22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/6

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (2) izveido Eiropas Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, un tajā paredz dažādas Savienības līdzfinansējuma likmes, ko piemēro minētā fonda atbalstītajām darbībām.

(2)

Nepieredzētā globālā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ir nopietni kaitējušas ekonomikas izaugsmei un finanšu stabilitātei, izraisot finanšu, ekonomikas un sociālo apstākļu būtisku pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs. Dažām dalībvalstīm ir nopietnas grūtības vai tām draud šādas grūtības, jo īpaši attiecībā uz to finanšu un ekonomikas stabilitāti, kuras ir izraisījušas vai var izraisīt deficīta un parāda stāvokļa pasliktināšanos un apdraud ekonomikas izaugsmi, un situāciju vēl vairāk sarežģī starptautiskā ekonomikas un finanšu vide.

(3)

Kaut arī jau ir veiktas nozīmīgas darbības krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai, plaši jūtama finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku, darba tirgu un iedzīvotājiem kopumā. Spiediens uz valstu finanšu resursiem palielinās, un būtu steidzami jāveic turpmāki pasākumi tā mazināšanai, maksimāli un optimāli izmantojot Savienības finansējumu.

(4)

Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (3), paredzēts, ka Padome var piešķirt vidēja termiņa finansiālu palīdzību, ja dalībvalsts, kas nav pieņēmusi euro, ir nonākusi grūtībās vai to nopietni apdraud grūtības attiecībā uz tās maksājumu bilanci.

(5)

Rumānijai šādu finansiālo palīdzību piešķīra ar Padomes Lēmumu 2009/459/EK (2009. gada 6. maijs) par Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Rumānijai (4).

(6)

Saskaņā ar Ecofin Padomes 2010. gada 9. un 10. maija secinājumiem Padome pieņēma visaptverošu pasākumu kopumu finanšu stabilitātes pasargāšanai visā eurozonā un tās dalībvalstīs, tostarp Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (5), un 2010. gada 7. jūnijā eurozonas dalībvalstis izveidoja Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu, lai nodrošinātu finanšu atbalstu eurozonas dalībvalstīm, kurām ir grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tās nav varējušas ietekmēt.

(7)

Īrijai un Portugālei attiecīgi ar Padomes Īstenošanas lēmumiem 2011/77/ES (6) un 2011/344/ES (7) piešķīra finansiālu palīdzību no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma. Tās ir saņēmušas līdzekļus arī no Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta.

(8)

Kreditoru nolīgums un Aizdevumu mehānisma nolīgums attiecībā uz Grieķiju tika noslēgti 2010. gada 8. maijā un stājās spēkā 2010. gada 11. maijā kā pirmā finansiālās palīdzības programma Grieķijai. Eurozonas dalībvalstu finanšu ministri 2012. gada 12. martā pārtrauca minēto pirmo programmu un apstiprināja otro finansiālās palīdzības programmu Grieķijai. Tika nolemts, ka minētās otrās programmas finanšu instruments būs Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, no kura tiks izsniegta eurozonas ieguldījuma, kas paredzēts pirmajā programmā, atlikusī summa.

(9)

Eurozonas dalībvalstu finanšu ministri 2012. gada 2. februārī parakstīja Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi. Minētais līgums seko Eiropadomes Lēmumam 2011/199/ES (2011. gada 25. marts), ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (8). Saskaņā ar minēto līgumu Eiropas Stabilizācijas mehānisms no tā stāšanās spēkā 2012. gada 8. oktobrī ir primārais finansiālās palīdzības sniedzējs eurozonas dalībvalstīm. Tādēļ šajā lēmumā būtu jāņem vērā Eiropas Stabilizācijas mehānisms.

(10)

Eiropadome 2011. gada 23. un 24. jūnija secinājumos atzinīgi novērtēja Komisijas ieceri uzlabot sinerģiju starp aizdevumu programmu Grieķijai un Savienības līdzekļiem un atbalstīja centienus palielināt Grieķijas spēju apgūt Savienības līdzekļus, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, pārorientējot uzmanību uz konkurētspējas uzlabošanu un darba vietu radīšanu. Turklāt tā atzinīgi novērtēja un atbalstīja to, ka Komisija kopā ar dalībvalstīm gatavo visaptverošu tehniskās palīdzības programmu Grieķijai. Šajā lēmumā paredzētie Lēmuma Nr. 574/2007/EK grozījumi sniedz ieguldījumu šādos sinerģijas veicināšanas centienos.

(11)

Ņemot vērā ārkārtas apstākļus, Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (9), grozīja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1311/2011 (10), lai ļautu paaugstināt struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansējuma likmi dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām to finansiālās stabilitātes jomā. Līdzīga pieeja attiecībā uz minētajām dalībvalstīm tika pieņemta saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1312/2011 (2011. gada 19. decembris), ar kuru Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 groza attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kas saistīti ar finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar to finanšu stabilitāti (11), un saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 387/2012 (2012. gada 19. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības attiecībā uz to finanšu stabilitāti (12). Minētās dalībvalstis būtu jāatbalsta arī saistībā ar četriem fondiem, kas ir dibināti kā daļa no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, proti, Eiropas Ārējo robežu fonds, Eiropas Atgriešanās fonds, Eiropas Bēgļu fonds un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (“fondi”), kuri izveidoti laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

(12)

Fondi ir svarīgākie līdzekļi, kas palīdz dalībvalstīm risināt būtiskas problēmas migrācijas, patvēruma un ārējo robežu jomās, piemēram, visaptverošas Savienības imigrācijas politikas izstrāde, lai veicinātu Savienības konkurētspēju un sociālo kohēziju, un kopējas Eiropas Patvēruma sistēmas izveide.

(13)

Lai atvieglotu Savienības finansējuma pārvaldību migrācijas, patvēruma un ārējo robežu jomās un lai uzlabotu šāda finansējuma pieejamību dalībvalstīm nolūkā īstenot to gada programmas saskaņā ar fondiem, uz laiku un neskarot 2014. gada līdz 2020. gada plānošanas periodu, Savienības līdzfinansējuma likme fondiem dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām saistībā ar to finanšu stabilitāti, ir jāpaaugstina par summu, kas atbilst 20 procentu punktiem virs pašreiz piemērojamās līdzfinansējuma likmes. Tas nozīmē, ka fondu gada piešķīrums valstīm saskaņā ar pamata tiesību aktiem nemainīsies, bet valstu līdzfinansējums attiecīgi samazināsies. Pašreizējās gada programmas būs jāpārskata, lai atspoguļotu izmaiņas, kas radīsies, piemērojot paaugstināto Savienības līdzfinansējuma likmi.

(14)

Jebkurai dalībvalstij, kas vēlas piemērot paaugstināto līdzfinansējuma likmi, būtu jāiesniedz Komisijai rakstveida paziņojums kopā ar gada programmas projektu vai pārskatītās gada programmas projektu. Savā paziņojumā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsniedz atsauce uz attiecīgo Padomes lēmumu vai uz jebkādu citu atbilstīgu lēmumu, saskaņā ar kuru tai var piemērot paaugstināto Savienības līdzfinansējuma likmi.

(15)

Vēl nepieredzētā krīze, kas ietekmējusi starptautiskos finanšu tirgus, un ekonomikas lejupslīde ir būtiski kaitējušas vairāku dalībvalstu finanšu stabilitātei. Tā kā ir steidzami jārīkojas, lai mazinātu ietekmi uz ekonomiku kopumā, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk.

(16)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums Nr. 574/2007/EK.

(17)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomām, kas minētas 1. panta A un B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (14) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(18)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (15) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomām, kas minētas Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (16) 3. pantu.

(19)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (17) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomām, kas minētas Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (18) 3. pantu.

(20)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo lēmumu, izlemj, vai tā šo lēmumu ieviesīs savos tiesību aktos.

(21)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (19); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(22)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (20); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,