—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2011. finanšu gadu (COM(2012) 436 – C7-0228/2012) (2),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2011. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi par 2011. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (6) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0092/2013),

1.

norāda, ka Revīzijas palātas gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais auditors (PricewaterhouseCoopers SARL), lai šai iestādei tiktu piemēroti tādi paši pārredzamības un pārskatatbildības principi, kādus tā piemēro revidējamajām iestādēm; norāda uz revidenta atzinumu, ka “finanšu pārskats sniedz patiesu priekšstatu par Eiropas Revīzijas palātas finanšu stāvokli”;

2.

uzsver, ka 2011. gadā Revīzijas palātas saistību apropriācijas bija EUR 134 337 000 (2010. gadā – EUR 148 600 000) un ka pagājušajā gadā šo apropriāciju izpilde bija 93 %; norāda, ka Revīzijas palātas budžets ir paredzēts tikai administratīvām vajadzībām;

3.

mudina Revīzijas palātu arī turpmāk vērtēt savas darbības kvalitāti un ietekmi; aicina pievērst īpašu uzmanību ārējo ekspertu sniegtajiem vērtējumiem par Revīzijas palātas ziņojumu saturu un noformējumu; norāda, ka 2011. gadā eksperti ar to bija mazāk apmierināti nekā iepriekš, un lūdz Revīzijas palātu paskaidrot tā iemeslus;

4.

pauž gandarījumu par to, ka Revīzijas palāta ir uzlabojusi savu finanšu pārvaldību, kas jo īpaši panākts, ieviešot sistēmu, saskaņā ar kuru pārbauda to, kā revidētās iestādes īsteno sniegtos ieteikumus; uzskata, ka panāktais īstenošanas līmenis ir ļoti labs, un vēlas zināt, cik daudz laika paiet no brīža, kad tiek paziņots vērtējums, līdz brīdim, kad tiek saņemtas atbildes no revidētajām iestādēm;

5.

atgādina Revīzijas palātai, ka tai ir jāievēro plānos noteiktie grafiki arī tad, ja nav konkrēta termiņa, kā tas ir Revīzijas palātas īpašo ziņojumu gadījumā; uzskata, ka jāpalielina paredzētajā laikā pieņemto ziņojumu īpatsvars;

6.

aicina Revīzijas palātu katrā no īpašajiem ziņojumiem iekļaut laika grafiku informācijas sniegšanai par visiem ziņojuma sagatavošanas posmiem (no faktu izpētes līdz publikācijai);

7.

uzskata par pareizu, ka Revīzijas palāta pievērš lielu uzmanību paziņojumiem par sākotnējiem konstatējumiem; šā iemesla dēļ aicina Revīzijas palātu veikt efektīvus pasākumus, lai palielinātu to paziņojumu skaitu, kas tiek sniegti divu mēnešu laikā;

8.

atzinīgi vērtē to, ka 2011. gadā ir palielināts revidentu štata vietu skaits salīdzinājumā ar darbiniekiem citos dienestos; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas nemitīgos centienos uzlabot atbalsta dienestu darbības efektivitāti; tomēr pauž nožēlu par to, ka 2011. gadā vēl aizvien bija daudz neaizpildītu revidentu štata vietu (25 neaizpildītas vietas), kaut arī šādu vietu skaits bija mazāks nekā iepriekšējā gadā (44 vietas 2010. gadā); aicina Revīzijas palātu paātrināt jaunu darbinieku pieņemšanu, lai aizpildītu vakantās revidentu štata vietas;

9.

norāda uz ievērojamu ģeogrāfisku nelīdzsvarotību attiecībā uz direktoru amatiem – tajos ir četri Apvienotās Karalistes valstspiederīgie un pa vienam pārstāvim no Francijas, Spānijas, Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Īrijas un Itālijas;

10.

uzskata, ka starp direktoriem un nodaļu vadītājiem vēl aizvien trūkst dzimumu līdzsvara (72 % vīriešu un 28 % sieviešu); ar gandarījumu konstatē, ka palielinās sieviešu īpatsvars AD kategorijas amatos; tomēr norāda, ka visos darbinieku līmeņos ir svarīgi nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru; prasa, lai Revīzijas palāta norāda arī dalījumu pēc valstspiederības;

11.

aicina Revīzijas palātu arī turpmāk saglabāt pēc iespējas labāku darba vidi saviem darbiniekiem un Palātas locekļiem; aicina Palātu novērtēt, ko iespējams mācīties no nesen atklātā gadījuma par aizskaršanu darba vietā, un vai Revīzijas palātas izmantotā izmeklēšanas procedūra pilnībā atbilda palātas reglamentam;

12.

aicina veikt profilaktiskus pasākumus, lai nepieļautu aizskaršanu darba vietā, un sniegt ziņas par visiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz Revīzijas palātas locekļu biroju darbiniekiem;

13.

pauž atzinību Revīzijas palātai par tās Tulkošanas direktorāta ārkārtīgi efektīvo darbību un par to, ka paredzētajā laikā un iekļaujoties paredzētajā budžetā ir pabeigta ēkas K3 celtniecība;

14.

aicina sniegt informāciju par to, kāpēc Revīzijas palātas jaunā IT sistēma Asist vēl nav ieviesta un kādas problēmas ir radušās; aicina norādīt pa pozīcijām gan līdzšinējās izmaksas, gan iespējamās izmaksas nākotnē, kā arī informēt par to, kad šo programmu plānots ieviest;

15.

norāda, ka 2011. gadā Revīzijas palāta veica 379 revīzijas apmeklējumus: 343 – dalībvalstīs un 36 – trešās valstīs; aicina Revīzijas palātu palielināt gan revīzijas apmeklējumu skaitu, gan to efektivitāti;

16.

norāda, ka 2011. gadā Revīzijas palāta ziņoja Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) par septiņiem gadījumiem, kuros revīzijas darbību rezultātā tai bija radušās aizdomas par krāpšanu; norāda, ka divos gadījumos OLAF nolēma uzsākt izmeklēšanu un abos gadījumos izmeklēšana vēl nav pabeigta; aicina Revīzijas palātu precizēt, vai to lietu skaits, kas nodotas OLAF, un izmeklēšanā esošo lietu procentuālais īpatsvars atspoguļo patieso korupcijas līmeni saistībā ar Savienības līdzekļu izmantošanu, un, ja tā nav, paskaidrot, ko tā ierosina darīt abu rādītāju paaugstināšanai;

17.

turklāt norāda, ka 2011. gadā Revīzijas palāta nodeva OLAF 17 lietas, kurās tai bija radušās aizdomas par krāpšanu, izskatot saņemtās denunciācijas vēstules; atbalsta Revīzijas palātas nepārtraukto ciešo sadarbību ar OLAF un mudina Revīzijas palātu novērtēt, vai un kā ir iespējams palielināt šādu lietu skaitu, uzlabojot Revīzijas palātas vispārējo tēlu, rīcību un efektivitāti šajā jomā;

18.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas sadarbību, proti, pasākumus, kas veikti sakarā ar iepriekšējo gadu budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijām, un to, ka regulāri tiek saņemta Parlamenta pieprasītā informācija;

19.

ņem vērā iekšējās revīzijas dienesta veiktos pēcpārbaudes pasākumus, ar kuriem ir apzināts jau esošo kontroļu progress un pasākumi, ko revidētie dienesti ir veikuši, lai īstenotu rīcības plānus, par kuriem panākta vienošanās; prasa, lai tiktu sniegta informācija par šo dienestu īstenotajiem pasākumiem un panāktajiem rezultātiem;

20.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2012 par Revīzijas palātas īpašo ziņojumu pēcpārbaudi;

21.

cer, ka gada darbības pārskatā par 2012. gadu tiks iekļauts apkopojums par galvenajiem secinājumiem, kuri izriet no iekšējā revīzijas dienesta veikto ex post pārbaužu uzraudzības, un par ietekmi, kāda to izraisītajām pārmaiņām ir bijusi uz Revīzijas palātas iekšējo kontroli;

22.

konstatē, ka Revīzijas palātas Stratēģijas 2009.–2013. gadam termiņa vidusposma pārskatā ir secināts, ka galvenie procesi tiek pārvaldīti un līdz šim veiktais progress tiek precīzi atspoguļots;

23.

ar interesi sagaida otro salīdzinošo novērtējumu, ko Revīzijas palāta sāks 2013. gadā un kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta lietderības revīzijai Eiropas Revīzijas palātā; prasa informāciju par 2012. gadā veiktā pirmā izmēģinājuma salīdzinošā vērtējuma secinājumu īstenošanu;

24.

piekrīt iekšējās revīzijas dienesta ieteikumiem izveidot jaunu galveno darbības rādītāju kopumu stratēģijas izpildes novērtēšanai.