20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/16 |
Komisijas paziņojumi (dalības noteikumi)
2013/C 373/03
Paziņojums par darbību “Ātrākais ceļs uz inovāciju”
“Komisija plāno nodrošināt pienācīgu pārredzamību pētniecības un inovāciju sabiedrībā attiecībā uz ĀCI (Ātrākais ceļš uz inovāciju), izmantojot informēšanas un komunikācijas darbības, kuras tiks veiktas pirms izmēģinājuma uzaicinājuma 2015. gadā.
Komisija neplāno ex-ante ierobežot ĀCI darbību ilgumu. Izvērtējot priekšlikuma ietekmi, pietiekami tiek ņemti vērā tādi faktori kā laika sensitīvais aspekts un starptautiskās konkurences situācija, lai varētu pieļaut elastību atbilstoši dažādajām īpatnībām lietišķo pētījumu atšķirīgajās nozarēs.
Papildus padziļinātajam novērtējumam, ko veic saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pagaidu izvērtējumu, ĀCI izmēģinājuma projektu pastāvīgi uzraudzīs attiecībā uz visiem praktiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar priekšlikumu iesniegšanu, novērtēšanu, atlasi un finansēšanu ĀCI uzaicinājuma satvarā, sākot no pirmā nošķiršanas datuma 2015. gadā.
Lai izmēģinājuma projekts varētu būt efektīvs un lai nodrošinātu, ka var veikt pienācīgu izvērtēšanu, tam varētu būt nepieciešami līdz pat 100 projektiem.”
Paziņojums par pamatnostādnēm attiecībā uz kritērijiem, programmas “BONUS” īstenošanai
“Attiecībā uz papildu atlīdzību Komisijas nodoms ir nekavējoties izdot norādījumus par kritērijiem tās īstenošanai pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dalības un izplatīšanas noteikumu pieņemšanas.”
Paziņojums par dalības noteikumu 42. pantu
“Komisijas nodoms ir noteikt dotācijas nolīguma paraugā termiņus attiecībā uz rezultātu aizsardzību, ņemot vērā 7. pamatprogrammas termiņus.”
Paziņojums par plašu pētniecības infrastruktūru tiešo izmaksu aprēķinu
“Reaģējot uz ieinteresēto personu prasībām, Komisija ir apņēmusies precizēt jautājumu par plašu pētniecības infrastruktūru tiešo izmaksu aprēķinu, ievērojot šajā paziņojumā izklāstītās pozīcijas.
Norādījumi par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” attieksies uz plašu pētniecības infrastruktūru izmaksām ar kopējo vērtību vismaz EUR 20 miljoni noteiktam saņēmējam, kas aprēķināta kā summa, kuru veido individuālo pētniecības infrastruktūru vēsturiskās aktīvu vērtības, kas atspoguļotas šā saņēmēja pēdējā noslēgtajā bilancē pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas dienas vai kas noteiktas, balstoties uz pētniecības infrastruktūru nomas un līzinga izmaksām.
Uz summām, kas mazākas par norādīto robežlielumu, norādījumi par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, netiks piemēroti. Atsevišķās izmaksu pozīcijas var deklarēt kā tiešās attiecināmās izmaksas saskaņā ar spēkā esošajiem dotācijas nolīguma noteikumiem.
Kopumā kā tiešās izmaksas būs iespējams pieteikt visas tādas izmaksas, kas gan atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem, gan ir tieši saistītas ar darbības īstenošanu un tādēļ var tikt tiešā veidā uz to attiecinātas.
Attiecībā uz plašām pētniecības infrastruktūrām, ko izmanto projektam, tās parasti būs kapitalizētās izmaksas un darbības izmaksas.
“Kapitalizētās izmaksas” būs izmaksas, kas rodas, izveidojot un/vai atjaunojot plašo pētniecības infrastruktūru, kā arī atsevišķas izmaksas, kas saistītas ar plašās pētniecības infrastruktūras specifisku remontu un apkopi, kopā ar detaļām vai būtiskām neatņemamām sastāvdaļām.
“Darbības izmaksas” būs izmaksas, kas saņēmējam īpaši rodas, ekspluatējot plašo pētniecības infrastruktūru.
Turpretī dažas izmaksas parasti nevarētu deklarēt kā tiešās izmaksas, bet gan tās tiktu uzskatītas par atlīdzinātām ar netiešo izmaksu vienotu likmi, piem., administrācijas ēku un galvenās mītnes īres, līzinga vai amortizācijas izmaksas.
Ja izmaksas tikai daļēji ir radušās saistībā ar projekta izmaksām, var deklarēt tikai to daļu, kas ir tiešā viedā attiecināmas uz projektu.
Šajā nolūkā saņēmēja mērīšanas sistēmai jānodrošina precīza kvantitatīvā noteikšana attiecībā uz projekta izmaksu patieso vērtību (t. i., norādot reālo patēriņu un/vai izlietojumu attiecībā uz projektu). To var panākt, mērījumus iegūstot no piegādātāja rēķina.
Izmaksu mērījumus kopumā saista ar projektam izmantoto laiku, kam jāatbilst faktiskajām stundām/dienām/mēnešiem, kad pētniecības infrastruktūra izmantota projektam. Kopējam produktīvo stundu/dienu/mēnešu skaitam jāsaskan ar pētniecības infrastruktūras pilnu izmantošanas potenciālu (pilnu kapacitāti). Pilnas kapacitātes aprēķināšana ietvers jebkādu laiku, kurā pētījumu infrastruktūra ir izmantojama, bet netiek izmantota. Tomēr pilnas kapacitātes aprēķināšanā pienācīgi ņems vērā reālus ierobežojumus, piemēram, vienības darba laiku (atvēršana un slēgšana), remonta un apkopes laiku (ieskaitot kalibrēšanu un testēšanu).
Ja izmaksas var tieši izmērīt attiecībā uz pētniecības infrastruktūru, bet ne tieši attiecībā uz projektu tehnisku ierobežojumu dēļ, tad pieņemama alternatīva būs šo izmaksu izmērīšana, izmantojot ar projektu saistītās faktiskās izmantošanas vienības, kurām pievieno precīzas tehniskās specifikācijas un aktuālus datus un kuras nosaka, balstoties uz saņēmēja analītisko izmaksu uzskaites sistēmu.
Izmaksām un to tiešam mērījumam attiecībā uz projektu jābūt pievienotiem pienācīgiem apliecinošajiem dokumentiem, kas ļauj pietiekami izsekot revīzijai.
Saņēmējs var pierādīt tiešo saistību, izmantojot pārliecinošu alternatīvu pierādījumu.
Komisijas dienesti ieteiks labāko praksi attiecībā uz tiešiem mērījumiem un apliecinošiem dokumentiem (piem., kapitalizētajām izmaksām – grāmatvedības pārskati, kam pievienota saņēmēja amortizācijas politika kā tā parasto grāmatvedības principu sastāvdaļa, kas atspoguļo to, kā aprēķināts aktīvu potenciālais izmantojums un ekonomiskā aprite, un pierādījums par to aktuālo izmantošanu projektā; darbības izmaksām – specifisks izcelti marķēts rēķins, kas attiecas uz plašo pētniecības infrastruktūru, līgumu, projekta laiku utt.).
Ja to pieprasīs saņēmējs, kuram ir plašas pētniecības infrastruktūras, un ņemot vērā pieejamos resursus un rentabilitātes principu, Komisija ir gatava veikt ex-ante izvērtējumu attiecībā uz saņēmēja tiešo izmaksu noteikšanas metodiku, veicot to vienkāršā un pārredzamā veidā, lai nodrošinātu juridisko noteiktību. Šos ex-ante izvērtējumus pilnā apmērā ņem vērā ex-post revīzijās.
Turklāt, lai izvērtētu norādījumu izmantošanu, Komisija izveidos grupu, kas sastāv no attiecīgo ieinteresēto personu organizāciju pārstāvjiem.
Komisija apstiprina, ka, tiklīdz tiks pieņemti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteikumi, tā tūlīt pieņems norādījumus par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām.”
Paziņojums par 3. un 4. pantu
“Komisijas nodoms ir iekļaut atsauces uz valsts tiesību aktiem dotācijas nolīgumā attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem un konfidencialitāti, lai rastu pareizu līdzsvaru starp dažādām interesēm.”
Paziņojums par 28. pantu
(iespēja piemērot 100 % atlīdzības likmi bezpeļņas juridiskām struktūrām par inovācijas darbībām)
“Komisija atzīmē, ka arī bezpeļņas struktūras var veikt ekonomiskas darbības, kas ir tuvas tirgum un kuru subsidēšana var radīt traucējumus iekšējā tirgū. Tādēļ Komisija ex-ante izvērtēs, vai attaisnotām darbībām ir ekonomisks raksturs, vai tiek efektīvi novērstas ekonomisko darbību šķērssubsīdijas un vai iekšējā tirgū konkurenci negatīvi ietekmē ekonomiski attaisnotu darbību finansēšanas likme, ko neatsver to pozitīvā ietekme”.