4.2.

Gada zvejas piepūles maksimālie līmeņi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

5.   Pārvaldība

5.1.

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

5.2.

Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām.

5.3.

Ja dalībvalsts laiku, ko tās karoga kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

6.   Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencas pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfisko apgabalu grupām, kas minētas šā pielikuma 2. punktā.

7.   Attiecīgo datu paziņošana

Dalībvalstis datus par to zvejas kuģu īstenoto zvejas piepūli nosūta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Šos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

IIA pielikuma 1. papildinājums

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās

Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentētie zvejas rīki

DK

DE

SE

a)

Kategats

TR1

197 929

4 212

16 610

TR2

830 041

5 240

327 506

TR3

441 872

0

490

BT1

0

0

0

BT2

0

0

0

GN

115 456

26 534

13 102

GT

22 645

0

22 060

LL

1 100

0

25 339


Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentētie zvejas rīki

BE

FR

IE

NL

UK

c)

ICES VIIa rajons

TR1

0

48 193

33 539

0

339 592

TR2

10 166

744

475 649

0

1 088 238

TR3

0

0

1 422

0

0

BT1

0

0

0

0

0

BT2

843 782

0

514 584

200 000

111 693

GN

0

471

18 255

0

5 970

GT

0

0

0

0

158

LL

0

0

0

0

70 614


Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentētie zvejas rīki

BE

DE

ES

FR

IE

UK

d)

ICES VIa rajons un ES ūdeņi ICES Vb rajonā

TR1

0

9 320

0

1 057 828

428 820

1 033 273

TR2

0

0

0

34 926

14 371

2 972 845

TR3

0

0

0

0

273

16 027

BT1

0

0

0

0

0

117 544

BT2

0

0

0

0

3 801

4 626

GN

0

35 442

13 836

302 917

5 697

213 454

GT

0

0

0

0

1 953

145

LL

0

0

1 402 142

184 354

4 250

630 040

IIB PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR DAŽU HEKA DIENVIDU KRĀJUMU UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Darbības joma

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru kopējais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas, un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.

2.   Definīcijas

Šajā pielikumā:

a)

"zvejas rīku grupa" ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

i)

traļi, dāņu vadi vai līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un

ii)

žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas;

b)

"reglamentētie zvejas rīki" ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

c)

"apgabals" ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci;

d)

"2013. gada pārvaldības periods" ir laikposms no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim;

e)

"īpaši nosacījumi" ir 6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi.

3.   Darbības ierobežojumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši ES kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.

II   NODAĻA

ATĻAUJAS

4.   Atļauju saņēmušie kuģi

4.1.

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam šajā apgabalā no 2002. līdz 2012. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2.

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc zvejas iespēju nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu.

III   NODAĻA

APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS, KAS IEDALĪTS ES KUĢIEM

5.   Maksimālais dienu skaits

5.1.

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2013. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

5.2.

Ja kuģis var pierādīt, ka tā heka nozvejas ir mazākas nekā 4 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā.

6.   Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai

6.1.

Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko ES kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:

a)

saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto heka izkrāvumu kopējais apjoms 2010. vai 2011. gadā ir mazāks nekā 5 tonnas, un

b)

saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto Norvēģijas omāra izkrāvumu kopējais apjoms 2010. vai 2011. gadā ir mazāks nekā 2,5 tonnas.

6.2.

Ja kuģim pienākas neierobežots dienu skaits tāpēc, ka tas ir izpildījis īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos 2013. gada pārvaldības periodā heka izkrāvumi nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas (dzīvsvars).

6.3.

Ja kuģis neievēro kādu no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu.

6.4.

Šīs nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu piemērošanu var nodot no viena kuģa vienam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ar noteikumu, ka aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 6.1. punktā norādīto svaru.

I   tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

Īpašais nosacījums

Reglamentētie zvejas rīki

Maksimālais dienu skaits

 

Grunts traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas

ES

141

 

FR

134

 

PT

140

6.1. punkta a) apakšpunkts un 6.1. punkta b) apakšpunkts

Grunts traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas

Neierobežots

7.   Kilovatdienu sistēma

7.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

7.2.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajiem nosacījumiem. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits ir neierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas.

7.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)

zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

šo kuģu 2010. un 2011. gadā reģistrētās darbības, kas liecina par nozvejas sastāvu, kurš atbilst 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētam īpašajam nosacījumam, ja šie kuģi drīkst izmantot šādus īpašos nosacījumus;

c)

to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.1. punktu.

7.4.

Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 7. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu.

8.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu

8.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (1) 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

8.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja reglamentētus zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

8.3.

Šīs nodaļas 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 3. vai 6.4. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

8.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2013. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)

zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītās dienās, atbilstīgi zvejas rīku grupai un, ja vajadzīgs, īpašajiem nosacījumiem.

8.5.

Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5.1. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.6.

Dalībvalsts 2013. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet neatbilst īpašajam nosacījumam.

8.7.

Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu 2013. gada pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē 2014. gada pārvaldības periodam.

9.   Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu

9.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

9.2.

Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

9.3.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

9.4.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5.1. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9.5.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

IV   NODAĻA

PĀRVALDĪBA

10.   Vispārējs pienākums

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

11.   Pārvaldības periodi

11.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

11.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

11.3.

Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V   NODAĻA

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

12.   Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

12.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim ar noteikumu, ka kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā.

12.2.

Saskaņā ar 12.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2010. un 2011. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

12.3.

Dienu nodošana, kas aprakstīta 12.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

12.4.

Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem nosacījumiem.

12.5.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13.   Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI   NODAĻA

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

14.   Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

15.   Attiecīgo datu vākšana

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

16.   Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 15. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2012. gada un 2013. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II   tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Dalībvalsts

Zvejas rīks

Gads

Summārās zvejas piepūles deklarācija

(1)

(2)

(3)

(4)


III   tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (4) L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

Zvejas rīks

2

 

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR

=

traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm

GN

=

žaunu tīkli ≥ 60 mm

LL

=

grunts āķu jedas

(3)

Gads

4

 

2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. vai 2013. gads

(4)

Summārās zvejas piepūles deklarācija

7

R

Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim


IV   tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts

CFR

Ārējais marķējums

Pārvaldības perioda ilgums

Paziņotie zvejas rīki

Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam (-iem) zvejas rīkam (-iem)

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto (-s) zvejas rīku (-s)

Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotais (-ie) zvejas rīks (-i)

Dienu nodošana

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(5)

(5)

(5)

(6)

(6)

(6)

(6)

(7)

(7)

(7)

(7)

(8)

(8)

(8)

(8)

(9)


V   tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (5) L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

 CFR

12

 

ES zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm

(3)

Ārējais marķējums

14

L

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (6)

(4)

Pārvaldības perioda ilgums

2

L

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

(5)

Paziņotie zvejas rīki

2

L

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR

=

traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm

GN

=

žaunu tīkli ≥ 60 mm

LL

=

grunts āķu jedas

(6)

Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam (-iem) zvejas rīkam (-iem)

2

L

Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem piemēro, ja piemēro kādu no tiem

(7)

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto (-s) zvejas rīku (-s)

3

L

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

(8)

Dienu skaits, kurās ir izmantots (-i) paziņotais (-ie) zvejas rīks (-i)

3

L

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(9)

Dienu nodošana

4

L

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– nodoto dienu skaits", un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ nodoto dienu skaits"

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

(4)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(5)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(6)  Komisijas Regula (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.).

IIC PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA JŪRAS ŠAURUMA RIETUMDAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe RAJONĀ

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Darbības joma

1.1.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007 šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru kopējais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks, un kuri atrodas ICES VIIe rajonā. Šajā pielikumā 2013. gada pārvaldības periods ir laikposms no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim.

1.2.

Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, atbrīvo no šā pielikuma piemērošanas ar šādiem nosacījumiem:

a)

šādi kuģi 2013. gada pārvaldības periodā nozvejo mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);

b)

šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;

c)

katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2013. gada 31. jūlijam un 2014. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju 2013. gadā.

Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

2.   Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

a)

"zvejas rīku grupa" ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

i)

rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un

ii)

stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;

b)

"reglamentētie zvejas rīki" ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

c)

"apgabals" ir ICES VIIe rajons;

d)

"2013. gada pārvaldības periods" ir laikposms no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim.

3.   Darbības ierobežojumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši ES kuģi, kas reģistrēti Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem.

II   NODAĻA

ATĻAUJAS

4.   Atļauju saņēmušie kuģi

4.1

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā apgabalā 2002.–2012. gadā jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2

Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku ar noteikumu, ka otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.3

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc zvejas iespēju nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

III   NODAĻA

APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS, KAS IEDALĪTS ES KUĢIEM

5.   Maksimālais dienu skaits

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2013. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

I   tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)

Reglamentētie zvejas rīki

Maksimālais dienu skaits

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm

164

Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm

164

6.   Kilovatdienu sistēma

6.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2013. gada pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

6.2.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

6.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā minēto reglamentēto zvejas rīku ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)

zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

6.4.

Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

7.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu

7.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kurās saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, kad uz tā ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

7.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

7.3.

Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2013. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)

zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

7.5.

Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.6.

Dalībvalsts 2013. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.

7.7.

Dalībvalsts 2013. gada pārvaldības periodā nedrīkst pārdalīt papildu dienas, kuras Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, ja vien Komisija nav pieņēmusi lēmumu, kurā attiecīgais papildu dienu skaits ir pārvērtēts, ņemot vērā pašreizējās zvejas rīku grupas un jūrā pavadāmo dienu limitus. Kad dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu pārvērtēt dienu skaitu, tai ir atļauts provizoriski pārdalīt 50 % papildu dienu, līdz Komisija pieņem lēmumu.

8.   Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu

8.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

8.2.

Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

8.3.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

8.4.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5. punktā noteikts attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.5.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

IV   NODAĻA

PĀRVALDĪBA

9.   Vispārējs pienākums

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

10.   Pārvaldības periodi

10.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

10.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

10.3.

Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V   NODAĻA

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

11.   Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

11.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim ar noteikumu, ka kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā.

11.2.

Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3.

Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

11.4.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisijaar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12.   Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI   NODAĻA

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

13.   Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

14.   Attiecīgo datu vākšana

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

15.   Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 14. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2012. gada un 2013. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II   tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Dalībvalsts

Zvejas rīks

Gads

Summārās zvejas piepūles deklarācija

(1)

(2)

(3)

(4)


III   tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (1)

L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

Zvejas rīks

2

 

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT

=

rāmja traļi ≥ 80 mm

GN

=

žaunu tīkli < 220 mm

TN

=

vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(3)

Gads

4

 

2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. vai 2013. gads

(4)

Summārās zvejas piepūles deklarācija

7

R

Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim


IV   tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts

CFR

Ārējais marķējums

Pārvaldības perioda ilgums

Paziņotie zvejas rīki

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto (-s) zvejas rīku (-s)

Dienu skaits, kurās ir izmantots (-i) paziņotais (-ie) zvejas rīks (-i)

Dienu nodošana

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(5)

(5)

(5)

(6)

(6)

(6)

(6)

(7)

(7)

(7)

(7)

(8)


V   tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (2)

L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

 CFR

12

 

ES zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm

(3)

Ārējais marķējums

14

L

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4)

Pārvaldības perioda ilgums

2

L

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

(5)

Paziņotie zvejas rīki

2

L

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT

=

rāmja traļi ≥ 80 mm

GN

=

žaunu tīkli < 220 mm

TN

=

vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(6)

Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam (-iem) zvejas rīkam (-iem)

3

L

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

(8)

Dienu skaits, kurās ir izmantots (-i) paziņotais (-ie) zvejas rīks (-i)

3

L

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(8)

Dienu nodošana

4

L

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– nodoto dienu skaits", un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ nodoto dienu skaits"

(1)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(2)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.