26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/52

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valdības budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbvietu radīšanai.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā saskaņā ar LESD 126. pantu, ko sīkāk reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), un kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa, paredzēts lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir paredzēti turpmāki noteikumi saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Saskaņā ar LESD 126. panta 5. punktu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts, Komisija nosūta attiecīgajai dalībvalstij atzinumu un attiecīgi informē Padomi. Komisija, ņemot vērā savu ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu un balstoties uz Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, kas sniegts atbilstoši LESD 126. panta 4. punktam, ir secinājusi, ka Maltā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir adresējusi Maltai atbilstošu atzinumu un 2013. gada 29. maijā informējusi par to Padomi (3).

(5)

LESD 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei ir jāņem vērā apsvērumi, ko var būt sniegusi attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Maltas gadījumā šajā vispārējā novērtējumā ir izdarīti turpmāk minētie secinājumi.

(6)

Saskaņā ar datiem, ko Maltas iestādes paziņoja 2013. gada aprīlī, 2012. gadā Maltas vispārējās valdības budžeta deficīts sasniedza 3,3% no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību 3 % no IKP. Saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu sagatavotajā Komisijas ziņojumā pausts uzskats, ka budžeta deficīts bijis tuvu atsauces vērtībai 3% no IKP, bet nevar uzskatīt, ka atsauces vērtība būtu pārsniegta izņēmuma kārtā LESD un Stabilitātes un izaugsmes pakta nozīmē. Konkrētāk, tas nav ekonomikas nopietnas lejupslīdes rezultāts Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Faktiskais IKP pieaugums 2010. un 2011. gadā vidēji bija virs 2 % gadā, proti, lielāks par potenciālo pieaugumu. Sākotnējie IKP dati, ko 2013. gada 11. martā publicēja valsts statistikas birojs, liecina, ka ekonomikas izaugsme 2012. gadā palēninājās, bet joprojām bija pozitīva — 0,8 %. Tiek lēsts, ka 2011. gada pozitīvā izlaides starpība būs kļuvusi negatīva 2012. gadā. Plānoto atsauces vērtības pārsniegšanu nevar uzskatīt par īslaicīgu. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi budžeta deficīts palielināsies līdz 3,7 % no IKP 2013. gadā un sasniegs 3,6 % no IKP 2014. gadā. Līgumā noteiktais budžeta deficīta kritērijs nav izpildīts.

(7)

Iesniegtie dati turklāt liecina, ka 2012. gadā tās vispārējās valdības bruto parāds sasniedza 72,1 % no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību — 60 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi parāda attiecība 2014. gadā palielināsies līdz 74,9 % no IKP. Pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšanas 2012. gada decembrī (4) Maltai bija noteikts trīs gadu pārejas periods, sākot no 2012. gada, lai panāktu parāda samazināšanas robežvērtības izpildi. Malta 2012. gadā nav guvusi pietiekamus panākumus, lai panāktu parāda samazināšanas robežvērtības ievērošanu, jo valsts strukturālais deficīts pasliktinājās, lai gan tam bija jāuzlabojas. Tādēļ var secināt, ka LESD noteiktais parāda kritērijs nav ievērots.

(8)

Saskaņā ar LESD un Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem Komisija savā ziņojumā analizēja arī “būtiskos faktorus”. Kā norādīts Stabilitātes un izaugsmes paktā, valstīm ar parāda attiecību virs 60 % no IKP (kā Maltai), šos faktorus drīkst ņemt vērā vienīgi lēmuma par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu sagatavošanas posmā, izvērtējot atbilstību saskaņā ar budžeta deficīta kritēriju, ja vispārējās valdības budžeta deficīts saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ja atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai īslaicīgi; bet Maltas gadījumā tas tā nav (5). Tajā pašā laikā minētie faktori ir ņemti vērā, veicot novērtējumu par parāda kritērija neievērošanu, bet tie, šķiet, arī neapšauba lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Konkrētāk, veicot novērtējumu par to, vai gūti pietiekami panākumi, lai ievērotu parāda mazināšanas robežvērtību, ir ņemta vērā parāda un deficīta palielināšanās ietekme saistībā ar finansiālo palīdzību eurozonas valstīm. Grieķijai paredzēto aizdevumu mehānisma, no Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta izmaksāto līdzekļu, kapitāla iemaksu Eiropas Stabilitātes mehānismā un darbību saskaņā ar Grieķijas programmu 2011.–2014. gadā kumulatīvā ietekme uz Maltas parādu būtu 3,9 % no IKP, bet budžeta deficītu — 0,1 % no IKP. Ņemot vērā šo darbību ietekmi, strukturālā konsolidācija, kas 2012. gadā nepieciešama Maltā, lai ievērotu parāda kritēriju, būtu bijusi mazāka, bet joprojām ievērojami pārsniegtu Maltas 2012. gadā faktiski veikto strukturālo konsolidāciju.