(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbvietu radīšanai.

(3)

2009. gada 2. decembrī Padome saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu nolēma (1), ka Beļģijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. 2009. gada 2. decembrī, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome pieņēma ieteikumu ("Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikums") līdz 2012. gadam novērst pārmērīgo budžeta deficītu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu un 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2). Lai ticami un ilgtspējīgi samazinātu vispārējās valdības budžeta deficītu zem 3 % no IKP, Beļģijas iestādēm ieteica a) īstenot deficītu samazināšanas pasākumus 2010. gadā, kā bija plānots 2010. gada budžeta projektā, un pastiprināt plānotos fiskālos pasākumus 2011. un 2012. gadā; b) nodrošināt vidējos ikgadējos fiskālos pasākumus ¾ % no IKP laikā no 2010. gada līdz 2012. gadam, kam, pietiekamā līmenī atjaunojot primāro pārpalikumu, bija jāveicina pietiekami strauja valdības bruto parāda attiecības samazināšanās atjaunošanās ar mērķi sasniegt atsauces vērtību; c) precizēt pasākumus, kas vajadzīgi pārmērīga budžeta deficīta novēršanai līdz 2012. gadam, ja to pieļauj cikliskie nosacījumi, un straujākai budžeta deficīta mazināšanai, ja ekonomikas vai budžeta stāvoklis izrādītos labvēlīgāks, nekā bija gaidāms laikā, kad tika sagatavoti EDP ieteikumi; un d) stiprināt uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu fiskālo mērķu ievērošanu. Padome savos ieteikumos noteica termiņu, 2010. gada 2. jūniju, efektīvas rīcības veikšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punkta noteikumiem.

(4)

Saskaņā ar LESD 126. panta 8. punkta noteikumiem Padome 2013. gada 21. jūnijā nolēma, ka Beļģija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu tajā noteiktajā termiņā.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 3. punktu, ja faktiskā informācija atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 479/2009 liecina, ka iesaistītā dalībvalsts nav novērsusi pārmērīgu budžeta deficītu termiņā, ko nosaka saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu sniegtajā ieteikumā, Padomei ir nekavējoties jāpieņem lēmums saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, proti, ir jāpieprasa, lai dalībvalsts noteiktā termiņā veic deficīta samazināšanas pasākumus, ko Padome atzinusi par vajadzīgiem, lai mainītu situāciju.

(6)

Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē bija paredzēts, ka 2013. gadā saglabāsies nemainīgs reālais IKP un turpināsies 2012. gadā sācies iekšzemes pieprasījuma kritums. Lai gan mājsaimniecību patēriņš visticamāk būs nemainīgs, tiek prognozēts, ka investīcijas saruks, jo trūkst uzticēšanās visas ekonomikas mērogā, būvniecības nozare samazina darbību, kredītu izsniegšanas nosacījumi kļūst stingrāki un ražošanā ir daudz neizmantotas jaudas. Paredzams, ka gan privātais patēriņš, gan ieguldījumi palielināsies tikai no 2014. gada, kad iekšzemes pieprasījums būs galvenais virzītājspēks, veicinot reālā IKP pieaugumu par 1,2 %. Ņemot vērā šo pieaugušo iekšzemes pieprasījumu, tiek pieņemts, ka importa pieaugums panāks eksporta pieaugumu. Tas ierobežotu turpmāku peļņu no neto eksporta 2014. gadā pretstatā 2013. gadam, kad tiek prognozēts pozitīvs neto ārējā pieprasījuma pieaugums, kas novērsīs IKP kritumu.

(7)

Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi vispārējās valdības budžeta deficīts 2013. gadā samazināsies līdz 2,9 % no IKP. Sākotnēji 2013. gada budžetā bija paredzēts nomināls budžeta deficīts 2,15 % no IKP. Tomēr kopš budžeta izstrādes oficiālās pieauguma prognozes, kas bija budžeta pamatā (+0,7 % saskaņā ar Komisijas dienestu 2012. gada rudens prognozi), ir būtiski pārskatītas un samazinātas (līdz 0,2 % stabilitātes programmā 2012.–2016. gadam un 0,0 % tā pavasara prognozē). Tāpēc valdība ir atteikusies no nominālā deficīta mērķa un aizstājusi to ar saistībām uzlabot strukturālo bilanci par 1,0 % no IKP. Valdība 2013. gada martā papildus pasākumiem aptuveni 0,75 % apmērā no IKP 2013. gada sākotnējā budžetā vēl veica pasākumus, kas veido 0,2 % no IKP un kas ņemti vērā Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē. Šī prognoze paredz strukturālu uzlabojumu 2013. gadā par ¾ % no IKP, tostarp uzlabojumu ¼ procentu punkta apmērā, pateicoties mazākiem procentu izdevumiem.

(8)

Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēts, ka, ja netiks veiktas pārmaiņas politikā, deficīts turpinās pieaugt līdz 3,1 % no IKP, 2014. gadā pārsniedzot atsauces vērtību, lai gan prognozēts pieaugums, kas pārsniedz potenciālu. Šis jaunais kāpums ir saistīts ar sociālo pārvedumu patstāvīgo pieauguma tendenci un to, ka 2013. gada budžetā iekļauti arī vienreizēji un pagaidu ieņēmumi aptuveni 0,4 % apmērā no IKP, piemēram, t.s. nodokļu amnestija, telesakaru licenču pārdošana un ārkārtīgi lielas Beļģijas Nacionālās bankas dividendes.

(9)

Valsts parāds pieauga no 84 % no IKP 2007. gadā līdz gandrīz 100 % no IKP 2012. gadā. Deficīta un IKP dinamika veido aptuveni 6,5 procentu punktus no pieauguma, savukārt eksogēnie faktori veido aptuveni 9 procentu punktus galvenokārt saistībā ar glābšanas darbībām finanšu nozarē, veicot kapitāla ieguldījumus. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi 2014. gadā sagaidāms palielinājums līdz vairāk nekā 102 % no IKP. Valdība plāno pārdot finanšu aktīvus, lai 2013. gadā nodrošinātu parādu zem 100 % no IKP. Šajā ziņā valdība nesen paziņoja par Royal Park Investment (īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas tika radīta Fortis glābšanas apstākļos) pārdošanu, kas varētu samazināt parāda līmeni par 0,2 % no IKP.

(10)

Eiropas Komisijas 2012. gada ziņojums par fiskālo stabilitāti liecina, ka īstermiņa perspektīvā Beļģijā nevarētu rasties fiskālu problēmu risks. Tomēr vidēja termiņa līdz ilgtermiņa perspektīvā ir lieli fiskālās stabilitātes riski. Turklāt sabiedrības novecošanās ilglaicīgā ietekme uz budžetu Beļģijā ir krietni lielāka nekā vidēji ES – to galvenokārt iespaido pensiju izdevumu daļas pret IKP būtisks pieaugums nākamajās desmitgadēs. Lai gan 2011. gada decembra pensiju reforma bija nozīmīgs pozitīvs solis, ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai pilnībā atjaunotu publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti.

(11)

Patlaban tiek paredzēts, ka ar pasākumiem sākotnējā 2013. gada budžetā un 2013. gada marta budžeta kontrolē izdosies 2013. gadā samazināt deficītu zem 3 % no IKP. Tomēr saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi drošības rezerve, lai netiktu pārkāpta Līguma atsauces vērtība, ir ļoti maza. Turklāt korekcija patlaban vēl nav ilgtspējīga.

(12)

Ņemot vērā lielo nenoteiktību par ekonomikas un budžeta attīstību, budžeta mērķis, kas ieteicams korekcijas perioda pēdējā gadā, būtu jānosaka tādā līmenī, kas ir krietni zem atsauces vērtības, lai garantētu efektīvu un ilgstošu korekcijas īstenošanu noteiktajā termiņā.

(13)

Tādēļ ir pamatots 2013. gada budžeta deficīta papildu samazinājums līdz 2,7 % no IKP, kas atbilst strukturālam uzlabojumam 2013. gadā 1 % apmērā no IKP. Tāpēc un ņemot vērā iespējamo negatīvo netiešo ietekmi, tiek uzskatīts, ka vajadzīgi papildu pasākumi, kuru lēstā ietekme ir ¼ % no IKP.

(14)

Beļģija stabilitātes programmā 2012.–2016. gadam apņēmās panākt strukturāli sabalansētu budžetu 2015. gadā, pirms 2016. gadā sasniegt vidēja termiņa mērķi (VTM) par pārpalikumu (0,75 % no IKP) strukturālā izteiksmē. Pēc stabilitātes programmas 2012.–2016. gadam iesniegšanas, 2013. gada 28. maijā Komisijai nosūtītā vēstulē Beļģijas iestādes apņēmās veikt lielākus fiskālos pasākumus – ¾ % no IKP 2014. gadā. Tas ir pienācīgs pasākums, ņemot vērā arī parāda augsto līmeni, un atbildīs parāda samazināšanas kritērijam. Pēc 2016. gada Beļģijai būtu jāturpina gūt labus rezultātus, tiecoties sasniegt VTM, tostarp ievērojot izdevumu kritēriju un cenšoties izpildīt parāda samazināšanas kritēriju.

(15)

Turklāt Beļģijai būtu jānostiprina pensiju un sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēja. Šajā ziņā ir nepieciešami papildu pasākumi, lai novērstu plaisu starp faktisko un likumā noteikto pensionēšanās vecumu, turklāt pasākumi, kas paredzēti, lai sasaistītu likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar paredzamā mūža ilguma attīstību, ļaus nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju.

(16)

Turklāt Beļģijai būtu jāpieņem skaidri koordinācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka budžeta mērķi vidēja termiņa plānošanas perspektīvā ir saistoši federālā līmenī un apakšlīmeņos, tostarp nekavējoties jāpieņem noteikumi par vispārējās valdības budžeta sabalansētību/pārpalikumu, kas atbilst prasībām Līgumā par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību Ekonomikas un monetārajā savienībā.

(17)

Visbeidzot, lai nodrošinātu fiskālās konsolidācijas stratēģijas veiksmīgu īstenošanu, būs svarīgi arī atbalstīt fiskālo konsolidāciju ar visaptverošām strukturālām reformām atbilstīgi Beļģijai sagatavotajiem Padomes ieteikumiem saistībā ar Eiropas pusgadu un jo īpaši tiem, kuri saistīti ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru,