13.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/9

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2012. gada 9. marts)

par gatavošanos viedo mērierīču sistēmu izvēršanai

(2012/148/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Viedie tīkli iezīmē jaunu attīstību virzībā uz patērētāju iespēju palielināšanu, atjaunojamās enerģijas avotu lielāku integrēšanu tīklā un lielāku energoefektivitāti un dod ievērojamu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā un darbvietu radīšanā, kā arī tehnoloģiju attīstībā Eiropas Savienībā.

(2)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvai 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvai 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (2) dalībvalstīm jānodrošina viedo mērierīču sistēmu ieviešana, kas atbalsta patērētāju aktīvu līdzdalību elektropiegādes un gāzes piegādes tirgū, un šādai mērierīču sistēmu ieviešanai var veikt ekonomisku novērtējumu par visām ilgtermiņa izmaksām un ieguvumiem gan tirgum, gan individuāliem patērētājiem vai arī par to, kāda veida viedo mērierīču sistēma ir ekonomiski pamatota un izmaksu ziņā izdevīga un kāds grafiks būtu piemērots to ieviešanai.

(3)

Komisija 2011. gada 12. aprīļa paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Viedie tīkli. No inovācijas līdz ieviešanai” (3) nosauc vairākus pasākumus, tostarp dalībvalstu virzības uzraudzību, pamatnostādņu par svarīgākajiem izpildes rādītājiem izstrādāšanu, kā arī pamatnostādņu izstrādāšanu, kurās noteiks dalībvalstu viedo mērierīču sistēmu ieviešanas plānu metodiku un izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku.

(4)

Eiropas Digitālajā programmā dots atbilstīgo pasākumu kopuma saraksts, proti, par datu aizsardzību Eiropas Savienībā, par tīkla un informācijas drošību, par kiberuzbrukumiem un par viedo tīklu un mērierīču funkcionalitātēm. Dalībvalstīm, sadarbojoties ar nozari, Komisiju un citām ieinteresētajām personām, jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju.

(5)

Viens no galvenajiem viedo mērierīču sistēmu izmantošanas uzdevumiem un priekšnosacījumiem ir atrast atbilstīgus tehniskus un tiesiskus risinājumus, kas garantē personas datu aizsardzību kā vienu no pamattiesībām saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu. Dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, it sevišķi viedo mērierīču izvēršanas sākotnējā posmā, jānodrošina viedo mērierīču sistēmu lietojumprogrammu uzraudzība un personu pamattiesību un brīvību ievērošana.

(6)

Viedo mērierīču sistēmas pieļauj datu, tostarp galvenokārt personas datu, apstrādi. Turklāt ar viedo tīklu un viedo mērierīču sistēmu ieviešanu piegādātājiem un tīkla operatoriem jāgūst iespēja no vispārēja skata par enerģijas patēriņu pāriet pie sīki izstrādātas informācijas par individuālu galapatērētāju enerģijas patēriņa paradumiem.

(7)

Tiesības un pienākumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu tiesību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātuma aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (5), ir pilnībā piemērojami viedo mērierīču sistēmām, kas apstrādā personas datus, it sevišķi, izmantojot publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus līgumtiesiskās un komerciālās attiecībās ar klientiem.

(8)

Atzinumos, ko sniegusi saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu izveidotā Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, doti norādījumi par “labāko pieejamo metožu” noteikšanu un izstrādi, lai garantētu datu drošību, apstrādājot datus viedo mērierīču sistēmās un viedajos tīklos.

(9)

Ņemot vērā viedo tīklu ieviešanas potenciālu, īpaša vērība veltījama viedo mērierīču sistēmās apstrādāto personas datu drošībai un aizsardzībai. Šajā ziņā datu aizsardzības ietekmes novērtējumiem jau viedā tīkla izstrādes sākumā jārada iespēja noteikt datu aizsardzības riskus.

(10)

Datu aizsardzības un informācijas drošības elementiem ir jābūt integrētiem viedo mērierīču sistēmās, pirms tās tiek plaši ieviestas un lietotas. Šādi elementi var efektīvi uzlabot patērētāju kontroli pār personas datu apstrādi.

(11)

Dalībvalstīm jāsadarbojas ar ražotājiem un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām, it īpaši ar valsts datu aizsardzības iestādēm, lai stimulētu un atbalstītu “integrētas drošības un datu aizsardzības” principa ieviešanu viedo tīklu izstrādes agrīnā stadijā, īpaši izvēršot viedo mērierīču sistēmas.

(12)

Katram, kas apstrādā personas datus saistībā ar viedo mērierīču sistēmām, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka dati ne ar kādiem līdzekļiem, kurus varētu izmantot tīkla operators vai jebkāda trešā persona, nav izsekojami līdz identificētai vai identificējamai fiziskai personai, ja vien datus neapstrādā saskaņā ar piemērojamajiem principiem un juridiskajiem noteikumiem par datu aizsardzību.

(13)

Komisijas 2007. gada 2. maija paziņojumā “Datu aizsardzības veicināšana, izmantojot privātumu pastiprinošas tehnoloģijas (PET)” (6) noteikti skaidri pasākumi, lai sasniegtu mērķi mazināt personas datu apstrādi un anonīmu datu vai neīstu datu izmantošanu visos iespējamos gadījumos, atbalstot PET izstrādi, un lai tos lietotu kā par datu apstrādi atbildīgie, tā arī fiziskas personas.

(14)

Eiropas Savienības līmenī izstrādātā veidlapa datu aizsardzības ietekmes novērtējuma veikšanai nodrošinās šā ieteikuma noteikumu saskaņotu izpildi visās dalībvalstīs.

(15)

Datu aizsardzības ietekmes novērtējums, ko veic operators un ieinteresētās personas pirms viedo mērierīču sistēmu izvēršanas, sniegs informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu atbilstīgus aizsargpasākumus. Šādi pasākumi jāuzrauga un jāpārskata visā viedo mērierīču darbmūža laikā.

(16)

Atbilstīgi Direktīvai 2009/72/EK ir paredzēts, ka dalībvalstis līdz 2012. gada 3. septembrim pabeigs viedo mērierīču sistēmu izvēršanas izmaksu un ieguvumu novērtējumu. Kā izriet no Komisijas 2011. gada 12. aprīļa paziņojuma, Komisija uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt kritērijus, veidlapu un plašākas pamatnostādnes, kas uzlabos veikto analīžu dziļumu un salīdzināmību. Kā ierosinājusi Viedo tīklu darba grupa (7), par kritērijiem jāizmanto skaitliski aprēķināmi rādītāji.

(17)

Dalībvalstīm, sadarbojoties ar nozares uzņēmumiem, Komisiju un citām ieinteresētajām personām, jāveic atbilstīgi pasākumi, lai izplatītu informāciju un veidotu izpratni par iespējamajiem ieguvumiem un riskiem, kas saistīti ar viedo mērierīču tehnoloģiju.

(18)

Saistībā ar to dalībvalstīm, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības apvienībām un citām ieinteresētām personām, jāatrod un jāizplata paraugprakses piemēri par viedo mērierīču piemērošanu un jāveic atbilstīgi pasākumi – piemēram, lielapjoma eksperimentāli projekti, – lai vairotu sabiedrības izpratni kā priekšnosacījumu šīs tehnoloģijas plašākai apguvei.

(19)

Ieteicamo funkcionālo prasību kopuma izveide ļautu dalībvalstīm vieglāk un aptuveni vienlaikus sasniegt izmaksu efektivitātes optimālo līmeni savos izvēršanas plānos. Vienādu prasību noteikšana sniegtu arī regulatoriem, mērierīču nozares uzņēmumiem, tīkla operatoriem un piegādātājiem noteiktas norādes par pieejām, kas, iespējams, tiks pieņemtas šajā nozarē.

(20)

Pamatojoties uz paraugprakses pamatnostādnēm, ko definējusi Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupa (turpmāk – “ERGEG”) (8), un uz pirmajiem izmaksu un ieguvumu novērtējumiem, par kuriem paziņojušas dalībvalstis, Komisija uzskata, ka ir noderīgi ieteikt dalībvalstīm un regulatoriem kopēju obligātu funkcionalitātes kopumu attiecībā uz viedajām mērierīcēm.

(21)

Pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I.   DATU AIZSARDZĪBA UN DROŠĪBAS APSVĒRUMI

1.

Šajā iedaļā ir sniegti norādījumi dalībvalstīm par viedo tīklu un viedo mērierīču sistēmu izstrādi un darbību, kas nodrošina personas datu aizsardzības pamattiesības.

2.

Šajā iedaļā ir arī sniegti norādījumi par veicamajiem pasākumiem saistībā ar viedo mērierīču izmantošanas izvēršanu, lai nodrošinātu, ka attiecīgos gadījumos, ieviešot šādas tehnoloģijas, tiek ievēroti valsts tiesību akti, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK.

Definīcijas

3.

Dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā šādas definīcijas:

a)

“Vieds tīkls” (9) ir modernizēts enerģētikas tīkls, kas ir papildināts ar divvirzienu digitālu komunikāciju starp piegādātāju un patērētāju, viedām mērierīcēm un uzraudzības un kontroles sistēmām.

b)

“Viedo mērierīču sistēma” ir elektroniska sistēma, kura spēj izmērīt enerģijas patēriņu, sniedzot vairāk informācijas nekā parasta mērierīce, un kura spēj nosūtīt un saņemt datus, izmantojot elektronisko komunikāciju (10).

c)

“Datu aizsardzības ietekmes novērtējums” ir sistemātisks process, kas jāveic par datu apstrādi atbildīgajai personai vai apstrādātājam, vai apstrādātājam, kas rīkojas par apstrādi atbildīgās personas vārdā, risku iespējamās ietekmes novērtēšanai gadījumos, kad datu subjektu tiesībām un brīvībām apstrādes darbības varētu radīt īpašus riskus savas īpatnības, darbības jomas vai nolūku dēļ.

d)

“Integrēta datu aizsardzība” paredz, ka, ņemot vērā nozares jaunākos sasniegumus un īstenošanas izmaksas, apstrādes līdzekļu noteikšanas un pašas apstrādes laikā ir jāīsteno atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi un procedūras tā, lai apstrāde atbilstu Direktīvā 95/46/EK noteiktajām prasībām un nodrošinātu datu subjekta tiesību aizsardzību.

e)

“Automātiska datu aizsardzība” paredz īstenot mehānismus, kas nodrošinātu, ka automātiski tiek apstrādāti tikai tādi personas dati, kuri ir nepieciešami katram konkrētajam apstrādes nolūkam, un ka tie netiek speciāli vākti vai uzglabāti, pārsniedzot minimumu, kas nepieciešams šiem nolūkiem, gan attiecībā uz datu apjomu, gan glabāšanas ilgumu.

f)

“Labākās pieejamās metodes” attiecas uz visefektīvāko un modernāko pakāpi pasākumu izstrādē un darbības metodēs, kas norāda uz konkrētu metožu praktisko piemērotību, kuras principā nodrošina pamatu atbilstībai ES regulējumam par datu aizsardzību. Tās tiek izstrādātas, lai novērstu vai mazinātu riskus privātumam, personas datiem un drošībai.

Datu aizsardzības ietekmes novērtējums

4.

Datu aizsardzības ietekmes novērtējumā apraksta paredzētās apstrādes darbības, risku novērtējumu attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām, paredzētos pasākumus šo risku novēršanai, aizsardzības pasākumus, drošības pasākumus un mehānismus, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību un apliecinātu atbilstību Direktīvai 95/46/EK, ņemot vērā datu subjektu un attiecīgo personu tiesības un likumīgās intereses.

5.

Lai garantētu personas datu aizsardzību visā Eiropas Savienībā, dalībvalstīm ir jāpieņem un jāpiemēro datu aizsardzības ietekmes novērtējuma veidlapa, ko izstrādās Komisija un iesniegs Darba grupai personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, lai tā divpadsmit mēnešu laikā pēc šā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī sniegtu savu atzinumu.

6.

Ieviešot šo veidlapu, dalībvalstīm ir jāņem vērā padoms, ko dod Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi.

7.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tīkla operatori un viedo mērierīču sistēmu operatori saskaņā ar citiem saviem Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem pienākumiem veic atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību.

8.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka struktūra, kas veic personas datu apstrādi, pirms apstrādes apspriež datu aizsardzības ietekmes novērtējumu ar Datu aizsardzības uzraudzības iestādi, kura minēta Direktīvas 95/46/EK 28. pantā. Tas ļautu minētajai iestādei novērtēt apstrādes atbilstību un jo īpaši riskus datu subjekta personas datu aizsardzībai un ar tiem saistītos drošības pasākumus.

9.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pēc tam, kad ir pieņemta 5. punktā norādītā datu aizsardzības ietekmes novērtējumu veidlapa, tīkla operatori īsteno 7. un 8. punktu saskaņā ar to.

Integrēta datu aizsardzība un automātiska datu aizsardzība

10.

Dalībvalstīm ir stingri jāmudina tīkla operatori viedo tīklu un viedo mērierīču ieviešanā iekļaut integrētas datu aizsardzības un automātiskas datu aizsardzības iestatījumus.

11.

Integrētas datu aizsardzības un automātiskas datu aizsardzības iestatījumi ir jāietver viedo tīklu izstrādē iesaistīto pušu metodikā, ja tiek apstrādāti personas dati.

12.

Integrēta datu aizsardzība ir jāīsteno tiesību aktu līmenī (izmantojot tiesību aktus, kuriem jāatbilst tiesību normām datu aizsardzības jomā), tehniskajā līmenī (nosakot atbilstīgas prasības attiecībā uz viedo tīklu standartiem, lai nodrošinātu infrastruktūras pilnīgu atbilstību normatīvajiem aktiem datu aizsardzības jomā) un organizatoriskajā līmenī (saistībā ar apstrādi).

13.

Automātiska datu aizsardzība ir jāīsteno tā, lai no datu aizsardzības viedokļa vislabvēlīgākā izvēle klientam tiek nodrošināta automātiskas konfigurācijas veidā.

14.

Dalībvalstīm ir jāmudina Eiropas standartizācijas organizācijas dot priekšroku viedo tīklu atsauces struktūrai, kas pamatojas uz integrētu datu aizsardzību un uz automātisku datu aizsardzību.

15.

Lai optimizētu pārredzamību un fizisku personu uzticēšanos, dalībvalstīm ir jāveicina, ka tiek izmantoti piemēroti privātuma sertifikācijas mehānismi un datu aizsardzības zīmogi un marķējumi, ko nodrošina neatkarīgas personas.

16.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta 2. punktā ir noteikta prasība par jebkura tiesību uz personas datu aizsardzību aizskāruma pamatošanu. Šo tiesību aizskaršanas likumība ir jānovērtē katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar likumības, nepieciešamības, leģitimitātes un proporcionalitātes kumulatīvajiem kritērijiem. Tādējādi ikvienai personas datu apstrādei, kura skar pamattiesības uz personas datu aizsardzību viedo tīklu un viedo mērierīču sistēmā, ir jābūt nepieciešamai un proporcionālai, lai tā būtu uzskatāma par pilnīgi atbilstošu minētajai hartai.

17.

Lai mazinātu riskus attiecībā uz personas datiem un drošību, dalībvalstīm, sadarbojoties ar nozari, Komisiju un citām ieinteresētajām personām, jāatbalsta labāko pieejamo metožu noteikšana katrai kopīgajai obligātajai funkcionālajai prasībai, kas minēta šā ieteikuma 42. punktā.

Datu aizsardzības pasākumi

18.

Lemjot par informācijas apjomu, ko būtu atļauts apstrādāt viedajos tīklos, dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai pēc iespējas plašāk ieviestu nosacījumu, ka anonīmi sniegti dati tiek izmantoti tā, lai fiziska persona vairs nav identificējama. Gadījumos, kad ir jāvāc, jāapstrādā un jāuzglabā personas dati, dalībvalstīm ir jānodrošina, lai šie dati būtu atbilstīgi un svarīgi. Datu vākšana ir jāierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams tiem nolūkiem, kuru dēļ dati tiek apstrādāti, un dati ir jāuzglabā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams tiem nolūkiem, kuru dēļ personas dati tiek apstrādāti.

19.

Personas datu apstrādei, ko veic viedo mērierīču sistēma vai kas tiek veikta šādā sistēmā, ir jābūt likumīgai, pamatojoties uz vienu vai vairākiem Direktīvas 95/46/EK 7. pantā minētajiem iemesliem. Ir jāņem vērā Darba grupas personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi atzinums par viedām mērierīcēm (11).

20.

Personas datu apstrādei, ko veic trešās personas, kuras piedāvā pievienotas vērtības energopakalpojumus, arī ir jābūt likumīgai un jāpamatojas uz vienu vai vairākiem no Direktīvas 95/46/EK 7. pantā minētajiem sešiem likumīgas apstrādes iemesliem. Ja par pamatu apstrādei izvēlas piekrišanu, datu subjekta piekrišanai ir jābūt sniegtai labprātīgi, konkrēti, informēti un precīzi, un piekrišana ir jāsniedz atsevišķi par katru pievienotas vērtības pakalpojumu. Datu subjektam ir jābūt tiesībām jebkurā laikā atsaukt savu piekrišanu. Piekrišanas atsaukšana nedrīkst ietekmēt tās apstrādes likumību, kura pamatojas uz pirms atsaukšanas sniegto piekrišanu.

21.

Dalībvalstīm ir skaidri jānosaka par datu apstrādi atbildīgo personu un datu apstrādātāju pienākumi un atbildības jomas. Tām ir jābūt saskaņotām ar viņu attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti Direktīvā 95/46/EK.

22.

Dalībvalstīm pirms apstrādes darbību sākšanas ir jāveic analīze, lai noteiktu, kādā apmērā piegādātājiem un tīkla operatoriem ir jāuzglabā personas dati viedā tīkla uzturēšanas un tā darbības nolūkos, kā arī norēķiniem. Šai analīzei ir jāļauj dalībvalstīm, inter alia, noteikt, vai personas datu uzglabāšanas laikposmi, kas pašreiz ir noteikti valsts tiesību aktos, nepārsniedz viedo tīklu darbībai nepieciešamo uzglabāšanas ilgumu. Analīzē ir jāietver mehānismi, lai nodrošinātu to termiņu ievērošanu, kas noteikti personas datu dzēšanai un personas datu saglabāšanas vajadzības periodiskai pārskatīšanai.

23.

Šajā analīzē katrai dalībvalstij ir īpaši jāņem vērā šādi principi: datu minimizācijas princips, pārredzamības princips, nodrošinot, ka galapatērētājs lietotājam draudzīgā un saprotamā veidā, skaidros un vienkāršos vārdos tiek informēts par personas datu apstrādes mērķiem, termiņiem, apstākļiem, vākšanu, uzglabāšanu un visiem citiem apstrādes veidiem, kā arī personas iespēju palielināšanas princips, nodrošinot, ka veiktie pasākumi aizsargā personas tiesības.

Datu drošība

24.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka datu drošība tiek integrēta agrīnā posmā kā tīkla struktūras sastāvdaļa, kas iekļaujas integrētas datu aizsardzības procesā. Ir jāietver pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušiem datu zudumiem un novērst jebkurus nelikumīgus apstrādes veidus, jo īpaši personas datu jebkuru neatļautu izpaušanu, izplatīšanu, piekļuvi šiem datiem vai to pārveidi.

25.

Ir ieteicams izmantot kodētus kanālus, jo tie ir viens no efektīvākajiem tehniskajiem līdzekļiem pret ļaunprātīgu izmantošanu.

26.

Dalībvalstīm ir jāņem vērā, ka visām pašreizējām un turpmākajām viedo tīklu sastāvdaļām ir jāatbilst visiem “drošībai svarīgiem” standartiem, ko izstrādājušas Eiropas standartizācijas organizācijas, tostarp Komisijas standartizācijas pilnvarojumā M/490 ietvertajām viedo tīklu informācijas drošības pamatprasībām. Ir jāņem vērā arī starptautiskie drošības standarti, jo īpaši ISO/IEC 27000 sērija (“ISMS saimes standarti”).

27.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tīkla operatori nosaka drošības riskus un piemērotus drošības pasākumus nolūkā garantēt atbilstīgu drošības līmeni un viedo mērierīču sistēmu elastīgumu. Šajā sakarībā tīkla operatoriem, sadarbojoties ar valsts kompetentajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ir jāpiemēro pašreizējie standarti, pamatnostādnes un sistēmas un, ja tādas nav pieejamas, jāizstrādā jaunas. Ir jāņem vērā arī attiecīgās pamatnostādnes, ko publicējusi Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA).

28.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2002/58/EK 4. pantu personas datu pārkāpuma gadījumā par apstrādi atbildīgā persona bez nepamatotas kavēšanās (vēlams ne vēlāk kā 24 stundas pēc pārkāpuma konstatēšanas) par to paziņo uzraudzības iestādei un datu subjektam, ja šis pārkāpums var negatīvi ietekmēt viņa personas datu aizsardzību.

Informācija un pārredzamība attiecībā uz viedām mērierīcēm

29.

Neskarot par datu apstrādi atbildīgo personu pienākumus, kas noteikti Direktīvā 95/46/EK, dalībvalstīm ir jāpieprasa, lai tīkla operatori sagatavo un publicē precīzu un skaidru informācijas kopsavilkumu par katru savu lietojumprogrammu. Minētajā kopsavilkumā iekļaujami vismaz tie punkti, kuri minēti Direktīvas 95/46/EK 10. un 11. pantā.

Ja tiek ievākti personas dati, kas attiecas uz datu subjektu, par datu apstrādi atbildīgajai personai jāsniedz arī datu subjektam vismaz šāda informācija:

a)

par personas datu apstrādi atbildīgās personas un tās pārstāvja, ja tāds ir, un datu aizsardzības inspektora, ja tāds ir, personas dati un kontaktinformācija;

b)

personas datu apstrādes nolūki, ietverot noteikumus un vispārējos nosacījumus un par apstrādi atbildīgās personas likumīgās intereses, ja apstrāde pamatojas uz Direktīvas 95/46/EK 7. pantu;

c)

termiņš, cik ilgi personas dati tiks glabāti;

d)

tiesības pieprasīt no personas, kas atbildīga par apstrādi, piekļuvi datu subjekta personas datiem un to labošanu vai dzēšanu vai tiesības iebilst pret šādu personas datu apstrādi;

e)

tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē, kas minēta Direktīvas 95/46/EK 28. pantā, un uzraudzības iestādes kontaktinformācija;

f)

personas datu saņēmēji vai datu saņēmēju kategorijas;

g)

jebkura cita papildu informācija, kas ir vajadzīga, lai garantētu godprātīgu apstrādi attiecībā pret datu subjektu, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos personas dati tiek vākti.

II.   VIEDO MĒRIERĪČU SISTĒMU IZVĒRŠANAS ILGTERMIŅA IZMAKSU UN IEGUVUMU EKONOMISKĀS NOVĒRTĒŠANAS METODIKA

30.

Šajā iedaļā dalībvalstīm līdztekus pamatnostādnēm ir sniegti norādījumi par izmaksu un ieguvumu analīzi kā pamatu viedo mērierīču izvēršanas ilgtermiņa izdevumu un ieguvumu konsekventa, ticama un pārredzama ekonomiskā novērtējuma veikšanai.

31.

Veicot ekonomisko novērtēšanu, jārīkojas saskaņā ar pamatnostādnēm, kas dotas pielikumā, un vienmēr jāietver šādi četri posmi:

—

pielāgošana vietējiem apstākļiem,

—

izmaksu un ieguvumu analīze (turpmāk – “IIA”),

—

jutīguma analīze,

—

veiktspējas vērtējums, ārējās ietekmes un sociālā ietekme.

Pielāgošana vietējiem apstākļiem

32.

Veicot viedo mērierīču izvēršanas ekonomisko novērtēšanu, dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jāpārbauda un, ja iespējams, jāņem vērā attiecīgas eksperimentālas programmas, kurās jau ir ieviestas viedo mērierīču sistēmas. Tām arī jāpievēršas datiem par faktiskajiem darbības rezultātiem, ja tādi ir, un attiecīgai “reālās dzīves” pieredzei, lai precizētu savus pieņēmumus par tehnoloģijas izvēles iespējām un optimizētu ar tām saistītās izmaksas un ieguvumus, kā arī patērētāju iesaisti gan attiecībā uz sabiedrības izpratni, gan viedo mērierīču sistēmu lietošanu.

33.

Lai veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi, dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka tiek izskatīti ne mazāk kā divi prognozes scenāriji, no kuriem viens ir “parasta darbība” (“neko nedara, un nekas nenotiek”). Ja runa ir par elektroenerģiju, otrajā scenārijā jāievēro pienākums, kas noteikts Direktīvā 2009/72/EK par to, ka līdz 2020. gadam viedajām mērierīcēm jābūt izvērstām 80 % apmērā, un jāņem vērā kopējais obligāto funkcionalitāšu kopums, kurš noteikts šā ieteikuma III iedaļā. Ieteicams pētīt papildu alternatīvus scenārijus. Šādos scenārijos jāņem vērā arī sinerģija starp pašlaik un turpmāk veicamajiem energotaupības pasākumiem, ietverot citus atgriezeniskās saites veidus un padomus patērētājiem, piemēram, ieviest biežu rēķinu vai izmaksu deklarāciju sagatavošanu, pamatojoties uz faktisko patēriņu, nevis vienotām likmēm vai aptuvenu patēriņa aprēķinu. Dalībvalstīm savos alternatīvajos scenārijos jāapsver pozitīvā ietekme, kādu viedo mērierīču izvēršanā var radīt skaidra informācija un cenas pārredzamība patērētājam, kā arī ražotāju un pakalpojuma sniedzēju konkurence.

34.

Izklāstot nosacījumus un lemjot par dažādu iespējamo scenāriju īstenošanas hipotēzēm, dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina laikus veikta apspriešanās par šo tematu ar valsts regulatīvajām iestādēm un viedo mērierīču attīstītājiem un izvēršanas izpildītājiem – kas lielākajā daļā dalībvalstu ir sadales sistēmas operatori –, un ar attiecīgo eksperimentālo projektu īpašniekiem, ja tas ir iespējams.

35.

Attiecībā uz pamatnosacījumu noteikšanas procesu, kā arī tā norises laikā dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka tiek ņemtas vērā visas atbilstīgās komunikācijas infrastruktūras tehnoloģijas, struktūra un pasākumi, kas vajadzīgi sadarbspējas un pieejamo Eiropas Savienības vai starptautisko standartu un paraugprakses garantēšanai. Turklāt dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka pieņēmumi, kas likti analīzes pamatā, ir pielāgoti vietējiem apstākļiem, pievēršoties tādiem parametriem kā ģeogrāfiskais pārklājums, elektroenerģijas pieprasījums, maksimālā slodze, kā arī mikroekonomikas un makroekonomikas nosacījumi. Šā ieteikuma pielikuma 2. iedaļas sarakstā ir doti parametri, kas dalībvalstīm jānodrošina darbībā.

Izmaksu un ieguvumu analīze (IIA)

36.

Dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka, veicot IIA, ņem vērā pakāpenību, kas izklāstīta šā ieteikuma pielikumā ietvertajās apliecinošajās norādēs un metodikas pamatnostādnē (“IIA septiņi posmi”). Turklāt dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina saprātīgs, pārredzams un precīzi dokumentēts visu gaidāmo izmaksu un ieguvumu aprēķins atbilstīgi procesa loģiskajai secībai, kuru ierosināts izvērtēt. Iespējamās izmaksas, kas patērētājam varētu rasties saistībā ar viedo mērierīču sistēmas izvēršanu, skaidri jānorāda IIA un jāuzrāda salīdzinājumā ar iespējamiem ilgtermiņa ieguvumiem patērētājiem. I pielikuma 4. un 5. tabulā sniegts papildināms to elementu saraksts, kuri jāietver IIA.

Jutīguma analīze

37.

Dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jākonstatē jutīguma analīzei kritiski svarīgie mainīgie lielumi un jāziņo par veiktajās jutīguma analīzēs iegūtajām mainīgo lielumu diapazona robežvērtībām (noteikto kritiski svarīgo mainīgo lielumu minimālajām un maksimālajām vērtībām), lai izvēršanas nosacījumi būtu pozitīvi, kad ieguvumi pārsniedz izmaksas. Turklāt analīzē varētu ietvert arī reakciju uz svārstībām un iespējamos kontroles pasākumus, lai noturētu mainīgā lieluma vērtību vēlamajā diapazonā.

Veiktspējas vērtējums, ārējās ietekmes un sociālā ietekme

38.

Novērtējot ieviešanas priekšrocības, ārējās ietekmes (piemēram, uz vidi vai veselību), sabiedrības politikas pasākumu ietekmi un sociālos labumus, ko sagaida no viedo mērierīču izvēršanas, dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka tiek ņemti vērā atbilstīgi svarīgi faktori, kas papildina IIA iepriekšējo posmu kvantitatīvos rezultātus.

Šā ieteikuma pielikumā sniegts saraksts ar atsaucēm uz citiem saistītiem ieguvumiem.

III.   KOPĒJĀS OBLIGĀTĀS FUNKCIONĀLĀS PRASĪBAS ELEKTROENERĢIJAS VIEDO MĒRIERĪČU SISTĒMĀM

39.

Šīs iedaļas pamatā ir paraugprakse, kas iegūta agrīnā elektroenerģijas viedo mērierīču IIA, ko veica 11 dalībvalstīs. Tajā sniedz norādes par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pienācīgi izmanto atbilstīgu sadarbspēju un standartus viedo mērierīču sistēmām, kas pašlaik tiek izstrādātas saskaņā ar pilnvarojumiem M/441, M/468 un M/490 un paraugpraksi.

40.

Dalībvalstīm ir sniegtas norādes par kopējo obligāto funkcionālo prasību kopumu elektroenerģijas viedajām mērierīcēm, tādējādi ļaujot tām noteikt kopīgus veidus, kā panākt izvēršanas plānu rentabilitāti. Savukārt dalībvalstīm, mērierīču piegādātājiem un tīkla operatoriem tas varētu derēt kā kopējs pamats pašiem savu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai un ieguldījumiem, lai sekmētu iepirkumus saistībā ar izvēršanu un sniegtu regulatoriem atsauces uz Eiropas definīcijām.

41.

Šajā iedaļā arī sniegtas norādes par noteikumiem ieguvumu nodrošināšanai patērētājiem un lielākas energoefektivitātes veicināšanai. Tādējādi tiks veicināta viedo mērierīču sistēmu sasaiste ar standartizētām saskarnēm, kas aprīkotas ar patērētājiem ērtiem rīkiem, kuros dati par patēriņu apvienoti ar informāciju par izmaksām, rosinot patērētāju ieinteresētību par energotaupīšanas pasākumiem un reakciju uz pieprasījumu. Šī pieeja jāņem vērā pilnā mērā, analizējot elektroenerģijas viedo mērierīču izvēršanas izmaksas un ieguvumus atbilstīgi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Kopējās obligātās funkcionālās prasības

42.

Katrai elektroenerģijas viedajai mērierīcei jāpiedāvā vismaz visi turpmāk minētie funkcionalitāšu aspekti.

 

Klientam

a)

Sniedz nolasījumus tieši klientam un jebkurai patērētāja izraudzītai trešai personai. Šāda funkcionalitāte ir būtiski svarīga viedo mērierīču sistēmā, jo patērētāja tiešā atgriezeniskā saite ir svarīga energotaupīšanas nodrošināšanai pieprasījuma pusē. Svarīgs ir konsenss attiecībā uz standartizētu saskarņu nodrošināšanu, kas ļautu pieņemt enerģijas patēriņa risinājumus “reālā laikā”, piemēram, māju automatizāciju un dažādas pieprasījuma reaģēšanas shēmas, kā arī sekmētu datu drošu piegādi tieši klientam. Precīzi, lietotājam ērti un laikus veikti nolasījumi, kas tieši no klienta izvēlētās saskarnes tiek sniegti klientam un jebkurai patērētāja izraudzītai trešai personai, tiek nopietni ieteikti, jo tie ir izšķirīgi svarīgi pieprasījuma reaģēšanas pakalpojumu sniegšanā, “tiešsaistē” pieņemot energotaupīšanas lēmumus, un decentralizētu energoresursu efektīvā integrācijā. Lai stimulētu energotaupīšanu, dalībvalstīm ir stingri ieteikts nodrošināt, ka to galapatērētāju rīcībā, kuri lieto viedo mērierīču sistēmas, ir standartizētas saskarnes, kas nodrošina patērētājam vizualizētus personīgā patēriņa datus.

b)

Atjaunina a) punktā minētos nolasījumus pietiekami bieži, lai informācija būtu izmantojama enerģijas ietaupīšanai. Šī funkcionalitāte pilnīgi attiecas uz pieprasījuma pusi, proti, galapatērētāju. Lai patērētāji uzticētos informācijai, ko nodrošina sistēma, viņiem jāredz, ka informācija reaģē uz viņu rīcību. Intensitāte jāpielāgo energopatēriņa vai energoražošanas produktu reaģēšanas laikam. Ir vispāratzīts, ka atjaunināšanas intensitātei jābūt ne mazākai kā reizi 15 minūtēs. Turpmākas izstrādes un jauni enerģētikas pakalpojumi droši vien radīs ātrākas komunikācijas iespējas. Ieteicams, lai viedo mērierīču sistēmās būtu iespējams saglabāt datus par klienta patēriņu saprātīgi ilgā laikā, ļaujot klientam un jebkurai patērētāja izraudzītai trešai personai skatīt un atrast datus par iepriekšējo patēriņu. Tas radītu iespēju aprēķināt izmaksas saistībā ar patēriņu.

 

Mērierīču operatoram

c)

Ļauj operatoram veikt mērierīču attālinātu lasīšanu. Šī funkcionalitāte attiecas uz piegādes pusi (mērierīču operatoriem). Ir plaši atzīts, ka šī ir svarīga funkcionalitāte.

d)

Nodrošina divvirzienu komunikāciju starp viedo mērierīču sistēmu un ārējiem tīkliem mērierīču sistēmas uzturēšanai un kontrolei. Šī funkcionalitāte attiecas uz mērīšanu. Ir plaši atzīts, ka šī ir svarīga funkcionalitāte.

e)

Ļauj veikt nolasījumus pietiekami bieži, lai informāciju varētu izmantot tīkla plānošanai. Šī funkcionalitāte attiecas gan uz pieprasījuma pusi, gan piegādes pusi.

 

Energopiegādes komerciālajiem aspektiem

f)

Atbalsta pilnveidotas tarifu sistēmas. Šī funkcionalitāte attiecas gan uz pieprasījuma pusi, gan piegādes pusi. Viedo mērierīču sistēmās jābūt ietvertām pilnveidotām tarifu struktūrām, lietošanas laika reģistriem un attālinātai tarifa kontrolei. Tas palīdzētu patērētājiem un tīkla operatoriem panākt energoefektivitāti un taupīt izmaksas, samazinot energopieprasījuma kāpumus. Šī funkcionalitāte kopā ar a) un b) punktā minētajām funkcionalitātēm ir svarīgs motivējošs spēks patērētāja iespēju palielināšanai un piegādes sistēmas energoefektivitātes uzlabošanai. Ir stingri ieteikts, lai viedā mērierīču sistēma būtu tāda, kurā iespējams automātiski pārsūtīt galapatērētājam informāciju par pilnveidotu tarifu izvēlēm, piemēram, izmantojot a) punktā minēto standartizēto saskarni.

g)

Ļauj ieslēgt/izslēgt attālinātu kontroli par piegādes un/vai plūsmas vai strāvas ierobežojumu. Šī funkcionalitāte attiecas gan uz pieprasījuma pusi, gan piegādes pusi. Tā nodrošina patērētājam papildu aizsardzību, dodot iespēju grupēt ierobežojumus. Tā paātrina procesus, piemēram, mainot mājvietu, var ātri un vienkārši iepriekšējo piegādi noslēgt un jauno piegādi pieslēgt. Tā ir vajadzīga tehnisku ārkārtas situāciju risināšanai tīklā. Tomēr drošībai tā var radīt papildu riskus, kas jāsamazina.

 

Drošībai un datu aizsardzībai

h)

Sniedz drošus datu sakarus. Šī funkcionalitāte attiecas gan uz pieprasījuma pusi, gan piegādes pusi. Augsti drošības līmeņi ir būtiski svarīgi visās komunikācijās starp mērierīci un operatoru. Tas attiecas gan uz tiešajām komunikācijām ar mērierīci, gan uz visiem paziņojumiem, kas nodoti caur mērierīci uz vai no jebkurām ierīcēm vai kontrolaparatūrām patērētāja telpās. Vietējām komunikācijām klienta telpās tiek pieprasīts gan privātums, gan datu aizsardzība.

i)

Krāpšanas novēršana un atklāšana. Šī funkcionalitāte attiecas uz piegādes puses drošības un drošuma aspektiem piekļuves gadījumā. Lielā vienprātība rāda, cik svarīga ir šī funkcionalitāte. Patērētājs ir jāaizsargā ne tikai tāpēc, lai novērstu krāpšanu, bet arī, piemēram, no citu ļaunprātīgas piekļuves.

 

Decentralizētai ražošanai

j)

Nodrošina ienākošo/izejošo un reaktīvo mērīšanu. Šī funkcionalitāte attiecas gan uz pieprasījuma pusi, gan piegādes pusi. Lielākajā daļā valstu tiek nodrošinātas funkcionalitātes, kas vajadzīgas, lai būtu iespējama atjaunojama un vietēja mikroražošana, tādējādi gādājot par atbilstīgu mērierīču uzstādīšanu. Ir ieteicams šo funkciju instalēt automātiski un iedarbināt vai atslēgt pēc patērētāja vēlmēm un vajadzībām.

Turpmākie pasākumi

43.

Dalībvalstīm jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai pildītu šo ieteikumu un pievērstu tam visu ieinteresēto personu uzmanību, kuras iesaistītas viedo tīklu lietojumprogrammu projektēšanā un darbībā Eiropas Savienībā.

44.

Dalībvalstīm līdz 2012. gada 3. septembrim jāpaziņo Komisijai izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāti par viedo mērierīču sistēmu izvēršanu, kā arī pasākumiem un plāniem, ko tās ir pieņēmušas saistībā ar šo ieteikumu.

45.

Komisija gatavojas izvērtēt saistībā ar šo ieteikumu paziņotos ekonomiskos vērtējumus par viedo mērierīču izvēršanu.

Adresāti

46.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm un visām to izraudzītajām kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas viedo mērierīču sistēmu ekonomiskajā novērtēšanā.

Briselē, 2012. gada 9. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Günther OETTINGER

(1)  OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.

(2)  OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.

(3)  COM(2011) 202 final.

(4)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(5)  OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(6)  COM(2007) 228 final.

(7)  http://ec.europa.eu/energy/gas_electricity/smartgrids/taskforce_en.htm.

(8)  Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupas (ERGEG) Paraugprakses pamatnostādnes (PPP) par elektroenerģijas un gāzes viedo mērierīču regulatīviem aspektiem (Atsauce: E10-RMF-29-05).

(9)  Eiropas Viedo tīklu darba grupa definē viedos tīklus kā enerģētikas tīklus, kas spēj efektīvi integrēt visu tiem pieslēgto lietotāju rīcību, lai nodrošinātu ekonomiski efektīvu, ilgtspējīgu elektrosistēmu, ko raksturo mazi zudumi, augsta kvalitāte, apgādes drošība un lietošanas drošums: http://ec.europa.eu/energy/gas_electricity/smartgrids/doc/expert_group1.pdf.

(10)  Skaidrojošā piezīme par Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu – Mazumtirdzniecības tirgi, 7. lpp.

(11)  29. panta darba grupas atzinums Nr. 183 par viedām mērierīcēm, 2011. gada aprīlis.

PIELIKUMS

Pamatnostādnes par viedo mērierīču sistēmu izvēršanas izmaksu un ieguvumu ekonomiskās novērtēšanas metodiku atbilstīgi Direktīvas 2009/72/EK un Direktīvas 2009/73/EK I pielikumam

1.   ATSAUCES

1.1.

Eiropas Komisija – Kopīgā pētniecības centra Enerģētikas un transporta institūts (2012). “Guidelines for conducting a cost-benefit analysis of smart grid projects”, skatīt: http://ses.jrc.ec.europa.eu/

1.2.

Eiropas Komisija – Kopīgā pētniecības centra Enerģētikas un transporta institūts (2012). “Guidelines for cost-benefit analysis of smart metering deployment”, skatīt http://ses.jrc.ec.europa.eu/

1.3.

Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupa “Final Guidelines of Good Practice on Regulatory Aspects of Smart Metering for Electricity and Gas”, 2011. gada februāris, atsauce: E10-RMF-29-05 http://www.smartgridscre.fr/media/documents/ERGEG_Guidelines_of_good_practice.pdf

1.4.

Eiropas Komisijas Viedo tīklu darba grupa (2010), 3. ekspertu grupa: Viedo tīklu ieviešanā iesaistīto dalībnieku pienākumi un atbildības jomas, “Merit deployment matrix”, skatīt http://ec.europa.eu/energy/gas_electricity/smartgrids/doc/expert_group3_annex.xls

1.5.

Priekšlikums direktīvai par energoefektivitāti un ar ko atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (COM(2011) 370 final, 2011. gada 22. jūnijs).

1.6.

SEC(2011) 288 final – Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējums”, kas pievienots Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” (COM(2011) 112 final) (SEC(2011) 289 final).

2.   PAPILDINĀMS MAINĪGO LIELUMU/DATU SARAKSTS, KURI JĀNOSAKA/JĀVĀC ELEKTROENERĢIJAS GADĪJUMĀ

Mainīgie lielumi/dati, kas jānosaka/jāvāc

Vienība

Enerģijas patēriņa prognozētās variācijas

%

Enerģijas cenu prognozētās variācijas

%

Pievades maksimālā slodze

%

Elektroenerģijas zudumi pārvades un sadales līmenī

%

Aptuvens nepiegādāto minūšu vērtējums

Minūšu skaits

Slodzes zuduma vērtība; piegādes vērtība

EUR/kWh

Diskonta likme

%

Aparatūras izmaksas (piemēram, vieda mērierīce, GPRS/PLC modems utt.)

EUR

Uzstādāmo viedo mērierīču sistēmu skaits

Viedo mērierīču skaits

Viedo mērierīču sistēmas uzstādīšanas izmaksas

EUR

Viedo mērierīču sistēmu prognozētais darbmūža ilgums

Gadu skaits

Mērierīces nolasīšanas izmaksas

EUR/gadā

Telekomunikāciju rezultativitātes līmenis

%

Inflācijas līmenis

%

Izmaksu samazinājums saistībā ar tehnoloģijas briedumu

%

Ieviešanas plāns

Viedo mērierīču skaits/gads

Lauku teritorijās izvietoto mērierīču skaita attiecība pret pilsētās izvietoto mērierīču skaitu

%

Oglekļa izmaksas

EUR/tonna

3.   SHĒMA IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZES UN JUTĪGUMA ANALĪZES VEIKŠANAI

Image

Tajos gadījumos, kad analīze ļauj veikt aprēķinu par izmaksām un ieguvumiem saistībā ar panāktajām oglekļa emisiju izmaiņām, ieteicams analīzē ņemt vērā oglekļa cenas, kas prognozētas gan Komisijas atsauces scenārijā, gan dekarbonizācijas scenārijos (1).

4.   PAPILDINĀMS SARAKSTS PAR IZMAKSĀM, KAS JĀŅEM VĒRĀ ELEKTROENERĢIJAS VIEDO MĒRIERĪČU SISTĒMU IZVĒRŠANĀ

Vispārējā kategorija

Izmaksas veids, kas jāņem vērā, veicot izvēršanu, un jānovērtē, lai noteiktu bāzes līmeni

CAPEX (izdevumi, kas ir kapitālieguldījumi)

Ieguldījums viedo mērierīču sistēmās

Ieguldījums IT

Ieguldījums komunikācijās

Ieguldījums māju iekšējos monitoros (ja piemērojams)

Ražošana

Pārvade

Sadale

Līdzekļi, kas nav ieguldīti tradicionālās mērierīcēs (izmaksas ar mīnusa zīmi, kuras jāpievieno ieguvumu sarakstam)

OPEX (izdevumi, kas nav kapitālieguldījumi)

IT apkopes izmaksas

Tīkla pārvaldības un frontālās izmaksas

Komunikācijas/datu pārraides izmaksas (tostarp GPRS, radio sakari utt.)

Scenārija pārvaldības izmaksas

Viedo mērierīču sistēmu apmaiņa/bojājumi (pakāpeniska)

Ieņēmumu samazināšanās (piemēram, efektīvāka patēriņa rezultātā)

Ražošana

Sadale

Pārvade

Mērierīces lasīšana

Izsaukumu centrs/klientu apkalpošana

Izmaksas par apmācībām (piemēram, personālam, kas strādā ar klientiem, un uzstādīšanas personālam)

Uzticamība

Atjaunošanas izmaksas

Vides faktori

Emisiju izmaksas (CO2 kontroles iekārta, darbība un emisijas atļaujas)

Energodrošība

Izmaksas par enerģijas ražošanai patērēto fosilo degvielu

Fosilās degvielas izmaksas transportam un darbībai

Cita

Patērētāju iesaistīšanas programmu izmaksas

Zaudētās izmaksas par iepriekš uzstādītām (tradicionālām) mērierīcēm

5.   PAPILDINĀMS FORMULU SARAKSTS IEGUVUMU KVANTITATĪVAI APRĒĶINĀŠANAI ELEKTROENERĢIJAS GADĪJUMĀ

Ieguvumi

Ieguvumu sastāvdaļas

Monetizēšanas aprēķins

Mērierīces nolasījumu un darbības izmaksu samazināšanās

Samazinātas mērierīču darbības izmaksas

Vērtība (EUR) = [Plānotie izmaksu samazinājumi, ja mērierīces darbojas attālināti (EUR/gads)] Izvērsums – [Plānotie izmaksu samazinājumi, ja mērierīces darbojas attālināti (EUR/gads) × Komunikāciju bojājumu līmenis (%/100)] Izvērsuma scenārijs

Samazinātas mērierīču nolasījumu izmaksas

Vērtība (EUR) = [Vietējo mērierīču lasīšanas izmaksas (EUR)]Bāze – [Vietējo mērierīču “izkliedētu” nolasījumu iegūšanas plānotās izmaksas (EUR)]Izvērsuma scenārijs,

kur:

[Vietējo mērierīču lasīšanas izmaksas (EUR)]Bāze= ZS klientu skaits (2) × Vēsturiskās mērierīču lasīšanas izmaksas/klients/gads (EUR)

[Vietējo mērierīču “izkliedētu” nolasījumu iegūšanas plānotās izmaksas (EUR)]Izvērsuma scenārijs= [ZS klientu skaits × Klientu %, kuri nav ietverti izvērsumā × Izkliedētā nolasījuma izmaksas vidēji uz vienu klientu (EUR/klients)] + ZS klientu skaits × Klientu %, kuri ir ietverti izvērsumā × Komunikāciju bojājumu līmenis (%) × Izkliedētā nolasījuma izmaksas vidēji uz vienu klientu (EUR/klientu skaits)

Samazinātas norēķinu izmaksas

Vērtība (EUR) = [ZS klientu skaits × Norēķinu izmaksas/klients/gads (EUR)]Bāze – [ZS klientu skaits × Norēķinu izmaksas/klients/gads (EUR)]Izvērsuma scenārijs

Samazinātas Izsaukumu centra/klientu apkalpošanas izmaksas

Vērtība (EUR) = [ZS klientu skaits × Klientu pakalpojumu izmaksas/klients/gads (EUR)]Bāze – [ZS klientu skaits × Klientu pakalpojumu izmaksas/klients/gads (EUR)]Izvērsuma scenārijs

Ekspluatācijas un apkopes izmaksu samazinājums

Samazinātas aktīvu uzturēšanas izmaksas

Vērtība (EUR) = [Tiešās izmaksas, kas saistītas ar aktīvu uzturēšanu(EUR/gads)]Bāze – [Tiešās izmaksas, kas saistītas ar aktīvu uzturēšanu (EUR/gads)] Izvērsuma scenārijs

Samazinātas izmaksas saistībā ar iekārtu bojāšanos

Vērtība (EUR) = [Izmaksas saistībā ar bojājumiem(EUR/gads)]Bāze – [Izmaksas saistībā ar bojājumiem (EUR/gads)]Izvērsuma scenārijs

Atliktie/neveiktie sadales jaudas ieguldījumi

Aktīvu kompensēšanas dēļ atliktie sadales jaudas ieguldījumi

Vērtība (EUR) = Gada ieguldījums jaudas palielināšanas atbalstam (EUR/gads) × Atliktā perioda ilgums (gadu skaits) × Ieguldījuma kompensācijas likme (%/100)

Aktīvu amortizācijas dēļ atliktie sadales jaudas ieguldījumi

Vērtība (EUR) = Gada ieguldījums jaudas palielināšanas atbalstam (EUR/gads) × Atliktā perioda ilgums (gadu skaits) × Jaudas aktīvu amortizācijas gadu skaits

Atliktie/neveiktie pārvades jaudas ieguldījumi

Aktīvu kompensēšanas dēļ atliktie pārvades jaudas ieguldījumi

Vērtība (EUR) = Gada ieguldījums jaudas palielināšanas atbalstam (EUR/gads) × Atliktā perioda ilgums (gadu skaits) × Ieguldījuma kompensācijas likme (%/100)

Aktīvu amortizācijas dēļ atliktie pārvades jaudas ieguldījumi

Vērtība (EUR) = Gada ieguldījums jaudas palielināšanas atbalstam (EUR/gads) × Atliktā perioda ilgums (gadu skaits) × Jaudas aktīvu amortizācijas gadu skaits

Atliktie/neveiktie ražošanas jaudas ieguldījumi

Atliktie ražošanas ieguldījumi maksimālās slodzes ražotnēs

Vērtība (EUR) = Gada ieguldījums maksimālās slodzes ražošanas atbalstam (EUR/gads) × Atliktā perioda ilgums (gadu skaits)

Atliktie ražošanas ieguldījumi rotējošā rezerves jaudā

Vērtība (EUR) = Gada ieguldījums rotējošās rezerves jaudas ražošanas atbalstam (EUR/gads) × Atliktā perioda ilgums (gadu skaits)

Elektroenerģijas tehnisko zudumu samazinājums

Samazināti elektroenerģijas tehniskie zudumi

Vērtība (EUR) = Ar lielāku energoefektivitāti samazinātie zudumi (EUR/gads) + Ar sprieguma kontroli samazinātie zudumi (EUR/gads) + Pārvades līmenī samazinātie zudumi (EUR/gads)

Elektroenerģijas izmaksu ietaupījumi

Patēriņa samazinājums

Vērtība (EUR) = Enerģijas likme (EUR/MWh) × Kopējais ZS energopatēriņš (MWh) × Plānotais patēriņa samazinājuma % izvērsumā (%/100)

Maksimālā pievades slodze

Vērtība (EUR) = Vairumtirdzniecības rezerves starpība starp maksimālo un nemaksimālo ražošanas rezervi (EUR/MWh) × % maksimālā pievades slodze (%/100) × Kopējais ZS energopatēriņš (MWh)

Komerciālo zaudējumu samazinājums

Samazināta elektroenerģijas zagšana

Vērtība (EUR) = Klientu %, kuri zog elektroenerģiju (%/100) × Plānotā vidējā cena par nereģistrētās enerģijas slodzes vērtību/klients/gads (EUR) × ZS klientu kopējais skaits (klientu skaits)

Atgūtais ienākums saistībā ar “līgumā noteiktās jaudas” pārkāpšanu

Vērtība (EUR) = Klientu %, kuri pārkāpj līgumā noteikto jaudu (%/100) × Plānotā cena par nesamaksāto līgumā noteiktās jaudas vērtību/klients/gads (EUR) × ZS klientu kopējais skaits (klientu skaits)

Atgūtais ienākums saistībā ar papildu “līgumā noteikto jaudu”

Vērtība (EUR) = Klientu %, kuri pēc viedas mērierīču sistēmas uzstādīšanas pieprasa papildu līgumā noteikto jaudu (%/100) × Plānotā vidējā ienākuma vērtība, ko atgūs, pateicoties papildu līgumā noteiktajai jaudai (EUR) × Kopējais ZS klientu skaits (klientu skaits)

Pārtraukumu samazinājums (pateicoties pilnveidotai uzraudzībai un reālā laika informācijai no tīkla)

Pakalpojuma vērtība

Vērtība (EUR) = Kopējā patērētā enerģija VS (3) + ZS (MWh)/minūšu skaits gadā (skaits/gads) × Vidēji gadā piegādes pārtraukums minūtēs/gadā (skaits/gads) × Zaudētās slodzes vērtība (EUR/MWh) × Pārtraukumu ilguma samazinājums % (%/100)

Samazinātas izmaksas par atlīdzībām klientiem

Vērtība (EUR) = Gada vidējās atlīdzības klientam (EUR) × Kompensāciju samazinājums klientam %

CO2 emisiju samazināšana

Samazinātas CO2 emisijas, pateicoties samazinātiem līniju zudumiem

Vērtība (EUR) = [Līnijas zudumi (MWh) × CO2 saturs (tonnas/MWh) × CO2 vērtība (EUR/tonna)]Bāze –

[Līnijas zudumi (MWh) × CO2 saturs (tonnas/MWh) × CO2 vērtība (EUR/tonna)]Izvērsuma scenārijs–

Samazinātas CO2 emisijas, pateicoties plašākai zema oglekļa līmeņa avotu izmantošanai (viedo mērierīču izvēršanas rezultātā)

Vērtība (EUR) = [CO2 emisijas (tonnas) × CO2 vērtība (EUR/tonna)] Bāze – [CO2 emisijas (tonnas) × CO2 vērtība (EUR/tonna)] Izvērsuma scenārijs

Samazinātas CO2 emisijas darbinieku kravas automobiļiem

Vērtība (EUR) = Neizlietotas degvielas daudzums litros (skaits) × Izmaksas par litru degvielas (EUR)

Samazināts degvielas patēriņš darbinieku kravas automobiļos

Vērtība (EUR) = Neizlietotas degvielas daudzums litros (skaits) × Izmaksas par litru degvielas (EUR)

Gaisa piesārņojuma samazinājums (vielu agregātdaļiņas, NOx, SO2)

Samazinātas gaisa piesārņotāju emisijas, pateicoties samazinātiem līniju zudumiem

Par katru piesārņotāju:

Vērtība (EUR) = [Līnijas zudumi (MWh) × Gaisa piesārņotāja saturs (vienība/MWh) × Gaisa piesārņotāja vērtība (EUR/vienība)]Bāze -

Vērtība (EUR) = [Līnijas zudumi (MWh) × Gaisa piesārņotāja saturs (vienība/MWh) × Gaisa piesārņotāja vērtība (EUR/vienība)]Izvērsuma scenārijs-

 

Samazinātas gaisa piesārņotāju emisijas, pateicoties plašākai zema oglekļa līmeņa avotu izmantošanai (viedo mērierīču izvēršanas rezultātā)

Par katru piesārņotāju:

Vērtība (EUR) = [Gaisa piesārņotāja emisijas (vienība) × Gaisa piesārņotāja izmaksas (EUR/vienība)] Bāze – [Gaisa piesārņotāja emisijas (vienība) × Gaisa piesārņotāja izmaksas (EUR/vienība)] Izvērsuma scenārijs

 

Samazinātas gaisa piesārņotāju emisijas no darbinieku kravas automobiļiem

Vērtība (EUR) = Neizlietotas degvielas daudzums litros (skaits) × Izmaksas par litru neizlietotās degvielas (EUR)

Piezīme. Attiecībā uz “gaisa piesārņotāju izmaksām” (vielu agregātdaļiņas, NOx, SO2) ieteicams izmantot “Tīro” transporta līdzekļu direktīvu – Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta (4) līdzekļu izmantošanas veicināšanu – un “CAFÉ” (Par tīru gaisu Eiropai) ieteikto gaisa kvalitātes aprēķināšanu kvantitatīvos rādītājos.

(1)  Komisijas dienestu darba dokuments SEC(2011) 288 final – “Ietekmes novērtējums”, 7.10. pielikums: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=SEC:2011:0288:FIN:EN:PDF.

(2)  ZS – zemspriegums.

(3)  VS – vidējs spriegums.

(4)  OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.