30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 217/93

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu un valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par “Izaugsmes un nodarbinātības paktu”, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politiku. Viņi pieņēma lēmumu par rīcību, kas jāveic dalībvalstu līmenī, jo īpaši paužot ciešu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2012. gada 10. jūlijā pieņēma ieteikumu (4) par Apvienotās Karalistes 2012. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par Apvienotās Karalistes konverģences programmu 2012.–2017. gadam.

(5)

Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot ekonomikas politikas koordinēšanas 2013. gada Eiropas pusgadu. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2012. gada 28. novembrī pieņēma Brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā tā noteica Apvienoto Karalisti kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2013. gada 7. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja, ka prioritātes ir nodrošināt finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un sekmēt izaugsmi. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus kreditēšanas nosacījumus ekonomikai, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes sociālās sekas, kā arī modernizēt valsts pārvaldi.

(8)

Komisija 2013. gada 10. aprīlī publicēja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu sagatavotā padziļinātā pārskata rezultātus par Apvienoto Karalisti. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Apvienotajā Karalistē pastāv makroekonomiskā nelīdzsvarotība, kurai nepieciešama uzraudzība un politikas rīcība. Konkrēti, uzmanība joprojām jāpievērš makroekonomikas attīstībai mājsaimniecību parāda jomās saistībā ar hipotekāro parādu augsto līmeni un mājokļu tirgus iezīmēm, kā arī ārējās konkurētspējas nelabvēlīgai attīstībai, jo īpaši attiecībā uz preču eksportu un nelielu produktivitātes pieaugumu.

(9)

Apvienotā Karaliste 2013. gada 30. aprīlī iesniedza 2013. gada konverģences programmu no 2012./13. gada līdz 2017./18. gadam, un 2013. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(10)

Saskaņā ar 4. punktu protokolā (Nr. 15) par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktā izklāstītais pienākums izvairīties no pārmērīga vispārējās valdības deficīta neattiecas uz Apvienoto Karalisti. Minētā protokola 5. punktā ir paredzēts, ka Apvienotajai Karalistei jācenšas izvairīties no pārmērīga valdības deficīta. Padome 2008. gada 8. jūlijā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 6. punktu nolēma, ka Apvienotajā Karalistē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(11)

Balstoties uz konverģences programmas novērtējumu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognožu pamatā, ir ticams. Konverģences programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir līdz piecu gadu perioda beigām sasniegt cikliski koriģētu kārtējo budžetu, kas ir tuvu līdzsvaram. Vispārējās valdības deficīts sasniedza maksimumu (11,5 % no IKP) 2009./10. gadā (5) un tika samazināts 2012./13. gadā līdz 5,6 % no IKP, pateicoties vienreizējiem pasākumiem, kas 2012./13. gadā samazināja deficītu par 2 procentu punktiem. Tomēr konverģences programma liecina, ka ir prognozējams, ka valdība nokavēs Padomes noteikto pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu (2014./15. gads), jo saskaņā ar aplēsēm deficīts minētajā gadā sasniegs 6,0 % no IKP. Saskaņā ar programmas prognozēm pārmērīgais budžeta deficīts tiks novērsts 2017./18. gadā (sasniedzot 2,3 % no IKP), proti, trīs gadus pēc termiņa, ko Padome noteica 2009. gada decembrī. Konverģences programmā ir norādīts, ka vispārējās valdības strukturālais deficīts, ko pārrēķinājusi Komisija, nedaudz uzlabosies – no 5,6 % no IKP (2013./14. gadā) līdz 5,1 % no IKP (2014./15. gadā). Tiek lēsts, ka laikposmā no 2010./11. gada līdz 2012./13. gadam vidējais pielāgotais fiskālo pasākumu apmērs būs 1,1 % no IKP, kas ir ievērojami mazāk nekā Padomes ieteiktie 1— % no IKP, pirms notiek korekcija saistībā ar jebkādu potenciālo izlaides pieaugumu, negaidītiem ienākumiem vai iztrūkumu. Galvenie budžeta prognožu riski izriet no izaugsmes, kura ir zemāka par gaidīto, kā iemesls ir nemainīgi augstā inflācija, kura kavē privāto patēriņu, un iespējama pasliktināšanās starptautiskajā vidē, kas varētu ietekmēt tirdzniecību un ieguldījumus.

Konverģences programmā nav iekļauts vidēja termiņa budžeta mērķis, kā paredzēts Stabilitātes un izaugsmes paktā. Valdība ir turpinājusi savu fiskālās konsolidācijas stratēģiju, tomēr saistībā ar to, ka izdevumi ir lielāki, nekā tika paredzēts (tam par iemeslu ir automātisko stabilizatoru darbība un mazāki nodokļu ieņēmumi, nekā paredzēts), deficīts ir lielāks, nekā prognozēts. Arī līdz šīm veiktie konsolidācijas pasākumi nav bijuši pietiekami, lai panāktu ieteikto gada vidējo fiskālo ietekmi pārmērīgā deficīta novēršanai. Turklāt joprojām salīdzinoši maz tiek izmantots ieņēmumu gūšanas potenciāls, ko dotu strukturālā reforma, piemēram, ar mērķi palielināt nodokļu sistēmas efektivitāti, pārskatot PVN likmju struktūru. Valdības parāds, kas izteikts procentos no IKP, palielinājās no 56,1 % (2008./09. gadā) līdz 90,7 % (2012./13. gadā). Saskaņā ar konverģences programmu ir paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība 2015./16. gadā un 2016./17. gadā pieaugs līdz 100,8 %, pirms tā 2017./18. gadā samazināsies līdz 99,4 %.

(12)

Mājsaimniecību aizņemto līdzekļu īpatsvars 2012. gadā turpināja samazināties, taču Apvienotās Karalistes mājsaimniecību parādu līmenis (96 % no IKP) joprojām ir krietni augstāks nekā vidēji eurozonā, un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazinājums var nebūt ilgstošs, kolīdz uzlabosies ekonomikas darbība un mājokļu darījumu apmērs atgriezīsies ierastākā līmenī. Mājokļu deficīta apstākļos mājokļu cenas vēl aizvien ir augstas un svārstīgas. Augstās mājokļu cenas apvienojumā ar mainīgas likmes hipotekāro kredītu plašo izmantošanu ir iemesls tam, ka mājsaimniecības ir īpaši pakļautas procentu likmju izmaiņām, kā arī bezdarba līmeņa pieaugumam. Valdība ir veikusi pasākumus, lai reformētu tiesību aktus teritoriālās plānošanas jomā, tomēr mājokļu būvniecības aktivitāte joprojām ir zema, un plānošanas sistēma, tostarp zaļās zonas ierobežojumi, vēl aizvien būtiski ierobežo mājokļu piedāvājumu. Valdības rīcība, kuras mērķis ir stimulēt pieprasījumu pēc mājokļiem vairāk nekā mājokļu piedāvājumu, tostarp nesen paziņotā Help to Buy (Palīdzība iegādei) shēma, varētu vēl vairāk saasināt šo situāciju, paaugstinot mājokļu cenas un mājsaimniecību parādu. Apvienotās Karalistes īpašuma nodokļu sistēma apvieno regresīvu periodisku nodokli (Council Tax) un progresīvu darījumu nodokli (Stamp Duty Land Tax). Augstas mājokļu cenas apvienojumā ar ierobežotām mājsaimniecību finansēm un atbildīgākiem aizdevumu izsniegšanas kritērijiem, visticamāk, arī turpmāk atturēs daudzas mājsaimniecības ar vidējiem ienākumiem no mājokļu iegādes. Šajā ziņā privāto īri varētu padarīt par pievilcīgāku un dzīvotspējīgāku ilgtermiņa alternatīvu mājokļu iegādei.

(13)

Apvienotā Karaliste saskaras gan ar bezdarba, gan nepietiekamas nodarbinātības problēmu, jo īpaši jauniešu vidū. Bezdarba līmenis 2013. gada sākumā bija 7,8 %, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju 10,9 % apmērā, un paredzams, ka 2013. un 2014. gadā tas kopumā saglabāsies nemainīgs. Jauniešu bezdarba līmenis ir daudz augstāks, proti, 20,7 %, turklāt tas ir pastāvīgi paaugstinājies kopš 2007. gada, kad tas bija 14,3 %. Jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, īpatsvars ir 14,0 %. Ņemot vērā lēno IKP izaugsmi, nodarbinātība privātajā sektorā iepriekšējā gadā ir būtiski palielinājusies, tomēr ražīguma un algu izaugsme ir vāja. Apvienotajā Karalistē ir arī pārmērīgi daudz mazkvalificētu darba ņēmēju, pēc kuriem pieprasījums samazinās. Vienlaikus Apvienotajā Karalistē trūkst augsti kvalificētu darba ņēmēju ar labām profesionālajām un tehniskajām iemaņām, kas veicina nepietiekamo ārējo konkurētspēju. Neraugoties uz zināmiem panākumiem pēdējos gados, ievērojamam jauniešu īpatsvaram trūkst prasmju un kvalifikāciju, kas viņiem vajadzīgas, lai sekmīgi konkurētu darba tirgū. Mazkvalificētu jauniešu (15–25 gadu vecumā) bezdarba līmenis ir 37,2 %, kas ievērojami pārsniedz vidējo ES rādītāju. Pašreizējā profesionālās izglītības un apmācības politika pārāk daudz uzmanības velta pamatprasmēm un 2. līmeņa kvalifikācijai, lai gan ekonomikā aizvien vairāk palielinās pieprasījums pēc augstākas kvalifikācijas. Kaut arī ir pieliktas pūles, lai uzlabotu māceklības programmu kvalitāti, ir nepieciešami turpmāki centieni. Jo īpaši kvalifikāciju sistēma vēl aizvien ir ļoti sarežģīta, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumu iesaistīšanos māceklības programmās. Apvienotā Karaliste varētu izmantot esošo programmu Youth Contract (Jaunatnes līgums), lai īstenotu garantijas jauniešiem shēmu un risinātu jauniešu bezdarba problēmu, kā arī problēmu saistībā ar tiem jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.

(14)

Pastāvīga problēma Apvienotajā Karalistē ir vāji darba stimuli. Iestādes plāno novērst šo problēmu, ieviešot “Universālo kredītu”, kas ļaus cilvēkiem, uzsākot darbu, saglabāt vairāk ienākumu no saviem pabalstiem. Lai gan “Universālais kredīts” varētu pozitīvi ietekmēt nodarbinātību, daudz kas būs atkarīgs no efektīviem īstenošanas un atbalsta pakalpojumiem, tostarp mijiedarbības ar citiem pabalstiem. Vienlaikus līdz 2016. gadam daudzi darbspējas vecuma pabalsti un nodokļu atlaides tiks paaugstināti par 1 % gadā, kas ir mazāk nekā prognozējamais inflācijas līmenis, bet kam arī būtu jāveic strādāšana. 2013. gada aprīlī tika ieviestas arī vairākas citas sociālo pabalstu reformas. Pastāv paaugstināts nabadzības risks, tostarp lielāks bērnu nabadzības risks tajās mājsaimniecībās, kuru locekļi ir bez darba. Turpretī līdzekļu samazināšanas pasākumi lielākoties neskāra pensionāriem paredzēto (gan vispārējo, gan no ienākumiem atkarīgo) maksājumu apmēru, līmeni un automātisko paaugstināšanu. Pirmie Darba programmas rezultāti liecina, ka pastāv iespējas uzlabot programmas darbību un rezultātus. Aktuāls Apvienotās Karalistes uzdevums ir arī palielināt vecāku nodarbinātības līmeni un uzlabot pieeju kvalitatīvai, izmaksu ziņā pieejamai bērnu aprūpei. To bērnu īpatsvars, kuri dzīvo mājsaimniecībās, kurās nevienam ģimenes loceklim nav darba, Apvienotajā Karalistē ir otrais lielākais Savienībā, proti, 17,3 %. Bērnu aprūpes izmaksas Apvienotajā Karalistē šobrīd ir vienas no augstākajām Savienībā, kas rada īpašas problēmas otrajiem pelnītājiem mājsaimniecībā un vientuļiem vecākiem. 2010. gadā tikai 4 % no bērniem, kuri jaunāki par trim gadiem, pilnā apmērā apmeklēja oficiālas bērnu aprūpes iestādes, kas ir ievērojami mazāk par vidējo ES rādītāju (14 %).

(15)

Apvienotās Karalistes uzņēmumu uzkrātais parāds ir mēreni augsts, tomēr dažiem uzņēmumiem ir grūtības saņemt kredītus, un uzņēmumu ieguldījumi vēl aizvien ir ļoti zemā līmenī. Vēl nepieredzēts uzņēmumu ieguldījumu kritums pēc 2007. gada bija par iemeslu tam, ka bruto pamatkapitāla veidošana 2012. gadā samazinājās līdz 14,2 % no IKP. Tas ir trešais zemākais līmenis Savienībā. Apvienotajā Karalistē ir zems uzņēmumu izdevumu līmenis pētniecībai un izstrādei; šis līmenis samazinājās no 1,17 % no IKP 2001. gadā līdz 1,09 % no IKP 2011. gadā. Uzņēmumu ieguldījumi ir sākuši nedaudz palielināties, 2012. gadā ikgadējais pieaugums bija 4,9 %, taču joprojām ir neliels. Neto aizdevumu apmērs uzņēmumu nozarē 2012. gadā saglabājās negatīvs. Kaut arī lielāki uzņēmumi ar labām bilancēm spēj aizņemties par vēsturiski zemām izmaksām, daudziem uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir grūtības saņemt kredītus. Situāciju vēl vairāk saasina ierobežotā konkurence banku nozarē. Ja tiktu pareizi īstenoti Finanšu politikas komitejas ieteikumi par banku kapitāla prasību piesardzīgu aprēķināšanu un konstatētā kapitāla trūkuma novēršanu, netraucējot ekonomikas kreditēšanu, tas palīdzētu pastiprināt Apvienotās Karalistes banku sistēmas finansiālo stabilitāti.

(16)

Apvienotās Karalistes uzdevums ir atjaunot un modernizēt enerģētikas un transporta infrastruktūru. Turklāt Apvienotajai Karalistei līdz 2020. gadam jāveic būtiski ieguldījumi jaunās jaudās elektroenerģijas ražošanai, lai aizstātu vecās, slēgšanai paredzētās elektrostacijas un lai izpildītu saistības palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un ievērot stingrākus CO2 emisiju standartus. Atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas galapatēriņā (3,8 %) atbilst 25. vietai 27 dalībvalstu vidū (ES vidējais rādītājs ir 13,0 %). Lai atvieglinātu piemērotus un savlaicīgus ieguldījumus, būs nepieciešama tiesiskā noteiktība. Apvienotās Karalistes transporta tīklu jaudas un kvalitātes trūkumi ir strukturāla problēma ekonomikai, jo īpaši preču ražotājiem, izplatītājiem un eksportētājiem. Pašlaik pastāv ievērojama plaisa starp piešķirto (publiskā sektora un privāto) finansējumu un ieguldījumu vajadzībām transporta jomā; valdība mēģina novērst šo problēmu, piešķirot prioritāti publiskā sektora izdevumiem infrastruktūrā un piesaistot papildu privātos ieguldījumus. Apvienotajā Karalistē joprojām augstas ir arī vienības izmaksas transporta infrastruktūras būvniecībā un uzturēšanā.

(17)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi visaptverošu analīzi par Apvienotās Karalistes ekonomikas politiku. Tā ir novērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu un sniegusi padziļinātu pārskatu. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Apvienotajā Karalistē, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi atbilstīgi Eiropas pusgada koncepcijai ir atspoguļoti 1.–6. ieteikumā.

(18)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(19)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 2., 3., 5. un 6. ieteikumā,

1.

Attiecībā uz 2013./14. gadu un laikposmu pēc tam īstenot uzlabotu budžeta stratēģiju, ko papildina pietiekami konkrēti pasākumi. Ilgtspējīgā veidā nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanu līdz 2014./15. gadam un veikt fiskālos pasākumus, kas paredzēti Padomes ieteikumos saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, un panākt, ka augstā valsts parāda attiecība sāk ilgtspējīgi samazināties. Lai panāktu ilgstošu fiskālās nelīdzsvarotības korekciju, ticamā veidā jāīsteno vērienīgas strukturālas reformas, kas palielinātu pielāgošanās spējas un veicinātu potenciālo izaugsmi. Īstenot diferencētu, izaugsmi veicinošu pieeju izdevumu samazināšanas jomā, tostarp piešķirot prioritāti savlaicīgiem kapitālizdevumiem ar lielu ekonomisko atdevi, kā arī piemērojot līdzsvarotu pieeju konsolidācijas pasākumu izstrādē un sekmējot vidējā termiņa un ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju. Vairāk izmantot PVN pamatlikmi, lai palielinātu ieņēmumus.

2.

Veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu, tostarp vēl vairāk liberalizējot tiesību aktus teritoriālās plānošanas jomā un nodrošinot efektīvu plānošanas sistēmas darbību. Nodrošināt, ka politika mājokļu jomā (tostarp Help to Buy shēma) nesekmē pārmērīgu un pārdrošu hipotekāro kreditēšanu, un nodrošināt lielāku piedāvājumu, lai izvairītos no mājokļu cenu pieauguma. Īstenot reformas arī zemes un nekustamā īpašuma nodokļu jomā, lai samazinātu izkropļojumus un veicinātu mājokļu savlaicīgu būvniecību. Veikt pasākumus, lai uzlabotu īres tirgu darbību, jo īpaši padarot garākus izīrēšanas nosacījumus pievilcīgākus gan īrniekiem, gan mājokļu īpašniekiem.

3.

Izmantojot par pamatu programmu “Youth Contract”, pastiprināt pasākumus, lai novērstu jauniešu bezdarbu, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem shēmu. Uzlabot māceklības programmu kvalitāti un pagarināt to ilgumu, vienkāršot kvalifikāciju sistēmu un paplašināt darba devēju iesaisti, jo īpaši augsta un vidēja līmeņa tehnisko prasmju apguvē. Samazināt to 18–24 gadus veco jauniešu skaitu, kuri ieguvuši tikai pamatprasmes ļoti zemā līmenī, tostarp efektīvi īstenojot Stažēšanās programmu.

4.

Pastiprināt centienus nolūkā atbalstīt mājsaimniecības ar maziem ienākumiem un samazināt bērnu nabadzību, rūpējoties par to, ka “Universālais kredīts” un citas sociālās labklājības reformas nodrošina taisnīgu nodokļu un pabalstu sistēmu ar skaidrākiem nodarbinātības stimuliem un atbalsta pakalpojumiem. Paātrināt plānoto pasākumu īstenošanu, lai samazinātu bērnu aprūpes izmaksas un uzlabotu tās kvalitāti un pieejamību.

5.

Veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu banku un ārpusbanku finansējuma pieejamību uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot, ka pasākumi galvenokārt tiek vērsti uz dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Mazināt šķēršļus ienākšanai banku nozarē, samazināt izmaksas par bankas maiņu un atvieglināt jaunu, konkurējošu banku izveidi, pārdodot banku aktīvus. Efektīvi īstenot Finanšu politikas komitejas ieteikumus par banku kapitāla prasību piesardzīgu novērtējumu un konstatētā kapitāla trūkuma novēršanu.

6.

Veikt pasākumus, lai atvieglinātu ieguldījumu savlaicīgu palielinājumu infrastruktūrā, jo īpaši veicinot efektīvākus un stabilākus plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesus. Izveidot stabilu tiesisko regulējumu par ieguldījumiem jaunā enerģijas ražošanas jaudā, tostarp atjaunojamos energoresursos. Uzlabot transporta tīklu jaudu un kvalitāti, nodrošinot lielāku plānošanas un finansējuma paredzamību un noteiktību un izmantojot visefektīvāko publiskā vai privātā sektora kapitāla avotu apvienojumu.