12.10.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/47

(1)

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir parasti nāvējoša vīrusu infekcijas slimība, ar ko slimo mājas cūkas un mežacūkas, un tā ievērojami traucē Savienības iekšējo tirdzniecību ar dzīvām cūkām un produktiem, kas iegūti no cūku sugas dzīvniekiem, kā arī to eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Pēc tam, kad 2007. gadā ĀCM apstiprināja Gruzijā, slimība izplatījās arī Krievijas Federācijā, kur ir ziņots par vairākiem šīs slimības uzliesmojumiem cūkām un mežacūkām visā Krievijas Eiropas daļā. Turklāt 2013. gada jūnijā Baltkrievija ziņoja, ka ĀCM uzliesmojums piemājas saimniecībās audzētām cūkām ir apstiprināts Grodņas reģionā, kas atrodas aptuveni 40 km no Lietuvas robežas un tuvu robežai ar Poliju.

(3)

ĀCM situācija valstīs, kas robežojas ar Eiropas Savienību, rada tiešu apdraudējumu cūku saimniecībām Savienībā, jo dalībvalstīs, kuras robežojas ar inficētajām trešām valstīm, vīrusu var ievazāt mežacūkas, kas no inficētajiem apgabaliem ienāk Savienības teritorijā, un automašīnas, ar kurām ir tikuši pārvadāti dzīvi dzīvnieki vai barība, turklāt vīrusu var ievazāt, arī nelikumīgi ievedot Savienībā no cūku sugas dzīvniekiem iegūtus produktus.

(4)

Attiecībā uz Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju ĀCM ievazāšanas risks Savienībā ir augstāks, ņemot vērā to, ka šīs slimības gadījumi un attīstība ir konstatēta Baltkrievijas un Krievijas Federācijas teritorijā, kas robežojas ar Savienību, un minētās dalībvalstis ir informējušas Komisiju un pārējās dalībvalstis par pasākumiem, kurus tās plāno pieņemt, lai aizsargātu savu un citu dalībvalstu teritorijas.

(5)

Lai nodrošinātu ātru rīcību gadījumā, ja tiktu ievazāts ĀCM, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija valsts ārkārtas rīcības plānu ietvaros, kas izstrādāti saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/60/EK (3), ir veikušas uzraudzību ar mērķi agrīni noteikt ĀCM gan mežacūkām, gan mājas cūkām, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir vairot izpratni par slimību un gatavību tai. ĀCM esamība pāri robežai Baltkrievijā rada tiešu apdraudējumu Lietuvai, un, lai mazinātu slimības izplatīšanas risku tās teritorijā gadījumā, ja ĀCM tiktu ievazāts, Lietuva gar robežu ar Baltkrieviju plāno izveidot 10 km platu buferzonu, kurā tiks samazināts uzņēmīgo saimniekorganismu blīvums, veicinot cūku nokaušanu un nepieļaujot krājumu atjaunošanu cūku saimniecībās.

(6)

Mežacūkas, kas pārvietojas pāri robežām starp slimības skartajām trešām valstīm un ES, rada ĀCM ievazāšanas risku, jo īpaši dažos intensīvas lauksaimniecības apgabalos, kuros audzētās kultūras pievilina mežacūkas. Lai mēģinātu samazināt šo risku, Lietuva kā risku mazinošu īstermiņa pasākumu, balstoties uz to, ka pieejamie priekšizpētes dati par sintētiskas smaržvielas saturošu repelentu lietošanas iedarbīgumu liecina par visnotaļ augstu efektivitāti un salīdzinoši ilgu darbības laiku, plāno izmantot minētos repelentus dažos savas teritorijas apgabalos, kuri atrodas tuvu Lietuvas austrumu robežai, lai atbaidītu mežacūkas no kukurūzas un citu lauksaimniecības kultūru laukiem.

(7)

Tādu transportlīdzekļu tīrīšana un dezinfekcija, kuri varētu būt bijuši saskarē ar ĀCM vīrusu, ir viens no piesardzības pasākumiem pret ĀCM ievazāšanu Savienībā. Tādēļ Komisijas Īstenošanas lēmumā 2013/426/ES (4) paredzēti konkrēti pasākumi, lai nepieļautu ĀCM vīrusa ievazāšanu Savienībā no Baltkrievijas un Krievijas Federācijas, un noteikta prasība atbilstoši iztīrīt un dezinficēt transportlīdzekļus, ar kuriem ir tikuši pārvadāti dzīvi dzīvnieki un barība un kuri iebrauc Savienībā no inficētajiem apgabaliem, kā arī pienācīgi dokumentēt šādu tīrīšanu un dezinfekciju.

(8)

Neatkarīgi no Komisijas Regulas (EK) Nr. 206/2009 (5) noteikumiem tas ĀCM ievazāšanas risks Savienībā, ko izraisa pa pastu sūtīti vai ceļotāju, it īpaši to, kuri ierodas no Baltkrievijas un Krievijas Federācijas, bagāžā ievesti personīgam patēriņam paredzēti cūku izcelsmes produktu sūtījumi, pārsniedz nenozīmīgu risku, un iebraukšanas punktos ir vajadzīga papildu kontrole.

(9)

Turklāt, izmantojot konkrētai mērķauditorijai domātas izpratni veicinošas kampaņas, būtu jāvairo izpratne par ĀCM ievazāšanas risku un sekām plašā ieinteresēto personu lokā, ieskaitot veterinārārstus, profesionālus un nekomerciālus lauksaimniekus, kravas automašīnu vadītājus, muitas darbiniekus, pasažierus un plašu sabiedrību.

(10)

Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija 2013. gada augusta pirmajā nedēļā attiecīgi iesniedza savus plānus un izmaksu aplēses ārkārtas pasākumu īstenošanai apgabalos, kuri uzskatāmi par apdraudētiem saistībā ar ĀCM ievazāšanas risku no Baltkrievijas un Krievijas Federācijas. Lai nodrošinātu iesniegtajos plānos paredzēto uzraudzības pasākumu īstenošanu, ir vajadzīgs finansiāls atbalsts attiecībā uz personālu. Komisija ir pārbaudījusi plānus saistībā ar Savienības finansiālo ieguldījumu, un tika konstatēts, ka tie atbilst Direktīvai 2002/60/EK.

(11)

Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas veiktās darbības, lai tieši samazinātu slimības ievazāšanas risku Savienībā, proti, transportlīdzekļu tīrīšana un dezinfekcija, būtu jālīdzfinansē 100 % apmērā.

(12)

Papildu uzraudzība, ko Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija veic apgabalos, kuros ir augstāks slimības ievazāšanas risks, un pasākumi, ko minētās dalībvalstis veic izpratnes veicināšanas kampaņas ietvaros, būtu jālīdzfinansē 50 % apmērā.

(13)

Lietuvas veiktie pasākumi, kuri saistīti ar repelentu izmantošanu konkrētos augsta riska apgabalos valsts austrumu robežas tuvumā un kuru mērķis ir samazināt mežacūku radīto slimības ievazāšanas risku Savienībā, būtu jālīdzfinansē 50 % apmērā. Īpašie pasākumi, ko Lietuva īsteno, lai samazinātu cūku blīvumu pie robežas ar Baltkrieviju, būtu jālīdzfinansē 30 % apmērā.

(14)

Ņemot vērā pasākumu neatliekamo raksturu, izdevumi, kas Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai radušies kopš ārkārtas pasākumu izziņošanas dienas – 2013. gada 2. jūlija –, būtu jāuzskata par attiecināmiem izdevumiem Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanai.

(15)

Lēmuma 2009/470/EK 8. panta 3. punkts paredz, ka attiecībā uz Savienības finansiālo ieguldījumu ir jānosaka attiecināmās izmaksas un līdzfinansējuma likme. Tomēr, ņemot vērā nepieciešamību novērst pārmērīgus tēriņus no Savienības budžeta, būtu jānosaka maksimālās summas, kuras atspoguļo samērīgu atmaksu par konkrētiem uzraudzības pasākumiem.

(16)

Samērīga atmaksa ir maksājums par materiāliem vai pakalpojumiem ar tirgus cenām samērojamās cenās. Kamēr Komisija vēl nav veikusi pārbaudes uz vietas, ir nepieciešams apstiprināt īpašu Savienības finansiālo ieguldījumu attiecībā uz Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

(17)

Finansiālo ieguldījumu izmaksā ar nosacījumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un ka iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

(18)

Ņemot vērā to, ka Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas iesniegtie plāni par ārkārtas pasākumiem, kas 2013. gadā veikti pret ĀCM ievazāšanu no Baltkrievijas un Krievijas Federācijas, ir pietiekami detalizēts pamats Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (6) 94. panta izpratnē, šis lēmums uzskatāms par finansēšanas lēmumu attiecībā uz izdevumiem, kas paredzēti darba programmā dotācijām.

(19)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

i)

EUR 15 000 Igaunijai;

ii)

EUR 80 000 Latvijai;

iii)

EUR 46 000 Lietuvai;

iv)

EUR 20 000 Polijai.

i)

EUR 0,5 par katru mājas cūku, no kuras ņemts paraugs;

ii)

EUR 5 par katru mežacūku, no kuras ņemts paraugs;

iii)

EUR 2 par katru ELISA testu;

iv)

EUR 10 par katru PĶR testu;

v)

EUR 10 par katru veikto virusoloģisko testu.

a)

laboratorisku testēšanu:

b)

personālu (neatkarīgi no statusa), kas pilnībā vai daļēji ir īpaši norīkots īstenot programmās paredzētos uzraudzības pasākumus, izņemot laboratorisko testēšanu;

c)

pieskaitāmām izmaksām, kas ir 7 % apmērā no a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu summas.

a)

EUR 20 000 Igaunijai;

b)

EUR 735 000 Latvijai;

c)

EUR 738 000 Lietuvai;

d)

EUR 98 000 Polijai.

a)

EUR 10 000 Igaunijai;

b)

EUR 14 000 Latvijai;

c)

EUR 40 000 Lietuvai;

d)

EUR 25 000 Polijai.

a)

atbilstīgi I pielikumam sagatavotu galīgo tehnisko ziņojumu par 1. pantā minēto uzraudzības pasākumu tehnisko īstenošanu, tostarp laikposmā no 2013. gada 2. jūlija līdz 2013. gada 31. decembrim gūtajiem rezultātiem;

b)

atbilstīgi II pielikumam un elektroniskā formātā sniegtu galīgo finanšu pārskatu par izdevumiem, kas radušies laikposmā no 2013. gada 2. jūlija līdz 2013. gada 31. decembrim;

c)

rezultātiem, kas gūti visās uz vietas veiktajās pārbaudēs saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 11. panta 1. punktu.