18.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/1

(1)

Francija ar 2007. gada 6. augusta vēstuli paziņoja Komisijai par pārstrukturēšanas atbalstu grupai FagorBrandt.

(2)

Komisija 2007. gada 10. oktobra vēstulē informēja Franciju par savu lēmumu attiecībā uz šo atbalstu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par attiecīgo atbalstu.

(4)

Komisija saņēma piezīmes no trim ieinteresētajām personām, proti, diviem konkurentiem un atbalsta saņēmēja. Electrolux iesniedza piezīmes ar 2007. gada 14. decembra vēstuli. Pēc sanāksmes ar Komisijas dienestiem 2008. gada 20. februārī šis uzņēmums iesniedza papildu piezīmes 2008. gada 26. februāra un 2008. gada 12. marta vēstulēs. Konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, iesniedza piezīmes ar 2007. gada 17. decembra vēstuli (4). Uzņēmums FagorBrandt iesniedza piezīmes ar 2007. gada 17. decembra vēstuli. Komisija ar 2008. gada 15. janvāra un 2008. gada 13. marta vēstuli nosūtīja šīs piezīmes Francijai, dodot tai iespēju tās komentēt, un saņēma Francijas komentārus attiecīgi ar 2008. gada 15. februāra vēstuli un dokumentu, kuru tā iesniedza 2008. gada 18. marta sanāksmē (skatīt 5. apsvērumu).

(5)

Francija 2007. gada 13. novembra vēstulē iesniedza Komisijai savas piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu. Komisijas dienestu, Francijas iestāžu un uzņēmuma FagorBrandt sanāksme notika 2008. gada 18. martā. Pēc šīs sanāksmes Francijas iestādes iesniedza informāciju 2008. gada 24. aprīļa un 2008. gada 7. maija vēstulēs. Otra sanāksme, kurā piedalījās tie paši dalībnieki, notika 2008. gada 12. jūnijā. Pēc šīs sanāksmes Francijas iestādes iesniedza informāciju 2008. gada 9. jūlija vēstulē. Komisija 2008. gada 15. jūlijā pieprasīja papildu informāciju, kuru Francijas iestādes sniedza 2008. gada 16. jūlijā.

(6)

Komisija 2008. gada 21. oktobrī attiecībā uz uzņēmumam FagorBrandt piešķirto pārstrukturēšanas atbalstu 31 miljona euro apmērā pieņēma pozitīvu lēmumu ar nosacījumiem (5) (turpmāk “2008. gada 21. oktobra lēmums”).

(7)

Vispārējā tiesa atcēla šo lēmumu 2012. gada 14. februārī (6) (turpmāk “Vispārējās tiesas 2012. gada 14. februāra spriedums”) par acīmredzamu divkāršu kļūdu vērtējumā: no vienas puses, nepiemērota kompensācijas pasākuma ņemšana vērā un, no otras puses, analīzes trūkums par iepriekšējā nesaderīgā atbalsta, ko piešķīrušas Itālijas iestādes (turpmāk “Itālijas atbalsts”) un kas vēl nav atgūts, ar apstiprinātā atbalsta kumulatīvo ietekmi uz konkurenci.

(8)

Tāpēc Komisijai jāpieņem jauns galīgais lēmums. Atbilstoši Vispārējās tiesas judikatūrai (7) Komisija, lai to izdarītu, var ņemt vērā tikai to informāciju, kas bija tās rīcībā tolaik, proti, 2008. gada 21. oktobrī (sk. iedaļu “6.2.2. Analīzes laiks”).

(9)

Konkrētais atbalsts ir pārstrukturēšanas atbalsts. Paredzētā atbalsta summa ir 31 miljons euro. Šo dotāciju piešķir Francijas Ekonomikas, finanšu un nodarbinātības ministrija. Atbalsta saņēmējs ir FagorBrandt S.A., kam pieder vairāki meitasuzņēmumi, kuri veic ražošanas un tirdzniecības darbības.

(10)

Francijas iestādes norāda, ka ar pieejamajiem līdzekļiem un bez valsts atbalsta FagorBrandt S.A. nespētu atrisināt radušās grūtības. Francijas iestādes uzskata, ka tieša subsīdija 31 miljona euro apmērā ļaus finansēt pusi no pārstrukturēšanas izmaksām (8).

(11)

Grupa FagorBrandt (turpmāk “FagorBrandt”) netieši pieder sabiedrībai Fagor Electrodomésticos S. Coop (turpmāk “Fagor”), kas ir Spānijā reģistrēts kooperatīvs. Šīs kooperatīvās sabiedrības kapitāls ir sadalīts starp aptuveni 3 500 dalībniekiem (iesaistītie darba ņēmēji), un tajā nevienam dalībniekam nedrīkst piederēt vairāk nekā 25 % kooperatīva kapitāla.

(12)

Pati sabiedrība Fagor ir daļa no kooperatīvu grupas Mondragón Corporación Cooperativa (turpmāk “MCC”), kurā katrs kooperatīvs saglabā savu juridisko un finansiālo neatkarību. Fagor pieder pie MCC nozares grupas “Rūpniecība” nodaļas “Mājsaimniecība”.

(13)

FagorBrandt 2007. gadā sasniedza 903 miljonu euro lielu apgrozījumu. Uzņēmums darbojas visās lielās sadzīves elektrotehnikas jomās, ietverot trīs lielas ražojumu grupas: mazgāšanas iekārtas (trauku mazgāšanas mašīnas, veļas mazgāšanas mašīnas, veļas žāvēšanas mašīnas, mazgāšanas un žāvēšanas mašīnas), aukstuma iekārtas (ledusskapji, kastveida un skapjveida saldētavas) un kulinārās apstrādes aprīkojumu (parastās krāsnis, mikroviļņu krāsnis, plītis, sildvirsmas, tvaika nosūcēji).

(14)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija paudusi šaubas saistībā ar turpmāk minētajiem pieciem iemesliem: aizlieguma piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem apiešanas risks; ar iekšējo tirgu nesaderīgā atbalsta atmaksāšanas pienākuma apiešanas risks; šaubas par uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu; kompensācijas pasākumu nepietiekamība; šaubas par atbalsta ierobežošanu līdz nepieciešamajam minimumam un jo īpaši par atbalsta saņēmēja ieguldījumu.

(15)

Ņemot vērā, ka uzņēmumu FagorBrandt izveidoja 2002. gada janvārī, tas Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk “pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādnes”) (9) 12. punkta nozīmē līdz 2005. gada janvārim, t. i., trīs gadus pēc tā izveides, bija jaunizveidots uzņēmums. Tas nozīmē, ka gan laikā, kad uzņēmums saņēma nodokļu atbrīvojumu, kas paredzēts Vispārējā nodokļu kodeksa 44.f pantā (turpmāk “44.f atbalsts”), gan laikā, kad 2003. gada decembrī Komisija paziņoja par to, ka šis atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un noteica, ka tas ir jāatgūst (10), FagorBrandt bija jaunizveidots uzņēmums. Tātad saskaņā ar pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 12. punktu tas nebija tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu. Attiecīgi fakts, ka brīdī, kad uzņēmums vairs nebija jaunizveidots uzņēmums un tāpēc bija tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstus, Francija vēl nebija atguvusi atbalstu, kas bija atzīts par nesaderīgu 2003. gada decembrī, varētu būt pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 12. punktā paredzētā aizlieguma apiešana.

(16)

Norādot, ka paziņotais atbalsts lielā mērā varētu tikt izmantots, lai finansētu 44.f atbalsta atmaksu, Komisija šaubījās par to, vai paziņotais atbalsts nav mēģinājums apiet šī nesaderīgā atbalsta atmaksāšanas pienākumu un vai tas nemazina šī atbalsta atgūšanas jēgu un efektivitāti.

(17)

Attiecībā uz uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu Komisija izteica šaubas divos jautājumos. No vienas puses, Komisija, norādot, ka 2007. gadā gaidāmais apgrozījums palielinājās aptuveni par 20 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada apgrozījumu, pieprasīja pamatot, uz ko pamatojas šāda prognoze. No otras puses, Komisija atzīmēja, ka pārstrukturēšanas plānā nebija norādīts, kā uzņēmums FagorBrandt paredz atmaksāt ar iekšējo tirgu nesaderīgo atbalstu, ko saņēma tā Itālijas meitasuzņēmums.

(18)

Komisija šaubījās arī par to, vai ir pieņemami, ka netiek īstenoti citi kompensācijas pasākumi papildus pasākumiem, kas jau tiek veikti saistībā ar pārstrukturēšanas plānu. Komisija atgādināja, ka:

(19)

Visbeidzot, Komisija izteica šaubas par pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 43. un 44. punktā paredzēto nosacījumu izpildi. No vienas puses, Francijas iestādes nav iekļāvušas 44.f atbalsta atmaksu pārstrukturēšanas izmaksās un, no otras puses, nav paskaidrojušas atsevišķu summu izcelsmi, kuras ir paredzētas kā “paša saņēmēja ieguldījums”.

(20)

Uzņēmums Electrolux norāda, ka, lai risinātu vispārējas konkurences jautājumus, tas īstenoja būtiskus un ļoti dārgus pārstrukturēšanas plānus. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmums bija spiests veikt tādus radikālus pasākumus kā astoņu rūpnīcu slēgšana Rietumeiropā, galvenokārt pārvietojot ražošanu uz citām jau esošām Eiropas rūpnīcām un uz jaunām rūpnīcām Polijā un Ungārijā. Vairākums “lielās sadzīves elektrotehnikas” nozares uzņēmumu veica līdzīgu pārstrukturēšanu. Līdz ar to minētais uzņēmums kritizē to, ka FagorBrandt varētu saņemt subsīdijas, lai noturētos situācijā, kura pārējiem nozares uzņēmumiem jārisina, nesaņemot tamlīdzīgu palīdzību. Atbalsts izkropļotu konkurenci uz citu uzņēmumu rēķina.

(21)

Pirmkārt, minētais konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, uzskata, ka plānotais atbalsts neļaus uzņēmumam atjaunot tā ilgtermiņa dzīvotspēju. Tas uzskata, ka ir nepieciešama būtiska ražošanas reorganizācija, lai nodrošinātu uzņēmuma izdzīvošanu. Tātad minētais konkurents uzskata, ka uzņēmuma FagorBrandt rīcībā nebūs līdzekļu, lai finansētu nepieciešamos ieguldījumus. Atbalsts tāpat arī neļaus FagorBrandt sasniegt to apjomu, kas nepieciešams, lai uzlabotu tā pozīciju sarunās ar lielajiem izplatītājiem, kuri dod priekšroku piegādātājiem ar nozīmīgāku pārstāvību Eiropas Savienībā.

(22)

Otrkārt, konkurents uzskata, ka atbalsts nav ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, jo FagorBrandt varētu iegūt tā pārstrukturēšanai vajadzīgo finansējumu no sava akcionāra vai kooperatīva (proti, no MCC, kurā ietilpst banka Caja Laboral), kuram tas pieder.

(23)

Treškārt, konkurents uzskata, ka atbalsts varētu ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. No vienas puses, vairākums nozares uzņēmumu darbojas Eiropā un tādējādi tos var uzskatīt par Eiropas uzņēmumiem. Āzijas un Turcijas konkurentu pārstāvība ir būtiska tikai atsevišķās produktu grupās. No otras puses, Eiropas līmenī uzņēmums FagorBrandt ieņem piekto vietu tirgus dalībnieku vidū, un tam ir stabila vieta Francijas, Spānijas un Polijas tirgū. Līdz ar to konkurents uzskata, ka bez kompensācijas pasākumiem Komisija nevarētu atbalstu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(24)

Ceturtkārt, nelikumīgais atbalsts, ko iepriekš piešķīra Francija un Itālija, liek izdarīt divus secinājumus – no vienas puses, uzņēmuma FagorBrandt grūtības atkārtojas, uzdodot jautājumu par tā turpmāku dzīvotspēju; no otras puses, paziņotais atbalsts, iespējams, tiks izmantots nelikumīgā atbalsta atmaksai, tādējādi apejot pienākumu to atmaksāt.

(25)

Uzņēmuma FagorBrandt piezīmes ir līdzīgas Francijas iestāžu piezīmēm, kas ir apkopotas turpmāk.

(26)

Attiecībā uz mēģinājumu apiet aizliegumu piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem Francijas iestādes neapstrīd to, ka, atbilstoši pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 12. punktam, uzņēmums FagorBrandt būtu jāuzskata par “jaunizveidotu uzņēmumu” trīs gadus pēc tā dibināšanas. Tomēr tās norāda, ka jautājums par pārstrukturēšanas atbalsta iespējamu piešķiršanu uzņēmumam FagorBrandt radās tikai 2006. gadā, proti, uzņēmuma pastāvēšanas piektajā gadā, pēc grūtībām, ar kurām uzņēmums saskārās, sākot no 2004. gada, un ņemot vērā tā finansiālā stāvokļa pasliktināšanos no 2005. gada. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumam nebija iemeslu pieprasīt pārstrukturēšanas atbalstu, pirms tas nonāca situācijā, kurā šāds atbalsts ir pamatots, proti, 2006. gadā. Līdz ar to jautājumam, kas saistīts ar noteikuma par “trim gadiem” iespējamu apiešanu, nav pamatojuma.

(27)

Attiecībā uz iespēju, ka paziņotais atbalsts varētu padarīt neefektīvu atmaksāšanas pienākumu, Francija atgādina, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās ne tikai atbalsta atmaksāšanas dēļ. Finansiālās grūtības faktiski sākās 2004. gadā, un situācija strauji pasliktinājās 2005. un 2006. gadā. Kā to secināja Komisija lēmumā par procedūras sākšanu, uzņēmums ir nonācis grūtībās pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu izpratnē. Francija no tā secina, ka šajā ziņā uzņēmums ir tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu, ja turklāt ir izpildīti pārējie nosacījumi šāda atbalsta saņemšanai. Jautājumam, vai uzņēmums varētu vai nevarētu pārdzīvot 2007. un 2008. gadu, ja tam nevajadzētu atmaksāt atbalstu, nav pamatojuma, jo atbalsta atmaksa pēc Komisijas 2003. gada negatīvā lēmuma par 44.f pantā paredzēto shēmu ir obligāta. Tātad atbalsta pieprasījumu pamato finansiālo grūtību uzkrāšanās, un šīs grūtības saistītas ar pārstrukturēšanas izmaksām, kuras uzņēmums jau ir veicis, no tā, ka pārstrukturēšana nav pabeigta, un vēl no visiem pārējiem izdevumiem, kas uzņēmumam jāņem vērā, tostarp no atbalsta atmaksas.

(28)

Attiecībā uz ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu un šaubām par diviem jautājumiem, kuras paustas lēmumā par procedūras sākšanu, Francijas iestādes norāda uz šādiem aspektiem. Attiecībā uz prognozi saistībā ar 2007. gada apgrozījuma pieaugumu par 20 % salīdzinājumā ar 2006. gadu tā ir galvenokārt izskaidrojama ar 2006. gadā veiktajām izmaiņām uzņēmuma FagorBrandt darbības laukā. Attiecībā uz to, ka netiek ņemta vērā tā nelikumīgā atbalsta atmaksa, kuru saņēma Itālijas meitasuzņēmums (piešķirts saistībā ar Ocean Spa sadzīves elektrotehnikas darbību pārņemšanu, kuru īstenoja Brandt Italia), Francijas iestādes norāda, ka minētajai atmaksai nevajadzētu ietekmēt uzņēmuma dzīvotspēju, ņemot vērā, ka galīgajai summai, kura jāsedz uzņēmumam Brandt Italia, vajadzētu būt mazākai nekā 200 000 euro, jo atlikumu sedz attiecīgās darbības pārdevējs.

(29)

Attiecībā uz to, ka netiek veikti kompensācijas pasākumi, Francija atgādina, ka uzņēmums jau 2004. gadā pārdeva sabiedrību Brandt Components (Nevēras ražotne). No otras puses, sabiedrība samazināja savu ražošanas jaudu, pārtraucot ražot kastveida saldētavas un brīvi stāvošās mikroviļņu krāsnis. Francijas iestādes arī atgādina, ka atbalsts praktiski neradīja būtisku tirgus izkropļojumu, kas samazina kompensācijas pasākumu nepieciešamību. Faktiski uzņēmuma FagorBrandt tirgus daļa Eiropas līmenī ir mazāka nekā [0–5] % (13), kas ir ļoti maza salīdzinājumā ar tā galvenajiem konkurentiem. Turklāt Francijas iestādes uzskata, ka uzņēmuma pārstāvība tirgū ļauj izvairīties no oligopolām situācijām. Formālās izmeklēšanas procedūras laikā Francijas iestādes ierosināja veikt papildu kompensācijas pasākumus.

(30)

Attiecībā uz Komisijas šaubām par atbalsta ierobežošanu līdz minimumam un paša saņēmēja ieguldījumu Francijas iestādes norāda uz šādiem aspektiem. Attiecībā uz to, ka pārstrukturēšanas izmaksās nav ņemta vērā atbalsta atmaksa, tās norāda, ka nesaderīgā atbalsta atmaksu nevar a priori iekļaut pārstrukturēšanas izmaksās. Attiecībā uz “paša saņēmēja ieguldījumu”, kā tas minēts paziņojumā, Francijas iestādes paskaidro, ka tie ir aizņēmumi no bankām.

(31)

Attiecībā uz uzņēmuma Electrolux piezīmēm Francija uzsver, ka Electrolux un pārējo konkurentu veikto pārstrukturēšanas pasākumu mērķis nebija risināt grūto ekonomisko situāciju, bet tieši nostiprināt pozīciju lielās sadzīves elektrotehnikas tirgū. Tādējādi Francija uzskata, ka uzņēmuma FagorBrandt situāciju nevar salīdzināt ar to konkurentu situāciju, kuru rīcībā ir ievērojami vairāk finanšu līdzekļu, tāpēc ka tie ir daudz lielāki uzņēmumi.

(32)

Attiecībā uz piezīmēm, kuras izteica uzņēmums, kas vēlējās palikt anonīms, un kuras saistītas ar FagorBrandt ilgtermiņa dzīvotspēju, Francijas iestādes uzsver, ka vispirms FagorBrandt veica pasākumus, kas “sākotnēji paredzēti zaudējumu ierobežošanai un peļņas palielināšanai, lai nākotnē varētu iegūt labāku tirgus pozīciju, tai skaitā, attīstot […]”.

(33)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka atbalsts nav ierobežots līdz minimumam, jo FagorBrandt varētu finansēt tā akcionāri, Francijas iestādes uzsver, ka MCC ir kooperatīvu kustība, nevis kontrolakciju sabiedrība. Kooperatīvu kustībā katrs kooperatīvs, arī Fagor vai banka Caja Laboral, ir autonoms un ir atkarīgs no savu pašu darbinieku – kooperatīvu biedru, kuri ir tā īpašnieki, –lēmumiem. Tāpēc FagorBrandt var rēķināties tikai ar sabiedrības Fagor finansiālo atbalstu, un tās pašreizējās iespējas ir ierobežotas. FagorBrandt iegāde samazināja Fagor iespējas rīkoties ar naudas līdzekļiem, un pašlaik Fagor nevar piešķirt finansējumu, kas pārsniedz konkrētu maksimālo apmēru.

(34)

Treškārt, atbildot uz apgalvojumu par iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci, Francijas iestādes norāda uz pretrunām ieinteresētās personas, kura vēlējās palikt anonīma, piezīmēs. No vienas puses, šī persona apgalvo, ka atbalsts ietekmētu konkurences apstākļus Eiropas iekšējā tirgū. No otras puses, tā norāda, ka FagorBrandt ir pārāk mazs salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem, un tas apdraud tā dzīvotspēju. Turklāt saistībā ar to, ka netiek veikti kompensācijas pasākumi, Francijas iestādes atgādina, ka tās jau ir īstenojušas atbilstošus kompensācijas pasākumus un ierosina veikt jaunus.

(35)

Ceturtkārt, atbildot uz apgalvojumiem, kuru pamatā ir Francijas un Itālijas iepriekš piešķirtais nelikumīgais atbalsts, Francija atgādina, ka šis nelikumīgais atbalsts nebija paredzēts uzņēmuma pārstrukturēšanas programmas īstenošanai, bet pasākumu sistēmai, kuras mērķis ir veicināt nodarbinātības saglabāšanu reģionā. Turklāt Francija, pamatojoties uz FagorBrandt2007. gada 17. decembrī sniegto informāciju Komisijai, uzsver, ka nepastāv reāla saikne starp piešķirtā atbalsta summu (atbalsta neto summa ir aptuveni 20 miljoni euro pēc nodokļu nomaksas) un ar iekšējo tirgu nesaderīgā atbalsta summu (aptuveni 27,3 miljoni euro pēc procentu aprēķināšanas). Turklāt pārstrukturēšanas izmaksas tiek lēstas 62,5 miljonu euro apmērā, un tādējādi ievērojami pārsniedz prasītā pārstrukturēšanas atbalsta summu. Visbeidzot, Francijas iestādes atgādina, ka izdevumi ir aizstājami.

(36)

Attiecībā uz piezīmēm, kuras Komisijai iesniedza uzņēmums FagorBrandt, Francijas iestādes norāda, ka tās var vienīgi piekrist šiem paskaidrojumiem vēl jo vairāk tāpēc, ka tie papildina pašu Francijas iestāžu piezīmes.

(37)

Komisija uzskata, ka šis pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Tas tiek sniegts kā Francijas valsts subsīdija, un tādējādi tas tiek finansēts no valsts līdzekļiem un ir valsts īstenots pasākums. Pasākums attiecas vienīgi uz uzņēmumu FagorBrandt, tādējādi tas ir selektīvs. Subsīdija sniedz priekšrocības uzņēmumam FagorBrandt, piešķirot tam papildu līdzekļus un palīdzot nepārtraukt darbību. Tāpēc šis pasākums draud ar konkurences izkropļošanu starp lielās sadzīves elektrotehnikas ražotājiem. Visbeidzot, lielās sadzīves elektrotehnikas tirgu raksturo nozīmīga tirdzniecība starp dalībvalstīm. Tāpēc Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums ir valsts atbalsts. Francija šo secinājumu neapstrīd.

(38)

LESD 107. panta 2. un 3. punktā ir paredzētas atkāpes no vispārējās nesaderības, kas noteikta minētā panta 1. punktā. Konkrētajā gadījumā atkāpes, kas paredzētas LESD 107. panta 2. punktā, acīmredzami nav piemērojami.

(39)

Attiecībā uz LESD 107. panta 3. punktā paredzētajām atkāpēm Komisija norāda, ka, ņemot vērā to, ka atbalsta mērķis nav reģionāla rakstura un minētā punkta b) apakšpunktā paredzētā atkāpe acīmredzami nav piemērojama, var piemērot vienīgi c) apakšpunktā paredzēto atkāpi. Minētajā punktā noteikts, ka var atļaut tādu valsts atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības nosacījumiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Šajā kontekstā ir skaidrs, ka atbalstu piešķīra, lai atjaunotu grūtībās nonākuša uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju. To, kādā veidā Komisija izvērtē šāda atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, tā ir paskaidrojusi pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādnēs. Tātad pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādnes ir novērtējuma juridiskais pamats. Komisija uzskata, ka konkrētajā gadījumā nevar piemērot nevienu citu Kopienas regulējumu. Turklāt Francija nenorādīja nevienu citu LESD atkāpi. Arī ieinteresētās personas neapstrīdēja minētā juridiskā pamata izvēli, kurš jau ir paziņots lēmumā par procedūras sākšanu.

(40)

Saskaņā ar Vispārējās tiesas judikatūru (14) Komisijai pēc tam, kad tā atcēlusi kādu no saviem lēmumiem, jaunā analīze jāpamato tikai uz informāciju, kas bijusi tās rīcībā atceltā lēmuma pieņemšanas brīdī, šajā gadījumā 2008. gada 21. oktobrī.

(41)

Tāpēc turpmākie notikumi, kas varēja norisināties no 2008. gada 21. oktobra, nav jāņem vērā. Tirgus pārmaiņas vai attīstība vai atbalsta saņēmēja situācijas pārmaiņas vai attīstība analīzē nav jāņem vērā. Tāpat Komisija neņem vērā pārstrukturēšanas plāna izpildes laikposmu pēc 2008. gada oktobra (15).

(42)

Komisijai nav arī pienākuma atsākt lietas izmeklēšanu, ne arī to papildināt ar jaunām tehniskām ekspertīzēm (16). Tas, ka atceļ tiesību aktu, ar kuru tiek izbeigts dažādus posmus ietverošs administratīvais process, ne vienmēr izraisa visa procesa atcelšanu. Ja, neraugoties uz izmeklēšanas aktiem, kas ļauj pilnībā izvērtēt atbalsta saderīgumu, Komisijas veiktā analīze izrādās nepilnīga un izraisa arī lēmuma nelikumību – kā tas ir šajā gadījumā –, procedūra, kuras mērķis ir aizstāt šo lēmumu, var atsākties, pamatojoties uz jau veiktiem izmeklēšanas aktiem (17).

(43)

Turklāt, tā kā Komisijai savā jaunajā analīzē ir jāpamatojas tikai uz informāciju, kas bija tās rīcībā 2008. gada oktobrī, un tā ir informācija, par kuru Francijas iestādes un FagorBrandt jau ir pauduši savu nostāju, tā nav jāizskata no jauna (18). Visbeidzot, trešo ieinteresēto personu tiesības izteikt savas piezīmes tika nodrošinātas ar lēmuma par procedūras sākšanu publikāciju Oficiālajā Vēstnesī  (19), un neviens Regulas Nr. 659/1999 noteikums neliek tām no jauna piedāvāt šādu iespēju, ja sākotnējais pārstrukturēšanas plāns tiek grozīts pārbaudes laikā (20).

(44)

Tādējādi šā jaunā lēmuma pamatā ir tikai 2008. gada 21. oktobrī pieejamie dati.

(45)

Lai saņemtu pārstrukturēšanas atbalstu, uzņēmumam vispirms ir jābūt grūtībās nonākušam uzņēmumam, kā tas definēts pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 2.1. iedaļā.

(46)

Lēmuma par procedūras sākšanu 24. punktā Komisija norādīja, ka uzņēmums, šķiet, ir grūtībās nonācis uzņēmums pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 11. punkta nozīmē. Turklāt lēmuma par procedūras sākšanu 27. punktā Komisija norādīja, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 13. punktu uzņēmuma grūtības ir kļuvušas pārāk nopietnas, lai tās varētu finansēt tā Spānijas akcionārs. Pretēji šim iepriekšējam novērtējumam konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, uzskata, ka FagorBrandt finansiālu atbalstu, kas nepieciešams, lai cīnītos ar savām grūtībām, varētu saņemt no Fagor un MCC. Tādēļ ir jāanalizē, vai lēmumā par procedūras sākšanu veiktais iepriekšējais novērtējums ir jāgroza. Komisija atzīmē, ka konkurents pamato savu apgalvojumu ar rakstu presē (21), kas it kā norāda, ka Fagor var brīvi piesaistīt kapitālu finanšu tirgos. Tomēr Komisija norāda, ka šis raksts ir datēts ar 2005. gada aprīli un pēc tam Fagor finansiālais stāvoklis strauji pasliktinājās. Šajā sakarībā Francijas iestādes atgādina, ka 2005. gadā sabiedrības Fagor finanšu parādi (bez FagorBrandt parādu konsolidācijas) ir trīskāršojušies, jo īpaši pēc FagorBrandt akciju iegādes un ievērojamiem ieguldījumiem ražošanas iekārtās sabiedrībā Fagor. Turklāt 2006. gadā Fagor ieguldīja 26,9 miljonus euro uzņēmuma FagorBrandt kapitālā. Visi šie faktori gandrīz pilnībā izsmēla kooperatīva spēju uzņemties jaunas kredītsaistības, jo tā parādu attiecība ievērojami pārsniedza pieļaujamo slieksni.

(47)

Turklāt Francijas iestādes paskaidroja, ka Fagor, kas ir vienīgais grupas FagorBrandt akcionārs, ir Spānijā reģistrēts iesaistīto darbinieku kooperatīvs. Tā kapitāls ir sadalīts starp aptuveni 3 500 dalībniekiem, kas ir tikai iesaistītie darba ņēmēji, un tajā nevienam dalībniekam nedrīkst piederēt vairāk nekā 25 % kooperatīva kapitāla.

(48)

Šās juridiskās formas dēļ Fagor nevar uzsākt trešām personām atvērtu kapitāla palielināšanu. Kooperatīvs var palielināt savu kapitālu, tikai vēršoties pie saviem dalībniekiem, kuru finansiālās spējas veido tikai personiskie uzkrājumi. Vienīgā iespēja, kas ir kooperatīva rīcībā attīstības finansēšanai, ir izdarīt aizņēmumus bankās vai izdot obligācijas.

(49)

Kas attiecas uz MCC, tā ir kooperatīvu grupa, kuras daļa ir Fagor. Šīs grupas ietvaros ikviens kooperatīvs saglabā juridisko un finansiālo autonomiju. Citiem vārdiem sakot, starp Fagor un MCC nav nekādas kapitāla saiknes. MCC tātad nav kontrolakciju sabiedrība, bet gan kooperatīvu kustība. Ikviens kooperatīvs, kas pieder šai grupai, kā Fagor vai banka Caja Laboral, ir autonoms un ir atkarīgs no savu pašu darba ņēmēju – kooperatīvu biedru, kuri ir tā īpašnieki –, lēmumiem. Tāpēc attiecības starp MCC grupu un tās dalībniekiem nevar tikt vērtētas tāpat kā tradicionālā kapitāla grupā.

(50)

Tādējādi MCC tās juridiskās formas dēļ nevarēja iegūt līdzekļus kā akciju sabiedrība, un to nevar uzskatīt par mātesuzņēmumu pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 13. punkta nozīmē. Tātad FagorBrandt varēja rēķināties tikai ar mātesuzņēmuma – Fagor – atbalstu atbilstoši tā spējai dot ieguldījumu.

(51)

Tāpēc Komisija uzskata, ka nav jāpārskata lēmumā par procedūras sākšanu veiktais novērtējums attiecībā uz uzņēmuma atbilstību, pamatojoties uz pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 11. un 13. punktu.

(52)

Attiecībā uz uzņēmuma atbilstību, pamatojoties uz pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 2.1. iedaļā definētajiem nosacījumiem, lēmumā par procedūras sākšanu ir izteiktas šaubas tikai vienā jautājumā, proti, iespējams, tiek apiets aizliegums piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem (skatīt 3. iedaļu “Procedūras sākšanas pamats”).

(53)

Komisija ir izskatījusi uzņēmuma finansiālo stāvokli, kurš turpmāk atspoguļots 1. tabulā. Ir skaidri redzams, ka šo pirmo triju gadu darbības laikā uzņēmums, lai gan tas ir atmaksājis 44.f atbalstu, neatbilda pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 10. un 11. punkta paredzētajiem kritērijiem, lai uzņēmums tiktu uzskatīts par grūtībās nonākušu uzņēmumu; kas attiecas uz pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 10. punktu, ir redzams, ka pat tādā gadījumā, ja uzņēmums 2004. gadā būtu atmaksājis 22,5 miljonu euro atbalstu (proti, turpmākajos mēnešos pēc tam, kad Komisija pieņēma negatīvu lēmumu), tas vēl nebūtu zaudējis pusi no sava kapitāla 2004. gadā. Attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 11. punktu pat gadījumā, ja uzņēmums 2004. gadā būtu atmaksājis atbalstu 22,5 miljonu euro apmērā, tas ciestu zaudējumus tikai vienu gadu (2004. gadā), kas, pamatojoties uz minēto punktu, nav pietiekami, lai uzņēmumu uzskatītu par grūtībās nonākušu uzņēmumu. Tādējādi ir jāatzīst, ka no 2005. gada grupas FagorBrandt finansiālās grūtības palielinājās tiktāl, ka no nākamā gada (ņemot vērā pienākumu atmaksāt 44.f atbalstu), iespējams, uzņēmumu varētu uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu izpratnē (tas ir, uzņēmumu, kas “bez valsts iestāžu ārējas iejaukšanās” būs spiests “īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti izbeigt savu darbību”) un 2007. gadā – noteikti.

1.   tabula

(54)

Komisija uzsvēra arī to, ka 2005. gada pirmā ceturkšņa laikā grupa Fagor pieņēma lēmumu nopirkt 90 % uzņēmuma akciju par [150-200] miljoniem euro. Tas liecina – tirgū netika uzskatīts, ka minētais uzņēmums ir grūtībās nonācis uzņēmums pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu nozīmē, proti, uzņēmums, kas bez publiskā sektora iestāžu ārējas iejaukšanās būs spiests īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti izbeigt savu darbību.

(55)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka uzņēmumu, kas izveidots 2002. gada janvārī, nevarēja uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu pirmos trīs tā pastāvēšanas gados pat tad, ja tas būtu atmaksājis 44.f atbalstu nekavējoties. Tāpēc Komisija norāda, ka ar šo Francijas kavēšanos atgūt 44.f atbalstu līdz 2005. gada janvārim – tas ir, trīs gadus pēc FagorBrandt izveides – netika mākslīgi pie dzīvības uzturēts uzņēmums, kas citādi būtu pametis tirgu. Komisija arī norāda, ka šajā laikposmā uzņēmumam nebija iemesla prasīt pārstrukturēšanas atbalstu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Francijas kavēšanās atgūt 44.f atbalstu līdz 2005. gada janvārim nav mēģinājums apiet aizliegumu piešķirt atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 12. punkta nozīmē.

(56)

Visbeidzot, šaubas par uzņēmuma atbilstību ir izkliedētas, un Komisija uzskata, ka ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 2.1. iedaļā.

(57)

Pamatojoties uz pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 23. punktu un to, ka paziņoto atbalstu varētu galvenokārt izmantot, lai finansētu 44.f atbalsta atmaksu, Komisija lēmuma par procedūras sākšanu 30. punktā pauda šaubas par to, ka paziņotais atbalsts varētu būt mēģinājums apiet atmaksāšanas pienākumu un mazināt šā atbalsta atgūšanas jēgu un efektivitāti.

(58)

Komisija savā novērtējumā, kas saistīts ar šo jautājumu, ņēma vērā šādus aspektus.

(59)

Pirmkārt, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar iekšējo tirgu nesaderīga atbalsta atmaksa kopā ar procentiem ļauj atjaunot situāciju, kāda tā bija pirms atbalsta piešķiršanas, un tādējādi novērst konkurences izkropļojumus, kurus atbalsts rada. Līdz ar to šajā gadījumā 44.f atbalsta atmaksa kopā ar procentiem – tas nosaka jauna atbalsta maksāšanu – ir paredzēta, lai atjaunotu situāciju, kas pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas.

(60)

Otrkārt, uzņēmums ir tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu. Patiešām, pirmkārt, uzņēmuma finansiālo grūtību pamatā nav ar iekšējo tirgu nesaderīgā atbalsta atmaksa. Tās izraisīja citi cēloņi, kas ir par iemeslu uzņēmuma zaudējumiem, sākot ar 2004. gadu (skatīt iepriekš 1. tabulu). Ar iekšējo tirgu nesaderīgā atbalsta atmaksa nākotnē tikai padziļinās šīs problēmas, līdz uzņēmums bez valsts atbalsta vairs nespēs ar tām cīnīties. Otrkārt, tika īstenots darbību pārstrukturēšanas plāns, kura izmaksas ir 62,5 miljoni euro. Tas liecina, ka darbības pārstrukturēšana, kas nepieciešama tās rentabilitātes atjaunošanai, ir saistīta ar ļoti būtiskām izmaksām, kas ir lielākas nekā 44.f atbalsta atmaksa 22,5 miljonu euro apmērā, neskaitot procentus. Minētie faktori pierāda, ka FagorBrandt ir grūtībās nonācis uzņēmums, kura pastāvēšana ir apdraudēta. Tādēļ tas, tāpat kā ikviens uzņēmums šādā situācijā, var saņemt pārstrukturēšanas atbalstu, ja ir ievēroti pārējie nosacījumi, kas paredzēti pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādnēs.

(61)

Treškārt, Komisija savā 1991. gada lēmumā attiecībā uz Deggendorf lietu (22), norādot, ka “[S]ummējot nelikumīgi piešķirto atbalstu, kuru Deggendorf atsakās atmaksāt kopš 1986. gada, un jauno atbalstu, (…) šai sabiedrībai tiktu sniegtas pārmērīgas un nepamatotas priekšrocības, kas ietekmētu tirdzniecības apstākļus tiktāl, ka tas būtu pretrunā kopīgām interesēm”, izskatīja jaunu un ar iekšējo tirgu saderīgu atbalstu ar nosacījumu, ka “iestādēm (…) ir jāpārtrauc atbalsta maksāšana sabiedrībai Deggendorf (…), kamēr tās nebūs atguvušas nesaderīgo atbalstu (…)”. Tiesa savā 1997. gada 15. maija spriedumā (23) apstiprināja Komisijas izmantoto pieeju. Kopš tā laika Komisija ir pieņēmusi vairākus lēmumus, kuros tā izmanto šo pašu pieeju, proti, izskata jaunu ar iekšējo tirgu saderīgu atbalstu, vienlaikus nosakot tā maksāšanas apturēšanu, līdz tiek atmaksāts nelikumīgi piešķirtais atbalsts (24). Komisija norāda, ka, šķiet, šajā gadījumā no brīža, kad jaunais atbalsts atbilst pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādnēs paredzētajiem nosacījumiem, nav faktoru, kas liedz piemērot tādu pašu pieeju kā Deggendorf gadījumā, proti, izskatīt jaunu un ar iekšējo tirgu saderīgu atbalstu ar nosacījumu, ka tā izmaksāšana tiek atlikta līdz 44.f atbalsta atgūšanai.

(62)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisijas šaubas ir izkliedētas.

(63)

Šajā sakarībā Komisija vēlas sniegt šādu precizējumu. Pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 23. punktā Komisijai ir noteikts pienākums, vērtējot jebkādu pārstrukturēšanas atbalstu, “ņemt vērā gan vecā un jaunā atbalsta kumulatīvo iedarbību, gan arī to, ka vecais atbalsts nav atmaksāts”. Kā ir norādīts pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 2. zemsvītras piezīmē (23. punkts), šis noteikums pamatojas uz iepriekš norādīto spriedumu Deggendorf lietā (25). Minētajā gadījumā Francija apņēmās atgūt 44.f atbalstu, pirms sākt jauna atbalsta izmaksāšanu. Šajā lēmumā Komisijai saskaņā ar judikatūru Deggendorf lietā šīs saistības ir jāiekļauj kā nosacījums paziņotā atbalsta saderībai ar iekšējo tirgu. Šādā veidā Komisija nodrošinās, ka netiek summēts vecais un jaunais atbalsts un iepriekš piešķirtais atbalsts tiks atmaksāts.

(64)

Uzņēmumam Brandt Italia, uzņēmuma FagorBrandt Itālijas meitasuzņēmumam, 2008. gada 21. oktobrī joprojām vēl ir jāatmaksā daļa no Itālijas iestāžu piešķirtā atbalsta. Šo atbalstu Komisija ir paziņojusi par nesaderīgu savā 2004. gada 30. marta lēmumā (26).

(65)

Šādā gadījumā, kā tas ir atgādināts 61. apsvērumā, Deggendorf lietas (27) judikatūra apliecina, ka Komisija nav pārsniegusi savu rīcības brīvību ar to, ka uzdod atgūt iepriekšējo atbalstu kā nosacījumu jauna atbalsta izmaksāšanai. Ja Komisija pakārto paredzamā atbalsta piešķiršanu tam, ka vispirms jāatgūst iepriekšējais atbalsts vai iepriekšējie atbalsti, tai nav jāveic pārbaude attiecībā uz šo atbalstu kumulēto ietekmi uz konkurenci, jo šāda pakārtošana ļauj izvairīties no tā, ka ar iecerēto atbalstu piešķirtā priekšrocība tiek kombinēta ar iepriekšējo atbalstu piešķirto priekšrocību (28).

(66)

Tādējādi Komisija lēmumu pieņemšanas praksē devusi priekšroku nosacījumam, ka nesaderīgi atbalsti jāatgūst pirms jaunu atbalstu izmaksāšanas (29), nevis pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 23. punkta piemērošanai, kas tai ļauj ņemt vērā nelikumīgā atbalsta un jaunā atbalsta kumulēto ietekmi.

(67)

Tomēr, ņemot vērā īpašos apstākļus minētajā gadījumā, Komisija plāno piemērot pamatnostādņu 23. punktu. Faktiski Komisijai šajā gadījumā jāpieņem jauns lēmums pēc tam, kad Vispārējā tiesa atcēlusi tās 2008. gada 21. oktobra lēmumu. Tātad Komisija nevar ņemt vērā to informāciju, kuras nebija tās rīcībā pirmā lēmuma pieņemšanas laikā. Tāpēc Komisija nevar ņemt vērā jaunās saistības, ko uzņemtos dalībvalsts, nedz arī nelikumīgā atbalsta atgūšanas kārtību, kas notikusi pēc šā datuma.

(68)

Tāpēc – kā jau to paredz Vispārējās tiesas 2012. gada 14. februāra spriedums (30) – Komisijai jāpārbauda Itālijas atbalsta un paziņotā pārstrukturēšanas atbalsta kumulatīvā ietekme uz konkurenci.

(69)

Tomēr ir nepieciešams vispirms noteikt, kāda ir Itālijas atbalsta summa, kas bija jāņem vērā 2008. gada 21. oktobrī.

(70)

FagorBrandt uzskata, ka Itālijas atbalstam, kura atmaksāšana jāveic Brandt Italia, acīmredzot ir jābūt mazākam nekā 200 000 euro.

(71)

FagorBrandt 2003. gadā ar sava meitasuzņēmuma Brandt Italia starpniecību iegādājās Verolanovas rūpnīcu un tās aktīvus sabiedrībā Ocean, kam bija uzsākts likvidācijas process. Brandt Italia par attiecīgajiem aktīviem piedāvātā cena bija 10 miljoni euro.

(72)

Tā kā sabiedrības Ocean maksātnespējas procesa administratori uzskatīja šo summu par nepietiekamu, Itālijas iestādes vēlējās attiecībā uz šādām pārņemšanas darbībām paplašināt sistēmu “Mobilita” un “Cassa Integrazione” noteikumus, kas tika paziņoti par saderīgiem ar piemērojamiem Eiropas tiesību aktiem. Konkrētāk, tie paredzēja, ka uzņēmumi, kas pieņem darbā darbiniekus, kuri ir bezdarbnieki, var izmantot atbrīvojumu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šo pasākumu paplašināšanas mērķis bija tāds, lai labums, kas no tā rodas ieguvējam, palielina līdz pienācīgai konkurētspējai attiecīgo aktīvu iegādes cenu.

(73)

Tādējādi Itālijas iestādes 2003. gada 14. februārī pieņēma dekrētu, kurā paredzēja, ka pircējs, kas pērk jebkuras tādas sabiedrības aktīvus, kurai ir uzsākts likvidācijas process un kurā nodarbināti vairāk nekā 1 000 algotu darbinieku, var izmantot atbrīvojumu no sociālās apdrošināšanas iemaksām un papildu iemaksas par katru no jauna darbā pieņemto darbinieku. Brandt Italia veiktais sadzīves elektrotehnikas sabiedrības Océan SpA aktīvu pirkums 2003. gada 7. martā bija atbilstošs shēmai, kas tika ieviesta ar šo dekrētu. Tāpēc minēto atbrīvojumu summa, kas tiek lēsta 8,5 miljonu euro apmērā, palielināja Brandt Italia piedāvāto iegādes cenu, kas tādējādi pieauga līdz 18,5 miljoniem euro.

(74)

Komisija 2004. gada 30. marta lēmumā (31) uzskatīja, ka 2003. gada 14. februāra dekrēts, kas tika pārveidots par likumu 2003. gada 17. aprīlī, veidoja nelikumīgu un nesaderīgu atbalsta shēmu. Brandt Italia, tiklīdz uzzināja šo Komisijas lēmumu, 2004. gada 5. jūlijā no Brešas komerctiesas saņēma nolēmumu, kurā noteikts uzlikt arestu iegādes cenas pēdējai maksājuma daļai (5,7 miljoniem euro), un kontaktējās ar Ocean maksātnespējas procedūras iestādēm, lai atgūtu pārmaksāto summu. Brandt Italia uzskatīja, ka Itālijas valstij bija jāuzsāk nelikumīgā atbalsta atgūšana no tā reālā ieguvēja.

(75)

Tāpēc pat tādā gadījumā, ja attiecīgais atbalsta saņēmējs, kas to saņēmis saskaņā ar Komisijas noraidīto shēmu, būtu Brandt Italia (sabiedrība, kas patiešām saņēmusi atbrīvojumus), FagorBrandt uzskatīja, ka šā atbalsta galīgais labums gandrīz pilnībā bija novirzīts kreditoriem, kurus noteikuši sabiedrības Ocean maksātnespējas procesa administratori, izmantojot aktīvu pirkuma cenas palielinājumu (cenas palielinājums par 8,5 miljoniem euro salīdzinājumā ar patiešām piešķirtiem atbrīvojumiem 8 624 283 euro vērtībā). Tāpēc Francijas iestādes uzskatīja, ka atlikusī starpība, kas jāsedz Brandt Italia/FagorBrandt, ir 124 283 euro, un šai summai vēl jāpieskaita procenti.

(76)

Tomēr Itālijas iestādes sniedza Komisijai informāciju, kas šo apsvērumu padara par spēkā neesošu.

(77)

Itālijas iestādes 2008. gada 13. maijā iesniedza Komisijai divus Brešas tiesas spriedumus. Tie attiecās uz strīdu, kas pastāv starp valsts sociālās drošības institūtu (INPS) un Brandt Italia par atbalsta summas noteikšanu, proti, atbrīvojumiem no sociālās drošības iemaksām, kurus izmantoja Brandt Italia.

(78)

Pirmais spriedums, kas pieņemts 2008. gada 1. februārī, aptur atgūšanas rīkojumu, ko INPS2007. gada 18. decembrī izdevis attiecībā uz Brandt Italia. INPS pārsūdzēja šo spriedumu. Apelācijas tiesa 2008. gada 29. aprīlī atcēla atgūšanas rīkojuma apturēšanu.

(79)

Trešais spriedums, kas pieņemts 2008. gada 8. jūlijā un iesniegts Komisijai 2008. gada 20. oktobrī, pamatā saskan ar INPS viedokli attiecībā uz to, ka atbalsta atmaksāšana pilnībā jāveic Brandt Italia. Šis spriedums tika paziņots Brandt Italia2008. gada 15. septembrī.

(80)

Tāpēc Komisijai, ņemot vērā šo informāciju, jānosaka, cik liela atbalsta summa – pēc saprātīgām aplēsēm atbilstoši situācijai 2008. gada 21. oktobrī – Brandt Italia/FagorBrandt ir jāatmaksā. Lai to veiktu, Komisija ir konstatējusi, ka saskaņā ar Brešas tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedumu Brandt Italia ir jāatmaksā 8 890 878,02 euro.

(81)

Tomēr Komisija uzskata, ka no šīs summas ir jāatskaita arestētā naudas summa, proti, 5,7 miljoni. Faktiski Brandt Italia rīcībā nebija šīs summas, kas kopš Brešas komerctiesas sprieduma 2004. gada 5. jūlijā bija uz laiku bloķēta. Minētais lēmums ir pieņemts saskaņā ar Komisijas 2004. gada 30. martā pieņemto lēmumu, un tātad minētā summa tika bloķēta, paredzot atbalsta atgūšanas nepieciešamību. Tādējādi 2008. gada 21. oktobrī varēja pieņemt, ka šī summa tiktu izmantota attiecīgā atbalsta daļas atmaksāšanai. Šo secinājumu pamato tas, ka

(82)

Tādējādi, ņemot vērā 76.–81. apsvērumā izklāstītos elementus, Komisija uzskata, ka Itālijas atbalsta galīgā summa, kas ir jāņem vērā minētās analīzes nolūkā, ir 3 190 878,02 euro, kam jāpieskaita procenti, kuri uzkrājušies līdz 2008. gada 21. oktobrim.

(83)

Kas attiecas uz procentiem, Komisija uzskata, ka diena, kas jāņem vērā, lai noteiktu procentu summu, nav reālā atbalsta atgūšanas diena, bet gan atceltā lēmuma pieņemšanas diena, jo šajā gadījumā Komisija analizē Francijas atbalsta saderību 2008. gada 21. oktobrī. Tādējādi 2008. gada 21. oktobrī Francijas atbalsts ir kumulēts ar Itālijas atbalstu, tostarp līdz minētajai dienai uzkrātajiem procentiem. Tāpēc Komisijai ir jāņem vērā šo elementu kumulācija un nav tiem jāpievieno procenti, kas uzkrājušies līdz reālajai atgūšanas dienai.

(84)

Taču priekšrocības, ko veido laikposmā no 2008. gada 21. oktobra līdz reālajai atgūšanas dienai uzkrājušies procenti, atceļ pati atgūšana, kam pašsaprotami tie jāiekļauj.

(85)

Tādējādi FagorBrandt rīcībā bija summa 3 190 878,02 euro apmērā (plus procenti) papildus Francijas iestāžu piešķirtajam atbalstam 31 miljona euro apmērā. Šī priekšrocība ietekmē konkurenci – uzņēmuma rīcībā bija papildu naudas līdzekļi, kas tam nebūtu bijuši parastos tirgus apstākļos (proti, ja nebūtu nesaderīgā Itālijas atbalsta).

(86)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 23. punktu un Vispārējās tiesas 2012. gada 14. februāra spriedumu Komisija plāno pārbaudīt Itālijas atbalsta un pārstrukturēšanas atbalsta kumulēto ietekmi pēdējā minētā atbalsta saderības analīzes kontekstā.

(87)

Šī kumulētā atbalsta ietekmes pārbaude nozīmē, ka Komisijai jāveic divkārša pārbaude. No vienas, puses, Komisijai jāpārbauda, ka kompensācijas pasākumi (sk. 89. un turpmākos apsvērumus, īpaši 118. un turpmākos apsvērumus) ļauj precīzi kompensēt konkurencei nodarīto kaitējumu, kas radies no tā, ka FagorBrandt rīcībā bija papildu naudas līdzekļi. No otras puses, Komisija plāno pievērst uzmanību tam, lai atbalsta saņēmēja ieguldījums nebūtu saistīts ar atbalstu (sk. 154. un turpmākos apsvērumus). Patiešām, nevar izslēgt, ka uzņēmuma ieplānotajā reālajā ieguldījumā ir iekļauta attiecīgā summa.

(88)

Saistībā ar šo divkāršo pārbaudi Komisija var noteikt jaunus nosacījumus attiecīgajai dalībvalstij neatkarīgi no dalībvalsts iespējamajiem ierosinājumiem (kurus Komisija šajā gadījumā nevarētu ņemt vērā, ja tie būtu izteikti pēc 2008. gada 21. oktobra). Kā apliecināts pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 46. punktā, “Komisija var noteikt jebkādus nosacījumus un pienākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka atbalsts nekropļo konkurenci tā, ka tas būtu pretrunā ar kopīgām interesēm, ja attiecīgā dalībvalsts nav paziņojusi par apņemšanos pieņemt šādus noteikumus”.

(89)

Pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 38. punktā ir paredzēts, ka, lai Komisija varētu atļaut pārstrukturēšanas atbalstu, ir jāveic kompensācijas pasākumi, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem. Pretējā gadījumā atbalsts ir jāuzskata par tādu, kas ir “pretrunā kopīgām interesēm”, un ir jāatzīst, ka tas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Šis nosacījums parasti izpaužas kā uzņēmuma pārstāvības tirgū vai tirgos ierobežošana pārstrukturēšanas laikposma beigās.

(90)

Francija savā paziņojumā apgalvoja, ka šajā gadījumā, šķiet, kompensācijas pasākumi nav vajadzīgi, jo īpaši tāpēc, ka atbalstam nav būtiskas tirgu izkropļojošas ietekmes. Lēmuma par procedūras sākšanu 37., 38. un 40. punktā Komisija īsi paskaidroja, kāpēc tā noraida minēto apgalvojumu.

(91)

Turpmākajos apsvērumos Komisija sīkāk paskaidro, kāpēc tā uzskata, ka atbalsts rada izkropļojumus, un kāpēc kompensācijas pasākumu īstenošana, pretēji Francijas iestāžu apgalvojumiem, ir vajadzīga.

(92)

Kā jau ir izklāstīts, FagorBrandt nodarbojas ar lielās sadzīves elektrotehnikas iekārtu ražošanu un pārdošanu izplatītājiem (pretēji piegādei un pārdošanai privātpersonām). Attiecībā uz lielās sadzīves elektrotehnikas tirgus ģeogrāfisko dimensiju Komisija līdz šim uzskatīja, ka tas ir vismaz Eiropas Savienības tirgus jo īpaši tādēļ, ka nepastāv šķēršļi iekļūšanai tirgū, kā arī tehniskās saskaņotības un relatīvi zemo transporta izmaksu dēļ (32). FagorBrandt un abu konkurentu, kuri nosūtīja komentārus, iesniegtie dati apstiprina, ka tirgum ir Savienības mērogs.

(93)

Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas atbalsts automātiski rada konkurences izkropļojumus, aizkavējot atbalsta saņēmēja aiziešanu no tirgus un tādējādi traucējot konkurentu uzņēmumu attīstību. Tāpēc atbalsts ir vērsts pret mazāk efektīvu uzņēmumu slēgšanu, kas ir “normāla tirgus darbības sastāvdaļa”, kā norādīts pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 4. punktā. Tādējādi paziņotais atbalsts uzņēmumam FagorBrandt rada iepriekš minētos konkurences izkropļojumus. Tomēr Komisija norāda, ka pastāv aspekti, kas veicina šo konkurences izkropļojumu negatīvo seku ierobežošanu, un tie ir šādi. Pirmkārt, Eiropas lielās sadzīves elektrotehnikas tirgū FagorBrandt tirgus daļa nepārsniedz [0–5] % (33). Otrkārt, šajā tirgū darbojas četri konkurenti, kuru tirgus daļa ir 10 % vai vairāk (Indesit, Whirlpool, BSH un Electrolux) (34). Turklāt konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, atzīst, ka Eiropas tirgū FagorBrandt ir relatīvi mazs tirgus dalībnieks (skatīt minētā konkurenta iepriekš izteiktās šaubas attiecībā uz uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanu tā lieluma dēļ), kura tirgus daļa samazinās (35). Treškārt, atbalsta summa ir ierobežota attiecībā pret FagorBrandt apgrozījumu Eiropā (atbalsts ir mazāk nekā 4 % no 2007. gada apgrozījuma) un vēl vairāk attiecībā pret četru galveno tirgus dalībnieku apgrozījumu, kurš ir lielāks nekā FagorBrandt apgrozījums (36).

(94)

Lai gan iepriekšējā punktā analizēti atbalsta radītie konkurences izkropļojumi, ir arī jāizvērtē, kā norādīts pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 38. punktā, kas savukārt izriet no LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta, cik plaša ir “negatīvā ietekme uz tirdzniecības apstākļiem” starp dalībvalstīm. Kā jau tas minēts lēmuma par procedūras sākšanu 38. punktā, atbalsts rada izkropļojumus attiecībā uz saimniecisko darbību izvietojumu dalībvalstīs un tādējādi tirdzniecību starp tām. FagorBrandt ir uzņēmums, kurš lielāko daļu ražošanas darbību veic Francijā, kur tiek nodarbināta lielākā daļa darbinieku ([80-100] % uzņēmuma saražotās produkcijas ir saražota Francijā). Bez Francijas valsts atbalsta FagorBrandt ātri aizietu no tirgus. Tomēr FagorBrandt rūpnīcās ražotie produkti galvenokārt konkurē ar ražojumiem, kurus konkurenti ražo citās dalībvalstīs (37). Tādējādi FagorBrandt darbības pārtraukšana būtu ļāvusi tā Eiropas konkurentiem jūtami palielināt savus pārdošanas apjomus un līdz ar to savu ražošanu. Ar atbalstu tiek saglabātas ražošanas darbības Francijā, kas pretējā gadījumā tiktu daļēji pārvietotas uz citām dalībvalstīm. Tāpēc atbalstam ir negatīva ietekme uz tirdzniecības apstākļiem, samazinot konkurentu, kuri veic darbību citās dalībvalstīs, eksporta iespējas uz Franciju (38). Atbalsts arī samazina pārdošanas iespējas valstīs, uz kurām uzņēmums FagorBrandt turpinās eksportēt savus ražojumus. Ņemot vērā FagorBrandt pārdošanas apjomus un attiecīgo darba vietu skaitu, šī negatīvā ietekme uz tirdzniecības apstākļiem ir būtiska.

(95)

Pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, Komisija uzskata, ka ir vajadzīgi reāli (t. i., būtiski), bet tomēr ierobežoti kompensācijas pasākumi.

(96)

Lēmuma par procedūras sākšanu 39. punktā Komisija izteica šaubas par to, vai Francijas iestāžu paziņotos pasākumus var uzskatīt par kompensācijas pasākumiem, ņemot vērā, ka pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 40. punktā ir norādīts, ka “[N]orakstīšana un zaudējumus nesošo darbību pārtraukšana, kas jebkurā gadījumā būtu vajadzīga dzīvotspējas atjaunošanai, kompensācijas pasākumu novērtēšanas nolūkos netiek uzskatīta par jaudas vai tirgus daļas samazinājumu”. Šķiet, ka uz visiem Francijas iestāžu aprakstītajiem pasākumiem attiecās šī izņēmuma piemērošanas joma. Formālās izmeklēšanas procedūras ietvaros Francija atkārtoti norādīja, ka tā uzskata, ka kastveida saldētavu un brīvi stāvošo mikroviļņu krāšņu ražošanas pārtraukšana, kā arī Brandt Components pārdošana bija trīs piemēroti kompensācijas pasākumi. Tādēļ Komisija veica šo pasākumu detalizētu analīzi un izdarīja šādus secinājumus.

(97)

Attiecībā uz kastveida saldētavu rūpnīcas darbības pārtraukšanu 2005. gadā (Lekēnas ražotne) Francija savā 2007. gada 6. augusta paziņojumā norādīja, ka šī rūpnīca, “kurā ražoja kastveida saldētavas un vīna skapjus visai FagorBrandt grupai, bija sasniegusi … apmēru, kas tai vairs neļauj segt ne savas mainīgās, ne fiksētās izmaksas, un 2004. gadā tā bija radījusi saimnieciskās darbības zaudējumus 5,8 miljonu euro apmērā”. Tāpēc nav nekādu šaubu, ka konkrētajā gadījumā tā ir zaudējumus nesošas darbības pārtraukšana, kas vajadzīga dzīvotspējas atjaunošanai (39), un, piemērojot pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 40. punktu, šo pasākumu nevar uzskatīt par kompensācijas pasākumu.

(98)

Arī brīvi stāvošo mikroviļņu krāšņu ražošanas pārtraukšana Azenē ir zaudējumus nesošas darbības pārtraukšana, kas ir vajadzīga dzīvotspējas atjaunošanai, kā to skaidri atzina arī Francijas iestādes savās piezīmēs (40). Tas, ka minētā darbība ir nerentabla, nav pārsteigums, ņemot vērā, ka brīvi stāvošās mikroviļņu krāsnis ir viens no tirgus segmentiem, kurā ražojumu no valstīm ar zemām izmaksām ir visvairāk (41). Turklāt Azenē rūpnīca bija zaudējusi nozīmīgus līgumus, kas saistīti ar mikroviļņu krāšņu ražošanu citām grupām (42). Visbeidzot, pamatojoties uz pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 40. punktu, šo pasākumu nevar uzskatīt par kompensācijas pasākumu.

(99)

Pretēji tam, 2004. gada martā uzņēmums pārdeva savu meitasuzņēmumu Brandt Components (Nevēras rūpnīcu) Austrijas grupai ATB par 3 miljoniem euro. Šī pārdošana nav ne darbības norakstīšana (43), ne arī darbības pārtraukšana. Tātad šis pasākums nav izslēgts ar nosacījumu, kas minēts iepriekš pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 40. punktā. 2004. gada martā pārdotās darbības (44) apgrozījums 2003. gadā bija 35,4 miljoni euro, kas atbilst 4 % uzņēmuma apgrozījuma 2003. gadā, un tajā strādāja 306 darba ņēmēji, kas ir 6 % no uzņēmuma darbiniekiem. Uzņēmums bija iesaistīts mazgāšanas mašīnu elektromotoru projektēšanā, izstrādē, ražošanā un tirdzniecībā. Tādējādi minētā pārdošana samazināja uzņēmuma pārstāvību veļas mazgāšanas mašīnu daļu tirgū.

(100)

Minēto pasākumu tomēr nevar uzskatīt par piemērotu kompensācijas pasākumu. Brandt Components pārdošana notika aptuveni trīsarpus gadus pirms pārbaudāmā atbalsta paziņošanas. Taču šis pasākums nemazina uzņēmuma FagorBrandt pārstāvību lielās sadzīves elektrotehnikas tirgū (45), kas ir galvenais tirgus, kurā FagorBrandt turpinās darboties. Tādējādi paredzētā atbalsta piešķiršanas izraisīto konkurences izkropļojumu samazināšana nebija šā pasākuma mērķis un nevarēja arī būt tā sekas.

(101)

Lai izkliedētu lēmumā par procedūras sākšanu izteiktās šaubas attiecībā uz paziņoto kompensācijas pasākumu nepietiekamību, Francijas iestādes ierosina uz pieciem gadiem pārtraukt Vedette aukstuma iekārtu un kulinārās apstrādes aprīkojuma tirdzniecību. Turklāt tās ierosina vai nu trauku mazgāšanas mašīnas Vedette tirdzniecības pārtraukšanu, vai preču zīmes […] nodošanu.

(102)

Kā ir norādīts iepriekš, FagorBrandt [50–80] % no saviem pārdošanas apjomiem realizē Francijas tirgū, kurā uzņēmuma tirgus daļa 2006. gadā pēc vērtības bija [10–20] % un pēc apjoma [10–20] %. Tas liecina par to, ka tad, ja uzņēmums FagorBrandt būtu pārdevis savas darbības, no tā labumu galvenokārt būtu guvuši konkurenti, kas darbojas Francijas tirgū, palielinot savus pārdošanas apjomus. Tādējādi FagorBrandt izdzīvošana, ko ļauj īstenot atbalsts, visspēcīgāk ietekmē tieši šos uzņēmumus. Savukārt FagorBrandt pārdošanas apjomi Itālijas tirgū ir ļoti nelieli. Tādēļ Komisija kā kompensācijas pasākumam dod priekšroku preču zīmes Vedette trauku mazgāšanas mašīnu tirdzniecības pārtraukšanai salīdzinājumā ar preču zīmes […] nodošanu, ņemot vērā, ka preču zīmes Vedette  (46) ražojumus pārdod vienīgi Francijas tirgū, kamēr […] ražojumus galvenokārt pārdod […].

(103)

Tādēļ ir jāanalizē šo papildu kompensācijas pasākumu apjoms, lai noteiktu, vai tie ir pietiekami.

(104)

Preču zīmes Vedette aukstuma iekārtu (ledusskapji un saldētavas) pārdošanas apjoms 2007. gadā bija [10–20] miljoni euro, proti, [0-5] % no grupas FagorBrandt apgrozījuma.

(105)

Aukstuma iekārtu tirdzniecības pārtraukšana uz pieciem gadiem ļaus konkurentiem, kuri darbojas Francijas tirgū, nostiprināt savas pozīcijas aukstuma iekārtu segmentā. Saskaņā ar GfK 2007. gada pētījumu galvenie FagorBrandt konkurenti, kuru tirgus daļa pēc vērtības ir […] %, ledusskapju tirgū Francijā ir Whirlpool ([…] %), Indesit ([…] %) un Electrolux ([…] %). Saldētavu tirgū galvenie FagorBrandt konkurenti ([…] %) ir Whirlpool ([…] %), Liebherr ([…] %) un Electrolux ([…] %).

(106)

Preču zīmes Vedette kulinārās apstrādes aprīkojuma pārdošanas apjoms 2007. gadā bija [5–10] miljoni euro, proti, [0-5] % no grupas FagorBrandt apgrozījuma.

(107)

Līdz ar to kulinārās apstrādes aprīkojuma tirdzniecības pārtraukšana uz pieciem gadiem ļaus konkurentiem nostiprināt savu pozīciju kulinārās apstrādes aprīkojuma tirgū. Saskaņā ar GfK 2007. gada pētījumu galvenie FagorBrandt konkurenti (kuru tirgus daļa ir […] % vērtības izteiksmē) kulinārās apstrādes aprīkojuma tirgū Francijā ir Indesit ([…] %), Electrolux ([…] %) un Candy ([…] %).

(108)

Preču zīmes Vedette trauku mazgāšanas mašīnu pārdošanas apjoms 2007. gadā bija [5–10] miljoni euro, proti, [0-5] % no grupas FagorBrandt apgrozījuma.

(109)

Saskaņā ar GfK 2007. gada pētījumu galvenie FagorBrandt konkurenti (kuru tirgus daļa pēc vērtības ir […] %) trauku mazgāšanas mašīnu tirgū Francijā ir BSH ([…] %), Whirlpool ([…] %) un Electrolux ([…] %). Līdz ar to preču zīmes Vedette trauku mazgāšanas mašīnu tirdzniecības pārtraukšana ļaus konkurentiem palielināt savu tirgus daļu.

(110)

Kopumā Vedette ražojumi, kuru tirdzniecība tiks pārtraukta, veido [0–5] % no grupas apgrozījuma (47). Francijas iestādes norāda, ka tāpēc būs jāveic būtiski pielāgojumi uzņēmuma līmenī […].

(111)

Ierosinātie kompensācijas pasākumi ir preču zīmes Vedette  (48) atsevišķu ražojumu (kulinārās apstrādes aprīkojuma, aukstuma iekārtu un trauku mazgāšanas mašīnu) tirdzniecības pārtraukšana uz pieciem gadiem un Brandt Components pārdošana. Tā ir faktiska (t. i., būtiska), bet ierobežota tirgus daļas samazināšana.

(112)

Tomēr Komisija uzskata, ka kompensācijas pasākums, ko attiecībā uz preču zīmi Vedette ierosinājušas veikt Francijas iestādes, ir vienīgais piemērotais kompensācijas pasākums, un šis pasākums nav pietiekams. Tāpēc Komisija nolēmusi noteikt saderības nosacījumu – pagarināt par papildu trim gadiem preču zīmes Vedette ražojumu tirdzniecības pārtraukšanu. Proti, lai gan tika ierosināts aizliegums uz pieciem gadiem, tas tiks pagarināts par trim gadiem un kopumā būs astoņi gadi.

(113)

Saskaņā ar informāciju, kas bija Komisijas rīcībā 2008. gada 21. oktobrī, šā kompensācijas pasākuma ietekme attiecībā uz apgrozījuma zaudēšanu var izpausties divējādi, kā parādīts 2. tabulā (49).

2.   tabula

(114)

Francijas iestādes un FagorBrandt sniedza datus, kas 2. tabulā attiecas uz ierosinātā kompensācijas pasākuma ietekmi laikposmā no 2009. līdz 2012. gadam (par šo ietekmi sk. arī 147. un turpmākos apsvērumus).

(115)

Pirmais aprēķina veids attiecībā uz Komisijas ierosinātā papildu kompensācijas pasākuma ietekmi ir negūtās peļņas reizināšana ar 3 pēdējā Francijas iestāžu novērtētajā gadā (proti, 2012. gadā). Uzņēmumam labvēlīga scenārija gadījumā šī ietekme tātad ir 3 × [40-60] miljoni, proti, [120-180] miljoni euro.

(116)

Otrs veids, kā aprēķināt papildu kompensācijas pasākuma ietekmi, ir iegūt 2013.–2016. gada rādītājus, piemērojot 2012. gada rādītājiem lineāru pieaugumu [1,5-3] % apmērā, pieņemot, ka turpināsies apgrozījuma rādītāju pieaugums, kas tika lēsts [1,5-3] % apmērā uzņēmumā laikposmā no 2009. līdz 2012. gadam. To iemeslu dēļ, kas izklāstīti 125. un turpmākajos apsvērumos, šī apgrozījuma rādītāju hipotēze patiešām uzskatāma par saprātīgu, ņemot vērā grupas stratēģiju un tirgus perspektīvas. No šā skatpunkta kompensācijas pasākums uzņēmumam labvēlīga scenārija gadījumā izraisīs FagorBrandt apgrozījuma samazināšanos [120-180] miljonu euro apmērā.

(117)

Tādējādi ierosinātais kompensācijas pasākums ir atbilstošs un pats par sevi pietiekams, lai proporcionāli samazinātu to negatīvo ietekmi uz konkurenci, kas izriet no konkrētā atbalsta piešķiršanas: optimistiska scenārija gadījumā uzņēmuma apgrozījuma rādītāju samazinājums laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam lēšams [120-180] miljonu euro apmērā. Šāda apmēra neīstenots apgrozījums ļaus konkurentiem palielināt pārdošanu. Šis kompensācijas pasākums arī padarīs uzņēmumam sarežģītāku attiecīgo Vedette ražojumu atkārtotu iekļaušanu tirgū pēc 8 gadu prombūtnes (pašlaik tiek tirgotas vienīgi Vedette ražotās veļas mazgāšanas mašīnas). Lai gan preču zīme nav pilnībā izzudusi, atgriešanās izmaksas ir proporcionālas gadu skaitam, cik ilgi tās nav bijis tirgū. Jo ilgāk preču zīmes nebūs tirgū, jo vairāk izpaudīsies zīmola tēla zudums.

(118)

Turklāt ir arī jāpārbauda, vai šis jaunais kompensācijas pasākums ļauj arī kompensēt konkurences priekšrocību, kas izriet no Itālijas atbalsta un pārstrukturēšanas atbalsta kumulētās ietekmes. Faktiski var uzskatīt, ka 2008. gada 21. oktobrīFagorBrandt rīcībā bija summa 3 190 878,02 euro apmērā (proti, aptuveni 4 miljoni euro kopā ar procentiem), kuru tam nebūtu vajadzējis izmantot. Šī priekšrocība ietekmē konkurenci – uzņēmumam bija papildu naudas līdzekļi. Tomēr kompensācijas mehānisma ietekme kompensē šo kaitējumu konkurencei.

(119)

Turpmāk 3. tabulā parādīti neto zaudējumi (jeb negatīva brīvās naudas plūsma (free cash flow)), kas saistīti ar kompensācijas pasākumu. Rādītāji attiecībā uz 2009.–2012. gadu ir rādītāji, ko Francijas iestādes paziņojušas Komisijai. Rādītāji attiecībā uz 2013.–2016. gadu ir iegūti, palielinot par [1,5–3] % gadā 2012. gada rādītājus (50).

3.   tabula

(120)

Tādējādi šķiet, ka (uzņēmumam) labvēlīga scenārija gadījumā trīs papildu gadi nozīmēs to, ka FagorBrandt zudīs naudas līdzekļi, kuru daudzums ir no [10–20] miljoniem euro (ja 2012. gada rādītājus sareizina ar 3) līdz [10–20] miljoniem euro (ja pieskaita iegūtos rādītājus). Proti, šā jaunā kompensācijas pasākuma noteikšana pārliecinoši kompensē priekšrocību, ka uzņēmuma rīcībā bijuši naudas līdzekļi aptuveni 4 miljonu euro apmērā.

(121)

Visbeidzot, tas, ka kompensācijas pasākumi darbojas pēc pārstrukturēšanas perioda beigām (kas noteiktas 2012. gada 31. decembrī), nepadara tos par nepiemērotiem. Proti, ja kompensācijas pasākumus veic saistībā ar pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu, tie nav daļa no paša pārstrukturēšanas procesa, bet gan atbalstītā uzņēmuma konkurentiem sniegta kompensācija nolūkā kompensēt konkurencei nodarīto kaitējumu, no kā tie būtu varējuši ciest. Tāpēc pasākumu ietekmi un lietderību neietekmē tas, ka tie attiecas uz periodu, kas ir ilgāks nekā pārstrukturēšanas periods, jo tie tika īstenoti tāpēc, ka pārstrukturēšanas darbību atviegloja valsts atbalsts, un tāpēc, ka to mērķis un ietekme bija kompensēt konkurencei nodarīto kaitējumu, kas izriet no šā atbalsta.

(122)

Līdz ar to Komisija uzskata, ka minētie pasākumi ļauj izvairīties no pārmērīgiem konkurences izkropļojumiem pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 38. līdz 40. punkta nozīmē.

(123)

FagorBrandt pārstrukturēšanas plāns, ko jau ir sākts īstenot, konkrētāk, paredz:

(124)

Pēc pārbaudes Komisija apstiprina to, ko tā tika paziņojusi lēmumā par procedūras sākšanu, proti, ka tā uzskata šo plānu par atbilstošu pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 35. līdz 37. punktā paredzētajām prasībām. Tādējādi pārstrukturēšanas plāns ļauj atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju.

(125)

Komisija tomēr vēlas šeit turpmāk izklāstīt savu analīzi un secinājumus attiecībā uz tirgus perspektīvām un pārstrukturēšanas plānā ietverto prognožu ticamību.

(126)

Komisija novērtēja pārstrukturēšanas plānā ietvertās prognozes, jo īpaši saistībā ar izaugsmes perspektīvām. Komisija vēlas atgādināt, ka minētajā lēmumā tiek ņemti vērā tikai 2008. gada oktobrī pieejamie dati.

(127)

Saskaņā ar CECED  (54) sniegto informāciju no 2005. līdz 2007. gadam Eiropas tirgus attīstība apjoma ziņā parāda mērenu pieaugumu Rietumeiropā (aptuveni 2 % gadā) un dinamisku pieaugumu Austrumeiropā (aptuveni 7 % gadā). Tomēr šis pēdējais pieauguma rādītājs ir apšaubāms, jo tas ir saistīts ar svārstībām ekonomikā, pastāvot iespējai, ka gan divos ciparos mērāms pieaugums, gan divos ciparos mērāms samazinājums var viegli pārmaiņus sekot cits citam.

(128)

Ja ilgtermiņā ir iespējama Austrumeiropas un Rietumeiropas iepirkšanās paradumu konverģence, Austrumeiropas valstu zemā pirktspēja rada pieprasījuma koncentrāciju attiecībā uz pirmās nepieciešamības precēm (veļas mazgāšanas mašīnām un ledusskapjiem) un zemākas kvalitātes ražojumiem. Tomēr tas ir tirgos, kur ir ienākuši konkurenti no Turcijas un Āzijas.

(129)

Tādēļ uzņēmuma FagorBrandt potenciālie tirgi ir Rietumeiropā, jo tie ir nozīmīgāki gan vērtības, gan apjoma ziņā, un tajos izrāda mazāku interesi par zemas kvalitātes ražojumiem, ar kuriem FagorBrandt vairs nevar būt konkurētspējīgs un kuri rada straujo pieaugumu Austrumeiropā.

(130)

Konkrētāk, uzņēmuma FagorBrandt pamattirgus ir Francijas tirgus, kur grupa realizē [50–80] % no saviem pārdošanas apjomiem, ražo [80–100] % no saviem ražošanas apjomiem un nodarbina [80–100] % grupas darba ņēmēju. Saskaņā ar GIFAM  (55) informāciju lielās sadzīves elektrotehnikas tirgus Francijā 2007. gadā gan apjoma, gan vērtības ziņā ir progresējis par 1 % salīdzinājumā ar 2006. gadu. Konkrētāk, […] iekārtu tirgus, kuram FagorBrandt vēlas pievērsties, ir palielinājies par […] %, salīdzinot ar 2006. gadu, tajā pašā laikā […] iekārtu pārdošanas apjomi ir samazinājušies par […] %.

(131)

Attīstības tendences pa ražojumu grupām liecina, ka potenciāli labvēlīgākie tirgi Eiropā, un jo īpaši Francijā galvenokārt ir […] iekārtu tirgi. […] iekārtu pieaugums ir nozīmīgs, lai gan attiecībā uz aukstuma iekārtām nav vērojama gandrīz nekāda attīstība, par ko liecina turpmākā tabula, kas ir izvilkums no GIFAM pētījuma.

4. tabula

(132)

Līdz ar to uzņēmuma FagorBrandt izvēle, no vienas puses, īpaši pievērsties […] un, no otras puses, izvēle attīstīt […] šķiet atbilstoša dažādu segmentu un ražojumu attīstības tendencēm.

(133)

Komisija, izanalizējot pārējos būtiskos pārstrukturēšanas plāna elementus, kuru mērķis ir pamatot prognožu atbilstību attiecībā uz FagorBrandt darbības rentabilitāti nākotnē, uzskata, ka minētās prognozes, kas parādītas 5. tabulā, ir reālas.

5.   tabula

(134)

Tādējādi analīzes pārējā daļā paustas šaubas tikai par diviem pārstrukturēšanas plāna aspektiem, kuras izteiktas arī lēmumā par procedūras sākšanu, – tieši attiecībā uz to, vai pārstrukturēšanas plāns ir reāls un pietiekams.

(135)

Pirmkārt, Komisija pieprasīja paskaidrojumus attiecībā uz gaidāmo apgrozījuma pieaugumu par 20 % 2007. gadā. Francijas iestādes paskaidroja, ka 2006. gadā FagorBrandt darbības joma tika mainīta, sabiedrībai Fagor nododot uzņēmumam FagorBrandt preču zīmes Fagor izplatīšanu Lielbritānijas un Francijas tirgū, kā arī visas Fagor Francijā veiktās darbības (56). Šo darbību apgrozījums 2007. gadā tika lēsts [50–100] miljonu euro apmērā, un to iekļāva FagorBrandt 2007. gada apgrozījumā. Nemainot darbības jomu, uzņēmuma plānotais apgrozījuma pieaugums bija tikai [5–10] %. Kopš tā laika Francija paziņoja Komisijai 2007. gadā faktiski sasniegto apgrozījumu. Tas ir 903 miljoni euro salīdzinājumā ar 779,7 miljoniem euro 2006. gadā, proti, apgrozījums ir pieaudzis par 16 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

(136)

Otrkārt, Komisija norādīja, ka pārstrukturēšanas plānā nav minēts, kā FagorBrandt plāno veikt ar iekšējo tirgu nesaderīgā atbalsta, kuru saņēma tā Itālijas meitasuzņēmums, atmaksu, kas tādējādi apdraud uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanu. Francijas iestādes precizēja, ka Itālijas atbalsts, kura atmaksāšana jāveic Brandt Italia, visticamāk, ir mazāks nekā 200 000 euro (sk. 70. un turpmākos apsvērumus). Tomēr, kā to jau ir norādījusi Komisija (sk. 76. un turpmākos apsvērumus) Itālijas atbalsta summa, kas ir jāņem vērā minētā lēmuma nolūkā, ir 3 190 878,02 euro, kuriem jāpieskaita procenti, kas uzkrājušies līdz 2008. gada 21. oktobrim. Komisija tomēr uzskata, ka paredzamā šīs summas atmaksa neietekmē uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanu, jo FagorBrandt ir jāpalielina savs tīrais ieguldījums par summu, kas atbilst 3 190 878,02 euro un procenti (par to sk. 149. un turpmākos apsvērumus).

(137)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija secina, ka šaubas par dzīvotspējas atjaunošanu, kas norādītas lēmumā par procedūras sākšanu, ir izkliedētas.

(138)

Kā norādīts iepriekš, konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, apšauba to, ka pārstrukturēšana varētu atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju. Pirmkārt, viņš uzskata, ka uzņēmumam būtu jāpārvieto viena daļa ražošanas uz ražošanas zonām ar zemām izmaksām, kur tas var izmantot apjoma radītos ietaupījumus. Otrkārt, uzņēmums nevarēs veikt vajadzīgos ieguldījumus, lai uzlabotu savus ražojumus nozarē, kurā katru gadu nepieciešams veikt būtiskas investīcijas ražošanas līdzekļos, projektēšanā, pētniecībā un attīstībā. Visbeidzot, viņš uzsver, ka uzņēmums vēl arvien ir pārāk mazs salīdzinājumā ar tā konkurentiem. Turpmākajos apsvērumos Komisija mēģinās pārbaudīt, vai konkurenta, kurš vēlējās palikt anonīms, piezīmes liek apšaubīt Komisijas secinājumus par dzīvotspējas atjaunošanu.

(139)

Attiecībā uz nepieciešamību pārvietot daļu ražošanas uz valstīm ar mazākām izmaksām, Komisija norāda, ka Francijas iestādes ir precīzi atbildējušas uz šo jautājumu. Tās atgādina, ka uzņēmuma FagorBrandt izvēlētajai attīstībai (produkti ar augstu pievienoto vērtību un inovatīvi ražojumi), tāpat kā dažu tā Eiropas konkurentu attīstībai, nav piemērota to ražošanas pārvietošana uz valstīm ar zemām izmaksām. […] Lielākiem uzņēmumiem ražotņu izveide valstīs ar zemām izmaksām atbilst arī to vēlmei attīstīt šajās valstīs pārdošanu.

(140)

Attiecībā uz konkurenta, kurš vēlējās palikt anonīms, apgalvojumiem par FagorBrandt nespēju veikt būtiskus ieguldījumus, kas vajadzīgi konkurētspējas saglabāšanai, un par to, ka uzņēmums ir pārāk mazs salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem, Komisija atzīmē, ka tā pati lēmuma par procedūras sākšanu 8. punktā norādīja, ka šie aspekti ir veicinājuši uzņēmuma grūtības. Tomēr tā atzīmē, ka pārstrukturēšanas plāns, šķiet, risina šīs problēmas. Uzņēmums plāno pievērsties […]. Turklāt Komisija norāda, ka dažiem nozares uzņēmumiem, neskatoties uz to, ka tie ir nelieli, salīdzinot ar lielākiem uzņēmumiem, un to nozīmīgo ražošanu Rietumeiropas valstīs, izdodas saglabāt konkurētspēju, koncentrējoties uz atsevišķiem produktiem un segmentiem (runa ir vai nu par t. s. “nišas” uzņēmumiem, kā Miele, Smeg, Liebherr, Teka, vai arī par mazajiem valsts mēroga ražotājiem, kā Candy un Gorenje). Turklāt Komisija norāda, ka FagorBrandt aizvien plašāka integrācija grupā Fagor arī veicinās ar uzņēmuma lielumu saistīto problēmu risināšanu. Kopumā Komisija atzīst, ka konkurenta izvirzītie jautājumi norāda uz uzņēmuma grūtībām, bet uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns var tās risināt un sniedz pietiekamu iespējamību, ka dzīvotspēja tiks atjaunota.

(141)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka konkurenta, kurš vēlējās palikt anonīms, komentāri neliek apšaubīt Komisijas novērtējumu par to, ka pārstrukturēšanas plāns ļauj atjaunot FagorBrandt ilgtermiņa dzīvotspēju.

(142)

Visbeidzot attiecībā uz ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu Komisijai, kā norādīts pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 38. punkta pēdējā teikumā, tomēr ir jāpārbauda, vai paredzētie kompensācijas pasākumi neapdraud uzņēmuma dzīvotspēju. Kā tika konstatēts analīzē, Francijas iestādes ierosināja kompensācijas pasākumus, kas nebija iekļauti paziņojumam pievienotajās finanšu prognozēs. Komisija uzskata, ka šie pasākumi ir vajadzīgi un tādējādi Francijas iestādēm tie būs jāīsteno. Attiecībā uz šiem pasākumiem, tas ir, preču zīmes Vedette aukstuma iekārtu, kulinārās apstrādes aprīkojuma un trauku mazgāšanas iekārtu tirdzniecības pārtraukšana uz pieciem gadiem, kas pasliktina uzņēmuma finanšu rādītājus, ir jāpārliecinās, vai uzņēmums tos spēs izturēt.

(143)

Saskaņā ar Francijas iestāžu informāciju uzņēmuma finanšu rādītāji ir iekļauti 6. un 7. tabulā, ņemot vērā Francijas iestāžu ierosināto kompensācijas pasākumu īstenošanu. 6. tabulā ir aprakstīts uzņēmumam labvēlīgs scenārijs, un 7. tabulā – uzņēmumam nelabvēlīgs scenārijs.

6.   tabula

7.   tabula

(144)

6. un 7. tabulas pamatā ir pieņēmumi par apgrozījuma samazināšanos, ko izraisīs vairāku tādu ražojumu grupu izņemšana, kuri tiek pārdoti ar preču zīmi Vedette. Šāda ražojumu izņemšana var radīt šādas sekas:

(145)

Uzņēmumam labvēlīgajā scenārijā ņemtas vērā tikai 144. apsvēruma a) un b) punktā minētās sekas, un zaudējumi, kas saistīti tikai ar viena ražojuma tirdzniecības pārtraukšanu, būs [70–90] % no tā […] ražojuma līnijas apgrozījuma, kura tirdzniecība tiek pārtraukta (atlikušos [10–30] % atgūst FagorBrandt, palielinoties identisku citu marku (nevis Vedette) ražojumu tirdzniecības pieaugumam un [20–30] % no pārējo ar preču zīmi Vedette tirgoto ražojumu apgrozījuma. Uzņēmumam nelabvēlīgajā scenārijā ņemta vērā 144. apsvēruma c) punktā minētā ietekme, pieņemot, ka būs [110-130] % zaudējumu par ražojumu, kura tirdzniecība ir pārtraukta (zaudējumi var skart ne vien 100 % no ražojuma, kura tirdzniecība ir pārtraukta, apgrozījuma rādītājiem, bet skart arī citus ražojumus un preču zīmes) un [20-40] % zaudējumu par pārējiem ražojumiem, ko tirgo ar preču zīmi Vedette. Francijas iestādes paskaidro, ka minētais nelabvēlīgais pieņēmums atbilst uzņēmumam jau zināmai pieredzei: tas 2003. gadā bija nolēmis pārtraukt Francijā tirgot mikroviļņu krāsnis ar preču zīmi Vedette, lai visu uzmanību pievērstu preču zīmei Brandt, kam bija īpaši augsti pārdošanas rezultāti. Šai pārtraukšanai bija ļoti negatīva ietekme, jo tika zaudēts ne tikai viss ar preču zīmi Vedette sasniegtais apgrozījums, bet zaudējumi tika nodarīti arī preču zīmei Brandt (kopējais zaudējums, kas saistīts ar šo abu preču zīmju […] iekārtām, divos gados attiecībā pret […] vienību sākotnējiem pārdošanas apjomiem bija […] […], proti, zaudējums [120–140] % apmērā saistībā ar no apgrozības izņemtajiem apjomiem) (58).

(146)

Pamatojoties uz abās iepriekšējās tabulās iekļauto datu analīzi un pārējo Francijas iestāžu iesniegto datu analīzi, Komisija norāda, ka veiktie kompensācijas pasākumi novājinās uzņēmumu, jo tie no 2009. gada, pasākumu ieviešanas gada, izraisīs uzņēmuma rezultātu pasliktināšanos. Tomēr uzņēmums, sākot ar 2010. gadu, atkal sasniegs pozitīvu neto rezultātu, kas palielināsies turpmākajos gados. Tādējādi Komisija uzskata, ka Francijas iestāžu ierosinātie kompensācijas pasākumi, lai arī tie novājinās uzņēmumu, nekavēs tā dzīvotspējas atjaunošanu.

(147)

Šis secinājums netiek apšaubīts, ņemot vērā Komisijas noteikto papildu kompensācijas pasākumu, proti, vajadzību par trim gadiem pagarināt attiecīgo Vedette preču zīmes ražojumu tirdzniecības pārtraukumu.

(148)

Kā izriet no 3. tabulas, kurā attēlota papildu kompensācijas pasākuma ietekme uz uzņēmuma galīgajiem finanšu rādītājiem, šie rādītāji joprojām būs pozitīvi 2014.–2016. gadā, sasniedzot pieaugumu, kas tiek lēsts [1,5–3] % apmērā. Tāds pats secinājums attiecas uz Komisijas noteikto kompensācijas pasākumu – lai gan tas novājinās uzņēmumu, tas nekavēs tā dzīvotspējas atjaunošanu.

(149)

Lai varētu atļaut atbalstu, piemērojot pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 43. līdz 45. punktu, atbalsta summa un intensitāte ir jāierobežo līdz stingram minimumam, kas vajadzīgs, lai veiktu pārstrukturēšanu, ņemot vērā uzņēmuma, tā akcionāru vai grupas, kurā tas ietilpst, esošos finanšu resursus. Atbalsta saņēmējiem jādod ievērojams ieguldījums pārstrukturēšanas plānā no saviem pašu resursiem, tostarp no to aktīvu pārdošanas, kas nav būtiski uzņēmuma izdzīvošanai, vai no ārējā finansējuma tirgus apstākļos.

(150)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 43. punktā, pārstrukturēšanas izmaksas, kas aprakstītas Francijas iestāžu paziņojumā, ir 62,5 miljoni euro. Uzņēmums plāno ieguldīt 31,5 miljonus un saņemt atbalstu 31 miljona euro apmērā.

(151)

Lēmuma par procedūras sākšanu 44. punktā Komisija izsaka divu veidu šaubas par šiem datiem. No vienas puses, Komisija pieprasa Francijas iestādēm pamatot, kāpēc tās nav iekļāvušas 44.f atbalsta atmaksu pārstrukturēšanas izmaksās. No otras puses, Komisija pieprasa paskaidrot paša saņēmēja ieguldījuma veidu.

(152)

Attiecībā uz šaubām par otro jautājumu Francijas iestādes norādīja, ka paša saņēmēja ieguldījumu veido banku aizdevumi, kurus uzņēmums FagorBrandt ir aizņēmies tirgū. Tās precizē, ka uzņēmums 2006. gadā saņēma banku aizdevumus [20-40] miljonu euro apmērā, sasniedzot [20-40] miljonu euro 2007. gadā (59). Tie tika nodrošināti ar […]. Komisija norāda, ka tas attiecas uz “ārējo finansējumu tirgus apstākļos”, kā norādīts pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 43. punktā, un tātad ir piemērots ieguldījums.

(153)

Attiecībā uz Komisijas šaubām par pirmo jautājumu Francijas iestādes norāda, ka ar iekšējo tirgu nesaderīgā atbalsta atmaksu nevar a priori uzskatīt par pārstrukturēšanas izmaksām (ne arī par saņēmēja uzņēmuma paša ieguldījumu pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 43. un 44. punkta nozīmē). Šā iemesla dēļ Francijas iestādes 44.f atbalstu neiekļāva pārstrukturēšanas izmaksās. Tomēr tās norāda, ka šī atmaksa, kas novērtēta aptuveni [25–30] miljonu euro apmērā (ieskaitot procentus), kā jebkurš finanšu izdevums, protams, ir iekļauts paziņojumam pievienotajā uzņēmējdarbības plānā. Komisija uzskata, ka atbalsta atmaksa būtu jāiekļauj uzņēmējdarbības plānā, kā tas ir šajā gadījumā (60).

(154)

Tomēr ir jāņem vērā arī tas, ka 2008. gada 21. oktobrīBrandt Italia saņemtais Itālijas atbalsts sasniedz 3 190 878,02 euro, summu, kurai vēl jāpieskaita procenti. Tāpēc nevar izslēgt, ka uzņēmuma ieplānotajā reālajā ieguldījumā ir iekļauta šī summa. Tādējādi nevar izslēgt, ka atbalsta saņēmēja paša ieguldījums ir mazāks par pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 44. punktā prasīto 50 % slieksni.

(155)

Tāpēc, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma paša ieguldījums nebūtu saistīts ar atbalstu un būtu vismaz 50 % no pārstrukturēšanas izmaksām, Komisija izvirza nosacījumu šā pozitīvā lēmuma pieņemšanai, t. i., palielināt pašu ieguldījumu par summu, kas atbilst Itālijas atbalstam, proti, 3 190 878,02 euro, summai, kurai jāpieskaita līdz 2008. gada 21. oktobrim uzkrājušies procenti.

(156)

Konkrēti, FagorBrandt ierosinātais pašu ieguldījums pārstrukturēšanas izmaksās jāpalielina par šo summu (ar aizņemšanos, akcionāru ieguldījumu vai citādi) pirms uzņēmuma pārstrukturēšanas perioda beigām, kas noteiktas 2012. gada 31. decembrī. Francijas iestādēm jāsniedz pierādījums par šo palielinājumu divu mēnešu laikā pēc termiņa beigām 2012. gada 31. decembrī.

(157)

Kas attiecas uz konkurenta, kurš vēlējās palikt anonīms, apgalvojumu par to, ka atbalsts nav ierobežots līdz minimumam, Komisija apstiprina, ka pēc formālā kritērija – ieguldījuma, kas pārsniedz 50 % – ievērošanas pārbaudes, tā arī izvērtēja, vai atbalsts tika ierobežots līdz stingri noteiktam minimumam, jo īpaši pamatojoties uz pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 45. punktā definētajiem kritērijiem. Komisija uzskata, ka šajā gadījumā tā tas ir un atbalsta summa neļauj uzņēmumam rīkoties ar “likvīdo aktīvu pārpalikumu, ko varētu izmantot agresīvām, tirgu kropļojošām darbībām, kas nav saistītas ar pārstrukturēšanas procesu”.

(158)

Komisija jo īpaši uzskata, ka pēc atbalsta piešķiršanas un pēc pārstrukturēšanas perioda beigām grupai vēl arvien būs lielas parādsaistības, un parāda/pašu kapitāla attiecība joprojām būs lielāka par 1. Tāpēc FagorBrandt vajadzēs vairāk virzīt izveidotos uzkrājumus uz šā parādsaistību līmeņa samazināšanu.

(159)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 72. un turpmākajiem punktiem pārstrukturēšanas atbalsts piešķirams tikai vienreiz desmit gadu laikā.

(160)

Šajā gadījumā Francijas un Itālijas atbalstu, ko saņēmis uzņēmums FagorBrandt, nevar uzskatīt par atbalstu uzņēmuma glābšanai un pārstrukturēšanai. Šo atbalstu piešķiršanas brīdī, attiecīgi 2002. un 2003. gadā, FagorBrandt nebija grūtībās nonācis uzņēmums, kā jau tas tika pierādīts 45. līdz 56. apsvērumā.

(161)

Tāpēc princips “vienreiz un pēdējoreiz”, ko prasīts ievērot pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādnēs, ir ievērots.

(162)

Uzņēmuma FagorBrandt pārstrukturēšanas plāns, tostarp visas Francijas saistības, ir pilnībā jāizpilda (61). Komisija pieprasa, lai tā tiktu informēta par plāna īstenošanas gaitu un saistībām, kas no tā izriet.

(163)

Atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja ir izpildīti visi paredzētie nosacījumi,