16.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/1

(1)

Izmantojot iekšējā tirgus sniegtās iespējas, uzņēmumi aizvien vairāk paplašina savu darbību pāri valstu robežām. Pārrobežu sabiedrību grupās, kā arī daudzās pārstrukturēšanas darbībās, piemēram, uzņēmumu apvienošanās un sadalīšana, ir iesaistītas sabiedrības no dažādām dalībvalstīm. Līdz ar to arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc piekļuves informācijai par sabiedrībām pārrobežu situācijās. Tomēr oficiāla informācija par sabiedrībām ne vienmēr ir tūlīt pieejama pārrobežu mērogā.

(2)

Padomes Vienpadsmitajā direktīvā 89/666/EEK (1989. gada 21. decembris) par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti (3), ir noteikts to dokumentu un ziņu saraksts, kas sabiedrībām jādara zināmas savas filiāles reģistram. Tomēr reģistriem nav juridisku saistību apmainīties ar datiem par ārvalstu sabiedrību filiālēm. Tas rada juridisko nenoteiktību trešām personām, jo, kaut arī sabiedrība ir svītrota no reģistra, tās filiāle var turpināt darboties.

(3)

Tādas darbības kā sabiedrību pārrobežu apvienošanās ir padarījušas uzņēmējdarbības reģistru ikdienas savstarpējo sadarbību par nepieciešamību. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/56/EK (2005. gada 26. oktobris) par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (4) paredz reģistru pārrobežu sadarbību. Tomēr nav tādu saziņas kanālu, kas varētu paātrināt procedūru norisi, palīdzēt pārvarēt valodu barjeru un palielināt juridisko noteiktību.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/101/EK (2009. gada 16. septembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (5), ir noteikts, inter alia, ka reģistrā uzglabātajiem dokumentiem un ziņām var piekļūt gan papīra formā, gan elektroniski. Tomēr iedzīvotājiem un sabiedrībām meklējumi reģistrā jāveic katrā valstī atsevišķi, jo pašreizējā brīvprātīgā reģistru sadarbība ir izrādījusies nepietiekama.

(5)

Komisijas paziņojumā “Akts par vienoto tirgu” centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpēja savienojamība ir noteikta kā viens no nepieciešamajiem pasākumiem uzņēmējdarbībai draudzīgākas tiesiskās un fiskālās vides veidošanai. Šai savienojamībai būtu jāveicina Eiropas sabiedrību konkurētspēja, samazinot administratīvo slogu un palielinot juridisko noteiktību, tādējādi sekmējot globālās ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanu, kas ir viena no programmas “Eiropa 2020” prioritātēm. Tai būtu arī jāuzlabo pārrobežu sakari starp reģistriem, izmantojot inovācijas informācijas un komunikāciju tehnoloģijā.

(6)

Padomes 2010. gada 25. maija secinājumos par uzņēmējdarbības reģistru savstarpējo savienojamību apstiprināts, ka piekļuves uzlabošana atjauninātai un ticamai informācijai par sabiedrībām rosinātu lielāku tirgus uzticību, sekmētu ekonomikas atlabšanu un palielinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

(7)

Eiropas Parlaments 2010. gada 7. septembra rezolūcijā par uzņēmējdarbības reģistru savstarpēju savienojamību (6) uzsvēra, ka projekta potenciālu dziļākai Eiropas Ekonomikas zonas integrācijai var pilnīgi izmantot tikai tad, ja tīklā iesaistās visas dalībvalstis.

(8)

Eiropas daudzgadu e-tiesiskuma rīcības plānā 2009.–2013. gadam (7) ir paredzēts izveidot Eiropas e-tiesiskuma portālu (“portāls”), kas darbotos kā vienots Eiropas elektroniskās piekļuves punkts juridiskajai informācijai, tiesu un administratīvajam iestādēm, reģistriem, datubāzēm un citiem pakalpojumiem, un tajā norādīts, ka centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējā savienojamība ir svarīga.

(9)

Pārrobežu piekļuvi uzņēmējdarbības informācijai par sabiedrībām un to filiālēm, kas atvērtas citās dalībvalstīs, iespējams uzlabot tikai tādā gadījumā, ja visas dalībvalstis piedalās elektroniskas saziņas nodrošināšanā starp reģistriem un informācijas pārsūtīšanā individuāliem lietotājiem visā Savienībā standartizētā veidā, izmantojot identisku saturu un savstarpēji savietojamas tehnoloģijas. Šāda reģistru savstarpējā savienojamība būtu jānodrošina dalībvalstu reģistriem (“valstu reģistri”), sniedzot pakalpojumus, kuriem būtu jāveido saskarnes ar Eiropas centrālo platformu (“platforma”). Platformai vajadzētu būt centralizētam informācijas tehnoloģiju rīku kopumam, kas iekļauj pakalpojumus, un tai būtu jāveido vienota saskarne. Šī saskarne būtu jāizmanto visiem valstu reģistriem. Platformai būtu arī jāsniedz pakalpojumi, kas veido saskarni ar portālu, kurš darbojas kā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts, un ar dalībvalstu izveidotajiem papildu piekļuves punktiem. Šī platforma būtu jāuzskata vienīgi par reģistru savstarpējas savienojamības instrumentu, nevis par patstāvīgu struktūru, kurai ir juridiskas personas statuss. Pamatojoties uz vienotiem identifikācijas numuriem, platformai būtu jāspēj izplatīt informāciju no katras dalībvalsts reģistriem uz citu dalībvalstu kompetentajiem reģistriem standarta ziņojuma formātā (elektroniskā formā ziņojumiem, ar kuriem apmainās informācijas tehnoloģiju sistēmas, piemēram, XML) un attiecīgās valodas versijā.

(10)

Šīs direktīvas mērķis nav izveidot centralizētu reģistru datubāzi, kurā glabā būtisku informāciju par sabiedrībām. Centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas (“reģistru savstarpējās savienojamības sistēma”) īstenošanas posmā būtu jānosaka tikai tāds datu kopums, kas nepieciešams platformas pareizai darbībai. Šiem datiem jo īpaši vajadzētu ietvert darbības datus, vārdnīcas un glosārijus. Tas būtu jānosaka, ņemot vērā arī vajadzību nodrošināt reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas efektīvu darbību. Šie dati būtu jāizmanto tam, lai nodrošinātu platformas spēju veikt tās funkcijas, un tos nekad nedara publiski pieejamus tiešā veidā. Turklāt platformai nebūtu jāveic izmaiņas ne valstu reģistros glabāto datu par sabiedrībām saturā, ne informācijā par sabiedrībām, ko nosūta, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķis nav saskaņot centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru valstu sistēmas, dalībvalstīm nav pienākuma mainīt savas iekšējās reģistru sistēmas, jo īpaši attiecībā uz datu pārvaldību un glabāšanu, maksām un informācijas izmantošanu un publiskošanu valsts vajadzībām.

(12)

Atbilstīgi šai direktīvai portāls, izmantojot platformu, apstrādās individuālu lietotāju iesniegtos vaicājumus par valstu reģistros glabāto informāciju par sabiedrībām un to filiālēm, kas atvērtas citās dalībvalstīs. Tas ļaus atspoguļot portālā veikto meklējumu rezultātus, tostarp paskaidrojošas atzīmes visās Savienības oficiālajās valodās, uzskaitot sniegto informāciju. Turklāt, lai uzlabotu trešo personu aizsardzību citās dalībvalstīs, portālā vajadzētu būt pieejamai pamatinformācijai par to dokumentu un ziņu juridisko spēku, ko publisko atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktiem, kurus pieņem saskaņā ar Direktīvu 2009/101/EK.

(13)

Dalībvalstīm būtu jāvar izveidot vienu vai vairākus papildu piekļuves punktus, kas var ietekmēt platformas izmantošanu un darbību. Tādēļ būtu jāziņo Komisijai par šo punktu izveidi un jebkādām būtiskām izmaiņām to darbībā, jo īpaši par to slēgšanu. Šādam paziņojumam nevajadzētu nekādi ierobežot dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz papildu piekļuves punktu izveidi un to darbību.

(14)

Sabiedrībām un to filiālēm, kas atvērtas citās dalībvalstīs, vajadzētu būt vienotam identifikācijas numuram, kas ļautu tās nepārprotami identificēt Savienībā. Identifikācijas numuru ir paredzēts izmantot saziņai starp reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Tādēļ sabiedrībām un filiālēm nevajadzētu būt pienākumam vienoto identifikācijas numuru iekļaut Direktīvās 89/666/EEK un 2009/101/EK minētajās sabiedrību vēstulēs vai pasūtījuma veidlapās. Tām arī turpmāk saviem saziņas mērķiem būtu jāizmanto savs valsts reģistrācijas numurs.

(15)

Vajadzētu būt iespējai izveidot skaidru saistību starp reģistru, kurā reģistrēta sabiedrība, un reģistriem, kuros reģistrētas šīs sabiedrības citās dalībvalstīs atvērtās filiāles, un tā izpaustos kā informācijas apmaiņa par jebkādu sabiedrības darbības izbeigšanas vai maksātnespējas procedūru uzsākšanu un pabeigšanu un par sabiedrības izslēgšanu no reģistra, ja tas rada juridiskas sekas sabiedrības reģistra dalībvalstī. Lai gan dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām lemt par to, kādas tieši procedūras ir jāievēro saistībā ar filiāļu reģistrāciju attiecīgajā teritorijā, tām būtu jāgarantē vismaz tas, ka likvidētas sabiedrības filiāles svītro no reģistra bez nepamatotas kavēšanās un, attiecīgā gadījumā, pēc attiecīgās filiāles likvidācijas procedūras. Šis pienākums nebūtu jāpiemēro to sabiedrību filiālēm, kuras ir svītrotas no reģistra, bet kurām ir tiesību pārņēmējs, piemēram, tādos gadījumos kā sabiedrības juridiskās formas maiņa, apvienošanās vai sadalīšana vai tās juridiskās adreses pārrobežu pārcelšana.

(16)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro filiālei, ko dalībvalstī atver sabiedrība, uz kuru neattiecas dalībvalsts tiesību akti, kas minēti Direktīvas 89/666/EEK 7. pantā.

(17)

Direktīva 2005/56/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu to, ka saziņa starp reģistriem notiek reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

(18)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai – mainoties informācijai, kas iekļauta reģistros attiecībā uz sabiedrībām, – informācija tiktu atjaunināta bez nepamatotas kavēšanās. Atjauninājums parasti būtu jāpublisko 21 dienas laikā pēc tam, kad ir saņemta pilna dokumentācija par šīm izmaiņām, tostarp veicot likumības pārbaudi atbilstīgi valstu tiesību aktiem. Minētais termiņš būtu jāsaprot kā prasība dalībvalstīm pielikt saprātīgus centienus, lai ievērotu šajā direktīvā noteikto termiņu. Tas nebūtu jāpiemēro attiecībā uz grāmatvedības dokumentiem, kas sabiedrībām ir obligāti jāiesniedz par katru finanšu gadu. Šis izņēmums ir attaisnojams ar valstu reģistru pārslodzi pārskatu periodu laikā. Saskaņā ar visām dalībvalstīm kopējiem vispārējiem tiesību principiem šī 21 dienas termiņa skaitīšana būtu jāaptur force majeure gadījumā.

(19)

Ja Komisija nolemj izstrādāt un/vai darbināt platformu ar trešās personas starpniecību, tas būtu jādara atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8). Dalībvalstu pienācīga iesaistīšanās šajā procesā būtu jāpanāk, ar īstenošanas aktiem nosakot tehniskās specifikācijas publiskā iepirkuma procedūras vajadzībām, izmantojot pārbaudes procedūru, kas paredzēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (9).

(20)

Ja Komisija nolemj izmantot platformu ar trešās personas starpniecību, būtu jānodrošina reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība un platformas darbības pienācīga publiska pārraudzība. Sīki izstrādāti noteikumi par platformas darbības pārvaldību būtu jāpieņem, izmantojot īstenošanas aktus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā noteikto pārbaudes procedūru. Jebkurā gadījumā dalībvalstu iesaistīšanās visas sistēmas darbībā būtu jāpanāk, īstenojot regulāru dialogu starp Komisiju un dalībvalstu pārstāvjiem par jautājumiem attiecībā uz reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas darbību un tās turpmāko attīstību.

(21)

Centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpēja savienojamība rada vajadzību koordinēt valstu sistēmas, kuru tehniskās īpašības atšķiras. Tas ietver tehnisku pasākumu un specifikāciju pieņemšanu, ņemot vērā atšķirības starp reģistriem. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai tā risinātu šos tehniskos un darbības jautājumus. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā paredzēto pārbaudes procedūru.

(22)

Šai direktīvai nevajadzētu ierobežot dalībvalstu tiesības iekasēt maksu par informācijas saņemšanu par sabiedrībām, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, ja valstu tiesību akti paredz šādu maksu. Tādēļ reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas tehniskajiem pasākumiem un specifikācijām būtu jāļauj noteikt maksājumu kārtību. Šajā ziņā šai direktīvai nevajadzētu iepriekš noteikt nekādu īpašu tehnisku risinājumu, jo maksājumu kārtība būtu jānosaka īstenošanas aktu pieņemšanas posmā, ņemot vērā plaši pieejamās tiešsaistes maksājumu iespējas.

(23)

Varētu būt vēlams, lai nākotnē arī trešām valstīm būtu iespēja piedalīties reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

(24)

Taisnīgs risinājums attiecībā uz reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas finansējumu ir gan Savienības, gan tās dalībvalstu piedalīšanās minētās sistēmas finansēšanā. Dalībvalstīm būtu jāsedz izdevumi saistībā ar savu valsts reģistru pielāgošanu šai sistēmai, savukārt centrālie elementi – platforma un Eiropas e-tiesiskuma portāls, kas darbotos kā vienotais Eiropas piekļuves punkts, – būtu jāfinansē no Savienības vispārējā budžeta attiecīgās pozīcijas. Lai papildinātu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz maksu iekasēšanu par sabiedrību informācijas iegūšanu. Tas neskar iespēju valstu reģistriem iekasēt maksas, bet var būt saistīts ar papildu maksu, lai līdzfinansētu platformas uzturēšanu un darbību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (11) reglamentē personas datu apstrādi, tostarp personas datu elektronisku pārraidi dalībvalstīs. Jebkurai personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstu reģistri, Komisija un, attiecīgā gadījumā, jebkura platformas ekspluatācijā iesaistīta trešā persona, būtu jānotiek atbilstīgi minētajiem tiesību aktiem. Īstenošanas aktos, kas jāpieņem saistībā ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, attiecīgā gadījumā būtu jānodrošina šāda atbilstība, jo īpaši nosakot visu attiecīgo dalībnieku attiecīgos uzdevumus un pienākumus un tiem piemērojamos organizatoriskos un tehniskos noteikumus.

(26)

Lai reģistru savstarpējās savienojamības sistēma varētu sākt darboties, dalībvalstīm ir jāveic vajadzīgie pielāgojumi, kas jo īpaši ietver tādas saskarnes izveidi, kura savieno katru reģistru ar centrālo platformu. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz pagarinājuma termiņš dalībvalstīm minētās sistēmas tehniskās darbības noteikumu transponēšanai un piemērošanai. Šis termiņš būtu jānosaka pēc tam, kad Komisija būs pieņēmusi visus īstenošanas aktus attiecībā uz reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas tehniskajiem pasākumiem un specifikācijām. Termiņam, lai transponētu un piemērotu šīs direktīvas noteikumus par reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas tehnisko darbību, vajadzētu būt pietiekami ilgam, lai dalībvalstis varētu pabeigt vajadzīgos juridiskos un tehniskos pielāgojumus, lai šī sistēma pieņemamā laikposmā sāktu darboties pilnībā.

(27)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (12) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(28)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ietverti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 8. pantā, kurā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, uzlabot pārrobežu piekļuvi uzņēmējdarbības informācijai, garantēt to, ka filiāļu reģistros tiek glabāta atjaunināta informācija, un izveidot skaidrus saziņas kanālus starp reģistriem sabiedrību pārrobežu apvienošanās procedūrās – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka iecerētās rīcības mēroga un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(30)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 89/666/EEK, 2005/56/EK un 2009/101/EK.

(31)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2011. gada 6. maijā sniedza atzinumu (13),

1)

direktīvas 1. pantam pievieno šādus punktus:

“3.   Šīs direktīvas 2. panta 1. punktā minētos dokumentus un datus dara publiski pieejamus, izmantojot centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 4.a panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/101/EK (2009. gada 16. septembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (14) (“reģistru savstarpējās savienojamības sistēma”). Minētās direktīvas 3.b pantu un 3.c panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka filiālēm ir vienots identifikācijas numurs, kas ļauj tās nepārprotami identificēt saziņā starp reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Minētajā vienotajā identifikācijas numurā ir vismaz tādi elementi, kas ļauj identificēt reģistra dalībvalsti, izcelsmes valsts reģistru un filiāles numuru minētajā reģistrā, un – attiecīgā gadījumā – elementi, kas ļauj izvairīties no identificēšanas kļūdām.

2)

iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

1.   Izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, sabiedrības reģistrs nekavējoties dara pieejamu informāciju par jebkādu sabiedrības darbības izbeigšanas vai maksātnespējas procedūru uzsākšanu un pabeigšanu un par sabiedrības izslēgšanu no reģistra, ja tas rada juridiskas sekas sabiedrības reģistra dalībvalstī.

2.   Izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, filiāles reģistrs nodrošina 1. punktā minētās informācijas saņemšanu bez kavēšanās.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās informācijas apmaiņa reģistriem ir bez maksas.

4.   Dalībvalstis nosaka, kāda procedūra jāievēro, saņemot 1. un 2. punktā minēto informāciju. Šāda procedūra nodrošina to, ka – sabiedrību likvidējot vai citu iemeslu dēļ svītrojot no reģistra – no reģistra bez nepamatotas kavēšanās svītro arī tās filiāles.

5.   Šā panta 4. punkta otro teikumu nepiemēro to sabiedrību filiālēm, kuras ir svītrotas no reģistra attiecīgās sabiedrības juridiskās formas maiņas, apvienošanās vai sadalīšanas vai tās juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanas rezultātā.”;

3)

iekļauj šādu iedaļu:

“IIIA   IEDAĻA

DATU AIZSARDZĪBA

11.a pants

Uz personas datu apstrādi, kas veikta saistībā ar šo direktīvu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (15).

1)

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Reģistrēšana

Katras tās dalībvalsts tiesību aktos, kuras jurisdikcijā ir bijušas apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības, attiecīgās valsts teritorijā ir noteikta kārtība, kādā – saskaņā ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/101/EK (2009. gada 16. septembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (16), – apvienošanās pabeigšanu dara zināmu publiskajā reģistrā, kurā pārrobežu apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām ir jāiesniedz dokumenti.

Reģistrs, kurā ir reģistrēta pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotā sabiedrība, izmantojot centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota atbilstīgi Direktīvas 2009/101/EK 4.a panta 2. punktam, bez kavēšanās paziņo reģistram, kurā katrai iesaistītajai sabiedrībai bija jāiesniedz dokumenti par to, ka pārrobežu apvienošanās ir stājusies spēkā. Iepriekšējo ierakstu attiecīgā gadījumā var dzēst tikai tad, kad šī informācija ir paziņota, un ne agrāk.

2)

iekļauj šādu pantu:

“17.a pants

Datu aizsardzība

Uz personas datu apstrādi, kas veikta saistībā ar šo direktīvu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (17).

1)

iekļauj šādu pantu:

“2.a pants

1.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai jebkuras izmaiņas 2. pantā minētajos dokumentos un ziņās reģistrētu 3. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajā kompetentajā reģistrā un saskaņā ar 3. panta 3. un 5. punktu publiskotu parasti 21 dienas laikā pēc tam, kad ir saņemta pilna dokumentācija par šīm izmaiņām, tostarp vajadzības gadījumā veicot likumības pārbaudi, kā tas noteikts valstu tiesību aktos attiecībā uz iekļaušanu lietā.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro 2. panta f) punktā minētajiem grāmatvedības dokumentiem.”;

2)

direktīvas 3. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībām ir vienots identifikācijas numurs, kas ļauj tās nepārprotami identificēt saziņā starp reģistriem, izmantojot centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 4.a panta 2. punktu (“reģistru savstarpējās savienojamības sistēma”). Minētajā vienotajā identifikācijas numurā ir vismaz tādi elementi, kas ļauj identificēt reģistra dalībvalsti, izcelsmes valsts reģistru un sabiedrības numuru minētajā reģistrā, un – attiecīgā gadījumā – elementi, kas ļauj izvairīties no identificēšanas kļūdām.”;

3)

iekļauj šādus pantus:

“3.a pants

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka ir pieejama atjaunināta informācija, kas izskaidro valstu tiesību aktu noteikumus, atbilstoši kuriem trešās personas saskaņā ar 3. panta 5., 6. un 7. punktu var balstīties uz 2. pantā minētajām ziņām un visiem dokumentu veidiem.

2.   Atbilstīgi portāla noteikumiem un tehniskajām prasībām dalībvalstis iesniedz informāciju, kas nepieciešama publicēšanai Eiropas e-tiesiskuma portālā (“portāls”).

3.   Komisija publicē šo informāciju portālā visās Savienības oficiālajās valodās.

3.b pants

1.   Elektroniskās kopijas 2. pantā minētajiem dokumentiem un ziņām arī dara publiski pieejamas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2. pantā minētie dokumenti un ziņas ir pieejami, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, standarta ziņojuma formātā un ka tiem var piekļūt elektroniski. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka ir ievēroti datu pārsūtīšanas minimuma drošības standarti.

3.   Komisija visās Savienības oficiālajās valodās nodrošina meklēšanas pakalpojumu par dalībvalstīs reģistrētajām sabiedrībām, lai, izmantojot portālu, būtu pieejami:

3.c pants

1.   Maksa, ko iekasē par 2. pantā minēto dokumentu un ziņu izsniegšanu, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, bez maksas ir pieejamas šādas ziņas:

Papildus šīm ziņām dalībvalstis var izvēlēties bez maksas darīt pieejamus arī citus dokumentus un ziņas.

3.d pants

1.   Izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, attiecīgās sabiedrības reģistrs nekavējoties dara pieejamu informāciju par jebkādu sabiedrības darbības izbeigšanas vai maksātnespējas procedūru uzsākšanu un pabeigšanu un par sabiedrības izslēgšanu no reģistra, ja tas rada juridiskas sekas sabiedrības reģistra dalībvalstī.

2.   Izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, filiāles reģistrs nodrošina 1. punktā minētās informācijas saņemšanu bez kavēšanās.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās informācijas apmaiņa reģistriem ir bez maksas.”;

4)

iekļauj šādus pantus:

“4.a pants

1.   Izveido Eiropas centrālo platformu (“platforma”).

2.   Reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu veido:

3.   Dalībvalstis, izmantojot platformu, nodrošina savu reģistru savstarpējo savienojamību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

4.   Dalībvalstis var izveidot papildu piekļuves punktus reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai. Tās bez nepamatotas kavēšanās paziņo Komisijai par šādu piekļuves punktu izveidi un jebkādām būtiskām izmaiņām to darbībā.

5.   Piekļuvi informācijai no reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas nodrošina, izmantojot portālu un dalībvalstu izveidotos papildu piekļuves punktus.

6.   Reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas izveide neietekmē spēkā esošos divpusējos nolīgumus starp dalībvalstīm par informācijas apmaiņu attiecībā uz sabiedrībām.

4.b pants

1.   Komisija nolemj izstrādāt un/vai darbināt platformu vai nu ar saviem resursiem, vai ar trešās personas starpniecību.

Ja Komisija nolemj izstrādāt un/vai darbināt platformu ar trešās personas starpniecību, Komisija trešo personu izraugās un ar minēto trešo personu noslēgto nolīgumu īsteno atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (18).

2.   Ja Komisija nolemj izstrādāt platformu ar trešās personas starpniecību, tā ar īstenošanas aktiem nosaka tehniskās specifikācijas publiskā iepirkuma procedūras vajadzībām un termiņu līgumam, kas jānoslēdz ar minēto trešo personu.

3.   Ja Komisija nolemj darbināt platformu ar trešās personas starpniecību, tā ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus par platformas darbības pārvaldību.

Platformas darbības pārvaldība jo īpaši ietver:

Platformas darbības pārraudzību veic Komisija.

4.   Īstenošanas aktus, kas minēti 2. un 3. punktā, pieņem saskaņā ar 4.e panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.c pants

Ar īstenošanas aktiem Komisija pieņem:

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 4.e panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Šos īstenošanas aktus Komisija pieņem līdz 2015. gada 7. jūlijam.

4.d pants

1.   Platformas izveidi un turpmāko attīstību, kā arī pielāgojumus portālam, kas izriet no šīs direktīvas, finansē no Savienības vispārējā budžeta.

2.   Platformas uzturēšanu un darbību finansē no Savienības vispārējā budžeta, un to var līdzfinansēt no maksām par piekļuvi reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, kuras iekasē no tās individuāliem lietotājiem. Šis punkts neskar maksas valsts līmenī.

3.   Ar deleģētajiem aktiem un saskaņā ar 13.a pantu Komisija var pieņemt noteikumus par platformas līdzfinansēšanu, iekasējot maksas, un par to maksu apmēru, kuras saskaņā ar 2. punktu iekasē no individuāliem lietotājiem.

4.   Jebkādas maksas, kas noteiktas saskaņā ar 2. punktu, neskar maksas, ja tādas ir, ko dalībvalstis iekasē par 3.c panta 1. punktā minēto dokumentu un ziņu sniegšanu.

5.   Jebkādas maksas, kas noteiktas saskaņā ar 2. punktu, neiekasē par 3.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto ziņu sniegšanu.

6.   Katra dalībvalsts sedz ar savu valsts reģistru pielāgošanu saistītos izdevumus, kā arī to uzturēšanas un darbības izdevumus, kas rodas saistībā ar šo direktīvu.

4.e pants

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (21).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

5)

iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Uz personas datu apstrādi, kas veikta saistībā ar šo direktīvu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (22).

6)

iekļauj šādu nodaļu:

“4.A   NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

13.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4.d panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4.d panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 4.d panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.”

—

Direktīvas 89/666/EEK 1. panta 3. un 4. punktu un 5.a pantu,

—

Direktīvas 2005/56/EK 13. pantu,

—

Direktīvas 2009/101/EK 3. panta 1. punkta otro daļu, 3.b , 3.c un 3.d pantu un 4.a panta 3. līdz 5. punktu.