17.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 354/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regula) izveido Savienības sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā noteikta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz valstīm, kurām noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, nesadarbīgo valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no nesadarbīgo valstu saraksta, nesadarbīgo valstu saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisijai jāpaziņo trešām valstīm par iespējamību, ka tās var tikt noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm. Šāda paziņošana ir provizoriska. Paziņošana trešām valstīm par iespējamību, ka tās var tikt noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm, ir balstīta uz NNN zvejas regulas 31. pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt Komisijai attiecībā uz šādām valstīm būtu jāveic visi 32. pantā minētie pasākumi. Konkrētāk, Komisijai paziņojumā būtu jāiekļauj informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šāda statusa noteikšanas pamatā, būtu jāparedz iespēja šīm valstīm atbildēt un sniegt pierādījumus, kas atspēko statusa noteikšanu, vai – vajadzības gadījumā – rīcības plāns situācijas labošanai un šajā nolūkā veikti pasākumi. Komisijai būtu jādod attiecīgajām trešām valstīm pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un piemērots laikposms situācijas labošanai.

(4)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Eiropas Komisija var noteikt trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Trešai valstij var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju.

(5)

Nesadarbīgu trešo valstu statusa noteikšana pamatosies uz visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padome var izveidot nesadarbīgo valstu sarakstu. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas cita starpā izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(7)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu trešo valstu karoga valstīm ir jāpaziņo Komisijai par pasākumiem tās zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisija administratīvi sadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu.

(9)

Komisija 2010. gada 17. martā pieņēma Belizas kā karoga valsts paziņojumu saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu.

(10)

Komisija ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) atbalstu 2010. gada 8.–12. novembrī NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā paredzētās administratīvās sadarbības kontekstā apmeklēja Belizu.

(11)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par Belizas pasākumiem tās zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei, kā arī pasākumiem, ko Beliza veikusi, lai izpildītu savu pienākumu NNN zvejas apkarošanā un izpildītu prasības un noteikumus par Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanu.

(12)

Galīgo apmeklējuma ziņojumu Belizai nosūtīja 2011. gada 7. februārī.

(13)

Belizas piezīmes par galīgo ziņojumu saņēma 2011. gada 23. februārī.

(14)

Komisijas nākamais apmeklējums Belizā, lai pārbaudītu pirmajā apmeklējumā veiktos pasākumus, tika veikts 2011. gada 7.–10. jūnijā.

(15)

Beliza 2011. gada 4. aprīlī, 2011. gada 12. jūlijā, 2011. gada 14. novembrī un 2012. gada 27. janvārī iesniedza papildu rakstiskas piezīmes.

(16)

Beliza ir Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC), Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT), Indijas okeāna tunzivju zvejas komisijas (IOTC) un Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizāciju (SPRFMO) līgumslēdzēja puse. Beliza ir Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) sadarbības partneris, kas nav dalībnieks. Beliza ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumu par zivju krājumiem (UNFSA). Tā ir pieņēmusi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2003. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā (FAO Atbilstības nolīgums).

(17)

Lai novērtētu Belizas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts to starptautisko pienākumu izpildi (2), ko paredz 16. apsvērumā minētie starptautiskie nolīgumi un ko noteikušas 16. un 18. apsvērumā minētās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), Komisija lūdza sniegt un analizēja visu informāciju, ko tā šim darbam uzskatīja par nepieciešamu.

(18)

Komisija izmantoja informāciju, kas iegūta no pieejamajiem datiem, ko atbilstības ziņojumu veidā vai NNN zvejas kuģu sarakstu veidā publicējusi ICCAT, WCPFC, IOTC, IATTC, Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) un Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO), kā arī publiski pieejamo informāciju, kas iegūta no Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības departamenta 2011. gada janvāra ziņojuma Kongresam saskaņā ar 2006. gada Magnusona–Stīvensa Zvejniecības saglabāšanas un pārvaldības pilnvaru pārdalīšanas likuma (Magnuson-Stevens Fisheries Conservation and Management Reauthorisation Act) 403. panta a) punktu (Nacionālā jūras zvejniecības dienesta (NMFS) ziņojums).

(19)

Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu analizēja Belizas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts pienākumus. Šīs pārbaudes mērķim Komisija ņēma vērā NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā minētos rādītājus.

(20)

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem, Komisija konstatēja, ka vairāki šajos sarakstos iekļauti NNN zvejas kuģi pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos peldēja ar Belizas karogu (3). Šie kuģi ir Goidau Ruey No 1, Orca, Reymar 6, Sunny Jane, Tching Ye No 6, Wen Teng No 688.

(21)

Saistībā ar to jāatgādina, ka saskaņā ar ANO Nolīguma par zivju krājumiem 18. panta 1. un 2. punktu karoga valsts ir atbildīga par tās kuģiem, kas zvejo tāljūrā. Komisija uzskata, ka tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas pēc to iekļaušanas šajos sarakstos peldēja ar Belizas karogu, skaidri liecina par to, ka Beliza nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Ar iepriekšminēto NNN zvejas kuģu skaitu Beliza nav reāli pildījusi savus pienākumus ievērot RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un nodrošināt, lai tās kuģi neiesaistītos nekādās darbībās, kas mazina šādu pasākumu efektivitāti.

(22)

Saskaņā ar ANO Nolīguma par zivju krājumiem 19. panta 1. un 2. punktu karoga valstij arī jānodrošina, ka tās karoga kuģi ievēro RZPO saglabāšanas un pārvaldības noteikumus. Karoga valstīm nekavējoties arī jāveic izmeklēšana un tiesvedība. Karoga valstij būtu jānodrošina arī atbilstošas sankcijas, jāattur no pārkāpumu atkārtošanas un jāatņem pārkāpējiem ieguvumi no nelikumīgām darbībām. Šajā sakarā jāatzīmē, ka vairāku tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO sarakstos, kas pēc to iekļaušanas sarakstos peldēja ar Belizas karogu, skaidri norāda uz to, ka Beliza nepilda savus pienākumus saskaņā ar ANO Nolīguma par zivju krājumiem 19. panta 1 un 2. punktu. Nepildot savus atbilstības un noteikumu izpildes pienākumus, Beliza pārkāpj arī FAO Atbilstības nolīguma III panta 8. punktu, kas nosaka, ka katrai līgumslēdzējai pusei jāveic noteikumu izpildes pasākumi attiecībā uz zvejas kuģiem, kam ir tiesības peldēt ar tās karogu un kas rīkojas pretrunā ar FAO Atbilstības nolīguma noteikumiem, vajadzības gadījumā nosakot, ka šāda rīcība pretrunā ar noteikumiem ir valsts tiesību aktu pārkāpums. Sankcijām, ko piemēro par šādiem pārkāpumiem, ir jābūt pietiekami smagām, lai reāli nodrošinātu atbilstību FAO Atbilstības nolīguma prasībām un pārkāpējiem atņemtu ieguvumus no nelikumīgām darbībām.

(23)

To, ka Beliza nepilda savus atbilstības un noteikumu izpildes pienākumus saskaņā ar ANO Nolīguma par zivju krājumiem 19. pantu, apliecina arī informācija, kas savākta apmeklējuma laikā 2010. gada 8.–12. novembrī. Šā apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka attiecīgās Belizas iestādes nebija pilnvarotas pieprasīt informāciju no Belizas karoga zvejas kuģu operatoriem, reģistrētajiem īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem un veikt administratīvu izmeklēšanu attiecībā uz tiem. Apmeklējuma laikā tika atklāti arī trūkumi to pilnvaroto novērotāju sistēmā, kuri veic komersantu darbību pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz izkraušanu ārpus Belizas ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ), jo daži pilnvarotie novērotāji vienlaicīgi darbojās kā Belizas karoga kuģu faktisko īpašnieku pārstāvji. Šajā sakarā jāatzīmē, ka attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem veiktu pasākumu nozīmi apstiprina attiecīgi FAO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dokumenti, kuros uzsvērts tas, cik nozīmīga ir informācija par faktiskajiem īpašniekiem, lai apkarotu nelikumīgas darbības (4), kā arī reģistrētu datu nepieciešamība par zvejas kuģiem un to faktiskajiem īpašniekiem (5).

(24)

Turklāt saskaņā ar ANO Nolīguma par zivju krājumiem 20. pantu valstīm ir tieši vai ar RZPO starpniecību jāsadarbojas, lai nodrošinātu atbilstību RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un to izpildi. Šajā pantā noteikto konkrēto prasību kopumā izklāstīti valstu pienākumi veikt izmeklēšanu, sadarboties citai ar citu un piemērot sankcijas par NNN zveju. Tajā arī paredzēts, ka valstis var piemērot RZPO procedūras kuģiem, par kuriem ziņots, ka tie iesaistījušies darbībās, kas mazina RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, lai atturētu no iesaistīšanās darbībās šādus kuģus tik ilgi, kamēr karoga valsts veic atbilstošus pasākumus. Šajā sakarā jāatzīmē, ka vairāku tādu kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas pēc to iekļaušanas šajos sarakstos peldēja ar Belizas karogu, pierāda to, ka Beliza nepilda savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz starptautisko sadarbību noteikumu izpildē.

(25)

Jāatgādina arī, ka saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 118. pantu Belizai ir jāsadarbojas dzīvo resursu saglabāšanā un pārvaldīšanā tāljūras apgabalos. Šajā sakarā vairāku tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas pēc to iekļaušanas šajos sarakstos peldēja ar Belizas karogu un joprojām ir iesaistīti zvejas darbībās, skaidri norāda uz to, ka Beliza nepilda savus karoga valsts pienākumus. Par NNN zvejas kuģiem atzīti kuģi kaitē dzīvo resursu saglabāšanai un pārvaldīšanai.

(26)

Tas, ka Beliza neievēro noteikumus attiecībā uz RZPO sarakstos iekļautiem NNN zvejas kuģiem, kas pēc to iekļaušanas šajos sarakstos peldēja ar Belizas karogu, ir arī ANO Jūras tiesību konvencijas 217. panta pārkāpums, jo minētais pants paredz, ka karoga valstīm jāveic konkrēti noteikumu izpildes pasākumi, lai nodrošinātu starptautisko noteikumu ievērošanu, kā arī iespējamo pārkāpumu izmeklēšana un par jebkuru pārkāpumu jāpiemēro atbilstošas sankcijas.

(27)

Vairāku tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN sarakstos, kas pēc to iekļaušanas šajos sarakstos peldēja ar Belizas karogu, pierāda arī Belizas nespēju ievērot ieteikumus FAO Starptautiskajā nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānā. Starptautiskā NNN zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna 34. punktā valstīm ieteikts nodrošināt, lai zvejas kuģi, kuriem ir tiesības peldēt ar šo valstu karogu, neiesaistītos vai neatbalstītu NNN zveju.

(28)

Turklāt jāatzīmē, ka Beliza bija minēta NMFS ziņojumā. Saskaņā ar NMFS ziņojumu divus kuģus, kas peldēja ar Belizas karogu, Francijas iestādes bija pamanījušas IATTC apgabalā. Apgalvojumi par divu kuģu nodarbošanos ar NNN zveju tika atspēkoti, jo Beliza sniedza paskaidrojošu informāciju. Tomēr Belizai noteica tādas valsts statusu, kas tiek paturēta Amerikas Savienoto Valstu iestāžu uzmanības lokā (6).

(29)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas savāktajiem faktiem, kā arī visiem valsts sniegtajiem paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu Beliza nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai atbalsta zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu, vai tās valstspiederīgie, un nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai apkarotu dokumentētu un atkārtotu NNN zveju, ko veic kuģi, kas agrāk peldēja ar tās karogu.

(30)

Komisija analizēja, vai Beliza ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbildīgi par NNN zveju, un vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(31)

Pieejamie pierādījumi apliecina, ka Beliza nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem. Saistībā ar to jāatgādina, ka RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos ir vairāki NNN zvejas kuģi, kas pēc to iekļaušanas šajos sarakstos peldēja ar Belizas karogu. Šādu NNN zvejas kuģu esība skaidri norāda, ka Beliza nepilda savus pienākumus attiecībā uz tās kuģiem, kas zvejo tāljūrā, kā noteikts ANO Nolīguma par zivju krājumiem 18. panta 1. un 2. punktā. Turklāt šī situācija skaidri apliecina arī to, ka Beliza nepilda ANO Nolīguma par zivju krājumiem 19. panta 1. punkta prasības, kas paredz noteikumus karoga valstīm attiecībā uz atbilstību un attiecīgo noteikumu izpildes nodrošināšanu. Belizas veikums šajā aspektā nav atbilstošs arī ANO Nolīguma par zivju krājumiem 19. panta 2. punktam, kas cita starpā nosaka, ka sankciju smagumam jābūt atbilstīgam un pārkāpējiem jāatņem visi ieguvumi no nelikumīgām darbībām.

(32)

Rīkojoties, kā aprakstīts iepriekš, Beliza nav pierādījusi, ka tā pilda ANO Jūras tiesību konvencijas 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumus, kur noteikts, ka karoga valsts jurisdikciju pār katru kuģi, kas peld ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi uzņemas saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Vairāku tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN sarakstos, kas pēc to iekļaušanas šajos sarakstos peldēja ar Belizas karogu, ir ar faktiem apstiprināts pierādījums tam, ka Beliza pilnībā neizmanto savu jurisdikciju pār tās zvejas kuģiem.

(33)

Turklāt Belizas veikums attiecībā uz rāliem noteikumu izpildes pasākumiem nav atbilstošs arī ieteikumiem Starptautiskā NNN zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna 21. punktā, kurā valstīm ieteikts nodrošināt, lai kuģiem, kas ir to jurisdikcijā, un, ciktāl iespējams, valstspiederīgajiem sankcijas par NNN zveju būtu pietiekami smagas, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(34)

Attiecībā uz analizēto NNN zvejas gadījumu vēsturi, būtību, apstākļiem, pakāpi un smagumu Komisija ir ņēmusi vērā kuģu, kas peld ar Belizas karogu, atkārtotas un vairākkārtīgas NNN zvejas darbības līdz 2012. gadam.

(35)

Attiecībā uz Belizas iestāžu pašreizējo spēju jāatzīmē, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu (7) Beliza tiek uzskatīta par augsta līmeņa attīstības valsti (93. no 187 valstīm). To apstiprina arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (8), II pielikums, kur Beliza ir iekļauta to valstu kategorijā, kurās ir vidēji zemi ienākumi. Ņemot vērā Belizas stāvokli, netiek uzskatīts par vajadzīgu analizēt tās kompetento iestāžu pašreizējās iespējas tādēļ, ka Belizas attīstības līmeni, kā pierādīts šajā apsvērumā, nevar uzskatīt par faktoru, kas mazina kompetento iestāžu spēju sadarboties ar citām valstīm un īstenot noteikumu izpildes pasākumus.

(36)

Neatkarīgi no 35. apsvērumā sniegtās analīzes jāatzīmē, ka 2010. gada novembra apmeklējumā iegūtā informācija nedod pamatu uzskatīt, ka Belizas iestādēm trūkst finanšu resursu, drīzāk tām nav nepieciešamās tiesiskās un administratīvās vides un pilnvaru pildīt savus pienākumus.

(37)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas savāktajiem faktiem, kā arī visiem valsts sniegtajiem paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punkta b), c) un d) apakšpunktu Beliza nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga valstij attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildi.

(38)

Beliza ir ratificējusi ANO Jūras tiesību konvenciju un ANO Nolīgumu par zivju krājumiem. Tā ir pieņēmusi FAO Atbilstības nolīgumu. Turklāt Beliza ir IATTC, ICCAT, IOTC un SPRFMO līgumslēdzēja puse. Tā sadarbojas ar WCPFC, nebūdama tās dalībniece. Līdz 2011. gada beigām Beliza sadarbojās arī ar NEAFC, nebūdama tās dalībniece. Tomēr NEAFC neatjaunoja sadarbību ar Belizu 2012. gadam.

(39)

Komisija analizēja informāciju, ko uzskatīja par svarīgu attiecībā uz Belizu kā IOTC un ICCAT līgumslēdzēju dalībvalsti un tās sadarbību ar WCPFC. Tā kā Beliza līdz 2011. gadam sadarbojās ar NEAFC, nebūdama tās dalībniece, Komisija analizēja arī informāciju, ko uzskatīja par svarīgu attiecībā uz šo RZPO.

(40)

Komisija analizēja arī informāciju, ko uzskatīja par svarīgu attiecībā uz Belizas piekrišanu piemērot IOTC, ICCAT, WCPFC un NEAFCT pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(41)

Jāatzīmē, ka ICCAT Belizai nosūtīja vēstuli, kurā izteiktas bažas par tās ziņošanas trūkumiem 2010. gadā (9). Vēstulē bija norādīts, ka Beliza ir atzīta par tādu, kas nav pilnībā un reāli izpildījusi savu pienākumu paziņot statistikas datus, kā izklāstīts ICCAT Ieteikumā 05-09 Ziemeļatlantijas garspuru tunzivju krājumu atjaunošanas plāna izveidei. Tajā pašā vēstulē ICCAT uzsvēra, ka Beliza nav sniegusi visu nepieciešamo informāciju un ziņojumus, piemēram, par II uzdevumu (izmēru paraugi), un atbilstības tabulas ir iesniegusi pēc attiecīgā termiņa.

(42)

Citā vēstulē, kurā izteiktas bažas un ko ICCAT nosūtīja 2011. gadā (10), atkal bija norādīts, ka Beliza tiek atzīta par tādu, kas pilnībā un reāli nepilda savus statistikas datu ziņošanas pienākumus (ICCAT Ieteikums 05-09). Turklāt Beliza nebija termiņā sniegusi visu nepieciešamo informāciju un ziņojumus, piemēram, saistībā ar I uzdevumu par lielacu tunzivīm (statistikas dati par floti), ziņojumu par iekšējiem pasākumiem attiecībā uz kuģiem, kas garāki par 20 m, kā arī kuģu sarakstus.

(43)

Vēstulē, kurā izteiktas bažas un ko ICCAT nosūtīja 2012. gadā (11), bija norādīts, ka Beliza tiek atzīta par tādu, kas pilnībā un reāli nepilda savus pienākumus saskaņā ar Ieteikumu 09-05. Turklāt tika noteikts, ka Beliza ir pārsniegusi ziemeļu garspuru tunzivju nozvejas kvotu. Belizai tika pieprasīts iesniegt ziemeļu garspuru tunzivju zvejas pārvaldības plānu, kā arī pārsniegtā nozvejas apjoma vērtības atmaksāšanas plānu.

(44)

Komisija analizēja arī informāciju, kas bija pieejama no ICCAT, par to, kā Beliza ievēro ICCAT noteikumus un pilda ziņošanas pienākumus. Šajā nolūkā Komisija izmantoja ICCAT 2010. gada atbilstības kopsavilkuma tabulas (12), kā arī ICCAT 2011. gada atbilstības kopsavilkuma tabulas (13).

(45)

Saskaņā ar pieejamo informāciju Beliza 2010. gadā saistībā ar saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem neiesniedza ICCAT ziņojumu par iekšējiem pasākumiem attiecībā uz kuģiem, kas garāki par 20 m. Turklāt 2010. gadā BET I uzdevuma (statistikas dati par floti) dati tika saņemti pēc attiecīgā termiņa. Iekšējo pasākumu un kuģu saraksts tika iesniegts novēloti.

(46)

Papildus tam vairāki fakti tika atklāti 2010. gada novembra apmeklējuma laikā Belizā. Attiecībā uz kuģu novērošanas sistēmas (VMS) darbības spēju tika atklāts, ka konkrētos gadījumos konstatēta VMS signāla neesība vai pārtraukumi zvejas laikā. VMS bija izmantota salīdzinoši pasīvā veidā un nebija pienācīgi izmantota, lai pārbaudītu, vai zvejas darbības ir bijušas atbilstošas zvejas licenču piemērošanas jomai. Attiecībā uz pilnvaroto novērotāju sistēmu tika konstatētas dažas interešu konflikta situācijas, kad daži novērotāji, kuri veica komersantu darbību pārbaudi, jo īpaši izkraušanu ārpus Belizas EEZ, vienlaicīgi darbojās kā kuģu, kas peld ar Belizas karogu, faktisko īpašnieku pārstāvji.

(47)

Informācija, kas bija pieejama no WCPFC  (14), liecina, ka Belizai tika pieprasīts papildus sniegt trūkstošo informāciju par visiem pieejamajiem operāciju līmeņa (zvejas žurnāla lapas) datiem par 2009.–2011. gadu, kā arī norādīt to zvejas kuģu numuru/tipu un nosaukumu, kas zvejotu WCPFC konvencijas apgabalā, ja tiktu atjaunota sadarbība ar Belizu (15).

(48)

WCPFC 2010. gada Atbilstības uzraudzības programmas ziņojuma projekts (16) liecina, ka Beliza nesniedza pilnīgu informāciju par VMS. Tika pieprasīta papildu informācija, lai nodrošinātu, ka kuģiem ir WCPFC noteikumiem atbilstošas sakaru ierīces atrašanās vietas automātiskai noteikšanai (ALC) tāljūras apgabalos un tās atbilst WCPFC noteiktajām VMS prasībām. Papildu informācija tika pieprasīta arī par atbilstību saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un WCPFC noteikumos minētajām ALC (Noteikums 2007-2).

(49)

WCPFC pieprasīja Belizai papildu informāciju arī par vairākiem citiem jautājumiem. Papildu informācija tika pieprasīta par kuģu, kas zvejo Ziemeļatlantijas garspuru tunzivis, pašreizējo zvejas piepūli (WCPFC Noteikums 2005-3 par Ziemeļatlantijas garspuru tunzivīm), kā arī pilnīga informācija par vairākiem kuģiem, kas 2000.–2004. gadā zvejoja svītrainos marlīnus (WCPFC Noteikums 2006-4 par svītrainajiem marlīniem Klusā okeāna dienvidrietumu reģionā). Papildu paskaidrojumi tika pieprasīti par zvejas piepūles pārvietošanu uz 20S N apgabaliem (WCPFC Noteikums 2009-3 par zobenzivīm Klusā okeāna dienvidu daļā). Papildu informācija tika pieprasīta arī par spuru un svara 5 % attiecību (WCPFC Noteikums 2009-4 par haizivīm). Attiecībā uz ziņošanu par nozveju un zvejas piepūli tika pieprasīta papildu informācija par ziņošanu attiecībā uz vairākiem kuģiem saistībā ar ikgadējo nozvejas limitu (WCPFC Noteikums 2005-02 par garspuru tunzivīm Klusā okeāna dienvidu daļā). Beliza bija atzīta par tādu, kas nav nodrošinājusi atbilstību attiecībā uz ziņošanu ik pēc sešiem mēnešiem par mazapjoma piekrastes zvejas flotes garspuru tunzivju nozveju Klusā okeāna ziemeļu daļā (WCPFC Noteikums 2005-03 par garspuru tunzivīm Klusā okeāna ziemeļu daļā). Papildu informācija tika pieprasīta par ikgadējo ziņošanu par visu garspuru tunzivju nozveju pēc zvejas rīku tipa ziemeļos no ekvatora (WCPFC Noteikums 2005-03 par garspuru tunzivīm Klusā okeāna ziemeļu daļā). Attiecībā uz zvejas liegumiem laikā un telpā un zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem Belizai tikai pieprasīta papildu informācija par uzraudzību attiecībā uz ietekmes mazināšanas pasākumiem (WCPFC Noteikums 2007-4 par ietekmes mazināšanu uz jūras putniem). Visbeidzot, attiecībā uz driftertīkliem Belizai tika pieprasīta papildu informācija par lielapjoma driftertīklu izmantošanas aizliegumu tāljūrā konvencijas apgabalā (WCPFC Noteikums 2008-04).

(50)

Saskaņā ar informāciju, kas iegūta no IOTC Atbilstības ziņojuma par 2010. gadu (17), Beliza bija atzīta par tādu, nav nodrošinājusi atbilstību, jo nepiedalījās Zinātniskās komitejas sanāksmē un nebija iesniegusi valsts ziņojumu Zinātniskās komitejas 13. sesijai.

(51)

Turklāt Beliza 2010. gadā nebija nodrošinājusi vai tikai daļēji bija nodrošinājusi atbilstību vairākiem IOTC pieņemtajiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz Lēmumu 09/02 un iepriekšējiem lēmumiem par zvejas kapacitātes ierobežojumiem astoņiem kuģiem, par kuriem 2006. gadā bija ziņots, ka tie zvejo tropiskās tunzivis, bet 2007. gadā bija ziņots, ka tie zvejo arī garspuru tunzivis un zobenzivis (kas ir tikai daļēja atbilstība). Rezultātā tika veikta divkārša uzskaite. Attiecībā uz Lēmumu 07/02 par IOTC reģistru kuģiem, kuriem atļauts zvejot IOTC apgabalā, daļa no Belizas iesniegtās informācijas nebija atbilstoša IOTC standartam (daļēja atbilstība). Attiecībā uz Lēmumu 09/03 par kuģu, kurus uzskata par tādiem, kas IOTC apgabalā nodarbojas ar NNN zveju, Beliza nesniedza savu atzinumu par IOTC pieprasījumu svītrot no saraksta divus kuģus, kas iekļauti IOTC 2010. gada NNN zvejas kuģu sarakstā (daļēja atbilstība). Attiecībā uz Lēmumu 08/02 par reģionālo novērotāju programmu tādu kuģu uzraudzībai, kas veic pārkraušanu jūrā, Beliza 2010. gadā divas pārkraušanas veica saskaņā ar reģionālo novērotāju programmu, bet pārkraušana jūrā bija tikai daļēji atbilstoša IOTC reģionālajai novērotāju programmai pārkraušanas jūrā uzraudzībai. Attiecībā uz Lēmumu 01/02 un 05/07 par zvejas kuģu pārvaldības un kontroles standartiem Beliza nesniedza nekādu informāciju par īstenošanu 2009. gadā. Attiecībā uz Lēmumu 10/02, kā arī Lēmumu 05/05, 09/06 un 10/06 par obligātām statistikas prasībām Beliza sniedza tikai daļēju informāciju par haizivju piezveju (daļēja atbilstība) un nesniedza informāciju par izmēru sastopamības biežumu, jūras bruņrupuču piezveju un jūras putnu piezveju (neatbilstība). Attiecībā uz Lēmumu 01/06 un 03/03 par IOTC statistikas dokumentu programmu lielacu tunzivīm Beliza neziņoja IOTC savus eksporta novērtējuma datus, salīdzinot ar importa datiem (daļēja neatbilstība).

(52)

Turklāt saskaņā ar IOTC Atbilstības ziņojumu par 2011. gadu (18) Beliza 2011. gadā joprojām nebija nodrošinājusi atbilstību vai bija nodrošinājusi tikai daļēju atbilstību vairākiem IOTC pieņemtajiem lēmumiem. Jo īpaši attiecībā uz IOTC Lēmumu 07/02 par sarakstu, kurā iekļauti kuģi ar lielāko garumu 24 m vai vairāk un kas saņēmuši atļaujas, trūka daļas no obligātās informācijas un nebija sniegta nekāda informācija par funkcionējošām ostām (daļēja atbilstība). Attiecībā uz IOTC Lēmumu 06/03 par VMS uzstādīšanu uz visiem kuģiem ar lielāko garumu vairāk nekā 15 m nebija sniegta nekāda informācija par tehniskām kļūmēm (daļēja atbilstība). Attiecībā uz obligātajām statistikas prasībām un IOTC Lēmumu 10/02 dati par nozveju un zvejas piepūli nebija atbilstoši IOTC standartam. Dati bija sniegti par atsevišķām kuģu darbībām, nevis kā apkopota informācija (daļēja atbilstība). Arī dati par izmēra sastopamības biežumu nebija atbilstoši IOTC standartam. Arī šajā gadījumā dati bija sniegti par atsevišķām kuģu darbībām, nevis kā apkopota informācija (daļēja atbilstība). Attiecībā uz ietekmes mazināšanas pasākumiem un sugu, kas nav IOTC sugas, piezveju Beliza bija nodrošinājusi tikai daļēju atbilstību IOTC Lēmumam 05/05 par datu iesniegšanu attiecībā uz haizivīm. Attiecībā uz novērotājiem saistībā ar IOTC Lēmumu 11/04 par reģionālo novērotāju programmu un obligātiem 5 % novērotāju jūrā uz kuģiem, kas garāki par 24 m, Beliza iepriekš bija informējusi, ka tai ir novērotāji, ko paredzēts izvietot uz tās kuģiem. Tomēr pašreizējais plāns paredz programmu sākt tikai 2013. gadā. Tātad Beliza nav nodrošinājusi atbilstību IOTC prasībām. Turklāt attiecībā uz novērotājiem Beliza nav nodrošinājusi atbilstību IOTC Lēmumam 11/04 par novērotāja ziņošanas pienākumu. Attiecībā uz Statistikas dokumentu programmu Beliza nav nodrošinājusi atbilstību IOTC Lēmumam 01/06, jo nav sniegta nekāda informācija par gada ziņojumu.

(53)

Līdz 2011. gada beigām Beliza sadarbojās ar NEAFC, nebūdama tās dalībniece. Tomēr, tā kā nebija pietiekamas atbilstības NEAFC noteikumiem, NEAFC neatjaunoja sadarbību ar Belizu 2012. gadam. Jo īpaši nebija izpildīti ziņošanas pienākumi. Turklāt nebija pilnīgas atbilstības VMS prasībām. Tika novērotas arī problēmas ar pārbaužu sistēmu. ES inspektoriem nebija sniegta visa nepieciešamā informācija, tostarp dati par VSM un ziņojumi par pārkraušanu. Tam bija negatīva ietekme uz NEAFC apgabala pārbaužu programmu. Konstatēto problēmu dēļ Belizas pieteikumu par statusa atjaunošanu noraidīja balsojumā NEAFC 30. ikgadējās sanāksmes laikā (19).

(54)

Tas, ka Beliza nav sniegusi ICCAT 41.–45. apsvērumā minēto informāciju, norāda uz Belizas kā karoga valsts ANO Jūras tiesību konvencijā un ANO Nolīgumā par zivju krājumiem noteikto pienākumu nepildīšanu.

(55)

Komisijas 2010. gada novembrī veiktā apmeklējuma laikā atklātie trūkumi, kas norādīti 46. apsvērumā, sniedz papildu pierādījumus par Belizas kā karoga valsts ANO Nolīgumā par zivju krājumiem noteikto pienākumu nepildīšanu.

(56)

Savlaicīgas informācijas nesniegšana par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, statistiku, kuģu sarakstiem un atbilstības tabulām mazina Belizas spēju izpildīt savus pienākumus saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 117. un 118. pantu, kas nosaka valstu pienākumu veikt tādus pasākumus attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem, kas var būt nepieciešami, lai saglabātu tāljūras dzīvos resursus, kā arī sadarboties dzīvo resursu saglabāšanā un pārvaldīšanā tāljūras apgabalos.

(57)

Lēmuma 3.3. iedaļā minētie aspekti pierāda, ka Beliza ar savu rīcību pārkāpj ANO Nolīguma par zivju krājumiem 18. panta 3. punkta noteikumus.

(58)

Ņemot vērā, ka Beliza nav sniegusi ICCAT informāciju par pārkraušanu, jākonstatē, ka Beliza darbojas, pārkāpjot ANO Nolīguma par zivju krājumiem 18. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kur noteikts, ka valstīm attiecībā uz to kuģiem, kas zvejo tāljūrā, jāveic kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka šie kuģi ievēro RZPO noteikumus.

(59)

Beliza nepilda ANO Nolīguma par zivju krājumiem 18. panta 3. punkta e) apakšpunkta prasības par savlaicīgu datu reģistrāciju un paziņošanu, ņemot vērā informācijas nesniegšanu ICCAT par ikgadējiem ziņojumiem – I uzdevums (flotes parametri), II uzdevums (dati par izmēru paraugiem), ziņojumi par iekšējiem pasākumiem attiecībā uz kuģiem, kas garāki par 20 m, atbilstības tabulas un kuģu saraksti.

(60)

Ņemot vērā informāciju, kas savākta Komisijas veiktajā 2010. gada novembra apmeklējumā par Belizas iestāžu uzraudzības, kontroles un pārraudzības spēju, Beliza nepilda ANO Nolīguma par zivju krājumiem 18. panta 3. punkta g) apakšpunkta noteikumus.

(61)

Turklāt, kā paskaidrots 47.–52. apsvērumā, no WCPFC un IOTC iegūtā informācija norāda, ka Beliza nepilda savu pienākumu saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 117. pantu un ANO Nolīguma par zivju krājumiem 18. pantu attiecībā uz pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem.

(62)

Beliza neievēro arī ANO Nolīguma par zivju krājumiem 18. panta 3. punkta f) apakšpunkta noteikumus, ņemot vērā NEAFC konstatētos trūkumus, jo īpaši neziņošanu NEAFC, kā arī novērotāju programmā atklātās nepilnības, ieskaitot VMS datus un pārkraušanu jūrā, kuru rezultātā 2012. gadam neatjaunoja sadarbību ar Belizu.

(63)

Turklāt 2010. gada novembra apmeklējuma laikā atklājās, ka Beliza tur Starptautisku tirdzniecības flotes reģistru, kas atbild par kuģu reģistrēšanu, bet nenodrošina, ka kuģiem, kas peld ar Belizas karogu, ir patiesa saikne ar valsti. Trūkstot šādai patiesai saiknei starp valsti un kuģiem, kas iekļauti tās reģistrā, ir pārkāpti ANO Jūras tiesību konvencijas 91. panta noteikumi par kuģu valstspiederību. Šo secinājumu apstiprina arī Starptautiskā Transporta darbinieku federācija (ITF), kas Belizu uzskata par “izdevīgu karogu” (20).

(64)

Ņemot vērā šajā lēmuma iedaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas savāktajiem faktiem, kā arī valsts sniegtajiem paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu varētu secināt, ka Beliza nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(65)

Jāatgādina, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu (21) Beliza tiek uzskatīta par augsta līmeņa attīstības valsti (93. no 187 valstīm). Jāatgādina arī, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006 Beliza ir iekļauta to valstu kategorijā, kurās ir vidēji zemi ienākumi.

(66)

Ņemot vērā šo klasifikāciju, Belizu nevar uzskatīt par valsti, kurai ir īpaši ierobežojumi, kas tiešā veidā izriet no tās attīstības līmeņa. Nav konstatēti ar faktiem apstiprināti pierādījumi, lai uzskatītu, ka ar starptautiskajiem tiesību aktiem Belizai uzlikto pienākumu nepildīšana ir attīstības trūkuma rezultāts. Tāpat nav konkrētu pierādījumu, lai saistītu atklātos trūkumus attiecībā uz zvejas darbību uzraudzību, kontroli un novērošanu ar spēju un infrastruktūras trūkumu.

(67)

Ņemot vērā šajā lēmuma iedaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas savāktajiem faktiem, kā arī valsts sniegtajiem paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu varētu secināt, ka Belizas attīstības statusu un veikumu kopumā attiecībā uz zvejniecību nav pasliktinājis tās attīstības līmenis.

(68)

Komisija 2011. gada 18.–20. oktobrī apmeklēja Kambodžas Karalisti (Kambodža) NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā paredzētās administratīvās sadarbības kontekstā.

(69)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par Kambodžas pasākumiem tās zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei, kā arī par Kambodžas veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu savus pienākumus NNN zvejas apkarošanā.

(70)

Kambodža piekrita nosūtīt Komisijai rīcības plānu par apspriestajiem jautājumiem kopā ar pilnīgu zvejas kuģu sarakstu, ieskaitot refrižeratorkuģus un kravas kuģus. Kambodža Komisijai pēc tās apmeklējuma nenosūtīja nekādu atbildi vai vēstuli ar jaunu informāciju.

(71)

Kambodža nav parakstījusi vai ratificējusi nevienu starptautisku nolīgumu, kas regulē zvejniecību, tostarp ANO Jūras tiesību konvenciju, ANO Nolīgumu par zivju krājumiem, FAO Atbilstības nolīgumu, bet ir ratificējusi 1958. gada Ženēvas Konvenciju par atklāto jūru (22) un ir pievienojusies 1958. gada Konvencijai par teritoriālo jūru un tai piegulošo zonu (23), kā arī Āzijas un Klusā okeāna reģiona zvejniecības komitejā (APFIC) ir pieņēmusi reģionālo rīcības plānu (APFIC reģionālais rīcības plāns) (24), lai veicinātu atbildīgas zvejas praksi, tostarp NNN zvejas apkarošanu, kā arī Reģionālās pamatnostādnes atbildīgām zvejas darbībām Dienvidaustrumāzijā (RGRFO-VEA) (25), ko izdevis Dienvidaustrumāzijas zvejniecības attīstības centrs (SEAFDEC) (26). APFIC, kurā Kambodža ir dalībniece, ir padomdevēja institūcija, kas darbojas, lai uzlabotu sapratni, informētību un sadarbību zvejniecības jautājumos Āzijas un Klusā okeāna reģionā. SEAFDEC, kura dalībniece ir Kambodža, ir padomdevēja institūcija, kas veicina zvejniecības ilgtspējīgu attīstību.

(72)

Lai novērtētu, vai Kambodža pilda savus pienākumus kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts, Komisija uzskatīja par atbilstošu kā galveno starptautisko tiesību aktu izmantot ANO Jūras tiesību konvenciju, proti, tās 91., 94., 117. un 118. pantu, kur izklāstīti valstu pienākumi un attiecīgo RZPO noteiktie pienākumi, kopā ar APFIC un SEAFDEC izveidoto sistēmu, kas minēta 71. apsvērumā. ANO Jūras tiesību konvencijas noteikumi par navigāciju tāljūrā (86.–115. pants) ir atzīti kā starptautisko paražu tiesību normas. Šie noteikumi kodificē iepriekš pastāvējušās starptautiskās paražu tiesības un gandrīz burtiski pārņem formulējumu Konvencijā par atklāto jūru un Konvencijā par teritoriālo jūru un tai piegulošo zonu, kuru Kambodža attiecīgi ir ratificējusi un kurai tā ir pievienojusies. Tādēļ nav būtiski, vai Kambodža faktiski ir ratificējusi ANO Jūras tiesību konvenciju. Komisija centās iegūt un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu šā darba mērķim.

(73)

Komisija izmantoja informāciju, kas iegūta no pieejamajiem datiem, ko atbilstības ziņojumu vai NNN zvejas kuģu sarakstu veidā publicējušas RZPO, jo īpaši ICCAT, Atlantijas okeāna ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas komisija (CCAMLR), WCPFC, NEAFC, Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) un SEAFO, kā arī publiski pieejamo informāciju, kas iegūta no NMFS ziņojuma.

(74)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Kambodžas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts pienākumus. Šīs pārbaudes mērķim Komisija ņēma vērā NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā minētos rādītājus.

(75)

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem, Komisija konstatēja vairākus gadījumus, kad NNN zvejas darbības veica kuģi, kuri peld ar Kambodžas karogu (27) vai kuriem ir Kambodžas zvejas licence. Zvejas kuģis Draco-1 (pašreizējais vārds: Xiong Nu Baru 33) 2010. gada janvārī (28) un 2010. gada aprīlī (29) bija novērots, nelegāli zvejojot CCAMLR apgabalā. Papildus tam zvejas kuģis Trosky (pašreizējais vārds: Yangzi Hua 44) bija novērots, nelegāli zvejojot CCAMLR apgabalā 2010. gada aprīlī (30) (peldot ar Kambodžas karogu).

(76)

Turklāt Komisija saistībā iespējamajām NNN zvejas darbībām veiktā darba kontekstā, izmantojot Savienības nozvejas sertifikātus, ir savākusi ar faktiem apstiprinātus pierādījumus par Kambodžas kuģa atkārtotiem ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumiem, kā rezultātā tie ir klasificēti kā NNN zvejas darbības. Šie pārkāpumi attiecās uz Kambodžas kravas kuģi, kas jūrā saņēma zivis no kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu. Saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 06-11 ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem ICCAT apgabalā nav atļauts jūrā pārkraut tunzivis. Turklāt Kambodžas kravas kuģis nebija reģistrēts ICCAT apgabalā, kā noteikts ICCAT Ieteikuma 06-11 3. iedaļā.

(77)

Saistībā ar to jāatgādina, ka saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 94. panta 2. punkta b) apakšpunktu karoga valsts jurisdikciju pār katru kuģi, kas peld ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi uzņemas saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Šo pamatprincipu pastiprina APFIC reģionālā rīcības plāna 7.1. punkts un RGRFO-VEA 8.2.2. punkts. Komisija uzskata, ka tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas pēc to iekļaušanas šajos sarakstos peldēja ar Kambodžas karogu, kā arī RZPO novērojumi par šo kuģu veiktām NNN zvejas darbībām skaidri apliecina to, ka Kambodža nav pildījusi savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Tā kā Kambodžai ir vairāki NNN zvejas kuģi, tā nav reāli pildījusi savu pienākumu ievērot RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un nodrošināt, lai tās kuģi neiesaistītos nekādās darbībās, kas mazina šo pasākumu efektivitāti.

(78)

Jāatzīmē, ka karoga valstij ir pienākums veikt pasākumus vai sadarboties ar citām valstīm tādu pasākumu veikšanā attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem, kas var būt nepieciešami, lai saglabātu tāljūras dzīvos resursus. Šo pamatprincipu pastiprina APFIC reģionālā rīcības plāna 3.1. un 4.1. punkts un RGRFO-VEA 8.1.4. punkts. Saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 94. pantu, kā arī kopā ar APFIC reģionālā rīcības plāna 7.1. punktu un RGRFO-VEA 8.2.7. punktu karoga valstij ir jānodrošina, lai kuģi, kas peld ar tās karogu, ievērotu RZPO saglabāšanas un pārvaldības noteikumus.

(79)

NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas pēc to iekļaušanas šajos sarakstos peldēja ar Kambodžas karogu, pierāda arī Kambodžas nespēju ievērot Starptautiskā NNN zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna ieteikumus. Starptautiskā NNN zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna 34. punktā valstīm ieteikts nodrošināt, lai zvejas kuģi, kuriem ir tiesības peldēt ar attiecīgo valstu karogu, neiesaistītos NNN zvejā vai neatbalstītu to. Šis princips ir iekļauts arī APFIC reģionālā rīcības plāna 7.1. punktā.

(80)

Turklāt jāatzīmē, ka Kambodža ir minēta NMFS. Saskaņā ar NMFS ziņojumu vairāki kuģi, kas peld ar Kambodžas karogu, bija iesaistījušies zvejas darbībā, kas pārkāpa CCAMLR saglabāšanas un pārvaldības pasākumus (31). NMFS ziņojumā Kambodža nav atzīta par valsti, kuras kuģi ir iesaistījušies NNN zvejas darbībās, ņemot vērā to, ka dažas darbības (svītrošana no reģistra) tika veiktas, lai vērstos pret šo kuģu, kas peld ar Kambodžas karogu, nelegālām zvejas darbībām. Tomēr NMFS ziņojumā izteiktas bažas par ietekmi uz NNN zvejas darbībām, svītrojot šos kuģus no reģistra tā vietā, lai piemērotu citas sankcijas, tādēļ Kambodža tika atzīta par valsti, ko ASV iestādes paturēs savā uzmanības lokā.

(81)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas savāktajiem faktiem, kā arī valsts sniegtajiem paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu Kambodža nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai atbalsta zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu, vai tās valstspiederīgie, kā arī nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai apkarotu dokumentētu un atkārtotu NNN zveju, ko veic kuģi, kas peld ar tās karogu.

(82)

Komisija analizēja, vai attiecībā uz operatoriem, kas atbild par NNN zveju, Kambodža ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus un vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(83)

Pieejamie pierādījumi apliecina, ka Kambodža nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem. Saistībā ar to jāatgādina, ka RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos ir vairāki NNN zvejas kuģi, kas pēc to iekļaušanas šajos sarakstos vai to iekļaušanas laikā peldēja ar Kambodžas karogu. Šādu NNN zvejas kuģu esība skaidri norāda, ka Kambodža nepilda savus pienākumus attiecībā uz tās kuģiem, kas zvejo tāljūrā, kā izklāstīts ANO Jūras tiesību konvencijas 94. pantā saistībā ar APFIC reģionālā rīcības plāna 7.1. punktu un RGRFO-VEA 8.2.7. punktu.

(84)

Turklāt attiecībā uz atbilstību un noteikumu izpildes nodrošināšanu 68. apsvērumā minētā apmeklējuma laikā atklājās, ka Kambodžai nav nekādu konkrētu tiesību aktu NNN zvejas darbību apkarošanai. Vienīgais īstenotais pasākums ir zvejas kuģu svītrošana no reģistra. Tomēr šāds pasākums neietver kuģu nelegālo zvejas darbību izmeklēšanu vai sankciju piemērošanu par konstatētajiem pārkāpumiem. Zvejas kuģu svītrošana no reģistra nenodrošina, ka pārkāpēji tiek sodīti par to darbībām un tiem tiek atņemts viss ieguvums no nelikumīgas darbības. Tas ir vēl svarīgāk Kambodžas gadījumā, kura, kā paskaidrots 96. apsvērumā, tur Starptautisku kuģu reģistru, kas atbild par to kuģu reģistrēšanu, kuri atrodas ārpus Kambodžas, bet nenodrošina, ka kuģiem, kuri peld ar Kambodžas karogu, ir patiesa saikne ar valsti. Vienkāršs administratīvs lēmums svītrot zvejas kuģi no reģistra, nenodrošinot iespēju piemērot citus sodus, ir rīcība, kas nenodrošina atturošu ietekmi. Šāda rīcība nenodrošina arī karoga valsts kontroli pār zvejas kuģiem, kā noteikts ANO Jūras tiesību konvencijas 94. pantā. Papildus tam Kambodžas veikums attiecībā uz atbilstību un noteikumu izpildes nodrošināšanu nav atbilstošs NNN zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna 18. punktam, kurā noteikts, ka, ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvencijas noteikumus, katrai valstij ir jāveic pasākumi vai jāsadarbojas ar citām valstīm, lai nodrošinātu, ka valstspiederīgie, kas ir tās jurisdikcijā, neatbalsta NNN zveju vai neiesaistās tajā. Kambodžas veikums šajā ziņā nav atbilstošs arī NNN zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna 21. punktam, kurā valstīm ieteikts nodrošināt, lai kuģiem, kas ir tās jurisdikcijā, un tik lielā mērā, cik vien iespējams, valstspiederīgajiem sankcijas par NNN zveju būtu pietiekami smagas, lai efektīvi aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu pārkāpējiem ekonomisko izdevīgumu, kas iegūts no NNN zvejas. Šis princips ir atkārtots RGRFO-VEA 8.2.7. punktā.

(85)

Attiecībā uz NNN zvejas gadījumu vēsturi, būtību, apstākļiem, pakāpi un smagumu Komisija ir ņēmusi vērā kuģu, kas peld ar Kambodžas karogu, atkārtotas un vairākkārtīgas NNN zvejas darbības līdz 2012. gadam.

(86)

Attiecībā uz Kambodžas iestāžu pašreizējām iespējām jāatzīmē, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu (32) Kambodža tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (139. no 187 valstīm). Savukārt Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikumā Kambodža ir iekļauta vismazāk attīstīto valstu kategorijā. Šajā sakarā kompetento iestāžu finansiālo un administratīvo spēju ierobežojumus var uzskatīt par faktoru, kas mazina Kambodžas spēju pildīt savus sadarbības un noteikumu izpildes nodrošināšanas pienākumus. Tomēr jāatgādina, ka sadarbības un noteikumu izpildes trūkumu iemesls drīzāk ir tas, ka nav atbilstoša tiesiskā regulējuma, nevis kompetento iestāžu pašreizējās iespējas.

(87)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz Komisijas savāktajiem faktiem, kā arī valsts sniegtajiem paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punkta b), c) un d) apakšpunktu Kambodža nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga valstij attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildes nodrošināšanu.

(88)

Kambodža nav parakstījusi vai ratificējusi nevienu starptautisku nolīgumu, kas regulē tieši zvejniecību. Kambodža ir ratificējusi 1958. gada Ženēvas Konvenciju par atklāto jūru un ir pievienojusies 1958. gada Konvencijai par teritoriālo jūru un tai piegulošo zonu. Kambodža ir dalībniece divās padomdevējās struktūrās, t. i., SEAFDEC, tādējādi pieņemot RGRFO-VEA, un APFIC, tādējādi pieņemot APFIC reģionālo rīcības plānu.

(89)

Rezultāti, kas iegūti Komisijas veiktā apmeklējuma laikā Kambodžā, neliecina, ka Kambodža būtu virzījusies uz priekšu APFIC reģionālā rīcības plāna vai RGRFO-VEA ieteikumu īstenošanā.

(90)

Komisija analizēja informāciju, ko uzskatīja par svarīgu un kas iegūta no pieejamajiem datiem, ko publicējušas RZPO, jo īpaši ICCAT un CCAMLR.

(91)

Jāatgādina, ka Kambodža ir vairākkārt no ICCAT saņēmusi vēstules par noteikumu neizpildes gadījumu konstatēšanu. Pirmo šādu vēstuli par konstatētu neizpildi Kambodžai nosūtīja 2006. gadā. Pēdējo vēstuli par konstatētu neizpildi ICCAT nosūtīja Kambodžai 2011. gadā (33). Arī šajā vēstulē izteiktas bažas par kuģu, kas peld ar Kambodžas karogu, iespējamām NNN zvejas darbībām. Kambodža neatbildēja uz pieprasījumu sniegt papildu informāciju ICCAT2009. gada 16. decembra, 2010. gada 4. oktobra un 2011. gada 18. janvāra vēstulē par konstatēto neizpildi. Tā kā Kambodža nesniedza atbildi uz pieprasījumu sniegt nepieciešamo papildu informāciju, ICCAT nolēma 2012. gadā Kambodžai saglabāt nesadarbīgas valsts statusu. Turklāt ICCAT izteica nopietnas bažas par iespējamām pārkraušanas darbībām Gvinejas līcī, ko veic Kambodžas kuģi, kas zvejo ar riņķvadu.

(92)

ICAAT ikgadējā sanāksmē 2012. gadā ICAAT ar mērķi pārbaudīt situāciju Kambodžā pieprasīja Kambodžai sīki izklāstītu informāciju par iespējamo pārkraušanu Gvinejas līcī, jebkādiem Kambodžas veiktiem pretpasākumiem, Kambodžas uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumiem un kuģu reģistrācijas noteikumiem.

(93)

Informācijas, kas minēta 91. un 92. apsvērumā, nesniegšana ICCAT pierāda to, ka Kambodža nepilda nekādus karoga valsts pienākumus attiecībā uz ANO Jūras tiesību konvencijā noteiktajiem pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem. Tās veikums nav atbilstošs arī APFIC reģionālā rīcības plāna (7.1. punkts) un RGRFO-VEA (8.2.7. punkts) ieteikumiem.

(94)

Turklāt 2010. gadā CCAMLR ziņoja par vairākiem kuģu, kas peld ar Kambodžas karogu, pamanīšanas gadījumiem. Šādus paziņojumus var atrast CCAMLR apkārtrakstos, kas nosūtīti tās dalībniekiem (34), t. i., COMM CIRC 10/11 par NNN sarakstā iekļauto kuģu Typhoon-1 un Draco I pamanīšanas gadījumiem, 10/45 NNN sarakstā iekļauto kuģu Draco I un Trosky pamanīšanas gadījumiem.

(95)

Rīkojoties iepriekšējā apsvērumā aprakstītajā veidā, Kambodža nav pierādījusi, ka tā pilda ANO Jūras tiesību konvencijas 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumus, ka karoga valsts jurisdikciju pār katru kuģi, kas peld ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi uzņemas saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Zvejas kuģu svītrošana no reģistra per se nav pietiekams pasākums, kas būtu jāveic karoga valstij, jo tas nevēršas pret NNN zvejas darbībām, kā arī nenodrošina NNN zvejas darbību sodīšanu, piemērojot tiesību aktos paredzētās administratīvās sankcijas un/vai kriminālsankcijas, un ļauj zvejas kuģim turpināt pārkāpt starptautiskā līmenī noteiktos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(96)

Turklāt 68. apsvērumā minētā apmeklējuma laikā atklājās, ka Kambodžai ir Starptautiska kuģu reģistra iestāde, kas atbild par kuģu reģistrēšanu, kuri atrodas ārpus Kambodžas, bet nenodrošina, ka kuģiem, kuri peld ar Kambodžas karogu, ir patiesa saikne ar valsti. Šādas patiesas saiknes trūkums starp valsti un kuģiem, kas reģistrēti tās reģistrā, pārkāpj ANO Jūras tiesību konvencijas 91. panta noteikumus par kuģu valstspiederību. Šo secinājumu apstiprina arī Starptautiskā Transporta darbinieku federācija (ITF), kas Kambodžu uzskata par “izdevīgu karogu” (35).

(97)

Visbeidzot, pretēji ieteikumiem Starptautiskā NNN zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna 25., 26. un 27. punktā Kambodža nav izstrādājusi nacionālo rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai.

(98)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz Komisijas savāktajiem faktiem, kā arī valsts sniegtajiem paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu Kambodža nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(99)

Jāatgādina, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu (36) Kambodža tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (139. no 187 valstīm). Savukārt Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikumā Kambodža ir iekļauta vismazāk attīstīto valstu kategorijā. Ņemot vērā Kambodžas vietu klasifikācijā, Komisija analizēja, vai tās savākto informāciju var saistīt ar Kambodžas kā jaunattīstības valsts īpašajiem ierobežojumiem.

(100)

Lai gan vispār varētu būt konkrēti iespēju ierobežojumi attiecībā uz kontroli un uzraudzību, īpaši ierobežojumi Kambodžai, kas tiešā veidā izriet no tās attīstības līmeņa, nevar attaisnot konkrētu noteikumu trūkumu valsts tiesiskajā regulējumā, atsaucoties uz starptautiskiem instrumentiem, lai apkarotu, aizkavētu un izskaustu NNN zvejas darbības. Turklāt šie ierobežojumi nevar attaisnot to, ka Kambodža nav izveidojusi sankciju sistēmu par starptautisko pārvaldības un saglabāšanas pasākumu pārkāpumiem attiecībā uz zvejas darbībām tāljūrā.

(101)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz Komisijas savāktajiem faktiem, kā arī valsts sniegtajiem paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu var konstatēt, ka Kambodžas attīstības statusu var būt pasliktinājis tās attīstības līmenis. Tomēr, ņemot vērā konstatēto Kambodžas pārkāpumu raksturu, valsts attīstības līmenis nevar attaisnot vai citādi pamatot Kambodžas kā karoga valsts kopējo veikumu attiecībā uz zvejniecību un pasākumu nepietiekamību, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju.

(102)

Komisija 2010. gada 1. janvārī saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu pieņēma Fidži Republikas (Fidži) kā karoga valsts paziņojumu.

(103)

2012. gada 16.–20. janvārī Komisija ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) atbalstu apmeklēja Fidži, īstenojot administratīvo sadarbību, kas paredzēta NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā.

(104)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par Fidži izveidotajiem mehānismiem, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu tiesību aktus, noteikumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par Fidži veiktajiem pasākumiem, lai īstenotu pienākumus cīņā pret NNN zveju un izpildītu prasības un noteikumus, kas attiecas uz Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanu.

(105)

Galīgais apmeklējuma ziņojums Fidži tika nosūtīts 2012. gada 9. februārī.

(106)

Fidži piezīmes par galīgo apmeklējuma ziņojumu tika saņemtas 2012. gada 8. martā.

(107)

Fidži ir Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) locekle. Fidži ir ratificējusi ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un ANO Nolīgumu par zivju krājumiem (UNFSA).

(108)

Lai novērtētu, vai Fidži kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts ievēro savas starptautiskās saistības, ko paredz 107. apsvērumā minētie starptautiskie nolīgumi un ko noteikusi attiecīgā RZPO, kas minēta 107. apsvērumā, Komisija apkopoja un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu minētā uzdevuma veikšanai.

(109)

Komisija izmantoja informāciju, kas gūta no pieejamiem datiem, kurus publicējusi WCPFC.

(110)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Fidži kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(111)

Attiecībā uz Fidži karoga NNN zvejas kuģiem ir jāatzīmē, ka, pamatojoties uz informāciju, kas izgūta no RZPO kuģu sarakstiem, provizoriskajos un galīgajos NNN zvejas kuģu sarakstos šādu kuģu nav un nav arī datu par Fidži karoga NNN zvejas kuģu esību agrāk, kas ļautu Komisijai analizēt Fidži veiktos pasākumus attiecībā uz atkārtotām NNN zvejas darbībām.

(112)

Tā kā nav informācijas un datu, kā paskaidrots iepriekšējā apsvērumā, saskaņā ar 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu, ir jāsecina, ka nav vajadzīgs novērtēt Fidži pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, un to atbilstību starptautiskajos tiesību aktos paredzētajiem pienākumiem, kas tai uzlikti kā karoga valstij attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt Fidži karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie.

(113)

Komisija analizēja, vai Fidži ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbildīgi par NNN zveju, un vai ir piemērotas pietiekami lielas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus, kas rodas no NNN zvejas.

(114)

Pieejamie dati apstiprina, ka Fidži nav izpildījusi savas saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem. Tā apmeklējuma laikā, kas minēts 103. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Fidži savos tiesību aktos (“Jūras telpas akts” un “Zvejniecības akts”) nav iekļāvusi nevienu konkrētu pasākumu attiecībā uz to Fidži karoga zvejas kuģu pārvaldību un kontroli, kas zvejo ūdeņos, kas nav Fidži jurisdikcijā.

(115)

Tā apmeklējuma laikā, kas minēts 103. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Fidži tiesību sistēmā nav konkrētu noteikumu un pasākumu, kas konkrēti attiecas uz NNN zvejas pārkāpumiem, kuri izdarīti tāljūrā, un noteikumu un pasākumu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. Ir skaidrs arī tas, ka Fidži tiesību aktos nav ieviesti nekādi pasākumi, lai sodītu ne tikai Fidži karoga zvejas kuģus, bet arī Fidži valstspiederīgos, kas iesaistījušies NNN zvejas darbībās, kuras veiktas ūdeņos, kas nav Fidži jurisdikcijā.

(116)

Tas, ka nav konkrētu tiesību normu par NNN zvejas pārkāpumiem tāljūrā, skaidri liecina par to, ka Fidži neievēro UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, kas paredz, ka karoga valsts jurisdikciju pār katru tās karoga kuģi un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi uzņemas saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Turklāt tas, ka nav konkrētu tiesību normu, kas attiecas uz NNN zvejas pārkāpumiem tāljūrā, liecina, ka Fidži nepilda savus pienākumus attiecībā uz tās kuģiem, kas darbojas tāljūrā, kā noteikts UNFSA 18. panta 1. punktā. Turklāt, nenodrošinot tiesisko regulējumu, lai izpildītu noteikumus un kontrolētu zvejas kuģu darbības, ir pārkāpts UNCLOS 217. pants, kas paredz karoga valstīm veikt konkrētus noteikumu izpildes pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem noteikumiem, iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu un atbilstošas sankcijas pārkāpumu gadījumā.

(117)

Fidži arī nevarēja pierādīt, ka tā ievēro ieteikumus, kas minēti starptautiskā rīcības plāna, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju (IPOA IUU), 18. punktā, kas paredz, ka, ņemot vērā UNCLOS noteikumus, katrai valstij būtu jāveic pasākumi vai jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcijā esošie valstspiederīgie nepalīdz veikt vai neveic NNN zveju. Turklāt Fidži arī nevarēja pierādīt, ka tā sadarbojas un koordinē darbības ar citām valstīm NNN zvejas aizkavēšanā, novēršanā un izskaušanā, kā noteikts IPOA IUU 28. punktā.

(118)

Ņemot vērā situāciju, kas aprakstīta 113.–117. apsvērumā, ir jāsecina, ka sankciju smagums par NNN zvejas pārkāpumiem, kas paredzēts Fidži tiesību aktos, nav saskaņā ar UNFSA 19. panta 2. punktu, kas paredz, ka sankcijām, ko piemēro par pārkāpumiem, vajadzētu būt pietiekami smagām, lai reāli nodrošinātu atbilstību un lai atturētu no pārkāpumu izdarīšanas neatkarīgi no vietas, kurā tie izdarīti, un būtu jāatņem pārkāpējiem ieguvumi, kas rodas no nelikumīgām darbībām. Turklāt Fidži rīcība attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem nav saskaņā arī ar IPOA IUU 21. punkta ieteikumiem dalībvalstīm nodrošināt, lai sankcijas par NNN zveju, ko veic kuģi un, ciktāl iespējams, valstspiederīgie, kas atrodas to jurisdikcijā, būtu pietiekami bargas, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu ieguvumus, kas rodas no šādas zvejas.

(119)

Šajā sakarā ir arī jāatgādina, ka 2007. gadā, palīdzot Fidži izstrādāt nacionālo rīcības plānu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju (NPOA IUU), FAO jau bija aicinājusi Fidži nekavējoties konsolidēt un atjaunināt tās tiesību aktus zivsaimniecības pārvaldības jomā un stiprināt noteikumu izpildes mehānismus, lai nodrošinātu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu (37). Neraugoties uz FAO prasību un Fidži apņemšanos, kas pausta 2009. gadā pieņemtajā NPOA IUU, Fidži tiesību akti vēl nav pārskatīti, lai ievērotu FAO ieteikumus.

(120)

Attiecībā uz pašreizējām Fidži iestāžu iespējām jānorāda, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (38) Fidži tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (100. no 187 valstīm). To apstiprina arī Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikums, kurā Fidži ir ierindota to valstu kategorijā, kurās ir vidēji augsti ienākumi.

(121)

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta 103. apsvērumā minētā apmeklējuma laikā, nevar uzskatīt, ka iemesls nepilnībām, kas minētas šajā lēmuma iedaļā, ir finansējuma trūkums, jo noteikumu neizpilde un līdz ar to nesadarbošanās ir nepārprotami saistāma ar to, ka nav vajadzīgā tiesiskā un administratīvā regulējuma.

(122)

Turklāt būtu jāuzsver, ka saskaņā ar ieteikumiem IPOA IUU 85. un 86. punktā par īpašām jaunattīstības valstu prasībām, Savienība jau ir finansējusi īpašu tehniskās palīdzības programmu attiecībā uz cīņu pret NNN zveju (39). Fidži izmantoja šo programmu.

(123)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punkta b) un d) apakšpunktu varētu secināt, ka Fidži nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz sadarbības un noteikumu izpildes pasākumiem.

(124)

Fidži ir ratificējusi ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un ANO Nolīgumu par zivju krājumiem (UNFSA). Turklāt Fidži ir WCPFC līgumslēdzēja dalībvalsts.

(125)

Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz Fidži kā WCPFC līgumslēdzējas dalībvalsts statusu.

(126)

Komisija analizēja arī informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz Fidži piekrišanu piemērot WCPFC pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(127)

Lai novērtētu to, cik lielā mērā Fidži ievēro WCPFC saglabāšanas un pārvaldības noteikumus un ziņošanas pienākumus, Komisija izmantoja atbilstības uzraudzības sistēmas ziņojuma projektu 2010. gadam (40) un galīgo atbilstības uzraudzības ziņojuma projektu 2010. gadam (41).

(128)

Konkrētāk, saskaņā ar pieejamo informāciju Fidži nav ievērojusi prasību ziņot par to kuģu skaitu, kuri zvejo zobenzivis, kā paredzēts WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumā (CMM) 2009-03. Tā arī nav ievērojusi prasību sniegt nozvejas un zvejas piepūles datus un datus par nozvejas sastāvu zivju izmēra ziņā par lielacu tunzivi un dzeltenspuru tunzivi, kā paredzēts WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumā 2008-01. Turklāt tā nav ievērojusi prasību ziņot par FAO vadlīniju īstenošanu un sniegt informāciju par nozvejotiem jūras bruņrupučiem, kā paredzēts WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumā (CCM) 2008-03. Fidži arī nav ievērojusi WCPFC pasākumu CMM 2007-01 un VMS standartus, specifikācijas un procedūras, kā noteikts WCPFC VMS standartu specifikācijas procedūru (SSP) 7.2.4. 7.2.2. un 7.2.3. punktā. Visbeidzot, Fidži nav ievērojusi reģionālo novērotāju programmā paredzēto prasību par citu dalībvalstu novērotājiem, kā noteikts WCPFC pasākumā CMM 2007-01.

(129)

Tas, ka Fidži neiesniedza WCPFC 128. apsvērumā minēto informāciju, liecina par to, ka Fidži nav ievērojusi savas saistības kā karoga valsts saskaņā ar UNCLOS un UNFSA.

(130)

Nesniedzot nozvejas un zvejas piepūles datus, kas paredzēti WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumos, lai nodrošinātu pareizu VMS izmantošanas noteikumu piemērošanu un lai pareizi īstenotu reģionālo novērotāju programmu, mazinās Fidži spēja ievērot tās saistības saskaņā ar UNCLOS 117. un 118. pantu, kas paredz, ka valstu pienākums ir attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem pieņemt pasākumus tāljūras dzīvo resursu saglabāšanai un sadarboties dzīvo resursu saglabāšanā un to pārvaldībā tāljūras apgabalos.

(131)

Tas, ka Fidži nav īstenojusi WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ir UNFSA 18. panta 3. punkta prasību pārkāpums.

(132)

Fidži ir pārkāpusi UNFSA 18. panta 3. punkta e) apakšpunktu, jo tā atbilstīgi attiecīgās RZPO noteikumiem nav nosūtījusi to kuģu atrašanās vietas datus, nozvejas datus un zvejas piepūles datus, kuri zvejo tāljūrā.

(133)

Nepareizi īstenojot attiecīgās RZPO reģionālo novērotāju programmu, Fidži ir arī pārkāpusi UNFSA 18. panta 3. punkta g) apakšpunkta ii) punktu.

(134)

Turklāt, nepietiekami īstenojot attiecīgās RZPO VMS sistēmu, Fidži ir pārkāpusi arī UNFSA 18. panta 3. punkta g) apakšpunkta iii) punktu.

(135)

Visbeidzot, Fidži nav ievērojusi nosacījumus, kas paredzēti UNFSA 18. panta h) punktā, ņemot vērā informāciju, kas iegūta 103. apsvērumā minētā apmeklējuma laikā un kas liecināja, ka nepastāv nekādas tiesiskās normas, kas regulē pārkraušanu tāljūrā.

(136)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar 31. panta 3. un 6. punktu varētu secināt, ka Fidži nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(137)

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (42) Fidži tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (100. no 187 valstīm). To apstiprina arī Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikums, kurā Fidži ir ierindota to valstu kategorijā, kurās ir vidēji augsti ienākumi.

(138)

Ņemot vērā šo klasifikāciju, Fidži nevar uzskatīt par valsti ar īpašiem ierobežojumiem, kas tiešā veidā izriet no tās attīstības līmeņa. Netika konstatēts neviens apstiprinošs elements, kas norādītu, ka iemesls tam, kāpēc Fidži nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek starptautiskie tiesību akti, ir nepietiekams valsts attīstības līmenis. Tāpat nav konkrētu pierādījumu, lai konstatētos trūkumus attiecībā uz zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību tieši saistītu ar nepietiekamām iespējām un infrastruktūru. Attiecībā uz iepriekšējā apsvērumā paskaidrotajiem iemesliem ir liecības, ka starptautisko noteikumu neievērošana ir tieši saistīta ar pienācīgu juridisko instrumentu trūkumu, jo īpaši konkrētu noteikumu trūkumu valsts tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz pasākumiem, lai apkarotu, novērstu un izskaustu NNN zvejas darbības.

(139)

Attiecībā uz kontroles un pārvaldības iespējām ir skaidrs, ka ievērojamais Fidži karoga flotes palielinājums, uz kuru nacionālajā zivsaimniecības nozares pārskatā (43) FAO jau norādīja 2009. gada oktobrī, ir jāpapildina ar attiecīgiem pasākumiem, lai veicinātu reālu uzraudzību, kontroli un pārraudzību. Tomēr Fidži ir valsts ar vidēji augstiem ienākumiem un nav pieejami apstiprinoši elementi, kas liecinātu, ka pastāv attīstības ierobežojumi, kas ir tieši saistīti ar tās veiktajiem pasākumiem. Patiesībā būtu jāuzsver, ka, atļaujot ievērojami palielināt reģistrēto zvejas floti, bet nepielāgojot Fidži kontroles sistēmu un nepielāgojot tiesisko regulējumu starptautiskajam zivsaimniecības tiesiskajam regulējumam, Fidži ir rīkojusies neatbilstoši tās starptautiskajām saistībām.

(140)

Jānorāda arī tas, ka Savienība 2012. gadā jau ir finansējusi īpašus tehniskās palīdzības pasākumus Fidži attiecībā uz cīņu pret NNN zveju (44).

(141)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu varētu secināt, ka Fidži attīstības statusu un vispārējos rādītājus neietekmē valsts attīstības līmenis.

(142)

Komisija 2010. gada 1. janvārī saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu pieņēma Gvinejas Republikas (Gvinejas) kā karoga valsts paziņojumu.

(143)

2011. gada 16.–20. maijā Komisija ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) atbalstu apmeklēja Gvineju, īstenojot administratīvo sadarbību, kas paredzēta NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā.

(144)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par Gvinejas izveidotajiem mehānismiem, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu tiesību aktus, noteikumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par Gvinejas veiktajiem pasākumiem, lai īstenotu pienākumus cīņā pret NNN zveju un izpildītu prasības un noteikumus, kas attiecas uz Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanu.

(145)

Galīgais apmeklējuma ziņojums Gvinejai tika nosūtīts 2011. gada 2. augustā.

(146)

Komisija 2011. gada 27.–30. septembrī apmeklēja Gvineju vēlreiz, lai novērtētu pirmā apmeklējuma laikā veiktos pasākumus.

(147)

Gvinejas piezīmes par galīgo apmeklējuma ziņojumu tika saņemtas 2011. gada 15. novembrī.

(148)

Gvineja rakstiskas papildu piezīmes iesniedza 2011. gada 21. novembrī, 2011. gada 1. decembrī, 2012. gada 26. martā un 2012. gada 22. maijā.

(149)

Gvineja ir ICCAT un IOTC līgumslēdzēja puse. Gvineja ir ratificējusi UNCLOS un UNFSA. Gvineja ir arī locekle Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejā (CECAF), kas ir apakšreģionāla padomdevēja struktūra zivsaimniecības jautājumos. CECAF mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tās kompetences jomā esošu dzīvo jūras resursu izmantošanu, pareizi pārvaldot un attīstot zivsaimniecību un zvejas darbības.

(150)

Lai novērtētu, vai Gvineja kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts ievēro savas starptautiskās saistības, ko paredz 149. apsvērumā minētie starptautiskie nolīgumi un ko noteikušas attiecīgās RZPO, kas minētas 149. un 151. apsvērumā, Komisija apkopoja un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu minētā uzdevuma veikšanai.

(151)

Komisija izmantoja informāciju, kas gūta no pieejamiem datiem, kurus ICCAT, NEAFC, NAFO un SEAFO publiskojusi vai nu atbilstības ziņojumu veidā, vai NNN zvejas kuģu sarakstu veidā, kā arī publiski pieejamo informāciju, kas izgūta no NMFS ziņojuma.

(152)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Gvinejai kā karoga, ostas, krasta un tirgus valstij noteiktos pienākumus. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(153)

Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas izgūta no RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem (45), konstatēja, ka attiecīgajos NNN zvejas kuģu sarakstos (46) ir iekļauti divi Gvinejas karoga NNN zvejas kuģi. Šie kuģi ir DANIAA (iepriekšējais vārds: CARLOS) un MAINE.

(154)

Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas izgūta no RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem (47), konstatēja, ka viens NNN zvejas kuģis attiecīgajos NNN zvejas kuģu sarakstos (RED, iepriekšējais vārds KABOU) peldēja ar Gvinejas karogu pēc tā iekļaušanas šajos sarakstos (48).

(155)

Turklāt laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. jūnijam trīs Gvinejas karoga kuģi ar riņķvadiem ICCAT apgabalā zvejoja tunzivis bez starptautiskas zvejas licences, ko izsniedz karoga valsts, kas ir ICCAT līgumslēdzēja puse. Vienīgās zvejas licences, kuru minētajā laikposmā turēja šie kuģi, bija zvejas licences, kuras izsniegusi Togo zvejas darbību veikšanai Togo EEZ, kas nav nedz ICCAT Līgumslēdzēja puse, nedz arī sadarbības valsts. Turklāt šie kuģi no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. jūnijam darbojās ICCAT apgabalā bez uzstādītām kuģu satelītnovērošanas ierīcēm, pārkāpjot ICCAT Ieteikumu 03-14. Pēc oficiāliem pieprasījumiem, ko 2011. gada 14. martā, 2011. gada 26. jūlijā un 2011. gada 20. septembrī Komisija paziņoja Gvinejas iestādēm saskaņā ar NNN zvejas regulas 26. pantu, Gvinejas iestādes 2011. gada aprīlī minētajiem kuģiem piemēroja administratīvas sankcijas par šajā apsvērumā minētajiem faktiem un saskaņā ar attiecīgajiem Gvinejas tiesību aktiem. Turklāt saskaņā ar pieejamo informāciju 2011. gada jūnijā uz minētajiem kuģiem tika uzstādītas kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) ierīces. Turklāt šie trīs kuģi no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 29. maijamICCAT apgabalā atkārtoti jūrā veica nelikumīgu pārkraušanu kravas kuģī, kas nebija iekļauts to ICCAT kravas kuģu reģistrā (49), kas ir tiesīgi darboties ICCAT apgabalā, kā noteikts ICCAT Ieteikumā 06-11. Saskaņā ar minēto ieteikumu ar riņķvadiem zvejojoši seineri nevar ICCAT apgabalā jūrā pārkraut tunzivis. Komisija konstatēja, ka atkārtoti pārkraušana jūrā tika veikta no 2010. gada janvāra līdz 2011. gada maijam, pārkāpjot ICCAT Ieteikumu 06-11, un minētajā laikposmā tika reģistrēti vairāk nekā 30 šādi pārkraušanas gadījumi.

(156)

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar UNFSA 18. panta 1. un 2. punktu karoga valsts ir atbildīga par tās kuģiem, kas darbojas tāljūrā. Komisija uzskata, ka RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos iekļauti NNN zvejas kuģi, kas pašreiz peld ar Gvinejas karogu vai agrāk peldēja ar šo karogu pēc iekļaušanas šajos sarakstos, ir skaidrs apliecinājums tam, ka Gvineja nav pildījusi savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Ar minēto NNN zvejas kuģu skaitu Gvineja nav reāli pildījusi savus pienākumus, lai ievērotu RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un lai nodrošinātu to, ka tās kuģi neveic nekādas darbības, kas mazina šādu pasākumu efektivitāti.

(157)

Saskaņā ar UNFSA 19. panta 1. un 2. punktu karoga valsts pienākums ir nodrošināt, ka šīs karoga valsts kuģi ievēro RZPO saglabāšanas un pārvaldības noteikumus. Karoga valstu pienākums ir arī nekavējoties veikt izmeklēšanu un tiesvedību. Turklāt karoga valstij būtu jānodrošina arī atbilstīgas sankcijas, jāattur no atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas, kā arī jāatņem pārkāpējiem visi ieguvumi, ko tie gūst no nelikumīgām darbībām. Šajā sakarā jāatzīmē, ka RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos iekļauti Gvinejas karoga NNN zvejas kuģi liecina par to, ka Gvineja nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi UNFSA 19. panta 1 un 2. punktam.

(158)

Turklāt saskaņā ar UNFSA 20. pantu valstīm ir jāsadarbojas vai nu tieši, vai ar RZPO starpniecību, lai nodrošinātu atbilstību RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un to izpildi. Minētajā pantā paredzētu konkrētu pasākumu kopums nosaka, ka valstu pienākums ir veikt izmeklēšanu, savstarpēji sadarboties un sodīt par NNN zvejas darbībām. Turklāt pantā ir paredzēts, ka attiecībā uz kuģiem, par kuriem ziņots, ka tie ir veikuši darbības, kas mazina RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, valstis var izmantot RZPO procedūras, lai aizturētu šādus kuģus līdz brīdim, kad karoga valsts veic atbilstīgas darbības. Šajā sakarā tika atzīmēts, ka tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas šobrīd peld ar Gvinejas karogu vai agrāk peldēja ar to (pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos) un kas joprojām veic zvejas darbības, liecina par to, ka Gvineja nepilda savus pienākumus atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz starptautisko sadarbību noteikumu izpildē.

(159)

Jāatgādina arī tas, ka saskaņā ar UNCLOS 118. pantu, valstīm ir jāsadarbojas dzīvo resursu saglabāšanā un pārvaldībā tāljūras apgabalos. Šajā sakarā tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas šobrīd peld ar Gvinejas karogu vai agrāk peldēja ar to (pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos) un kas joprojām veic zvejas darbības, liecina par to, ka Gvineja nepilda savus karoga valsts pienākumus. Par NNN zvejas kuģiem atzīti kuģi nelabvēlīgi ietekmē dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību.

(160)

Gvinejas neatbilstība attiecībā uz Gvinejas karoga NNN zvejas kuģiem, kas iekļauti RZPO sarakstos, ir arī UNCLOS 217. panta pārkāpums, kas paredz karoga valstīm veikt konkrētus noteikumu izpildes pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem noteikumiem, iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu un atbilstošas sankcijas pārkāpumu gadījumā.

(161)

Tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas šobrīd peld ar Gvinejas karogu vai agrāk peldēja ar to (pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos), liecina par to, ka Gvineja neievēro IPOA IUU ieteikumus. IPOA IUU 34. punktā valstīm ir ieteikts nodrošināt, ka zvejas kuģi, kas ir tiesīgi peldēt ar to karogu, neveic vai neatbalsta NNN zveju.

(162)

To, ka Gvineja kā karoga valsts neievēro savus atbilstības un noteikumu izpildes pienākumus, kā noteikts UNFSA 19. pantā, apstiprina arī informācija, kas tika ievākta 2011. gada maija apmeklējuma laikā, un informācija, ko Komisija ievāca saskaņā ar NNN zvejas regulas 25. pantu. Kā paskaidrots 174. un 175. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Gvinejas karoga zvejas kuģi atkārtoti veica NNN zvejas darbības. Šā iemesla dēļ tika uzsāktas procedūras saskaņā ar NNN zvejas regulas 26. un 27. pantu. Šobrīd norit 27. pantā paredzētās procedūras, lai noteiktu, vai par NNN zvejas darbībām sods ir noteikts tādā veidā, kas nodrošina atbilstību, attur no pārkāpumu izdarīšanas, kā arī atņem pārkāpējiem visus no nelikumīgām darbībām gūtus ieguvumus.

(163)

Pamatojoties uz informāciju, kas ievākta Komisijas 2011. gada maija apmeklējuma laikā, Komisija konstatēja, ka Gvineja neveic attiecīgus pasākumus, lai novērstu, atklātu NNN zvejas darbības un sodītu par šīm darbībām, ko veica tās ūdeņos zvejojoši zvejas kuģi. Pieejamā informācija apstiprina, ka, neraugoties uz to, ka ir pieejama pietiekama informācija, lai paziņotu par pārkāpumiem, kurus izdarījuši ārvalstu zvejas kuģi, kas zvejo to ūdeņos, jo īpaši informācija no novērotāju ziņojumiem un nozvejas ziņojumiem, Gvinejas kompetentās iestādes neuzsāka tiesvedību un nepiemēroja sankcijas attiecīgajiem kuģiem. Turklāt ir pieejamas liecības par to, ka Gvinejas iestādes nepietiekami izpilda noteikumus, kas paredzēti starp Gvineju un ārvalsti noslēgtā valsts nolīgumā.

(164)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu varētu secināt, ka Gvineja nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga un piekrastes valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt Gvinejas karoga zvejas kuģi un kuģi, kas darbojas tās jūras ūdeņos, vai tās valstspiederīgie, un nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai novērstu dokumentētu un atkārtotu NNN zveju, ko veic tās karoga kuģi vai kuģi, kas darbojas tās jūras ūdeņos.

(165)

Attiecībā uz to, vai Gvineja reāli sadarbojas ar Komisiju NNN zvejas un ar to saistītu darbību izmeklēšanā, jāatzīmē, ka Komisijas ievāktie pierādījumi liecina, ka Gvineja nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus, kas noteikti starptautiskajos tiesību aktos.

(166)

Šajā sakarā ir jāatgādina situācija saistībā ar trim ar riņķvadiem zvejojošiem Gvinejas karoga seineriem, kas aprakstīta 154. apsvērumā. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka, ņemot vērā to, ka Gvinejas iestādes nepietiekami sadarbojās NNN zvejas regulas 26. panta satvarā, Komisija pret attiecīgo operatoru uzsāka minētās regulas 27. pantā noteikto procedūru.

(167)

Lēmuma 154. un 166. apsvērumā aprakstītie fakti liecina, ka Gvineja neveica noteikumu izpildes pasākumus, lai reaģētu uz šādu NNN zveju pēc tam, kad Eiropas Komisija nosūtīja attiecīgus pieprasījumus.

(168)

Lēmuma 154. un 166. apsvērumā aprakstītie fakti liecina, ka Gvineja neievēroja UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, kas paredz, ka karoga valsts jurisdikciju pār katru tās karoga kuģi un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi uzņemas saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Turklāt Gvineja kā karoga valsts nepilda savus atbilstības un noteikumu izpildes pienākumus, kas noteikti UNFSA 19. pantā, jo tā nespēja pierādīt, ka tā rīkojās un darbojās saskaņā ar sīki izstrādātajiem noteikumiem, kas paredzēti minētajā pantā.

(169)

Šī situācija liecina, ka Gvineja arī nesadarbojās un nekoordinēja darbības ar citām valstīm, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju tādā veidā, kā noteikts IPOA IUU 28. punktā. Gvineja arī nebija ņēmusi vērā IPOA IUU 24. punkta ieteikumus karoga valstīm nodrošināt visaptverošu un reālu zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību jau no tās uzsākšanas līdz izkraušanas vietai, galamērķim, tostarp ieviešot kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) saskaņā ar attiecīgajiem valsts, reģionālajiem un starptautiskajiem standartiem, tai skaitā prasību, lai uz tās jurisdikcijā esošajiem kuģiem būtu uzstādīta VMS. Līdzīgi Gvineja nav ņēmusi vērā IPOA IUU 45. punkta ieteikumus karoga valstīm nodrošināt, lai katram kuģim, kam ir tiesības peldēt ar to karogu un kas zvejo ūdeņos, kas nav šo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, būtu derīga zvejas atļauja, ko izdevusi attiecīgā karoga valsts.

(170)

Komisija analizēja, vai Gvineja ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbildīgi par NNN zveju, un vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(171)

Jāatzīmē, ka pieejamās liecības apstiprina, ka Gvineja nav izpildījusi savas saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos ir kuģi, kas pašlaik peld ar Gvinejas karogu vai peldēja ar šīs valsts karogu pēc to iekļaušanas šajos sarakstos. Šādu NNN zvejas kuģu esība liecina par to, ka Gvineja nav izpildījusi savus pienākumus attiecībā uz tās kuģiem, kas darbojas tāljūrā, kā izklāstīts UNFSA 18. panta 1. un 2. punktā. Turklāt šī situācija norāda arī uz to, ka Gvineja neievēro UNFSA 19. panta 1. punktā karoga valstīm noteiktās prasības atbilstības un noteikumu izpildes jomā. Gvinejas izpildījums šajā jautājumā nav arī saskaņā ar UNFSA 19. panta 2. punkta prasībām, kas cita starpā nosaka, ka sankcijām jābūt pietiekami smagām, kā arī jāatņem pārkāpējiem visi ieguvumi, ko tie gūst no nelikumīgām darbībām.

(172)

Turklāt Gvinejas veikums attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem nav arī saskaņā ar IPOA IUU 21. punkta ieteikumiem dalībvalstīm nodrošināt, lai sankcijas par NNN zveju, ko veic kuģi un, ciktāl iespējams, valstspiederīgie, kas atrodas to jurisdikcijā, būtu pietiekami bargas, lai reāli nepieļautu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu ieguvumus, kas rodas no šādas zvejas.

(173)

2011. gada maija apmeklējuma laikā Komisija konstatēja, ka ir jāpārskata piemērojamās sankcijas par pārkāpumiem, kā paredzēts Gvinejas 1977. gada 19. februāra Dekrētā D/97/017/PRG/SGG. Gvineja pārveidoja savu sankciju sistēmu, 2012. gada 1. martā pieņemot jaunu dekrētu, ar ko atceļ iepriekšējo dekrētu (iepriekš minēts šajā apsvērumā) un pastiprina sankcijas saskaņā ar UNFSA 19. panta prasībām. Tomēr līdz šim nav pieejama konkrēta informācija par to, kā šis jaunais tiesiskais regulējums tiek piemērots.

(174)

Šajā sakarā, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, kas savākti saskaņā ar NNN zvejas regulas III un V nodaļu, atklājās, ka trīs 166. apsvērumā minētie Gvinejas karoga kuģi, kas no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. jūnijam darbojās ICCAT apgabalā bez kuģu satelītnovērošanas ierīcēm uz kuģa, pārkāpjot ICCAT Ieteikumu 03-14, 2010. gadā nozvejoja vismaz 8 922 tonnas tunzivju (galvenokārt svītrainās tunzivis). Šā iemesla dēļ tika uzsāktas procedūras saskaņā ar NNN zvejas regulas 26. un 27. pantu. Procedūra pašlaik norisinās saskaņā ar 27. pantu.

(175)

Līdzīgi, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, kas savākti saskaņā ar NNN zvejas regulas III un V nodaļu, atklājās, ka trīs 166. apsvērumā minētie Gvinejas karoga kuģi no 2010. gada janvāra līdz 2011. gada maijam jūrā veica vairāk nekā 30 pārkrāvumu, kas atbilst 14 200 tonnām tunzivju, pārkāpjot ICCAT Ieteikumu 06-11. Šā iemesla dēļ tika uzsāktas procedūras saskaņā ar NNN zvejas regulas 26. un 27. pantu. Procedūra pašlaik norisinās saskaņā ar 27. pantu.

(176)

2011. gada maija apmeklējuma laikā Komisija konstatēja, ka, neraugoties uz to, ka ir pieejama pietiekama informācija, lai paziņotu par pārkāpumiem, ko izdarījuši ārvalstu zvejas kuģi, kas darbojas Gvinejas ūdeņos, jo īpaši informācija no novērotāju ziņojumiem un nozvejas ziņojumiem, Gvinejas kompetentās iestādes uzreiz neveica pasākumus, lai sāktu tiesvedību un vajadzības gadījumā piemērotu sankcijas attiecīgajiem kuģiem. Saskaņā ar UNCLOS 62. pantu piekrastes valstij ir jāveicina sasniegt mērķi par dzīvo resursu optimālu izmantošanu EEZ. Turklāt citu valstu valstspiederīgajiem, kas zvejo EEZ, jāievēro saglabāšanas pasākumi un citas prasības un nosacījumi, kas paredzēti piekrastes valstu tiesību aktos un noteikumos. Šajā sakarā novērotā Gvinejas administratīvā prakse neatbilst piekrastes valstu starptautiskajām saistībām saskaņā ar UNCLOS.

(177)

Saskaņā ar UNFSA 20. pantu dalībvalstīm ir nekavējoties un ātri jāsadarbojas, lai nodrošinātu atbilstību saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un to izpildi un izskatītu visus iespējamos pārkāpumus.

(178)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, jāuzskata, ka Gvinejas kā piekrastes valsts ieviestās noteikumu izpildes procedūras neatbilst UNFSA. Tas ir tāpēc, ka Gvinejas politikā trūkst tūlītējas starptautiskās sadarbības noteikumu izpildē, kas līdz ar to mazina noteikumu izpildes pasākumu efektivitāti attiecībā uz operatoriem, kas atbildīgi par NNN zveju.

(179)

Attiecībā uz konkrētās NNN zvejas vēsturi, būtību, apstākļiem, apjomu un smaguma pakāpi, Komisija ir ņēmusi vērā līdz 2012. gadam regulāri un atkārtoti Gvinejas karoga kuģu veiktās NNN zvejas darbības.

(180)

Attiecībā uz Gvinejas kā jaunattīstības valsts pašreizējām spējām, jāņem vērā tas, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (50) Gvineja tiek uzskatīta par zema līmeņa attīstības valsti (178. no 187 valstīm). To apstiprina arī Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikums, kurā Gvineja ir ierindota vismazāk attīstīto valstu kategorijā. Šajā sakarā ierobežotās kompetento iestāžu finansiālās un administratīvās iespējas var uzskatīt par vienu no faktoriem, kas mazina Gvinejas spēju pildīt sadarbības un noteikumu izpildes pienākumus. Tomēr jāņem vērā, ka Gvinejas administratīvās iespējas nesen tika uzlabotas ar Savienības finansiālo un tehnisko atbalstu pēdējos trīs gados saistībā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, kas bija spēkā 2009. gadā (51), un ar tehniskās palīdzības programmu cīņai pret NNN zveju (52).

(181)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punktu varētu secināt, ka Gvineja nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz sadarbības un noteikumu izpildes pasākumiem.

(182)

Gvineja ir ratificējusi UNCLOS un UNFSA. Turklāt Gvineja ir IOTC un ICCAT līgumslēdzēja dalībvalsts.

(183)

Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz Gvineju kā IOTC un ICCAT līgumslēdzējas dalībvalsts statusu.

(184)

Komisija analizēja arī informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz Gvinejas piekrišanu piemērot ICCAT un IOTC pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(185)

Jāatgādina, ka 2010. gadā ICCAT Gvinejai nosūtīja identifikācijas vēstuli par tās ziņošanas nepilnībām (53). Identifikācijas vēstulē noteikts, ka Gvineja nav izpildījusi savu pienākumu paziņot statistikas datus, kā izklāstīts ICCAT Ieteikumā 05-09. Šajā pašā vēstulē ICCAT uzsvēra, ka Gvineja nebija iesniegusi visus vajadzīgos datus un informāciju, piemēram, gada ziņojumu, atbilstības tabulas, datus par I uzdevumu (flotes statistika) un II uzdevumu (nozvejas apjoms), un ICCAT sekretariātam neiesniedza informāciju par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz lielizmēra kuģiem, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām, ziņojumu par iekšējiem pasākumiem attiecībā uz kuģiem, kuri garāki par 20 metriem. Attiecīgās prasības ir noteiktas vairākās ICCAT rezolūcijās un ieteikumos, kas uzskaitīti 188. un 190. apsvērumā. Ir arī jāatzīmē, ka 2009. gadā ICCAT noteica Gvineju kā pienākumus nepildošu valsti un šāds statuss tika saglabāts arī 2010. un 2011. gadā.

(186)

Komisija analizēja arī informāciju, kas pieejama no ICCAT, par Gvinejas atbilstību ICCAT noteikumiem un ziņošanas pienākumiem. Šajā nolūkā Komisija izmantoja ICCAT 2010. gada atbilstības kopsavilkuma tabulas (54), kā arī ICCAT 2011. gada atbilstības kopsavilkuma tabulas (55).

(187)

Par 2010. gadu Gvineja neiesniedza: gada ziņojumus un statistikas datus, informāciju, kas attiecas uz saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un atbilstības tabulas. Turklāt Gvineja ICCAT nepaziņoja pasākumus, kas veikti attiecībā uz vienu ICCAT NNN zvejas kuģu sarakstā iekļautu kuģi.

(188)

Konkrētāk, saskaņā ar pieejamo informāciju 2010. gadā Gvineja ICCAT neiesniedza šādu informāciju: gada ziņojumus (zinātniskos) (paredzēts ICCAT konvencijā, Rezolūcijā 01-06 un Atsaucē 04-17), gada ziņojumus (ICCAT Komisija) (paredzēts ICCAT konvencijā, Rezolūcijā 01-06 un Atsaucē 04-17), saistībā ar tirdzniecības pasākumiem – importa un izkraušanas datus (paredzēts Ieteikumā 06-13), (jūrā veiktas) pārkraušanas deklarācijas (paredzēts Ieteikumā 06-11), pārkraušanas ziņojumus (paredzēts Ieteikumā 06-11), datus par neatbilstībām (paredzēts Ieteikumā 08-09), ziņojumus par 20 m garo kuģu iekšējiem pasākumiem (paredzēts Ieteikumā 02-22/09-08), ikgadējo garspuru tunzivju zvejas kuģu sarakstu (paredzēts Ieteikumā 98-08), Vidusjūras SWO (zobenzivju) zvejas kuģu sarakstu (paredzēts Ieteikumā 09-04/09-08), lielizmēra zvejas kuģu, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām, pārvaldības standartu (paredzēts Ieteikumā 01-20), informāciju par kuģu fraktēšanu (paredzēts Ieteikumā 02-21), NNN zvejā iesaistītos kuģus (paredzēts Ieteikumā 09-10), ziņojumus par iespējamu NNN zveju (paredzēts Ieteikumā 09-10), informāciju par kuģu pamanīšanu (paredzēts Rezolūcijā 94-09), ostas inspekcijas ziņojumus (paredzēts Ieteikumā 97-10), datus no ICCAT statistikas dokumentu programmām (paredzēts Ieteikumā 01-21 un Ieteikumā 01-22) aprakstā, validācijas zīmogus un parakstus zilo tunzivju nozvejas dokumentiem (BCD) (paredzēts Ieteikumā 08-12/09-11), BCD kontaktpunktus (paredzēts Ieteikumā 08-12/09-11), ar BCD saistītus tiesību aktus (paredzēts Ieteikumā 08-12/09-11), BCD iezīmēšanas kopsavilkumu (paredzēts Ieteikumā 08-12/09-11), zilo tunzivju nozvejas dokumentus (paredzēts Ieteikumā 08-12/09-11), BCD gada ziņojumu (paredzēts Ieteikumā 08-12/09-11), datus par atbilstību Vidusjūras SWO (zobenzivju) sezonālajiem zvejas liegumiem (paredzēts Ieteikumā 09-04), iekšējo procedūru lieguma zonu/sezonas ievērošanai Gvinejas līcī (paredzēts Ieteikumā 09-04), atbilstības tabulas (paredzēts Ieteikumā 98-14), informāciju par Austrumatlantijas un Vidusjūras zilajām tunzivīm (paredzēts Ieteikumā 06-07, Ieteikumā 08/05 un Ieteikumā 09-11).

(189)

Par 2011. gadu Gvineja neiesniedza: gada ziņojumu, I uzdevuma datus (flotes parametri) un II uzdevuma datus (nozvejas apjoms), informāciju par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz kuģiem, kuri garāki par 20 metriem, un atbilstības tabulas. Turklāt Gvineja ICCAT nepaziņoja pasākumus, kas veikti attiecībā uz vienu ICCAT NNN zvejas kuģu sarakstā iekļautu kuģi.

(190)

Konkrētāk, saskaņā ar pieejamo informāciju 2011. gadā Gvineja ICCAT neiesniedza šādu informāciju: gada ziņojumus (zinātniskos) (paredzēts ICCAT konvencijā, Rezolūcijā 01-06 un Atsaucē 04-17), gada ziņojumus (ICCAT Komisija) (paredzēts ICCAT konvencijā, Rezolūcijā 01-06 un Atsaucē 04-17), (jūrā veiktas) pārkraušanas deklarācijas (paredzēts Ieteikumā 06-11), pārkraušanas ziņojumus (paredzēts Ieteikumā 06-11), pārkraušanas (kravas) kuģus (paredzēts Ieteikumā 06-11), par 20 m garākus kuģus (paredzēts Ieteikumā 09-08), ziņojumus par 20 m garo kuģu iekšējiem pasākumiem (paredzēts Ieteikumā 02-22/09-08), ikgadējo garspuru tunzivju zvejas kuģu sarakstu (paredzēts Ieteikumā 98-08), lielizmēra zvejas kuģu, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām, pārvaldības standartu (paredzēts Ieteikumā 01-20), informāciju par kuģu fraktēšanu (paredzēts Ieteikumā 02-21),alternatīvu zinātniskās uzraudzības pieeju (paredzēts Ieteikumā 10-10), iekšējo procedūru lieguma zonu/sezonas ievērošanai Gvinejas līcī (paredzēts Ieteikumā 09-04), atbilstības tabulas (paredzēts Ieteikumā 98-14), informāciju par Austrumatlantijas un Vidusjūras zilajām tunzivīm (paredzēts Ieteikumā 06-07, Ieteikumā 08/05 un Ieteikumā 09-11).

(191)

Turklāt apmeklējuma laikā, ko 2011. gada maijā Komisija veica Gvinejā, tika konstatēti vairāki elementi. Lai gan kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) ierīcēm jābūt uzstādītām uz kuģiem, kas darbojas ICCAT apgabalā (saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 03-14), apmeklējuma laikā atklājās, ka Gvinejas zvejas uzraudzības centrā VMS nedarbojās. Pamatojoties uz konkrētiem gadījumiem, atklājās, ka par 2010. gadu bija daļēji pieejami tikai vēsturiskie dati. Tehnisku iemeslu dēļ VMS nevarēja izmantot nedz Gvinejas kuģu darbību uzraudzībai tāljūrā, nedz arī ārvalstu zvejas kuģu darbību uzraudzībai Gvinejas ūdeņos.

(192)

Līdzīgi 2011. gada maijā Komisijas veiktā apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka Gvineja neuzrauga pārkraušanas darbības jūrā, ko veic ar riņķvadiem zvejojoši Gvinejas karoga kuģi, kas darbojas ICCAT apgabalā. Šajā sakarā Gvinejas iestādes pat pieļāva ICCAT Ieteikuma 06-11 atkārtotus pārkāpumus, jo tās validēja 22 nozvejas sertifikātus, kuros minēta pārkraušana jūrā, ko veica trīs ar riņķvadiem zvejojoši Gvinejas seineri, kas darbojās ICCAT apgabalā.

(193)

Turklāt 2011. gada maijā Komisijas veiktā apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka pārraudzības darbību veikšanai jūrā vajadzīgie operatīvie un finansiālie līdzekļi nebija pietiekami, lai nodrošinātu efektīvu to darbību uzraudzību, ko veic ārvalstu zvejas kuģi Gvinejas ūdeņos. Tika arī konstatēts, ka Gvinejas iestādes nebija īstenojušas vairākus Gvinejas Zvejniecības kodeksa noteikumus un nebija nodrošinājušas to izpildi. Gvinejas iestādes nebija īstenojušas noteikumus, kas attiecas uz pienākumu nosūtīt zvejas žurnālus pēc katras zvejas un uz pienākumu veikt pārkraušanu tikai ostā saskaņā ar Gvinejas Zvejas plānu (Plan de Pêche), un nebija nodrošinājušas šo noteikumu izpildi. Līdz ar to tāpēc, ka Gvinejas iestādes nav nodrošinājušas minēto noteikumu izpildi, ir mazinājusies piemērojamo tiesību aktu un noteikumu efektivitāte.

(194)

2011. gada maijā veiktā apmeklējuma laikā Komisija arī novēroja, ka, neraugoties uz uzraudzības, kontroles un pārraudzības līdzekļiem un uz attiecīgiem zinātniskajiem ieteikumiem pieļaujamā dzīvo resursu nozvejas apjoma noteikšanai Gvinejas EEZ (tiešs krājumu novērtējums nav veikts kopš 2009. gada), 2010. gadā Gvineja izdeva zvejas atļaujas vairāk nekā 60 ārvalstu zvejas kuģiem un 2011. gada jūnijā – 56 šādiem kuģiem. Līdz ar to Gvinejas iestāžu lēmums izdot šīs atļaujas ir samazinājis piemērojamo tiesību aktu un noteikumu efektivitāti.

(195)

Komisija analizēja arī informāciju, kas pieejama no IOTC, par Gvinejas atbilstību IOTC noteikumiem un ziņošanas pienākumiem. IOTC raksturoja IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumu vispārīgo īstenošanas līmeni 2011. gadā Gvinejā šādi: “vispārīga neatbilstība IOTC pasākumiem un nepietiekama reaģēšana” un “neiesniedza īstenošanas ziņojumu un nepiedalījās, lai apspriestu atbilstības problēmas”. Par 2012. gadu IOTC konstatētās Gvinejas neatbilstības problēmas raksturoja šādi: “vispārīga neatbilstība IOTC pasākumiem un nepietiekama reaģēšana” (56).

(196)

IOTC 2011. gadā sagatavotajā atbilstības ziņojumā (57) par Gvineju bija norādītas daudzas neatbilstības gada ziņojumos, tunzivju un zobenzivju zvejā aktīvo kuģu saraksta paziņošanā (Rezolūcija 09/02), Gvinejas kuģu uzraudzībā un aktīvo kuģu saraksta paziņošanā (Rezolūcija 09/02), VMS uzstādīšanā, jo netika sniegta nekāda informācija (Rezolūcija 06/03), nozvejas, piezvejas un zvejas piepūles datu paziņošanā (Rezolūcija 10/02), reģionālo novērotāju programmā, jo netika sniegta nekāda informācija par īstenošanas pakāpi (Rezolūcija 10/04), zvejas kuģu gūtās nozvejas reģistrēšanā, jo netika sniegta nekāda informācija par īstenošanas pakāpi (Rezolūcija 10/03), nejaušas jūrasputnu piezvejas mazināšanā zvejniecībās, kas izmanto kuģus zvejai ar āķu jedām, jo netika sniegta nekāda informācija (Rezolūcija 10/06), dalībā IOTC.

(197)

IOTC 2012. gadā sagatavotajā atbilstības ziņojumā (58) par Gvineju bija norādītas daudzas neatbilstības gada ziņojumos, kuģu marķēšanā, uz kuģa esošo zvejas rīku un zvejas žurnālu marķēšanā, jo netika sniegta nekāda informācija par šiem punktiem (Rezolūcija 01/02), apgabala lieguma īstenošanai vajadzīgo juridisko un administratīvo pasākumu paziņošanā (Rezolūcija 10/01), aktīvo kuģu saraksta paziņošanā (Rezolūcija 10/08), tunzivju un zobenzivju zvejā aktīvo kuģu saraksta paziņošanā (Rezolūcija 09/02), Gvinejas kuģu uzraudzībā un aktīvo kuģu saraksta paziņošanā (Rezolūcija 09/02), VMS uzstādīšanā uz kuģiem, kas garāki par 15 m, jo netika paziņota nekāda informācija (Rezolūcija 06/03), statistikas prasībās (Rezolūcija 10/02), seku mazināšanas pasākumu un IOTC neregulēto sugu piezvejas noteikumu īstenošanā, reģionālo novērotāju programmā, jo netika sniegta nekāda informācija par īstenošanas pakāpi (Rezolūcija 10/04).

(198)

Tas, ka Gvineja neiesniedza ICCAT un IOTC 185. un 197. apsvērumā minēto informāciju, liecina par to, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts atbilstoši UNCLOS un UNFSA.

(199)

Nepilnības, kas tika konstatētas apmeklējuma laikā 2011. gada maijā un kas minētas 191.–194. apsvērumā, vēl vairāk pierāda, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts atbilstoši UNFSA.

(200)

Informācijas nesniegšana par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kvotām un nozvejas limitiem un gada ziņojumu un statistikas datu nesniegšana mazina Gvinejas spējas pildīt savas saistības saskaņā ar UNCLOS 117. un 118. pantu, kas paredz, ka valstu pienākums ir attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem pieņemt pasākumus tāljūras dzīvo resursu saglabāšanai un sadarboties dzīvo resursu saglabāšanā un to pārvaldībā tāljūras apgabalos.

(201)

Ar savu rīcību, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, Gvineja ir pārkāpusi UNFSA 18. panta 3. punkta prasības.

(202)

Ņemot vērā to, ka Gvineja nav kontrolējusi kuģus tāljūrā saskaņā ar RZPO noteikumiem un ka tā nav nodrošinājusi sava karoga kuģu atbilstību ICCAT ieteikumiem, Gvineja ir pārkāpusi UNFSA 18. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kas nosaka, ka valstīm, kuru kuģi zvejo tāljūrā, jāveic kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka šie kuģi ievēro RZPO noteikumus.

(203)

Ņemot vērā to, ka Gvineja neiesniedza ICCAT informāciju par gada ziņojumiem, I uzdevuma datus (flotes parametri), iekšējo pasākumu ziņojumus par kuģiem, kas ir garāki par 20 m, atbilstības tabulas un informāciju par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz lielizmēra kuģiem, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām, Gvineja neievēro reģistrēšanas un laicīgas ziņošanas prasības, kas paredzētas UNFSA 18. panta 3. punkta e) apakšpunktā.

(204)

Turklāt, ņemot vērā to, ka tā nepaziņoja IOTC ar nozveju saistītos datus, datus par valsts novērotāju programmām, aktīvo kuģu sarakstu un nozvejas, piezvejas un piepūles datus, Gvineja nepilda savas saistības saskaņā ar UNFSA 18. panta 3. punkta f) un i) apakšpunktu un 18. panta 4. punktu.

(205)

Ņemot vērā informāciju, kas ievākta 2011. gada maijā apmeklējuma laikā par Gvinejas iestāžu uzraudzības, kontroles un pārraudzības spējām, par to, ka Gvineja neziņoja IOTC par VMS ieviešanu un nepietiekami īstenoja ICCAT ieteikumu (Rezolūcija 10/02) par ICCAT apgabalā darbojošos kuģu novērošanu ar VMS, Gvineja neievēro nosacījumus, kas paredzēti UNFSA 18. panta 3. punkta g) apakšpunktā.

(206)

Ar savu rīcību, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, Gvineja ir pārkāpusi UNCLOS noteiktās prasības piekrastes valstīm.

(207)

Saskaņā ar UNCLOS 61. pantu piekrastes valstij ir jānosaka dzīvo resursu pieļaujamās nozvejas apjoms savā EEZ. Piekrastes valstij, ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus, ar pienācīgiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem jānodrošina, ka dzīvo resursu saglabāšanu EEZ neapdraud šo resursu pārmērīga izmantošana. Šajā sakarā Gvinejas zvejas krājumu tieša novērtējuma neveikšana kopš 2009. gada, piemērojamo noteikumu neizpilde saistībā ar zvejas žurnālu un jūrā veikto pārkrāvumu paziņošanu un tiesvedības neuzsākšana vai sankciju nepiemērošana konstatētu pārkāpumu gadījumā neatbilst piekrastes valstu starptautiskajiem pienākumiem atbilstoši UNCLOS.

(208)

Reālas starptautiskās sadarbības trūkums noteikumu izpildes pasākumos, kas saistīti ar resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kā paskaidrots 175. apsvērumā, liecina, ka Gvineja neievēro UNCLOS 61. un 62. panta prasības. Tā paša iemesla dēļ Gvineja kā piekrastes valsts nav ņēmusi vērā IPOA IUU 51. punkta ieteikumus piekrastes valstīm īstenot pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju EEZ. No pasākumiem, kas piekrastes valstīm būtu jāņem vērā, ir reāla zvejas darbību uzraudzība, kontrole un pārraudzība EEZ, nodrošinot, ka piekrastes valsts ir atļāvusi jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī piekrastes valsts ūdeņos vai ka pārkraušana tiek veikta atbilstoši attiecīgiem pārvaldības noteikumiem, piekļuves regulēšana zvejai tās ūdeņos tādā veidā, kas palīdz aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju.

(209)

Jāatzīmē arī tas, ka pretēji ieteikumiem IPOA IUU 25., 26. un 27. punktā, Gvineja nav izstrādājusi nacionālo rīcības plānu cīņai pret NNN zveju.

(210)

Visbeidzot, 2011. gada maijā veiktā apmeklējuma laikā Komisija konstatēja, ka Gvinejas tiesību akti paredz iespēju Gvinejas karoga kuģiem piešķirt pagaidu reģistrāciju un iespēju šo pagaidu reģistrāciju bez ierobežojumiem atjaunināt ik pēc sešiem mēnešiem. Turklāt šādu iespēju neskar parastais nosacījums svītrot no reģistra iepriekšējo karoga valsti un nenozīmē faktiskā kuģa īpašnieka noteikšanu. Patiesībā Gvinejas administrācija reģistrē tikai Gvinejas kuģa pārstāvja Gvinejā identitāti. Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka reālu pasākumu nozīmīgumu attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem apstiprina attiecīgā FAO un ESAO dokumentācija, kurā uzsvērts, cik nozīmīga ir informācija par faktiskajiem īpašniekiem, lai apkarotu nelikumīgas darbības (59), un ka nepieciešams zvejas kuģu un faktisko īpašnieku reģistrs (60). Minētā administratīvā prakse, kas varētu stimulēt NNN zvejas operatorus veikt NNN zvejas kuģu reģistrāciju, nav saskaņā ar UNCLOS 94. pantu.

(211)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu varētu secināt, ka Gvineja nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(212)

Jāatgādina, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (61) Gvineja tiek uzskatīta par zema līmeņa attīstības valsti (178. no 187 valstīm). To apstiprina arī Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikums, kurā Gvineja ir ierindota vismazāk attīstīto valstu kategorijā. Ņemot vērā Gvinejas klasifikāciju, Komisija analizēja, vai iegūto informāciju varētu saistīt ar tās kā jaunattīstības valsts īpašiem ierobežojumiem.

(213)

Būtu jāatzīmē, ka Komisija 2010. gada 1. janvārī saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu pieņēma Gvinejas kā karoga valsts paziņojumu. Gvineja pēc tam apstiprināja, kā minēts NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktā, ka tā ir ieviesusi valsts pasākumus, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu tiesību aktus, noteikumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro tās zvejas kuģiem.

(214)

Komisija informēja Gvineju par dažādajām nepilnībām, ko tā konstatēja abu apmeklējumu laikā. Komisija centās panākt sadarbību ar Gvinejas iestādēm un virzību koriģējošo pasākumu īstenošanā attiecībā uz konstatētajiem trūkumiem. Līdz šim Gvineja nav veikusi konkrētus koriģējošos pasākumus un nav panākusi virzību konstatēto trūkumu novēršanā, izņemot attiecībā uz nesen pārstrādāto sankciju sistēmu (2012. gada 1. marta dekrēts), kas paredz sankcijas atbilstīgi UNFSA 19. panta prasībām.

(215)

Turklāt Gvinejas administratīvās spējas nesen tika uzlabotas ar Savienības finansiālo un tehnisko palīdzību pēdējos gados. Minētā palīdzība attiecās uz zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Savienību un Gvineju, kuru īstenoja 2009. gadā uz vienu gadu, un tehnisko palīdzību attiecībā uz cīņu pret NNN zveju 2012. gadā (62).

(216)

Tāpēc Komisija ir ņēmusi vērā Gvinejas attīstības ierobežojumus un tai sniedza pietiekamu laiku, lai saskaņotā, reālā un izdevīgā veidā īstenotu pasākumus ar mērķi mazināt Gvinejas neatbilstību starptautiskajos tiesību aktos paredzētajiem pienākumiem.

(217)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu varētu secināt, ka Gvinejas attīstības statusu var ietekmēt valsts attīstības līmenis. Tomēr, ņemot vērā konstatēto Gvinejas trūkumu būtību, Savienības sniegto palīdzību un pasākumus, kas veikti, lai labotu situāciju, minētās valsts attīstības līmenis nevar pilnībā attaisnot vai citādi pamatot Gvinejas kā karoga vai piekrastes valsts izpildījumu zivsaimniecības jomā un pasākumu nepietiekamību, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(218)

Komisija 2010. gada 3. februārī saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu pieņēma Panamas Republikas (Panamas) kā karoga valsts paziņojumu.

(219)

2010. gada 21.–25. jūnijā Komisija ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) atbalstu apmeklēja Panamu, īstenojot administratīvo sadarbību, kas paredzēta NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā.

(220)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par Panamas izveidotajiem mehānismiem, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu tiesību aktus, noteikumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par Panamas veiktajiem pasākumiem, lai īstenotu pienākumus cīņā pret NNN zveju un izpildītu prasības un noteikumus, kas attiecas uz Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanu.

(221)

Galīgais apmeklējuma ziņojums Panamai tika nosūtīts 2010. gada 29. novembrī.

(222)

Komisija 2011. gada 13.–16. aprīlī apmeklēja Panamu vēlreiz, lai novērtētu pirmā apmeklējuma laikā veiktos pasākumus.

(223)

Panamas piezīmes par galīgo apmeklējuma ziņojumu tika saņemtas 2011. gada 10. maijā.

(224)

2011. gada 15. aprīlī, 2011. gada 12. novembrī un 2012. gada 5. janvārī Panama iesniedza papildu rakstiskas piezīmes. Tā arī sniedza atbildes sanāksmju laikā, kas notika Briselē 2011. gada 18. jūlijā, 2011. gada 21. septembrī, 2011. gada 13. oktobrī, 2011. gada 14. oktobrī, 2011. gada 23. novembrī, 2012. gada 6. martā un 2012. gada 20. jūnijā.

(225)

Panama ir IATTC un ICCAT līgumslēdzēja puse un sadarbojas ar WCPFC, nebūdama tās dalībniece. Panama ir ratificējusi UNCLOS un UNFSA.

(226)

Lai novērtētu, vai Panama kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts ievēro savas starptautiskās saistības, ko paredz 225. apsvērumā minētie starptautiskie nolīgumi un ko noteikušas attiecīgās RZPO, kas minētas 225. un 227. apsvērumā, Komisija apkopoja un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu minētā uzdevuma veikšanai.

(227)

Komisija izmantoja informāciju, kas gūta no pieejamiem datiem, kurus ICCAT, CCAMLR, WCPFC, NEAFC, NAFO un SEAFO publiskojusi vai nu atbilstības ziņojumu veidā, vai NNN zvejas kuģu sarakstu veidā, kā arī publiski pieejamo informāciju, kas izgūta no NMFS ziņojuma.

(228)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Panamai kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(229)

Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas izgūta no RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem (63), konstatēja, ka attiecīgajos NNN zvejas kuģu sarakstos (64) ir iekļauti vairāki Panamas karoga NNN zvejas kuģi. Šie kuģi ir Alboran II (iepriekšējais vārds: White Enterprise), Challenge (iepriekšējie vārdi: Mila/Perseverance), Eros Dos (iepriekšējais vārds: Furabolos), Heavy Sea (iepriekšējie vārdi: Duero/Keta), Iannis 1, Red (iepriekšējais vārds: Kabou), Senta (iepriekšējais vārds: Shin Takara Maru) un Yucatan Basin (iepriekšējie vārdi: Enxembre/Fonte Nova).

(230)

Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas izgūta no RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem (65), konstatēja, ka vairāki NNN zvejas kuģi attiecīgajos NNN zvejas kuģu sarakstos peldēja ar Panamas karogu pēc to iekļaušanas šajos sarakstos (66). Šie kuģi ir Lila No 10, Melilla No 101, Melilla No 103, No. 101 Gloria (iepriekšējais vārds: Golden Lake), Sima Qian Baru 22 (iepriekšējie vārdi: Corvus/Galaxy), Tching Ye No. 6, Xiong Nu Baru 33 (iepriekšējie vārdi: Draco-1, Liberty).

(231)

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar UNFSA 18. panta 1. un 2. punktu karoga valsts ir atbildīga par tās kuģiem, kas darbojas tāljūrā. Komisija uzskata, ka tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas šobrīd peld ar Panamas karogu vai agrāk peldēja ar to pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, skaidri liecina par to, ka Panama kā karoga valsts nepilda savus pienākumus atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem. Ar minēto NNN zvejas kuģu skaitu Panama nav reāli pildījusi savus pienākumus, lai ievērotu RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un lai nodrošinātu to, ka tās kuģi neveic nekādas darbības, kas mazina šādu pasākumu efektivitāti.

(232)

Turklāt 2011. gada martā vienā dalībvalstī tika inspicēts viens Panamas karoga kravas kuģis. Inspekcijas laikā gūtā informācija liecināja par iespējamu NNN zveju un ar to saistītām darbībām. Kuģim nebija derīgas Panamas izdotas licences transportēšanai, pārkraušanai un zvejas darbību atbalstam. Kuģis veica neatļautu pārkraušanu Gvinejas-Bisavas Republikas (Gvineja-Bisava) EEZ ūdeņos un saņēma zivis, ko nozvejojuši kuģi ūdeņos, kuriem Libērijas Republika (Libērija) bija piemērojusi īpašus aizsardzības un pārvaldības pasākumus, tādējādi pārkāpjot šos pasākumus. Zvejas kuģi, kas nelegāli darbojās Libērijas ūdeņos, un kravas kuģis, kas saņēma attiecīgos zvejas produktus, piederēja vienai un tai pašai juridiskai personai. 2011. gada 21. martā attiecīgās dalībvalsts iestādes informēja Panamas iestādes par zvejas produktu pārvadāšanas darbībām. Panamas iestādes 2011. gada 15. aprīlī atbildēja, ka tās nebija iesniegušas derīgu licenci transportēšanai, pārkraušanai un zvejas darbību atbalstam un ka tās nebija informētas par pārkraušanas atļaujām, kuras minētajam kravas kuģim izdevusi Gvineja-Bisava, Gvineja vai Libērija. Neraugoties uz šo paziņojumu, minētais kuģis 2011. gada turpināja ierastās darbības Rietumāfrikā, un netika ziņots, ka attiecībā uz šo kuģi Panama ir piemērojusi konkrētus pasākumus.

(233)

Saskaņā ar UNFSA 19. panta 1. un 2. punktu karoga valsts pienākums ir nodrošināt, ka šīs karoga valsts kuģi ievēro RZPO saglabāšanas un pārvaldības noteikumus. Karoga valstu pienākums ir arī veikt ātru izmeklēšanu un tiesvedību. Turklāt karoga valstij būtu jānodrošina arī atbilstīgas sankcijas, jāattur no atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas, kā arī jāatņem pārkāpējiem visi ieguvumi, ko tie gūst no nelikumīgām darbībām. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos iekļauti vairāki Panamas karoga NNN zvejas kuģi liecina par to, ka Panama nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi UNFSA 19. panta 1 un 2. punktam.

(234)

To, ka Panama neievēro savus atbilstības nodrošināšanas un noteikumu izpildes pienākumus, kā noteikts UNFSA 19. pantā, apstiprina arī informācija, kas tika ievākta 2010. gada jūnijā veiktā apmeklējuma laikā. Apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka attiecīgās Panamas iestādes nebija pilnvarotas veikt administratīvu izmeklēšanu, lai ievāktu būtiskus pierādījumus no juridiskām vai fiziskām personām, faktiski ievāktie naudas sodi nešķita iedarbīgi, bet gadījumos, kad operatori vai faktiskie īpašnieki nebija dibināti Panamā, bet likumīgi darbojās kā ārzonas uzņēmumi, netika pienācīgi nodrošināta sankciju lēmumu izpilde, jo nebija piemērotu mehānismu Panamas sadarbībai ar attiecīgajām trešām valstīm. Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka reālu pasākumu nozīmīgumu attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem apstiprina attiecīgā FAO un ESAO dokumentācija, kurā uzsvērts, cik nozīmīga ir informācija par faktiskajiem īpašniekiem, lai apkarotu nelikumīgas darbības (67), un ka nepieciešams zvejas kuģu un faktisko īpašnieku reģistrs (68).

(235)

Turklāt saskaņā ar UNFSA 20. pantu valstīm ir jāsadarbojas vai nu tieši, vai ar RZPO starpniecību, lai nodrošinātu atbilstību RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un to izpildi. Minētajā pantā paredzētu konkrētu pasākumu kopums nosaka, ka valstu pienākums ir veikt izmeklēšanu, savstarpēji sadarboties un sodīt par NNN zvejas darbībām. Turklāt pantā ir paredzēts, ka attiecībā uz kuģiem, par kuriem ziņots, ka tie ir veikuši darbības, kas mazina RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, valstis var izmantot RZPO procedūras, lai aizturētu šādus kuģus līdz brīdim, kad karoga valsts veic atbilstīgas darbības. Šajā sakarā tika atzīmēts, ka vairāku tādu NNN zvejas kuģu esība, kas šobrīd peld ar Panamas karogu vai agrāk peldēja ar to pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos un kas joprojām veic zvejas darbības, liecina par to, ka Panama nepilda savus pienākumus atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz starptautisko sadarbību noteikumu izpildē.

(236)

Jāatgādina arī tas, ka saskaņā ar UNCLOS 118. pantu, valstīm ir jāsadarbojas dzīvo resursu saglabāšanā un pārvaldībā tāljūras apgabalos. Šajā sakarā vairāku tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas šobrīd peld ar Panamas karogu vai agrāk peldēja ar šīs valsts karogu pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos un kas joprojām veic zvejas darbības, liecina par to, ka Panama nepilda savus karoga valsts pienākumus. Par NNN zvejas kuģiem atzīti kuģi nelabvēlīgi ietekmē dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību.

(237)

Saistībā ar Panamas neatbilstību attiecībā uz Panamas karoga NNN zvejas kuģiem, kas iekļauti RZPO sarakstos, ir pārkāpts arī UNCLOS 217. pants, kas paredz karoga valstīm veikt konkrētus noteikumu izpildes pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem noteikumiem, iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu un atbilstošas sankcijas pārkāpumu gadījumā.

(238)

Vairāku tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas šobrīd peld ar Panamas karogu vai agrāk peldēja ar šīs valsts karogu pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, liecina par to, ka Panama neievēro IPOA IUU minētos ieteikumus. IPOA IUU 34. punktā valstīm ir ieteikts nodrošināt, ka zvejas kuģi, kas ir tiesīgi peldēt ar to karogu, neveic vai neatbalsta NNN zveju.

(239)

Turklāt ir svarīgi atzīmēt, ka NMFS ziņojumā Panama tika minēta kā valsts, kuras kuģi ir iesaistījušies NNN zvejas darbībās. Saskaņā ar NMFS ziņojumu vairāki Panamas kuģi bija iesaistīti zvejas darbībās, kas apdraud IATTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus (69). Turklāt NMFS ziņojumā īpaši norādīta papildu informācija par nelegālām zvejas darbībām, pārkāpjot IATTC noteikumus, kā arī par pamanītiem CCAMLR NNN zvejas kuģu sarakstā iekļautiem Panamas karoga kuģiem, kuri darbojās CCAMLR konvencijas apgabalā (70). Šī informācija apstiprina konstatētos faktus, ka Panama kā karoga valsts nepilda savus pienākumus attiecībā uz NNN zveju.

(240)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu varētu secināt, ka Panama nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt Panamas karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie, un nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai novērstu dokumentētu un atkārtotu NNN zveju, ko veic tās karoga kuģi.

(241)

Attiecībā uz to, vai Panama reāli sadarbojas ar Komisiju NNN zvejas un ar to saistītu darbību izmeklēšanā, tika atzīmēts, ka Komisijas ievāktie pierādījumi liecina, ka Panama nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus, kas noteikti starptautiskajos tiesību aktos.

(242)

Saistībā ar 231. apsvērumā paskaidroto jautājumu ir jāatzīmē, ka 2011. gada 28. oktobrī Komisija paziņoja Panamai par oficiālu pieprasījumu veikt izmeklēšanu atbilstīgi NNN zvejas regulas 26. pantam. 2011. gada 21. novembrī Panama atbildēja, ka tā izmeklēs šo jautājumu, informējot attiecīgā kuģa īpašnieku un dodot viņam 20 dienu termiņu, lai sniegtu atbildi. 2011. gada 16. decembrī Komisija nosūtīja atgādinājumu par savu pieprasījumu. Panamas iestādes atbildēja 2012. gada 11. janvārī, vienkārši vēlreiz nosūtot 2011. gada 21. novembra vēstules kopiju. Panamas iestādēm tika dots sešu nedēļu laikposms atbildes saņemšanai. Tā kā no Panamas iestādēm netika sagaidīta tūlītēja rīcība un netika saņemta nekāda atbilde, 2012. gada 2. martā Komisija pret attiecīgo operatoru uzsāka NNN zvejas regulas 27. pantā paredzēto procedūru. 2012. gada 2. maijā, proti, piecus mēnešus pēc sākotnējā Komisijas paziņojuma, Panamas iestādes informēja Komisiju, ka tās ir uzlikušas naudas sodu, kas aptvēra tikai daļu no izdarītajiem pārkāpumiem, jo šis naudas sods tika uzlikts tikai par to, ka operatoram nebija pienācīgas licences, lai veiktu zvejas produktu transportēšanu un pārkraušanu jūrā. Tomēr minētā sankcija neaptvēra to zvejas produktu savākšanu jūrā, kas nelikumīgi nozvejoti Libērijā, pārkāpjot spēkā esošo moratoriju par rūpnieciskās zvejas darbībām. Tā kā izkraujošo zvejas kuģu un saņēmēja kravas kuģa īpašnieks bija viena un tā pati juridiskā persona, fakti nepamatotu nevienu par bona fide uzskatīto argumentu ekonomikas operatora rīcības izskaidrošanai. Pašlaik norisinās 27. panta procedūra, bet fakti liecina, ka Panama vairāk nekā pietiekamā laikposmā nereaģēja uz Komisijas prasībām veikt izmeklēšanu, sniegt vērtējumu vai turpmāk uzraudzīt NNN zveju un ar to saistītās darbības. Turklāt sniegtajās atbildēs nebija iekļautas visas konstatētās NNN zvejas darbības.

(243)

Iepriekš aprakstītā rīcība liecina, ka Panama neievēro UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, kas paredz, ka karoga valsts jurisdikciju pār katru tās karoga kuģi un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi uzņemas saskaņā ar nacionālo likumdošanu. 242. apsvērumā aprakstītais gadījums liecina, ka Panama nav pietiekami informēta par sava karoga kuģu darbību būtību. Minētajā gadījumā Panamas iestādes nezināja, ka attiecīgais kuģis vairākus gadus bija iesaistīts zvejas produktu pārkraušanā un transportēšanā, kas ir darbības, uz kurām attiecas īpašas atļaujas un noteikumi.

(244)

242. apsvērumā aprakstītais gadījums liecina par to, ka Panama neievēro IPOA IUU 18. punkta ieteikumus, kas paredz, ka, ņemot vērā UNCLOS noteikumus, katrai valstij būtu jāveic pasākumi vai jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcijā esošie valstspiederīgie neatbalsta NNN zveju vai neiesaistās tajā. Panama arī nevarēja pierādīt, ka tā sadarbojas un koordinē darbības ar citām valstīm NNN zvejas aizkavēšanā, novēršanā un izskaušanā, kā noteikts IPOA IUU 28. punktā. Panama arī nebija ņēmusi vērā IPOA IUU 48. punkta ieteikumus dalībvalstīm nodrošināt, ka transporta un apgādes kuģi neatbalsta un neiesaistās NNN zvejā, un IPOA IUU 49. punkta ieteikumus citstarp karoga valstīm nodrošināt to, ka transporta un apgādes kuģiem, kas iesaistīti pārkraušanā jūrā, ir iepriekšēja karoga valsts izdota atļauja veikt pārkraušanu.

(245)

Komisija analizēja, vai Panama ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbildīgi par NNN zveju, un vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas. Ir jāatzīmē, ka pieejamās liecības apstiprina, ka Panama nav izpildījusi savas saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka ir vairāki NNN zvejas kuģi, kas pašlaik peld ar Panamas karogu vai peldēja ar Panamas karogu pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos. Šādu NNN zvejas kuģu esība liecina par to, ka Panama nav izpildījusi savus pienākumus attiecībā uz tās kuģiem, kas darbojas tāljūrā, kā izklāstīts UNFSA 18. panta 1. un 2. punktā.

(246)

Turklāt iepriekšējā apsvērumā aprakstītā situācija skaidri liecina arī par to, ka Panama neievēro UNFSA 19. panta 1. punkta karoga valstīm noteiktās prasības atbilstības un noteikumu izpildes jomā. Panamas izpildījums šajā jautājumā nav arī saskaņā ar UNFSA 19. panta 2. punkta prasībām, kas cita starpā nosaka, ka sankcijām jābūt pietiekami smagām, kā arī jāatņem pārkāpējiem visi ieguvumi, ko tie gūst no nelikumīgām darbībām. Turklāt Panamas veikums attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem nav arī saskaņā ar IPOA IUU 21. punkta ieteikumiem dalībvalstīm nodrošināt, lai sankcijas par NNN zveju, ko veic kuģi un, ciktāl iespējams, valstspiederīgie, kas atrodas to jurisdikcijā, būtu pietiekami bargas, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus, kas rodas no šādas zvejas.

(247)

Attiecībā uz konkrētās NNN zvejas vēsturi, būtību, apstākļiem, apjomu un smaguma pakāpi, Komisija ir ņēmusi vērā līdz 2012. gadam regulāri un atkārtoti Panamas karoga kuģu veiktās NNN zvejas darbības.

(248)

Attiecībā uz pašreizējām Panamas iestāžu iespējām jānorāda, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (71) Panama tiek uzskatīta par augsta līmeņa attīstības valsti (58. no 187 valstīm). To apstiprina arī Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikums, kurā Panama ir ierindota to valstu kategorijā, kurās ir vidēji augsti ienākumi. Ņemot vērā Panamas statusu, netiek uzskatīts par vajadzīgu analizēt Panamas kompetento iestāžu pašreizējās iespējas. Tas ir tāpēc, ka Panamas attīstības līmeni, kā norādīts šajā apsvērumā, nevar uzskatīt par faktoru, kas mazina kompetento iestāžu iespējas sadarboties ar citām valstīm un īstenot noteikumu izpildes pasākumus.

(249)

Pamatojoties uz informāciju, kas gūta 2010. gada jūnija apmeklējuma laikā, nevar uzskatīt, ka Panamas iestādēm trūktu finanšu resursu, bet drīzāk trūkst vajadzīgās tiesiskās un administratīvās vides un pilnvarojuma, lai pildītu savus pienākumus.

(250)

Turklāt jāuzsver, ka saskaņā ar ieteikumiem IPOA IUU 85. un 86. punktā par īpašām jaunattīstības valstu prasībām, Savienība jau ir finansējusi īpašu tehniskās palīdzības programmu attiecībā uz cīņu pret NNN zveju (72). Panama izmantoja šo programmu.

(251)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punktu varētu secināt, ka Panama nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildes pasākumiem.

(252)

Panama ir ratificējusi UNCLOS un UNFSA. Turklāt Panama ir IATTC un ICCAT līgumslēdzēja dalībvalsts un sadarbojas ar WCPFC, nebūdama tās dalībniece.

(253)

Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par būtisku attiecībā uz Panamas kā ICCAT un IATTC līgumslēdzējas dalībvalsts stāvokli un Panamas sadarbību ar WCPFC, ko tā īsteno, nebūdama dalībniece.

(254)

Komisija analizēja arī informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz Panamas piekrišanu piemērot ICCAT, IATTC un WCPFC pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(255)

Jāatgādina, ka 2010. gadā ICCAT Panamai nosūtīja identifikācijas vēstuli par tās ziņošanas nepilnībām (73). Identifikācijas vēstulē norādīts, ka Panama nav izpildījusi savu pienākumu paziņot statistikas datus, kā izklāstīts ICCAT Ieteikumā 05-09. Šajā pašā vēstulē ICCAT uzsvēra, ka Panama nebija iesniegusi visus vajadzīgos datus un informāciju, piemēram, gada ziņojumu, datus par I uzdevumu (flotes statistikas dati) nosūtīja novēloti, datus par II uzdevumu (nozvejas apjoma dati) nosūtīja novēloti vai nenosūtīja vispār, atbilstības tabulas vispār nenosūtīja, un ICCAT sekretariātam neiesniedza informāciju par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz lielizmēra kuģiem, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām. Attiecīgās prasības ir noteiktas vairākās ICCAT rezolūcijās un ieteikumos, kas uzskaitīti 258. un 260. apsvērumā. Ir svarīgi arī atzīmēt, ka 2009. gadā ICCAT noteica Panamu kā pienākumus nepildošu valsti un šāds statuss tika saglabāts arī 2010. un 2011. gadā.

(256)

Komisija analizēja arī informāciju, kas pieejama no ICCAT par to, kā Panama ievēro ICCAT saglabāšanas un pārvaldības noteikumus un ziņošanas pienākumus. Šajā nolūkā Komisija izmantoja ICCAT 2010. gada atbilstības kopsavilkuma tabulas (74), kā arī ICCAT 2011. gada atbilstības kopsavilkuma tabulas (75).

(257)

Par 2010. gadu Panama neiesniedza: gada ziņojumus un statistikas datus, informāciju par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un informāciju par kvotām un nozvejas limitiem.

(258)

Konkrētāk, saskaņā ar pieejamo informāciju 2010. gadā Panama ICCAT neiesniedza šādu informāciju: gada ziņojumus (zinātniskos) (paredzēti ICCAT konvencijā, Rezolūcijā 01-06 un Atsaucē 04-17), gada ziņojumus (ICCAT komisija) (paredzēts ICCAT konvencijā, Rezolūcijā 01-06 un Atsaucē 04-17), saistībā ar tirdzniecības pasākumiem – importa un izkraušanas datus (paredzēts Ieteikumā 06-13), (jūrā veiktas) pārkraušanas deklarācijas (paredzēts Ieteikumā 06-11), pārkraušanas ziņojumus (paredzēts Ieteikumā 06-11), datus par neatbilstībām (paredzēts Ieteikumā 08-09), ziņojumus par 20 m garo kuģu iekšējiem pasākumiem (paredzēts Ieteikumā 02-22/09-08), ikgadējo garspuru tunzivju zvejas kuģu sarakstu (paredzēts Ieteikumā 98-08), saistībā ar pārkraušanas kuģiem – informācija iesniegta tikai par saņēmējiem kuģiem (paredzēts Ieteikumā 06-11), Vidusjūras SWO (zobenzivju) zvejas kuģu sarakstu (paredzēts Ieteikumā 09-04/09-08), lielizmēra zvejas kuģu, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām, pārvaldības standartu (paredzēts Ieteikumā 01-20), pārvaldības standartu (paredzēts Ieteikumā 01-20), informāciju par kuģu fraktēšanu (paredzēts Ieteikumā 02-21), NNN zvejā iesaistītos kuģus (paredzēts Ieteikumā 09-10), ziņojumus par iespējamu NNN zveju (paredzēts Ieteikumā 09-10), informāciju par kuģu pamanīšanu (paredzēts Ieteikumā 94-09), ostas inspekcijas ziņojumus (paredzēts Ieteikumā 97-10), datus no ICCAT statistikas dokumentu programmām (paredzēts Ieteikumā 01-21 un Ieteikumā 01-22), validācijas zīmogus un parakstus zilo tunzivju nozvejas dokumentiem (BCD) (paredzēts Ieteikumā 08-12/09-11), BCD kontaktpunktus (paredzēts Ieteikumā 08-12/09-11), ar BCD saistītus tiesību aktus (paredzēts Ieteikumā 08-12/09-11), BCD iezīmēšanas kopsavilkumu (paredzēts Ieteikumā 08-12/09-11), zilo tunzivju nozvejas dokumentus (paredzēti Ieteikumā 08-12/09-11), BCD gada ziņojumu (paredzēts Ieteikumā 08-12/09-11), datus par atbilstību Vidusjūras SWO (zobenzivju) sezonālajiem zvejas liegumiem (paredzēts Ieteikumā 09-04), iekšējo procedūru lieguma zonu/sezonas ievērošanai Gvinejas līcī (paredzēts Ieteikumā 09-04).

(259)

Par 2011. gadu Panama neiesniedza: daļēju informāciju par gada ziņojumiem un statistikas datus, informāciju par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un informāciju par kvotām un nozvejas limitiem.

(260)

Konkrētāk, ņemot vērā pieejamo informāciju, Panama neiesniedza šādu informāciju: gada ziņojumus (zinātniskos) (paredzēts ICCAT konvencijā, Rezolūcijā 01-06 un Atsaucē 04-17), gada ziņojumus (ICCAT Komisija) (paredzēts ICCAT konvencijā, Rezolūcijā 01-06 un Atsaucē 04-17), atbilstības tabulas (Ieteikums 98-14), ziņojumu par 20 m garo kuģu iekšējiem pasākumiem (Ieteikums 09-08), lielizmēra zvejas kuģu, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām, pārvaldības standartu (paredzēts Ieteikumā 01-20), pārvaldības standartu (Rezolūcija 01-20), datus no valsts novērotāju programmām (Ieteikums 10-04).

(261)

Turklāt apmeklējuma laikā, ko 2010. gada jūnijā Komisija veica Panamā, tika konstatēti vairāki elementi. Attiecībā uz VMS darbības spējām atklājās, ka konkrētos gadījumos ar VMS noteiktās to kuģu atrašanās vietas, kas darbojas ICCAT apgabalā, Panamas iestādēm nebija pieejamas. Attiecībā uz citiem kuģiem atrašanās vietas bija pieejamas, tikai izmantojot tiešsaistes interneta piekļuves sistēmu, kurā dati nebija pieejami ar vizuālās kartēšanas palīdzību, un datus varēja izgūt tikai par diviem mēnešiem pirms kuģa atrašanās vietas pārbaudes. Attiecībā uz inspekcijas programmām tika konstatēts arī tas, ka nav ne inspekcijas programmu kuģiem, kas darbojas tāljūrā, ne veidlapu, vadlīniju vai metožu, lai atbalstītu inspekcijas darbības, ne arī gaisā un jūrā izmantojamu operatīvo līdzekļu inspekciju veikšanai. Attiecībā uz izkrāvumiem tika konstatēts, ka nebija līdzekļu, lai nodrošinātu izkrāvumu uzraudzību dažādās ostās ārpus Panamas EEZ. Tika konstatētas vairākas nepilnības uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā. Vairākās pārbaudēs, kas tika veiktas konkrētos gadījumos, tika konstatēts, ka nebija pieejami konkrēti dati par kuģiem, kas darbojas ICCAT apgabalā. Visbeidzot, attiecībā uz pārkraušanas regulēšanu pieejamā informācija, ko iesniedza Panama, liecina, ka, ņemot vērā tās nepietiekamās spējas regulēt pārkrāvumus, Panama no sava reģistra svītroja piecus atbalstu zvejas kuģus Vidusjūrā.

(262)

Attiecībā uz WCPFC pieejamā informācija (76) liecina, ka Panama nav iesniegusi informāciju, kā to paredz WCPFC noteikumi. Panama tika aicināta sniegt papildu informāciju par NNN zvejas kuģiem saskaņā ar WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākuma 2009-11 3. punkta c) apakšpunktu, kā arī sniegt I daļas un II daļas ziņojumus par 2011. gadu.

(263)

Attiecībā uz IATTC pieejamā informācija, kas izgūta no NMFS ziņojuma, kā paskaidrots 239. apsvērumā, un no IATTC  (77), liecina par to, ka Panamas karoga kuģi nav ievērojuši saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(264)

Tas, ka Panama neiesniedza ICCAT un IOTC 258.–260. apsvērumā minēto informāciju, liecina par to, ka Panama nepilda savas karoga valsts pienākumus, kā noteikts UNCLOS un UNFSA.

(265)

Nepilnības, kas tika konstatētas apmeklējuma laikā 2010. gada jūnijā un kas minētas 261. apsvērumā, vēl vairāk pierāda, ka Panama nepilda savus pienākumus kā karoga valsts atbilstoši UNFSA.

(266)

Informācijas nesniegšana par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kvotām un nozvejas limitiem un gada ziņojumu un statistikas datu nesniegšana mazina Panamas spēju pildīt savas saistības saskaņā ar UNCLOS 117. un 118. pantu, kas paredz, ka valstu pienākums ir pieņemt attiecībā uz saviem pilsoņiem valsts pasākumus tāljūras dzīvo resursu saglabāšanai un sadarboties dzīvo resursu saglabāšanā un to pārvaldībā tāljūras apgabalos.

(267)

Ar savu rīcību, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, Panama ir pārkāpusi UNFSA 18. panta 3. punkta prasības.

(268)

Ņemot vērā, ka Panama nekontrolē kuģus tāljūrā saskaņā ar RZPO noteikumiem, tā ir pārkāpusi UNFSA 18. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kas nosaka, ka valstīm, kuru kuģi zvejo tāljūrā, ir jāveic kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka šie kuģi ievēro RZPO noteikumus.

(269)

Ņemot vērā to, ka Panama neiesniedza ICCAT informāciju par gada ziņojumiem, I uzdevuma datus (flotes parametri), iekšējo pasākumu ziņojumus par kuģiem, kas ir garāki par 20 m, atbilstības tabulas un lielizmēra kuģu, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām, pārvaldības standartus, Panama neievēro reģistrēšanas un laicīgas ziņošanas prasības, kas paredzētas UNFSA 18. panta 3. punkta e) apakšpunktā.

(270)

Turklāt Panama nepilda savas saistības saskaņā ar UNFSA 18. panta 3. punkta f) apakšpunktu, ņemot vērā to, ka tā ICCAT nepaziņoja nozvejas datus, datus par valsts novērotāju programmām un ar pārkraušanu saistītu informāciju, to, ka trūkst inspekciju programmu, līdzekļu, lai nodrošinātu izkraušanas uzraudzību ostās ārpus Panamas, un to, ka trūkst tirgus statistikas datu par importu un izkrāvumiem.

(271)

Panama neievēro nosacījumus, kas noteikti UNFSA 18. panta 3. punkta g) apakšpunktā, ņemot vērā informāciju, kas iegūta apmeklējuma laikā 2010. gada jūnijā attiecībā uz Panamas iestāžu uzraudzības, kontroles un pārraudzības spējām.

(272)

Panama nepilda savus pienākumus saskaņā ar UNFSA 23. pantu, ņemot vērā to, ka tā ICCAT neiesniedza ostu inspekcijas ziņojumu par 2010. gadu.

(273)

Turklāt, kā paskaidrots 262. un 263. apsvērumā, no WCPFC un IATTC iegūtā informācija liecina, ka Panama nepilda savus pienākumus saskaņā ar UNCLOS 117. pantu un UNFSA 18. pantu attiecībā uz pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem.

(274)

Turklāt apmeklējuma laikā 2010. gada jūnijā atklājās, ka Panamas kuģu reģistrs nenodrošina, ka Panamas karoga kuģi ir patiesā saiknē ar šo valsti. Šādas patiesas saiknes trūkums starp šo valsti un kuģiem, kas ir iekļauti tās reģistrā, ir UNCLOS 91. pantā noteikto kuģu valstspiederības nosacījumu pārkāpums. Šo secinājumu vēl vairāk apstiprina ITF, kura Panamas karogu uzskata par “izdevīgu karogu” (78).

(275)

Visbeidzot, būtu jāatzīmē arī tas, ka pretēji ieteikumiem IPOA IUU 25., 26. un 27. punktā, Panama nav izstrādājusi nacionālo rīcības plānu cīņai pret NNN zveju.

(276)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu varētu secināt, ka Panama nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(277)

Saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (79) Panama tiek uzskatīta par augsta līmeņa attīstības valsti (58. no 187 valstīm). Jāatgādina arī tas, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikumu, Panama ir klasificēta kā viena no valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(278)

Ņemot vērā šo klasifikāciju, Panamu nevar uzskatīt par valsti ar īpašiem ierobežojumiem, kas tiešā veidā izriet no tās attīstības līmeņa. Netika konstatēts neviens apstiprinošs elements, kas norādītu, ka iemesls tam, kāpēc Panama nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, ir nepietiekams valsts attīstības līmenis. Tāpat nav konkrētu pierādījumu, lai saistītu konstatētos trūkumus attiecībā uz zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību ar nepietiekamām iespējām un infrastruktūru.

(279)

Jānorāda arī tas, ka Savienība jau ir finansējusi īpašus tehniskās palīdzības pasākumus Panamā attiecībā uz cīņu pret NNN zveju (80). Nav pierādījumu, ka Panama būtu ņēmusi vērā sniegtos ieteikumus, lai novērstu attiecīgās nepilnības vai būtu pieprasījusi Savienībai veikt uzraudzības pasākumus, lai uzlabotu iestāžu iespējas.

(280)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu varētu secināt, ka Panamas attīstības statusu un vispārējos rādītājus neietekmē valsts attīstības līmenis.

(281)

Komisija 2010. gada 1. janvārī saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu pieņēma Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas (Šrilankas) kā karoga valsts paziņojumu.

(282)

No 2010. gada 29. novembra līdz 3. decembrim Komisija ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) atbalstu apmeklēja Šrilanku, īstenojot administratīvo sadarbību, kas paredzēta NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā.

(283)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par Šrilankas izveidotajiem mehānismiem, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu tiesību aktus, noteikumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par Šrilankas veiktajiem pasākumiem, lai īstenotu pienākumus cīņā pret NNN zveju un izpildītu prasības un noteikumus, kas attiecas uz Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanu.

(284)

Galīgais apmeklējuma ziņojums Šrilankai tika nosūtīts 2011. gada 3. februārī. Tā kā Šrilanka nebija informējusi Komisiju par Zivsaimniecības un ūdens resursu ministrijas ģenerāldirektora nomaiņu, ziņojums nesasniedza tā adresātu, tāpēc tika atkārtoti nosūtīts 2011. gada 7. aprīlī.

(285)

2011. gada 12. maijā tika saņemtas Šrilankas piezīmes par galīgo apmeklējuma ziņojumu.

(286)

Komisija vēlreiz apmeklēja Šrilanku 2011. gada 5.–7. septembrī, lai novērtētu Šrilankas veiktos pasākumus pēc pirmā apmeklējuma.

(287)

2011. gada 15. novembrī Šrilanka iesniedza papildu rakstiskas piezīmes.

(288)

Šrilanka ir IOTC locekle. Šrilanka ir ratificējusi UNCLOS un UNFSA un pievienojās FAO Nolīgumam par ostas valsts pasākumiem.

(289)

Lai novērtētu, vai Šrilanka kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts ievēro savas starptautiskās saistības, ko paredz 288. apsvērumā minētie starptautiskie nolīgumi un ko noteikusi IOTC, Komisija apkopoja un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu minētā uzdevuma veikšanai.

(290)

Komisija izmantoja informāciju, kas gūta no pieejamiem datiem, ko publicējusi IOTC, kā arī Komisijas veiktajām misijām un Šrilankā.

(291)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Šrilankai kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(292)

Apmeklējumu laikā, kā arī no informācijas, kas izgūta ar IOTC starpniecību, atklājās, ka Šrilankā nav tiesību aktu, kas paredz tāljūras zvejniecību licencēšanu (81). Tas faktiski nozīmē to, ka visi 3 307 kuģi, kurus Šrilanka ir iekļāvusi IOTC zvejottiesīgo kuģu reģistrā, zvejo nelegāli, kad zvejas darbības tiek veiktas IOTC konvencijas apgabalā ārpus Šrilankas EEZ. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar UNFSA 18. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktu karoga valstij jāveic pasākumi, lai aizliegtu zvejot tāljūrā tās kuģiem, kuriem nav pienācīgas licences vai atļaujas zvejot. Tas, ka Šrilanka IOTC zvejottiesīgo kuģu reģistrā ir iekļāvusi vairāk nekā 3 000 kuģu, bet nav tiesību aktu, lai nodrošinātu šos kuģus ar likumīgām licencēm, skaidri parāda, ka Šrilanka kā karoga valsts nerīkojas saskaņā ar tās pienākumiem.

(293)

Turklāt Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas izgūta no IOTC  (82), konstatēja, ka dažas piekrastes valstis aizturēja vairākus Šrilankas karoga zvejas kuģus un tos sodīja par nelegālu zveju IOTC konvencijas apgabalā. Šie zvejas kuģi 2010. gadā bija Lek Sauro, Madu Kumari 2, Anuska Putha 1, Sudeesa Marine 5, Rashmi, Chmale, Shehani Duwa, Dory II, Randika Putah 1 un Vissopa Matha, 2011. gadā Sudharma, Speed Bird 7, Pradeepa 2, Kasun Putha 1, Win Marine 1, Speed Bird 3, Muthu Kumari un Little Moonshine un 2012. gadā Helga Siril.

(294)

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar UNFSA 18. panta 1. un 2. punktu karoga valsts ir atbildīga par tās kuģiem, kas darbojas tāljūrā. Komisija uzskata, ka Šrilankas karoga kuģu pastāvīga klātbūtne, nelegāli zvejojot IOTC konvencijas apgabalā, skaidri norāda uz to, ka Šrilanka nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Ar minēto kuģu skaitu, kas zvejo bez licences, tātad zvejo nelegāli, Šrilanka nav reāli pildījusi savus pienākumus, lai ievērotu RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un lai nodrošinātu to, ka tās kuģi neveic nekādas darbības, kas mazina šādu pasākumu efektivitāti.

(295)

Saskaņā ar UNFSA 19. panta 1. un 2. punktu karoga valsts pienākums ir nodrošināt, ka šīs karoga valsts kuģi ievēro RZPO saglabāšanas un pārvaldības noteikumus. Karoga valstu pienākums ir arī veikt ātru izmeklēšanu un tiesvedību. Turklāt karoga valstij būtu jānodrošina arī atbilstīgas sankcijas, jāattur no atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas, kā arī jāatņem pārkāpējiem visi ieguvumi, ko tie gūst no nelikumīgām darbībām. Šajā sakarā tika atzīmēts, ka Šrilankā nav spēkā tiesību akti, kas paredz piešķirt zvejas licences Šrilankas karoga zvejas kuģiem, lai tie varētu darboties ārpus Šrilankas EEZ. Tas, ka Šrilanka IOTC zvejottiesīgo kuģu reģistrā ir iekļāvusi vairāk nekā 3 000 kuģu, skaidri parāda, ka Šrilanka ļauj saviem kuģiem zvejot tāljūrā, pārkāpjot IOTC noteikumus, jo Šrilankā nav tiesību aktu, kas paredz licenču piešķiršanu par zvejas darbībām tāljūrā. Tas skaidri norāda, ka Šrilanka nepilda pienākumus, kas paredzēti UNFSA 19. panta 1. un 2. punktā.

(296)

Turklāt saskaņā ar UNFSA 20. pantu valstīm ir jāsadarbojas vai nu tieši, vai ar RZPO starpniecību, lai nodrošinātu atbilstību RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un to izpildi. Minētajā pantā paredzētu konkrētu pasākumu kopums nosaka, ka valstu pienākums ir veikt izmeklēšanu, savstarpēji sadarboties un sodīt par NNN zvejas darbībām. Šajā kontekstā būtu jāatgādina, ka Šrilankai bija 13 kuģi, kas iekļauti NNN zvejas kuģu saraksta projektā saistībā ar IOTC ikgadējo sanāksmi, kas notika 2011. gada martā (83). Neraugoties uz vienprātības trūkumu, IOTC piekrita minētos kuģus neiekļaut sarakstā. Tomēr IOTC pieprasīja Šrilankai ik mēnesi ziņot par šo kuģu atrašanās vietu, kā arī Šrilankas tiesu galīgo lēmumu par katru kuģi. Jāatzīmē, ka Šrilanka nepilda savus pienākumus atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz starptautisko sadarbību noteikumu izpildes jomā, jo, neraugoties uz IOTC prasību, divpadsmit mēnešu vietā ziņoja IOTC tikai par četriem mēnešiem.

(297)

Jāatgādina arī tas, ka saskaņā ar UNCLOS 118. pantu, valstīm ir jāsadarbojas dzīvo resursu saglabāšanā un pārvaldībā tāljūras apgabalos. Šajā sakarā vairāku Šrilankas karoga kuģu klātbūtne, nelegāli zvejojot IOTC konvencijas apgabalā, liecina par to, ka Šrilanka neievēro savus karoga valsts pienākumus. Zvejas kuģi, kas pieķerti nelikumīgā zvejā, apdraud dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību.

(298)

Ar to, ka Šrilanka neievēro noteikumus attiecībā uz Šrilankas karoga kuģiem, kas nelegāli zvejo IOTC konvencijas apgabalā, ir pārkāpts arī UNCLOS 217. pants, kas paredz karoga valstīm veikt konkrētus noteikumu izpildes pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem noteikumiem, iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu un atbilstīgas sankcijas pārkāpumu gadījumā.

(299)

Tas, ka vairāki Šrilankas karoga kuģi nelikumīgi zvejo IOTC konvencijas apgabalā, liecina arī par to, ka Šrilanka neievēro IPOA IUU ieteikumu. IPOA IUU 34. punktā valstīm ir ieteikts nodrošināt, ka zvejas kuģi, kas ir tiesīgi peldēt ar to karogu, neveic vai neatbalsta NNN zveju.

(300)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu varētu secināt, ka Šrilanka nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt Šrilankas karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie, un nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai novērstu dokumentētu un atkārtotu NNN zveju, ko veic tās karoga kuģi.

(301)

Attiecībā uz to, vai Šrilanka reāli sadarbojas ar Komisiju NNN zvejas un ar to saistītu darbību izmeklēšanā, tika atzīmēts, ka Komisijas ievāktie pierādījumi liecina, ka Šrilanka nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus, kas noteikti starptautiskajos tiesību aktos.

(302)

Kā minēts 296. apsvērumā, Šrilankai bija 13 kuģi, kas iekļauti NNN zvejas kuģu saraksta projektā saistībā ar ikgadējo sanāksmi 2011. gada martā. Neraugoties uz vienprātības trūkumu, IOTC piekrita minētos kuģus neiekļaut sarakstā. Tomēr IOTC pieprasīja Šrilankai ik mēnesi ziņot par šo kuģu atrašanās vietu, kā arī Šrilankas tiesu galīgo lēmumu par katru kuģi. Tomēr, neraugoties uz IOTC prasību, divpadsmit mēnešu vietā Šrilanka ziņoja IOTC tikai par četriem mēnešiem.

(303)

Rīkojoties, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Šrilanka nevarēja pierādīt, ka tā ievēro UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, kas paredz, ka karoga valsts jurisdikciju pār katru tās karoga kuģi un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi uzņemas saskaņā ar nacionālo likumdošanu.

(304)

Šrilanka arī nav varējusi pierādīt, ka tā ievēro ieteikumus, kas minēti IPOA IUU 18. punktā, kas paredz, ka, ņemot vērā UNCLOS noteikumus, katrai valstij būtu jāveic pasākumi vai jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcijā esoši valstspiederīgie nepalīdz veikt vai neveic NNN zveju. Turklāt Šrilanka arī nevarēja pierādīt, ka tā sadarbojas un koordinē darbības ar citām valstīm NNN zvejas aizkavēšanā, novēršanā un izskaušanā, kā noteikts IPOA IUU 28. punktā.

(305)

Komisija analizēja, vai Šrilanka ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbildīgi par NNN zveju, un vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(306)

Jāatzīmē, ka pieejamās liecības apstiprina, ka Šrilanka nav izpildījusi savas saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem. Šajā sakarā informācija, kas izgūta no dažu piekrastes valstu iestāžu iekāpšanas ziņojumiem (84) par Šrilankas karoga zvejas kuģiem, kas nelegāli zvejo ārpus Šrilankas EEZ, liecina, ka Šrilanka nenodrošina, ka jāievēro noteikumi par kuģa marķējumiem un prasība turēt uz kuģa dokumentāciju, tostarp zvejas žurnālus. Šrilankas kuģu klātbūtne IOTC konvencijas apgabalā bez pienācīga marķējuma un bez dokumentācijas uz kuģa apliecina, ka Šrilanka nepilda savus pienākumus attiecībā uz tās kuģiem, kas darbojas tāljūrā, kā noteikts UNFSA 18. panta 1., 2. un 3. punktā.

(307)

Turklāt nepārtraukta Šrilankas karoga zvejas kuģu klātbūtne, zvejojot IOTC konvencijas apgabalā, skaidri norāda arī uz to, ka Šrilanka neievēro UNFSA 19. panta 1. punktā karoga valstīm noteiktās prasības atbilstības un noteikumu izpildes jomā. Šrilankas izpildījums šajā jautājumā nav arī saskaņā ar UNFSA 19. panta 1. punkta prasībām, kas cita starpā nosaka, ka sankcijām jābūt pietiekami smagām, kā arī jāatņem pārkāpējiem visi ieguvumi, ko tie gūst no nelikumīgām darbībām. Turklāt Šrilankas veikums attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem nav arī saskaņā ar IPOA IUU 21. punkta ieteikumiem dalībvalstīm nodrošināt, lai sankcijas par NNN zveju, ko veic kuģi un, ciktāl iespējams, valstspiederīgie, kas atrodas to jurisdikcijā, būtu pietiekami bargas, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus, kas rodas no šādas zvejas.

(308)

Attiecībā uz konkrētās NNN zvejas vēsturi, būtību, apstākļiem, apjomu un smaguma pakāpi, Komisija ir ņēmusi vērā līdz 2012. gadam regulāri un atkārtoti Šrilankas karoga kuģu veiktās NNN zvejas darbības.

(309)

Attiecībā uz pašreizējām Šrilankas iestāžu iespējām jānorāda, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (85) Šrilanka tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (97. no 187 valstīm). To apstiprina arī Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikums, kurā Šrilanka ir ierindota to valstu kategorijā, kurās ir vidēji augsti ienākumi.

(310)

Pamatojoties uz informāciju, kas gūta pirmā apmeklējuma laikā, nevar uzskatīt, ka Šrilankas iestādēm trūktu finanšu resursu, bet drīzāk trūkst vajadzīgās tiesiskās un administratīvās vides, kā arī cilvēkresursu savu pienākumu pildīšanai.

(311)

Turklāt jāuzsver, ka saskaņā ar ieteikumiem IPOA IUU 85. un 86. punktā par īpašām jaunattīstības valstu prasībām, Savienība jau ir finansējusi īpašu tehniskās palīdzības programmu attiecībā uz cīņu pret NNN zveju (86).

(312)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punktu varētu secināt, ka Šrilanka nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildes pasākumiem.

(313)

Šrilanka ir ratificējusi UNCLOS un UNFSA. Turklāt Šrilanka ir IOTC locekle.

(314)

Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz Šrilankas kā IOTC locekles statusu.

(315)

Komisija analizēja arī informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz Šrilankas piekrišanu piemērot IOTC pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(316)

Ir jāatgādina, ka 2011. gada 22. martā (87) IOTC Šrilankai nosūtīja vēstuli par tās 2011. gada atbilstības ziņojumu. Galvenās bažas šajā vēstulē tika izteiktas par kavēšanos iesniegt īstenošanas ziņojumus, Šrilankas kuģu atbilstību VMS un novērotāju programmām, nekonsekvenci flotes attīstības plānā, trūkstošiem ziņojumiem par bruņrupuču un jūrasputnu piezveju, trūkstošu informāciju par trešo valstu kuģu izkrāvumiem Šrilankas ostās un daļēju atbilstību statistikas datu ziņošanas prasībai.

(317)

Papildus iepriekšējā apsvērumā paskaidrotajai situācijai Komisija analizēja no IOTC pieejamo informāciju par Šrilankas atbilstību IOTC saglabāšanas un pārvaldības noteikumiem un ziņošanas pienākumiem. Šajā nolūkā Komisija izmantoja IOTC 2011. gada atbilstības ziņojumu (88), kā arī IOTC 2012. gada atbilstības ziņojumu (89).

(318)

Attiecībā uz 2011. gada atbilstības ziņojumu Šrilanka neiesniedza: gada ziņojumus un statistikas datus, informāciju par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un informāciju par kvotām un nozvejas limitiem.

(319)

Konkrētāk, saskaņā ar pieejamo informāciju 2010. gadā Šrilanka IOTC neiesniedza šādu informāciju: īstenošanas ziņojumu un valsts ziņojumu zinātniskajai komitejai; flotes attīstības plānu, aktīvo kuģu sarakstu, kas 2006. gadā zvejoja tropiskās tunzivis, aktīvo kuģu sarakstu, kas 2007. gadā zvejoja zobenzivis un garspuru tunzivis (paredzēts Rezolūcijā 09/02); aktīvo kuģu sarakstu (paredzēts Rezolūcijā 10/08); NNN zvejas kuģu saraksta projektu, neraugoties uz to, ka sarakstā ir iekļauti 13 Šrilankas kuģi (paredzēts Rezolūcijā 09/03); bruņrupuču un jūrasputnu piezveju (paredzēts Rezolūcijā 10/02); zvejas kuģu veiktas nozvejas reģistrēšanu (paredzēts Rezolūcijā 10/03); apstiprinātās ostas (paredzēts Rezolūcijā 10/11).

(320)

Attiecībā uz 2012. gada atbilstības ziņojumu Šrilanka neiesniedza: visu nepieciešamo informāciju par statistikas datiem, informāciju par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un informāciju par kvotām un nozvejas limitiem.

(321)

Saskaņā ar pieejamo informāciju attiecībā uz 2011. gadu Šrilanka neiesniedza informāciju vai iesniedza daļēju informāciju par: VMS ieviešanu uz visiem kuģiem, kuri garāki par 15 metriem un kopsavilkumu par VMS datus (paredzēts Rezolūcijā 06/03 un 10/01); flotes attīstības plānu (paredzēts Rezolūcijā 09/02); aktīvo kuģu sarakstu (paredzēts Rezolūcijā 10/08); aizliegumu zvejot visu sugu lapshaizivis un ziņojumu par jūras bruņrupučiem (noteikts Rezolūcijā 10/12 un 09/06); reģionālās novērotāju programmas (paredzēts Rezolūcijā 11/04); izraudzīto kompetento iestādi un inspekcijas ziņojumus par ostu inspekcijām (paredzēts Rezolūcijā 10/11); kuģiem un valstspiederīgajiem, kas noteikti kā iesaistīti NNN zvejā (paredzēts Rezolūcijā 11/03 un 07/01).

(322)

Turklāt pirmā apmeklējuma laikā Šrilankā tika konstatēti vairāki elementi. Šrilankas zvejas kuģus, kas darbojās IOTC konvencijas apgabalā ārpus Šrilankas EEZ, nevarēja uzraudzīt VMS trūkuma dēļ. Šrilankā nebija spēkā tiesību aktu par nozvejas paziņošanu. Nav vadlīniju vai metodikas izkraušanai, ko veic trešo valstu kuģi, jo īpaši izkraušanas atteikuma gadījumos, kas netiek paziņoti kuģa karoga valstij. Minētajā apmeklējumā tika skaidri noteiktas vairākas nepilnības attiecībā uz uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

(323)

Tas, ka Šrilanka neiesniedza IOTC 316.–321. apsvērumā minēto informāciju, liecina par to, ka Šrilanka nepilda savas saistības kā karoga valsts, kā noteikts UNCLOS un UNFSA.

(324)

Nepilnības, kas tika konstatētas pirmā apmeklējuma laikā un kas minētas 322. apsvērumā, vēl vairāk pierāda, ka Šrilanka nepilda savas saistības kā karoga valsts atbilstoši UNFSA.

(325)

Informācijas nesniegšana par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kvotām un nozvejas limitiem un gada ziņojumu un statistikas datu nesniegšana mazina Šrilankas spēju pildīt savas saistības saskaņā ar UNCLOS 117. un 118. pantu, kas paredz, ka valstu pienākums ir pieņemt attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem valsts pasākumus tāljūras dzīvo resursu saglabāšanai un sadarboties dzīvo resursu saglabāšanā un to pārvaldībā tāljūras apgabalos.

(326)

Pretēji UNFSA 18. panta 3. punkta a) apakšpunktam Šrilanka nepietiekami kontrolē tāljūrā zvejojošos kuģus. Šrilanka IOTC ir iesniegusi sarakstu ar vairāk nekā 3 000 zvejottiesīgu kuģu, lai gan tajā nav spēkā tiesību aktu, kas nodrošinātu šiem kuģiem likumīgas zvejas licences. Tas nozīmē, ka daļa no Šrilankas flotes, kam bija izdota licence, kas atļauj uzturēties jūrā ilgāk par vienu dienu, zvejo nelegāli IOTC konvencijas apgabalā ārpus Šrilankas EEZ.

(327)

Šrilanka nepilda savas saistības saskaņā ar UNFSA 18. panta 3. punkta b) apakšpunktu, jo tai nav tiesību aktu par tādu Šrilankas karoga kuģu licencēšanu un darbību, kas zvejo tāljūrā.

(328)

Ņemot vērā to, ka Šrilanka neiesniedza IOTC informāciju par flotes attīstības plānu, aktīvo kuģu sarakstu un ziņojumu par jūras bruņrupučiem, tā neievēro reģistrēšanas un laicīgas ziņošanas prasības, kas paredzētas UNFSA 18. panta 3. punkta e) apakšpunktā.

(329)

Turklāt Šrilanka nepilda savas saistības saskaņā ar UNFSA 18. panta 3. punkta f) apakšpunktu, ņemot vērā, ka tā neievēro IOTC prasības par VMS uz Šrilankas kuģiem, to, ka tai nav inspekcijas programmu un trūkst līdzekļu, lai nodrošinātu izkrāvumu uzraudzību ostās ārpus Šrilankas.

(330)

Šrilanka neievēro nosacījumus, kas paredzēti UNFSA 18. panta 3. punkta g) apakšpunktā, ņemot vērā to, ka trūkst novērotāju programmu saskaņā ar IOTC prasībām, un informāciju, kas apkopota pirmajā apmeklējumā par Šrilankas iestāžu uzraudzības, kontroles un pārraudzības spējām.

(331)

326.–330. apsvēruma analīze skaidri liecina, ka Šrilanka neievēro UNFSA 18. panta 3. punkta prasības.

(332)

Šrilanka nepilda savus pienākumus saskaņā ar UNFSA 23. pantu, ņemot vērā to, ka tā IOTC neiesniedza ostas inspekcijas programmu.

(333)

Turklāt, kā paskaidrots 316.–321. apsvērumā, no IOTC iegūtā informācija liecina, ka Šrilanka nepilda savus pienākumus saskaņā ar UNCLOS 117. pantu un UNFSA 18. pantu attiecībā uz pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem.

(334)

Visbeidzot, būtu jāatzīmē arī tas, ka pretēji ieteikumiem IPOA IUU 25., 26. un 27. punktā Šrilanka nav izstrādājusi nacionālo rīcības plānu cīņai pret NNN zveju.

(335)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu varētu secināt, ka Šrilanka nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(336)

Jāatgādina, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (90) Šrilanka tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (97. no 187 valstīm). To apstiprina arī Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikums, kurā Šrilanka ir ierindota to valstu kategorijā, kurās ir vidēji augsti ienākumi.

(337)

Ņemot vērā šo klasifikāciju, Šrilanku nevar uzskatīt par valsti ar īpašiem ierobežojumiem, kas tiešā veidā izriet no tās attīstības līmeņa. Netika konstatēts neviens apstiprinošs elements, kas norādītu, ka iemesls tam, kāpēc Šrilanka nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, ir nepietiekams valsts attīstības līmenis. Tāpat nav konkrētu pierādījumu, lai saistītu konstatētos trūkumus attiecībā uz zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību ar nepietiekamām iespējām un infrastruktūru. Saistībā ar iepriekšējā apsvērumā paskaidrotajiem iemesliem var secināt, ka starptautisko noteikumu neievērošana ir tieši saistīta ar atbilstošu juridisko instrumentu trūkumu un nevēlēšanos veikt reālas darbības.

(338)

Jānorāda arī tas, ka Savienība 2012. gadā jau ir finansējusi īpašus tehniskās palīdzības pasākumus Šrilankā attiecībā uz cīņu pret NNN zveju (91).

(339)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu varētu secināt, ka Šrilankas attīstības statusu un vispārējos rādītājus neietekmē valsts attīstības līmenis.

(340)

No 2011. gada 29. marta līdz 1. aprīlim Komisija ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) atbalstu apmeklēja Togo Republiku (Togo), īstenojot administratīvo sadarbību, kas paredzēta NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā.

(341)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par Togo izveidotajiem mehānismiem, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu tiesību aktus, noteikumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par Togo veiktajiem pasākumiem, lai īstenotu pienākumus cīņā pret NNN zveju un izpildītu prasības un noteikumus, kas attiecas uz Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanu.

(342)

2011. gada 11. maijā un 2011. gada 5. jūlijā Komisija pieprasīja Togo rakstiskus paskaidrojumus par pasākumiem, kas veikti pēc apmeklējuma.

(343)

Togo iesniedza rakstiskas piezīmes un informāciju 2011. gada 17. maijā, 2011. gada 14. jūlijā, 2011. gada 19. jūlijā un 2011. gada 26. jūlijā.

(344)

Togo nav ne kādas RZPO līgumslēdzēja puse, ne arī sadarbības locekle. Togo ir Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) un Gvinejas līča rietumu centrālās daļas zvejniecības komitejas (FCWC), kas ir apakšreģionālas padomdevējas struktūras zivsaimniecības jautājumos, locekle. CECAF mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tās kompetences jomā esošu dzīvo jūras resursu izmantošanu, pareizi pārvaldot un attīstot zivsaimniecību un zvejas darbības. Arī FCWC mērķis ir veicināt sadarbību starp līgumslēdzējām pusēm, lai ar atbilstošu pārvaldību nodrošinātu to jūras dzīvo resursu saglabāšanu un optimālu izmantošanu, uz kuriem attiecas FCWC konvencija, un sekmētu zvejniecību ilgtspējīgu attīstību, balstoties uz šādiem resursiem.

(345)

Togo ir ratificējusi UNCLOS.

(346)

Lai novērtētu, vai Togo kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts ievēro savas starptautiskās saistības, ko paredz iepriekš minētajā apsvērumā minētais starptautiskais nolīgums un ko noteikušas attiecīgās RZPO, kas minētas 347. apsvērumā, Komisija apkopoja un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu minētā uzdevuma veikšanai.

(347)

Komisija izmantoja informāciju, kas gūta no pieejamiem datiem, kurus publiskojušas RZPO, proti, ICCAT, CCAMLR, WCPFC, NEAFC, NAFO un SEAFO, vai nu atbilstības ziņojumu veidā, vai NNN zvejas kuģu sarakstu veidā, kā arī publiski pieejamo informāciju, kas izgūta no NMFS ziņojuma, un FCWC publicēto galīgo tehnisko ziņojumu, kas paredz “atbalstu FCWC reģionālā rīcības plāna par NNN zveju īstenošanā”.

(348)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Togo kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(349)

Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas izgūta no RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem, konstatēja, ka vairāki šajā sarakstā iekļautie NNN zvejas kuģi peldēja ar Togo karogu pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos (92). Šie kuģi ir Aldabra (sarakstā iekļauta, kad peldēja ar Togo karogu), Amorinn, Cherne, Kuko (sarakstā iekļauta, kad peldēja ar Togo karogu), Lana, Limpopo, Murtosa (sarakstā iekļauta, kad peldēja ar Togo karogu), Pion, Seabull 22, Tchaw (sarakstā iekļauta, kad peldēja ar Togo karogu), Xiong Nu Baru 33 (sarakstā iekļauta, kad peldēja ar Togo karogu).

(350)

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar UNCLOS 94. panta 1. un 2. punktu visām valstīm ir reāli jāīsteno sava jurisdikcija un kontrole pār savu karogu kuģiem. Komisija uzskata, ka tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas peldēja ar Togo karogu pēc to iekļaušanas šajos sarakstos, ir skaidrs apliecinājums tam, ka Togo nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Ar minēto NNN zvejas kuģu skaitu Togo nav reāli pildījusi savus pienākumus, lai ievērotu RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un lai nodrošinātu to, ka tās kuģi neveic nekādas darbības, kas mazina šādu pasākumu efektivitāti.

(351)

Saskaņā ar UNCLOS 94. pantu karoga valsts pienākums ir nodrošināt tās karoga kuģu atbilstību un uzņemties jurisdikciju pār katru tās karoga kuģi un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Turklāt saskaņā ar UNCLOS 117. pantu karoga valsts pienākums ir pašai vai sadarbībā ar citām valstīm veikt šādus pasākumus saistībā ar to attiecīgajiem valstspiederīgajiem, kas var būt vajadzīgi dzīvo resursu saglabāšanai tāljūrā. Šajā sakarā jāatzīmē, ka vairāku tādu NNN zvejas kuģu karogu esība, kas peldēja ar Togo karogu pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, liecina par to, ka Togo nepilda savus pienākumus saskaņā ar UNCLOS.

(352)

Jāatgādina arī tas, ka saskaņā ar UNCLOS 118. pantu valstīm ir jāsadarbojas dzīvo resursu saglabāšanā un pārvaldībā tāljūras apgabalos. Šajā sakarā vairāku tādu NNN zvejas kuģu karogu esība, kas peldēja ar Togo karogu pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos un kas joprojām veic zvejas darbības, liecina par to, ka Togo nepilda savus karoga valsts pienākumus. Par NNN zvejas kuģiem atzīti kuģi nelabvēlīgi ietekmē dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību.

(353)

Vairāku tādu NNN zvejas kuģu karogu esība, kas peldēja ar Togo karogu pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, ir arī UNCLOS 217. panta pārkāpums, kas paredz karoga valstīm veikt konkrētus noteikumu izpildes pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem noteikumiem, iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu un atbilstošas sankcijas pārkāpumu gadījumā.

(354)

Vairāku tādu NNN zvejas kuģu karogu esība, kas peldēja ar Togo karogu pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, liecina arī par to, ka Togo neievēro IPOA IUU ieteikumu. IPOA IUU 34. punktā valstīm ir ieteikts nodrošināt, ka zvejas kuģi, kas ir tiesīgi peldēt ar to karogu, neveic vai neatbalsta NNN zveju.

(355)

Turklāt ir svarīgi atzīmēt, ka Togo tika iekļauta NMFS ziņojumā. Saskaņā ar NMFS ziņojumu vairāki Togo karoga kuģi bija iesaistīti zvejas darbībās, kas apdraud CCAMLR saglabāšanas un pārvaldības pasākumus (93). NMFS ziņojumā Togo nav noteikta kā valsts, kuras kuģi ir iesaistījušies NNN zvejas darbībās, ņemot vērā to, ka tika veiktas dažas darbības (izslēgšanu no reģistra), lai izbeigtu šo Togo karoga kuģu nelegālās zvejas darbības. Tomēr NMFS ziņojumā paustas bažas par pasākumiem NNN zvejas darbību izskaušanā, proti, par kuģu izslēgšanu no reģistra tā vietā, lai piemērotu citas sankcijas.

(356)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu varētu secināt, ka Togo nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt Togo karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie, un nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai novērstu dokumentētu un atkārtotu NNN zveju, ko veic iepriekš ar tās karogu peldošie kuģi.

(357)

Attiecībā uz to, vai Togo reāli sadarbojas ar Komisiju NNN zvejas un ar to saistītu darbību izmeklēšanā, tika atzīmēts, ka Komisijas ievāktie pierādījumi liecina, ka Togo nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus, kas noteikti starptautiskajos tiesību aktos.

(358)

Vairākos gadījumos Komisija bija pieprasījusi Togo veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz Togo karoga zvejas kuģiem, kas darbojas CCAMLR konvencijas apgabalā un kas iekļauti CCAMLR NNN zvejas kuģu sarakstā. Tikai pēc tam, kad Komisija Togo bija nosūtījusi trīs atgādinājuma vēstules, Togo izdeva sertifikātus par izslēgšanu no reģistra deviņiem tās NNN zvejas kuģiem, norādot Komisijas vēstules šo sertifikātu apsvērumos. No reģistra tika izslēgti arī divi citi Togo NNN zvejas kuģi pēc vairākiem Komisijas pieprasītajiem paskaidrojumiem par šo kuģu statusu. Tomēr, neskatoties uz kuģu izslēgšanu no kuģu reģistra, Togo nav veikusi citus pasākumus, lai cīnītos ar konstatētu un regulāru NNN zveju.

(359)

Rīkojoties, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Togo nevarēja pierādīt, ka tā ievēro UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, kas paredz, ka karoga valsts uzņemas jurisdikciju saskaņā ar saviem iekšējiem likumiem pār katru tās karoga kuģi un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi.

(360)

Komisija analizēja, vai Togo ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbild par NNN zveju un vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ekonomisko izdevīgumu, kas iegūts no NNN zvejas.

(361)

Pieejamie dati apstiprina, ka Togo nav izpildījusi savas saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos ir ievērojams skaits tādu kuģu, kas peldēja ar Togo karogu pēc to iekļaušanu šajos sarakstos. Šādu NNN zvejas kuģu esība liecina, ka Togo nepilda savus pienākumus attiecībā uz tās kuģiem, kas darbojas tāljūrā, kā noteikts UNCLOS 94. pantā.

(362)

Turklāt attiecībā uz atbilstību un noteikumu izpildi misijas laikā atklājās, ka Togo nav spēkā konkrētu tiesību aktu, lai cīnītos pret NNN zvejas darbībām. Vienīgais veiktais pasākums ir zvejas kuģu izslēgšana no reģistra. Tomēr šāda rīcība nenozīmē kuģu veikto nelegālo zvejas darbību izmeklēšanu vai sankciju uzlikšanu konstatētu pārkāpumu gadījumā. Zvejas kuģa izslēgšana no reģistra nenodrošina, ka pārkāpuma izdarītāji tiek sodīti par savām darbībām un ka tiem tiek atņemti no savām darbībām gūtie ieguvumi. Vienkāršs administratīvs lēmums izslēgt zvejas kuģi no reģistra, nenodrošinot iespēju piemērot citas sankcijas, ir rīcība, kas nenodrošina preventīvu ietekmi. Šāda rīcība nenodrošina karoga valsts kontroli pār zvejas kuģiem, kā noteikts UNCLOS 94. pantā. Turklāt Togo veikums atbilstības nodrošināšanas un noteikumu izpildes jomā nav saskaņā ar IPOA IUU 18. punktu, kurā noteikts, ka, ņemot vērā UNCLOS noteikumus, katrai valstij būtu jāveic pasākumi vai jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošie valstspiederīgie nepalīdz veikt vai neveic NNN zveju. Togo veikums šajā jomā nav arī saskaņā ar IPOA IUU 21. punktu, kurā dalībvalstīm ieteikts nodrošināt, ka sankcijas par NNN zveju, ko veic kuģi un, ciktāl iespējams, valstspiederīgie, kas atrodas tās jurisdikcijā, ir pietiekami bargas, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, kā arī atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no nelikumīgām darbībām.

(363)

To, ka Togo nepilda noteikumu izpildes saistības, apstiprina arī Komisijas un Togo sarakste, kā arī apspriedes, kas veiktas Komisijas apmeklējuma laikā Togo. Togo vairākkārt norādīja, ka tās tiesību akti pārkāpējiem neparedz sankcijas par NNN zveju.

(364)

Attiecībā uz konkrētās NNN zvejas vēsturi, būtību, apstākļiem, apjomu un smaguma pakāpi, Komisija ir ņēmusi vērā līdz 2012. gadam regulāri un atkārtoti Togo karoga kuģu veiktās NNN zvejas darbības.

(365)

Attiecībā uz pašreizējām Togo iestāžu iespējām jānorāda, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (94) Togo tiek uzskatīta par zema līmeņa cilvēku attīstības valsti (162. no 187 valstīm). To apstiprina arī Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikums, kurā Togo ir ierindota vismazāk attīstīto valstu kategorijā. Šajā sakarā ierobežotās kompetento iestāžu finansiālās un administratīvās iespējas var uzskatīt par vienu no faktoriem, kas mazina Togo spēju pildīt sadarbības un noteikumu izpildes pienākumus. Tomēr jāatgādina, ka nepietiekama sadarbība un noteikumu izpilde ir saistīta nevis ar kompetento iestāžu esošajām iespējām, bet ar nepietiekamu atbilstošu tiesisko regulējumu, kas ļauj veikt turpmākus pasākumus.

(366)

Turklāt jāuzsver, ka saskaņā ar ieteikumiem IPOA IUU 85. un 86. punktā par īpašām jaunattīstības valstu prasībām, Savienība palīdzēja Togo piemērot NNN zvejas regulu, izmantojot īpašu Komisijas finansētu tehniskās palīdzības programmu (95).

(367)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punktu varētu secināt, ka Togo nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildes pasākumiem.

(368)

Togo ir ratificējusi tikai UNCLOS un nav ne kādas RZPO līgumslēdzēja puse, ne arī sadarbības locekle.

(369)

Komisija analizēja visu informāciju, ko tā bija ieguvusi no FCWC un CCAMLR un uzskatīja par svarīgu attiecībā uz Togo.

(370)

Šajā sakarā jāatzīmē, ka Togo ir FCWC locekle, kas ir apakšreģionāla padomdevēja struktūra zivsaimniecības jautājumos. FCWC Trešajā ministru konferences sanāksmē, kas notika 2009. gada decembrī, tika pieņemts FCWC reģionālais rīcības plāns par NNN zveju FCWC dalībvalstu jūras zonās (FCWC RPOA). Ministri pilnvaroja ministru konferences priekšsēdētāju un FCWC ģenerālsekretāru “veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu reģionālo plānu” (96). FCWC darba grupas cīņai pret nelegālu, neregulētu un nereģistrētu zveju pirmā sanāksme 2010. gada 28.–30. aprīlī norisinājās Ganā. Sanāksmē tika ieteikts un apstiprināts darba grafiks, kas ietver dažus veicamos pasākumus (kuģu reģistrēšanas metodes, FCWC valstu sadarbība, lai uzlabotu informētību, vienošanās par ostas valstu pasākumiem un valsts līmeņa saraksta izveide, tajā iekļaujot rūpnieciskos zvejas kuģus, kas ir saņēmuši atļauju katrā FCWC dalībvalstī) (97).

(371)

Attiecībā uz iepriekšējā apsvērumā paskaidroto situāciju ir jāatzīmē, ka no sarakstes un Komisijas veiktā Togo apmeklējuma nevar secināt, ka Togo ir veikusi pasākumus, lai īstenotu FCWC RPOA vai ieteikumus, kas sagatavoti FCWC NNN zvejas jautājumos kompetentās darba grupas pirmajā sanāksmē.

(372)

Turklāt 2010. gadā un 2011. gadā CCAMLR ziņoja par to, ka vairākas reizes pamanīti Togo karoga zvejas kuģi vai RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos iekļauti NNN zvejas kuģi, kas peldēja ar Togo karogu pēc to iekļaušanu šajos sarakstos. Šādi paziņojumi atrodami CCAMLR apkārtrakstos, kas nosūtīti tās locekļiem (98): dokuments COMM CIRC 10/11 – NNN zvejas kuģu sarakstos iekļauto kuģu Typhoon-1 un Draco I pamanīšana, dokuments 10/23 – NNN zvejas kuģu sarakstos iekļauto kuģu Typhoon-1 un Draco I pamanīšana, dokuments 10/37 – NNN zvejas kuģu sarakstos iekļautā kuģa Bigaro pamanīšana, dokuments 10/38 – trešo valstu NNN zvejas kuģu saraksta atjauninājums – Triton I (mainītais vārds – Zeus un karogs – Togo), dokuments 10/72 – NNN zvejas kuģu sarakstos iekļautā kuģa Bigaro pamanīšana, dokuments 10/133 – NNN zvejas kuģu sarakstos iekļautā kuģa Kuko (agrāk Typhoon 1) pamanīšana, dokuments 11/03 – NNN zvejas kuģu sarakstos iekļauto kuģu pamanīšana un trešo valstu NNN zvejas kuģu saraksta atjauninājumi – Typhoon-1, Zeus un Bigaro.

(373)

CCAMLR ņēma vērā arī informāciju par to, ka 2010. gadā Togo anulēja karogu kuģiem Bigaro, Carmela, Typhoon-1, Chu Lim, Rex un Zeus, no kuriem visi bija iekļauti trešo valstu NNN zvejas kuģu sarakstā. Tomēr vairākos turpmākajos ziņojumos par kuģa pamanīšanu ir norādīts, ka vairāki attiecīgie kuģi joprojām peldēja ar Togo karogu (kā norādīts CCAMLR dokumentā SCIC-10/4) (99).

(374)

Turklāt Komisijas apmeklējuma laikā atklājās, ka Togo iestādēm nav tiesiskā regulējuma un vajadzīgo uzraudzības un pārraudzības iespēju, lai pildītu savus pienākumus kā karoga valsts.

(375)

Rīkojoties, kā aprakstīts šajā lēmuma iedaļā, Togo nevarēja pierādīt, ka tā ievēro UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, kas paredz, ka karoga valsts jurisdikciju pār katru tās karoga kuģi un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi uzņemas saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Zvejas kuģu izslēgšana no reģistra per se nav pietiekams karoga valsts pasākums, jo minētais pasākums nav vērsts uz NNN zvejas darbības apkarošanu, tas nenodrošina sodīšanu par NNN zvejas darbībām, piemērojot administratīvas sankcijas un/vai kriminālas sankcijas, kas noteiktas ar likumu, tāpēc zvejas kuģis var turpināt zveju pretrunā ar starptautiski noteiktajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(376)

Turklāt Komisijas veiktajā apmeklējumā atklājās, ka Togo kuģa reģistrācijas procedūrās netiek ņemti vērā jebkādi dati par kuģu iespējamām NNN zvejas darbībām pagātnē. Minētā administratīvā prakse, kas varētu stimulēt NNN zvejas operatorus veikt NNN zvejas kuģu reģistrāciju, nav saskaņā ar UNCLOS 94. pantu.

(377)

Visbeidzot, būtu jāatzīmē arī tas, ka pretēji ieteikumiem IPOA IUU 25., 26. un 27. punktā Togo nav izstrādājusi nacionālo rīcības plānu cīņai pret NNN zveju.

(378)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu varētu secināt, ka Togo nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(379)

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (100) Togo tiek uzskatīta par zema līmeņa attīstības valsti (162. no 187 valstīm). To apstiprina arī Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikums, kurā Togo ir ierindota vismazāk attīstīto valstu kategorijā. Ņemot vērā Togo klasifikāciju, Komisija analizēja, vai iegūto informāciju varētu saistīt ar Togo kā jaunattīstības valsts īpašiem ierobežojumiem.

(380)

Lai gan kopumā īpaši iespēju ierobežojumi var pastāvēt attiecībā uz kontroli un uzraudzību, īpašie Togo ierobežojumi, kas izriet no valsts attīstības līmeņa, nevar attaisnot konkrētu noteikumu trūkumu valsts tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz starptautiskajiem instrumentiem, lai apkarotu, novērstu un izskaustu NNN zveju. Turklāt šie ierobežojumi nevar attaisnot to, ka Togo neizveidoja sankciju sistēmu starptautisko pārvaldības un saglabāšanas pasākumu pārkāpumiem attiecībā uz zvejas darbībām, kuras veic tāljūrā.

(381)

Togo ir lūgusi Savienības palīdzību cīņā pret NNN zveju. Šajā sakarā jāatzīmē, ka Eiropas Savienība jau ir finansējusi īpašu tehniskās palīdzības pasākumu ar nosaukumu “1998. gada zivsaimniecības tiesību aktu pārskatīšana un atjaunināšana un to īstenošanas noteikumi Togo Republikā” (101), kā arī īpašu tehniskās palīdzības pasākumu Togo attiecībā uz cīņu pret NNN zveju (102).

(382)

Pēc Komisijas apmeklējuma Togo paziņoja par dažiem pasākumiem, kas tiks noteikti tās kuģiem, kas pieder ārvalstu uzņēmumiem. Tomēr līdz šim nav ieviests vai izpildīts skaidrs tiesiskais regulējums. Tāpēc ir jāsecina, ka Togo nevar atsaukties uz administratīvo iespēju trūkumu, lai nepildītu savas starptautiskās saistības, jo Komisija ir ņēmusi vērā Togo attīstības ierobežojumus un ir sniegusi atbilstošu palīdzību.

(383)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu varētu secināt, ka Togo attīstības statusu var ietekmēt valsts attīstības līmenis. Tomēr, ņemot vērā konstatēto Togo trūkumu būtību, Savienības sniegto palīdzību un pasākumus, kas veikti, lai labotu situāciju, minētās valsts attīstības līmenis nevar pilnībā attaisnot vai citādi pamatot Togo kā karoga vai piekrastes valsts izpildījumu attiecībā uz zvejniecību un pasākumu nepietiekamību, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(384)

2012. gada 23.–25. janvārī Komisija ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) atbalstu apmeklēja Vanuatu Republiku (Vanuatu), īstenojot administratīvo sadarbību, kas paredzēta NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā.

(385)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par Vanuatu izveidotajiem mehānismiem, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu tiesību aktus, noteikumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par Vanuatu veiktajiem pasākumiem, lai ievērotu tās saistības cīņā pret NNN zveju un izpildītu savas prasības un noteikumus, kas attiecas uz Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanu.

(386)

Galīgais apmeklējuma ziņojums Vanuatu tika nosūtīts 2012. gada 14. februārī.

(387)

Vanuatu piezīmes par galīgo apmeklējuma ziņojumu tika saņemtas 2012. gada 11. maijā.

(388)

Vanuatu ir IATTC, ICCAT, WCPFC un IOTC līgumslēdzēja puse. Vanuatu sadarbojas ar CCAMLR, nebūdama tās dalībniece. Vanuatu ir ratificējusi UNCLOS un ir parakstījusi UNFSA.

(389)

Lai novērtētu, vai Vanuatu kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts ievēro savas starptautiskās saistības, ko paredz 388. apsvērumā minētie starptautiskie nolīgumi un ko noteikušas attiecīgās RZPO, kas minētas 388. apsvērumā, Komisija apkopoja un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu minētā uzdevuma veikšanai.

(390)

Komisija izmantoja informāciju, kas iegūta no pieejamajiem datiem, kuru publicējusi ICCAT, IOTC un WCPFC.

(391)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Vanuatu kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(392)

Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas izgūta no RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem, konstatēja, ka 2010. gadā viens Vanuatu karoga kuģis bija iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstā (103). Minētais kuģis bija Jupiter No. 1. Pēc tam IOTC 14. sanāksmes laikā ICCAT nolēma svītrot šo kuģi no NNN zvejas kuģu saraksta, ņemot vērā Vanuatu apņemšanos izslēgt šo kuģi no Vanuatu kuģu reģistra un informēt WCPFC par kuģa situāciju (104).

(393)

Turklāt Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas izgūta no RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem, konstatēja, ka viens kuģis, kura vārds ir Balena  (105) un kas iepriekš reģistrēts Vanuatu un iesaistīts NNN zvejas darbībās Dienvidāfrikas ūdeņos, 2010. gadā tika iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstā, taču vēlāk tika svītrots no minētā saraksta pēc tam, kad Vanuatu iesniedza sertifikātu par minētā kuģa nodošanu sadalīšanai (106).

(394)

Minētais kuģis 2010. gadā tika iekļauts arī Savienības NNN zvejas kuģu sarakstā (107), taču 2011. gadā tika svītrots no šā saraksta.

(395)

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar UNFSA 18. panta 1. un 2. punktu karoga valsts ir atbildīga par tās kuģiem, kas darbojas tāljūrā. Komisija uzskata, ka Vanuatu karoga kuģu nelegāla zveja IOTC konvencijas apgabalā ir skaidrs apliecinājums tam, ka Vanuatu nav reāli pildījusi savus pienākumus, lai ievērotu RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un lai nodrošinātu, ka tās kuģi neveic nekādas darbības, kas mazina šādu pasākumu efektivitāti.

(396)

Saskaņā ar UNFSA 19. panta 1. un 2. punktu karoga valsts pienākums ir nodrošināt, ka šīs karoga valsts kuģi ievēro RZPO saglabāšanas un pārvaldības noteikumus. Karoga valstu pienākums ir arī veikt ātru izmeklēšanu un tiesvedību. Turklāt karoga valstij būtu jānodrošina arī atbilstīgas sankcijas, jāattur no atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas, kā arī jāatņem pārkāpējiem visi ieguvumi, ko tie gūst no nelikumīgām darbībām. Šajā sakarā tika atzīmēts, ka vienā RZPO NNN zvejas kuģu sarakstā iekļauti Vanuatu karoga NNN zvejas kuģi liecina par to, ka Vanuatu nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi UNFSA 19. panta 1. un 2. punktam. Vanuatu pasākumi ir vērsti tikai uz koriģējošiem pasākumiem RZPO līmenī, nevis uz pilnīgu atbilstošu sankciju kopumu par izdarītajiem pārkāpumiem.

(397)

To, ka Vanuatu neievēro savus atbilstības un noteikumu izpildes pienākumus, kā noteikts UNFSA 19. pantā, apstiprina arī informācija, kas tika ievākta Komisijas veiktā apmeklējuma laikā. Kā sīki paskaidrots 402. un 403. apsvērumā, minētā apmeklējuma laikā atklājās, ka attiecīgās Vanuatu iestādes ir pārkāpušas visas prasības, kas paredzētas UNFSA 19. panta 1. un 2. punktā, līdz ar to apdraudot Vanuatu kā karoga valsts pienākumu novērst jebkādas NNN zvejas darbības, kuras veic tās karoga kuģi.

(398)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu varētu secināt, ka Vanuatu nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt Vanuatu karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie, un nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai novērstu dokumentētu un atkārtotu NNN zveju, ko veic ar tās karogu iepriekš peldošie kuģi.

(399)

Komisija analizēja, vai Vanuatu ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbildīgi par NNN zveju, un vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem izdevīgumu, kas rodas no NNN zvejas.

(400)

Jāatzīmē, ka Vanuatu nav ievērojusi IOTC Rezolūciju 09/03 par tādu kuģu saraksta izveidi, kuri varētu būt veikuši NNN zvejas darbības IOTC apgabalā. Vanuatu arī nav izpildījusi IOTC uzlikto pienākumu iesniegt savu atzinumu IOTC par vairāku dažādu valstu NNN zvejas kuģu izslēgšanu no IOTC NNN zvejas kuģu saraksta 2011. gadam (108).

(401)

Rīkojoties, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Vanuatu nevarēja apliecināt, ka tā ievēro nosacījumus, kas minēti UNFSA 20. pantā, kurš paredz noteikumus un procedūras, kas valstīm jāievēro attiecībā uz starptautisko sadarbību noteikumu izpildes jomā, lai nodrošinātu atbilstību apakšreģionālajiem vai reģionālajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un to izpildi.

(402)

Attiecībā uz Vanuatu ieviestajiem noteikumu izpildes pasākumiem, Komisijas veiktā apmeklējuma laikā Vanuatu tika konstatēts, ka, neraugoties uz to, ka Vanuatu karoga zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot starptautiskajos ūdeņos, ir jāievēro starptautiskās saistības, Vanuatu tiesību sistēmā nav konkrētu noteikumu un pasākumu, kas konkrēti paredzēti NNN zvejas pārkāpumiem, kuri izdarīti tāljūrā, un lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. No apmeklējuma laikā ievāktās informācijas izriet, ka pret tiem Vanuatu karoga kuģiem, kuri zvejo ārpus Vanuatu jurisdikcijā esošajiem ūdeņiem, sankcijas nekad netiek piemērotas. Turklāt, neskatoties uz to, ka Vanuatu ir parakstījusi UNFSA, kas ir svarīgākais starptautiski atzīts juridiskais instruments, lai pārvaldītu transzonālos zivju krājumus un pārvaldītu zvejas darbības, kas veiktas starptautiskajos ūdeņos, Vanuatu nav ieviesusi šo nolīgumu savā tiesību sistēmā.

(403)

Tas, ka nav konkrētu juridisko noteikumu par NNN zvejas pārkāpumiem, kas izdarīti tāljūrā, skaidri liecina par to, ka Vanuatu neievēro UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, kas paredz, ka karoga valsts jurisdikciju pār katru tās karoga kuģi un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi uzņemas saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Turklāt tas, ka nav konkrētu tiesību normu, kas attiecas uz tāljūrā izdarītiem NNN zvejas pārkāpumiem, liecina, ka Vanuatu nepilda savus pienākumus attiecībā uz tās kuģiem, kas darbojas tāljūrā, kā noteikts UNFSA 18. panta 1. punktā.

(404)

Vanuatu arī nav varējusi pierādīt, ka tā ievēro ieteikumus, kas minēti IPOA IUU 18. punktā, kas paredz, ka, ņemot vērā UNCLOS noteikumus, katrai valstij būtu jāveic pasākumi vai jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcijā esoši valstspiederīgie nepalīdz veikt vai neveic NNN zveju. Turklāt Vanuatu nav pieņēmusi nacionālo rīcības plānu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. Vanuatu arī nevarēja pierādīt, ka tā sadarbojas un koordinē darbības ar citām valstīm NNN zvejas aizkavēšanā, novēršanā un izskaušanā, kā noteikts IPOA IUU 28. punktā.

(405)

Tika konstatēts arī tas, ka Vanuatu nav administratīvu sankciju, lai finansiāli sodītu zvejas operatorus, kas veic nelegālu zveju. Turklāt Vanuatu tiesību sistēmā paredzētās kriminālsankcijas ir minimālas. Komisijas veiktā apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka, neraugoties uz to, ka Vanuatu tiesību aktos noteikts vispārīgs maksimālā soda apmērs VUV 100 000 000 apmērā (aptuveni EUR 830 000) par to nosacījumu neievērošanu, kurus piemēro starptautiskajām zvejas atļaujām (109), nevienam kuģim nekad nav piemērota sankcija, kas atbilst maksimālajam soda apmēram par nelikumīgām darbībām, kas izdarītas tāljūrā. Turklāt naudas soda maksimālo apmēru nepiemēro vairākiem smagākajiem un biežākajiem starptautisko saistību pārkāpumiem, piemēram, par nozvejas datu nepaziņošanu vai izmeklēšanas prasību neievērošanu. Visos šajos gadījumos paredzētie naudas sodi tiek noteikti nelielā apmērā un nepārsniedz VUV 1 000 000 (aptuveni EUR 8 300) (110). Šāds sankciju apmērs ir nepārprotami neatbilstīgs un noteikti nav proporcionāls pārkāpumu smagumam, pārkāpumu potenciālajai ietekmei un potenciālajam ieguvumam, kas varētu rasties no šādām nelikumīgām darbībām.

(406)

Ņemot vērā situāciju, kas aprakstīta iepriekšējā apsvērumā, ir jāsecina, ka sankciju apmērs par NNN zvejas pārkāpumiem, kas paredzēta Vanuatu tiesību aktos, nav saskaņā ar UNFSA 19. panta 2. punktu, kas paredz, ka UNFSA sankcijām, ko piemēro par pārkāpumiem, ir jābūt pietiekami smagām, lai reāli nodrošinātu atbilstību un lai atturētu no pārkāpumu izdarīšanas neatkarīgi no vietas, kurā tie izdarīti, un būtu jāatņem pārkāpējiem ieguvumi no nelikumīgām darbībām. Turklāt Vanuatu veikums reālu noteikumu izpildes pasākumu ieviešanā nav arī saskaņā ar IPOA IUU 21. punktā sniegtajiem ieteikumiem dalībvalstīm nodrošināt, lai sankcijas par NNN zveju, ko veic kuģi un, ciktāl iespējams, valstspiederīgie, kas atrodas to jurisdikcijā, būtu pietiekami bargas, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu ieguvumus, kas rodas no šādas zvejas.

(407)

Attiecībā uz pašreizējām Vanuatu iestāžu iespējām jānorāda, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (111) Vanuatu tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (125. no 187 valstīm). No otras puses, Vanuatu ir iekļauta Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikumā kā viena no vismazāk attīstītajām valstīm.

(408)

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta Komisijas veiktā apmeklējuma laikā, nevar uzskatīt, ka iemesls nepilnībām, kas minētas šajā lēmuma iedaļā, ir finansējuma trūkums, jo noteikumu neizpilde un līdz ar to nesadarbošanās ir nepārprotami saistāma ar to, ka nav vajadzīgā tiesiskā un administratīvā regulējuma.

(409)

Turklāt jāuzsver, ka saskaņā ar ieteikumiem IPOA IUU 85. un 86. punktā par īpašām jaunattīstības valstu prasībām, Savienība jau ir finansējusi īpašu tehniskās palīdzības programmu attiecībā uz cīņu pret NNN zveju (112).

(410)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punkta b) un d) apakšpunktu varētu secināt, ka Vanuatu nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildes pasākumiem.

(411)

Vanuatu ir ratificējusi UNCLOS un UNFSA. Turklāt Vanuatu ir IATTC, WCPFC, IOTC un ICCAT līgumslēdzēja puse un sadarbojas ar CCAMLR, nebūdama tās dalībniece.

(412)

Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par būtisku attiecībā uz Vanuatu kā IATTC, WCPFC, IOTC, ICCAT līgumslēdzēju dalībvalsti un kā CCAMLR sadarbības valsti, kas nav līgumslēdzēja puse.

(413)

Komisija analizēja arī informāciju, ko tā uzskatīja par svarīgu attiecībā uz Vanuatu piekrišanu piemērot IATTC, WCPFC, IOTC un ICCAT pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(414)

Jāatgādina, ka ICCAT nosūtīja Vanuatu identifikācijas vēstuli par ziņošanas nepilnībām (113). Identifikācijas vēstulē norādīts, ka Vanuatu nav izpildījusi savu pienākumu paziņot statistikas datus, kā izklāstīts ICCAT Ieteikumā 05-09. Šajā pašā vēstulē ICCAT uzsvēra, ka Vanuatu nav iesniegusi visus vajadzīgos datus un informāciju, piemēram, gada ziņojumu, datus par I uzdevumu (flotes statistikas dati), datus par II uzdevumu (nozvejas apjoms), atbilstības tabulas un dažas pārkraušanas deklarācijas vai ziņojumus, kā noteikts ICCAT Ieteikumā 06-11.

(415)

Komisija analizēja informāciju, kas pieejama no ICCAT par to, kā Vanuatu ievēro ICCAT saglabāšanas un pārvaldības noteikumus un ziņošanas pienākumus. Šajā nolūkā Komisija izmantoja atbilstības tabulas, kuras pievienotas ICCAT komisijas ziņojumiem par 2010. (114) un 2011. gadu (115).

(416)

Attiecībā uz 2010. gadu Vanuatu neiesniedza ICCAT dažus elementus, kas tiek prasīti gada ziņojumā (paredzēti ICCAT konvencijā, Rezolūcijā 01-06 un Atsaucē 04-17) un statistikas datus par floti (I uzdevums) un nozvejas apjomu (II uzdevums), kā noteikts ICCAT Ieteikumā 05-09.

(417)

Konkrētāk, ņemot vērā pieejamo informāciju, 2010. gadā Vanuatu neiesniedza ICCAT informāciju par flotes datiem, nozvejas apjoma datus (paredzēts ICCAT Ieteikumā 05-09), atbilstības datus (paredzēts ICCAT Ieteikumā 08-09), iekšējo pasākumu ziņojumu par kuģiem, kas garāki par 20 m, un pārvaldības standartu attiecībā uz lielizmēra kuģiem, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām (paredzēts ICCAT Ieteikumā 02-22/09-08) (116).

(418)

Attiecībā uz 2011. gadu Vanuatu neiesniedza ICCAT dažus elementus, kas tiek prasīti gada ziņojumā (paredzēti ICCAT konvencijā, Rezolūcijā 01-06 un Atsaucē 04-17) un statistikas datus par floti (I uzdevums) un nozvejas apjomu (II uzdevums), kā noteikts ICCAT Ieteikumā 05-09. Turklāt Vanuatu neiesniedza atbilstības tabulas attiecībā uz kvotām un nozvejas limitiem (paredzēts ICCAT Ieteikumā 98-14) un neiesniedza pārkraušanas deklarācijas (paredzēts ICCAT Ieteikumā 06-11) (117).

(419)

Saistībā ar WCPFC ir jāatzīmē, ka Vanuatu nav ievērojusi vairākus minētās reģionālās organizācijas pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus (CMM). Lai novērtētu to, cik lielā mērā Vanuatu ievēro WCPFC saglabāšanas un pārvaldības noteikumus un ziņošanas pienākumus, Komisija izmantoja atbilstības uzraudzības sistēmas ziņojuma projektu, ko sagatavoja minētā reģionālā organizācija pirms 2012. gada sanāksmes (118).

(420)

Attiecībā uz 2010. gadu Vanuatu nav ievērojusi: WCPFC CMM par haizivīm, ar kuru paredz ieviest haizivju spuru svara attiecību (CMM 2009-4 7. punkts), WCPFC CMM par garspuru tunzivīm, ar ko uzliek par pienākumu iesniegt ziņojumu par kuģu skaitu, kas zvejo šīs sugas (CMM 2005-02), WCPFC CMM par jūrasputnu piezvejas mazināšanu, kas paredz ziņot par ietekmi uz jūrasputniem un to piezveju (CMM 2007-04 9. punkts), vairākus WCPFC CMM par lielacu (BET) un dzeltenspuru tunzivīm, ar ko nosaka pienākumu iesniegt gada ziņojumu par nozveju pa sugām no izkraušanas un pārkraušanas, kas paredz īstenot pasākumus, lai samazinātu ar riņķvadiem zvejojošo kuģu izraisīto BET mirstību, un kas nosaka tāljūras apgabalu liegumus ar riņķvadiem zvejojošiem kuģiem (CMM 2008-01 18., 22. un 43. punkts), un WCPFC CMM par zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI) un nozvejas paturēšanu, kas paredz pienākumu regulāri iesniegt ziņojumu par izmetumiem, cieto kopiju nosūtot WCPFC (CMM 2009-02 12. un 13. punkts). Vanuatu arī neievēroja WCPFC CMM par driftertīkliem, kas paredz pienākumu iesniegt kopsavilkumu par uzraudzības, kontroles un pārraudzības darbībām, kas saistītas ar lielu driftertīklu izmantošanu tāljūrā (CMM 2008-04 5. punkts).

(421)

Attiecībā uz IOTC ir jāatgādina, ka par Vanuatu ir konstatēts, ka tā nav ievērojusi dažus minētās reģionālās organizācijas pieņemtos pasākumus. Lai novērtētu to, cik lielā mērā Vanuatu ievēro IOTC saglabāšanas un pārvaldības noteikumus un ziņošanas pienākumus, Komisija izmantoja IOTC atbilstības ziņojumu, kas sagatavots 2011. gadā IOTC Atbilstības komitejas Astotās sanāksmes laikā (119).

(422)

Attiecībā uz 2011. gadu Vanuatu nav ievērojusi pienākumu ziņot par IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu. Vanuatu nav arī piedalījusies nevienā IOTC zinātniskās komitejas sanāksmē, IOTC zinātniskajai komitejai nav iesniegusi valsts ziņojumu un nav iesniegusi atbilstības anketu. Turklāt attiecībā uz IOTC pieņemtajām rezolūcijām par zvejas jaudu un karoga valsts atbildību, Vanuatu nav nosūtījusi daļu obligātās informācijas saskaņā IOTC Rezolūciju 07/02 par to kuģu reģistrāciju, kuriem atļauts darboties IOTC apgabalā.

(423)

Turklāt Komisijas veiktā apmeklējuma laikā atklājās, ka Vanuatu tiesību aktos nekādi nav transponēti saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, ko pieņēmušas RZPO, kurās piedalās Vanuatu.

(424)

Turklāt attiecībā uz Vanuatu zvejas flotes pārvaldību Komisijas veiktā apmeklējuma laikā atklājās, ka Vanuatu kuģu reģistrācijas procedūrās netiek ņemta vērā dati par Vanuatu karogu pieprasošo kuģu iespējamām NNN zvejas darbībām pagātnē. Vanuatu arī nav konkrētu noteikumu, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģi, kas reģistrēti ar tās karogu, varētu atbilst tās attiecīgās reģionālās organizācijas jaudas pārvaldības noteikumiem, kurā tā ir līgumslēdzēja dalībniece vai ar kuru tā sadarbojas, nebūdama līgumslēdzēja puse. Komisijas veiktā apmeklējuma laikā atklājās arī tas, ka Vanuatu nav īstenojusi pasākumus, lai nodrošinātu Vanuatu karoga kuģu izkrāvumu uzraudzību ostās ārpus Vanuatu.

(425)

Tas, ka Vanuatu neiesniedza IOTC, WCPFC un ICCAT 414.–423. apsvērumā minēto informāciju, liecina par to, ka Vanuatu nepilda savas karoga valsts saistības, kā noteikts UNCLOS un UNFSA.

(426)

Informācijas nesniegšana par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kvotām un nozvejas limitiem un gada ziņojumu un statistikas datu nesniegšana mazina Vanuatu spēju pildīt savas saistības saskaņā ar UNCLOS 117. un 118. pantu, kas paredz, ka valstu pienākums ir pieņemt attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem pasākumus tāljūras dzīvo resursu saglabāšanai un sadarboties dzīvo resursu saglabāšanā un to pārvaldībā tāljūras apgabalos.

(427)

Vanuatu nav ievērojusi UNFSA 18. panta 1. un 2. punkta prasības, jo 424. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ šī valsts nenodrošina, ka tā spēj reāli veikt savus pienākumus attiecībā uz kuģiem, kas ir reģistrēti ar tās karogu.

(428)

Ar savu rīcību Vanuatu ir pārkāpusi arī UNFSA 18. panta 3. punkta prasības.

(429)

Vanuatu neievēro prasības par tās kuģu kontroli tāljūrā saskaņā ar RZPO noteikumiem, kas izklāstīti UNFSA 18. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ņemot vērā to, ka tā neiesniedza ICCAT informāciju par pārkraušanu.

(430)

Ņemot vērā to, ka Vanuatu neiesniedza ICCAT informāciju par gada ziņojumiem, I uzdevuma datus (flotes parametri), iekšējo pasākumu ziņojumus par kuģiem, kas ir garāki par 20 m, atbilstības tabulas un pārvaldības standartus attiecībā uz lielizmēra kuģiem, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām, Vanuatu neievēro reģistrēšanas un laicīgas ziņošanas prasībām, kas paredzētas UNFSA 18. panta 3. punkta e) apakšpunktā.

(431)

Turklāt Vanuatu neievēro UNFSA 18. panta 3. punkta f) apakšpunktu, ņemot vērā to, ka tā nepaziņoja WCPFC, ICCAT un IOTC nozvejas datus, ka tā nesniedza ICCAT informāciju par jautājumiem pārkraušanas jomā un to, ka tai trūkst līdzekļu, lai nodrošinātu izkrāvumu uzraudzību ārpus Vanuatu ostām, kā novērots Komisijas veiktā apmeklējuma laikā.

(432)

Turklāt Komisijas veiktā apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka Vanuatu kuģu reģistrācijas iestāde atrodas ārpus Vanuatu un tas nenodrošina, ka Vanuatu karoga kuģiem ir patiesa saikne ar šo valsti. Šādas patiesas saiknes trūkums starp šo valsti un kuģiem, kas ir iekļauti tās reģistrā, ir UNCLOS 91. pantā noteikto kuģu valstspiederības nosacījumu pārkāpums. Šo secinājumu vēl vairāk apstiprina ITF, kura Vanuatu karogu uzskata par “izdevīgu karogu” (120).

(433)

Visbeidzot, būtu jāatzīmē arī tas, ka pretēji ieteikumiem IPOA IUU 25., 26. un 27. punktā Vanuatu nav izstrādājusi nacionālo rīcības plānu cīņai pret NNN zveju.

(434)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu varētu secināt, ka Vanuatu nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(435)

Jāatgādina, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (121) Vanuatu tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (125. no 187 valstīm). No otras puses, Vanuatu ir iekļauta Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikumā kā viena no vismazāk attīstītajām valstīm. Ņemot vērā šo Vanuatu klasifikāciju, Komisija analizēja, vai Komisijas savāktā informācija varētu būt saistāma ar Vanuatu kā jaunattīstības valsts īpašajiem ierobežojumiem.

(436)

Šajā sakarā jāatzīmē, ka saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem paredzēto saistību neievērošana ir galvenokārt saistīta ar konkrētu noteikumu neesību valsts tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz pasākumiem, lai apkarotu, novērstu un izskaustu NNN zvejas darbības, kā arī ar RZPO noteikumu nepietiekamu ievērošanu. Faktiski varētu secināt, ka zvejas darbību reālu uzraudzību, kontroli un pārraudzību mazina apjomīgais Vanuatu karoga kuģu skaits, kas darbojas tāljūrā. Tas, ka nav kuģu reģistrācijas ierobežojumu, neatbilst resursiem, ko Vanuatu piešķīrusi, lai izstrādātu kontroles, uzraudzības un pārraudzības pasākumus un līdzekļus saskaņā ar karoga valsts starptautiskajiem pienākumiem. Tādēļ, lai gan Vanuatu varētu būt attīstības ierobežojumi, valsts īstenotie politikas virzieni zivsaimniecības nozares attīstības jomā nav samērīgi ar iedalītajiem resursiem un valsts prioritātēm attiecībā uz zivsaimniecības pārvaldību.

(437)

Jānorāda arī tas, ka Savienība 2012. gadā jau ir finansējusi īpašus tehniskās palīdzības pasākumus Vanuatu attiecībā uz cīņu pret NNN zveju (122).

(438)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu varētu secināt, ka Vanuatu attīstības statusu un vispārējos rādītājus neietekmē valsts attīstības līmenis.

(439)

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus attiecībā uz to, ka Beliza, Kambodža, Fidži, Gvineja, Panama, Šrilanka, Togo un Vanuatu nav izpildījušas pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstīm, un nav veikušas pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu būtu jāpaziņo šīm valstīm par iespējamību, ka tās var tikt noteiktas kā valstis, kuras Komisija uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā.

(440)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. panta 1. punktu Komisijai būtu jāpaziņo Belizai, Kambodžai, Fidži, Gvinejai, Panamai, Šrilankai, Togo un Vanuatu par iespēju, ka tās var tikt noteiktas kā nesadarbīgas trešās valstis. Komisijai būtu arī jāveic visi NNN zvejas regulas 32. pantā noteiktie pasākumi attiecībā uz Belizu, Kambodžu, Fidži, Gvineju, Panamu, Šrilanku, Togo un Vanuatu. Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka laikposms, kurā šīs valstis var sniegt rakstiskas atbildes uz šo paziņojumu un mainīt situāciju.

(441)

Turklāt būtu jānorāda, ka paziņošana Belizai, Kambodžai, Fidži, Gvinejai, Panamai, Šrilankai, Togo un Vanuatu par iespējamību, ka tās var tikt noteiktas par valstīm, kuras Komisija uzskata par nesadarbīgām valstīm šā lēmuma īstenošanas nolūkā, nedz kavē Komisiju vai Padomi veikt turpmākus pasākumus, nedz arī automātiski nozīmē, ka tādi tiks veikti nesadarbīgo valstu noteikšanas un šādu valstu saraksta izveides nolūkā,