(1)

Degļi, tostarp Bikforda auklas, kā arī aizdedzes kapseles ietilpst Direktīvas 93/15/EEK piemērošanas jomā, bet tos parasti izmanto pirotehniskos nolūkos, ar sprādzienierīcēm nesaistītām vajadzībām. Lietojot tos veidā, kas nav paredzēts, to ietekme var būt līdzīga pirotehnisko izstrādājumu ietekmei, kam ir zems bīstamības līmenis, tāpēc šāda ietekme ir daudz saudzīgāka nekā cita veida sprāgstvielām. Proporcionalitātes labad degļi, tostarp Bikforda auklas, kā arī aizdedzes kapseles būtu jāizslēdz no sistēmas civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un uzraudzībai.

(2)

Lai īstenotu sistēmu civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un uzraudzībai, vajadzīgas datorsistēmas, kuru izstrāde ir prasījusi vairāk laika, nekā iesākumā plānots. Lai sprāgstvielu rūpniecība pilnībā izstrādātu, pārbaudītu, apstiprinātu un tādējādi paaugstinātu to elektronisko sistēmu drošību, kas vajadzīgas Komisijas Direktīvas 2008/43/EK (2) īstenošanai, ir nepieciešams atlikt Direktīvas 2008/43/EK piemērošanu. Tāpēc prasība ražotājiem un importētājiem marķēt sprāgstvielas būtu jāpagarina līdz 2013. gada 5. aprīlim. Papildu laiks vajadzīgs, lai visi piegādes ķēdes dalībnieki sāktu lietot vajadzīgās elektroniskās izsekošanas sistēmas. Turklāt sprāgstvielu krājumi ar ilgāku uzglabāšanas termiņu, kas bija ražoti agrāk un kurus nevajadzēja marķēt saskaņā ar Direktīvu 2008/43/EK, vēl būs piegādes ķēdē, un nav lietderīgi uzlikt pienākumu uzņēmumiem veikt dažādu veidu uzskaiti. Datu vākšanas un uzskaites veikšana tāpēc būtu jāatceļ uz trim gadiem līdz 2015. gada 5. aprīlim.

(3)

Daži izstrādājumi ir pārāk mazi, lai tiem piestiprinātu ražotnes kodu un elektroniski nolasāmu informāciju. Uz citiem izstrādājumiem to formas vai konstrukcijas dēļ ir tehniski neiespējami piestiprināt īpašu marķējumu. Šādos gadījumos prasītais marķējums būtu jāpiestiprina katrai sīkākajai iepakojuma vienībai. Varbūt, ka tehnikas attīstība nākotnē dos iespēju piestiprināt ražotnes kodu un elektroniski nolasāmu informāciju uz šādiem izstrādājumiem. Tāpēc Komisijai līdz 2020. gada beigām būtu jāveic pārskatīšana, lai novērtētu, vai prasīto informāciju var piestiprināt pie ražojuma.

(4)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2008/43/EK.

(5)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 93/15/EK 13. panta 1. punktu,

1)

direktīvas 2. pantam pievieno šādu d), e) un f) apakšpunktu:

2)

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

3)

direktīvas 9. un 10. pantu aizstāj ar šādiem:

4)

direktīvas 15. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šos noteikumus dalībvalstis piemēro no 2013. gada 5. aprīļa. Tomēr noteikumus, kas jāpiemēro saskaņā ar 3. panta 6. punktu un 13. un 14. pantu, piemēro no 2015. gada 5. aprīļa.”;

5)

direktīvā iekļauj šādu 15.a pantu:

6)

direktīvas pielikuma 3. punktā pievieno šādas daļas:

“Izstrādājumiem, kas ir pārāk mazi, lai tiem piestiprinātu informāciju saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktu un 2. punktu, vai uz kuriem to formas vai konstrukcijas dēļ ir tehniski neiespējami piestiprināt īpašo marķējumu, to piestiprina uz katras sīkākās iepakojuma vienības.

Katru sīkāko iepakojuma vienību aizzīmogo.

Visus vienkāršos detonatorus vai pastiprinātājus, uz kuriem attiecas otrās daļas atbrīvojums, marķē tā, lai marķējums būtu noturīgs un skaidri salasāms un saturētu informāciju, kas noteikta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā. Vienkāršo detonatoru un pastiprinātāju skaitu uzdrukā uz sīkākās iepakojuma vienības.

Katru detonējošo auklu, uz kuru attiecas otrās daļas atbrīvojums, marķē ar īpašo marķējumu uz ruļļa vai spoles un – attiecīgā gadījumā – uz sīkākās iepakojuma vienības.”