16.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/1

(1)

Savienības ekonomiskā labklājība ir atkarīga no noturīgas jaunrades un inovācijām. Tādēļ efektīvi pasākumi jaunrades un inovāciju aizsardzībai ir neaizstājami nākotnes labklājības nodrošināšanai Savienībā.

(2)

Intelektuālā īpašuma tiesības ir vērtīgi uzņēmējdarbības aktīvi, kas palīdz nodrošināt to, lai radošo profesiju pārstāvji un inovāciju radītāji saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu darbu un lai tiktu aizsargāts viņu ieguldījums pētniecībā un jaunās idejās.

(3)

Racionāla, saskaņota un progresīva pieeja intelektuālā īpašuma tiesībām ir ārkārtīgi svarīga, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020”, tostarp Eiropas digitalizācijas programmas mērķus.

(4)

Pastāvīgi pieaugošais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaits apdraud ne tikai Savienības ekonomiku, bet daudzos gadījumos arī Savienības patērētāju veselību un drošību. Tādēļ, lai veiksmīgi cīnītos ar šo parādību, ir vajadzīga efektīva, tūlītēja un vienota darbība valstu, Eiropas un pasaules līmenī.

(5)

Padomes Rezolūcijā (2008. gada 25. septembris) par visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu (3) paredzētās vispārējās intelektuālā īpašuma tiesību stratēģijas kontekstā Padome aicināja Komisiju izveidot Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centru. Tādēļ Komisija izveidoja publiskā un privātā sektora ekspertu tīklu un sīkāk izskaidroja minētā tīkla uzdevumus paziņojumā “Intelektuālā īpašuma tiesību stingrāka piemērošana iekšējā tirgū”. Viltošanas un pirātisma novērošanas centra nosaukums būtu jāmaina, pārsaucot to par “Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru” (“Novērošanas centrs”).

(6)

Minētajā paziņojumā tika noteikts, ka Novērošanas centram vajadzētu būt centrālajam resursam tādas informācijas un datu vākšanai, pārraudzībai un apkopošanai, kuri saistīti ar visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Centram vajadzētu būt vietai, kur valstu iestāžu un ieinteresēto personu pārstāvji varētu dalīties idejās un pieredzē par paraugpraksi un sniegt ieteikumus politikas veidotājiem par kopīgām piemērošanas stratēģijām. Paziņojumā tika norādīts, ka Novērošanas centru uzturēs un pārvaldīs Komisijas dienesti.

(7)

Padome 2010. gada 1. marta rezolūcijā par intelektuālā īpašuma tiesību stingrāku piemērošanu iekšējā tirgū (4) aicināja Komisiju, dalībvalstis un nozaru pārstāvjus sniegt Novērošanas centram ticamus un salīdzināmus pieejamos datus par viltošanu un pirātismu, kā arī kopīgi izstrādāt un vienoties par plāniem turpmākas informācijas vākšanai Novērošanas centra kontekstā. Padome arī aicināja Novērošanas centru katru gadu publiskot visaptverošu gada pārskatu, kas ietvertu informāciju par viltošanas un pirātisma apjomu, mērogu un galvenās iezīmes, kā arī to ietekmi uz iekšējo tirgu. Minētais gada pārskats būtu jāsagatavo, izmantojot būtisko informāciju, ko šajā sakarā sniegušas dalībvalstu iestādes, Komisija un privātais sektors, ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus. Padome arī atzina, ka ir svarīgi izstrādāt jaunus konkurētspējīgus uzņēmējdarbības modeļus, kas paplašinātu kultūras un radoša satura likumīgo piedāvājumu un vienlaikus novērstu un apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, kā nepieciešamu līdzekli, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un kultūras daudzveidību.

(8)

Padome 2010. gada 25. maija secinājumos par Eiropas Savienības preču zīmju sistēmas turpmāku pārskatīšanu (5) aicināja Komisiju noteikt juridisku pamatu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) (“Birojs”) iesaistīšanai tiesību piemērošanas pasākumos, tostarp cīņā pret viltošanu, jo īpaši – sekmējot Biroja sadarbību ar valstu preču zīmju iestādēm un Novērošanas centru. Šajā sakarā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (6) nosaka, inter alia, dažus pasākumus sadarbības, tostarp informācijas apmaiņas, veicināšanai dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un Komisiju.

(9)

Eiropas Parlaments 2009. gada 26. marta ieteikumā par drošības un pamatbrīvību stiprināšanu internetā (7) ieteica Padomei nodrošināt pilnvērtīgu un drošu piekļuvi internetam, vienlaikus veicinot privātā un publiskā sektora sadarbību, lai uzlabotu sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

(10)

Eiropas Parlaments 2010. gada 22. septembra rezolūcijā par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū (8) aicināja dalībvalstis un Komisiju paplašināt sadarbību starp Biroju un valstu intelektuālā īpašuma birojiem, tajā iekļaujot arī jautājumus par intelektuāla īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanu.

(11)

Eiropas Parlaments 2011. gada 12. maija rezolūcijā par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu (9) mudināja Komisiju ņemt vērā īpašās problēmas, ar kurām saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, aizstāvot savas intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī veicināt paraugpraksi un iedarbīgas metodes šo tiesību ievērošanai.

(12)

Eiropas Parlaments 2011. gada 6. jūlija rezolūcijā par vispusīgu pieeju personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībā (10) aicināja Komisiju nodrošināt pilnīgu saskaņošanu un juridisko noteiktību tā, lai jebkuros apstākļos tiktu nodrošināta personu vienota un augsta līmeņa aizsardzība.

(13)

Ņemot vērā Novērošanas centram uzticēto uzdevumu spektru, ir nepieciešamas risinājums, lai nodrošinātu piemērotu un ilgtspējīgu infrastruktūru tā uzdevumu izpildei.

(14)

Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (11) paredz administratīvu sadarbību starp Biroju un dalībvalstu tiesām vai iestādēm, kā arī publikāciju apmaiņu starp Biroju un dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem. Pamatojoties uz to, Birojs ir iedibinājis sadarbību ar tiem valstu birojiem, kas aktīvi darbojas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā. Tādējādi Biroja rīcībā jau ir ievērojama daļa nepieciešamās pieredzes un kompetences, lai Novērošanas centra uzdevumu jomā nodrošinātu piemērotu un ilgtspējīgu infrastruktūru.

(15)

Tādēļ Birojs ir piemērots, lai tam tiktu uzticēta minēto uzdevumu veikšana.

(16)

Minētajiem uzdevumiem būtu jāattiecas uz visām Direktīvā 2004/48/EK ietvertajām intelektuālā īpašuma tiesībām, jo daudzos gadījumos pārkāpums attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību kopumu. Turklāt, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par situāciju un varētu izstrādāt visaptverošas stratēģijas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaita samazināšanai, nepieciešami dati un paraugprakses apmaiņa par visu iepriekš minēto intelektuālā īpašuma tiesību spektru.

(17)

Uzdevumi, kas Birojam būtu jāveic, var tikt saistīti ar Direktīvā 2004/48/EK noteiktajiem tiesību piemērošanas un paziņošanas pasākumiem. Tādējādi Birojam valstu iestādēm vai uzņēmumiem būtu jāsniedz pakalpojumi, kas jo īpaši ietekmē direktīvas vienveidīgu īstenošanu un kas varētu sekmēt tās piemērošanu. Tāpēc Biroja uzdevumi būtu jāuzskata par cieši saistītiem ar jomām, kas ir dalībvalstu normatīvo un administratīvo normu tuvināšanas priekšmets.

(18)

Biroja sapulcētajam Novērošanas centram būtu jākļūst par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu datu un informācijas izcilības centru, izmantojot Biroja kompetences, pieredzes un resursu sniegtās priekšrocības.

(19)

Birojam būtu jāpiedāvā vieta, kur sapulcināt valsts iestāžu un privātā sektora pārstāvjus, nodrošinot tādu būtisku objektīvu, salīdzināmu un ticamu datu vākšanu, analīzi un izplatīšanu, kuri attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību vērtību un minēto tiesību pārkāpumiem, paraugprakses un intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas stratēģiju noteikšanu un veicināšanu, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi. Turklāt Birojam būtu jāveic papildu uzdevumi, piemēram, jāpalielina izpratne par intelektuālā īpašuma tiesību vērtību, jāveicina informācijas apmaiņa par jauniem konkurētspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas ļautu paplašināt kultūras un radoša satura likumīgo piedāvājumu, jāpaaugstina intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanā iesaistīto personu kompetence ar atbilstošiem mācību pasākumiem, jāpaplašina zināšanas par paņēmieniem viltošanas novēršanai un jāuzlabo sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Komisija būtu jāiesaista pasākumos, ko Birojs veic saskaņā ar šo regulu.

(20)

Birojam tādējādi būtu jāveicina un jāatbalsta valsts iestāžu, privātā sektora un Savienības iestāžu pasākumi, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, un jo īpaši tie pasākumi, kas paredzēti cīņai pret minēto tiesību pārkāpumiem. Šajā regulā noteikto Biroja pilnvaru īstenošana nekavē dalībvalstis īstenot savas kompetences. Šajā regulā noteiktajos Biroja uzdevumos un pasākumos neietilpst līdzdalība atsevišķās operācijās vai izmeklēšanās, ko veic kompetentās iestādes.

(21)

Lai minētos uzdevumus izpildītu pēc iespējas efektīvāk, Birojam būtu jākonsultējas un jāsadarbojas ar citām valsts, Eiropas un vajadzības gadījumā starptautiska līmeņa iestādēm, jāveido sinerģijas ar šo iestāžu veiktajiem pasākumiem un jāizvairās no pasākumu dublēšanās.

(22)

Birojam ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu saistītie uzdevumi un pasākumi būtu jāīsteno, izmantojot savus budžeta līdzekļus.

(23)

Novērošanas centra sasaukšanā savas darbības kontekstā Birojam būtu jāiesaista privātā sektora pārstāvji, t. i., reprezentatīva pārstāvju izlase no tiem tautsaimniecības sektoriem – tostarp radošajām nozarēm – kurus visvairāk skar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi vai kuriem ir vislielākā pieredze cīņā ar šiem pārkāpumiem, jo īpaši tiesību īpašnieku, tostarp autoru un citu radošo profesiju, kā arī interneta starpnieku pārstāvji. Turklāt būtu jānodrošina arī pienācīga patērētāju un mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvība.

(24)

Šajā regulā dalībvalstīm un privātā sektora pārstāvjiem noteiktajam pienākumam sniegt informāciju nevajadzētu radīt lieku administratīvo slogu, un būtu jācenšas panākt, lai netiktu dublēti dati, kurus dalībvalstis un privātā sektora pārstāvji jau ir snieguši Savienības iestādēm saskaņā ar pašreizējām Savienības ziņošanas prasībām.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, uzticēt Birojam uzdevumus saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tā ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

uzlabot izpratni par intelektuālā īpašuma vērtību;

b)

uzlabot izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu jomu un ietekmi;

c)

vairot zināšanas par publiskā un privātā sektora paraugpraksi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā;

d)

palīdzēt veicināt iedzīvotāju izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi;

e)

paaugstināt intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanā iesaistīto personu kompetenci;

f)

uzlabot zināšanas par tehnisko aprīkojumu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novēršanai un risināšanai, tostarp par uzraudzības un izsekošanas sistēmām, kas palīdz atšķirt oriģinālas preces no viltojumiem;

g)

nodrošināt mehānismus, kas palīdz uzlabot ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu saistītās informācijas apmaiņu tiešsaistē starp tām dalībvalstu iestādēm, kas darbojas šādu tiesību piemērošanas jomā, un veicināt sadarbību ar minētajām iestādēm un starp tām;

h)

apspriežoties ar dalībvalstīm, sekmēt starptautisko sadarbību ar intelektuālā īpašuma birojiem trešās valstīs, lai izstrādātu stratēģijas un pilnveidotu metodes, prasmes un līdzekļus intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai.

a)

izstrādā pārredzamu metodoloģiju neatkarīgu, objektīvu, salīdzināmu un ticamu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu datu vākšanai, analīzei un paziņošanai;

b)

vāc, analizē un izplata būtiskus objektīvus, salīdzināmus un ticamus datus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

c)

vāc, analizē un izplata būtiskus objektīvus, salīdzināmus un ticamus datus par intelektuālā īpašuma tiesību ekonomisko vērtību un tā devumu ekonomikas izaugsmē, labklājībā, inovācijās, jaunradē, kultūras daudzveidībā, augstas kvalitātes darba vietu radīšanā un augstas kvalitātes preču un pakalpojumu izstrādē Savienībā;

d)

nodrošina tādus regulārus novērtējumus un īpašus ziņojumus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem nozaru, teritorijas un pārkāpto intelektuālā īpašuma tiesību veida griezumā, kuros novērtēta, inter alia, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekme uz sabiedrību un ekonomiku, tostarp novērtējums par ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī veselību, vidi, drošumu un drošību;

e)

vāc, analizē un izplata pārstāvjiem, kas piedalās Novērošanas centra sanāksmēs, informāciju par paraugpraksi un vajadzības gadījumā izstrādā ieteikumus stratēģijām, pamatojoties uz šādu paraugpraksi;

f)

sagatavo ziņojumus un publikācijas Savienības pilsoņu izpratnes veicināšanai par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi, un tādēļ organizē konferences, pasākumus un sanāksmes Eiropas un starptautiskā līmenī, kā arī atbalsta valsts un Eiropas mēroga pasākumus, tostarp tiešsaistes un bezsaistes kampaņas, galvenokārt sniedzot datus un informāciju;

g)

pārrauga tādu jaunu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības modeļu attīstību, kuri paplašina kultūras un radoša satura likumīgo piedāvājumu, mudina apmainīties ar informāciju un šajā sakarā palielina patērētāju informētību;

h)

izveido un organizē mācības – tiešsaistē un citā formā – tām valstu amatpersonām, kas iesaistītas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā;

i)

organizē ekspertu, tostarp akadēmisko ekspertu, un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ad hoc sanāksmes, lai atbalstītu šajā regulā noteiktā darba veikšanu;

j)

nosaka un popularizē profesionālo tehnisko aprīkojumu un salīdzinošās novērtēšanas paņēmienus, tostarp uzraudzības un izsekošanas sistēmas, kas palīdz atšķirt oriģinālas preces no viltojumiem;

k)

sadarbojas ar valstu iestādēm un Komisiju ar mērķi izveidot tiešsaistes tīklu, lai dalībvalstīs atvieglotu informācijas apmaiņu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem starp tām valsts administratīvajām iestādēm, struktūrām un organizācijām, kuras nodarbojas ar minēto tiesību aizsardzību un piemērošanu;

l)

sadarbojas ar dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, tostarp Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroju, un veido sinerģijas starp šiem birojiem un citām dalībvalstu iestādēm, kuras darbojas intelektuālā īpašuma tiesību jomā, lai izstrādātu un veicinātu ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu saistītas metodes, prasmes un līdzekļus, tostarp mācību programmas un izpratnes veicināšanas kampaņas;

m)

apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādā programmas tehniskās palīdzības sniegšanai trešām valstīm, kā arī izstrādā un vada īpašas mācību programmas un pasākumus tām trešo valstu amatpersonām, kas iesaistītas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā;

n)

pēc Komisijas pieprasījuma sniedz ieteikumus Komisijai par jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomu;

o)

veic līdzīgus pasākumus, kas nepieciešami, lai Birojs varētu izpildīt 1. punktā minētos uzdevumus.

a)

dalībvalstu valsts pārvaldes iestāžu, struktūru un organizāciju pārstāvji, vai

b)

privātā sektora pārstāvji.

a)

informē Biroju par savām vispārējo intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas politikas nostādnēm un stratēģijām, kā arī par jebkurām izmaiņām tajās;

b)

nodrošina pieejamos statistikas datus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

c)

informē Biroju par svarīgu judikatūru.

a)

informē Biroju par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas politikas nostādnēm un stratēģijām savā darbības jomā, kā arī par jebkurām izmaiņām tajās;

b)

nodrošina statistikas datus par savā darbības jomā konstatētajiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.

a)

iepriekšējā kalendārajā gadā veikto galveno pasākumu pārskats;

b)

iepriekšējā kalendārajā gadā sasniegtie rezultāti, kuriem vajadzības gadījumā pievienoti nozaru ziņojumi, kuros analizēta situācija dažādos nozaru un ražojumu sektoros;

c)

šajā regulā noteikto un saskaņā ar 1. punktu sagatavotajā darba programmā paredzēto Biroja uzdevumu izpildes vispārējais novērtējums;

d)

Biroja plānoto turpmāko pasākumu pārskats;

e)

novērojumi par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un iespējamās nākotnes politikas nostādnes un stratēģijas, tostarp par to, kā uzlabot efektīvu sadarbību ar dalībvalstīm un starp tām;

f)

visu 4. panta 2. punktā minēto Novērošanas centra sanāksmju dalībnieku pienācīgas pārstāvības vispārējs novērtējums.