3.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/31

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 19. novembris),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

(2013/703/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Pēc Portugāles lūguma Padome 2011. gada 17. maijā ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES (2) piešķīra Portugālei finanšu palīdzību. Šāda palīdzība tika piešķirta, lai atbalstītu stingru ekonomikas un finanšu reformu programmu (“programma”), kuras mērķis ir atjaunot uzticību, ļaut ekonomikai atkal uzsākt ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošināt finanšu stabilitāti Portugālē, eurozonā un Savienībā.

(2)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. panta 10. punktu Komisija kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) no 2013. gada 16. septembra līdz 3. oktobrim ir veikusi apvienoto astoto un devīto pārskatu par Portugāles iestāžu panākto progresu saskaņā ar programmu pieņemto pasākumu īstenošanā.

(3)

Šā gada otrajā ceturksnī reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa pieaugums atkal kļuva pozitīvs, un arī īstermiņa rādītāji liecina, ka lejupslīdes zemākais punkts pakāpeniski jau ir sasniegts. Paredzams, ka šogad reālais IKP samazināsies vidēji par 1,8 %, savukārt 2014. un 2015. gadā tas palielināsies par attiecīgi 0,8 % un 1,5 %. Sagaidāms, ka spriedze darba tirgū nedaudz samazināsies. Tomēr paredzams, ka bezdarba līmenis nākamajā gadā sasniegs savu augstāko punktu, proti, 17,7 %, pēc tam tas sāks pakāpeniski samazināties. Pastāv liela nedrošība attiecībā uz makroekonomisko perspektīvu, jo prognozētās atlabšanas ilgtspēja 2014. un 2015. gadā ir atkarīga no tirdzniecības un finanšu tirgu pozitīvas attīstības, kas joprojām ir nestabila.

(4)

Līdz 2013. gada augustam salīdzinājumā ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā valsts kases deficīts ir samazinājies par 0,6 procenta punktiem no IKP (neskaitot ārkārtas faktorus). Labi nodokļu ieņēmumi un vairuma izdevumu posteņu stingra izpilde veicina budžeta izpildi. Tomēr ir konstatētas dažas novirzes no septītajā pārskatā par Portugāles iestāžu progresu saskaņā ar programmu pieņemto pasākumu īstenošanā (“septītais pārskats”) veiktās fiskālās prognozes. Šīs novirzes ietver trūkumus saistībā ar Savienības līdzekļu pārplānošanu un ostas ekspluatācijas koncesijas pārdošanas atlikšanu (vienreizēji pasākumi), kā arī citus faktorus, piemēram, lielākas, nekā prognozēts, iemaksas Savienības budžetā, dažus mazākus beznodokļu ieņēmumus, no Banco de Portugal ieguldījumu portfelī esošajām Grieķijas valsts obligācijām iegūto dividenžu pārvešanu uz Grieķiju, mazākas, nekā plānots, sociālās iemaksas publiskajā sektorā nodarbināto pensiju shēmā un lielākus izdevumus par algām un starppatēriņu. Tiek lēsts, ka pēc pagaidu budžeta piešķīrumu (0,3 % no IKP) izmantošanas šīs novirzes palielinās 2013. gada deficītu par neto 0,5 % no IKP. Turklāt budžeta deficītu palielināja arī BANIF – Banco Internacional do Funchal, SA paredzētais kapitāla ieguldījums 0,4 % apmērā no IKP, kaut arī programmas nolūkā šī darbība nebūtu jāņem vērā.

(5)

Valdība veic korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu programmā paredzētā deficīta mērķa (5,5 % no IKP) sasniegšanu, jo īpaši samazinot ieguldījumiem pieejamos līdzekļus un stingrāk kontrolējot nozaru ministriju starppatēriņu (0,1 % no IKP). Turklāt valdība paziņoja par vienreizēju shēmu, kuras mērķis ir atgūt nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu parādus; shēmas rezultātā ir paredzēts atgūt ieņēmumus aptuveni 0,4 % apmērā no IKP, un to papildina pastiprinātas sankcijas, ko piemēro noziedzīgu nodarījumu veicējiem nodokļu jomā.

(6)

Atjauninātās fiskālās prognozes liecina par fiskālo konsolidāciju 2013. gadam (ko mēra kā strukturālās bilances uzlabojumu) 0,5 % apmērā no IKP, kas ir nedaudz mazāk par septītajā pārskatā paredzētajiem 0,6 % no IKP. Prognozētā mērķa nesasniegšana galvenokārt ir izskaidrojama ar kavējumiem sākotnēji plānotā konsolidācijas pasākumu kopuma īstenošanā un tā daļēju aizstāšanu ar vienreizējiem pasākumiem, vienlaikus budžeta rezerves ir saskārušās ar neparedzētu spiedienu. Īstenošanas kavējumu iemesls ir dažādi ierobežojumi, tostarp politiskā krīze jūlijā un tai sekojošās izmaiņas valdībā; grūtības reaģēt uz Konstitucionālās tiesas 29. augustā pieņemto nolēmumu, saskaņā ar kuru daži noteikumi likumprojektā par jaunu pārkvalifikācijas sistēmu ir pretrunā konstitūcijai, kā arī tehniskās grūtības, kas pēc Konstitucionālās tiesas 5. aprīļa nolēmuma radās, īstenojot konkrētus pasākumus, jo īpaši iekasējot jaunās sociālā nodrošinājuma iemaksas par bezdarba un slimības pabalstiem, kuri pārsniedz minimālo apmēru.

(7)

Valdība ir atkārtoti apstiprinājusi savu apņemšanos 2014. gadā ievērot deficīta mērķi 4 % apmērā no IKP. Šajā saistībā valdība ir pieņēmusi konsolidācijas pasākumus, kas ir apmēram 2,3 % no IKP un daļēji kompensē arī tās novirzes no 2013. gada mērķa, kuras izpaudīsies 2014. gadā. Konsolidācijas pasākumi lielākoties ir iekļauti budžeta likumprojektā, savukārt daži pasākumi tiek īstenoti, izmantojot īpašus tiesību aktus. Pasākumiem galvenokārt ir pastāvīgs raksturs, un to pamatā lielākoties ir izdevumu ietaupījumi. To konsolidācijas pasākumu kopējā vērtība, kuri vajadzīgi paredzētās fiskālās korekcijas sasniegšanai, kopumā nav mainījusies salīdzinājumā ar septīto pārskatu – apmēram 4,7 miljardi euro kā pastāvīgi ietaupījumu pasākumi 2013. un 2014. gadā jeb 2,8 % no IKP. Tomēr iepriekš minēto 2013. gadā konstatēto īstenošanas kavējumu dēļ daļa no konsolidācijas pasākumiem tagad ir pārcelta uz 2014. gadu.

(8)

Vairākumam konsolidācijas pasākumu 2014. gadā – apmēram 1,8 % no IKP – būtu jāizriet no publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas, kas tika veikta iepriekšējā gadā ar mērķi palielināt taisnīgumu un efektivitāti sociālo pārvedumu piešķiršanā un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Galvenie publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas pasākumi izpaudīsies trijos galvenajos virzienos: 1) algu izdevumu ierobežošana publiskajā sektorā, ko panāk, samazinot darba ņēmēju skaitu publiskajā sektorā, vienlaikus palielinot kvalificētāku darba ņēmēju īpatsvaru, tuvinot publiskā sektora darba noteikumus privātā sektora noteikumiem un darot atalgojuma politiku pārredzamāku un atbilstīgāku nopelniem; 2) pensiju reforma un 3) nozaru izdevumu samazināšana nozaru ministrijās un programmās.

(9)

Lai kompensētu negatīvo novirzi no 2013. gada mērķa attiecībā uz budžeta izpildi un sasniegtu deficīta mērķi 4 % apmērā no IKP, publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas pasākumi ir jāpapildina ar citiem pastāvīgiem pasākumiem, kuru mērķis ir vēl vairāk uzlabot pašreizējās nodokļu un pabalstu struktūras efektivitāti un taisnīgumu (0,4 % apmērā no IKP). Turklāt tiks īstenoti vairāki vienreizēji pasākumi (0,2 % apmērā no IKP), kuri ar uzviju kompensēs izmaksas, ko radīs vienreizēji sākotnēji maksājumi pēc tādas darba attiecību pārtraukšanas shēmas ieviešanas publiskajā sektorā, kuras pamatā ir savstarpēja vienošanās.

(10)

Paredzams, ka parāda attiecība pret IKP 2013. gadā sasniegs savu augstāko punktu, proti, 127,8 %, un pēc tam samazināsies. Salīdzinājumā ar septīto pārskatu veiktā augšupvērstā pārskatīšana ir izskaidrojama ar to, ka dati par 2012. gada parādu ir koriģēti un tas tagad ir nedaudz lielāks, kā arī ar to, ka netika īstenotas dažas īstermiņa darbības parāda samazināšanai. Tagad jo īpaši ir paredzams, ka Sociālā nodrošinājuma stabilizācijas fonds pakāpeniskāk iegādāsies Portugāles valsts obligācijas un vispārējās valdības veicamie maksājumi Parpublica būs lielāki, nekā sākotnēji paredzēts, līdz stāsies spēkā jaunā EKS 2010 un tiks definēts uzņēmuma statuss. Turklāt saskaņā ar aplēsēm Valsts kases bilances pārpalikums gada beigās būs lielāks, nekā sākotnēji prognozēts (par apmēram 4 miljardiem euro).

(11)

Budžeta korekcijas procesu papildina virkne fiskālu strukturālo pasākumu, kuru mērķis ir pastiprināt kontroli pār valdības izdevumiem un uzlabot ieņēmumu iekasēšanu. Jo īpaši budžeta struktūra (tostarp centrālās, reģionālās un vietējās pārvaldes līmenī) ar visaptverošas reformas palīdzību tiek saskaņota ar publiskā sektora finanšu pārvaldības paraugpraksi. Jaunā saistību kontroles sistēma jau sniedz rezultātus, tomēr tās īstenošana ir stingri jāuzrauga, lai nodrošinātu to, ka pieejamais finansējums sedz saistības. Reformas valsts pārvaldē tiek turpinātas, lai modernizētu un racionalizētu nodarbinātību un struktūras valsts sektorā. Pateicoties panākumiem, kas gūti, īstenojot ieņēmumu administrēšanas reformu programmu, tiek uzlabota uzraudzība un nostiprināta ieņēmumu atbilstība. Labi panākumi ir gūti publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) pārskatīšanā, un 2013. gadā un turpmākajos gados tiek plānoti ievērojami ietaupījumi. Valsts uzņēmumi (VU) līdz 2012. gada beigām vidēji bija panākuši līdzsvarotus darbības rezultātus, un ir paredzētas papildu reformas, lai nepieļautu šo uzņēmumu darbības rezultātu atkārtotu pasliktināšanos. Reformas veselības aprūpes nozarē rada ievērojamus ietaupījumus, un to īstenošana kopumā turpinās atbilstīgi mērķiem.

(12)

Iepriekšējā gadā būtiski uzlabojās banku kapitāla rādītāji, ļaujot tām panākt atbilstību Eiropas Banku iestādes noteiktajām kapitāla rezervēm, kā arī pamata 1. līmeņa kapitāla programmas mērķim 10 % apmērā. Šīs kapitāla rezerves paliek pienācīgas arī tad, ja banku pašu kapitāla novērtējumam izmanto jaunās Kapitāla prasību direktīvas (CRD IV) noteikumus. Šie jaunie kapitāla noteikumi tiks piemēroti no 2014. gada janvāra. Banco de Portugal pašlaik izstrādā pārejas noteikumus CDR IV ieviešanai. Orientējošā aizdevumu un noguldījumu attiecības mērķvērtība 120 %, kas jāsasniedz līdz 2014. gadam, visticamāk, tiks panākta; jau tagad dažas bankas ir zem šā sliekšņa. Tiek pastiprināti centieni dažādot uzņēmumu finansējuma avotus. Balstoties uz pašreizējo valdības finansēto kredītlīniju nesen veikto ārējo revīziju un politikas ieteikumu kopumu, iestādes iesniedza pasākumu plānu, kura mērķis ir uzlabot minēto instrumentu darbību un pārvaldību. Pašlaik tiek pabeigts krīzes pārvaldības instrumentu kopums. Darbojas banku noregulējuma fonds, ir ieviestas agrīnas iejaukšanās pilnvaras, un likums par rekapitalizāciju ir grozīts, lai ņemtu vērā Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (3).

(13)

Veiksmīgi tiek īstenotas izaugsmi un konkurētspēju veicinošas strukturālās reformas. 2013. gada 1. oktobrī stājās spēkā jauns atlaišanas pabalstu samazinājums, un ir izveidoti divi kompensācijas fondi, lai daļēji finansētu atlaišanas pabalstus. Ir veikti papildu pasākumi, lai stiprinātu aktīva darba tirgus politiku. Izglītības jomā ir pieņemti papildu pasākumi, gūstot kopumā apmierinošus panākumus.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (4), kuras mērķis ir mazināt šķēršļus ienākšanai tirgū un sekmēt konkurenci un ekonomisko aktivitāti, atvieglojot jauniem tirgus dalībniekiem piekļuvi tirgum dažādos ekonomikas režīmos, tiek īstenota pietiekamā tempā, un tās transponēšana ir tuvu noslēgumam. Tika pieņemts pamatlikums, kura mērķis ir uzlabot to reglamentēto profesiju darbību, kuras apvienotas arodorganizācijās, un nākamais solis šīs reformas pabeigšanai ir pārskatīt attiecīgo astoņpadsmit profesiju statūtus. Spēkā ir jau stājies pamatlikums, ar ko nosaka galvenos svarīgāko valsts regulatīvo iestāžu darbības principus, piešķirot tām ievērojamu neatkarību un autonomiju, un drīz tiks pieņemti dažādu nozaru regulatoru statūti. Elektroenerģijas tarifu parāda samazināšanas pasākumu īstenošana ir aizkavējusies, taču valdība nesen ir nākusi klajā ar jaunu nodokli, lai daļēji atrisinātu šo jautājumu. Ir pieņemtas dažas tiesību normas, kuru mērķis ir vienkāršot licencēšanas procedūras un citus administratīvos slogus, piemēram, priekšlikums jaunam pamatlikumam par zemi, teritoriālo plānošanu un pilsētvidi.

(15)

Joprojām ir vajadzīgs lielāks progress, lai padarītu transporta nozari ilgtspējīgāku un atvērtāku konkurencei. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finansiālā situācija ir nedaudz uzlabojusies, taču ir vajadzīgi ievērojami papildu centieni, lai līdz 2015. gadam panāktu līdzsvarotus darbības rezultātus. Jāpaātrina reformas ostu jomā.

(16)

Ir pieņemti daži papildu pasākumi, lai uzlabotu uzņēmumu, jo īpaši mazu un vidēju uzņēmumu (MVU), likviditātes situāciju.

(17)

Tiesu sistēmas reformas ir tuvu noslēgumam. Ir gūti panākumi neizskatīto lietu skaita samazināšanā un vērienīgu reformu īstenošanā, piemēram, tiesu apgabalu ģeogrāfiskā reorganizēšana un Civilprocesa kodeksa reforma jau ir vai drīzumā tiks pabeigtas. Tomēr tiesu sistēmas darbība, kas ir būtiska pareizai un taisnīgai ekonomikas darbībai, ir nepārtraukti jāuzlabo, veicot šādus pasākumus: i) nodrošinot līgumu un konkurences noteikumu efektīvu un laicīgu izpildi; ii) pārstrukturēšanas rezultātā palielinot tiesu sistēmas efektivitāti un pieņemot jaunus tiesu pārvaldības modeļus; iii) turpinot paātrināt lietu izskatīšanu tiesas sistēmā (tostarp ar nodokļiem saistītu lietu izskatīšanu).

(18)

Ņemot vērā šo attīstību, būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2011/344/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. panta 7. līdz 9. punktu aizstāj ar šādiem:

“7.   Saskaņā ar saprašanās memorandā paredzētajiem noteikumiem Portugāle 2013. gada laikā pieņem šādus pasākumus:

a)

vispārējās valdības budžeta deficīts 2013. gadā nepārsniedz 5,5 % no IKP. Šā deficīta aprēķinā neņem vērā iespējamās budžeta izmaksas par banku atbalsta pasākumiem valdības finanšu sektora stratēģijas kontekstā. 2013. gada budžetā un papildu budžetā iekļautos konsolidācijas pasākumus konsekventi īsteno visa atlikušā gada garumā. Turklāt gadījumā, ja budžeta izpildē rodas turpmākas novirzes, valdība īsteno papildu korektīvus pasākumus;

b)

Portugāle turpina īstenot privatizācijas programmu;

c)

Portugāle publiskā sektora pārvaldē pabeidz īstenot kopējo pakalpojumu stratēģiju;

d)

Portugāle turpina slimnīcu tīkla reorganizāciju un racionalizāciju, specializējot, koncentrējot un samazinot slimnīcu sniegtos pakalpojumus, apvienojot slimnīcu vadību un darbību, un nodrošina to, ka tiek īstenots daudzgadu darbības plāns slimnīcu reorganizācijai;

e)

pēc grozījumu pieņemšanas Likumā 6/2006 par jaunajiem pilsētas īpašumu īres līgumiem un dekrētlikumā, ar ko vienkāršo renovācijas administratīvo procedūru, Portugāle veic mājokļu tirgus darbības visaptverošu izvērtēšanu;

f)

Portugāle izstrādā valsts mēroga zemes reģistrācijas sistēmu, lai panāktu ieguvumu un izmaksu vienlīdzīgāku sadalījumu pilsētu plānošanā;

g)

vienlaikus ievērojot Konstitucionālās tiesas 2013. gada 26. septembra nolēmumu, Portugāle izstrādā un īsteno darba tirgū alternatīvus reformu risinājumus, kam ir līdzīga ietekme kā tām reformām, kuras ar minēto nolēmumu tika pasludinātas par neatbilstošām konstitūcijai;

h)

makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas nolūkā Portugāle veicina tādas atalgojuma sistēmas attīstību, kas atbilst mērķim sekmēt darba vietu radīšanu un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju. Programmas darbības laikposmā minimālā alga tiek palielināta tikai tad, ja to pamato norises ekonomikā un darba tirgū;

i)

Portugāle turpina uzlabot savas aktīva darba tirgus politikas efektivitāti saskaņā ar novērtējuma ziņojumu un rīcības plānu valsts nodarbinātības dienestu darbības uzlabošanai;

j)

Portugāle turpina īstenot savos rīcības plānos izklāstītos pasākumus, lai uzlabotu vidējās izglītības, kā arī arodizglītības un apmācības kvalitāti; jo īpaši valdība iesniedz plānus, ar kuriem nodrošina efektīvāku sistēmu skolu finansēšanai, un izveido references profesionālās skolas;

k)

Portugāle pabeidz pieņemt atlikušos sektorālos grozījumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (5);

l)

valdība iesniedz Portugāles parlamentam grozītos arodorganizāciju statūtus;

m)

Portugāle pieņem atbilstošos grozījumus valsts regulatoru statūtos;

n)

Portugāle publicē ceturkšņa ziņojumus par atgūšanas likmēm, uzņēmumu maksātnespējas lietu izskatīšanas ilgumu un izmaksām, nodokļu lietu izskatīšanas ilgumu un izmaksām, kā arī izpildu tiesvedības lietu pabeigšanas koeficientu;

o)

Portugāle uzlabo uzņēmējdarbības vidi, pabeidzot iesāktās reformas administratīvā sloga samazināšanai (pilnībā darbotiesspējīgs vienotais kontaktpunkts, kas paredzēts Direktīvā 2006/123/EK, un “nulles atļaujas” projekti) un vēl vairāk vienkāršojot esošās licencēšanas procedūras, noteikumus un citus ekonomiku apgrūtinošus administratīvus slogus, kas ir būtisks šķērslis saimnieciskās darbības attīstībai;

p)

Portugāle pabeidz ostu pārvaldes sistēmas reformu, tostarp ostu ekspluatācijas koncesiju pārstrādāšanu;

q)

Portugāle īsteno pasākumus, kas veicina pasta un telekomunikāciju nozares darbību;

r)

Portugāle īsteno pasākumus, kas veicina transporta sistēmas darbību;

s)

Portugāle īsteno pasākumus, ar kuriem likvidē enerģijas tarifu parādu;

t)

Portugāle nodrošina, ka PPP tiek piemērots jaunais tiesiskais un institucionālais satvars un ka saskaņā ar valdības iesniegto stratēģisko plānu un atbilstīgi pārskatītajam tiesiskajam regulējumam notiek atkārtotas sarunas PPP ceļu būves līgumiem, lai jo īpaši 2013. gadā gūtu būtiskus fiskālos ieguvumus;

u)

Portugāle turpina veltīt uzmanību pasākumiem, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nostiprinātu nodokļu maksātāju atbilstību noteikumiem.

8.   Saskaņā ar saprašanās memorandu Portugāle 2014. gada laikā pieņem šādus pasākumus:

a)

vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā nepārsniedz 4 % no IKP. Šā deficīta aprēķinā neņem vērā iespējamās budžeta izmaksas par banku atbalsta pasākumiem valdības finanšu sektora stratēģijas kontekstā. Lai sasniegtu šo mērķi, Portugāle veic konsolidācijas pasākumus 2,3 % apmērā no IKP, galvenokārt izmantojot 2014. gada budžeta likumu. Pasākumiem lielākoties ir pastāvīgs raksturs, un to pamatā ir izdevumu ietaupījumi;

b)

konsolidācijas pasākumu kopums balstās uz izdevumu mazināšanas pasākumiem, kas sagatavoti, veicot publiskā sektora izdevumu pārskatīšanu. Kopumā šo pasākumu apjoms 2014. gadā sasniedz 1,8 % no IKP, un šie pasākumi cita starpā ir:

i)

algu izdevumu ierobežošana publiskajā sektorā, ko panāk, samazinot darba ņēmēju skaitu publiskajā sektorā, vienlaikus palielinot kvalificētāku darba ņēmēju īpatsvaru, proti, izmantojot pārkvalifikācijas programmu un brīvprātīgas darba attiecību pārtraukšanas shēmu; publiskā un privātā sektora darba noteikumu turpmāka tuvināšana (tostarp palielinot darba stundu skaitu un samazinot atvaļinājumu) un vienotas algu skalas ieviešana, kā arī algas piemaksu racionalizācija. Darba ņēmēju iemaksas īpašajās veselības apdrošināšanas shēmās tiek palielinātas, tādējādi sekmējot publiskā sektora izdevumu taisnīguma un efektivitātes pieaugumu;

ii)

pensiju sistēmas reformas, paaugstinot likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar ilgtspējas faktora izmaiņu palīdzību, civildienesta ierēdņu pensiju aprēķinam paredzēto noteikumu (CGA) saskaņošana ar vispārējā pensiju sistēmā piemērojamiem noteikumiem, vienlaikus saglabājot pabalstus, kas nesasniedz minimālās robežvērtības, un – attiecībā gan uz CGA režīmu, gan vispārējo pensiju sistēmu – racionalizējot apgādnieka zaudējuma pensijas gadījumos, kad tās tiek apvienotas ar citām pensijām;

iii)

ar starppatēriņu un izdevumu programmām saistīti ietaupījumi nozaru ministrijās. Ņemot vērā politiskos un juridiskos riskus, dažus pasākumus var daļēji vai pilnībā aizstāt ar citiem līdzvērtīga apmēra un kvalitātes pasākumiem;

c)

publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas pasākumu kopumu papildina citi pastāvīgi ieņēmumu jomas pasākumi, kuru mērķis ir vēl vairāk uzlabot pašreizējās nodokļu un pabalstu struktūras efektivitāti un taisnīgumu (0,4 % apmērā no IKP). Jo īpaši tiek paaugstināti nodokļi par uzņēmumu automašīnām, un tiek uzlaboti ar vidi un veselības aprūpi saistītie nodokļi, mainot vieglo dīzeļdzinēja automašīnu aplikšanu ar nodokli un palielinot akcīzes nodokli tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem. Tiek samazināti pensiju fondiem un nekustamā īpašuma fondiem piemērotie nodokļu atbrīvojumi, kas attiecas uz īpašumu aplikšanu ar nodokli. Tiek atcelti ierobežojumi, kurus piemēro statūtos paredzēto struktūrvienību locekļu sociālā nodrošinājuma iemaksām. Enerģētikas nozari apliek ar īpašu nodevu, lai samazinātu pārmērīgi augstus procentus šajā nozarē. Šīs nodevas rezultātā gūtos ienākumus daļēji izmanto, lai samazinātu tarifu parādu. Tiek pārdotas tiešsaistes azartspēļu licences, lai regulētu šo tirgu, un šo darbību arī apliek ar nodokli. Tiek ieviesta īpaša nodeva par plašsaziņas līdzekļu spektru, un finanšu iestādēm piemērojamā nodeva tiek palielināta. Turklāt tiek īstenoti vairāki vienreizēji pasākumi, kuri ar uzviju kompensēs izmaksas, ko radīs vienreizēji sākotnēji maksājumi pēc tādas darba attiecību pārtraukšanas shēmas ieviešanas publiskajā sektorā, kuras pamatā ir savstarpēja vienošanās. Šie pasākumi cita starpā ir CTT veselības fonda pārnešana uz valdības sektoru, ostas un tvertņu ekspluatācijas koncesiju pārdošana, kā arī īpašas dividendes, kas iegūtas, pārdodot valsts uzņēmuma pārmērīgās naftas rezerves;

d)

Portugāle iesniedz ziņojumu ar šādiem mērķiem:

i)

apzināt dienestu un jurisdikciju pārklāšanos starp centrālo un vietējo valdības līmeni, kā arī citu trūkumu avotus; un

ii)

reorganizēt ministriju decentralizēto dienestu tīklu, galvenokārt ar Lojas do Cidadão (vienas pieturas aģentūra) tīklu un citām pieejām, efektīvāk aptverot ģeogrāfiskos reģionus un pastiprinot kopēju pakalpojumu un digitālās pārvaldības izmantošanu;

e)

Portugāle turpina slimnīcu tīkla reorganizāciju un racionalizāciju, specializējot, koncentrējot un samazinot slimnīcu sniegtos pakalpojumus un apvienojot slimnīcu vadību un darbību, un nodrošina to, ka tiek īstenots daudzgadu darbības plāns slimnīcu reorganizācijai;

f)

Portugāle īsteno plānu, lai izveidotu neatkarīgu uzņēmumu loģistikas pakalpojumu sniegšanai gāzes un elektroenerģijas jomā;

g)

Portugāle īsteno pasākumus, kas veicina transporta sistēmas darbību;

h)

Portugāle izvērtē fakultatīva naudas līdzekļu uzskaites režīma ietekmi PVN jomā;

i)

Portugāle veic uzskaiti un novērtējumu attiecībā uz to noteikumu izmaksām, kuri, visticamāk, spēcīgāk ietekmēs ekonomikas darbību.

9.   Lai atgūtu uzticību finanšu sektoram, Portugāle tiecas saglabāt atbilstīgu kapitāla līmeni savā banku nozarē un nodrošināt sakārtotu procesu parādsaistību samazināšanai, ievērojot saprašanās memorandā noteiktos termiņus. Šajā saistībā Portugāle īsteno Portugāles banku nozares stratēģiju, par ko panākta vienošanās ar Komisiju, ECB un SVF, tā, lai tiktu saglabāta finanšu stabilitāte. Jo īpaši Portugāle:

a)

uzrauga banku pāreju uz jaunajiem kapitāla noteikumiem, kas izklāstīti Kapitāla prasību direktīvā IV (CRD IV), un nodrošina, ka kapitāla rezervju līmenis arī turpmāk atbilst sarežģītajai darbības videi;

b)

iesaka bankām ilgtspējīgā veidā stiprināt to nodrošinājumu rezerves;

c)

nodrošina banku nozares parādsaistību līdzsvarotu un sakārtotu samazināšanu, kas joprojām ir būtiski, lai pastāvīgi likvidētu finansējuma nelīdzsvarotību un vidējā termiņā mazinātu atkarību no Eurosistēmas finansējuma. Banku finansējuma un kapitāla plānus pārskata reizi ceturksnī;

d)

veicina uzņēmumu (un jo īpaši MVU) finansējuma alternatīvu diversifikāciju, izmantojot dažādus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot uzņēmumu pieeju kapitāla tirgiem;

e)

turpina racionalizēt valsts īpašumā esošo CGD grupu;

f)

uztic konkursa procedūrā izvēlētiem uzņēmumiem to BPN kredītu pārvaldību, kuri pašlaik ir Parvalorem turējumā, pilnvarojot šos uzņēmumus pakāpeniski atgūt aktīvus; un nodrošina savlaicīgu meitasuzņēmumu un pārējo divu valstij piederošo īpašam nolūkam dibināto sabiedrību aktīvus;

g)

pamatojoties uz priekšlikumiem, kuru mērķis ir veicināt uzņēmumu finansējuma alternatīvu diversifikāciju, izstrādā un īsteno risinājumus, kas uzņēmumiem sniedz finansējuma alternatīvas salīdzinājumā ar tradicionāliem banku kredītiem; un, balstoties uz nesen veiktās ārējās revīzijas rezultātiem un iesniegto plānu, izvērtē iespējas uzlabot pašreizējo valdības finansēto kredītlīniju darbību un pārvaldību;

h)

analizē banku atlabšanas plānus un sniedz sistēmai vadlīnijas par atlabšanas plāniem, un sagatavo noregulējuma plānus, pamatojoties uz banku iesniegtajiem ziņojumiem. Valdība iesniedz Portugāles parlamentam vajadzīgos rekapitalizācijas likuma grozījumus, kuros ņemts vērā Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi;

i)

īsteno finanšu iestādēm paredzētu sistēmu, kā iesaistīties mājsaimniecību parādu ārpustiesas pārstrukturizācijā, atvieglo pieteikšanos uzņēmumu parādu pārstrukturizācijai un īsteno rīcības plānu, kura mērķis ir palielināt sabiedrības informētību par pārstrukturizācijas līdzekļiem;

j)

sagatavo ceturkšņa ziņojumus par jauno pārstrukturizācijas līdzekļu īstenošanu; balstoties uz nesen veikto pētījumu, izvērtē alternatīvas, lai paplašinātu to uzņēmumu sekmīgu atlabšanu, uz kuriem attiecas PER (īpašā palīdzības procedūra uzņēmumiem, kas nonākuši nopietnās finansiālās grūtībās) un SIREVE (uzņēmumu atlabšanas sistēma, izmantojot ārpustiesas vienošanās par uzņēmumiem, kas nonākuši ekonomiskās grūtībās vai kam ir nenovēršama vai faktiska maksātnespēja).

2. pants

Šis lēmums stājas spējā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2013. gada 19. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L. LINKEVIČIUS

(1)  OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(2)  Padomes Īstenošanas lēmums 2011/344/ES (2011. gada 17. maijs) par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei (OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.).

(3)  OV C 216, 30.7.2013., 1. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).”