24.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/65

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas savā ekonomikas un nodarbinātības politikā ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes.

(3)

Padome 2011. gada 12. jūlijā pieņēma ieteikumu (3) par Polijas 2011. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Polijas atjaunināto konverģences programmu 2011.–2014. gadam.

(4)

Komisija 2011. gada 23. novembrī pieņēma otro Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (4), 2012. gada 14. februārī pieņēma brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā tā neidentificēja Poliju kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks veikts padziļināts pārskats.

(5)

Padome 2011. gada 1. decembrī pieņēma secinājumus, kuros aicināja Sociālās aizsardzības komiteju sadarbībā ar Nodarbinātības komiteju un citām komitejām izklāstīt savus uzskatus par darbībām, kas ieteiktas stratēģijas “Eiropa 2020” politikas ciklā. Šie uzskati ir Nodarbinātības komitejas atzinuma daļa.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2012. gada 15. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2012. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2012. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2012. gada 2. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes veicināšanai. Tā uzsvēra vajadzību turpināt diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot parastos aizdošanas nosacījumus ekonomikai, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, mazināt bezdarbu un krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(8)

Eiropadome 2012. gada 2. martā arī aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi paziņot par savām saistībām, lai tās varētu iekļaut minēto valstu stabilitātes un konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(9)

Polija 2012. gada 25. aprīlī iesniedza savu konverģences programmu, kas attiecas uz 2012.–2015. gadu, un 2012. gada 27. aprīlī – 2012. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(10)

Pamatojoties uz konverģences programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomiskais scenārijs, kas balstīts uz budžeta prognozēm programmā, ir ticams un atbilst Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozei. Konverģences programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir līdz 2012. gadam novērst pārmērīgo budžeta deficītu un līdz 2015. gadam sasniegt vidējā termiņa budžeta mērķi (VTM). Konverģences programmā apstiprināts VTM attiecībā uz budžeta deficītu 1 % apmērā no IKP, pienācīgi atspoguļojot Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Budžeta deficīta plānotā novēršana atbilst Padomes noteiktajam termiņam, un plānotie fiskālie centieni atbilst Padomes ieteikumam saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Pamatojoties uz (pārrēķināto) strukturālo bilanci (5), plānotais gada progress virzībā uz VTM sasniegšanu pārsniedz 0,5 % no IKP (strukturālā izteiksmē). Valsts izdevumu pieauguma rādītājs, ņemot vērā diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajam kritērijam visā programmas laikposmā, bet 2013. gadā saskaņā ar Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozi nedaudz pārsniedz izdevumu kritēriju. Pietiekamam progresam virzībā uz VTM sasniegšanu var būt nepieciešami papildu centieni, jo tas galvenokārt paļaujas uz publisko ieguldījumu izdevumu apjomīgiem samazinājumiem un to pietiekami neatbalsta sīki izstrādāti pasākumi konverģences programmas turpmākajos gados. Tiek prognozēts, ka Polijā programmas laikā vispārējās valdības kopējais parāds saglabāsies mazāks par 60 % no IKP. Valsts iestādes prognozē, ka tas pakāpeniski samazināsies no 56,3 % no IKP 2011. gadā līdz 49,7 % no IKP 2015. gadā, turpretim Komisija, ņemot vērā iespējamos riskus, kas apdraud konsolidācijas plānus, paredz, ka uzlabošanās būs lēnāka.

(11)

Valdība vēl nav veikusi pasākumus, lai līdz 2013. gadam īstenotu pastāvīgu noteikumu par izdevumiem. Darbs pie pastāvīga noteikuma joprojām ir sagatavošanā, un līdz šim nav sniegta nekāda informācija. Nav gūti arī panākumi attiecībā uz nacionālo kontu klasifikācijas pielāgošanu Eiropas kontu sistēmai (EKS 95 standarti) un attiecībā uz koordinācijas uzlabošanu starp dažādiem valdības līmeņiem budžeta procesā.

(12)

Jauniešu bezdarbs pārsniedz ES vidējo līmeni, un to lielā mērā rada prasmju neatbilstība un mazais mācekļu prakses vietu un apmācību darbavietā piedāvājums. Ir plānoti pasākumi, lai veicinātu jauniešu ienākšanu darba tirgū. Šķiet, ka pašnodarbinātības un civiltiesisku līgumu, ko nereglamentē Darba likums, daļēja ļaunprātīga izmantošana ir iemesls darba tirgus segmentācijai un nodarbinātu personu nabadzībai, kas ir lielākā Savienībā. Turklāt būtu jāpārskata mazatalgota darbaspēka nodarbinātības pabalstu darbības joma un atbilstība.

(13)

Polija 2011. gada otrajā pusē sāka īstenot vērienīgu augstākās izglītības reformu. Tās mērķis ir stiprināt universitāšu un uzņēmējdarbības saiknes un novērst prasmju un darbavietu neatbilstību. Reformas mērķis ir palielināt kursu elastību un vairāk pielāgot tos mainīgajām darba tirgus vajadzībām. Tā veicina arī pašnodarbinātību. Tomēr joprojām ir jāuzlabo mācību atbilstība un kvalitāte, pievēršot īpašu uzmanību privātām augstākās izglītības iestādēm.

(14)

Jāpalielina sieviešu dalība darba tirgū, uzlabojot bērnu aprūpes sistēmu. Polijā pašlaik ir Eiropā zemākais rādītājs attiecībā uz reģistrēšanos pirmsskolas izglītībai. Tas ir saistīts ar vietu un atbilstīgas infrastruktūras trūkumu. Valdības paziņojums par papildu līdzekļu piešķiršanu, lai izveidotu pirmsskolas bērnu aprūpes iestādes (3–5 gadus veciem bērniem), nav atspoguļota 2012. gada Budžeta likumā. Rezultātā dažās pašvaldībās tika slēgtas skolas un bērnudārzi.

(15)

Lai novērstu gados vecāku darba ņēmēju nelielo dalību darba tirgū, Polija ir pieņēmusi vispārēju pensiju reformu. Sākot no 2013. gada, pakāpeniski tiks palielināts likumā noteiktais pensionēšanās vecums, lai sasniegtu 67 gadus (pašlaik 65 gadi) 2020. gadā vīriešiem un 2040. gadā sievietēm (pašlaik 60 gadi). Polija ir turpinājusi centienus ierobežot labvēlīgus pensionēšanās nosacījumus ierēdņiem, kuriem ir pienākums nēsāt formas tērpu. 2011. gadā Polija ieviesa dažas izmaiņas lauksaimnieku sociālās apdrošināšanas fondā (KRUS). Tomēr reforma ir īslaicīga un nav pietiekama no darba tirgus perspektīvas. Kalnračiem joprojām ir īpaša pensiju shēma.

(16)

Nesenās reformas, lai uzlabotu pētniecības vidi, ir veiktas ar mērķi koncentrēt piemērotu finansējumu uz iestādēm, kas darbojas vislabāk. Valsts pētniecības programma, kas pieņemta 2011. gada augustā, ir svarīgs solis šajā virzienā. Tomēr joprojām nav skaidrs, kā prioritātes minētajā programmā ir saistītas un īstenotas tālāk inovācijā un rūpniecības politikā.

(17)

Pastāvošie ierobežojumi profesionālo pakalpojumu sniegšanai ir galvenais šķērslis turpmākai izaugsmei, jo īpaši celtniecībā, transportā un veselības aprūpē. Valdība ir izziņojusi plānu par 50 % samazināt profesionālo pakalpojumu regulējumu gan attiecībā uz izglītības prasībām, gan licencēšanu. Neraugoties uz neseniem centieniem, administratīvais slogs uzņēmējdarbībai joprojām ir liels, un valsts pārvaldei joprojām trūkst efektivitātes. Galvenās problemātiskās jomas ir augstas atbilstības izmaksas, sarežģīti un nestabili nodokļu tiesību akti, vāja līgumu izpilde, ilgstošas un apgrūtinošas licencēšanas un atļauju procedūras, kā arī īpašuma reģistrācijas un zonēšanas tiesību akti. Tiesvedības un citas tiesiskas darbības ir ilgstošas, un ir samērā liels skaits neizskatītu lietu.

(18)

Izaugsmi un konkurenci enerģētikas nozarē kavē ES tiesību aktu, jo īpaši otrā un trešā enerģētikas tiesību aktu kopuma un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (6) (Atjaunojamo energoresursu direktīva), īstenošanas kavēšanās un neizlemtas pienākumu neizpildes procedūras. Lai gan ar atbalstu no ES līdzekļiem tiek plaši veidots autoceļu un ātrgaitas automaģistrāļu tīkls, vajadzība pēc ieguldījuma dzelzceļa tīklā ir vēl steidzamāka, ņemot vērā ļoti slikto infrastruktūras stāvokli. Polija pilnībā neizmanto šim nolūkam pieejamos Kohēzijas fonda līdzekļus. Joprojām pastāv šķēršļi dzelzceļa tirgus efektīvai darbībai.

(19)

Polija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Šīs saistības un 2011. gadā izklāstīto saistību īstenošana attiecas uz nodarbinātības veicināšanu, konkurētspējas uzlabošanu, publisko finanšu ilgtspējības uzlabošanu un finanšu stabilitātes nostiprināšanu. Komisija ir izvērtējusi pakta “Euro plus” saistību īstenošanu. Šā izvērtējuma rezultāti ir ņemti vērā ieteikumos.

(20)

Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija ir veikusi Polijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi. Tā ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Tās ieteikumi saistībā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti turpmāk 1.–6. ieteikumā.

(21)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (7) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk 1. ieteikumā,

1.

Nodrošināt plānoto virzību uz pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu. Šajā nolūkā pilnībā izpildīt 2012. gada budžetu un īstenot strukturālas pielāgošanas centienus, kas noteikti Padomes ieteikumos saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Pēc tam precizēt pasākumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu budžeta stratēģijas īstenošanu 2013. gadā un vēlāk, kā paredzēts, nodrošinot pienācīgus strukturālas pielāgošanas centienus, lai gūtu pietiekamus panākumus virzībā uz VTM sasniegšanu, tostarp izdevumu kritērija ievērošanu. Ierobežot izaugsmi veicinošu izdevumu samazinājumus nākotnē un uzlabot nodokļu saistību izpildi.

2.

Paātrināt fiskālās sistēmas reformu, ieviešot tiesību aktus, lai līdz 2013. gadam ieviestu pastāvīgu noteikumu attiecībā uz izdevumiem. Šim noteikumam būtu jāatbilst EKS. Veikt pasākumus, lai vidējā termiņā nostiprinātu mehānismus koordinācijai starp dažādiem valdības līmeņiem, kā arī gada budžeta procesu koordinācijai.

3.

Samazināt jauniešu bezdarbu, palielināt mācekļu prakses vietu un apmācību darbavietā piedāvājumu, uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti un pieņemt ierosināto mūžizglītības stratēģiju. Iegūto izglītību labāk saskaņot ar darba tirgus vajadzībām un uzlabot mācīšanas kvalitāti. Lai novērstu darba tirgus segmentāciju un nodarbinātu personu nabadzību, ierobežot civiltiesisku līgumu pārmērīgu izmantošanu un pagarināt pārbaudes laiku pastāvīgiem līgumiem.

4.

Pastiprināt centienus, lai palielinātu sieviešu dalību darba tirgū un uzlabotu reģistrēšanas rādītājus gan agrīnai bērnu aprūpei, gan pirmsskolas izglītībai, nodrošinot stabilu finansējumu un ieguldījumu valsts infrastruktūrā, kvalificētu personālu un pieejamu piekļuvi. Likvidēt agrīnas pensionēšanās iesakņojušos praksi, lai palielinātu izstāšanās no darba tirgus vecumu. Pakāpeniski pārtraukt īpašo pensiju shēmu kalnračiem, lai viņus integrētu vispārējā shēmā. Veikt vērienīgākus, pastāvīgus pasākumus, lai īstenotu KRUS reformu nolūkā labāk atspoguļot individuālus ienākumus.

5.

Veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu inovācijai labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, nodrošinot labākas saiknes starp pētniecību, inovāciju un rūpniecību un nosakot kopīgas prioritārās jomas un instrumentus, kas atbalsta visu inovācijas ciklu; uzlabot finansējuma pieejamību pētniecības un inovācijas darbībai, izmantojot garantijas un pārejas laika finansējumu.

6.

Palielināt centienus, lai uzlabotu stimulus ieguldījumam enerģijas ražošanas jaudā un energoefektivitātē visā energoapgādes ķēdē, paātrināt elektroenerģijas tīkla, tostarp pārrobežu starpsavienojumu, izveidi un novērst šķēršļus elektroenerģijas pārrobežu apmaiņai, un pastiprināt konkurenci gāzes nozarē, pakāpeniski pārtraucot regulētas cenas un izveidojot gāzes tirdzniecības platformu. Nostiprināt dzelzceļa tirgus regulatora lomu un resursus un nodrošināt dzelzceļa ieguldījumu projektu efektīvu un ātru īstenošanu. Samazināt ierobežojumus profesionāliem pakalpojumiem un vienkāršot līgumu izpildi un prasības būvatļaujām.