—

ņemot vērā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2011. finanšu gada galīgos pārskatus,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2011. finanšu gada pārskatiem ar Institūta atbildi (1),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 12. februāra ieteikumu (05753/2013 – C7-0041/2013),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (3) un jo īpaši tās 208. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (4) un jo īpaši tās 21. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 94. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0108/2013),

A.

tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (“Institūts”) gada pārskati par 2011. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

B.

tā kā Institūtu, kurš atrodas Budapeštā, izveidoja ar Regulu (EK) Nr. 294/2008;

C.

tā kā 2011. gada 8. jūnijā Komisija Institūtam piešķīra finansiālu autonomiju;

D.

tā kā 2011. gads bija pirmais, kad Revīzijas palāta publicēja ziņojumu par Institūta gada pārskatiem; tā kā revīzijas periods bija no 2011. gada 8. jūnija līdz 31. decembrim;

E.

tā kā Institūta 2011. gada kopējais budžets bija EUR 64 294 640;

F.

tā kā dotācijas veido aptuveni 90 % no Institūta budžeta un tāpēc to ietekme uz budžeta izpildi ir nozīmīga; tā kā dotācijas zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK dotācijas) bija EUR 56 847 080;

G.

tā kā atbilstoši Institūta izveidošanas regulai tā 2011. gada budžets tika finansēts no Savienības piešķirtas subsīdijas, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu ieguldījuma un ieguldījuma, ko piešķir uzņēmēja dalībvalsts;

H.

tā kā 2010. gada 23 martā Institūts parakstīja nolīgumu ar uzņēmējvalsts, proti, Ungārijas Republikas, valdību;

I.

tā kā 2011. gada beigās Institūtam tika reģistrēta negatīva budžeta izpilde EUR 1 824 955,81 apjomā (6); tā kā Institūts šo izpildi klasificē kā iespējamu aktīvu; tā kā saskaņā ar Komisijas grāmatvedības dienestu vadlīnijām negatīva budžeta izpilde nebūtu jāgrāmato kā debitoru saistības pret Komisiju, jo pārnestās summas parasti tiek daļēji atceltas;

J.

tā kā 2010. un 2011. gadā Institūts un tā partneris Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts kopīgi strādāja, lai izveidotu atbilstošas iekšējās struktūras un procedūras un Institūts varētu pārvaldīt Savienības līdzekļus saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un izpildīt obligātās prasības (7) attiecībā uz savu finansiālo autonomiju; tā kā tiek atzīts, ka ir izpildītas šādas prasības:

1.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu par Institūta 2011. finanšu gada pārskatiem;

2.

no gada pārskatiem konstatē, ka Institūta 2011. gada kopējais budžets bija EUR 64 294 640;

3.

no gada pārskatiem konstatē, ka Institūta 2011. gada budžets finansiālas autonomijas posmā (jūnijs–decembris) bija EUR 9 794 873,70;

4.

no gada pārskatiem konstatē, ka Savienības ieguldījums finansiālas autonomijas posmā bija EUR 8 234 873,70; turklāt norāda, ka šajā ieguldījumā iekļauti arī EBTA valstu piešķirtie EUR 191 433,87, ko Komisija iekasē un pēc tam pārskaita Institūtam kopā ar Savienības subsīdiju;

5.

atgādina, ka 2010. gada 23 martā Institūts parakstīja nolīgumu ar uzņēmējvalsts, proti, Ungārijas Republikas, valdību; atgādina, ka saskaņā ar šo nolīgumu uzņēmēja dalībvalsts apņemas sniegt ieguldījumu Institūta personāla izmaksu jomā, proti, segt algu izmaksas 20 darbiniekiem piecu gadu garumā; turklāt norāda, ka no 2011. gada ieguldījums veicams piecos ikgadējos maksājumos EUR 1 560 000 apjomā;

6.

no gada pārskatiem konstatē, ka Institūts 2011. gada 8. jūnijā ieviesa darbplūsmu, kuras pamatā ir uzkrājumu grāmatvedības (ABAC) princips – šo principu budžeta uzskaitei izmanto arī Komisija; turklāt norāda, ka no 2011. gada 8. jūnija līgumu administrēšanas sistēma tiek nodrošināta, izmantojot moduli ABAC contract;

7.

no gada pārskatiem konstatē, ka vispārējās grāmatvedības uzskaites veikšanai Institūts no 2011. gada 8. jūnija sāka izmantot SAP – sistēmu, ko izmanto Komisija un kas ir tieši saistīta ar ABAC; turklāt atzīmē, ka no 2011. gada 1. janvāra līdz 7. jūnijam Institūts izmantoja sava partnera – Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta – grāmatvedības sistēmu;

8.

no gada pārskatiem konstatē, ka no 2011. gada 19. decembra aktīvu pārvaldības sistēmu sāka nodrošināt ar moduli ABAC assets;

9.

no gada pārskatiem konstatē (8), ka gada izpildes līmenis ir 97,21 % saistību apropriācijām, 83,83 % maksājumu apropriācijām un 67,33 % maksājumu apropriācijām pret saistību apropriācijām;

10.

norāda, ka izpildes līmenis finansiālās autonomijas posmā ir 92,81 % saistību apropriācijām, 24,70 % maksājumu apropriācijām un 11,48 % maksājumu apropriācijām pret saistību apropriācijām; aicina Institūtu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko tas veiks, lai novērstu šo trūkumu, jo zemais izpildes līmenis liecina par grūtībām budžeta plānošanā un īstenošanā;

11.

konstatē, ka I sadaļas (“Personāla izdevumi”) saistību izpildes līmenis visā gadā bija 73,28 % un maksājumu apropriāciju izpildes līmenis pret saistību apropriācijām bija 92,79 %;

12.

konstatē, ka I sadaļas (“Personāla izdevumi”) saistību izpildes līmenis finansiālās autonomijas posmā bija 63,36 % un maksājumu apropriāciju izpildes līmenis pret saistību apropriācijām bija 88,56 %; aicina Institūtu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko tas veiks, lai novērstu šo trūkumu, jo zemais izpildes līmenis liecina par grūtībām budžeta plānošanā un īstenošanā;

13.

no gada pārskatiem konstatē, ka II sadaļas (“Administratīvie izdevumi”) saistību izpildes līmenis 2011. gada beigās bija 72,41 % un maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 47,77 %; aicina Institūtu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko tas veiks, lai novērstu šo trūkumu, jo zemais izpildes līmenis liecina par grūtībām budžeta plānošanā un īstenošanā;

14.

konstatē, ka II sadaļas (“Administratīvie izdevumi”) saistību izpildes līmenis finansiālās autonomijas posmā bija 70,32 % un maksājumu apropriāciju izpildes līmenis pret saistību apropriācijām bija 42,13 %; aicina Institūtu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko tas veiks, lai novērstu šo trūkumu, jo zemais izpildes līmenis liecina par grūtībām budžeta plānošanā un īstenošanā;

15.

konstatē, ka III sadaļas (“Pamatdarbības izdevumi”) saistību izpildes līmenis visā gadā bija 99,32 % un maksājumu apropriāciju izpildes līmenis pret saistību apropriācijām bija 66,39 %; turklāt atzīmē – tas, ka saistību izpildes līmenis gan dotācijām zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK), gan Institūta fondam bija 100 %, un pamatdarbības izdevumu maksājumu apropriāciju izpildes līmenis pret saistību apropriācijām bija 66,39 %, ir izskaidrojams tādējādi, ka neviens avansa maksājums papildu dotācijām netika veikts no otrā līdzekļu pārskaitījuma augustā;

16.

norāda, ka III sadaļas (“Pamatdarbības izdevumi”) saistību izpildes līmenis finansiālās autonomijas posmā bija 98,09 % un maksājumu apropriāciju izpildes līmenis pret saistību apropriācijām bija ļoti zems, proti, 3,46 %; aicina Institūtu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko tas veiks, lai novērstu šo trūkumu, jo zemais izpildes līmenis liecina par grūtībām budžeta plānošanā un īstenošanā;

17.

no Revīzijas palātas ziņojuma konstatē, ka dotāciju nolīgumus, uz kuru pamata tika veikti maksājumi 2011. gadā, Komisija (Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts) un Institūts regulāri parakstīja pēc tam, kad lielākā daļa pasākumu jau bija īstenoti; turklāt atzīmē, ka no 2011. gada septembra līdz decembrim Institūts veica galīgos maksājumus EUR 4 200 000 apmērā saskaņā ar trim dotāciju nolīgumiem, kurus parakstīja labu laiku pēc darbību sākšanas; aicina Institūtu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko tas veiks, lai novērstu šo trūkumu, jo tie norāda uz problēmām saistībā ar pareizu finanšu pārvaldību;

18.

konstatē, ka budžeta pozīcijā 3 100 (dotācijas ZIK) no 2010. uz 2011. gadu tika pārceltas maksājumu apropriācijas EUR 4 500 000 apmērā; turklāt atzīmē, ka tika veikti maksājumi EUR 3 780 634,25 apmērā, un tas nozīmē, ka 2011. gada beigās maksājumu apropriāciju izpildes līmenis pret saistību apropriācijām bija 84,01 %;

19.

norāda, ka no 2011. uz 2012. gadu automātiski tika pārnestas apropriācijas EUR 21 903 441,85 apmērā, un tās sadalījās šādi: 0,97 % – personāla izdevumiem, 2,25 % – administratīvajiem izdevumiem un lielākā daļa, proti, 96,79 % – darbības izdevumiem; aicina Institūtu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko tas veiks, lai novērstu šo trūkumu, jo pārnesto apropriāciju līmenis ir pārāk augsts un ir pretrunā budžeta gada pārskata principam;

20.

konstatē, ka EUR 3 778 942,31 no maksājumu apropriācijām no 2011. uz 2012. gadu tika pārnestas neautomātiski, jo 2011. gada beigās Institūtam bija vairākas saistības, par kurām līgumi bija pienācīgi noslēgti, bet par kurām neviens maksājums vai daļējs maksājums 2011. gadā nebija veikts; aicina Institūtu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, kas veikti šā trūkuma novēršanai;

21.

no gada darbības pārskata konstatē, ka līdz 2011. gada beigām bija aizpildītas 40 štata vietas (23 pagaidu darbinieki un 17 līgumdarbinieki), un tas ir pieaugums par 66 %, salīdzinot ar aizpildītajām 24 štata vietām 2010. gada beigās;

22.

atzīst, ka līdzās personāla skaita pieaugumam 2011. gada septembrī tika izveidota jauna organizatoriska struktūra, lai ar pienācīgu skaitu personāla nodrošinātu jo īpaši administratīvo un horizontālo uzdevumu veikšanu, budžeta plānošanu un īstenošanu, cilvēkresursu vadību un grāmatvedības un iekšējās revīzijas uzdevumu veikšanu, tādējādi radot stabilu pamatu atbalstošajiem pakalpojumiem Institūtā;

23.

no gada darbības pārskata konstatē, ka 2011. gada 1. jūlijā amatā stājās jaunais Institūta direktors;

24.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāli konstatējumi, atsaucas uz 2013. gada 17. aprīļa rezolūciju (9) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.