I PIELIKUMS

Direktīvas 2006/87/EK II pielikumu groza šādi:

pielikuma 1.01. pantu groza šādi:

panta 97., 97.a un 97.b punktu aizstāj ar šādu:

“97) “klasificēšanas sabiedrība”: klasificēšanas sabiedrība, kas atzīta atbilstoši VII pielikuma kritērijiem un procedūrām;

97.a) “navigācijas gaismas”: signāllukturu gaismas, kas norāda kuģus;

97.b) “gaismas signāli”: gaismas, ar ko papildina redzamos vai dzirdamos signālus.”;

pievieno šādus punktus:

“106) “eksperts”: persona, kuru atzīst kompetentā iestāde vai apstiprināta iestāde un kurai ir specializēta kompetence attiecīgā jomā, pamatojoties uz viņa vai viņas profesionālo izglītību un pieredzi, pilnīga lietpratība attiecīgajos noteikumos un prasībās un vispārpieņemtajos tehniskajos noteikumos (piemēram, EN standartos, attiecīgajos tiesību aktos, citu Eiropas Savienības dalībvalstu tehniskajos noteikumos), un kura spēj izvērtēt un sniegt eksperta novērtējumu par attiecīgajām sistēmām un aprīkojumu;

107) “kompetenta persona”: persona, kura ir ieguvusi pietiekamu kompetenci attiecīgā jomā, pamatojoties uz viņa vai viņas profesionālo izglītību un pieredzi, un ir pietiekami lietpratīga attiecīgajos noteikumos un prasībās un vispārpieņemtajos tehniskajos noteikumos (piemēram, EN standartos, attiecīgajos tiesību aktos, citu Eiropas Savienības dalībvalstu tehniskajos noteikumos), lai spētu novērtēt attiecīgo sistēmu un aprīkojuma ekspluatācijas drošību.”;

pielikuma 2.01. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	kuģniecības eksperts ar iekšējo ūdensceļu kuģa kapteiņa licenci, kas dod tiesības vadīt pārbaudāmo kuģi.”;

pielikuma 3.02. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“b)	Ja notiek pārbaude, kā minēts 2.09. pantā, minimālajam kuģu dibena, tilpnes un sānu tērauda plātņu biezumam jābūt ne mazākam par augstāko vērtību, ko iegūst saskaņā ar šādu formulu:”;

4)	pielikuma 6.09. panta virsrakstu aizstāj ar šādu: “ 6.09. pants Pieņemšanas pārbaude ”;

pielikuma 7.05. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	Navigācijas gaismām, to korpusam un piederumiem piestiprina atbilstības zīmi, kas paredzēta Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīvā 96/98/EK par kuģu aprīkojumu (*1).;

(*1) OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp.” "

pielikuma 7.06. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Radara navigācijas iekārtas un pagrieziena ātruma indikatori atbilst prasībām, kas noteiktas IX pielikuma I daļā un II daļā. Atbilstību šīm prasībām nosaka kompetentas iestādes izdots tipa apstiprinājums. Iekšējo ūdensceļu elektronisku navigācijas karšu attēlošanas informatīvās sistēmas (turpmāk tekstā – “ECDIS”) iekārtas, ko iespējams darbināt navigācijas režīmā, ir uzskatāmas par radara navigācijas iekārtām.

Attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģos izmantoto radara navigācijas sistēmu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanu un darbības pārbaudēm ievēro IX pielikuma III daļā noteiktās prasības.

Eiropas Komisija publicē reģistru ar radara navigācijas iekārtām un pagrieziena ātruma indikatoriem, kas apstiprināti saskaņā ar IX pielikumu vai, pamatojoties uz tipa apstiprinājumiem, kas atzīti par līdzvērtīgiem.”;

pielikuma 8.01. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Spiediena tvertnes, kas paredzētas kuģa darbināšanai, pārbauda eksperts, lai pārliecinātos par to ekspluatācijas drošību:

a)	pirms nodošanas ekspluatācijā pirmo reizi;

b)	pirms pieņemšanas atpakaļ ekspluatācijā pēc jebkuras pārbūves vai remonta; un

c)	regulāri, vismaz reizi piecos gados.

Pārbaudi veic kā iekšēju un ārēju pārbaudi. Saspiesta gaisa tvertnēm, kuru iekšpusi nevar pienācīgi pārbaudīt vai kuru stāvokli nevar droši noskaidrot iekšējā pārbaudē, nepieciešams veikt papildu pārbaudi, tās neizjaucot, vai hidrauliskā spiediena testu.

Izdoto pārbaudes sertifikātu paraksta eksperts, un tajā norāda pārbaudes datumu.

Citas iekārtas, kam nepieciešama regulāra pārbaude, jo īpaši tvaika katli, citas spiediena tvertnes un to piederumi un pacēlāji, atbilst noteikumiem, kas ir spēkā vienā no Savienības dalībvalstīm.”;

pielikuma 10.02. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Atbilstoši dalībvalstīs spēkā esošajiem piemērojamajiem kuģniecības iestādes noteikumiem uz kuģa jābūt vismaz šādam aprīkojumam:

a)	radio-telefonu sistēma;

b)	piederumi un ierīces redzamu un dzirdamu signālu pārraidīšanai, kā arī kuģa marķēšanai;

c)	paredzēto pietauvošanās gaismu savrupas (ārlīnijas) rezerves gaismas.

Uz kuģa jābūt arī šādām tvertnēm:

a)	marķēta tvertne sadzīves atkritumiem;

atsevišķas marķētas tvertnes ar hermētiskiem vākiem, izgatavotas no tērauda vai kāda cita izturīga ugunsdroša materiāla, ar atbilstošu izmēru, bet vismaz 10 l tilpumā, lai savāktu:

aa)	eļļainas tīrīšanas drānas;

bb)	bīstamus vai piesārņojošus cietos atkritumus;

cc)	bīstamus vai piesārņojošus šķidros atkritumus; un, ciktāl tādas var rasties, lai savāktu:

dd)

samazgas;

ee)	citus eļļainus vai taukainus atkritumus.”;

pielikuma 10.03. pantu groza šādi:

panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“1.	Saskaņā ar Eiropas standartiem EN 3-7:2007 un EN 3-8:2007 katrā no šīm vietām jābūt vismaz vienam pārnēsājamam ugunsdzēšanas aparātam:”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Kā pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus, kas prasīti 1. iedaļā, drīkst izmantot tikai pulvera tipa ugunsdzēšanas aparātus ar vismaz 6 kg saturu vai arī citus pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus ar tādu pašu ugunsdzēšanas jaudu. Tiem jābūt piemērotiem A, B un C kategorijas ugunsgrēku dzēšanai.

Atkāpjoties no minētā, uz kuģiem bez sašķidrinātās gāzes iekārtām ir pieļaujami izsmidzināmo putu ugunsdzēšanas aparāti, kuros izmantots aizsargslāni veidojošs ūdens un putu maisījums (AFFF-AR) un kas ir salizturīgi līdz mīnus (–) 20 °C temperatūrā, pat ja tie nav piemēroti C kategorijas ugunsgrēku dzēšanai. Šādu ugunsdzēšanas aparātu minimālā ietilpība ir 9 litri.

Visi ugunsdzēšanas aparāti ir piemēroti līdz pat 1 000 V elektrisko sistēmu ugunsgrēku dzēšanai.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.	Pārnēsājamie ugunsdzēšanas aparāti kompetentai personai jāpārbauda vismaz reizi divos gados. Ugunsdzēšanas aparātam piestiprina pārbaudes uzlīmi, ko paraksta kompetenta persona un kur norādīts pārbaudes datums.”;

10)

pielikuma 10.03.a panta 6., 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

“6.

Sistēmām jābūt eksperta pārbaudītām:

a)	pirms nodošanas ekspluatācijā pirmo reizi;

b)	pirms pieņemšanas atpakaļ ekspluatācijā pēc tam, kad tās iedarbinātas;

c)	pirms pieņemšanas atpakaļ ekspluatācijā pēc jebkuras būtiskas pārbūves vai remonta;

d)	regulāri, vismaz ik pēc diviem gadiem.

Pārbaudes, kas minētas d) apakšpunktā, var veikt arī kompetenta persona no kompetenta uzņēmuma, kas specializējies ugunsdzēšanas sistēmās.

Veicot pārbaudi saskaņā ar 6. iedaļu, ekspertam vai kompetentai personai jāpārliecinās, vai sistēmas atbilst šās iedaļas prasībām.

Pārbaudei jāietver vismaz šādi punkti:

a)	visas sistēmas ārēja pārbaude;

b)	drošības sistēmu un sprauslu funkcionāla pārbaude;

c)	spiediena tvertņu un sūknēšanas sistēmas funkcionāla pārbaude.

8.	Izdod pārbaudes sertifikātu, ko paraksta eksperts vai kompetentā persona, un tajā norāda pārbaudes datumu.”;

11)

pielikuma 10.03.b panta 9. punkta b), c) un e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)

sistēmai jābūt eksperta pārbaudītai:

aa)	pirms nodošanas ekspluatācijā pirmo reizi;

bb)	pirms pieņemšanas atpakaļ ekspluatācijā pēc tam, kad tā iedarbināta;

cc)	pirms pieņemšanas atpakaļ ekspluatācijā pēc jebkuras būtiskas pārbūves vai remonta;

dd)	regulāri, vismaz ik pēc diviem gadiem.

Pārbaudes, kas minētas dd) apakšpunktā, var veikt arī kompetenta persona no kompetenta uzņēmuma, kas specializējies ugunsdzēšanas sistēmās;

c)	pārbaudē ekspertam vai kompetentai personai jāpārbauda, vai sistēma atbilst šajā pantā paredzētajām prasībām;”

“e)	izdod pārbaudes sertifikātu, ko paraksta eksperts vai kompetentā persona, un tajā norāda pārbaudes datumu;”;

12)

pielikuma 11.02. pantu groza šādi:

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Klāju un sānu klāju ārmalām jābūt aprīkotām ar margsienām, kas ir vismaz 0,90 m augstas, vai ar nepārtrauktu aizsargmargu atbilstoši Eiropas standartam EN 711:1995. Darbstacijām, kur cilvēki varētu krist no augstuma, kas lielāks par 1 m, jābūt aprīkotām ar margsienām vai apmalēm, kas ir vismaz 0,90 m augstas, vai arī nepārtrauktu aizsargmargu atbilstoši Eiropas standartam EN 711:1995. Ja sānu klāju aizsargmargas ir ievelkamas,

a)	nepārtrauktu roku margu no 0,02 līdz 0,04 m diametrā papildus piestiprina pie apmales no 0,7 līdz 1,1 m augstumā; un

b)	zīmes atbilstoši I papildinājuma 10. attēlam vismaz 15 cm diametrā piestiprina skaidri redzamās vietās tur, kur sākas sānu klājs.

Ja nav apmales, uzstāda nenoņemamas aizsargmargas.”;

iekļauj šādus punktus:

“4.a.

Atkāpjoties no 4. iedaļas noteikumiem, lihteriem un baržām bez kajītēm margsienas un aizsargmargas nav vajadzīgas, ja:

a)	kāju margas piestiprina pie klāju un sānu klāju ārmalām;

b)	roku margas saskaņā ar 4. iedaļas a) apakšpunktu piestiprina pie apmalēm; un

c)	zīmes atbilstoši I papildinājuma 10. attēlam vismaz 15 cm diametrā piestiprina skaidri redzamās vietās uz klāja.

4.b.

Atkāpjoties no 4. iedaļas noteikumiem, kuģiem ar vienlaidu klāju bez virsbūvēm vai kuģiem ar tronka klāju aizsargmargas nav jāpiestiprina tieši pie šo klāju ārmalām vai uz sānu klājiem, ja:

a)	pāri šiem vienlaidu klājiem stiepjas eja un to norobežo nenoņemamas aizsargmargas saskaņā ar EN 711:1995; un

b)	zīmes atbilstoši I papildinājuma 10. attēlam vismaz 15 cm diametrā piestiprina skaidri redzamās vietās pārejās uz zonām, ko neaizsargā aizsargmargas.”;

pievieno šādu 6. punktu:

“6.	Šā panta 4., 4.a un 4.b iedaļa ir pagaidu prasības saskaņā ar 1.06. pantu un ir spēkā līdz 2016. gada 1. decembrim.”;

13)

pielikuma 11.04. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	Līdz 0,90 m augstumam virs sānu klāja tā brīvo platumu var samazināt līdz 0,50 m, ar nosacījumu, ka brīvais platums virs šī augstuma, starp kuģa korpusa ārmalu un kravas tilpnes iekšmalu, nav mazāks par 0,65 m.”;

pievieno šādu 4. punktu:

“4.	Šā panta 2. iedaļa ir pagaidu prasība saskaņā ar 1.06. pantu un ir spēkā līdz 2016. gada 1. decembrim.”;

14)

pielikuma 11.12. pantu groza šādi:

panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“6.

Celtņiem jābūt eksperta pārbaudītiem:

a)	pirms nodošanas ekspluatācijā pirmo reizi;

b)	pirms pieņemšanas atpakaļ ekspluatācijā pēc jebkuras būtiskas pārbūves vai remonta;

c)	regulāri, vismaz ik pēc desmit gadiem.

Šajā pārbaudē adekvātas izturības un stabilitātes apliecinājumu nodrošina, veicot aprēķinus un slodzes pārbaudi uz kuģa.

Ja celtņa drošas darbības slodze nepārsniedz 2 000 kg, eksperts var izlemt, ka aprēķinā pamatotu apliecinājumu iespējams pilnībā vai daļēji aizstāt ar pārbaudi ar slodzi, kas ir 1,25 reizes lielāka par drošas darbības slodzi, šo pārbaudi veicot pilnā darbības diapazonā.

Izdod pārbaudes sertifikātu, ko paraksta eksperts, un tajā norāda pārbaudes datumu.

7.	Celtņi regulāri un jebkurā gadījumā vismaz reizi 12 mēnešos jāpārbauda kompetentai personai. Šādas pārbaudes laikā celtņa drošas darbības stāvokli nosaka ar vizuālu pārbaudi un darbības pārbaudi. Izdod pārbaudes sertifikātu, ko paraksta kompetentā persona, un tajā norāda pārbaudes datumu.”;

b)	panta 8. punktu svītro;

panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.

Uz kuģa glabā celtņa ražotāja sagatavotu lietošanas pamācību. Tajā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	vadības ierīču darbības diapazons un funkcijas;

b)	maksimālā pieļaujamā drošas darbības slodze kā snieguma funkcija;

c)	maksimālais pieļaujamais celtņa noliekums;

d)	montāžas un tehniskās apkopes norādījumi;

e)	vispārīgi tehniskie dati.”;

15)

pielikuma 14.13. pantu aizstāj ar šādu:

“ 14.13. pants

Pieņemšanas pārbaude

Sašķidrinātās gāzes iekārtas pārbauda eksperts, lai pārliecinātos, vai iekārta atbilst šīs nodaļas prasībām:

a)	pirms nodošanas ekspluatācijā pirmo reizi;

b)	pirms pieņemšanas atpakaļ ekspluatācijā pēc jebkuras būtiskas pārbūves vai remonta;

c)	jebkurā atestācijas atjaunošanas gadījumā, kā minēts 14.15. pantā.

Izdod pārbaudes sertifikātu, ko paraksta eksperts, un tajā norāda pārbaudes datumu. Pārbaudes sertifikāta kopiju iesniedz pārbaudes iestādei.”;

16)	pielikuma 14.14. panta virsrakstu aizstāj ar šādu: “ 14.14. pants Pārbaudes nosacījumi ”

17)

pielikuma 14.15. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Izņēmuma kārtā, ja kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis iesniedz pamatotu pieprasījumu, pārbaudes iestāde var pagarināt atestācijas derīguma termiņu par ne vairāk kā trim mēnešiem, neveicot 14.13. pantā minēto pieņemšanas pārbaudi. Šāds pagarinājums jāieraksta Kopienas sertifikātā.”;

18)

pielikuma 15.02. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.	Starpsienās, kas atdala mašīntelpas no pasažieru zonām vai apkalpes un kuģa personāla kajītēm, nedrīkst būt durvju.”;

19)

pielikuma 15.03. pantu groza šādi:

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Sasvēršanās momentu vēja spiediena dēļ (MW) aprēķina šādi:

kur:

pW	=	specifiskais vēja spiediens 0,25 kN/m2;
AW	=	kuģa sānu līmenis virs iegrimes līmeņa atbilstoši apsvērtajam noslogojuma stāvoklim, izteiktam [m2];
lW	=	sānu līmeņa AW smaguma centra attālums no iegrimes līmeņa atbilstoši apsvērtajam noslogojuma stāvoklim, izteiktam [m].

Aprēķinot sānu līmeni, ņem vērā nojumes un citas līdzīgas pārvietojamas būves, ko paredzēts uzstādīt uz klāja.”;

panta 9. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

attiecībā uz viena nodalījuma statusu var pieņemt, ka starpsienas ir neskartas, ja attālums starp divām blakus esošām starpsienām ir lielāks par bojājuma garumu. Gareniskās starpsienas attālumā, kas ir mazāks par B/3 no ārējā apšuvuma, ko mēra perpendikulāri centra līnijai no apvalka apšuvuma pie maksimālās iegrimes, aprēķinā neņem vērā. Starpsienas padziļinājums šķērseniskā starpsienā, ja tas garāks par 2,50 m, ir uzskatāms par garenisku starpsienu;”;

20)

pielikuma 15.06. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Pasažieru telpām:

a)	uz visiem klājiem jāatrodas virzienā uz kuģa pakaļgalu no triecienstarpsienas līmeņa un, ja tās atrodas zem starpsienu klāja, virzienā uz priekšu no pakaļgala pīķa starpsienas līmeņa;

b)	jābūt atdalītām no mašīntelpas un katlu telpas gāzu necaurlaidīgā veidā;

c)	jābūt iekārtotām tā, lai skata līnijas saskaņā ar 7.02. panta nosacījumiem neietu caur šīm telpām.

Klāja zonām, kuras nojumes vai citas līdzīgas pārvietojamas būves ne tikai nosedz no augšpuses, bet arī pilnībā vai daļēji nodala no sāniem, ir jāatbilst prasībām, kādas noteiktas norobežotām pasažieru telpām.”;

panta 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15.

Virsbūvēm vai to jumtiem, kas pilnībā sastāv no panorāmas logiem, un norobežojumiem, kas sastāv no nojumēm vai citām līdzīgām pārvietojamām būvēm un to elementiem, jābūt konstruētiem tādā veidā un izgatavotiem tikai no tādiem materiāliem, kas avārijas gadījumā pēc iespējas samazina traumu risku personām uz kuģa.”;

21)

pielikuma 15.11. pantu groza šādi:

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“2. Starpsienas

starp telpām ir konstruētas saskaņā ar šādām tabulām:

aa)

Tabula attiecībā uz starpsienām starp telpām, kurās nav uzstādītas paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmas saskaņā ar 10.03.a pantu

Telpas	Vadības centri	Kāpņu telpas	Pulcēšanās zonas	Atpūtas telpas	Mašīntelpas	Kambīzes	Noliktavu telpas
Vadības centri	—	A0	A0/B15 (1)	A30	A60	A60	A30/A60 (5)
Kāpņu telpas		—	A0	A30	A60	A60	A30
Pulcēšanās zonas			—	A30/B15 (2)	A60	A60	A30/A60 (5)
Atpūtas telpas				-/A0/B15 (3)	A60	A60	A30
Mašīntelpas					A60/A0 (4)	A60	A60
Kambīzes						A0	A30/B15 (6)
Noliktavu telpas							—

bb)

Tabula attiecībā uz starpsienām starp telpām, kurās ir uzstādītas paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmas saskaņā ar 10.03.a pantu

Telpas	Vadības centri	Kāpņu telpas	Pulcēšanās zonas	Atpūtas telpas	Mašīntelpas	Kambīzes	Noliktavu telpas
Vadības centri	—	A0	A0/B15 (7)	A0	A60	A30	A0/A30 (11)
Kāpņu telpas		—	A0	A0	A60	A30	A0
Pulcēšanās zonas			—	A30/B15 (8)	A60	A30	A0/A30 (11)
Atpūtas telpas				-/B15/B 0 (9)	A60	A30	A0
Mašīntelpas					A60/A0 (10)	A60	A60
Kambīzes						—	A0/B15 (12)
Noliktavu telpas							—

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Atpūtas telpu griestiem un sienu apšuvumiem, ieskaitot to pamatkonstrukcijas, ja šīs atpūtas telpas nav aprīkotas ar paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmu saskaņā ar 10.03.a pantu, jābūt izgatavotiem no ugunsdrošiem materiāliem, izņemot to virsmas, kam jābūt vismaz grūti uzliesmojošām. Pirmo teikumu nepiemēro saunām.”;

iekļauj šādu 7.a punktu:

“7.a.

Nojumēm un citām līdzīgām pārvietojamām būvēm, kas pilnībā vai daļēji norobežo klāja zonas, un to pamatkonstrukcijām jābūt vismaz grūti uzliesmojošām.”;

22)

pielikuma 22.a.04. pantu aizstāj ar šādu:

“ 22.a.04. pants

Peldspēja un stabilitāte

Šā panta 2.–10. iedaļa attiecas uz kuģiem, kas garāki par 110 m, izņemot pasažieru kuģus.

Pamatvērtības stabilitātes aprēķinam, tukša kuģa svaru un smaguma centra atrašanās vietu, nosaka, izmantojot nolieces eksperimentu, ko veic saskaņā ar SJO rezolūcijas MSC 267 (85) I pielikumu.

Pretendentam ar aprēķinu, kas balstīts uz zaudētas peldspējas metodi, jāpierāda, ka kuģa peldspēja un stabilitāte ir atbilstīga applūšanas gadījumā. Visi aprēķini jāveic kuģim ar brīvu iegrimi un galsveri.

Kuģa pietiekamu peldspēju un stabilitāti applūšanas gadījumā pierāda ar kravu, kas atbilst tā maksimālajai iegrimei un vienmērīgi sadalīta starp visām kravas tilpnēm, kā arī ar maksimālo krājumu apjomu un ar pilnu degvielas tvertni.

Kuģim ar dažādām kravām stabilitātes aprēķini jāveic visnelabvēlīgākajā noslogojuma stāvoklī. Šos stabilitātes aprēķinus veic uz kuģa.

Šim nolūkam pietiekamas stabilitātes matemātisku pierādīšanu veic applūšanas starpstāvokļiem (25 %, 50 % un 75 % applūdinājuma un attiecīgā gadījumā – stāvoklim tieši pirms šķērseniskā līdzsvara) un applūšanas pēdējam posmam, ievērojot iepriekš minētos noslogojuma apstākļus.

Attiecībā uz bojājuma stāvokli ņem vērā šādus pieņēmumus:

sānu bojājuma apmērs:

gareniskais apmērs	:	vismaz 0,10 L,
šķērseniskais apmērs	:	0,59 m,
vertikālais apmērs	:	no kuģa dibena uz augšu bez ierobežojuma;

kuģa dibena bojājuma apmērs:

gareniskais apmērs	:	vismaz 0,10 L,
šķērseniskais apmērs	:	3,00 m,
vertikālais apmērs	:	no pamatlīnijas 0,39 m uz augšu, izņemot nosēdtilpni;

jebkuras starpsienas bojātajā zonā ir uzskatāmas par bojātām, kas nozīmē, ka apakšiedalījums jāizvēlas tā, lai kuģis saglabātu peldspēju pēc divu vai vairāku blakus esošo nodalījumu applūšanas garenvirzienā. Attiecībā uz galveno mašīntelpu jāņem vērā tikai viena nodalījuma standarts, t. i., mašīntelpas gala starpsienas jāuzskata par nebojātām.

Attiecībā uz kuģa dibena bojājumu blakus esošie perpendikulārie kuģa nodalījumi jāuzskata par applūdušiem;

caurlaidība

Pieņem, ka caurlaidība ir 95 %.

Ja aprēķins pierāda, ka nodalījuma vidējā caurlaidība ir mazāka par 95 %, tās vietā iespējams izmantot aprēķināto vērtību.

Izmantotās vērtības nedrīkst būt mazākas par:

—	mašīntelpās un darba telpās: 85 %,

—	kravas tilpnēs: 70 %,

—	divkāršajos kuģa dibenos, degvielas tvertnēs, balasta tvertnēs u. c., kas, atkarībā no funkcijas, ir jāpieņem vai nu par pilnām, vai tukšām kuģim, kas peld ar maksimālo pieļaujamo iegrimi: 0 vai 95 %;

e)	brīvās virsmas ietekmes aprēķins applūšanas starpstāvokļos ir jābalsta uz bojāto nodalījumu kopējo virsmu laukumu.

Attiecībā uz visiem applūšanas starpstāvokļiem, kas minēti 3. iedaļā, ievēro šādus kritērijus:

a)	sasveres leņķis φ konkrētā starpstāvokļa līdzsvara stāvoklī nedrīkst pārsniegt 15° (5°, ja konteineri nav nostiprināti);

ārpus sasveres konkrētā starpstāvokļa līdzsvara stāvoklī pozitīvā noturības pleca līkne atspoguļo noturības pleca vērtību GZ ≥ 0,02 m (0,03 m, ja konteineri nav nostiprināti), pirms pirmais neaizsargātais atvērums iegrimst ūdenī, vai arī sasniegts 27° sasveres leņķis φ (15°, ja konteineri nav nostiprināti);

c)	atvērumi, kas nav ūdensdroši, nedrīkst iegrimt ūdenī, pirms nav sasniegta sasvere konkrētā starpstāvokļa līdzsvara stāvoklī.

Applūšanas pēdējā posmā ievēro šādus kritērijus:

a)	atvērumu, kas nav ūdensdroši (piemēram, durvju, logu, piekļuves lūku), zemākā mala ir ne mazāk kā 0,10 m virs bojājuma ūdenslīnijas;

b)	sasveres leņķis φ līdzsvara stāvoklī nedrīkst pārsniegt 12° (5°, ja konteineri nav nostiprināti);

ārpus sasveres konkrētā starpstāvokļa līdzsvara stāvoklī pozitīvā noturības pleca līkne atspoguļo noturības pleca vērtību GZ ≥ 0,05 m, līknes aptvertajam laukumam sasniedzot vismaz 0,0065 mrad, pirms pirmais neaizsargātais atvērums iegrimst ūdenī, vai arī sasniegts 27° sasveres leņķis φ (10°, ja konteineri nav nostiprināti);

≤ 12° / 5°

A ≥ 0,0065 m·rad

Noturīas plecs GZ [m]

GZR ≥ 0,05 m

Primajā neaizsargātajā atverē iekļūst ūdens, tomēr φ ≤ 27°/10°

Līdzsvara stāvoklis applūšanas pēdējā posmā

Sasveres leņķis φ [°]

d)	ja atvērumi, kas nav ūdensdroši, iegrimst ūdenī pirms līdzsvara stāvokļa sasniegšanas, telpas, kurām iespējams piekļūt, uzskatāmas par applūdušām, kad aprēķina stabilitāti pēc bojājuma.

Ja ir nodrošināti atvērumi applūdinājuma izlīdzināšanai, lai samazinātu asimetrisku applūšanu, tiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)	applūdinājuma izlīdzināšanas aprēķinā piemēro SJO rezolūciju A.266 (VIII);

b)	tiem jādarbojas pašiem;

c)	tie nedrīkst būt aprīkoti ar slēgierīcēm;

d)	kopējais izlīdzināšanai pieļaujamais laiks nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.

Ja atvērumi, caur kuriem nebojātie nodalījumi var applūst papildus, ir ūdensdroši aizverami, slēgierīcēm abās pusēs jābūt marķētām ar šādu viegli izlasāmu norādījumu:

“Aizvērt uzreiz pēc iziešanas!”.

Aprēķina pierādījums saskaņā ar 3.–7. iedaļu ir uzskatāms par nodrošinātu, ja pozitīvu rezultātu uzrāda stabilitātes aprēķini pēc bojājuma saskaņā ar to noteikumu 9. daļu, kas pievienoti kā pielikums Eiropas valstu nolīgumam par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (turpmāk tekstā – “ADN”).

10.

Ja 3. iedaļas prasību ievērošanas nolūkā nepieciešams, maksimālās iegrimes līmeni nosaka no jauna.”;

23)

pielikuma 22.a.05. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ir būvēti kā kuģi ar divkāršu korpusu saskaņā ar ADN, kad attiecībā uz sauskravas kuģiem piemēro ADN 9. daļas 9.1.0.91.–9.1.0.95. iedaļu un attiecībā uz tankkuģiem – 9.3.2.11.7. punktu un 9.3.2.13.–9.3.2.15. iedaļu vai 9.3.3.11.7. punktu un 9.3.3.13.–9.3.3.15. iedaļu;”;

24)

pielikuma 24.02. panta 2. punkta tabulu groza šādi:

attiecībā uz 7.05. panta 1. punktu iekļauj šādu ierakstu:

Pants un iedaļa	Saturs	Termiņš un piebildumi
“7.05. 1. ied.	Navigācijas gaismas, to korpusi, piederumi un gaismas avoti	Navigācijas gaismas, to korpusus, piederumus un gaismas avotus, kas atbilst navigācijas gaismu krāsas un gaismas intensitātes prasībām un 2009. gada 30. novembrī spēkā esošajām prasībām par signālgaismu pielaidi navigācijai pa Reinu, joprojām drīkst izmantot.”

attiecībā uz 7.06. panta 1. punktu iekļauj šādus ierakstus:

“7.06. 1. ied.	Radara navigācijas iekārtas, kas apstiprinātas pirms 1990. gada 1. janvāra.	Radara navigācijas iekārtas, kas apstiprinātas pirms 1990. gada 1. janvāra, drīkst uzstādīt un lietot līdz Kopienas sertifikāta izdošanai vai atjaunošanai pēc 2009. gada 31. decembra, un jebkurā gadījumā vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim, ja tām ir derīgs uzstādīšanas sertifikāts saskaņā ar šo direktīvu vai rezolūciju CCNR 1989-II-35.
	Pagrieziena ātruma indikatori, kas apstiprināti pirms 1990. gada 1. janvāra.	Pagrieziena ātruma indikatorus, kas apstiprināti pirms 1990. gada 1. janvāra un uzstādīti pirms 2000. gada 1. janvāra, drīkst uzstādīt un lietot līdz Kopienas sertifikāta izdošanai vai atjaunošanai pēc 2015. gada 1. janvāra, ja tiem ir derīgs uzstādīšanas sertifikāts saskaņā ar šo direktīvu vai rezolūciju CCNR 1989-II-35.
	Radara navigācijas iekārtas un pagrieziena ātruma indikatori, kas apstiprināti pēc 1990. gada 1. janvāra.	Radara navigācijas iekārtas un pagrieziena ātruma indikatorus, kas apstiprināti 1990. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma saskaņā ar minimālajām prasībām un testēšanas nosacījumiem radara iekārtām, ko navigācijai izmanto Reinas iekšējos ūdensceļos, un minimālajām prasībām un testēšanas nosacījumiem pagrieziena ātruma indikatoriem, ko navigācijai izmanto Reinas iekšējos ūdensceļos, joprojām drīkst uzstādīt un ekspluatēt, ja tiem ir derīgs uzstādīšanas sertifikāts saskaņā ar šo direktīvu vai rezolūciju CCNR 1989-II-35.”

attiecībā uz 10.02. panta 1. punkta otrā teikuma b) apakšpunktu iekļauj šādu ierakstu:

Pants un iedaļa	Saturs	Termiņš un piebildumi
“10.02. 1. ied. otrā teik. b) apakšpunkts	Tvertnes, kas izgatavotas no tērauda vai cita izturīga ugunsdroša materiāla un ar vismaz 10 l ietilpību	N.R.C., vēlākais, atjaunojot Kopienas sertifikātu”

ierakstus attiecībā uz 11.02. panta 4. punktu un 11.04. panta 2. punktu aizstāj ar šādiem:

Pants un iedaļa	Saturs	Termiņš un piebildumi
“11.02. 4. ied. pirmais teik.	Klāju, sānu klāju un darba staciju ārmalu iekārtas	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2020.
“11.02. 4. ied. pirmais teik.	Apmaļu augstums	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035.
11.04. 1. ied.	Sānu klāja tīrais platums	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. kuģim, kura platums pārsniedz 7,30 m
2. ied.	Kuģa sānu aizsargmargas kuģiem ar L< 55 m un kajītēm tikai kuģa pakaļgalā	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2020.”

ierakstu attiecībā uz 11.12. pantu aizstāj ar šādu:

“11.12. 2., 4., 5. un 9. ied.

Ražotāja plāksnes, aizsargierīču un sertifikātu esamība uz kuģa

N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015.”

ierakstus attiecībā uz 15.03. panta 7.–13. punktu aizstāj ar šādiem:

“7. un 8. ied.	Stabilitāte pēc bojājuma	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045.
9. ied.	Stabilitāte pēc bojājuma	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045.
	Vertikālais kuģa dibena bojājuma apmērs	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. N.R.C., ko piemēro kuģiem ar ūdensdrošiem klājiem minimālajā attālumā 0,50 m un mazāk nekā 0,60 m attālumā no kuģa dibena, ja Kopienas sertifikāts vai cita satiksmes licence saņemta pirms 31.12.2005.
	Divu nodalījumu statuss	N.R.C.
10.–13. ied.	Stabilitāte pēc bojājuma	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045.”

ierakstu attiecībā uz 15.06. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“15.06. 1. ied. pirmā daļa	Pasažieru zonas zem starpsienu klāja, aiz triecienstarpsienas un pakaļgala pīķa starpsienas priekšā	N.R.C., vēlākais, atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045.
15.06. 1. ied. otrā daļa	Norobežojumi	N.R.C., vēlākais, atjaunojot Kopienas sertifikātu”

ierakstu attiecībā uz 15.06. panta 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15. ied.	Prasības norobežojumiem virsbūvē, kas pilnībā vai daļēji sastāv no panorāmas logiem	N.R.C., vēlākais, atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045.
“15. ied.	Prasības norobežojumiem	N.R.C., vēlākais, atjaunojot Kopienas sertifikātu”

attiecībā uz tekstu, kas saistīts ar 15.11. panta 7.a punktu, iekļauj šādu ierakstu:

“7.a ied.

Norobežojumi

N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu”

25)

pielikuma 24.06. panta 5. punkta tabulu groza šādi:

attiecībā uz 7.05. panta 1. punktu iekļauj šādu ierakstu:

Pants un iedaļa	Saturs	Termiņš un piebildumi	Ir spēkā attiecībā uz kuģiem ar kuģa sertifikātu vai satiksmes licenci pirms
“7.05. 1. ied.	Navigācijas gaismas, to korpusi, piederumi un gaismas avoti	Navigācijas gaismas, to korpusus, piederumus un gaismas avotus, kas atbilst navigācijas gaismu krāsas un gaismas intensitātes prasībām un 2009. gada 30. novembrī spēkā esošajām prasībām par signālgaismu pielaidi navigācijai pa Reinu, joprojām drīkst izmantot.	1.12.2013.”

attiecībā uz 7.06. panta 1. punktu iekļauj šādu ierakstu:

“7.06. 1. ied.	Radara navigācijas iekārtas, kas apstiprinātas pirms 1990. gada 1. janvāra	Radara navigācijas iekārtas, kas apstiprinātas pirms 1990. gada 1. janvāra, drīkst uzstādīt un lietot līdz Kopienas sertifikāta izdošanai vai atjaunošanai pēc 2009. gada 31. decembra, un jebkurā gadījumā vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim, ja tām ir derīgs uzstādīšanas sertifikāts saskaņā ar šo direktīvu vai rezolūciju CCNR 1989-II-35.	1.12.2013.
	Pagrieziena ātruma indikatori, kas apstiprināti pirms 1990. gada 1. janvāra	Pagrieziena ātruma indikatorus, kas apstiprināti pirms 1990. gada 1. janvāra un uzstādīti pirms 2000. gada 1. janvāra, drīkst uzstādīt un lietot līdz Kopienas sertifikāta izdošanai vai atjaunošanai pēc 2015. gada 1. janvāra, ja tiem ir derīgs uzstādīšanas sertifikāts saskaņā ar šo direktīvu vai rezolūciju CCNR 1989-II-35.	1.12.2013.
	Radara navigācijas iekārtas un pagrieziena ātruma indikatori, kas apstiprināti pēc 1990. gada 1. janvāra	Radara navigācijas iekārtas un pagrieziena ātruma indikatorus, kas apstiprināti pēc 1990. gada 1. janvāra saskaņā ar minimālajām prasībām un testēšanas nosacījumiem radara iekārtām, ko navigācijai izmanto Reinas iekšējos ūdensceļos, un minimālajām prasībām un testēšanas nosacījumiem pagrieziena ātruma indikatoriem, ko navigācijai izmanto Reinas iekšējos ūdensceļos, joprojām drīkst uzstādīt un ekspluatēt, ja tiem ir derīgs uzstādīšanas sertifikāts saskaņā ar šo direktīvu vai rezolūciju CCNR 1989-II-35.	1.12.2013.”

attiecībā uz 10.02. panta 1. punkta otrā teikuma b) apakšpunktu iekļauj šādu ierakstu:

Pants un iedaļa	Saturs	Termiņš un piebildumi	Ir spēkā attiecībā uz kuģiem ar kuģa sertifikātu vai satiksmes licenci pirms
“10.02. 1. ied. otrā teik. b) apakšpunkts	Tvertnes, kas izgatavotas no tērauda vai cita izturīga ugunsdroša materiāla un ar vismaz 10 l ietilpību	N.R.C., vēlākais, atjaunojot Kopienas sertifikātu	1.12.2013.”

attiecībā uz 11.02. panta 4. punktu un 11.04. panta 2. punktu iekļauj šādus ierakstus:

Pants un iedaļa	Saturs	Termiņš un piebildumi	Ir spēkā attiecībā uz kuģiem ar kuģa sertifikātu vai satiksmes licenci pirms
“11.02. 4. ied. pirmais teik.	Margsienu, apmaļu un kuģa sānu aizsargmargu augstums	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2020.	1.12.2013.
“11.02. 4. ied. pirmais teik.	Apmaļu augstums	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035.	1.12.2013.
11.04. 2. ied.	Kuģa sānu aizsargmargas kuģiem ar L < 55 m un kajītēm tikai kuģa pakaļgalā	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2020.	1.12.2013.”

attiecībā uz 11.12. pantu iekļauj šādu ierakstu:

“11.12. 2. lpp., 4., 5. un 9. ied.

Ražotāja plāksnes, aizsargierīču un sertifikātu esamība uz kuģa

N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2015.

1.12.2013.”

ierakstus attiecībā uz 15.03. panta 7.–13. punktu aizstāj ar šādiem:

“15.03. 7. un 8. ied.	Stabilitāte pēc bojājuma	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045.	1.12.2013.
9. ied.	Stabilitāte pēc bojājuma	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045.	1.12.2013.
	Vertikālais kuģa dibena bojājuma apmērs	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045. N.R.C., ko piemēro kuģiem ar ūdensdrošiem klājiem minimālajā attālumā 0,50 m un mazāk nekā 0,60 m attālumā no kuģa dibena, ja Kopienas sertifikāts vai cita satiksmes licence saņemta pirms 31.12.2005.	1.12.2013.
	Divu nodalījumu statuss	N.R.C.
10.–13. ied.	Stabilitāte pēc bojājuma	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045.	1.12.2013.”

ierakstu attiecībā uz 15.06. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“15.06. 1. ied. pirmā daļa	Pasažieru zonas zem starpsienu klāja un pakaļgala pīķa starpsienas priekšā	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045.	1.12.2013.
15.06. 1. ied. otrā daļa	Norobežojumi	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu	1.12.2013.”

ierakstu attiecībā uz 15.06. panta 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15. ied.	Prasības norobežojumiem virsbūvē, kas pilnībā vai daļēji sastāv no panorāmas logiem	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2045.	1.12.2013.
	Prasības norobežojumiem	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu	1.12.2013.”

attiecībā uz 15.11. panta 7.a punktu iekļauj šādu ierakstu:

“7.a ied.

Norobežojumi

N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu

1.12.2013.”

26)

pielikuma 24.a.02. panta 2. punkta tabulu groza šādi:

attiecībā uz 7.05. panta 1. punktu iekļauj šādu ierakstu:

“7.05. 1. ied.

Navigācijas gaismas, to korpusi, piederumi un gaismas avoti

Navigācijas gaismas, to korpusus, piederumus un gaismas avotus, kas atbilst:

—	navigācijas gaismu krāsas un gaismas intensitātes prasībām un 2009. gada 30. novembrī spēkā esošajām prasībām par signālgaismu pielaidi navigācijai pa Reinu vai

—	attiecīgām 2009. gada 30. novembrī spēkā esošām dalībvalsts prasībām,

joprojām drīkst izmantot.”

attiecībā uz 7.06. panta 1. punktu iekļauj šādu ierakstu:

“7.06. 1. ied.	Radara navigācijas sistēmas un pagrieziena ātruma indikatori	Radara navigācijas sistēmas un pagrieziena ātruma indikatorus, kas apstiprināti un uzstādīti saskaņā ar dalībvalsts noteikumiem pirms 2012. gada 31. decembra, joprojām drīkst uzstādīt un ekspluatēt, kamēr izsniedz vai nomaina Kopienas sertifikātu pēc 2018. gada 31. decembra. Šīs sistēmas jāieraksta Kopienas sertifikātā ar numuru 52.
		Radara navigācijas sistēmas un pagrieziena ātruma indikatorus, kas apstiprināti pēc 1990. gada 1. janvāra saskaņā ar noteikumiem par minimālajām prasībām un testēšanas nosacījumiem radara navigācijas iekārtām, ko izmanto navigācijai pa Reinu, un noteikumiem par minimālajām prasībām un testēšanas nosacījumiem pagrieziena ātruma indikatoriem, ko izmanto navigācijai pa Reinu, joprojām drīkst uzstādīt un ekspluatēt, ja ir pieejams uzstādīšanas sertifikāts, kas ir derīgs saskaņā ar šo direktīvu vai rezolūciju CCNR 1989-II-35.”

ierakstus attiecībā uz 11.02. panta 4. punktu un 11.04. panta 2. punktu aizstāj ar šādiem:

Pants un iedaļa	Saturs	Termiņš un piebildumi
“11.02. 4. ied. pirmais teik.	Klāju, sānu klāju un darba staciju ārmalu iekārtas	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2020.
“11.02. 4. ied. pirmais teik.	Margsienu vai apmaļu augstums	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2020.
11.04. 1. ied.	Sānu klāja tīrais platums	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2035. kuģim, kura platums pārsniedz 7,30 m
2. ied.	Kuģa sānu aizsargmargas kuģiem ar L< 55 m un kajītēm tikai kuģa pakaļgalā	N.R.C., vēlākais, izsniedzot vai atjaunojot Kopienas sertifikātu pēc 1.1.2020.”

27)

pielikuma I papildinājumam pievieno šādu ierakstu:

10. attēls

Uzvelciet glābšanas vesti

Krāsa : zlis/balts

28)

pielikuma II papildinājumu groza šādi:

satura rādītāju groza šādi:

i)	attiecībā uz punktu Nr. 4 nosaukumu aizstāj ar šādu: “Pārejas noteikumu piemērošana”;

ii)	attiecībā uz punktu Nr. 6 nosaukumu aizstāj ar šādu: “15. nodaļas noteikumu piemērošana”;

iii)

pievieno šādus punktus:

“Nr. 26: Eksperti/kompetentas personas

Nr. 27: Atpūtas kuģis”;

Administratīvos norādījumus Nr. 4 aizstāj ar šādiem:

“ ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 4

Pārejas noteikumu piemērošana

(II pielikuma 15.–22.b nodaļa, 24. nodaļa un 24.a nodaļa)

1. PĀREJAS NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA, JA SAVIENO KOPĀ KUĢU DAĻAS

1.1. Principi

Ja kopā savieno dažādu kuģu daļas, status quo aizsardzību piešķir tikai daļām, kas pieder tam kuģim, kurš saglabā Kopienas sertifikātu. Tādējādi pārejas noteikumus var attiecināt tikai uz šīm daļām. Pārējās daļas ir uzskatāmas par no jauna uzbūvētu kuģi.

1.2. Pārejas noteikumu piemērošanas kārtības izklāsts

1.2.1.

Ja kopā savieno dažādu kuģu daļas, pārejas noteikumus var attiecināt tikai uz daļām, kas pieder tam kuģim, kurš saglabā Kopienas sertifikātu.

1.2.2.

Daļas, kas nepieder kuģim, kurš saglabā kuģa sertifikātu, ir uzskatāmas par no jauna uzbūvētu kuģi.

1.2.3.

Kad kuģim tiek pievienota cita kuģa daļa, pirmais kuģis saņem Eiropas kuģa identifikācijas numuru, saglabājot Kopienas sertifikātu kā pārbūvēts kuģis.

1.2.4.

Ja esošu Kopienas sertifikātu saglabā vai jaunu Kopienas sertifikātu piešķir kuģim pēc pārbūves, šajā Kopienas sertifikātā papildus ieraksta kuģa vecākās daļas būvniecības gadu.

1.2.5.

Ja kuģim pievieno jaunu priekšgala sekciju, priekšgala piestūrēšanas sistēmas dzinējam, kas uzstādīts priekšgala sekcijā, arī jāatbilst pašreizējām prasībām.

1.2.6.

Ja kuģim pievieno jaunu pakaļgala sekciju, dzinējiem, kas uzstādīti pakaļgala sekcijā, arī jāatbilst pašreizējām prasībām.

1.3. Ilustratīvi piemēri

1.3.1.

Kuģis tika salikts kopā no diviem vecākiem kuģiem (pirmā kuģa uzbūvēšanas gads bija 1968. gads; otram kuģim tas bija 1972. gads). Tika izmantots viss pirmais kuģis, izņemot priekšgala sekciju; no otrā kuģa izmantoja priekšgala sekciju. Samontētais kuģis saņēma Kopienas kuģa sertifikātu. Šā kuģa priekšgala sekcija tagad ir jāaprīko inter alia ar enkura nišām.

1.3.2.

Kuģis tika salikts kopā no diviem vecākiem kuģiem (pirmā kuģa uzbūvēšanas gads bija 1975. gads; otram kuģim tas bija 1958. gads, vecākajam komponentam – 1952. gads). Tika izmantots viss pirmais kuģis, izņemot priekšgala sekciju; no otrā kuģa izmantoja priekšgala sekciju. Samontētais kuģis saņēma Kopienas kuģa sertifikātu. Šā kuģa priekšgala sekcija tagad ir jāaprīko inter alia ar enkura nišām. Sākotnējā otrā kuģa vecākais komponents, kas uzbūvēts 1952. gadā, tika papildus ierakstīts Kopienas sertifikātā.

1.3.3.

2001. gadā uzbūvēta kuģa pakaļgala sekcija tika pievienota 1988. gadā uzbūvētam kuģim. 1988. gadā uzbūvētā kuģa dzinēju paredzēts atstāt kuģī. Šajā gadījumā dzinējam nepieciešams tipa apstiprinājums. Dzinējam būtu nepieciešams tipa apstiprinājums arī tad, ja dzinējs būtu no 2001. gadā uzbūvēta kuģa pakaļgala sekcijas.

2. PĀREJAS NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA, MAINOT KUĢA TIPU (PAREDZĒTO KUĢA LIETOŠANAS VEIDU)

2.1. Principi

2.1.1.

Jebkurā lēmumā par pārejas noteikumu piemērošanu, mainot kuģa tipu (kuģa tipu vai paredzēto lietošanas veidu), attiecībā uz šīs direktīvas II pielikumu galvenie ir drošības apsvērumi.

2.1.2.

Kuģa tips mainīsies, ja jaunā tipa kuģim piemērotās drošības prasības atšķirsies no vecajam tipam piemērotajām prasībām; piemēram, ja jaunajam tipam būs piemērojami II pielikuma 15.–22.b nodaļas īpašie noteikumi, kas nebija piemērojami vecajam tipam.

2.1.3.

Mainoties kuģa tipam, ir pilnībā jāievēro visi īpašie noteikumi un jāizpilda visas prasības, kas attiecas konkrēti uz šā tipa kuģi; pārejas noteikumus nevar attiecināt uz šīm prasībām. Tas attiecas arī uz daļām, kas paņemtas no esoša kuģa un uz ko attiecas šīs īpašās prasības.

2.1.4.

Tankkuģa pārbūve par sauskravas kuģi nav uzskatāma par kuģa tipa maiņu, kas minēta 2.1.2. punktā.

2.1.5.

Ja kajīšu kuģi pārbūvē par vienas dienas brauciena kuģi, visām jaunajām daļām pilnībā jāatbilst pašreizējām prasībām.

2.2. Pārejas noteikumu piemērošanas kārtības izklāsts

2.2.1.

Pielikuma 24.02. panta 2. iedaļu (N.R.C), attiecīgi 24.a.02. panta 2. iedaļu, piemēro atjaunotajām kuģa daļām; tātad uz kuģa jaunajām daļām nevar attiekties pārejas noteikumi.

2.2.2.

Attiecībā uz nepārbūvētajām kuģa daļām pārejas noteikumus joprojām piemēro, izņemot daļas, kas minētas 2.1.3. punkta otrajā teikumā.

2.2.3.

Ja maina kuģa izmērus, pārejas noteikumus vairs nepiemēro tām kuģa daļām, kas saistītas ar minēto pārbūvi (piemēram, triecienstarpsienas, brīvsānu un enkura attālumam).

2.2.4.

Mainoties kuģa tipam, piemēro tikai tās II pielikuma īpašās prasības, kas piemērojamas jaunā tipa kuģim. Visām daļām un aprīkojuma vienībām, ko ietekmē kuģa pārbūve, ir jāatbilst II pielikuma II un III daļas pašreizējām prasībām.

2.2.5.

Pēc tam kuģim piešķir jaunu vai grozītu Kopienas sertifikātu un šā sertifikāta 7. un 8. ailē izdara atzīmes par kuģa sākotnējo konstrukciju un pārbūvi.

2.3. Ilustratīvi piemēri

2.3.1.

Kravas kuģis (uzbūvēts 1996. gadā) tika pārbūvēts par pasažieru kuģi. Tādā gadījumā II pielikuma 15. nodaļu piemēro visam kuģim, neiesaistot pārejas noteikumus. Ja priekšgala sekcija nav mainīta saskaņā ar pārbūves plāniem vai 15. nodaļu, kuģim nevajag veidot nekādas enkura nišas saskaņā ar 3.03. pantu.

2.3.2.

Velkonis (uzbūvēts 1970. gadā) tika pārbūvēts par stūmēju. Fiziskā pārbūve saistījās tikai ar klāja aprīkojuma maiņu un stumšanas iekārtas uzstādīšanu. Visi pārejas noteikumi attiecībā uz 1970. gadā būvētu kuģi joprojām ir piemērojami, izņemot tos, kas izklāstīti 5. un 7. nodaļā (daļēji), 10.01. pantā un 16.01. pantā.

2.3.3.

Pašgājējs tankkuģis (uzbūvēts 1970. gadā) tika pārbūvēts par stūmēju. Fiziskā pārbūve saistījās ar priekšgala sekcijas un kravas sekcijas nodalīšanu, kā arī ar klāja aprīkojuma maiņu un stumšanas iekārtas uzstādīšanu. Visi pārejas noteikumi attiecībā uz 1970. gadā būvētu kuģi joprojām ir piemērojami, izņemot noteikumus, kas izklāstīti 5. un 7. nodaļā (daļēji), 10.01. pantā un 16.01. pantā.

2.3.4.

Pašgājējs tankkuģis tika pārbūvēts par pašgājēju kravas kuģi. Pašgājējam kravas kuģim ir jāatbilst pašreizējām darba drošības prasībām, jo īpaši tām, kas minētas II pielikuma 11. nodaļas 11.04. pantā.

3. PĀREJAS NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA, PĀRBŪVĒJOT PASAŽIERU KUĢUS

3.1. Pārejas noteikumu piemērošana

3.1.1.

Pārbūves pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu 15. nodaļas prasības, neatkarīgi no to veikšanas laika, nav uzskatāmi par pārbūvi “C” saskaņā ar II pielikuma 24.02. panta 2. iedaļu, 24.03. panta 1. iedaļu vai 24.06. panta 5. iedaļu, attiecīgi 24.a.02. pantu un 24.a.03. pantu.

3.1.2.

Ja kajīšu kuģi pārbūvē par vienas dienas brauciena kuģi, visām jaunajām daļām pilnībā jāatbilst pašreizējām prasībām.

3.2. Ilustratīvi piemēri

3.2.1.

Pasažieru kuģim (uzbūvētam 1995. gadā) vajadzīga otra patstāvīga dzinējspēka sistēma, kas uzstādīta vēlākais līdz 2015. gada 1. janvārim. Ja šim pasažieru kuģim nav veikta nekāda cita patvaļīga pārbūve, nav vajadzīgs veikt stabilitātes aprēķinus saskaņā ar jaunajām prasībām, bet, ja pēc šiem aprēķiniem ir objektīva nepieciešamība, tos var veikt saskaņā ar dalībvalsts sākotnējām stabilitātes prasībām.

3.2.2.

Pasažieru kuģis (uzbūvēts 1994. gadā, kuģa sertifikāts pēdējo reizi atjaunots 2012. gadā) tiks pagarināts par 10 m 2016. gadā. Turklāt šim kuģim nepieciešams uzstādīt otru patstāvīgu dzinējspēka sistēmu. Būs nepieciešami arī jauni stabilitātes aprēķini, kas jāveic saskaņā ar 15. nodaļu attiecībā uz viena nodalījuma statusu un divu nodalījumu statusu.

3.2.3.

Pasažieru kuģi (uzbūvētu 1988. gadā) aprīko ar jaudīgāku dzinējspēka sistēmu, tostarp dzenskrūvēm. Šī ir tik būtiska pārbūve, ka nepieciešami stabilitātes aprēķini. Tie ir jāveic saskaņā ar pašreizējām prasībām.”;

Administratīvos norādījumus Nr. 6 aizstāj ar šādiem:

“ ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 6

15. nodaļas prasību piemērošana Vietējie apakšiedalījumi

Pārejas prasības norobežojumiem, kas izveidoti ar nojumēm vai citām līdzīgām pārvietojamām būvēm

(II pielikuma 15.02. panta 5. iedaļa, 15.03. panta 4. iedaļa un 15.03. panta 9. iedaļa)

1. VIETĒJIE APAKŠIEDALĪJUMI (15.02. PANTA 5. IEDAĻA)

Saskaņā ar 15.02. panta 5. iedaļu ir uzskatāms, ka vietējus ūdensdrošus apakšiedalījumus, piemēram, šķērseniski sadalītas tvertnes ar dubultu dibenu, kuru garums ir lielāks par attiecīgā bojājuma garumu, neiekļauj novērtējumā. Šajā gadījumā var nebūt iespējams ņemt vērā šķērsenisko apakšiedalījumu, ja tas nesniedzas līdz starpsienu klājam. Tas varētu izraisīt nepareizu starpsienu apakšiedalīšanu.

Šīs prasības interpretācija

Ja ūdensdrošais nodalījums ir garāks par 15.03. panta 9. iedaļā prasīto un tam ir vietēji apakšiedalījumi, kuri veido ūdensdrošus apakšnodalījumus un starp kuriem var ietvert minimālo bojājuma garumu, tos var ņemt vērā, aprēķinot stabilitāti pēc bojājuma.

2. PĀREJAS PRASĪBAS NOROBEŽOJUMIEM, KAS IZVEIDOTI AR NOJUMĒM VAI CITĀM LĪDZĪGĀM PĀRVIETOJAMĀM BŪVĒM, ATTIECĪBĀ UZ STABILITĀTI (15.03. PANTA 5. IEDAĻA)

Norobežojumi, kas izveidoti ar nojumēm vai citām līdzīgām pārvietojamām būvēm, var kuģim izraisīt stabilitātes problēmas, jo gadījumos, kad to izmērs ir pietiekams, tie ietekmē sasveres momentu vēja spiediena dēļ.

Šīs prasības interpretācija

Pasažieru kuģiem, kuriem kuģa sertifikāts pirmoreiz izdots pirms 2006. gada 1. janvāra vai uz kuriem attiecas 24.06. panta 2. iedaļas otrais teikums, pēc norobežojumu uzsliešanas, izmantojot nojumes vai citas līdzīgas pārvietojamas būves, ir jāveic jauni stabilitātes aprēķini saskaņā ar šo direktīvu, ciktāl to sānu līmenis Awz pārsniedz 5 % kopējā sānu līmeņa Aw, kas jāņem vērā katrā šādā gadījumā.”;

Administratīvo norādījumu Nr. 7 1. daļu aizstāj ar šādu:

“1. DAĻA

Apstiprinātie speciālie enkuri

Šajā tabulā uzskaitīti speciālie enkuri ar samazinātu masu, kurus apstiprinājušas kompetentās iestādes saskaņā ar 10.01. panta 5. iedaļu.

Enkura Nr.

Apstiprinātais enkura masas samazinājums (%)

Kompetentā iestāde

HA-DU

30 %

Vācija

2.	D’Hone Spezial

30 %

Vācija

3.	Pool 1 (dobs)

35 %

Vācija

4.	Pool 2 (blīvs)

40 %

Vācija

5.	De Biesbosch-Danforth

50 %

Vācija

6.	Vicinay-Danforth

50 %

Francija

7.	Vicinay AC 14

25 %

Francija

8.	Vicinay 1. modelis

45 %

Francija

9.	Vicinay 2. modelis

45 %

Francija

10.	Vicinay 3. modelis

40 %

Francija

11.

Stockes

35 %

Francija

12.	D’Hone-Danforth

50 %

Vācija

13.	Schmitt HHP enkurs

40 %

Nīderlande

14.	SHI augstas izturības enkurs, ST modelis (standarta)

30 %

Nīderlande

15.	SHI augstas izturības enkurs, FB modelis (pilnībā balansēts)

30 %

Nīderlande

16.	Klinsmann enkurs

30 %

Nīderlande

17.	HA-DU-POWER enkurs

50 %

Vācija”

Administratīvo norādījumu Nr. 11 4. punktā pēc skaidrojuma par Kopienas sertifikāta 2. punktu iekļauj šādu skaidrojumu par Kopienas sertifikāta 10. punktu:

“10.

Attiecībā uz kuģiem, kam atļauta navigācija pa Reinu, t. i.,

a)	tiem, kuri pilnībā atbilst II pielikumam, tostarp pārejas noteikumiem par 24. nodaļu; un

b)	tiem, kuri neizmanto 24.a nodaļas pārejas noteikumus vai samazinājumus, kas paredzēti IV pielikumā,

ievilkumam “— Kopienas ūdensceļos šādā(-ās) zonā(-ās)” pievieno šādus apakšpunktus:

“a)

Reina vai

zona R.””

4. punktā skaidrojumu par Kopienas sertifikāta 43. punktu groza šādi:

“43.	Pārnēsājamie ugunsdzēšanas aparāti, ko paredz citi drošības noteikumi, piemēram, Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN), šeit nav iekļauti.”;

Administratīvo norādījumu Nr. 17 3. daļu aizstāj ar šādu:

“3. PIEŅEMŠANAS TESTS

3.1.

Ugunsgrēka signalizācijas sistēmas eksperts pārbauda:

a)	pirms nodošanas ekspluatācijā pirmo reizi;

b)	pirms pieņemšanas atpakaļ ekspluatācijā pēc jebkuras būtiskas pārbūves vai remonta;

c)	regulāri, vismaz ik pēc diviem gadiem.

Mašīntelpās un katlu telpās šīs pārbaudes veic dažādos mehānismu ekspluatācijas un mainīgos ventilācijas apstākļos. Pārbaudes, kas iepriekš minētas c) apakšpunktā, var veikt arī kompetenta persona no kompetenta uzņēmuma, kas specializējies ugunsdzēsības sistēmās.

3.2.

Izdod pārbaudes sertifikātu, ko paraksta eksperts vai kompetentā persona, tajā norādot pārbaudes datumu.”;

Administratīvo norādījumu Nr. 18 4. daļu aizstāj ar šādu:

“4.	Prasības, kas izklāstītas 2. un 3. punktā, arī ir izpildītas, ja katra no abām daļām atbilst stabilitātes prasībām, kas izklāstītas Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN) 9.1.0.95.2. iedaļā.”;

administratīvajos norādījumos Nr. 21 8. daļu aizstāj ar šādu:

“8. Pieņemšanas tests

8.1.

LLL sistēmu spilgtumu eksperts pārbauda:

a)	pirms nodošanas ekspluatācijā pirmo reizi;

b)	pirms pieņemšanas atpakaļ ekspluatācijā pēc jebkuras būtiskas pārbūves vai remonta;

c)	regulāri, vismaz reizi piecos gados.

Pārbaudes, kas iepriekš minētas c) apakšpunktā, var veikt arī kompetenta persona, kas apmācīta drošības norādījumu sistēmās.

8.2.

Izdod pārbaudes sertifikātu, ko paraksta eksperts vai kompetentā persona, tajā norādot pārbaudes datumu.

8.3.

Ja pēc viena mērījuma spilgtums neatbilst šo administratīvo norādījumu prasībām, mērījumus veic vismaz desmit vienādā attālumā izvietotos punktos. Ja vairāk nekā 30 % rādījumu neatbilst šo administratīvo norādījumu prasībām, drošības norādījumu sistēmas nomaina. Ja 20 % līdz 30 % rādījumu neatbilst šo administratīvo norādījumu prasībām, gada laikā veic atkārtotu drošības norādījumu sistēmu pārbaudi.”;

administratīvajos norādījumos Nr. 24 4. daļu aizstāj ar šādu:

“4. Gāzes noplūdes detektoru kalibrēšana un pārbaude, daļu ar ierobežotu lietderīgās izmantošanas laiku nomaiņa

4.1.

Gāzes noplūdes detektorus pēc ražotāja norādījumiem kalibrē un pārbauda eksperts vai kompetenta persona:

a)	pirms nodošanas ekspluatācijā pirmo reizi;

b)	pirms pieņemšanas atpakaļ ekspluatācijā pēc jebkuras būtiskas pārbūves vai remonta;

regulāri.

Izdod kalibrēšanas un pārbaudes sertifikātu, ko paraksta eksperts vai kompetentā persona, tajā norādot pārbaudes datumu.

4.2.

Gāzes noplūdes brīdinājuma iekārtu daļas, kuru lietderīgās izmantošanas laiks ir ierobežots, ir laikus jāaizvieto pirms norādītā lietderīgās izmantošanas laika beigām.”;

pievieno šādus administratīvos norādījumus Nr. 26 un 27:

“ ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 26

Eksperti un kompetentas personas

(II pielikuma 1.01. panta 106. un 107. iedaļa)

Eksperti

Eksperti ir vajadzīgi pieņemšanas testu veikšanai, kam nepieciešama specializēta kompetence sistēmu sarežģītības vai vajadzīgā drošības līmeņa dēļ. Minētos pieņemšanas testus drīkst veikt, piemēram, šādas personas vai iestādes:

—	klasificēšanas sabiedrības, kam ir nepieciešamā iekšējā kompetence vai kas atbilstoši savam apstiprinājumam ir atbildīgas par ārēju personu vai iestāžu iesaisti un kam ir izveidotas nepieciešamās kvalitātes kontroles sistēmas šādu personu vai iestāžu atlasei,

—	pārbaudes struktūru locekļi vai attiecīgu iestāžu darbinieki,

—

oficiāli apstiprinātas personas vai iestādes ar atzītu kompetenci šādas pārbaudes veikšanai attiecīgajā jomā, sakarā ar ko kuģu pārbaudes struktūras var arī izdot šādu apstiprinājumu, darbojoties kā valsts aģentūras, ideālā gadījumā – pamatojoties uz kvalitātes nodrošinājuma sistēmu. Persona vai iestāde arī ir uzskatāma par apstiprinātu, ja tā ir izturējusi oficiālu atlases procedūru, kas īpaši novērtē nepieciešamās kompetences un pieredzes esamību.

Kompetentas personas

Kompetentas personas ir vajadzīgas, piemēram, lai veiktu drošības iekārtu regulāras vizuālas pārbaudes un to darbības pārbaudes. Kompetentas personas var būt šādas personas:

—	personas, kam, pamatojoties uz viņu profesionālo izglītību un pieredzi, ir pietiekama kompetence, lai spētu novērtēt konkrētas situācijas un apstākļus, piemēram, kuģu kapteiņi, kuģniecības sabiedrību drošības speciālisti, apkalpes locekļi ar attiecīgu pieredzi,

—	sabiedrības, kas ieguvušas pietiekamu specializēto kompetenci savā ikdienas darbā, piemēram, kuģu būvētavas vai uzstādīšanas uzņēmumi,

—	specializētu sistēmu (piemēram, ugunsdzēšanas sistēmu un kontroles aprīkojuma) ražotāji.

Terminoloģija

Vācu valoda	Angļu valoda	Franču valoda	Nīderlandiešu valoda	Latviešu valoda
Sachverständiger	expert	expert	erkend deskundige	eksperts
Sachkundiger	competent person	spécialiste	deskundige	kompetenta persona
Fachfirma	competent firm	société spécialisée	deskundig bedrijf	kompetents uzņēmums Pieņemšanas testi

Pieņemšanas testi

Pieņemšanas testu laika grafiks ir apkopots šādā tabulā, norādot biežumu un testu veikšanai nepieciešamo inspektoru veidu. Šai tabulai ir tikai informatīva nozīme.

Noteikums	Pārbaudāmais objekts	Maksimālais testa intervāls	Inspektors
6.03. panta 5. iedaļa	Hidrauliskie cilindri, sūkņi un motori	8 gadi	Kompetents uzņēmums
6.09. panta 3. iedaļa	Motora darbināts kontroles aprīkojums	3 gadi	Kompetenta persona
8.01. panta 2. iedaļa	Spiediena tvertnes	5 gadi	Eksperts
10.03. panta 5. iedaļa	Pārnēsājami ugunsdzēšanas aparāti	2 gadi	Kompetenta persona
10.03.a panta 6. iedaļas d) apakšpunkts	Iebūvētas ugunsdzēšanas sistēmas	2 gadi	Kompetenta persona vai kompetents uzņēmums
10.03.b panta 9. iedaļas b) apakšpunkta dd) daļa	Iebūvētas ugunsdzēšanas sistēmas	2 gadi	Kompetenta persona vai kompetents uzņēmums
10.04. panta 3. iedaļa	Piepūšamie ūdenī nolaižamie līdzekļi	Pēc ražotāja norādījumiem
10.05. panta 3. iedaļa	Glābšanas vestes	Pēc ražotāja norādījumiem
11.12. panta 6. iedaļa	Celtņi	10 gadi	Eksperts
11.12. panta 7. iedaļa	Celtņi	1 gads	Kompetenta persona
14.13. pants	Sašķidrinātās gāzes iekārtas	3 gadi	Eksperts
15.09. panta 9. iedaļa	Dzīvības glābšanas ierīces	Pēc ražotāja norādījumiem
15.10. panta 9. iedaļa	Izolācijas pretestība, zemējums	Pirms Kopienas sertifikāta derīguma termiņa beigām
Administratīvie norādījumi Nr. 17	Ugunsgrēka signalizācijas sistēmas	2 gadi	Eksperts vai kompetenta persona
Administratīvie norādījumi Nr. 21	Drošības norādījumu sistēmas	5 gadi	Eksperts vai kompetenta persona
Administratīvie norādījumi Nr. 24	Gāzes noplūdes brīdinājuma iekārtas	Pēc ražotāja norādījumiem	Eksperts vai kompetenta persona

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 27

Atpūtas kuģis

(II pielikuma 21.02. panta 2. iedaļa saistībā ar 7.02. pantu, 8.05. panta 5. iedaļu, 8.08. panta 2. iedaļu un 8.10. pantu)

1. Vispārīgi noteikumi

Atpūtas kuģim, kura garums ir līdz 24 metriem, laižot to tirgū, ir jāatbilst prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/25/EK (*2), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/44/EK (*3). Saskaņā ar 3. pantu, kas jāskata saistībā ar šīs direktīvas 2. pantu, atpūtas kuģim ar 20 vai vairāk metru garumu ir vajadzīgs Kopienas iekšzemes kuģošanas sertifikāts, kas apliecina kuģa atbilstību II pielikuma tehniskajām prasībām. Tā kā ir jāizvairās no dubultām pārbaudēm vai sertifikācijas attiecībā uz noteiktu aprīkojumu, mehānismiem un iekārtām no jauna uzbūvētos atpūtas kuģos, ko var paredzēt daži noteikumi II pielikuma 21.02. pantā, šie administratīvie norādījumi sniedz informāciju par minētajām prasībām, kas uzskaitītas 21.02. pantā un ko jau pietiekami reglamentē Direktīva 94/25/EK.

2. Pielikuma 21.02. panta prasības, ko jau pietiekami reglamentē Direktīva 94/25/EK

Atpūtas kuģim, uz ko attiecas Direktīva 94/25/EK, pārbaudes struktūra jautājumā par Kopienas iekšzemes kuģošanas sertifikāta izdošanu (sākotnējā pārbaudē) neprasa papildu pārbaudi vai sertificēšanu par turpmāk minētajām II pielikuma 21.02. panta 2. iedaļas prasībām, ar nosacījumu, ka pārbaudāmais kuģis ir laists tirgū ne vairāk kā trīs gadus pirms tā uzrādīšanas pārbaudes struktūrai un kuģī nav veiktas nekādas pārbūves, un atbilstības deklarācija attiecas uz šādiem harmonizētiem standartiem vai tiem līdzvērtīgiem standartiem:

—	7.02. pants	:	EN ISO 11591:2000 (neaizsegta redzamība),
—	8.05. panta 5. iedaļa	:	EN ISO 10088:2001 (degvielas tvertnes un caurules),
—	8.08. panta 2. iedaļa	:	EN ISO 15083:2003 (kravastelpu sūkņu sistēmas),
—	8.10. pants	:	EN ISO 14509 (trokšņa emisija).

(*2) OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp."

(*3) OV L 214, 26.8.2003., 18. lpp.” "

(*1) OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp.”

(*2) OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.

(*3) OV L 214, 26.8.2003., 18. lpp.” ”

(1) Starpsienas starp vadības centriem un iekšējām pulcēšanās zonām atbilst A0 tipam, bet ārējām pulcēšanās zonām – tikai B15 tipam.

(2) Starpsienas starp atpūtas telpām un iekšējām pulcēšanās zonām atbilst A30 tipam, bet ārējām pulcēšanās zonām – tikai B15 tipam.

(3) Starpsienas starp kajītēm, starpsienas starp kajītēm un ejām un vertikālās starpsienas, kas atdala atpūtas telpas, saskaņā ar 10. iedaļu atbilst B15 tipam, bet telpās, kas aprīkotas ar paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmām, – B0 tipam. Starpsienas starp kajītēm un saunām atbilst A0 tipam, bet telpās, kas aprīkotas ar paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmām, – B15 tipam.

(4) Starpsienas starp mašīntelpām saskaņā ar 15.07. pantu un 15.10. panta 6. iedaļu atbilst A60 tipam; citos gadījumos tās atbilst A0 tipam.

(5) Starpsienas starp noliktavu telpām, kur uzglabā viegli uzliesmojošus šķidrumus, un vadības centriem un pulcēšanās zonām atbilst A60 tipam, bet telpās, kas aprīkotas ar paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmām, – A30 tipam.

(6) B15 ir pietiekams starpsienām starp kambīzēm, no vienas puses, un aukstajām noliktavu telpām un pārtikas uzglabāšanas telpām, no otras puses.

(7) Starpsienas starp vadības centriem un iekšējām pulcēšanās zonām atbilst A0 tipam, bet ārējām pulcēšanās zonām – tikai B15 tipam.

(8) Starpsienas starp atpūtas telpām un iekšējām pulcēšanās zonām atbilst A30 tipam, bet ārējām pulcēšanās zonām – tikai B15 tipam.

(9) Starpsienas starp kajītēm, starpsienas starp kajītēm un ejām un vertikālās starpsienas, kas atdala atpūtas telpas, saskaņā ar 10. iedaļu atbilst B15 tipam, bet telpās, kas aprīkotas ar paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmām, – B0 tipam. Starpsienas starp kajītēm un saunām atbilst A0 tipam, bet telpās, kas aprīkotas ar paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmām, – B15 tipam.

(10) Starpsienas starp mašīntelpām saskaņā ar 15.07. pantu un 15.10. panta 6. iedaļu atbilst A60 tipam; citos gadījumos tās atbilst A0 tipam.

(11) Starpsienas starp noliktavu telpām, kur uzglabā viegli uzliesmojošus šķidrumus, un vadības centriem un pulcēšanās zonām atbilst A60 tipam, bet telpās, kas aprīkotas ar paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmām, – A30 tipam.

(12) B15 ir pietiekams starpsienām starp kambīzēm, no vienas puses, un aukstajām noliktavu telpām un pārtikas uzglabāšanas telpām, no otras puses.”

III PIELIKUMS

Direktīvas IX pielikumu aizstāj ar šādu:

“IX PIELIKUMS

RADARA IEKĀRTAS UN PAGRIEZIENA ĀTRUMA INDIKATORI, KO IZMANTO IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU KUĢOS

SATURS

Definīcijas

I DAĻA.	Minimālās prasības un pārbaudes nosacījumi attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģu navigācijā izmantotajām radara iekārtām
II DAĻA.	Minimālās prasības un pārbaudes nosacījumi attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģos izmantotajiem pagrieziena ātruma indikatoriem
III DAĻA.	Prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģos izmantoto radara iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanu un veiktspējas pārbaudēm
IV DAĻA.	Iekšējo ūdensceļu kuģos izmantoto radara iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanas un veiktspējas sertifikāts
V DAĻA.	Kompetento iestāžu, tehnisko dienestu, apstiprināto radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru un apstiprināto specializēto uzņēmumu saraksts
VI DAĻA.	Līdzvērtīgs aprīkojums

Definīcijas

1.	“Tipa pārbaude” ir pārbaudes procedūra, kas minēta I daļas 4. pantā vai II daļas 1.03. pantā un ko tehniskais dienests izmanto, lai pārbaudītu atbilstību šā pielikuma prasībām. Tipa pārbaude ir tipa apstiprinājuma neatņemama daļa.

“Tipa apstiprinājums” ir administratīva procedūra, ar ko dalībvalsts apliecina, ka iekārta atbilst šā pielikuma prasībām.

Attiecībā uz radara navigācijas iekārtām šī procedūra ietver noteikumus saskaņā ar 5.–7. pantu un 9. pantu. Attiecībā uz pagrieziena ātruma indikatoriem šī procedūra ietver noteikumus saskaņā ar II daļas 1.04.–1.06. pantu un 1.08. pantu.

3.	“Pārbaudes sertifikāts” ir dokuments, kurā iekļauj tipa pārbaudes rezultātus.

“Pieteikuma iesniedzējs” vai “ražotājs” ir jebkura juridiska vai fiziska persona, ar kuras vārdu vai nosaukumu, preču zīmi vai jebkuru citu identifikācijas veidu pārbaudei iesniegtā iekārta tiek ražota vai laista tirgū un kura ir atbildīga par visiem jautājumiem saistībā ar tipa pārbaudes un tipa apstiprinājuma procedūru attiecībās ar tehnisko dienestu un apstiprināšanas iestādi.

5.	“Tehniskais dienests” ir institūcija, iestāde vai organizācija, kas veic tipa pārbaudi.

6.	“Ražotāja deklarācija” ir deklarācija, ar ko ražotājs apliecina, ka iekārta atbilst spēkā esošajām minimālajām prasībām un visos aspektos ir identiska pārbaudei iesniegtajam tipam.

“Atbilstības deklarācija” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (*1) ir deklarācija saskaņā ar Direktīvas 1999/5/EK II pielikuma 1. punktu, ar ko ražotājs apliecina attiecīgo izstrādājumu atbilstību minētās direktīvas piemērojamajām prasībām.

8.	“Kompetentā iestāde” ir oficiālā iestāde, kas izsniedz tipa apstiprinājumu.

I DAĻA

Minimālās prasības un pārbaudes nosacījumi attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģu navigācijā izmantotajām radara iekārtām

Saturs

1. pants.

Darbības joma

2. pants.

Radara navigācijas iekārtas uzdevums

3. pants.

Minimālās prasības

4. pants.

Tipa pārbaudes

5. pants.

Tipa pārbaudes pieteikums

6. pants.

Tipa apstiprinājums

7. pants.

Iekārtas marķējums un tipa apstiprinājuma numurs

8. pants.

Ražotāja deklarācija

9. pants.

Apstiprināta tipa iekārtas pārveide

1. pants

Darbības joma

Šie noteikumi paredz minimālās prasības attiecībā uz radara iekārtām, ko lieto navigācijai iekšējo ūdensceļu kuģos, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem pārbauda atbilstību šīm minimālajām prasībām.

2. pants

Radara navigācijas iekārtas uzdevums

Radara navigācijas iekārta atvieglo kuģa navigāciju, nodrošinot skaidru tā atrašanās vietas radara attēlu attiecībā pret bojām, krasta līnijām un navigācijas konstrukcijām, kā arī dodot iespēju droši un laikus atpazīt citus kuģus un šķēršļus, kas atrodas virs ūdens virsmas.

3. pants

Minimālās prasības

Izņemot prasības par elektromagnētisko saderību (Direktīvas 1999/5/EK 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts) un prasības par frekvenču spektra efektīvu izmantošanu, lai novērstu kaitīgus traucējumus, kuras izriet no Direktīvas 1999/5/EK 3. panta 2. punkta, radara navigācijas iekārta, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģos, atbilst Eiropas standarta EN 302194-1:2006 prasībām.

Šā panta 1. punktu piemēro iekšējo ūdensceļu ECDIS iekārtām, ko var darbināt navigācijas režīmā. Turklāt šīm iekārtām ir jāatbilst prasībām, ko paredz iekšējo ūdensceļu ECDIS standarti tādā redakcijā, kāda ir spēkā tipa apstiprinājuma izsniegšanas datumā.

4. pants

Tipa pārbaudes

Atbilstību minimālajām prasībām, kas paredzētas 3. panta 1. punktā, nosaka, veicot tipa pārbaudi.

Ja iekārta iztur tipa pārbaudi, pārbaudes iestāde izsniedz pārbaudes sertifikātu. Ja iekārta neiztur pārbaudi par atbilstību minimālajām prasībām, pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par atteikuma iemesliem.

5. pants

Tipa pārbaudes pieteikums

Pieteikumus radara navigācijas iekārtu tipa pārbaudēm iesniedz tehniskajam dienestam.

Tehniskos dienestus paziņo Eiropas Komisijai.

Katram pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

a)	sīki izstrādāti tehniskie apraksti;

b)	uzstādīšanas un apkopes dokumentu pilns komplekts;

c)	sīki izstrādātas operatora rokasgrāmatas;

d)	īsā operatora rokasgrāmata; un

e)	attiecīgā gadījumā – pierādījumi par iepriekš veiktajām pārbaudēm.

Ja pieteikuma iesniedzējs neplāno, lai atbilstības deklarācija saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK tiktu sagatavota vienlaikus ar tipa apstiprinājumu, atbilstības deklarāciju iesniedz kopā ar tipa pārbaudes pieteikumu.

6. pants

Tipa apstiprinājums

Tipa apstiprinājumu piešķir kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudes sertifikātu. Kompetentā iestāde informē Eiropas Komisiju par iekārtu, kam tā izsniegusi tipa apstiprinājumu. Attiecīgā paziņojumā norāda piešķirto tipa apstiprinājuma numuru, kā arī tipa apzīmējumu, ražotāja nosaukumu, tipa apstiprinājuma turētāja nosaukumu un tipa apstiprinājuma datumu.

Katrai kompetentai iestādei vai tehniskajam dienestam, ko izraudzījusies kompetentā iestāde, ir tiesības jebkurā brīdī atlasīt iekārtas no ražošanas sērijas, lai veiktu pārbaudi.

Ja pārbaude šajās iekārtās atklāj nepilnības, tipa apstiprinājumu var anulēt.

Tipa apstiprinājumu anulē tā iestāde, kura to izdevusi.

7. pants

Iekārtas marķējums un tipa apstiprinājuma numurs

Katram iekārtas komponentam jābūt neizdzēšami marķētam ar:

a)	ražotāja nosaukumu;

b)	iekārtas tirdzniecības nosaukumu;

c)	iekārtas tipu un

d)	sērijas numuru.

Kompetentās iestādes piešķirto tipa apstiprinājuma numuru nenoņemami piestiprina displeja blokam tā, lai tas paliktu skaidri redzams pēc iekārtas uzstādīšanas.

Tipa apstiprinājuma numura salikums: e-NN-NNN

Eiropas Savienība

tipa apstiprinājuma valsts numurs, kur:

01	=	Vācija
02	=	Francija
03	=	Itālija
04	=	Nīderlande
05	=	Zviedrija
06	=	Beļģija
07	=	Ungārija
08	=	Čehijas Republika
09	=	Spānija
11	=	Apvienotā Karaliste
12	=	Austrija
13	=	Luksemburga
14	=	Šveice
17	=	Somija
18	=	Dānija
19	=	Rumānija
20	=	Polija
21	=	Portugāle
23	=	Grieķija
24	=	Īrija
26	=	Slovēnija
27	=	Slovākija
29	=	Igaunija
32	=	Latvija
34	=	Bulgārija
36	=	Lietuva
49	=	Kipra
50	=	Malta

NNN

trīsciparu skaitlis, ko nosaka kompetentā iestāde.

Tipa apstiprinājuma numuru lieto tikai kopā ar tam piesaistīto tipa apstiprinājumu.

Pieteikuma iesniedzējs atbild par tipa apstiprinājuma numura izgatavošanu un piestiprināšanu.

8. pants

Ražotāja deklarācija

Katrai iekārtu vienībai pievieno ražotāja deklarāciju.

9. pants

Apstiprināta tipa iekārtas pārveide

Jebkādi jau apstiprinātā iekārtā izdarīti pārveidojumi izraisa tipa apstiprinājuma anulēšanu. Ja tiek plānoti pārveidojumi, informācija par to rakstveidā jānosūta kompetentajam tehniskajam dienestam.

Kompetentā iestāde, apspriežoties ar tehnisko dienestu, pieņem lēmumu par to, vai tipa apstiprinājums joprojām ir spēkā, vai arī ir nepieciešama apskate vai jauna tipa pārbaude.

Ja veicama jauna tipa pārbaude, piešķir arī jaunu tipa apstiprinājuma numuru.

II DAĻA

Minimālās prasības un pārbaudes nosacījumi attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģos izmantotajiem pagrieziena ātruma indikatoriem

Saturs

1. NODAĻA

Vispārīgi nosacījumi

1.01. pants.

Darbības joma

1.02. pants.

Pagrieziena ātruma indikatora uzdevums

1.03. pants.

Tipa pārbaude

1.04. pants.

Tipa pārbaudes pieteikums

1.05. pants.

Tipa apstiprinājums

1.06. pants.

Iekārtas marķējums un tipa apstiprinājuma numurs

1.07. pants.

Ražotāja deklarācija

1.08. pants.

Apstiprināta tipa iekārtas pārveide

2. NODAĻA

Vispārīgās minimālās prasības pagrieziena ātruma indikatoriem

2.01. pants.

Uzbūve un konstrukcija

2.02. pants.

Neīstās emisijas un elektromagnētiskā saderība

2.03. pants.

Darbība

2.04. pants.

Darbības instrukcijas

2.05. pants.

Sensora uzstādīšana

3. NODAĻA

Minimālās ekspluatācijas prasības pagrieziena ātruma indikatoriem

3.01. pants.

Pagrieziena ātruma indikatora darbgatavība

3.02. pants.

Pagrieziena ātruma norādīšana

3.03. pants.

Rādītāju diapazoni

3.04. pants.

Norādītā pagrieziena ātruma precizitāte

3.05. pants.

Jutīgums

3.06. pants.

Darbības uzraudzīšana

3.07. pants.

Nejutīgums pret citām parastajām kuģa kustībām

3.08. pants.

Nejutīgums pret magnētiskajiem laukiem

3.09. pants.

Atkarīgie indikatori

4. NODAĻA

Minimālās tehniskās prasības pagrieziena ātruma indikatoriem

4.01. pants.

Darbība

4.02. pants.

Amortizatori

4.03. punkts.

Papildu iekārtu pievienošana

5. NODAĻA

Pārbaudes nosacījumi un procedūras pagrieziena ātruma indikatoriem

5.01. pants.

Drošums, slogojamība un elektromagnētiskā saderība

5.02. pants.

Neīstās emisijas

5.03. pants.

Pārbaudes procedūra

Papildinājums.

Maksimālās tolerances pagrieziena ātruma indikatoru kļūdu noteikšanā

1. NODAĻA

Vispārīgi nosacījumi

1.01. pants

Darbības joma

Šie noteikumi paredz minimālās prasības attiecībā uz pagrieziena ātruma indikatoriem, ko lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem pārbauda atbilstību šīm minimālajām prasībām.

1.02. pants

Pagrieziena ātruma indikatora uzdevums

Pagrieziena ātruma indikators ir paredzēts, lai atvieglotu radara navigāciju un lai noteiktu un norādītu kuģa pagrieziena ātrumu uz kreisā vai labā borta pusi.

1.03. pants

Tipa pārbaude

Atbilstību minimālajām prasībām pagrieziena ātruma indikatoriem, kas paredzētas 2.–4. nodaļā, nosaka, veicot tipa pārbaudi.

Ja iekārta iztur tipa pārbaudi, tehniskais dienests izsniedz pārbaudes sertifikātu. Ja iekārta neiztur pārbaudi par atbilstību minimālajām prasībām, pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par atteikuma iemesliem.

1.04. pants

Tipa pārbaudes pieteikums

Pieteikumus pagrieziena ātruma indikatora tipa pārbaudēm iesniedz tehniskajam dienestam.

Tehniskos dienestus paziņo Eiropas Komisijai.

Katram pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

a)	sīki izstrādāti tehniskie apraksti;

b)	uzstādīšanas un apkopes dokumentu pilns komplekts;

c)	ekspluatācijas instrukcijas.

Pārbaudes ceļā pieteikuma iesniedzējs nosaka vai liek noteikt, vai iekārta atbilst šajos noteikumos paredzētajām minimālajām prasībām.

Pārbaudes rezultātus un mērījumu ziņojumus pievieno pieteikumam.

Kompetentai iestādei šie dokumenti un pārbaudes laikā iegūtā informācija ir jāsaglabā.

1.05. pants

Tipa pārbaude

Tipa apstiprinājumu piešķir kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudes sertifikātu.

Kompetentā iestāde informē Eiropas Komisiju par iekārtu, ko tā apstiprinājusi. Attiecīgā paziņojumā norāda piešķirto tipa apstiprinājuma numuru, kā arī tipa apzīmējumu, ražotāja nosaukumu, tipa apstiprinājuma turētāja nosaukumu un tipa apstiprinājuma datumu.

Katrai kompetentai iestādei vai tehniskajam dienestam, ko izraudzījusies kompetentā iestāde, ir tiesības jebkurā brīdī atlasīt iekārtas no ražošanas sērijas, lai veiktu pārbaudi.

Ja pārbaude atklāj nepilnības šajās iekārtās, tipa apstiprinājumu var anulēt.

Tipa apstiprinājumu anulē tā iestāde, kura to izdevusi.

1.06. pants

Iekārtas marķējums un tipa apstiprinājuma numurs

Katram iekārtas komponentam jābūt neizdzēšami marķētam ar:

a)	ražotāja nosaukumu;

b)	iekārtas tirdzniecības nosaukumu;

c)	iekārtas tipu un

d)	sērijas numuru.

Kompetentās iestādes piešķirto tipa apstiprinājuma numuru nenoņemami piestiprina vadības blokam tā, lai tas paliktu skaidri redzams pēc iekārtas uzstādīšanas.

Tipa apstiprinājuma numura salikums: e-NN-NNN

Eiropas Savienība

tipa apstiprinājuma valsts kods, kur

01	=	Vācija
02	=	Francija
03	=	Itālija
04	=	Nīderlande
05	=	Zviedrija
06	=	Beļģija
07	=	Ungārija
08	=	Čehijas Republika
09	=	Spānija
11	=	Apvienotā Karaliste
12	=	Austrija
13	=	Luksemburga
14	=	Šveice
17	=	Somija
18	=	Dānija
19	=	Rumānija
20	=	Polija
21	=	Portugāle
23	=	Grieķija
24	=	Īrija
26	=	Slovēnija
27	=	Slovākija
29	=	Igaunija
32	=	Latvija
34	=	Bulgārija
36	=	Lietuva
49	=	Kipra
50	=	Malta

NNN

trīsciparu skaitlis, ko nosaka kompetentā iestāde.

Tipa apstiprinājuma numuru lieto tikai kopā ar tam piesaistīto tipa apstiprinājumu.

Pieteikuma iesniedzējs atbild par tipa apstiprinājuma numura izgatavošanu un piestiprināšanu.

1.07. pants

Ražotāja deklarācija

Katrai iekārtu vienībai pievieno ražotāja deklarāciju.

1.08. pants

Apstiprināta tipa iekārtas pārveide

Jebkādi jau apstiprinātā iekārtā izdarīti pārveidojumi izraisa tipa apstiprinājuma anulēšanu.

Ja tiek plānoti pārveidojumi, informācija par to rakstveidā jānosūta kompetentam tehniskajam dienestam.

Kompetentā iestāde, apspriežoties ar tehnisko dienestu, pieņem lēmumu par to, vai tipa apstiprinājums joprojām ir spēkā, vai arī ir nepieciešama apskate vai jauna tipa pārbaude.

Ja veicama jauna tipa pārbaude, piešķir arī jaunu tipa apstiprinājuma numuru.

2. NODAĻA

Vispārīgās minimālās prasības pagrieziena ātruma indikatoriem

2.01. pants

Uzbūve un konstrukcija

Pagrieziena ātruma indikatoriem jābūt piemērotiem darbībai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem.

Iekārtas uzbūvei un konstrukcijai gan mehāniskā, gan elektriskā ziņā jāatbilst jaunākajām labas mašīnbūves prasībām.

Lai gan II pielikumā vai šajā pielikumā nav nekādu īpašu noteikumu, uz energoapgādi, drošumu, kuģu iekārtu savstarpējo interferenci, kompasa drošo attālumu, izturību pret klimatisko iedarbību, mehānisko izturību, vides iedarbību, dzirdamu trokšņa emisiju un iekārtas marķējumiem attiecas Eiropas standartā EN 60945:2002 iekļautās prasības un pārbaudes metodes.

Turklāt iekārtai ir jāatbilst visām šā pielikuma prasībām apkārtējā gaisa temperatūrā no 0 °C līdz 40 °C.

2.02. pants

Neīstās emisijas un elektromagnētiskā saderība

Vispārīgās prasības

Pagrieziena ātruma indikatoriem ir jāatbilst prasībām, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvā 2004/108/EK (*2) par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību, un par Direktīvas 89/336/EEK atcelšanu.

Neīstās emisijas

Frekvenču diapazonos no 156 līdz 165 MHz, no 450 līdz 470 MHz un no 1,53 līdz 1,544 GHz lauka stiprums nedrīkst pārsniegt 15 μV/m vērtību. Šīs lauka stipruma vērtības attiecas uz 3 metru pārbaudes attālumu no pārbaudāmās iekārtas.

2.03. pants

Darbība

Iekārtai nedrīkst būt vairāk vadības mehānismu, kā tas nepieciešams tās pareizai darbībai.

Vadības mehānismu konstrukcijai un marķējumiem un rīcībai ar tiem jābūt tādai, lai nodrošinātu to vienkāršu, nepārprotamu un ātru darbību. To izkārtojumam jābūt tādam, lai pēc iespējas novērstu kļūdas darbībā.

Vadības mehānismiem, kas nav nepieciešami parastajā darbībā, nav jābūt viegli aizsniedzamiem.

Visiem vadības mehānismiem un indikatoriem jābūt ar simboliem vai marķējumiem angļu valodā. Simboliem jāatbilst Eiropas standarta EN 60417:1998 prasībām.

Visiem cipariem un burtiem jābūt vismaz 4 mm augstiem. Ja ir iespējams apliecināt, ka tehnisku iemeslu dēļ 4 mm augsti cipari un burti nav iespējami, un ja darbības nolūkā ir pieņemami mazāki cipari un burti, ir pieļaujams samazinājums līdz 3 mm.

Iekārtai jābūt konstruētai tā, lai kļūdas darbībā nevarētu izraisīt tās atteici.

Visām funkcijām, kas pārsniedz minimālās prasības vai ir ārpus tām, tādām kā ierīces savienošanai ar citām iekārtām, jābūt nodrošinātām tā, lai iekārta visos apstākļos atbilstu minimālajām prasībām.

2.04. pants

Darbības instrukcijas

Katra iekārta ir nodrošināta ar detalizētu operatora rokasgrāmatu. Tā ir pieejama angļu, franču, nīderlandiešu un vācu valodā un ietver vismaz:

a)	informāciju par iedarbināšanu un darbību;

b)	informāciju par tehnisko apkopi un apkalpošanu;

c)	vispārīgus norādījumus attiecībā uz drošumu.

2.05. pants

Sensora uzstādīšana

Uzstādīšanas virzienu attiecībā pret ķīļa līniju norāda uz pagrieziena ātruma indikatora sensora bloka. Dod uzstādīšanas norādījumus, lai nodrošinātu maksimālo nejutīgumu pret citām parastajām kuģa kustībām.

3. NODAĻA

Minimālās ekspluatācijas prasības pagrieziena ātruma indikatoriem

3.01. pants

Pagrieziena ātruma indikatora darbgatavība

Sākot no aukstās palaides, pagrieziena ātruma indikatoram jābūt pilnīgā darbgatavībā 4 minūšu laikā un jādarbojas nepieciešamās precizitātes tolerances robežās.

Brīdinājuma signālam jānorāda, ka indikators ir ieslēgts. Jābūt iespējai pagrieziena ātruma indikatoru gan novērot, gan darbināt vienlaikus.

Bezvadu tālvadības pultis nav atļautas.

3.02. pants

Pagrieziena ātruma norādīšana

Pagrieziena ātrumu norāda uz lineāras graduētas skalas, kuras nulles punkts atrodas vidū. Jābūt iespējai nolasīt pagrieziena ātruma virzienu un apmēru ar nepieciešamo precizitāti. Nav atļauti citi indikatori, kā tikai adatu indikatori un joslu diagrammas.

Indikatora skalai jābūt vismaz 20 cm garai, un tā var būt apaļa vai taisna.

Taisnas skalas drīkst uzstādīt tikai horizontāli.

Tikai un vienīgi digitālie indikatori nav pieļaujami.

3.03. pants

Rādītāju diapazoni

Pagrieziena ātruma indikatoriem var būt viens vai vairāki rādītāju diapazoni. Ieteicami ir šādi rādītāju diapazoni:

30	°/min.
60	°/min.
90	°/min.
180	°/min.
300	°/min.

3.04. pants

Norādītā pagrieziena ātruma precizitāte

Norādītais pagrieziena ātrums nedrīkst atšķirties vairāk kā par 2 % no izmērāmās maksimālās vērtības, vai arī vairāk kā par 10 % no faktiskās vērtības, atkarībā no tā, kura ir lielāka (skatīt papildinājumu).

3.05. pants

Jutīgums

Darbības slieksnim jābūt mazākam vai vienādam ar izmaiņu leņķiskajā ātrumā, kas līdzvērtīga l % no norādītās vērtības.

3.06. pants

Darbības uzraudzīšana

Ja pagrieziena ātruma indikators nedarbojas nepieciešamās precizitātes diapazonā, tas ir jānorāda.

Ja izmanto žiroskopu, indikatoram jāsignalizē par jebkuru kritisku žiroskopa rotācijas ātruma kritumu. Kritisks žiroskopa rotācijas ātruma kritums ir tāds, kas pazemina precizitāti par 10 %.

3.07. pants

Nejutīgums pret citām parastajām kuģa kustībām

Kuģa sāniskā zvalstīšanās līdz 10° pie pagrieziena ātruma līdz 4° sekundē nedrīkst ierosināt kļūdas rādītājos, kuras pārsniedz noteiktās tolerances.

Triecieni, piemēram, tādi, kas var rasties pietauvošanās gadījumā, nedrīkst ierosināt kļūdas rādītājos, kuras pārsniedz noteiktās tolerances.

3.08. pants

Nejutīgums pret magnētiskajiem laukiem

Pagrieziena ātruma indikatoram jābūt nejutīgam pret magnētiskajiem laukiem, kādi tipiski rodas uz kuģa.

3.09. pants

Atkarīgie indikatori

Atkarīgajiem indikatoriem ir jāatbilst visām prasībām, kādas piemēro pagrieziena ātruma indikatoriem.

4. NODAĻA

Minimālās tehniskās prasības pagrieziena ātruma indikatoriem

4.01. pants

Darbība

Visām vadības ierīcēm jābūt izkārtotām tā, lai to darbības laikā nekāda informācija netiktu apslēpta skatam un radara navigācija netiktu pasliktināta.

Visām vadības ierīcēm un indikatoriem jābūt aprīkotiem ar nemirgojošu apgaismojuma avotu, kas piemērots visos apkārtējās vides apgaismes apstākļos un ir noregulējams līdz pat nullei ar neatkarīgas vadības ierīces palīdzību.

Vadības ierīču regulēšanai jābūt tādai, lai kustībai uz labo pusi vai uz augšu būtu pozitīva ietekme uz maināmo lielumu, savukārt kustībai uz kreiso pusi vai uz leju – negatīva.

Ja tiek izmantotas nospiežamas vadības pogas, jābūt iespējai tās atrast un darbināt ar skārienu. Tām jābūt arī ar skaidri uztveramu kontakta atslābinājumu. Ja spiedpogām ir vairākas funkcijas, jābūt redzamam, kurš hierarhijas līmenis ir aktivizēts.

4.02. pants

Amortizatori

Sensora sistēmai jābūt amortizētai attiecībā uz kritiskajām vērtībām. Amortizēšanas konstante (63 % no robežvērtības) nedrīkst pārsniegt 0,4 sekundes.

Indikatoram jābūt amortizētam attiecībā uz kritiskajām vērtībām.

Vadības ierīces amortizācijas palielināšanai ir atļautas.

Amortizācijas konstante nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt 5 sekundes.

4.03. pants

Papildu iekārtu pievienošana

Ja pagrieziena ātruma indikatoru var pievienot atkarīgajiem indikatoriem vai tamlīdzīgām iekārtām, pagrieziena ātruma indikācijai ir jāpaliek lietojamai kā analogam elektriskam signālam. Turklāt pagrieziena ātruma indikatoram var būt digitāla saskarne atbilstoši 2. punktam.

Pagrieziena ātrumu joprojām norāda ar galvanisko zemējuma izolāciju un spriegumu, kas līdzvērtīgs 20 mV/°/min ± 5 % analogajam spriegumam, un ar maksimālo iekšējo pretestību 100 Ω.

Kad kuģis griežas uz labā borta pusi, polaritātei jābūt pozitīvai; kad kuģis griežas uz kreisā borta pusi – negatīvai.

Darbības slieksnis nedrīkst pārsniegt 0,3°/minūtē.

Nulles kļūda nedrīkst pārsniegt 1°/minūtē pie temperatūras no 0 °C līdz 40 °C.

Indikatoram esot ieslēgtam un sensoram – nepakļautam kustības iedarbībai, neīstais spriegums pie izvada signāla, kas noteikts ar 10 Hz apejas joslas zemas apejas filtru, nedrīkst pārsniegt 10 mV.

Pagrieziena ātruma signāls jāuztver bez papildu amortizācijas ārpus 4.02. panta 1. punktā noteiktajām robežvērtībām.

Digitālā saskarne jāveido saskaņā ar Eiropas standartiem EN 61162-1:2008, EN 61162-2:1998 un EN 61162-3:2008.

Jābūt ārējam avārijas slēdzim. Slēdzis jāuzstāda kā galvaniskas izolācijas automātiskais slēdzis, kas paredzēts indikatoram.

Ārējo avārijas slēdzi iedarbina kontaktu saslēgšanās:

a)	ja pagrieziena ātruma indikators ir atvienots vai

b)	ja pagrieziena ātruma indikators nedarbojas, vai

c)	ja pēc pārmērīgas kļūdas reaģējusi darbības vadības ierīce (3.06. pants).

5. NODAĻA

Pārbaudes nosacījumi un procedūras pagrieziena ātruma indikatoriem

5.01. pants

Drošums, slogojamība un elektromagnētiskā saderība

Energoapgāde, drošums, uz kuģa esošu iekārtu savstarpēji radīti traucējumi, kompasa drošais attālums, izturība pret klimatisko apstākļu iedarbību, mehāniskā izturība, vides iedarbība, dzirdamo trokšņu emisija un elektromagnētiskā saderība ir jātestē saskaņā ar Eiropas standartu EN 60945:2002.

5.02. pants

Neīstās emisijas

Neīstās emisijas mēra saskaņā ar Eiropas standartu EN 60945:2002 no 30 līdz 2000 MHz frekvenču diapazonā.

Jāizpilda 2.02. panta 2. punkta prasības.

5.03. pants

Pārbaudes procedūra

Pagrieziena ātruma indikatorus pārbauda nominālos un robežapstākļos. Tādēļ darba sprieguma un apkārtējā gaisa temperatūras iedarbību pārbauda līdz pat paredzētajai robežvērtībai.

Papildus izmanto radioraidītājus, lai indikatoru tuvumā izveidotu maksimālos magnētiskos laukus.

Šā panta 1. punktā raksturotajos apstākļos indikatora kļūdām jāpaliek pielikumā norādītās tolerances robežās.

Jāizpilda visas 2.–4. nodaļas minimālās prasības.

Papildinājums

1. attēls

Maksimālās tolerances pagrieziena ātruma indikatoru kļūdu noteikšanā

III DAĻA

Prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģos izmantoto radara iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanu un veiktspējas pārbaudēm

Saturs

1. pants.

Vispārīgās prasības

2. pants.

Apstiprinātie specializētie uzņēmumi

3. pants.

Prasības attiecībā uz kuģa energoapgādi

4. pants.

Radara antenas uzstādīšana

5. pants.

Displeja bloka un vadības bloka uzstādīšana

6. pants.

Pagrieziena ātruma indikatora uzstādīšana

7. pants.

Stāvokļa sensora uzstādīšana

8. pants.

Uzstādīšanas un veiktspējas pārbaude

9. pants.

Uzstādīšanas un veiktspējas sertifikāts

1. pants

Vispārīgās prasības

Radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatora sistēmu uzstādīšanai un veiktspējas pārbaudēm jānotiek saskaņā ar šādiem noteikumiem.

Tikai iekārtas, kas apstiprinātas ar

tipa apstiprinājumu saskaņā ar

aa)	I daļas 6. pantu vai

bb)	II daļas 1.05. pantu vai

b)	tipa apstiprinājumu, kas atzīts par līdzvērtīgu saskaņā ar VI daļu un

c)	kam ir piestiprināts atbilstošs tipa apstiprinājuma numurs,

drīkst atļaut uzstādīt.

2. pants

Apstiprinātie specializētie uzņēmumi

Radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanu, nomaiņu, remontu vai tehnisko apkopi veic tikai specializēti uzņēmumi, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Kompetentās iestādes, kas atbildīgas par apstiprināšanu, jāpaziņo Eiropas Komisijai.

Kompetentā iestāde var apstiprinājumu anulēt.

Kompetentā iestāde tūlīt informē Eiropas Komisiju par specializētajiem uzņēmumiem, ko tā apstiprinājusi.

3. pants

Prasības attiecībā uz kuģa energoapgādi

Visiem radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru barošanas kabeļiem jābūt pašiem ar savām drošības ierīcēm un pēc iespējas jābūt bezatteices kabeļiem.

4. pants

Radara antenas uzstādīšana

Radara antena jāuzstāda pēc iespējas tuvu kuģa priekšgala un pakaļgala līnijai. Antenas tuvumā nedrīkst būt tādi šķēršļi, kas varētu izraisīt viltus atbalsis vai nevēlamas ēnas; ja nepieciešams, antena jāuzstāda bākā. Radara antenas stiprinājumiem un nostiprinājumam darba stāvoklī jābūt pietiekami stabilam, lai radara navigācijas iekārta varētu darboties vajadzīgās precizitātes robežās.

Pēc tam, kad leņķiskās kļūmes uzstādījumā ir izlabotas un iekārta ir ieslēgta, starpība starp centra līniju un priekšgala un pakaļgala līniju nedrīkst būt lielāka par vienu grādu.

5. pants

Displeja bloka un vadības bloka uzstādīšana

Displeja bloks un vadības bloks jāuzstāda stūres mājā tā, lai radara attēla novērtēšana un radara navigācijas iekārtas darbība neradītu nekādas grūtības. Radara attēla azimutālajai orientācijai jāatbilst parastajiem apkārtnes apstākļiem. Turētājiem un regulējamiem statīviem jābūt konstruētiem tā, lai tos varētu nostiprināt jebkurā stāvoklī bez vibrācijas.

Radara navigācijas laikā mākslīgais apgaismojums nedrīkst atstaroties radara operatora virzienā.

Ja vadības bloks nav displeja bloka daļa, tam jāatrodas apvalkā viena metra attālumā no displeja bloka. Bezvadu tālvadības pultis nav atļautas.

Ja ir uzstādīti atkarīgie indikatori, tiem jāatbilst prasībām, kas attiecas uz navigācijas radara iekārtām.

6. pants

Pagrieziena ātruma indikatora uzstādīšana

Pagrieziena ātruma indikatoram jāatrodas stūrmaņa priekšā un viņa redzamības zonā.

Sensora sistēma jāuzstāda pēc iespējas tālāk uz kuģa vidu, horizontāli un izlīdzināti ar kuģa priekšgala un pakaļgala līniju. Uzstādīšanas vietai jābūt pēc iespējas nepakļautai vibrācijām un pakļautai tikai nelielām temperatūras svārstībām. Indikatora bloks pēc iespējas jāuzstāda tieši virs radara displeja.

Ja ir uzstādīti atkarīgie indikatori, tiem jāatbilst prasībām, kas attiecas uz pagrieziena ātruma indikatoriem.

7. pants

Stāvokļa sensora uzstādīšana

Attiecībā uz iekšējo ūdensceļu ECDIS iekārtām, kas darbojas navigācijas režīmā, stāvokļa sensors (piemēram, DGPS antena) jāuzstāda tā, lai nodrošinātu to, ka tas strādā ar iespējami lielāku precizitātes pakāpi, un lai to negatīvi neietekmētu uz kuģa esošās virsbūves un pārraidīšanas iekārtas.

8. pants

Uzstādīšanas un veiktspējas pārbaude

Pirms iekārtu pirmo reizi ieslēdz pēc uzstādīšanas vai pēc Kopienas sertifikāta atjaunošanas vai tā termiņa pagarināšanas (izņemot gadījumus atbilstīgi II pielikuma 2.09. panta 2. punktam), vai arī pēc katras kuģa pārbūves, kas var ietekmēt iekārtu ekspluatācijas apstākļus, kompetentajai iestādei vai tehniskajam dienestam, ko izraudzījusies kompetenta iestāde, vai uzņēmumam, kas apstiprināts saskaņā ar 2. pantu, ir jāveic uzstādīšanas un veiktspējas pārbaude. Šajā nolūkā jāievēro turpmākie nosacījumi:

a)	energoapgādei jābūt ar atsevišķu drošības ierīci;

b)	darba spriegumam jābūt tolerances robežās;

c)	vadojumam un slēguma shēmai jāatbilst II pielikuma noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, ADN;

d)	antenas apgriezienu skaitam jāsasniedz vismaz 24 apgriezieni minūtē;

e)	antenas tuvumā nedrīkst būt tādu šķēršļu, kas pasliktinātu navigāciju;

f)	antenas drošības slēdzim, ja tāds ir uzstādīts, jābūt labā darba kārtībā;

g)	displeja bloku, pagrieziena ātruma indikatoru un vadības bloku izkārtojumam jābūt ergonomiskam un viegli lietojamam;

h)	radara navigācijas iekārtas centra līnija nedrīkst novirzīties no kuģa priekšgala un pakaļgala līnijas vairāk kā par vienu grādu;

i)	diapazona un azimutālo displeju precizitātei ir jāatbilst prasībām (rādītāji, izmantojot zināmus mērķus);

j)	linearitātei īsajos diapazonos jābūt pareizai (stumšana un vilkšana);

k)	displejā redzamajam minimālajam diapazonam jābūt 15 metri vai īsākam;

l)	attēla centram jābūt redzamam, un tā diametrs nedrīkst pārsniegt 1 mm;

m)	viltus atbalsis, ko izraisa atstarojumi, un nevēlamas ēnas uz centra līnijas nedrīkst rasties vai nedrīkst pasliktināt navigācijas drošumu;

n)	jūras traucējumu un lietus traucējumu dzēšanas ierīcēm (STC un FTC iepriekš iestatīti) un ar tām saistītajiem vadības mehānismiem jādarbojas pareizi;

o)	pastiprinājuma regulētājam jābūt labā darba stāvoklī;

p)	fokusam un attēla izšķirtspējai jābūt pareizai;

q)	kuģa pagrieziena virzienam jābūt tādam, kā norādīts pagrieziena ātruma indikatorā, un nulles stāvoklim pie “taisni uz priekšu” jābūt pareizam;

r)	radara navigācijas iekārta nedrīkst būt jutīga pret kuģa radioierīču pārraidēm vai pret traucējumiem, ko izraisa citi avoti uz kuģa;

s)	radara navigācijas iekārta vai pagrieziena ātruma indikators nedrīkst radīt traucējumus citām kuģa iekārtām;

turklāt iekšējo ūdensceļu ECDIS iekārtas gadījumā:

t)	statistiskā stāvokļa kļūda, kas ietekmē karti, nedrīkst pārsniegt 2 m;

u)	statistiskās fāzes leņķa kļūda, kas ietekmē karti, nedrīkst pārsniegt vienu grādu.

9. pants

Uzstādīšanas un veiktspējas sertifikāts

Pēc sekmīgas pārbaudes pabeigšanas saskaņā ar 8. pantu kompetentā iestāde, tehniskais dienests vai apstiprinātais uzņēmums izsniedz sertifikātu, pamatojoties uz paraugu, kas noteikts IV daļā. Šis sertifikāts ir pastāvīgi jāglabā uz kuģa.

Ja pārbaudes nosacījumi nav izpildīti, jāsastāda nepilnību saraksts. Jebkurš esošs sertifikāts ir jāanulē, vai arī tehniskajam dienestam vai apstiprinātajam uzņēmumam tas jānosūta kompetentajai iestādei.

IV DAĻA

(PARAUGS)

Iekšējo ūdensceļu kuģos izmantoto radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanas un veiktspējas sertifikāts

Kuģa nosaukums/tips: …

Eiropas kuģa identifikācijas numurs: …

Kuģa īpašnieks: …

Vārds, uzvārds / nosaukums: …

Adrese: …

Radara navigācijas iekārta Skaits: …

Nr. p.k.	Tips	Ražotājs	Tipa apstiprinājuma numurs	Sērijas numurs

Pagrieziena ātruma indikatori Skaits: …

Nr. p.k.	Tips	Ražotājs	Tipa apstiprinājuma numurs	Sērijas numurs

Ar šo tiek apstiprināts, ka šā kuģa radara navigācijas iekārta un pagrieziena ātruma indikatori atbilst Direktīvas 2006/87/EK IX pielikuma III daļas prasībām par uzstādīšanas un veiktspējas pārbaudi radara navigācijas sistēmām un pagrieziena ātruma indikatoriem, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģos.

Apstiprinātais specializētais uzņēmums / tehniskais dienests / kompetentā iestāde (*3)

Nosaukums:…

Adrese:…

Zīmogs (spiedogs) Vieta … Datums …

Paraksts

V DAĻA

(PARAUGS)

Kompetento iestāžu saraksts radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru tipa apstiprināšanai

Valsts	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese
Beļģija
Bulgārija
Dānija
Vācija
Igaunija
Somija
Francija
Grieķija
Itālija
Īrija
Latvija
Lietuva
Luksemburga
Malta
Nīderlande
Austrija
Polija
Portugāle
Rumānija
Zviedrija
Šveice
Spānija
Slovākija
Slovēnija
Čehijas Republika
Ungārija
Apvienotā Karaliste
Kipra
Ja nav norādīta neviena iestāde, attiecīgā valsts nav izraudzījusi kompetento iestādi.

Apstiprināto radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru saraksts

Nr. p.k.	Tips	Ražotājs	Tipa apstiprinājuma turētājs	Tipa apstiprinājuma datums	Kompetentā iestāde	Tipa apstiprinājuma numurs

To radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru saraksts, kas apstiprināti, pamatojoties uz līdzvērtīgiem tipa apstiprinājumiem

Nr. p.k.	Tips	Ražotājs	Tipa apstiprinājuma turētājs	Tipa apstiprinājuma datums	Kompetentā iestāde	Tipa apstiprinājuma numurs

To specializēto uzņēmumu saraksts, kas apstiprināti radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanai vai nomaiņai

Beļģija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Bulgārija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Dānija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Vācija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Igaunija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Somija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Francija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Grieķija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Itālija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Īrija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Latvija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Lietuva

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Luksemburga

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Malta

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Nīderlande

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Austrija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Polija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Portugāle

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Rumānija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Zviedrija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Šveice

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Spānija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Slovākija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Slovēnija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Čehijas Republika

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Ungārija

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Apvienotā Karaliste

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

Kipra

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese

Ja nav norādīts neviens apstiprinātais uzņēmums, šajā valstī nevienam uzņēmumam nav piešķirts apstiprinājums.

To pārbaudes iestāžu saraksts, kas izraudzītas radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru tipa pārbaudēm

Nr. p.k.	Nosaukums	Adrese	Tālruņa numurs	E-pasta adrese	Valsts

VI DAĻA

Līdzvērtīgs aprīkojums

Radara navigācijas iekārtas: tipa apstiprinājumi, pamatojoties uz Reinas kuģniecības centrālās komisijas 1989. gada 19. maija Rezolūciju 1989-II-33, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2008. gada 27. novembra Rezolūciju 2008-II-11 (*4).

Pagrieziena ātruma indikatori: tipa apstiprinājumi, pamatojoties uz Reinas kuģniecības centrālās komisijas 1989. gada 19. maija Rezolūciju 1989-II-34, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2008. gada 27. novembra Rezolūciju 2008-II-11 (*4)

Radara navigācijas iekārtas un pagrieziena ātruma indikatori, kas uzstādīti un darbojas atbilstoši Reinas kuģniecības centrālās komisijas 1989. gada 19. maija Rezolūcijai 1989-II-35, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2008. gada 27. novembra Rezolūciju 2008-II-11 (*4)

(*1) OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.

(*2) OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.

(*3) Nevajadzīgo svītrot.

(*4) Prasības radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanai un darbībai, kuģojot pa Reinu.