(1)

Tiesa lietā C-249/10 P (2) nolēma, ka Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (3) 17. pantā paredzēto atlases metodi nedrīkst piemērot, lemjot par pieprasījumiem piemērot tirgus ekonomikas režīmu atbilstīgi minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam.

(2)

Saskaņā ar Tiesas spriedumu Komisijai būtu jāizskata visi pieprasījumi piemērot tirgus ekonomikas režīmu, kurus iesnieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas, bet nav iekļauti izlasē, arī tad, ja ražotāju skaits, kas sadarbojas, ir liels. Tomēr šāda prakse radītu nesamērīgi lielu administratīvo slogu Savienības izmeklēšanas iestādēm. Tāpēc ir lietderīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 1225/2009.

(3)

Turklāt Regulas (EK) Nr. 1225/2009 17. pantā paredzētās atlases metodes izmantošana, lemjot par pieprasījumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu atbilstīgi minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam, ir atļauta saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas padome strīdā DS405 “Eiropas Savienība – Antidempinga pasākumi par konkrētiem Ķīnas izcelsmes apaviem” (4) (ziņojums pieņemts 2012. gada 22. februārī) konstatēja – Ķīna nebija pierādījusi, ka Savienība, sākotnējā izmeklēšanā nepārbaudot to Ķīnas ražotāju eksportētāju pieteikumus par tirgus ekonomikas režīma piemērošanu, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, būtu rīkojusies neatbilstīgi Antidempinga nolīguma 2.4. pantam un 6.10.2. pantam, Ķīnas Pievienošanās protokola 15. panta a) punkta ii) apakšpunktam un Ķīnas Pievienošanās darba grupas ziņojuma 151. panta e) un f) punktam.

(4)

Tāpēc, ņemot vērā minēto pamatinformāciju un juridiskās noteiktības labad, ir lietderīgi ieviest noteikumu, kas precizētu, ka lēmums izmeklēšanā pārbaudīt tikai samērīgu personu skaitu ar atlases palīdzību, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1225/2009 17. pantu, attiecas arī uz personām, kurām piemērojama pārbaude saskaņā ar minētās regulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu. Tādēļ ir arī lietderīgi precizēt, ka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu konstatējumam nevajadzētu attiekties uz ražotājiem eksportētājiem, kuri nav iekļauti atlasē, izņemot, ja šādi ražotāji pieprasa un tiem tiek noteikta atsevišķa pārbaude saskaņā ar minētās regulas 17. panta 3. punktu.

(5)

Turklāt ir lietderīgi precizēt, ka antidempinga maksājums, kas jāpiemēro tādu eksportētāju vai ražotāju importam, kas bija informējuši par sevi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 17. pantu, bet netika iekļauti pārbaudē, nepārsniedz vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta atlasē iekļautajām personām, neatkarīgi no tā, vai normālā vērtība šādām personām tika noteikta, pamatojoties uz minētās regulas 2. panta 1. līdz 6. punktu vai 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(6)

Visbeidzot, trīs mēnešu termiņš, kurā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam būtu jāveic konstatēšana, jo īpaši izskatot lietas, kad saskaņā ar minētās regulas 17. pantu izmanto atlasi, ir izrādījies praksē nerealizējams. Tāpēc ir lietderīgi minēto termiņu pagarināt.

(7)

Juridiskās noteiktības labad un ievērojot labas pārvaldības principu, jānodrošina, lai šajā regulā paredzētie Regulas (EK) Nr. 1255/2009 grozījumi pēc iespējas drīz būtu piemērojami visām jaunām un visām jau notiekošām izmeklēšanām.

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1225/2009,

1)

regulas 2. panta 7. punktu groza šādi:

2)

regulas 9. panta 6. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja Komisija ir ierobežojusi pārbaudi saskaņā ar 17. pantu, antidempinga maksājums, ko piemēro precēm, kuras tiek importētas no tādiem eksportētājiem vai ražotājiem, kas tika informējuši par sevi saskaņā ar 17. pantu, bet kas netika iekļauti pārbaudē, nepārsniedz vidējo svērto dempinga starpību, kura konstatēta attiecībā uz atlasē iekļautajām personām, neatkarīgi no tā, vai normālā vērtība šādām personām noteikta, pamatojoties uz 2. panta 1. līdz 6. punktu vai 7. punkta a) apakšpunktu.”