a)

sabiedriskajā apspriešanā kļuva skaidrs, ka ieinteresētās personas atbalsta Komisijas mērķtiecīgo pieeju darba prioritāšu noteikšanā, lai nodrošinātu galvenos elementus, kas vajadzīgi iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanai. Ieinteresētās personas uzskata, ka Komisija apspriešanā ir norādījusi svarīgākos uzdevumus, kas jāveic, lai ciešāk integrētu iekšējo enerģijas tirgu, un ka 2014. gada prioritāšu sarakstos nevajadzētu iekļaut vēl citus uzdevumus;

b)

vairākas ieinteresētās personas uzsver, ka ļoti svarīgi ir pienācīgi īstenot jau pieņemtos tīkla kodeksus, un dažas no tām aicina Komisiju un ACER aktīvāk iesaistīties saskaņotas īstenošanas nodrošināšanā. Turklāt ieinteresētās personas vēlas gūt skaidrību par pieņemto tīkla kodeksu grozījumiem nākotnē un to pārvaldību. Viena no ieinteresētajām personām norādījusi, ka akūti nepieciešams vispārējs un vienots definīciju saraksts, kas būtu piemērojams visiem tīkla kodeksiem;

c)

vairākas ieinteresētās personas uzsvēra: svarīgi, lai process būtu pārredzams, efektīvs un saskaņots un būtu garantēta ieinteresēto personu aktīva iesaiste jau no paša sākuma. Tāpat tika minēta nepieciešamība atvēlēt atbilstošus laikposmus kvalitatīvu tīkla kodeksu izstrādei, paredzot pietiekamu laiku apspriedēm ar attiecīgajām iesaistītajām personām. Šajā sakarā ieinteresētās personas ierosinājušas galveno pamatnostādņu un tīkla kodeksu priekšlikumu projektiem pievienot attiecīgo ietekmes novērtējumu, kura sagatavošanā notikusi apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

a)

vairākas ieinteresētās personas pauda bažas, ka izstrādes posmā esošie tīkla kodeksi nenodrošina pienācīgu harmonizāciju Eiropas līmenī, norādot, ka daudzi lēmumi (piemēram, par vērtībām un metodēm) tiek pieņemti nevis pašā kodeksā, bet gan vēlākā lēmumu pieņemšanas/apstiprināšanas procesā, ko īsteno pārvades sistēmu operatori un valsts regulatīvās iestādes. Ieinteresētās personas ir nobažījušās, ka tas varētu novest pie papildu regulatīvā slāņa Eiropas līmenī, tādējādi palielinot tīklu pārvaldības un tirgus izveides noteikumu pašreizējo dažādību, nevis to novēršot;

b)

dažas ieinteresētās personas pauda bažas par dažādu tīkla kodeksu iespējamo savstarpējo neatbilstību un norādīja, ka vairāku tīkla kodeksu izstrāde atbilstīgi vienām un tām pašām galvenajām pamatnostādnēm nav izrādījusies visefektīvākā pieeja Eiropas noteikumu ieviešanai, tāpēc šīs personas ierosināja izstrādāt tikai vienu tīkla kodeksu atbilstīgi attiecīgajām galvenajām pamatnostādnēm. Dažas ieinteresētās personas uzsvēra, ka savstarpējās atbilstības nodrošināšanai vismaz daži tīkla kodeksi jāizstrādā kopā – piemēram, noteikumi par prasībām ģeneratoriem, noteikumi par ilgāka termiņa (iepriekšparedzētu) jaudas sadali, balansēšanas noteikumi un noteikumi par prasībām, kas piemērojamas ārkārtas situācijās;

c)

vairākas ieinteresētās personas atbalsta ieceri izstrādāt noteikumus par harmonizētām pārvades tarifu struktūrām, jo tarifu struktūru pašreizējā daudzveidība rada nevienlīdzību ES elektroenerģijas ģeneratoru vidū – piemēram, dažiem ģeneratoriem ir jāmaksā tīkla tarifi, bet citiem tas nav jādara;

d)

ENTSO-E pauda bažas, ka 2014. gada prioritāšu sarakstā nav ietverti noteikumi par investīciju stimuliem, kas bija iekļauti 2013. gada sarakstā. ENTSO-E uzskata, ka paļaušanās uz procesu, kas izveidots ar jauno regulu par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm (4) (TEN-E regulu), kura ietvaros EK var pieņemt pamatnostādnes, ja tā uzskata, ka metodoloģija, kas valsts regulatīvajām iestādēm jāpublisko līdz 2014. gada 31. martam, pamatojoties uz ACER sniegtajiem paraugprakses ieteikumiem, nav pietiekama, lai nodrošinātu kopīgu interešu projektu laicīgu īstenošanu un apdraud visas TEN-E regulas efektivitāti.

a)

vairums ieinteresēto personu pozitīvi uztver jaudas palielinājuma jautājuma iekļaušanu 2014. gada prioritāšu sarakstā un uzsver, ka par noteikumiem to izstrādes procesā detalizēti jāapspriežas ar ieinteresētajām personām un ka šiem noteikumiem jābūt saskaņā ar tīkla kodeksu par jaudas sadales mehānismiem. Vairākas ieinteresētās personas, tostarp ENTSO-G, norāda uz ciešo mijiedarbību starp noteikumiem par tarifiem un pakāpenisku jaudas palielinājumu, kā arī to, ka jāvelta uzmanība abu jomu savstarpējai atbilstībai;

b)

vairākas ieinteresētās personas, tostarp ENTSO-G, atbalsta ieceri 2014. gadā apzināt tirdzniecības noteikumu situāciju, lai noteiktu, vai ir nepieciešami saskaņoti Eiropas noteikumi par jaudas produktu un līgumu izstrādi attiecībā uz jaudas konstantumu, sadales ierobežojumiem un sekundārajiem tirgiem. Situācijas apzināšanā tiks ņemta vērā pieredze, kas gūta, īstenojot tīkla kodeksu par jaudas sadales mehānismiem un par balansēšanu, kā arī potenciālā ietekme, ko varētu radīt aizvien lielākā atjaunojamo energoresursu klātbūtne elektroenerģijas tirgos. Viena no ieinteresētajām personām ierosina sistemātiski analizēt atšķirības līgumu nosacījumos un pārvades sistēmu operatoru procesos katrā starpsavienojuma punktā. ENTSO-G aicina atzīt, ka jaudas un dažādu konstantuma līmeņu neatbilstība ir ieejas–izejas sistēmu izmantošanas nenovēršamas sekas. Viena no ieinteresētajām personām izteica stingrus iebildumus pret jaudas produktu un līgumu izstrādes lielāku harmonizāciju, jo tā neesot nepieciešama un novestu pie nepietiekama konstantas jaudas piedāvājuma un galu galā arī pie investīciju neefektivitātes. Tika arī norādīts, ka tirdzniecības noteikumiem nevajadzētu padarīt sarežģītāku Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1227/2011 (5) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību īstenošanu;

c)

viena no ieinteresētajām personām aicina izstrādāt tīkla kodeksu par gāzes kvalitāti un tīkla kodeksu par etalonefektivitāti, tostarp tarifiem, lai sasniegtu mērķi – iekšējā tirgus izveidi – efektīvi un rezultatīvi, un ierosina vispirms uzdot ACER salīdzināt visus Eiropas pārvades sistēmu operatorus, kā arī visus to sniegtos pakalpojumus;

d)

viena no ieinteresētajām personām ierosina prioritāšu sarakstā paredzēt pamatnostādņu izstrādi vēsturisko līgumu problēmas risināšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 23. panta 1. punktu.

a)

dažas ieinteresētās personas uztver pozitīvi noteikumus par principu noteikšanu, lai izvērtētu pārvades tīklu jaudas pietiekamību un līdz ar to prasības trešām pusēm. Citas ieinteresētās personas norāda, ka noteikumi par rezervēm, tīkla jaudas pietiekamību un jaudas mehānismiem nav iekļauti Elektroenerģijas regulas un Gāzes regulas 8. panta 6. punktā un līdz ar to, šķiet, nav juridiski pamatoti un būtu valstu valdību ziņā;

b)

vairākas ieinteresētās personas vēlas saņemt precīzāku informāciju par to, kas tiks iekļautos noteikumos par darbības koordināciju;

c)

viena no ieinteresētajām personām ierosina izstrādāt noteikumus par palīgpakalpojumu, kā arī visu veidu elastības un kapacitātes pakalpojumu iegādi, tirdzniecību un pārvaldību ar vispārējo mērķi izveidot tīkla atbalsta pakalpojumu – tostarp balansēšanas un visu veidu elastības pakalpojumu – Eiropas tirgu.

a)

vairākas ieinteresētās personas pauda viedokli, ka noteikumiem par tīkla pieslēgumu un ārkārtas situāciju procedūrām jābūt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 994/2010 (6) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem;

b)

ieinteresētās personas pauda bažas par tīkla pieslēguma noteikumu darbības jomu attiecībā uz novietojumsignālu sniegšanu un neatbalstīja šādu noteikumu izstrādi.

—

noteikumi par prasībām ģeneratoriem (posms: pieņemšana Komisijā),

—

noteikumi par sadales sistēmas operatora un rūpnieciskās slodzes pieslēgumu (posms: pieņemšana Komisijā),

—

noteikumi par augstsprieguma līdzstrāvas pārvades sistēmas pieslēgumu (tīkla kodeksa pabeigšana un sākums posmam, kurā to pieņem Komisijā),

—

noteikumi par operatīvo drošību (posms: pieņemšana Komisijā),

—

noteikumi par operatīvo plānošanu un grafika sastādīšanu (posms: pieņemšana Komisijā),

—

noteikumi par slodzes/frekvences kontroli un rezervēm (posms: pieņemšana Komisijā),

—

noteikumi par prasībām un procedūrām ārkārtas situācijām (tīkla kodeksa pabeigšana un sākums posmam, kurā to pieņem Komisijā),