PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 20. decembris),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

(2013/64/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES (2) 3. panta 10. punktu Komisija sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) ir veikusi sesto pārskatīšanu attiecībā uz Portugāles iestāžu progresu saskaņā ar ekonomikas un finanšu korekciju programmu (“programma”) pieņemto pasākumu īstenošanā, kā arī saistībā ar to efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi.

(2)

Pēc ievērojamā 3 % krituma reālā izteiksmē 2012. gadā ir sagaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski atjaunosies, sākot no 2013. gada otrās puses, kad ceturkšņa izaugsmes rādītāji atgriezīsies pozitīvā teritorijā. Raugoties nākotnē, paredzams, ka ekonomikas atveseļošanās 2014. gadā paātrināsies, neraugoties uz makroekonomikas riskiem. Tas ietver iespējamos “pretvējus”, ko rada iekšzemes patēriņš, un to, ka vairāk, nekā tika sagaidīts, ir pasliktinājusies ekonomiskā situācija dažās eurozonas dalībvalstīs, kas varētu ietekmēt Portugāli.

(3)

Budžeta deficīta mērķis 2012. gadam 5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā paliek spēkā, lai gan pastāv daži riski. Kamēr budžeta izpilde attiecībā uz izdevumiem tiek kontrolēta, ieņēmumi līdz oktobrim turpināja atpalikt no jau tā samazinātajiem mērķiem. Tiek ieviesti papildu taupības pasākumi aptuveni 0,3 % apmērā no IKP, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķi, bet pastāv dažas neskaidrības attiecībā uz to galaiznākumu. Visbeidzot, statistikas iestādes joprojām izvērtē, vai lidostas koncesijas pārdošana (ANA), kas tiek lēsta 0,7 % apmērā no IKP, var tikt uzskatīta par deficītu samazinošu darbību.

(4)

2013. gada budžeta likums, kas tika pieņemts 2012. gada 27. novembrī, ietver diskrecionārus pasākumus vairāk nekā 3 % apmērā no IKP, lai sasniegtu deficīta mērķi 4,5 % no IKP 2013. gadā. Budžeta izdevumu daļā ir paredzēta ievērojama algu samazināšana publiskajā sektorā, samazinot nodarbinātības līmeni un atlīdzību par virsstundu darbu, un citas kompensācijas. Tiks padziļināti racionalizācijas centieni veselības aprūpes sektorā, valsts uzņēmumos (VU) un publiskā un privātā sektora partnerībā (PPP), vienlaikus turpināsies sociālo tēriņu racionalizācija. Attiecībā uz ieņēmumiem 2013. gada budžets paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) visaptverošu pārstrukturēšanu, kas samazinās izņēmumu skaitu un palielinās vidējo nodokļa likmi saskaņā ar Eiropas standartiem, vienlaikus saglabājot progresivitāti un samazinot nodokļa atvieglojumus. Turklāt tiks noteikta 3,5 % papildmaksa ar nodokli apliekamai ienākumu daļai virs minimālās algas un solidaritātes papildmaksa 2,5 % apmērā ienākumiem virs EUR 80 000 un 5 % apmērā ienākumiem virs EUR 250 000. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi cita starpā tiks palielināti, ierobežojot atskaitījumus par procentu maksājumiem, samazinot slieksni, no kura piemēro visaugstāko likmi peļņai, un mainot metodiku īpašai priekšapmaksai uzņēmumiem, ko apliek ar nodokli kā grupu. 2013. gada budžetā ir ietvertas arī izmaiņas attiecībā uz netiešo aplikšanu ar nodokļiem, jo īpaši palielinot akcīzes nodokļus tabakai, alkoholam un dabasgāzei, paplašinot īpašuma nodokļu bāzi pēc īpašumu pārvērtēšanas un izveidojot finanšu darījumu nodokli. Turklāt palielināsies sociālās iemaksas, jo tās tiks iekasētas no valsts darbiniekiem noteiktajiem papildu maksājumiem un bezdarbnieku pabalstiem.

(5)

Ņemot vērā 2013. gada budžeta pasākumus, 2013. gadā ieņēmumu palielinājums veidos 80 % no fiskālās korekcijas, savukārt atlikušos 20 % veidos izdevumu samazinājums (pēc apsvērumiem par ietekmi, ko rada valsts sektora 13. algas atjaunošana un koeficienta 1,1 piemērošana ikmēneša pensijai, ievērojot Konstitucionālās tiesas lēmumu). Ņemot vērā riskus, kas saistīti ar izteikti uz ieņēmumiem balstītu korekciju, iestādes gatavo ārkārtas pasākumus 0,5 % no IKP apmērā, kas tiks piemēroti, ja riski īstenosies. Pasākumi aptvers galvenokārt izdevumu ietaupījumus, jo īpaši turpmāku algu samazinājumu, un tie tiks precizēti 2013. gada sākumā – pirms septītās pārskatīšanas sākuma.

(6)

Budžeta korekcijas process balstās uz vairākiem strukturāliem pasākumiem, lai pastiprinātu kontroli pār valsts izdevumiem un uzlabotu ieņēmumu iekasēšanu. Konkrēti, ir paredzēta visaptveroša budžeta struktūras reforma, lai to saskaņotu ar budžeta procedūru un pārvaldības labāko praksi. Jaunā saistību kontroles sistēma sāk uzrādīt rezultātus, bet īstenošana ir stingri jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka saistības ir atbilstīgas finansējumam. Reformas valsts pārvaldē, kuras jau ir devušas ievērojamus ietaupījumus, turpināsies. Svarīgākās reformas, lai pārstrukturētu ieņēmumu administrēšanu, ir gandrīz pabeigtas, un iestādes uzlabo uzraudzību un nostiprina ieņēmumu atbilstību. Ir uzsāktas jaunas sarunas par PPP, un tiek prognozēti būtiski ietaupījumi 2013. gadam un turpmākajiem gadiem. Ir sagaidāms, ka VU kopumā līdzsvaros darbību līdz 2012. gada beigām. Reformas veselības aprūpes nozarē rada ievērojamus ietaupījumus, un to īstenošana kopumā turpinās atbilstīgi mērķiem.

(7)

Ir uzsākta visaptveroša izdevumu pārbaude ar mērķi palielināt sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un taisnīgumu, vienlaikus radot izdevumu ietaupījumu aptuveni četru miljardu euro apmērā jeb 2,5 % no IKP. Šā pasākuma mērķis ir samazināt valsts sektora funkciju un struktūru trūkumus un pārdalīt resursus uz izaugsmi vērstām jomām. Identifikācija, kvantitatīva noteikšana un pasākumu ieviešanas grafiks būtu jāprecizē līdz 2013. gada februārim. Stabilitātes programma 2013. gadam sniegs papildu informāciju par vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas plānu.

(8)

Pie Komisijas pašreizējās prognozes par nominālā IKP pieaugumu (– 1,0 % 2011. gadā, – 2,7 % 2012. gadā, 0,3 % 2013. gadā un 2 % 2014. gadā) un fiskālajiem mērķiem 5 % apmērā no IKP 2012. gadā, 4,5 % 2013. gadā un 2,5 % 2014. gadā, ir sagaidāms, ka parāda un IKP attiecība būs šāda: 108,1 % 2011. gadā, 120 % 2012. gadā, 122,2 % 2013. gadā un 122,3 % 2014. gadā. Parāda un IKP attiecība izlīdzinātos, sākot no 2012. gada, un sāktu samazināties pēc 2014. gada, pieņemot, ka deficīts turpmāk samazināsies. Parāda dinamiku ietekmē virkne ārpusbilances operāciju, tostarp apjomīgu finanšu aktīvu iegādes, jo īpaši iespējamai banku rekapitalizācijai un VU finansējumam, un atšķirības starp uzkrātajiem un izmaksātajiem procentiem.

(9)

Kapitāla palielināšana līdz 8,2 miljardiem euro ir gandrīz pabeigta, un tas ļaus dalībniecēm bankām atbilst Eiropas Banku iestādes noteiktajām kapitāla rezervēm, kā arī pamata 1. līmeņa kapitāla programmas mērķim 10 % apmērā 2012. gada beigās. Paredzamais attiecības aizdevumi/noguldījumi mērķis 120 % līdz 2014. gadam, visticamāk, tiks sasniegts, un šobrīd dažas bankas jau ir zem šā sliekšņa. Centieni dažādot uzņēmumu finansējuma avotus tiek pastiprināti. Tiesību akti par banku noregulējumu, tostarp sanācijas plāni, pagaidu bankas un noregulējuma fonds, ir pabeigšanas fāzē.

(10)

Turpmāki panākumi tiek gūti izaugsmi un konkurētspēju veicinošu strukturālo reformu īstenošanā. Papildus aktīvas darba tirgus politikas stiprināšanai iestādēm ir jāsamazina atlaišanas pabalsti, lai veicinātu darba tirgus elastību un darba vietu radīšanu. Vidējās izglītības un arodmācības rīcības plānu īstenošana kopumā norit, kā paredzēts.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (3) transponēšana ar mērķi samazināt šķēršļus ienākšanai tirgū un sekmēt konkurenci un ekonomisko darbību, atvieglojot piekļuvi jauniem tirgus dalībniekiem dažādās ekonomikas nozarēs, noris pietiekami ātrā tempā. Licencēšanas procedūras un cita veida administratīvās procedūras arī tiek vienkāršotas dažādās ekonomikas nozarēs, tādās kā vide un teritorijas plānošana, lauksaimniecība un lauku attīstība, rūpniecība un ģeoloģija. Patlaban ir sagatavošanā pamatlikums, kas noteiks galvenos svarīgākos valsts regulatora iestādes darbības principus, tai paredzot ievērojamu neatkarības un autonomijas pakāpi.

(12)	Tiesu sistēmas reformas turpina attīstīties saskaņā ar paredzēto grafiku. Ir gūti turpmāki panākumi, samazinot neizskatīto lietu skaitu un īstenojot plašākas reformas, piemēram, veicot tiesu apgabalu ģeogrāfisku reorganizēšanu un Civilprocesa kodeksa reformu.

(13)	Katrs pasākums, ko pieprasa šis lēmums, ir svarīgs, lai atjaunotu ekonomiskās un finanšu situācijas stabilitāti Portugālē un atgūtu tās spēju sevi finansēt tirgū.

(14)	Ņemot vērā šo attīstību, Īstenošanas lēmums 2011/344/ES būtu jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. pantu ar šo groza šādi:

lēmuma 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Saskaņā ar saprašanās memorandu Portugāle 2013. gada laikā pieņem šādus pasākumus:

vispārējās valdības budžeta deficīts 2013. gadā nepārsniedz 4,5 % no IKP. 2013. gada budžetā ietver nepārtrauktus konsolidācijas pasākumus vismaz 3 % apmērā no IKP, kuru mērķis ir samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu 3. punktā minētajā laikposmā. Portugāles valdība pēta veidus, kā palielināt izdevumu samazināšanas komponenti 2013. gada kopējā konsolidācijas pasākumu paketē, lai nodrošinātu izaugsmei draudzīgu vidēja termiņa fiskālo korekciju, kas vērsta uz izdevumu daļu. Ņemot vērā budžeta izpildes riskus, Portugāles valdība līdz 2013. gada sākumam sagatavo ārkārtas pasākumus 0,5 % no IKP apmērā, kuri būtu jāaktivizē, ja šādi riski iestājas;

2013. gada budžetā ietver pasākumus ieņēmumu jomā, jo īpaši iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārstrukturēšanu, vienkāršojot nodokļa struktūru, paaugstinot vidējās nodokļa likmes, vienlaikus saglabājot progresivitāti un paplašinot nodokļu bāzi, šajā nolūkā likvidējot dažas nodokļu priekšrocības; paplašinot uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, palielinot ieguldījumu ienākuma nodokļa likmi, palielinot akcīzes nodokļus; un veicot izmaiņas kārtējā īpašumu aplikšanā ar nodokļiem;

2013. gada budžetā ietver izdevumu taupības pasākumus, jo īpaši valsts pārvaldes, izglītības, veselības aprūpes un sociālo pabalstu racionalizāciju, algu izdevumu samazinājumu, samazinot pastāvīgā un pagaidu personāla skaitu un samaksu par virsstundu darbu; valsts un privātā sektora sociālo pārskatījumu un subsīdiju racionalizāciju, pārskaitījumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām samazinājumu un VU darbības un kapitālo izdevumu samazinājumu;

d)	Portugāle turpina īstenot privatizācijas programmu;

e)	Portugāle izstrādā kopējas ieņēmumu prognozēšanas pamatnostādnes reģionālajām un vietējām iestādēm;

f)	Portugāle padziļina kopēju pakalpojumu izmantojumu publiskā sektora pārvaldē;

g)	Portugāle samazina nozaru ministriju vietējo filiāļu skaitu (piemēram, nodokļu, sociālā nodrošinājuma, tieslietu), apvienojot tās Lojas do Cidadão (vienas pieturas aģentūrā) un attīstot turpmāku e-administrāciju arī pēc programmas pabeigšanas;

h)	Portugāle turpina slimnīcu tīkla reorganizāciju un racionalizāciju, specializējot, koncentrējot un samazinot slimnīcu sniegtos pakalpojumus, apvienojot slimnīcu vadību un darbību, un pabeidz darbības plāna īstenošanu līdz 2013. gada beigām;

i)	ar starptautiski pazīstamu ekspertu atbalstu un saskaņā ar grozījumiem Jaunajā pilsētas īpašumu izvērtēšanas likumā 6/2006 un dekrētlikumā, kas vienkāršo renovācijas administratīvo procedūru, Portugāle veic esošā mājokļu tirgus izvērtējumu;

j)	Portugāle izstrādā zemes reģistrācijas sistēmu attiecībā uz visu valsti, lai iegūtu daudz vienmērīgāku ieguvumu un izmaksu sadalījumu, veicot pilsētu plānojumu;

k)	Portugāle pilnībā izmanto vadības rīku, lai analizētu, uzraudzītu un novērtētu izglītības un mācību politikas rezultātus un ietekmi, un nodibina references profesionālās skolas;

l)	Portugāle pabeidz plānoto sektoriālo grozījumu pieņemšanu, kas nepieciešami, lai pilnībā īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (*1);

m)	Portugāle ievieš pasākumus, lai sasniegtu stabilu neizskatīto izmeklēšanas lietu samazinājumu kontekstā ar neizskatīto tiesu lietu izskatīšanu;

n)	Portugāle pieņem pamatlikumu par galvenajām valsts regulatora iestādēm, lai garantētu to pilnīgu neatkarību un finanšu, administratīvās un vadības autonomiju;

Portugāle uzlabo darījumdarbības vidi, pabeidzot atliktās reformas administratīvā sloga samazināšanai (vienotie kontaktpunkti, ko paredz Direktīva 2006/123/EK un “nulles atļaujas” projekti) un veicot turpmāku pašreizējo licencēšanas procedūru un noteikumu vienkāršošanu un citu administratīvo slogu ekonomikā mazināšanu, kas ir galvenais šķērslis, kurš kavē saimnieciskās darbības attīstību;

p)	Portugāle pabeidz ostas darba tiesību aktu un ostas pārvaldes sistēmas reformu, tostarp ostu ekspluatācijas koncesiju reformu;

q)	Portugāle īsteno pasākumus, kas veicina transporta sistēmas darbību;

r)	Portugāle īsteno pasākumus, ar ko likvidē enerģijas tarifu parādu, un pilnībā transponē ES Trešo tiesību aktu paketi enerģētikas jomā.

(*1) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.”;"

lēmuma 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. Nolūkā atgūt uzticību finanšu nozarei Portugāle atbilstīgi pārstrukturē savu banku sektoru un nodrošina sakārtotu parādsaistību samazināšanas procesu. Šajā nolūkā Portugāle īsteno Portugāles banku sektora stratēģiju, par ko panākta vienošanās ar Komisiju, ECB un SVF, tā, lai tiktu saglabāta finanšu stabilitāte. Konkrēti, Portugāle:

a)	iesaka bankām ilgtspējīgā veidā stiprināt to nodrošinājumu rezerves;

nodrošina līdzsvarotu un sakārtotu parādsaistību samazināšanu banku sektorā, kas joprojām ir ļoti būtisks uzdevums, lai pastāvīgi likvidētu finansējuma nelīdzsvarotību. Banku finansējuma plāni vērsti uz aizdevumu un noguldījumu attiecības samazinājumu 2014. gadā līdz orientējoši aptuveni 120 % un uz atkarības samazināšanu no Eurosistēmas finansējuma vidējā termiņā. Minētos finansējuma plānus pārskata reizi ceturksnī;

c)	veicina finansējuma alternatīvas uzņēmumiem, un jo īpaši MVU, izmantojot dažādus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot to pieeju kapitāla tirgiem un eksporta kredīta apdrošināšanai;

d)	turpina racionalizēt valsts īpašumā esošo CGD grupu;

optimizē līdzekļu atgūšanas procesu, ko BPN nodevusi trīs īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas atrodas valsts īpašumā, uzticot līdzekļu pārvaldību kā ārpakalpojumu profesionālai trešai personai ar pilnvarām pakāpeniski laika gaitā atgūt līdzekļus, izvēlas kredītu pārvaldītāju, izmantojot konkursa procedūru, un pilnvarās iekļauj atbilstīgus stimulus, lai maksimāli īstenotu līdzekļu atgūšanu un samazinātu darbības izmaksas, un nodrošina savlaicīgu meitasuzņēmumu un pārējo divu valstij piederošo īpašam nolūkam dibināto sabiedrību aktīvu realizāciju;

pamatojoties uz sākotnējiem priekšlikumiem, kas sekmē uzņēmumu finansējuma alternatīvu diversifikāciju, izstrādā un īsteno risinājumus, kas uzņēmumiem nodrošina tradicionāliem banku kredītu resursiem alternatīvu finansējumu, un novērtē Savienības prasībām atbilstīgo valdības finansēto eksporta kredītu apdrošināšanas sistēmas efektivitāti nolūkā veikt Savienības tiesību aktiem atbilstīgus pienācīgus pasākumus eksporta veicināšanai;

nodrošina sākotnējos un periodiskos noregulējuma fonda finansēšanas pasākumus divos posmos – pirmkārt, apstiprina dekrētu par banku iemaksām noregulējuma fondā un, otrkārt, apstiprina uzraudzības paziņojumu par banku īpašām periodiskām iemaksām, pieņem uzraudzības paziņojumus par noregulējuma plāniem un, īstenojot banku atveseļošanas un noregulējuma plānus, dod priekšroku tām bankām, kam ir sistēmiska ietekme;

h)	ievieš finanšu iestādēm domātu sistēmu, kā iesaistīties ārpustiesas mājsaimniecību parādu pārstrukturizācijā, atvieglo uzņēmumu pieteikšanos parādu pārstrukturēšanai un īsteno rīcības plānu, lai veicinātu sabiedrības informētību par pārstrukturēšanas līdzekļiem;

i)	iesniedz Parlamentam grozījumus tiesiskajā regulējumā attiecībā uz piekļuvi publiskā sektora kapitālam, lai ļautu valstij, ievērojot stingrus nosacījumus un saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, kontrolēt iestādi un veikt obligātas rekapitalizācijas.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2012. gada 20. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. NOONAN

(1) OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(2) OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.

(3) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.