8.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 121/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 389/2012

(2012. gada 2. maijs)

par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2073/2004

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 2073/2004 (2004. gada 16. novembris) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā (3) nodrošina kopēju sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstis palīdz cita citai un sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pareizu piemērošanu un apkarotu izvairīšanos no akcīzes nodokļu maksāšanas un ar to saistītos iekšējā tirgus kropļojumus. Minētajā regulā nepieciešami vairāki grozījumi, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un jaunākās tendences. Ņemot vērā attiecīgi nepieciešamo grozījumu skaitu, skaidrības labad regula būtu jāaizstāj ar jaunu regulu.

(2)

Iekšējā tirgus izveidei joprojām nepieciešama administratīvas sadarbības sistēma akcīzes nodokļu jomā, kas ietvertu visus to tiesību aktu aspektus, kuri attiecas uz akcīzes nodokļu piemērošanu precēm, kas minētas Padomes Direktīvas 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (4) 1. pantā.

(3)

Efektivitātes, ātruma un arī izmaksu apsvērumu dēļ ir svarīgi pastiprināt elektronisko līdzekļu lomu informācijas apmaiņā. Ņemot vērā to, ka daži pieprasījumi tiek izteikti atkārtoti un Savienībā pastāv valodu dažādība, ir svarīgi nodrošināt standarta formātu plašāku izmantošanu informācijas apmaiņā, lai informācijas pieprasījumus varētu ātrāk apstrādāt. Šīs prasības var vislabāk izpildīt, sistemātiskāk izmantojot datorizētu sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1152/2003/EK (2003. gada 16. jūnijs) par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei (5). Tagad minētā sistēma piedāvā plašākas iespējas nekā Regulas (EK) Nr. 2073/2004 spēkā stāšanās laikā, un to turpinās attīstīt. Tādēļ būtu jānosaka, ka dalībvalstīm tā pēc iespējas jāizmanto.

(4)

Informācijas apmaiņa akcīzes nodokļu jomā ir nepieciešama ļoti plašā apjomā, lai izveidotu patiesu priekšstatu par konkrētu personu akcīzes nodokļu jautājumiem, bet vienlaikus dalībvalstis nevar brīvi iesaistīties “informācijas medīšanā” vai pieprasīt informāciju, kas varētu nebūt būtiska attiecībā uz noteiktu personu vai noteiktu personu grupu vai kategoriju akcīzes nodokļu jautājumiem.

(5)

Informācijas plūsmu atbilstīgai koordinēšanai ir nepieciešams saglabāt Regulas (EK) Nr. 2073/2004 noteikumus attiecībā uz centrālo kontaktpunktu katrā dalībvalstī. Tā kā efektivitātes labad varētu būt nepieciešama tiešāka saziņa starp dalībvalstu iestādēm un ierēdņiem, būtu jāsaglabā arī noteikumi par deleģēšanu un kompetento ierēdņu norīkošanu.

(6)

Lai nepieciešamā informācija būtu laikus pieejama, būtu jāsaglabā Regulas (EK) Nr. 2073/2004 noteikumi, saskaņā ar kuriem pieprasījuma saņēmējai iestādei jārīkojas pēc iespējas ātri, vēlākais – noteiktajā termiņā. Tomēr informācijas sniegšanas termiņam vajadzētu būt īsākam nekā standarta termiņam, ja pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij informācija jau ir pieejama.

(7)

Ar pārrobežu apriti saistītu akcīzes procedūru efektīvai pārraudzībai ir svarīgi arī turpmāk nodrošināt iespēju dalībvalstīm veikt vienlaicīgu kontroli un vienas dalībvalsts ierēdņu klātbūtni citas dalībvalsts teritorijā administratīvās sadarbības satvarā.

(8)

Grūtības attiecībā uz administratīvo lēmumu un pasākumu paziņošanu citām valstīm arī turpmāk būtu jārisina, saglabājot attiecīgos Regulas (EK) Nr. 2073/2004 noteikumus.

(9)

Lai efektīvi apkarotu krāpšanu, būtu jāsaglabā noteikumi par informācijas apmaiņu bez iepriekšēja pieprasījuma. Lai atvieglotu šādu informācijas apmaiņu, būtu jāprecizē tādas informācijas kategorijas, ar kuru obligāti jāapmainās.

(10)

Dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt iespējai fakultatīvi apmainīties ar informāciju, kas vajadzīga tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pareizai piemērošanai, ja minētā informācija ir ārpus tādas informācijas kategorijām, kuras apmaiņai jānotiek automātiski.

(11)

Atgriezeniskā saite ir atbilstīgs līdzeklis, lai nodrošinātu nepārtrauktu apmainītās informācijas kvalitātes uzlabošanu. Tāpēc būtu jāparedz sistēma atgriezeniskās saites nodrošināšanai.

(12)

Akcīzes nodokļu sistēmas pareizai darbībai un krāpšanas apkarošanai ir nepieciešams, lai dalībvalstis elektroniski glabātu konkrētus īpašus datus attiecībā uz ekonomikas dalībnieku un akcīzes preču noliktavu licencēm. Tas ļauj dalībvalstīm ātri apmainīties ar minētajiem datiem, un piekļuve informācijai notiek automātiski. To var panākt, izmantojot informāciju par akcīzes nodokļiem, kura jau atrodas valstu datorizētās sistēmās, attīstot riska analīzi, kas uzlabo valsts glabāto informāciju par akcīzes ekonomikas dalībniekiem un to akcīzes preču apriti Savienībā, un iekļaujot plašu informāciju attiecībā uz personām, kas ir nodokļa maksātāji, un šādu personu darījumiem. Tā kā akcīzes nodokļu noteikšanas un atgūšanas procedūras, kā arī noilgums un citi termiņi dalībvalstīs atšķiras un lai nodrošinātu efektīvu savstarpēju palīdzību gadījumos, kad tiesību aktus akcīzes nodokļu jomā piemēro pārrobežu situācijās, ir jānosaka minimālais laikposms, cik ilgi katrai dalībvalstij minētā informācija būtu jāglabā.

(13)

Lai elektroniskās datubāzēs glabātā informācija būtu ticama, būtu jānosaka to regulāra atjaunināšana.

(14)

Ekonomikas dalībniekiem būtu jāspēj ātri veikt pārbaudes, kas nepieciešamas akcīzes preču apritei. Tiem vajadzētu būt iespējai elektroniski apstiprināt akcīzes numura derīgumu, izmantojot Komisijas vadītu centrālu reģistru, kurā iekļauta valstu datubāzēs ietvertā informācija.

(15)

Valstu noteikumi par banku darbības noslēpumu varētu mazināt šajā regulā paredzēto mehānismu efektivitāti. Tādēļ dalībvalstīm nevajadzētu būt tiesīgām atteikties sniegt informāciju, pamatojoties vienīgi uz šādiem noteikumiem.

(16)

Šai regulai nevajadzētu ietekmēt citus pasākumus, kas pieņemti Savienības līmenī un veicina akcīzes pārkāpumu un krāpšanas apkarošanu, tai drīzāk būtu jāpapildina šādi pasākumi.

(17)

Skaidrības labad šajā regulā ir vēlams apliecināt, ka gadījumos, kad informācija vai dokumenti tiek iegūti ar tiesu iestādes atļauju vai pēc tās pieprasījuma, lai šo informāciju vai dokumentus darītu zināmus citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ir jāsaņem tiesu iestādes atļauja, ja šādas atļaujas iegūšana ir paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos, kas dara zināmu informāciju vai dokumentus.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) reglamentē dalībvalstu veikto personas datu apstrādi saistībā ar šo regulu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7) reglamentē Komisijas veikto personas datu apstrādi atbilstīgi šai regulai.

(19)

Ir pierādījies, ka informācijas apmaiņa ar trešām valstīm veicina tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pareizu piemērošanu, un tādēļ tā būtu jāsaglabā. Direktīva 95/46/EK nosaka īpašus nosacījumus par informācijas paziņošanu trešām valstīm, kuri dalībvalstīm ir jāievēro.

(20)

Šīs regulas efektīvai piemērošanai varētu būt nepieciešams ierobežot dažu Direktīvā 95/46/EK noteikto tiesību un pienākumu darbības jomu, īpaši attiecībā uz 10. pantā, 11. panta 1. punktā, 12. un 21. pantā noteiktajām tiesībām, lai aizsargātu svarīgas dalībvalstu ekonomiskās un finansiālās intereses, paturot prātā dalībvalstu ieņēmumu iespējamos zaudējumus un to, cik svarīga šajā regulā noteiktā informācija ir efektīvai krāpšanas apkarošanai. Tā kā ir jāsaglabā pierādījumi gadījumos, kad rodas aizdomas par fiskāliem pārkāpumiem vai krāpniecību, kā arī lai novērstu iejaukšanos novērtējumā par atbilstību tiesību aktiem akcīzes nodokļu jomā, varētu būt nepieciešams ierobežot datu kontroliera pienākumus un datu subjekta tiesības attiecībā uz informācijas sniegšanu, piekļuvi datiem un apstrādes operāciju publiskošanu, saskaņā ar šo regulu veicot personu datu apmaiņu. Dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam piemērot šādus ierobežojumus nepieciešamā un proporcionālā apmērā.

(21)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus dažu šīs regulas pantu īstenošanai un aprakstītu galvenās to datu kategorijas, ar kurām dalībvalstis var apmainīties saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (8).

(22)

Minēto īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, jo minētie akti ir vispārēji īstenošanas akti Regulas (ES) Nr. 182/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(23)

Ir jāpārrauga un jāizvērtē šīs regulas darbība. Tādēļ būtu jānosaka, ka dalībvalstīm jāvāc statistika un cita informācija un Komisijai jāgatavo regulāri pārskati.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, dalībvalstu administratīvās sadarbības vienkāršošanu un stiprināšanu, kam vajadzīga saskaņota pieeja, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka vienādības un efektivitātes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(25)

Šajā regulā ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants). Ņemot vērā ierobežojumus, ko nosaka šī regula, šādu datu apstrāde, ko veic saskaņā ar šo regulu, ir vajadzīga un proporcionāla dalībvalstu likumīgo fiskālo interešu aizsardzībai.

(26)

Būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 2073/2004.

(27)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas ir pieņēmis atzinumu (9),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā noteikti nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes, kas dalībvalstīs piemēro tiesību aktus akcīzes nodokļu jomā, sadarbojas gan savā starpā, gan ar Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem tiesību aktiem. Tālab šajā regulā izklāstīti noteikumi un procedūras, kas ļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm sadarboties un gan elektroniski, gan citādi apmainīties ar informāciju, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pareizu piemērošanu.

2.   Šī regula neietekmē to, kā dalībvalstīs piemēro noteikumus par savstarpēju palīdzību krimināllietās.

3.   Tā neietekmē saistību izpildi attiecībā uz plašāku savstarpējo palīdzību, kas izriet no citiem juridiskiem instrumentiem, tostarp divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, kas norīkota saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

2)

“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais akcīzes koordinācijas birojs vai jebkurš koordinācijas dienests vai kompetentais ierēdnis, kas kompetentās iestādes vārdā iesniedz palīdzības pieprasījumu;

3)

“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais akcīzes koordinācijas birojs vai jebkurš koordinācijas dienests vai kompetentais ierēdnis, kas kompetentās iestādes vārdā saņem palīdzības pieprasījumu;

4)

“akcīzes iestāde” ir jebkura iestāde, kur var veikt akcīzes noteikumos paredzētās formalitātes;

5)

“automātiska informācijas apmaiņa, kuru izraisa kāds notikums” ir sistemātiska tādas informācijas ar iepriekš noteiktu struktūru, kas attiecas uz interesējošu notikumu, paziņošana bez iepriekšēja pieprasījuma, ja un kad šāda informācija kļūst pieejama, kas nav Direktīvas 2008/118/EK 21. pantā paredzētā informācijas apmaiņa;

6)

“regulāra automātiska informācijas apmaiņa” ir sistemātiska informācijas ar iepriekš noteiktu struktūru paziņošana bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos;

7)

“spontāna informācijas apmaiņa” ir tādas informācijas paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma, uz kuru neattiecas šā panta 5. vai 6. punkts vai Direktīvas 2008/118/EK 21. pants;

8)

“datorizēta sistēma” ir datorizēta akcīzes preču aprites un uzraudzības sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1152/2003/EK (2003. gada 16. jūnijs) par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei (10);

9)

“persona” ir fiziska persona, juridiska persona, jebkura personu apvienība, kas nav juridiska persona, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir atzīta par tiesīgu veikt juridiskas darbības un jebkurus citus jebkāda veida un formas juridiskus pasākumus neatkarīgi no tā, vai tai ir juridiskas personas statuss;

10)

“ekonomikas dalībnieks” ir persona, kura uzņēmējdarbības veikšanas gaitā tiek iesaistīta darbībās, uz kurām attiecas tiesību akti akcīzes nodokļu jomā, neatkarīgi no tā, vai tai ir atļauts veikt šādas darbības vai ne;

11)

“elektroniski” nozīmē – izmantojot visu veidu tādas elektroniskas iekārtas, kas spēj apstrādāt, tostarp pārraidīt un saspiest, datus un glabāt tos un ietver 8. punktā definēto datorizēto sistēmu;

12)

“akcīzes numurs” ir identifikācijas numurs, ko ekonomikas dalībnieku vai telpu reģistrēšanai akcīzes nodokļu nolūkā piešķīrusi dalībvalsts, kā minēts 19. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

13)

“akcīzes preču aprite Savienībā” ir akcīzes preču aprite starp divām vai vairākām dalībvalstīm, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu Direktīvas 2008/118/EK IV nodaļas nozīmē, vai tādu akcīzes preču aprite, kuras ir nodotas patēriņam Direktīvas 2008/118/EK V nodaļas 2. iedaļas nozīmē;

14)

“administratīvā izmeklēšana” ir jebkura kontrole, pārbaude vai cits pasākums, ko, pildot savus pienākumus, veic iestādes, kuru kompetencē ir tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā piemērošana, lai nodrošinātu minēto tiesību aktu pareizu piemērošanu;

15)

“CCN/CSI tīkls” ir kopējā platforma, kura pamatojas uz kopējo sakaru tīklu (CCN) un kopējo sistēmas saskarni (CSI) un kuru Savienība izveidojusi, lai nodrošinātu visas informācijas elektronisku nosūtīšanu starp kompetentām muitas un nodokļu iestādēm;

16)

“akcīzes nodokļi” ir nodokļi, kas minēti Direktīvas 2008/118/EK 1. panta 1. punktā;

17)

“savstarpējās administratīvās palīdzības dokuments” ir datorizētajā sistēmā izveidots dokuments, kuru izmanto informācijas apmaiņai saskaņā ar 8., 15. vai 16. pantu un turpmākiem pasākumiem saskaņā ar 8. vai 16. pantu;

18)

“alternatīvais savstarpējās administratīvās palīdzības dokuments” ir dokuments papīra formā, kuru izmanto informācijas apmaiņai saskaņā ar 8. vai 15. pantu gadījumā, ja datorizētā sistēma nav pieejama;

19)

“vienlaicīga kontrole” ir koordinēta divu vai vairāku dalībvalstu organizēta pārbaude saistībā ar tiesību aktiem akcīzes nodokļu jomā par tādu ekonomikas dalībnieka vai ar to saistītu personu situāciju, kas izraisa kopīgu vai papildu interesi.

3. pants

Kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi, kura piemēro šo regulu. Tā informē Komisiju par minēto norīkojumu un nekavējoties ziņo par visām turpmākām izmaiņām.

2.   Komisija dara pieejamu kompetento iestāžu sarakstu un publicē šo informāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Centrālie akcīzes koordinācijas biroji un koordinācijas dienesti

1.   Katras dalībvalsts kompetentā iestāde norīko centrālo akcīzes koordinācijas biroju, kam deleģē galveno atbildību par saziņu ar pārējām dalībvalstīm administratīvās sadarbības jomā attiecībā uz tiesību aktiem akcīzes nodokļu jomā. Dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Šīs regulas mērķiem centrālo akcīzes koordinācijas biroju var arī norīkot par atbildīgo saziņai ar Komisiju.

2.   Katras dalībvalsts kompetentā iestāde var norīkot koordinācijas dienestus, kas nav centrālais akcīzes koordinācijas birojs, kuriem ir piešķirta kompetence saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem vai politiku, tiešai informācijas apmaiņai saskaņā ar šo regulu.

Centrālais akcīzes koordinācijas birojs nodrošina, ka šo dienestu sarakstu pastāvīgi atjaunina un dara pieejamu pārējo iesaistīto dalībvalstu centrālajiem akcīzes koordinācijas birojiem.

5. pants

Kompetentie ierēdņi

1.   Katras dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar dalībvalsts izstrādātiem nosacījumiem var norīkot kompetentos ierēdņus, kas saskaņā ar šo regulu drīkst veikt tiešu informācijas apmaiņu.

Kompetentā iestāde var ierobežot šāda norīkojuma darbības jomu.

Centrālais akcīzes koordinācijas birojs atbild par to, ka kompetento ierēdņu sarakstu pastāvīgi atjaunina un dara pieejamu pārējo iesaistīto dalībvalstu centrālajiem akcīzes koordinācijas birojiem.

2.   Saskaņā ar kompetento iestāžu izstrādātiem nosacījumiem ierēdņus, kas veic informācijas apmaiņu saskaņā ar 12. un 13. pantu, minēto pantu vajadzībām uzskata par kompetentajiem ierēdņiem.

6. pants

Centrālā akcīzes koordinācijas biroja, koordinācijas dienestu un kompetento ierēdņu pienākumi

1.   Centrālajam akcīzes koordinācijas birojam ir galvenā atbildība par informācijas apmaiņu attiecībā uz akcīzes preču apriti starp dalībvalstīm, un jo īpaši tam ir galvenā atbildība par to, lai nodrošinātu:

a)

informācijas apmaiņu saskaņā ar 8. pantu;

b)

dalībvalstu pieprasīto paziņojumu par administratīviem lēmumiem un pasākumiem nosūtīšanu saskaņā ar 14. pantu;

c)

obligāto informācijas apmaiņu saskaņā ar 15. pantu;

d)

fakultatīvo spontāno informācijas apmaiņu saskaņā ar 16. pantu;

e)

atgriezeniskās saites sniegšanu par turpmākām darbībām saskaņā ar 8. panta 5. punktu un 16. panta 2. punktu;

f)

elektroniskajās datubāzēs glabātās informācijas apmaiņu, kā noteikts 19. pantā;

g)

statistiskās un cita veida informācijas sniegšanu saskaņā ar 34. pantu.

2.   Ja koordinācijas dienesti vai kompetentie ierēdņi nosūta vai saņem palīdzības pieprasījumus vai atbildes uz šādiem palīdzības pieprasījumiem, tie informē savas dalībvalsts centrālo akcīzes koordinācijas biroju saskaņā ar šā biroja izstrādātiem nosacījumiem.

3.   Ja koordinācijas dienests vai kompetentais ierēdnis saņem palīdzības pieprasījumu, kas prasa veikt darbību ārpus tā kompetencē esošās teritoriālās vai darbības zonas, tas šādu pieprasījumu nekavējoties pārsūta savas dalībvalsts centrālajam akcīzes koordinācijas birojam un koordinācijas dienesta atbildīgajam kompetentajam ierēdnim un par to informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi. Šādā gadījumā 11. pantā noteiktais laikposms sākas nākamajā dienā pēc palīdzības pieprasījuma pārsūtīšanas centrālajam akcīzes koordinācijas birojam un koordinācijas dienesta atbildīgajam kompetentajam ierēdnim, bet ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc pieprasījuma saņemšanas, kā minēts šā punkta pirmajā teikumā.

7. pants

Informācija vai dokumenti, ko iegūst ar tiesu iestādes atļauju vai pēc tās pieprasījuma

1.   Lai citas dalībvalsts kompetentajai iestādei darītu zināmu informāciju vai dokumentus, ko kompetentā iestāde ir ieguvusi ar tiesu iestādes atļauju vai pēc tās pieprasījuma, iepriekš ir jāsaņem tiesu iestādes atļauja, ja šādas atļaujas iegūšana ir paredzēta valsts tiesību aktos.

2.   Ja informācijas pieprasīšanas gadījumā tiesu iestāde atsakās pieprasījuma saņēmējai iestādei šādu atļauju sniegt, pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar 25. panta 5. punktu par to informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi.

II   NODAĻA

SADARBĪBA PĒC PIEPRASĪJUMA

8. pants

Pieprasījuma saņēmējas iestādes vispārīgie pienākumi

1.   Saņemot pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde paziņo informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pareizu piemērošanu, tostarp jebkādu informāciju, kas attiecas uz kādu konkrētu gadījumu vai konkrētiem gadījumiem, jo īpaši saistībā ar akcīzes preču apriti Savienībā.

2.   Lai paziņotu 1. punktā minēto informāciju, pieprasījuma saņēmēja iestāde nodrošina, ka tiek veikta jebkāda administratīva izmeklēšana, kas vajadzīga šādas informācijas iegūšanai.

3.   Šā panta 1. punktā minētais pieprasījums var ietvert pamatotu pieprasījumu veikt īpašu administratīvu izmeklēšanu. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka administratīva izmeklēšana nav vajadzīga, tā nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par šāda lēmuma pamatojumu.

4.   Lai iegūtu pieprasīto informāciju vai veiktu pieprasīto administratīvo izmeklēšanu, pieprasījuma saņēmēja iestāde vai ikviena administratīvā iestāde, pie kuras tā vēršas, darbojas tā, it kā tā rīkotos pati savā vārdā vai pēc savas dalībvalsts citas iestādes pieprasījuma.

5.   Pieprasījuma saņēmēja iestāde var pieprasīt, lai pieprasījuma iesniedzēja iestāde sniedz atgriezenisko saiti par turpmākām darbībām, ko pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts veikusi, pamatojoties uz sniegto informāciju. Ja šāds pieprasījums tiek izteikts, pieprasījuma iesniedzēja iestāde, neskarot savā dalībvalstī piemērojamos noteikumus par noslēpumu un datu aizsardzību, iespējami ātri nosūta šādu atgriezenisko saiti ar noteikumu, ka tas tai nerada nesamērīgu slogu.

9. pants

Pieprasījuma un atbildes veidlapa

1.   Apmaiņa ar pieprasījumiem sniegt informāciju un veikt administratīvu izmeklēšanu saskaņā ar 8. pantu un atbildēm uz šādiem pieprasījumiem notiek, izmantojot savstarpējas administratīvās palīdzības dokumentu, piemērojot šā panta 4. punktu.

Ja datorizētā sistēma nav pieejama, savstarpējās administratīvās palīdzības dokumenta vietā izmanto alternatīvo savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu:

a)

savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu struktūru un saturu;

b)

noteikumus un procedūras attiecībā uz savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu apmaiņu;

c)

alternatīvā savstarpējās administratīvās palīdzības dokumenta paraugu, veidlapu un saturu;

d)

noteikumus un procedūras attiecībā uz alternatīvā savstarpējās administratīvās palīdzības dokumenta izmantošanu.

Komisija var arī pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu 8. panta 5. punktā minētās atgriezeniskās saites struktūru un saturu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Katra dalībvalsts nosaka, kādās situācijās var uzskatīt, ka datorizētā sistēma nav pieejama.

4.   Izņēmuma gadījumos, ja savstarpējās administratīvās palīdzības dokumenta izmantošana nav īstenojama, apmainīties ar ziņojumiem daļēji vai pilnībā var ar citiem līdzekļiem. Šādos gadījumos ziņojumiem pievieno paskaidrojumu, kādēļ savstarpējās administratīvās palīdzības dokumenta izmantošana nebija īstenojama.

10. pants

Dokumentu nodrošināšana

1.   Regulas 9. panta 1. punktā minētajam savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentam pievieno dažāda satura dokumentus, kuri sniedzami saskaņā ar 8. pantu.

Tomēr gadījumā, ja tas nav iespējams vai nav īstenojams, dokumentus nodrošina elektroniski vai citādi.

2.   Pieprasījuma saņēmējai iestādei ir pienākums nodrošināt dokumentu oriģinālus tikai tad, ja šādi dokumenti ir nepieciešami pieprasījuma iesniedzējas iestādes norādītām vajadzībām un ja to nodrošināšana nav pretrunā pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem.

11. pants

Termiņi

1.   Pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz 8. pantā minēto informāciju, cik drīz vien iespējams un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

Tomēr, ja pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā jau ir šāda informācija, termiņš ir viens mēnesis.

2.   Dažos īpašos gadījumos pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde var vienoties par termiņiem, kas atšķiras no 1. punktā paredzētajiem termiņiem.

3.   Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde nevar atbildēt uz pieprasījumu 1. punktā paredzētajā termiņā, tā, izmantojot savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu, viena mēneša laikā informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par iemesliem, kuru dēļ tā nevar atbildēt uz pieprasījumu, un norāda, kad tā varētu atbildēt.

12. pants

Citu dalībvalstu ierēdņu piedalīšanās administratīvā izmeklēšanā

1.   Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un pieprasījuma saņēmējai iestādei par to vienojoties un ievērojot pieprasījuma saņēmējas iestādes paredzētās procedūras, pieprasījuma iesniedzējas iestādes pilnvarotie ierēdņi – informācijas apmaiņas nolūkā, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pareizu piemērošanu, – var atrasties pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts administratīvo iestāžu birojos vai citā vietā, kur minētās iestādes veic savus pienākumus.

Ja pieprasītā informācija ir dokumentos, kam pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņi var piekļūt, pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņiem izsniedz to kopijas.

2.   Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un pieprasījuma saņēmējai iestādei par to vienojoties un ievērojot pieprasījuma saņēmējas iestādes paredzētās procedūras, pieprasījuma iesniedzējas iestādes norīkotie ierēdņi – informācijas apmaiņas nolūkā, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pareizu piemērošanu, – var piedalīties administratīvajā izmeklēšanā, ko veic pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī.

Ja šāda vienošanās ir panākta, ar pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņu starpniecību un vienīgi tāpēc, lai veiktu administratīvu izmeklēšanu, pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņiem var būt pieejamas tās pašas telpas un tie paši dokumenti, kas ir pieejami pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņiem. Pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņi veic izmeklēšanu vai uzdod jautājumus tikai ar pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņu piekrišanu un viņu uzraudzībā. Viņi neīsteno izmeklēšanas pilnvaras, kas piešķirtas pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņiem.

3.   Pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņiem, kuri atrodas citā dalībvalstī saskaņā ar 1. un 2. punktu, vienmēr jāvar uzrādīt rakstisku pilnvarojumu, kas apliecina viņu identitāti un oficiālo statusu.

13. pants

Vienlaicīga kontrole

1.   Ikreiz, kad dalībvalstis uzskata, ka tāda kontrole varētu būt efektīvāka nekā tikai vienas dalībvalsts veikta kontrole, divas vai vairākas dalībvalstis informācijas apmaiņas nolūkā, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pareizu piemērošanu, un pamatojoties uz riska analīzi, var vienoties, ka tās katra savā teritorijā veic vienlaicīgu akcīzes nodokļu stāvokļa kontroli attiecībā uz vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem vai citām personām, kuras izraisa kopīgu vai papildu ieinteresētību.

2.   Lai uzsāktu vienlaicīgu kontroli saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts kompetentā iestāde iesniedz priekšlikumu pārējām attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Priekšlikumā norāda:

a)

gadījumu vai gadījumus, par kuru vai kuriem ierosina veikt vienlaicīgu kontroli;

b)

katru personu, attiecībā uz kuru šādu kontroli plānots veikt;

c)

iemeslus, kuri pamato kopējas kontroles nepieciešamību;

d)

laikposmu, kad plānots veikt šādu kontroli.

3.   Kompetentās iestādes, kas saņem 2. punktā minēto priekšlikumu, apstiprina savu piekrišanu piedalīties vienlaicīgajā kontrolē vai priekšlikuma iesniedzējai kompetentajai iestādei sniedz pamatotu atteikumu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc priekšlikuma saņemšanas.

4.   Katra kompetentā iestāde, kura piedalās vienlaicīgā kontrolē, ieceļ pārstāvi, kas atbild par vienlaicīgās kontroles operācijas uzraudzību un koordinēšanu.

5.   Pēc vienlaicīgas kontroles veikšanas kompetentās iestādes nekavējoties informē pārējo dalībvalstu centrālos akcīzes koordinācijas birojus par vienlaicīgās kontroles veikšanas laikā konstatētajām metodēm vai praksi, kuras izmantotas vai ir aizdomas par to izmantošanu pretrunā tiesību aktiem akcīzes nodokļu jomā, ja šāda informācija var īpaši interesēt pārējās dalībvalstis.

14. pants

Pieprasījums paziņot administratīvos lēmumus un pasākumus

1.   Saņemot pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē līdzīgus paziņojumus, kas piemērojami tās dalībvalstī, paziņo adresātam par visiem pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts administratīvo iestāžu lēmumiem un pasākumiem attiecībā uz tiesību aktu piemērošanu akcīzes nodokļu jomā.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos paziņojuma pieprasījumos norāda paziņojamā lēmuma vai pasākuma priekšmetu un nosaukumu, adresi un jebkuru citu būtisku informāciju, lai identificētu adresātu.

3.   Pieprasījuma saņēmēja iestāde nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par savu rīcību, atbildot uz 1. punktā minēto paziņojuma pieprasījumu, un paziņo dienu, kad lēmumu vai pasākumu paziņos adresātam.

4.   Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde nevar izpildīt 1. punktā minēto paziņojuma pieprasījumu, tā attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi rakstiski viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde neatsakās izpildīt paziņošanas pieprasījumu, pamatojoties uz tā lēmuma vai pasākuma saturu, par kuru jāpaziņo.

5.   Pieprasījuma iesniedzēja iestāde pieprasa paziņojumu saskaņā ar šo pantu tikai tad, ja tā nevar paziņot adresātam saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē attiecīgo instrumentu paziņošanu pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, vai ja šāds paziņojums radītu nesamērīgus sarežģījumus.

6.   Šo pantu nepiemēro dokumentiem, kas minēti 8. pantā Padomes Direktīvā 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (11).

III   NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA BEZ IEPRIEKŠĒJA PIEPRASĪJUMA

15. pants

Obligāta informācijas apmaiņa

1.   Katras dalībvalsts kompetentā iestāde, izmantojot regulāru informācijas apmaiņu vai automātisku informācijas apmaiņu, kuru izraisa kāds notikums, bez iepriekšēja pieprasījuma pārsūta visu citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pareizu piemērošanu, šādos gadījumos:

a)

ja citā dalībvalstī ir noticis tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pārkāpums vai ir aizdomas, ka tāds ir noticis;

b)

ja tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pārkāpumam, kas ir noticis vai par ko ir aizdomas, ka tas ir noticis vienā dalībvalstī, var būt sekas citā dalībvalstī;

c)

ja pastāv risks, ka citā dalībvalstī var notikt krāpšana vai akcīzes nodokļu zaudējums;

d)

ja ir notikusi to akcīzes preču pilnīga iznīcināšana vai neatgriezenisks zudums, kurām piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu;

e)

ja akcīzes preču aprites Savienībā laikā ir noticis ārkārtas notikums, kas nav paredzēts Direktīvā 2008/118/EK un kas var ietekmēt ekonomikas dalībnieka akcīzes nodokļa saistību aprēķinu.

2.   Iestāde, kas saskaņā ar 1. punktu ir nosūtījusi informāciju citai iestādei, var pieprasīt, lai šī cita iestāde sniedz atgriezenisko saiti par turpmākiem pasākumiem, ko tā veikusi, pamatojoties uz sniegto informāciju. Ja šāds pieprasījums tiek izteikts, otra iestāde, neskarot savā dalībvalstī piemērojamos noteikumus par noslēpumu un datu aizsardzību, iespējami ātri nosūta šādu atgriezenisko saiti, ja vien tas tai nerada nesamērīgu slogu.

3.   Ja 1. punktā minētā informācija attiecas uz akcīzes preču apriti Savienībā, informāciju pārsūta, izmantojot savstarpējas administratīvās palīdzības dokumentu, kā noteikts 4. punktā.

Tomēr izņēmuma gadījumos, ja minētā dokumenta izmantošana nav īstenojama, apmainīties ar informāciju daļēji vai pilnībā var ar citiem līdzekļiem. Šādos gadījumos ziņojumiem pievieno paskaidrojumu, kādēļ savstarpējās administratīvās palīdzības dokumenta izmantošana nebija īstenojama.

4.   Ja datorizētā sistēma nav pieejama, 3. punktā minētā dokumenta vietā izmanto alternatīvo savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu:

a)

precīzas informācijas kategorijas, ar kurām saskaņā ar 1. punktu jāveic apmaiņa, un kuras attiecībā uz fiziskām personām ietver tādus datus kā viņu vārds un uzvārds, ielas nosaukums, ielas numurs, pasta indekss, pilsēta, dalībvalsts, nodokļa vai cits identifikācijas numurs, produkta kods vai apraksts un citi saistītie personas dati, ja tādi ir pieejami;

b)

regulāras informācijas apmaiņas biežumu un tādas informācijas apmaiņas, kuru izraisa kāds notikums, termiņu katrai informācijas kategorijai saskaņā ar 1. punktu;

c)

savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu struktūru un saturu;

d)

alternatīvā savstarpējās administratīvās palīdzības dokumenta veidlapu un saturu;

e)

noteikumus un procedūras attiecībā uz c) un d) apakšpunktā minēto dokumentu apmaiņu.

Komisija var arī pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu situācijas, kādās kompetentās iestādes var uzskatīt, ka datorizētā sistēma nav pieejama šā panta 4. punkta nolūkā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

16. pants

Fakultatīva informācijas apmaiņa

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes, izmantojot spontāno informācijas apmaiņu, var bez iepriekšēja pieprasījuma pārsūtīt cita citai jebkuru informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pareizu piemērošanu, kas tām ir zināma un uz kuras apmaiņu neattiecas 15. pants.

Šim nolūkam tās var izmantot datorizēto sistēmu, ja šī sistēma spēj apstrādāt šādu informāciju.

2.   Iestāde, kas saskaņā ar 1. punktu ir nosūtījusi informāciju citai iestādei, var pieprasīt, lai šī cita iestāde sniedz atgriezenisko saiti par turpmākiem pasākumiem, ko tā veikusi, pamatojoties uz sniegto informāciju. Ja šāds pieprasījums tiek izteikts, otra iestāde, neskarot savā dalībvalstī piemērojamos noteikumus par noslēpumu un datu aizsardzību, iespējami ātri nosūta šādu atgriezenisko saiti, ja vien tas tai nerada nesamērīgu slogu.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu:

a)

savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu struktūru un saturu, aptverot visizplatītākos 1. punktā minētos informācijas veidus;

b)

noteikumus un procedūras attiecībā uz savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu apmaiņu.

Komisija var arī pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu 2. punktā minētās atgriezeniskās saites struktūru un saturu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

17. pants

Dalībvalstu pienākums atvieglot informācijas apmaiņu bez iepriekšēja pieprasījuma

Dalībvalstis veic vajadzīgos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai atvieglotu šajā nodaļā paredzēto informācijas apmaiņu.

18. pants

Pienākumu ierobežojums

Dalībvalstīm nav pienākuma šīs nodaļas īstenošanas nolūkā noteikt jaunus pienākumus personām attiecībā uz informācijas vākšanu vai uzņemties nesamērīgu administratīvo slogu.

IV   NODAĻA

ELEKTRONISKAS INFORMĀCIJAS PAR EKONOMIKAS DALĪBNIEKIEM GLABĀŠANA UN APMAIŅA

19. pants

Informācijas par ekonomikas dalībniekiem un akcīzes preču noliktavām izsniegtām licencēm glabāšana un apmaiņa

1.   Katra dalībvalsts uztur elektronisku datubāzi, kurā ir šādi reģistri:

a)

tādu ekonomikas dalībnieku reģistrs, kuri pieder pie kādas no šādām kategorijām:

i)

apstiprināti noliktavu turētāji Direktīvas 2008/118/EK 4. panta 1. punkta nozīmē;

ii)

reģistrēti saņēmēji Direktīvas 2008/118/EK 4. panta 9. punkta nozīmē;

iii)

reģistrēti nosūtītāji Direktīvas 2008/118/EK 4. panta 10. punkta nozīmē;

b)

tādu telpu reģistrs, kuras apstiprinātas kā akcīzes preču noliktavas Direktīvas 2008/118/EK 4. panta 11. punkta nozīmē.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos reģistros ir šāda informācija:

a)

unikāls akcīzes identifikācijas numurs, ko ekonomikas dalībniekam vai telpām piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

ekonomikas dalībnieka vai telpu nosaukums un adrese;

c)

produktu, uz kuriem attiecas licence, akcīzes preču kategorija (CAT) un/vai akcīzes preču kods (EPC), kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 684/2009 (2009. gada 24. jūlijs), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (12), II pielikuma 11. kodu sarakstā;

d)

tāda centrālā akcīzes koordinācijas biroja vai akcīzes iestādes identifikācija, kurā var saņemt sīkāku informāciju;

e)

datums, no kura licence ir spēkā, ir grozīta un – attiecīgā gadījumā – vairs nav derīga;

f)

par apstiprinātiem noliktavu turētājiem norāda akcīzes preču noliktavu vai šādu noliktavu sarakstu, uz kurām attiecas licence, un, ja valsts tiesību aktos tā ir noteikts, norāda, ka apstiprinātais noliktavas turētājs nosūtīšanas brīdī drīkst nenorādīt datus par saņēmēju, ka apstiprinātais noliktavas turētājs drīkst veikt pārvietošanu vairākās daļās saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 23. pantu vai ka apstiprinātais noliktavas turētājs drīkst akcīzes preces pārvietot uz tiešās piegādes vietu saskaņā ar minētās direktīvas 17. panta 2. punktu;

g)

par reģistrētiem saņēmējiem, ja valsts tiesību aktos tā ir noteikts, norāda, ka reģistrētais saņēmējs drīkst akcīzes preces pārvietot uz tiešās piegādes vietu saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 17. panta 2. punktu;

h)

par reģistrētiem saņēmējiem, kas minēti Direktīvas 2008/118/EK 19. panta 3. punktā, bet nav minēti šā punkta i) apakšpunktā, norāda licences saturu attiecībā uz akcīzes preču skaitu, nosūtītāja identitāti nosūtīšanas dalībvalstī un laikposmu, kurā licence ir derīga;

i)

par reģistrētiem saņēmējiem, kas minēti Direktīvas 2008/118/EK 19. panta 3. punktā un kam ir atļauja saņemt vīnu no nosūtītāja, kam piešķirts Direktīvas 2008/118/EK 40. pantā noteiktais atbrīvojums, – atļaujas saturu attiecībā uz akcīzes preču daudzumu un laikposms, kurā atļauja ir derīga. Ierakstā iekļauj norādi par atbrīvojumu saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 40. pantu;

j)

par akcīzes preču noliktavām norāda to apstiprināto noliktavas turētāju vai apstiprināto noliktavu turētāju sarakstu, kuriem izsniegta atļauja izmantot akcīzes preču noliktavu.

3.   Katras dalībvalsts centrālais akcīzes koordinācijas birojs vai koordinācijas dienests nodrošina valsts reģistrā iekļautās informācijas pilnīgumu, precizitāti un atjaunināšanu.

4.   Apmaiņa ar 2. punktā minēto attiecīgajos valstu reģistros iekļauto informāciju par ekonomikas dalībniekiem, kuri pārvieto akcīzes preces starp dalībvalstīm, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, notiek automātiski, izmantojot centrālo reģistru.

Komisija reģistru kā datorizētās sistēmas daļu vada tā, lai jebkurā laikā tiktu nodrošināta pareiza atjaunināta informācija par valstu reģistros iekļautajiem dalībvalstu sniegtajiem datiem.

Dalībvalstu centrālie akcīzes koordinācijas biroji vai koordinācijas dienesti laikus dara Komisijai zināmu valstu reģistru saturu un ikvienu izmaiņu reģistros.

20. pants

Piekļuve informācijai un informācijas labošana

1.   Komisija nodrošina, ka personas, kuras iesaistītas akcīzes preču apritē atliktās nodokļa maksāšanas režīmā starp dalībvalstīm, apstiprinājumu par 19. panta 4. punktā minētajā centrālajā reģistrā iekļauto akcīzes numuru derīgumu var iegūt elektroniski. Komisija jebkurus pieprasījumus no ekonomikas dalībnieka labot minēto informāciju pārsūta centrālajam akcīzes koordinācijas birojam vai koordinācijas dienestam, kas atbild par licences izsniegšanu minētajam ekonomikas dalībniekam.

2.   Dalībvalstu centrālie akcīzes koordinācijas biroji vai koordinācijas dienesti nodrošina, ka ekonomikas dalībnieki var iegūt apstiprinājumu informācijai, kas par viņiem tiek glabāta saskaņā ar 19. panta 2. punktu, un var panākt tajā esošo neprecizitāšu labošanu.

3.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var, ievērojot minētās dalībvalsts paredzētos nosacījumus, atļaut centrālajam akcīzes koordinācijas birojam vai norīkotiem koordinācijas dienestiem paziņot par apstiprinājumu informācijai, kas tiek glabāta saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

21. pants

Datu glabāšana

1.   Katra dalībvalsts glabā informāciju par akcīzes preču apriti Savienībā un 19. pantā noteiktos ierakstus valstu reģistros vismaz piecus gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā aprite sākusies, lai šādu informāciju varētu izmantot šajā regulā paredzētajām procedūrām. Informācijai, kas valstu reģistros ir iekļauta pirms 2012. gada 1. jūlija, minēto laikposmu drīkst samazināt uz trim gadiem.

2.   Informācija, kas vākta, izmantojot datorizēto sistēmu, tiek glabāta šajā sistēmā tā, lai to varētu izgūt un turpmāk apstrādāt sistēmā, atbildot uz 8. pantā minēto informācijas pieprasījumu.

22. pants

Īstenošana

Komisija pieņem īstenošanas aktus:

a)

lai precizētu tehnisko informāciju par 19. panta 1. punktā minētās datubāzes un 19. panta 4. punktā minētā centrālā reģistra automātisku atjaunināšanu;

b)

lai precizētu noteikumus un procedūras attiecībā uz piekļuvi informācijai un informācijas labošanu saskaņā ar 20. panta 1. punktu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V   NODAĻA

KOPĒJI NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ PALĪDZĪBU

23. pants

Valodu izmantošana

Palīdzības pieprasījumi, tostarp paziņošanas pieprasījumi, un pievienotie dokumenti var būt jebkurā valodā, par ko vienojušās pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde. Tulkojums tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā ir pieprasījuma saņēmēja iestāde, pieprasījumam ir jāpievieno tikai tad, ja pieprasījuma saņēmēja iestāde pamato, kāpēc tulkojums ir vajadzīgs.

24. pants

Pakalpojuma kvalitāte

1.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka datorizētās sistēmas daļas, kas nepieciešamas šajā regulā aprakstītajai informācijas apmaiņai, darbojas, tiek atbilstīgi uzturētas un turpmāk attīstītas.

2.   Komisija un dalībvalstis noslēdz vienošanos par pakalpojumu līmeni un vienojas par datorizētās sistēmas drošības politiku. Nolīgumā par pakalpojumu līmeni tiek noteikta tādu Komisijas un dalībvalstu pakalpojumu tehniskā kvalitāte un kvantitāte, kuri tiek sniegti, lai nodrošinātu visu datorizētās sistēmas daļu un elektroniskās saziņas drošu darbību, un atbildības sadalījums par minētās sistēmas tālāku attīstību.

25. pants

Vispārīgi pieprasījuma saņēmēju iestāžu pienākumu ierobežojumi

1.   Pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz pieprasījuma iesniedzējai iestādei saskaņā ar šo regulu prasīto informāciju ar noteikumu, ka:

a)

pieprasījuma iesniedzēja iestāde ir pilnībā izmantojusi parastos informācijas avotus, ko tā attiecīgajos apstākļos būtu izmantojusi, lai iegūtu pieprasīto informāciju, neapdraudot vēlamā rezultāta sasniegšanu; un

b)

pieprasījuma iesniedzējas iestādes informācijas pieprasījumu skaits un būtība konkrētā laikposmā minētajai pieprasījuma saņēmējai iestādei nerada nesamērīgu administratīvu slogu.

2.   Šī regula neuzliek pienākumu dalībvalsts kompetentajai iestādei veikt izmeklēšanu vai sniegt informāciju, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti vai administratīvā prakse neļauj tās iestādēm veikt šādu izmeklēšanu vai vākt vai izmantot šādu informāciju pašas minētās dalībvalsts vajadzībām.

3.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var atteikties sniegt informāciju, ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts juridisku iemeslu dēļ nespēj sniegt līdzīgu informāciju.

4.   Informāciju var atteikties sniegt, ja tas izraisītu komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu vai ja informācijas atklāšana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai.

5.   Pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par palīdzības pieprasījuma atteikuma iemesliem.

Statistikas vajadzībām kompetentās iestādes reizi gadā informē Komisiju par atteikumu iemesliem.

6.   Šā panta 2., 3. vai 4. punkts nekādā gadījumā nedod pieprasījuma saņēmējai iestādei tiesības atteikties sniegt informāciju tikai tāpēc, ka minētā informācija ir bankas, citas finanšu iestādes, ieceltas personas vai personas, kas darbojas kā aģents vai uzticības persona, rīcībā, vai tāpēc, ka informācija ir saistīta ar kādas personas īpašumtiesību interesēm.

26. pants

Izdevumi

Dalībvalstis savstarpēji atsakās no visiem prasījumiem par tādu izdevumu, kas radušies saistībā ar šīs regulas piemērošanu, atmaksu, izņemot prasījumus attiecībā uz ekspertiem samaksāto maksu par pakalpojumiem.

27. pants

Minimālais apjoms

1.   Uz palīdzības pieprasījumu var attiekties minimālais robežlielums, kura pamatā ir akcīzes nodoklis, kas ir potenciāli maksājams.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu šā panta 1. punktā minēto robežlielumu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

28. pants

Dienesta noslēpums, datu aizsardzība un saskaņā ar šo regulu sniegtas informācijas izmantošana

1.   Uz informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas vai vākušas saskaņā ar šo regulu, vai informāciju, kura bijusi pieejama ierēdnim vai citam darbiniekam vai līgumslēdzējam to pienākumu pildīšanas laikā, attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura to ir saņēmusi.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju var izmantot šādām vajadzībām:

a)

akcīzes nodokļu novērtējuma bāzes noteikšanai;

b)

akcīzes nodokļu iekasēšanai vai administratīvai kontrolei;

c)

akcīzes preču aprites pārraudzībai;

d)

riska analīzei akcīzes nodokļu jomā;

e)

izmeklēšanai akcīzes nodokļu jomā;

f)

citu nodokļu, nodevu un maksājumu noteikšanai, uz ko attiecas Direktīvas 2010/24/ES 2. pants.

Tomēr dalībvalsts kompetentā iestāde, kura sniedz informāciju, atļauj to izmantot citiem mērķiem pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī, ja pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalsts tiesību akti minētajā dalībvalstī ļauj informāciju izmantot līdzīgiem mērķiem.

Tādā mērā, kādā to atļauj valsts tiesību akti, un neskarot 1. panta 2. punktu, šā panta 1. punktā minēto informāciju var izmantot saistībā ar tiesas vai administratīviem procesiem, kas var ietvert sodus, kas ierosināti par nodokļu tiesību aktu pārkāpumiem, neskarot noteikumus, kas reglamentē atbildētāju un liecinieku tiesības šādos procesos.

3.   Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde uzskata, ka informācija, ko tā ir saņēmusi no pieprasījuma saņēmējas iestādes, var būt noderīga citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā var minētajai iestādei pārsūtīt attiecīgo informāciju. Tā par to informē pieprasījuma saņēmēju iestādi.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde var noteikt, ka informāciju var darīt zināmu citai dalībvalstij tikai ar tās iepriekšēju piekrišanu.

4.   Visu šajā regulā minēto personas datu apstrādi dalībvalstis veic saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenota Direktīva 95/46/EK.

Šīs regulas pareizai piemērošanai dalībvalstis ierobežo Direktīvas 95/46/EK 10. pantā, 11. panta 1. punktā un 12. un 21. pantā noteikto pienākumu un tiesību darbības jomu tādā mērā, kāds nepieciešams, lai aizsargātu minētās direktīvas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās intereses. Šādi ierobežojumi ir proporcionāli attiecīgajām interesēm.

29. pants

Piekļuve informācijai saskaņā ar Komisijas atļauju

Komisijas atbilstīgi pilnvarotām personām var tikt piešķirta piekļuve 28. panta 4. punktā minētajai informācijai tikai tādā mērā, kādā šāda piekļuve nepieciešama CCN/CSI tīkla aprūpei, uzturēšanai un attīstībai un centrālā reģistra darbības nodrošināšanai.

Uz šādām personām attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Informāciju, kurai tiek dota piekļuve, aizsargā kā personas datus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

30. pants

Iegūtās informācijas pierādījuma vērtība

Ziņojumus, pārskatus un visus citus dokumentus vai to apliecinātas kopijas vai izrakstus no tiem, ko kādas dalībvalsts kompetentā iestāde sniegusi citas dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar šo regulu, otrās dalībvalsts kompetentās struktūras var izmantot par pierādījumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā līdzīgus dokumentus, ko sniegusi minētās otrās dalībvalsts cita iestāde.

31. pants

Pienākums sadarboties

1.   Šīs regulas piemērošanas nolūkā dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai:

a)

nodrošinātu 3. līdz 5. pantā minēto iestāžu efektīvu iekšējo koordināciju;

b)

nodibinātu tiešu to iestāžu sadarbību, kuras ir pilnvarotas nodrošināt šā punkta a) apakšpunktā minēto koordināciju;

c)

nodrošinātu šajā regulā paredzētās informācijas apmaiņas sistēmas sekmīgu darbību.

2.   Komisija katras dalībvalsts kompetentajai iestādei nekavējoties paziņo visu informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā pareizu piemērošanu, ko tā saņem un ko tā spēj sniegt.

32. pants

Attiecības ar trešām valstīm

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņem informāciju no trešās valsts, var nodot minēto informāciju ikvienas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurām par to varētu būt interese, jo īpaši tām kompetentajām iestādēm, kuras pieprasa šādu informāciju, tiktāl, ciktāl tas ir atļauts nolīgumos par palīdzību, kuri noslēgti ar konkrēto trešo valsti. Šādu informāciju var arī nodot Komisijai, ja tā ir Savienības interesēs šīs regulas vajadzībām.

2.   Ja attiecīgā trešā valsts izteikusi juridisku apņemšanos sniegt pieprasīto palīdzību vākt pierādījumus par tādiem neregulāri veiktiem darījumiem, kuri izrādās pretrunā tiesību aktiem akcīzes nodokļu jomā, tad informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu, dalībvalsts kompetentā iestāde var sniegt minētajai trešai valstij, saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz personas datu nodošanu trešām valstīm, lai nodrošinātu pareizu akcīzes nodokļu vai līdzīgu nodokļu, nodevu vai maksājumu piemērošanu trešā valstī, ja tam piekrīt kompetentās iestādes, kas sniegušas informāciju saskaņā ar to valsts tiesību aktiem.

33. pants

Palīdzība ekonomikas dalībniekiem

1.   Tās dalībvalsts iestādes, kurā uzņēmējdarbību veic akcīzes preču nosūtītājs, var piešķirt palīdzību minētajam nosūtītājam, ja tas nesaņem Direktīvas 2008/118/EK 24. panta 4. punktā minēto saņemšanas ziņojumu, minētās direktīvas 25. panta 3. punktā minēto eksporta ziņojumu vai – minētās direktīvas 33. panta 1. punktā minētajos gadījumos – tās 34. pantā minētā pavaddokumenta kopiju.

Šādas palīdzības piešķiršana neskar preču nosūtītāja, kas ir palīdzības saņēmējs, nodokļu saistības.

2.   Ja dalībvalsts piešķir palīdzību, ievērojot šā panta 1. punktu, un uzskata, ka ir nepieciešams saņemt informāciju no citas dalībvalsts, tā pieprasa šādu informāciju saskaņā ar 8. pantu. Otra dalībvalsts var atteikties iegūt pieprasīto informāciju, ja sūtītājs nav izmantojis visus tam pieejamos līdzekļus, lai iegūtu apliecinājumu tam, ka akcīzes preču aprite starp dalībvalstīm ir beigusies.

VI   NODAĻA

IZVĒRTĒŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Procedūru izvērtēšana, darbības statistikas vākšana un pārskatu sniegšana

1.   Dalībvalstis un Komisija pārbauda un izvērtē šīs regulas piemērošanu. Šim nolūkam Komisija regulāri apkopo dalībvalstu pieredzi, lai uzlabotu šajā regulā noteiktās sistēmas darbību.

2.   Dalībvalstis Komisijai dara zināmu:

a)

visu pieejamo informāciju saistībā ar to pieredzi regulas piemērošanā, tostarp statistikas datus, kas nepieciešami izvērtēšanai;

b)

visu pieejamo informāciju par metodēm vai praksi, kas izmantota vai par ko ir aizdomas, ka tā izmantota, lai pārkāptu tiesību aktus akcīzes nodokļa jomā, ja minētās metodes vai prakse atklāj trūkumus vai nepilnības šajā regulā noteikto procedūru darbībā.

Lai izvērtētu, cik efektīvi administratīvās sadarbības sistēma veicina tiesību aktu akcīzes nodokļu jomā piemērošanu un apkaro izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu saistībā ar akcīzes nodokļiem, dalībvalstis var paziņot Komisijai visu veidu pieejamo informāciju, kas nav šā punkta pirmajā daļā minētā informācija.

Komisija pārsūta dalībvalstu sniegto informāciju citām iesaistītajām dalībvalstīm.

Pienākums sniegt informāciju un statistikas datus nevar radīt nepamatotu administratīvā sloga palielināšanos.

3.   Komisija var tieši iegūt informāciju no datorizētās sistēmas izveidotajiem ziņojumiem diagnostikas un statistikas vajadzībām atbilstīgi 28. pantam.

4.   Informācijā, ko dalībvalstis dara zināmu vai ko Komisija iegūst 1. līdz 3. punkta vajadzībām, neietver individuālus vai personas datus.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai šā panta īstenošanas vajadzībām noteiktu dalībvalstu paziņotos attiecīgos statistikas datus, Komisijas iegūto informāciju un Komisijas un dalībvalstu sagatavotos statistikas pārskatus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

35. pants

Akcīzes nodokļa komiteja

1.   Komisijai palīdz Akcīzes nodokļa komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/118/EK 43. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

36. pants

Regulas (EK) Nr. 2073/2004 atcelšana

Ar šo tiek atcelta Regula (EK) Nr. 2073/2004.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas pielikumā.

37. pants

Ziņošana Eiropas Parlamentam un Padomei

Reizi piecos gados pēc šīs regulas stāšanās spēkā, pamatojoties jo īpaši uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

38. pants

Divpusējas vienošanās

Ja kompetentās iestādes slēdz tādas vienošanās par divpusējiem jautājumiem, uz ko attiecas šī regula, bet kuri neattiecas uz atsevišķiem gadījumiem, tās nekavējoties informē Komisiju. Komisija par to savukārt informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 2. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. VESTAGER

(1)  2012. gada 29. marta atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 68, 6.3.2012., 45. lpp.

(3)  OV L 359, 4.12.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.

(5)  OV L 162, 1.7.2003., 5. lpp.

(6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(9)  2012. gada 18. janvāra atzinums.

(10)  OV L 162, 1.7.2003., 5. lpp.

(11)  OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.

(12)  OV L 197, 29.7.2009., 24. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2073/2004 atbilstība Regulai (ES) Nr. 389/2012

Panta numurs Regulā (EK) Nr. 2073/2004

Panta numurs Regulā (ES) Nr. 389/2012

1

1

2

2

3

3, 4, 5, 6

4

7

5

8

6

9

7

7, 10

8

11

9

11

10

11

11

12

12

13

13

13

14

14

15

14

16

14

17

15

18

15

19

16

20

17

21

18

22

19, 20

23

—

24

33

25

21

26

34

27

32

28

9, 15, 16, 22

29

23

30

25, 27, 28

31

28, 29, 32

32

30

33

31

34

35

35

37

36

38

37

39