17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/7

(1)

Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) mērķis ir nodrošināt budžeta disciplīnu visā Savienībā, un tajā ir noteikta sistēma pārmērīga valsts budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. Tā pamatā ir mērķis izmantot stabilu valsts finanšu sistēmu kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un finanšu stabilitātē balstītai spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu jomā.

(2)

Regulā (ES) Nr. 473/2013 ir paredzēti noteikumi, lai pastiprināti uzraudzītu budžeta politiku eurozonā un lai nodrošinātu, ka valstu budžeti atbilst ekonomikas politikas norādēm, kas sniegtas saistībā ar SIP un Eiropas pusgadu. Tā kā ar budžeta pasākumiem vien var nepietikt, lai nodrošinātu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju, var būt nepieciešami papildu politikas pasākumi un strukturālas reformas.

(3)

Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. pantā ir noteikta detalizēta kārtība attiecībā uz ekonomiskās partnerības programmām, kas jāiesniedz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro un uz kurām attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Ekonomiskās partnerības programmā izklāsta plānu ar pasākumiem, kas veicina pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu, jo īpaši precizējot galvenās strukturālās reformas fiskālajā jomā, tostarp attiecībā uz nodokļu, pensiju un veselības aprūpes sistēmām un budžeta struktūrām.

(4)

Padome 2009. gada 2. decembrī saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu pieņēma lēmumu, ar ko uz Slovēniju attiecina pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. 2013. gada 21. jūnijā Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu pieņēma pārskatītu ieteikumu saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kura bija sākta pirms Regulas (ES) Nr. 473/2013 stāšanās spēkā. Attiecīgi Slovēnijai tika lūgts līdz 2013. gada 1. oktobrim iesniegt ekonomiskās partnerības programmu, aprakstot strukturālās reformas fiskālajā jomā ar mērķi nodrošināt pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu.

(5)

Ekonomiskās partnerības programmā, ko Slovēnija iesniedza 1. oktobrī, ir ietverti pasākumi, kas vērsti uz to, lai nostiprinātu budžeta stratēģiju pārmērīgā budžeta deficīta noturīgai novēršanai (Padomes konkrētajai valstij adresētais ieteikums (“KVAI”)) (1. KVAI), veicinātu pensiju sistēmas ilgtspēju ilgtermiņā un iegrožotu sabiedrības novecošanās izmaksas (2. KVAI), reformētu darba tirgu (3. KVAI), novērtētu banku sistēmas aktīvu kvalitāti (4. KVAI), uzlabotu banku regulējumu un uzraudzības spējas (5. KVAI), reformētu reglamentētās profesijas (6. KVAI), saīsinātu tiesvedību ilgumu (7. KVAI), stiprinātu valsts uzņēmumu pārvaldību un veicinātu to privatizāciju (8. KVAI) un pārstrukturētu uzņēmumus un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi (9. KVAI).

(6)

Slovēnijas ieplānotie strukturālie pasākumi un reformas fiskālajā jomā ir šādi: i) nodokļu sistēma un nodokļu saistību izpilde; ii) fiskālais regulējums; iii) pensiju sistēma un iv) ilgstošā aprūpe. Šo pasākumu kopums ir daļēji adekvāts, un paredzams, ka tie veicinās pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu. Tomēr dažās jomās ir nepieciešami papildu pasākumi un ātrāka īstenošana.

(7)

Prognozēts, ka publisko finanšu konsolidāciju ievērojami (aptuveni 1,3 % apmērā no IKP) sekmēs nesenie strukturālie ieņēmumu palielināšanas pasākumi, jo īpaši augstākas PVN likmes un jauns nekustamā īpašuma nodoklis. Šie pasākumi nav papildināti ar strukturāliem izdevumu pasākumiem, kuri arī ir būtiski, lai panāktu, ka budžets ir līdzsvarā vai ar pārpalikumu. Pēc pašreiz pieejamās informācijas ir par agru novērtēt vairākus administratīvos pasākumus ar mērķi stiprināt nodokļu saistību izpildi, taču, ja tie būs iedarbīgi, tie vēl vairāk nostiprinātu publisko finanšu ilgtspēju.

(8)

Iestādes gatavo pārstrādātus tiesību aktus, kas ir fiskālās sistēmas pamatā, ievērojot Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību EMS (LSKP) un citus Savienības tiesību aktus. Apstiprinātais konstitūcijā noteiktais budžeta līdzsvara/pārpalikuma noteikums un tā īstenošanai paredzētie tiesību akti, jo īpaši jaunais Fiskālo noteikumu likums un grozītais Publisko finanšu likums, palīdzēs nostiprināt fiskālās disciplīnas principu valsts tiesībās.

(9)

2012. gada pensiju reformas īstenošanas rezultātā katru mēnesi no jauna klāt nākušo vecuma pensijas saņēmēju skaits pieaug mērenāk. Tomēr vēl būtu par agru novērtēt, kā īstenots otrais Padomes ieteikums par pensiju sistēmas ilgtspējas nostiprināšanu ilgtermiņā. Reformas ietekmi vērtē darba grupa, kuras sastāvā ir akadēmisko aprindu un valsts pārvaldes pārstāvji. Valdība plāno uz attiecīgo konstatējumu pamata nākt klajā ar priekšlikumiem par turpmākiem pensiju sistēmas pielāgojumiem, lai nodrošinātu tās ilgtspēju pēc 2020. gada.

(10)

Lai turpinātu risināt jautājumu par sabiedrības novecošanās izmaksu pieaugumu, valdība ir apstiprinājusi likumprojektu par ilgstošo aprūpi un personīgo palīdzību, ieviešot jaunu uz apdrošināšanu balstītu sistēmu. Paredzēts, ka jauno likumu pieņems 2014. gada pirmajā pusē. Vēl ir jāprecizē, kādā veidā obligātā apdrošināšanas sistēma tiks finansēta, taču, visticamāk, finansējuma pamatā būs ekonomiski aktīvo un neaktīvo iedzīvotāju obligātas iemaksas, un tas nedrīkstētu palielināt kopējo sociālā nodrošinājuma iemaksu likmi.

(11)

Pēdējo mēnešu laikā Slovēnija ir paātrinājusi tās nefiskālās strukturālās reformas, kuras ir svarīgas makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanai. Būtiska virzība ir panākta attiecībā uz banku nozari. Tomēr galvenās reformas, kas veicinātu korekcijas un izaugsmi, joprojām ir sagatavošanas stadijā un nopietni kavējas, īpaši attiecībā uz uzņēmumu ārpustiesas pārstrukturēšanu un valstij piederošo aktīvu klasifikāciju.

(12)

Turpinās banku nozares stabilizācijas pasākumu īstenošana, kas jo īpaši ietver aktīvu kvalitātes padziļinātu pārskatu un spriedzes testus, kuri attiecas uz gandrīz 70 % no banku nozares un ko paredzēts pabeigt līdz 2013. gada beigām. Paredzams, ka šim novērtējumam sekos vispusīga banku nozares pārstrukturēšanas, konsolidācijas un rekapitalizācijas stratēģija, kas iekļautu arī plānus par to, kā atsavināt publiskā sektora tiešās un netiešās līdzdalības vietējās bankās. Šāda atsavināšana ievērojami samazinātu risku, ka turpmākajos gados atkal parādās neparedzētu izdevumu saistības.

(13)

Pašlaik notiekošā Slovēnijas Valsts līdzdalību likuma reforma, ja tā būs labi izstrādāta un tiks pilnvērtīgi īstenota, tostarp ātri privatizējot dažus valsts uzņēmumus, varētu, pirmkārt, ienest ieņēmumus un samazināt vispārējās valdības neparedzētu izdevumu saistības un, otrkārt, veicinātu valstij piederošo aktīvu labāku un efektīvāku stratēģisko pārvaldību, īpaši saistībā ar iespējām piesaistīt ārvalstu investorus,