26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/43

PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko atceļ Lēmumu 2004/918/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Ungārijā

(2013/315/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2004. gada 5. jūlijā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līgums) 104. panta 6. punktu nolēma ar Lēmumu 2004/918/EK (1), ka Ungārijā pastāvēja pārmērīgs budžeta deficīts, un pieņēma ieteikumu saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu, lai pārmērīga budžeta deficīta situāciju novērstu līdz 2008. gada beigām.

(2)

Padome 2005. gada 18. janvārī saskaņā ar EK līguma 104. panta 8. punktu uzskatīja, ka Ungārija, reaģējot uz Padomes ieteikumu, nav rīkojusies efektīvi, un saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu 2005. gada 8. martā pieņēma vēl vienu ieteikumu, apstiprinot 2008. gadu kā termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Padome 2005. gada 8. novembrī nolēma, ka Ungārija otro reizi nav ievērojusi saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu sniegtos ieteikumus. Attiecīgi tā saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu 2006. gada 10. oktobrī Ungārijai adresēja trešo ieteikumu, ar kuru pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņš tika atlikts uz 2009. gadu. Padome 2009. gada 7. jūlijā secināja, ka var uzskatīt, ka Ungārijas iestādes ir efektīvi rīkojušās, reaģējot uz Padomes 2006. gada 10. oktobra ieteikumu, un, ņemot vērā nopietno ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu sniedza pārskatītu ieteikumu ( "Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikums"), kurā vēlreiz noteica jaunu termiņu deficīta novēršanai, proti, 2011. gadu. Komisija 2010. gada 27. janvārī secināja, ka Ungārija, reaģējot uzPadomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumu, ir rīkojusies efektīvi, kam Padome 2010. gada 16. februāra secinājumos piekrita, bet brīdināja par ievērojamiem riskiem.

(3)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 8. punkta noteikumiem Padome 2012. gada 24. janvārī nolēma, ka Ungārija, reaģējot uz Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumu, nav efektīvi rīkojusies termiņā, kas noteikts minētajā ieteikumā. Lai gan 2011. gadā Līguma atsauces vērtība 3 % no IKP netika pārsniegta, tas notika būtisku vienreizēju ieņēmumu, nevis strukturālas un ilgtspējīgas korekcijas rezultātā. To papildināja paredzēta strukturālās situācijas kumulatīva pasliktināšanās par vairāk nekā 2 % no IKP gan 2010. gadā, gan 2011. gadā salīdzinājumā ar ieteikto kumulatīvo fiskālo uzlabojumu 0,5 % apmērā no IKP. Turklāt, lai gan valsts iestādes 2012. gadā īstenoja strukturālus pasākumus, ar ko bija paredzēts lielā mērā kompensēt iepriekšējo pasliktināšanos, Līguma atsauces vērtība 3 % no IKP 2012. gadā tiktu atkārtoti ievērota vienīgi vienreizēju pasākumu rezultātā, kuri bija gandrīz 1 % apmērā no IKP, un 2013. gadā tā tiktu pārsniegta.

(4)

Padome 2012. gada 13. martā saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu pieņēma jaunu Ungārijai adresētu ieteikumu ("Padomes 2012. gada 13. marta ieteikums") par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu Ungārijā līdz 2012. gada beigām. Ungārijas iestādēm tika pieprasīts veikt šādus pasākumus, jo īpaši: i) ticamā un ilgtspējīgā veidā novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju līdz 2012. gadam; ii) veikt papildu fiskālos pasākumus vismaz ½ % apmērā no IKP, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts mērķis 2012. gadā panākt budžeta deficītu 2,5 % apmērā no IKP; un iii) veikt vajadzīgos papildu strukturālos pasākumus, lai nodrošinātu, ka budžeta deficīts 2013. gadā saglabājas krietni zemāks par robežvērtību 3 % no IKP. Tajā pašā laikā tika ieteikts valdības parāda attiecību iespējami drīz atkal samazināt, lai tā nodrošinātu pietiekamu virzību uz atbilstību parāda samazināšanas kritērijam. Budžeta korekcija bija jāatbalsta arī ar ierosinātajiem fiskālās pārvaldības sistēmas uzlabojumiem. Padome Ungārijas valdībai noteica 2012. gada 13. septembri kā termiņu efektīvas rīcības veikšanai. 2012. gada 13. martā Padome arī nolēma (2) daļēji apturēt Kohēzijas fonda 2013. gada saistību apropriācijas Ungārijai.

(5)

Komisija 2012. gada 30. maijā, pamatojoties uz konverģences programmu laikposmam no 2011. gada līdz 2015. gadam un turpmāk precizētiem taupības pasākumiem, secināja, ka Ungārija ir efektīvi rīkojusies attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Jo īpaši tika paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2012. gadā sasniegs 2,5 % no IKP un atbilstīgi Padomes 2012. gada 13.marta ieteikumam 2013. gadā saglabāsies krietni zemāks par Līguma atsauces vērtību - 3 % no IKP. Turklāt tika atzīts, ka zināmi panākumi ir gūti attiecībā uz fiskālās pārvaldības sistēmas uzlabošanu, lai gan kopumā progresu šajā jomā varēja uzskatīt par lēnu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Padome 2012. gada 22. jūnijā pēc Komisijas 2012. gada 30. maija priekšlikuma pieņēma Īstenošanas Lēmumu 2012/323/ES (3), ar ko atcēla Kohēzijas fonda saistību apropriāciju apturējumu.

(6)

Saskaņā ar 4. pantu Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz šīs procedūras īstenošanai vajadzīgos datus. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4), divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo dati par valdības budžeta deficītu un valdības parādu, un citiem saistītajiem rādītājiem.

(7)

Izvērtējot to, vai lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ, Padomei ir jāpieņem lēmums, pamatojoties uz paziņotajiem datiem. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ tikai tad, ja Komisijas prognozes liecina, ka prognožu laikposmā budžeta deficīts nepārsniegs Līguma atsauces vērtību - 3 % no IKP.

(8)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu pēc tam, kad Ungārija līdz 2013. gada 1. aprīlim bija iesniegusi paziņojumu, kā arī pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi un izvērtējumu par papildu korektīviem pasākumiem, kas pieņemti ar 2013. gada 13. maija valdības dekrētu, var izdarīt turpmāk sniegtos secinājumus.

—

Pamatojoties uz ievērojamiem fiskālajiem pasākumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts 2012. gadā sasniedza 1,9 % no IKP. Tas notika arī vienreizēju ieņēmumu rezultātā, kuri sasniedza ¾ % no IKP, ietverot tādus vienreizējus ieņēmumus 0,2 % apmērā no IKP, kas bija lielāki, nekā paredzēts budžetā, un kas bija saistīti ar turpmāku aktīvu pārnešanu no privātās uz publisko pensiju sistēmu. Pieņemtajā 2012. gada budžetā, pamatojoties uz 0,5 % izaugsmi, tika plānots deficīts 2,5 % apmērā no IKP. Budžetā tika ietverta ārkārtas rezerve 1,1 % apmērā no IKP un vairāki konsolidācijas pasākumi, jo īpaši: i) ieņēmumus palielinoši pasākumi aptuveni 1¾ % apmērā no IKP, tostarp netiešo nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu palielināšana; ii) uz izdevumiem vērsti strukturālie pasākumi ¾ % apmērā no IKP, piemēram, sociālo pabalstu pārskatīšana; un iii) valsts sektora izdevumu ierobežojumi ¼ % apmērā no IKP, ietverot nominālo algu iesaldēšanu vairākumā nozaru. Lai līdzsvarotu izaugsmes perspektīvas pastāvīgo pasliktināšanos, valdība 2012. gada aprīlī un oktobrī pieņēma divus galvenos papildu koriģējošo pasākumu kopumus (kopā 0,7 % apmērā no IKP), kuri galvenokārt ietvēra turpmākus budžeta iestāžu apropriāciju samazinājumus, no kuriem aptuveni puse tika īstenota. Turklāt, salīdzinot ar budžeta plāniem, pašvaldību sektora bilance uzlabojās par aptuveni 0,7 % no IKP, kas notika galvenokārt tādēļ, ka pašvaldību aktivitāte ieguldījumu jomā bija zema.

Saistībā ar 2012. gada oktobra pārmērīga deficīta novēršanas procedūras progresa ziņojumu oficiālais 2012. gada deficīta mērķis tika pārskatīts, paaugstinot to no 2,5 % līdz 2,7 % no IKP. Kopumā centrālās valdības pieņemtie un efektīvi īstenotie korektīvie pasākumi aptuveni 3 % apmērā no IKP un pašvaldību sektora bilances pieaugums panāca deficītu 1,9 % apmērā no IKP, proti, sākotnējais budžeta deficīta mērķis tika pārsniegts par 0,6 % no IKP. Budžeta ārkārtas rezervju aktivizācija līdzsvaroja budžeta izpildes novirzes, kas daļēji bija saistītas ar makroekonomikas vidi, kura bija sliktāka, nekā iepriekš paredzēts.

—

Konverģences programmā laikposmam no 2012. gada līdz 2016. gadam ir plānots, ka 2013. un 2014. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts saglabāsies 2,7 % apmērā no IKP. Tomēr Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē ir paredzēts, ka 2013. gadā deficīts būs 3,0 % no IKP un 2014. gadā — 3,3 % no IKP, kas norāda uz to, ka pārmērīgais budžeta deficīts nav novērsts noturīgā veidā. Valdība 2013. gada 13. maijā pēc Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozes publiskošanas pieņēma turpmākus korektīvos pasākumus, kuri bruto izteiksmē sasniedza aptuveni 0,3 % un 0,7 % no IKP attiecīgi 2013. gadā un 2014. gadā. Komisijas dienesti atjaunināja fiskālo novērtējumu, kurā ņemta vērā minēto papildu korektīvo pasākumu ietekme uz neto deficīta uzlabojumu, paredzēts budžeta deficīts 2,7 % apmērā no IKP un 2,9 % apmērā no IKP attiecīgi 2013. un 2014. gadā. Līdz ar to tiek paredzēts, ka Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozes laikposmā budžeta deficīts saglabāsies zem Līguma atsauces vērtības - 3 % no IKP. Turklāt saskaņā ar Komisijas dienestu aplēsēm 2013. un 2014. gadā cikliski koriģētā budžeta bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, attiecīgi būs -¾ % un -1½ % no IKP, un tādējādi atbildīs Ungārijas vidējā termiņa budžeta mērķim, kas ir -1,7 % no IKP.

—

Ar obligātās privāto pensiju sistēmas atcelšanu saistītu ievērojamu vienreizēju kapitāla pārvedumu un vairāku konsolidācijas pasākumu rezultātā parāda attiecība pret IKP no gandrīz 82 % 2010. gadā samazinājās līdz 79,2 % 2012. gadā. Saskaņā ar konverģences programmu parāda attiecība pret IKP turpinās samazināties līdz 78,1 % un 77,2 % attiecīgi 2013. un 2014. gadā un saglabās lejupejošu tendenci pēc tam. Pat pēc jauno 2013. gada 13. maijā pieņemto koriģējošo pasākumu ietekmes iekļaušanas Komisija paredz, ka 2013. un 2014. gadā parāda attiecība pret IKP būs par aptuveni 1 procentu punktu augstāka.

(9)

Attiecībā uz fiskālo pārvaldību Padome pieprasīja, lai Ungārijas iestādes izveidotu patiesi saistošu vidēja termiņa sistēmu un paplašinātu Fiskālās padomes analītiskās kompetences jomas, ņemot vērā tās veto tiesības attiecībā uz gada budžetu. Konverģences programmā laikposmam no 2012. gada līdz 2016. gadam paziņots par nodomu darbu šajā jomā sākt 2013. gada rudenī. Panākumi tiks arī turpmāk cieši uzraudzīti saistībā ar Eiropas pusgadu.

(10)

Ungārijai, sākot no 2013. gada, kas ir gads pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas, būtu jāsaglabā fiskālās politikas nostāja atbilstīgi tās vidējā termiņa budžeta mērķim, tostarp ievērojot izdevumu kritēriju, kā arī jānodrošina pietiekama virzība uz atbilstību parāda kritērijam saskaņā ar 2. panta 1.a punktu Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (5).

(11)

Saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta situācijas pastāvēšanu ir jāatceļ, ja Padome atzīst, ka pārmērīgais budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(12)

Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Ungārijā ir novērsts, un tāpēc Lēmums 2004/918/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka pārmērīga budžeta deficīta situācija Ungārijā ir novērsta.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2004/918/EK.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijai.

Luksemburgā, 2013. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. NOONAN

(1)  OV L 389, 30.12.2004., 27. lpp.

(2)  2012/156/ES: Padomes Īstenošanas lēmums (2012. gada 13. marts), ar ko no 2013. gada 1. janvāra aptur Kohēzijas fonda saistības Ungārijā (OV L 78, 17.3.2012., 19. lpp.).

(3)  OV L 165, 26.6.2012., 46. lpp.

(4)  OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.

(5)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.