24.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/74

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Padome 2011. gada 12. jūlijā pieņēma ieteikumu (3) par Slovākijas 2011. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Slovākijas atjaunināto stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam.

(4)

Komisija 2011. gada 23. novembrī pieņēma otro Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (4), 2012. gada 14. februārī pieņēma brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā tā neidentificēja Slovākiju kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(5)

Padome 2011. gada 1. decembrī pieņēma secinājumus, kuros aicināja Sociālās aizsardzības komiteju sadarbībā ar Nodarbinātības komiteju un citām komitejām izklāstīt savus uzskatus par darbībām, kas ieteiktas stratēģijas “Eiropa 2020” politikas ciklā. Šie uzskati ir Nodarbinātības komitejas atzinuma daļa.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2012. gada 15. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2012. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2012. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2012. gada 2. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu un uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunojot normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risinot bezdarba problēmu un krīzes sociālās sekas, kā arī modernizēt valsts pārvaldi.

(8)

Eiropadome 2012. gada 2. martā arī aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi paziņot par savām saistībām, lai tās varētu iekļaut minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(9)

Slovākija 2012. gada 30. aprīlī iesniedza savu stabilitātes programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2015. gadam, un 2012. gada valsts reformu programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(10)

Pamatojoties uz stabilitātes programmas izvērtējumu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams. Tas kopumā atbilst Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozēm, kaut arī pēdējās pieņemtais reālā IKP pieaugums 2012. gadā ir nedaudz lielāks. Stabilitātes programmā norādītais izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā. Šā mērķa sasniegšanai noteiktie starpposma pasākumi ir 2012. gada budžeta precīza izpilde un nominālā deficīta samazināšana zem 3 % no IKP 2013. gadā, kas ir Padomes noteiktais termiņš pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Tomēr iespējams, ka 2013. gadā plānoto pamatdeficīta mērķi neizdosies sasniegt. Stabilitātes programmā ietvertais vidēja termiņa budžeta mērķis (VTM) ir mainīts no budžeta stāvokļa tuvu līdzsvaram uz strukturālo deficītu 0,5 % apmērā no IKP, kura sasniegšana nav paredzēta programmas darbības laikā. Jaunajā VTM ir pienācīgi atspoguļotas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Pamatojoties uz (pārrēķināto) budžeta strukturālo bilanci (5), fiskālo pasākumu ietekme 2010.–2013. gadā ir vidēji 1,3 % no IKP gadā, kas ievērojami pārsniedz prasīto vērtību, ko ieteikusi Padome, līdz ar to atlikušie fiskālie pasākumi zināmā mērā ir atlikti uz 2013. gadu. Mērķis, kas noteikts 2013. gadam, ir pakļauts riskiem, jo paredzētie ieņēmumu pasākumi varētu nesasniegt mērķi; var rasties sarežģījumi, vienlaicīgi īstenojot visus neliela apjoma pasākumus, ņemot vērā arī to, ka agrāk budžeta deficīta mērķi tika koriģēti, tos palielinot.

Turklāt papildu vispārēji izdevumu samazinājumi vidējā termiņā var izrādīties neiespējami. Fiskālo pasākumu ietekme 2014. un 2015. gadā ir plānota vidēji 0,3 % no IKP gadā, kas ir mazāk par prasīto korekciju 0,5 % apmērā no IKP tām valstīm, kuras vēl nav sasniegušas VTM. Neraugoties uz to, saskaņā ar stabilitātes programmu valsts izdevumu kāpums, ņemot vērā diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, pēdējos stabilitātes programmas gados atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta izdevumu kritērijam. Valsts parāds joprojām būtu ievērojami mazāks par 60 % no IKP. Kaut arī Slovākija ir pieņēmusi Fiskālās padomes izveides tiesību aktu, šī padome vēl nav izveidota, un vēl nav pieņemti tiesību akti par izdevumu robežvērtībām.

(11)

Ņemot vērā iespēju samazināšanos turpināt uz izdevumiem balstītu konsolidāciju un vajadzību turpināt sekmēt konverģenci, izmantojot izdevumus tādās būtiskās jomās kā izglītība, inovācija un transporta infrastruktūra, būtu veicami pasākumi, kas paredz paplašināt nodokļu bāzi, ierobežot nodokļu nemaksāšanu un veicināt nodokļu saistību izpildi, neietekmējot izaugsmes izredzes īstermiņā. Ievērojamus papildu ieņēmumus varētu nodrošināt, mazinot PVN starpību, kas Slovākijā ir viena no lielākajām ES. Ieņēmumus turklāt varētu palielināt, izmantojot nodokļus, kuriem ir vismazākā negatīvā ietekme uz izaugsmi, tostarp nekustamā īpašuma un vides nodokļus. Darba ienākumu reālie nodokļi atšķiras atkarībā no nodarbinātības veida. Tas iedrošina pāriet uz elastīgāku darba organizāciju, īstermiņā un ilgtermiņā negatīvi ietekmējot publiskās finanses.

(12)

Slovākija ir tikai daļēji pievērsusies jautājumam par tās publisko finanšu ilgtspējību ilgtermiņā, jo tā nav īstenojusi plānotās izmaiņas pensiju sistēmas paaudžu solidaritātes līmenī. Ir veikti pasākumi, lai sekmētu pilnībā finansētā pensijas līmeņa dzīvotspēju. Tomēr nestabilā tiesiskā vide, kurā līdz šim bieži izdarītas būtiskas izmaiņas, ir izraisījusi ievērojamas pielāgošanās izmaksas un radījusi neskaidrību par pilnībā finansēto pensijas līmeni.

(13)

Nav veikti nekādi ievērojami pasākumi, lai risinātu Slovākijas bezdarba problēmu. Joprojām nepieciešams uzlabot aktīvās darba tirgus politikas efektivitāti un valsts nodarbinātības dienesta spējas. Vajadzīgi arī pasākumi, kas palielinātu gados vecāku darba ņēmēju un sieviešu dalību darba tirgū, jo īpaši nodrošinot bērnu aprūpes iespējas. Nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās, ņemot vērā visus obligātos maksājumus, mazatalgotiem darba ņēmējiem joprojām ir salīdzinoši liels, un daļai darba meklētāju trūkst motivācijas pāriet no sociālās palīdzības uz mazatalgotu darbu.

(14)

Pasākumi, lai uzlabotu izglītības un apmācības sistēmas zemo kvalitāti, ir veikti tikai ierobežotā apjomā. Lai risinātu Slovākijas lielā jauniešu bezdarba problēmu, nekavējoties būtu jāpieņem un jāīsteno jaunatnes rīcības plāns, ņemot vērā Slovākijas un Komisijas kopīgās jauniešu bezdarba rīcības grupas darba rezultātus, tostarp būtu jāreformē gan profesionālā izglītība un apmācība, gan augstākā izglītība. Ir pieņemta atjaunināta mūžizglītības stratēģija. Tomēr nav ieviesti nekādi konkrēti stimuli, lai panāktu lielāku dalību attiecīgajās programmās.

(15)

Nelabvēlīgos apstākļos esošas kopienas, tostarp romi, ir lielā mērā izslēgtas no darba tirgus un vispārējās izglītības sistēmas, kas ir ievērojams neizmantots darbaspēka potenciāls Slovākijas tautsaimniecībā. Lai risinātu šo problēmu, Slovākijai būtu aktīvāk jāstrādā pie tā, lai uzlabotu nelabvēlīgos apstākļos esošo grupu izglītības rezultātus un nostiprinātu pieaugušo reintegrācijas politiku.

(16)

Slovākija ir ievērojami uzlabojusi publiskā iepirkuma noteikumu un tiesu sistēmas pārredzamību, taču tiesvedība joprojām prasa daudz laika un līdzekļu. Tomēr valsts iestāžu vispārējā kvalitāte un spējas joprojām ir vājas. Valsts pārvaldē trūkst stratēģiskas pieejas, tajā ir liela personāla mainība un netiek pietiekami stiprinātas administratīvās spējas, tādējādi negatīvi ietekmējot politikas izstrādi, kā arī sabiedrisko pakalpojumu īstenošanu un nodrošināšanu.

(17)

Slovākija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Šīs saistības un 2011. gadā izklāstīto saistību īstenošana attiecas uz nodarbinātības sekmēšanu, konkurētspējas uzlabošanu, publisko finanšu ilgtspējas sekmēšanu un finanšu stabilitātes stiprināšanu. Komisija ir izvērtējusi pakta “Euro plus” saistību īstenošanu. Šā izvērtējuma rezultāti ir ņemti vērā ieteikumos.

(18)

Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija ir veikusi visaptverošu Slovākijas ekonomikas politikas analīzi. Tā ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu. Tā ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Slovākijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomisko pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi Eiropas pusgada kontekstā ir sniegti 1. līdz 7. ieteikumā turpmāk.

(19)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā turpmāk,

1.

Veikt papildu pasākumus 2012. gadā un konkretizēt vajadzīgos pasākumus 2013. gadam, lai ilgtspējīgā veidā novērstu pārmērīgo budžeta deficītu un nodrošinātu strukturālo korekciju centienus, kas norādīti Padomes ieteikumos saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Mērķtiecīgi samazināt izdevumus, tomēr neskarot tos izdevumus, kas veicina izaugsmi, un aktīvāk strādāt pie publisko izdevumu efektivitātes uzlabošanas. Pēc tam nodrošināt piemērotas strukturālās korekcijas, lai panāktu pietiekamu virzību uz VTM un tostarp izpildītu izdevumu kritēriju. Paātrināt darbu pie Fiskālās padomes izveides un pieņemt noteikumus par izdevumu robežvērtībām.

2.

Paaugstināt nodokļu saistību izpildes līmeni, jo īpaši efektīvāk iekasējot PVN; mazināt starp dažādiem nodarbinātības veidiem darbaspēkam piemērojamo nodokļu kropļojumus, tostarp ierobežojot nodokļu atskaitījumus; nekustamā īpašuma nodokļus piesaistīt īpašumu tirgus vērtībai; plašāk izmantot vides nodokļus.

3.

Turpināt pielāgojumus pensiju paaudžu solidaritātes līmenī, galvenokārt mainot indeksācijas mehānismu, ieviešot tiešu saikni starp likumā noteikto pensionēšanās vecumu un paredzamo mūža ilgumu un pensiju aprēķina formulā iestrādājot ilgtspējības faktoru, kas atspoguļo demogrāfiskās pārmaiņas. Nodrošināt arī pilnībā finansētā līmeņa stabilitāti un dzīvotspēju.

4.

Stiprināt valsts nodarbinātības dienestu administratīvās spējas ar mērķi uzlabot aktīvās darba tirgus politikas mērķtiecību, izstrādi un novērtēšanu, lai nodrošinātu individuāli pielāgotus darbā iekārtošanas pakalpojumus jauniešiem, ilgstoši bez darba palikušajiem, gados vecākiem darba ņēmējiem un sievietēm. Nodrošināt bērnu aprūpes iespējas. Attiecībā uz mazatalgotiem darba ņēmējiem samazināt nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās un pielāgot pabalstu sistēmu.

5.

Pieņemt un īstenot jaunatnes rīcības plānu ar īpašu uzsvaru uz izglītības un profesionālās apmācības kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām, tostarp ieviešot mācekļu programmu. Uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, stiprinot kvalitātes nodrošināšanu un koncentrēšanos uz rezultātiem.

6.

Veikt aktīvus pasākumus, lai neaizsargātām iedzīvotāju grupām, tostarp romiem, uzlabotu skolas un pirmsskolas izglītības pieejamību un kvalitāti. Nodrošināt pieaugušo reintegrāciju darba tirgū, īstenojot aktivizēšanas pasākumus, piedāvājot mērķtiecīgus darbā iekārtošanas pakalpojumus, otrās iespējas izglītību un īsā cikla profesionālo apmācību.

7.

Uzlabot valsts pārvaldes kvalitāti, tostarp pilnveidojot cilvēkresursu pārvaldību un stiprinot analītiskās spējas. Turpināt samazināt tiesvedības ilgumu un nostiprināt Publiskā iepirkuma biroja kā neatkarīgas struktūras lomu.