PIELIKUMS

SATURS

Priekšvārds

Vispārīgais mērķis

Juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas pārbaude

1.1.

Principi

1.1.1.

Konfidencialitāte un datu aizsardzība

1.1.2.

Juridiskā pastāvēšana

1.1.3.

Juridiskais statuss saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem (juridisko vienību kategorijas)

1.1.3.1.

Definīcijas

1.1.4.

Prasītie dati un dokumenti

1.1.5.

Juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas spēkā stāšanās datums

1.2.

Juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas pārbaudes veikšana

1.2.1.

Noteikumi par nepilnīgu, pretrunīgu vai nepatiesu deklarāciju un/vai pavaddokumentu gadījumiem

1.2.2.

Informācija par validējuma rezultātu un validētais dalībnieka identifikācijas kods (DIK)

1.2.3.

Deklarācija par pamatdatu pareizību piešķīruma sagatavošanas veidlapā

1.2.4.

Juridiskās vienības iecelts pārstāvis

1.2.5.

Validējumu grozīšana

1.2.5.1.

Validējumu grozīšana kļūdaina sākotnējā apstiprinājuma dēļ

1.2.5.2.

Validējumu grozīšana juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas izmaiņu dēļ

1.2.5.3.

Izmaiņas netiešo izmaksu metodē

1.2.6.

Validējumu administratīvā pārskatīšana

1.2.7.

Validācijas komiteja

Darbības spējas pārbaude

2.1.

Principi

2.2.

Īstenošana

2.2.1.

Priekšlikumu iesniegšanas posmā

2.2.2.

Sarunu posmā

Finansiālās spējas pārbaude – īstenošanas noteikumi

3.1.

Principi

3.2.

Īsas finanšu analīzes parastie iemesli

3.3.

Juridisko vienību kategorijas, kam veic (vai neveic) finansiālās spējas pārbaudi

3.4.

Prasītie dati un dokumenti

3.4.1.

Juridiskas personas

3.4.2.

Fiziskas personas

3.4.3.

Citas piezīmes

3.5.

Finansiālās dzīvotspējas pārbaude

3.5.1.

Mērķis

3.5.2.

Izmantotie koeficienti un būtiskā vērtība

3.5.3.

Robežvērtības

3.5.4.

Fizisko personu specifika

3.5.4.1.

Izmantotie koeficienti

3.5.4.2.

Robežvērtības

3.6.

Līdzfinansēšanas spējas pārbaude

3.6.1.

Mērķis

3.6.2.

Izmantotie koeficienti un būtiskā vērtība

3.6.3.

Robežvērtības

3.6.4.

Fizisko personu specifika

3.6.4.1.

Izmantotie koeficienti

3.6.4.2.

Robežvērtības

Finansiālās spējas pārbaude – analīzes (pārbaužu) secinājumi un iespējamie veicamie pasākumi

4.1.

Īsās analīzes rezultātu novērtējums

4.2.

Pasākumi, kas jāveic “vāja” rezultāta gadījumā

4.2.1.

Padziļināta finanšu analīze

4.2.1.1.

Juridiskām personām

4.2.1.2.

Fiziskām personām

4.2.2.

Aizsardzības pasākumi

4.3.

Papildu aizsardzības pasākumi, tostarp sankcijas

PRIEKŠVĀRDS

Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos (1) ir paredzēts, ka “Komisija pieņem un publicē noteikumus, lai nodrošinātu netiešo darbību dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to finansiālā stāvokļa vienotu pārbaudi. Komisija neatkārto šādu pārbaudi, ja dalībnieka stāvoklis nav mainījies” (2).

Šajā dokumentā ir izklāstīti minētie noteikumi. Tā pamatā ir reglamentējošās prasības, kas noteiktas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos un Finanšu regulā (3) (turpmāk – FR), kā arī tās saistītajos īstenošanas noteikumos (4). Komisija šo dokumentu pieņēma 2007. gada 13. jūnijā, un tas ir spēkā kopš 2007. gada 1. janvāra un ir piemērojams visām attiecīgajām Septītās pamatprogrammas netiešajām darbībām.

Šie noteikumi attiecas uz visām Septītās pamatprogrammas netiešajām darbībām, par kurām slēdz EK vai Euratom piešķīruma nolīgumu, un tos piemēros dienesti, kas īsteno Septītās pamatprogrammas netiešās darbības (pētniecības ģenerāldirektorāti un struktūras, kurām šie uzdevumi ir deleģēti), līdz stāsies spēkā šā dokumenta nākamā redakcija.

Visās nākamajās redakcijās tiks nodrošināta izmaiņu vēsture un salīdzinājums ar iepriekšējo(-ām) redakciju(-ām), lai noteiktu grozījumus/atjauninājumus un atvieglotu izpratni.

Noteikumos ir ieviesti turpmāk aprakstītie būtiskie grozījumi, lai, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, precizētu vairākus punktus.

—

1. daļa par juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas pārbaudi ir papildināta ar:

—	juridisko statusu/kategoriju definīcijām,

—	noteikumiem par prasītajiem dokumentiem un spēkā stāšanās datumu,

—	noteikumiem par nepilnīgu, pretrunīgu vai nepatiesu deklarāciju un/vai pavaddokumentu gadījumiem,

—	noteikumiem par juridiskās vienības ieceltu pārstāvi,

—	noteikumiem par validējumu grozījumiem un pārskatīšanu,

—	noteikumiem par Validācijas komiteju.

—

3. un 4. daļa par finansiālās spējas pārbaudi ir grozīta šādi:

—	3.4. iedaļa par prasītajiem datiem un dokumentiem ir papildināta ar konkrētiem gadījumiem,

—	attiecīgās iedaļas par finansiālās dzīvotspējas koeficientiem (3.5.3. un 4.2.1. iedaļa) ir papildinātas ar izņēmuma gadījumu definīciju,

—	ir grozīta 4.2.2. iedaļa par aizsardzības pasākumiem.

Turklāt ir ieviesti šādi redakcionāli grozījumi:

—	1. un 3. iedaļa ir papildināta ar atsauci uz validācijas dienestiem (5), kas īsteno pārbaudes attiecībā uz juridisku pastāvēšanu un juridisko statusu/kategoriju, pārbaudot dalībnieka finanšu datu precizitāti un veicot īsu finanšu analīzi,

—	atsauces uz unikālo reģistrēšanas mehānismu ir aizstātas ar atsaucēm uz pētījumu dalībnieku portālu,

—

ieviesti turpmāki redakcionāli grozījumi, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā to izpildaģentūru un citu struktūru autonomiju, kuras īsteno Septīto pamatprogrammu (atsauces uz Komisijas dienestiem ir aizstātas ar atsaucēm uz “dienestiem, kas īsteno Septīto pamatprogrammu”, ciktāl uzdevumus īsteno Komisijas dienesti, kā arī citas struktūras, kurām ir deleģēti īstenošanas uzdevumi),

—	teksts ir saskaņots ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

VISPĀRĪGAIS MĒRĶIS

Šajā dokumentā ir aplūkoti noteikumi, kas nodrošina, ka tiek vienoti pārbaudīta Septītās pamatprogrammas dalībnieka:

—	juridiskā pastāvēšana,

—	statuss Septītajā pamatprogrammā,

—	darbības spēja un

—	finansiālā spēja,

lai nodrošinātu netiešās darbības īstenošanu (paredzēto mērķu un rezultātu sasniegšanu) un Savienības finansiālo interešu aizsardzību.

Komisijas pieņemtās pieejas pamatā ir turpmāk uzskaitītie pamatprincipi, kas izstrādāti darba grupas secīgās sanāksmēs, piedaloties visiem pētniecības ģenerāldirektorātiem un neatlaidīgi cenšoties panākt vienkāršojumus un racionalizējumus.

—

Pieteikumu iesniedzējiem/dalībniekiem prasa sniegt tikai to informāciju, kas ir stingri paredzēta Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos un/vai FR, un/vai tās īstenošanas noteikumos, vai informāciju, kura vajadzīga būtisku statistikas datu sniegšanai (Komisijas gada darbības pārskats, skatīt arī LESD 190. pantu).

—

Pētījumu dalībnieku portāls (http://ec.europa.eu/research/participants/portal) atvieglo juridisko vienību līdzdalību turpmākos Septītās pamatprogrammas priekšlikumos. Pētījumu dalībnieku portālā juridiskajām vienībām savi pamatdati un oficiālie dokumenti ir jāiesniedz tikai vienu reizi. Tomēr to pienākums būs informēt validācijas dienestus, arī ar dalībnieku portāla starpniecību, par jebkādām izmaiņām.

—	Katrai apstiprinātajai juridiskajai vienībai ir jāieceļ viena persona – juridiskās vienības iecelts pārstāvis –, kas ir pilnvarots ar pētījumu dalībnieku portāla starpniecību tiešsaistē pārvaldīt juridiskās vienības juridisko un finanšu informāciju.

—

Priekšlikumu iesniegšanas posmā pieprasītā informācija netiks pieprasīta vēlreiz sarunu posmā, un informācija, kas, piemēram, ir jāpārbauda piešķīruma nolīguma noslēgšanas posmā, netiks pieprasīta priekšlikumu iesniegšanas posmā, ja vien pārbaudes laikā nav acīmredzams, ka sniegtā informācija ir novecojusi (6).

—

Pārbaude pēc iespējas balstās uz pieteikumu iesniedzēju/dalībnieku pašdeklarāciju un automātisko pārbaudi. Šajā nolūkā Komisija nodrošinās, ka tiem ir piekļuve skaidrai informācijai/norādēm un jebkādiem rīkiem, kas tiem vajadzīgi (piemēram, lai juridiskās vienības pašas varētu novērtēt savu finansiālo dzīvotspēju). Šādu rīku rezultāti ir nesaistoši un nav svarīgāki par finansiālās dzīvotspējas oficiālas pārbaudes rezultātiem, kuru veic dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu. Pārkāpumu un/vai nepatiesu deklarāciju gadījumā var tikt piemērotas finansiālas vai administratīvas sankcijas, izslēdzot pieteikumu iesniedzējus/dalībniekus no turpmākas līdzdalības.

—

Lai gan juridiskās pastāvēšanas un darbības pārbaude ir jāveic visām vienībām, finansiālās spējas pārbaude nav piemērojama visiem. Dokumenta 3.3. iedaļā, kur ietverta lēmumu struktūra finansiālās spējas pārbaudei, sniegta detalizēta informācija par nosacījumiem, kas paredz, ka vienībai ir jāveic finansiālās spējas pārbaude.

—

Tā kā ir izveidots Dalībnieku garantiju fonds (turpmāk – DGF), no dalībniekiem netiks prasītas un viņiem netiks piemērotas nekādas papildu finansiālas garantijas vai nodrošinājumi, piemēram, konkrēta dalībnieka priekšfinansējuma samazinājums, trasta konti, bloķētie konti, finansiālas garantijas utt. Tomēr dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, veiks stingrākas ex-post pārbaudes, lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas netiešo darbību pareizu īstenošanu un aizsargātu dalībnieku un Savienības finansiālās intereses.

1. JURIDISKĀS PASTĀVĒŠANAS UN JURIDISKĀ STATUSA/KATEGORIJAS PĀRBAUDE

1.1. Principi

1.1.1. Konfidencialitāte un datu aizsardzība

Visus datus un dokumentus, kas attiecas uz juridisko un finansiālo pārbaudi un ko sniedz validācijas dienestiem, uzskata par konfidenciāliem un tiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7). Visus datus apstrādā saskaņā ar pārredzamības, samērīguma, objektivitātes un tiesiskuma principiem.

1.1.2. Juridiskā pastāvēšana

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 4. pantu piešķīrumu var piešķirt tikai tādai pastāvošai juridiskajai vienībai, kas:

—	ir iesniegusi atbilstīgu priekšlikumu, izmantojot Komisijas noteikto procedūru, un

—	neatrodas kādā no FR 93. panta 1. punktā, 94. pantā un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām situācijām.

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 1. punktu juridiska vienība ir fiziska persona vai saskaņā ar reģistrācijas valsts tiesību aktiem, Savienības tiesību aktiem vai starptautiskajiem tiesību aktiem izveidota juridiska persona, kam ir juridiskas personas statuss un kas ir tiesīga savā vārdā īstenot tiesības un uzņemties pienākumus.

1.1.3. Juridiskais statuss saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem (juridisko vienību kategorijas)

Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumi (kā arī konkrētos gadījumos darba programma un uzaicinājums iesniegt priekšlikumus) attiecas uz dažādām juridisko vienību kategorijām. Šo atšķirību pamatā galvenokārt ir juridiskās vienības juridiskais statuss un/vai raksturpazīmes.

Atkarībā no juridiskās vienības kategorijas(-ām) tai var būt dažādas tiesības un pienākumi (8), it sevišķi attiecībā uz:

—	tiesībām uz ES finansiālo ieguldījumu dalībniekam (tostarp tā finansējuma maksimālo līmeni),

—	to, vai juridiskās vienības finansiālās spējas pārbaude būs obligāta vai ne,

—	to, vai kompetentajam valsts ierēdnim ir atļauts apliecināt finanšu pārskatu(-Us) vai ne (9),

—	finansiālo atbildību netiešās darbības īstenošanā (skatīt arī Dalībnieku garantiju fonda īstenošanas noteikumus).

Juridisko vienību galvenās kategorijas nosaka, kā norādīts turpmāk (10).

Fiziska persona (11)
Juridiska persona	Sabiedriska organizācija
	Peļņa	Bezpeļņas sabiedriska organizācija
		Peļņas sabiedriska organizācija
	Starptautiska organizācija	Eiropas interešu
		Cita
	Vidējās un augstākās izglītības iestāde
	Pētniecības organizācija
	Uzņēmums	MVU
		Nav MVU

Klasificēšana ietvers arī atbilstības kritēriju pārbaudi, kuri ir paredzēti konkrētās finansēšanas shēmās un/vai konkrētos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus (12).

Ja juridisko vienību var klasificēt dažādās kategorijās, validācijas dienesti vienmēr ņem vērā šai juridiskajai vienībai tiesību un/vai pienākumu ziņā izdevīgāko kategoriju (13).

Pat ja dalībnieks zaudē savu bezpeļņas sabiedriskas organizācijas, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas vai MVU statusu/kategoriju, dalībnieks saglabās šā statusa priekšrocības attiecībā uz parakstītajiem piešķīruma nolīgumiem uz visu to darbības laiku (izņemot gadījumus, kad var pierādīt, ka piešķirtā statusa/kategorijas pamatā bijušas nepatiesas vai apzināti manipulētas deklarācijas, lai saņemtu Septītās pamatprogrammas piešķīrumu). Tomēr šādu izmaiņu gadījumā dalībniekiem ir jāinformē validācijas dienesti. Ja dalībnieks paraksta vēl citu piešķīruma nolīgumu pēc tam, kad ir zaudējis attiecīgo statusu, tas neatbildīs šā statusa piemērošanai.

1.1.3.1. Definīcijas

“Sabiedriska organizācija” saskaņā ar Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 13. punktu un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 12. punktu ir jebkura juridiska vienība, kas šādā statusā reģistrēta atbilstīgi valsts tiesību aktiem, un starptautiskas organizācijas. “Reģistrēta kā sabiedriska organizācija atbilstīgi valsts tiesību aktiem” nozīmē:

1)	ka tā ir reģistrēta kā sabiedriska organizācija ar oficiālu dibināšanas aktu vai atzīta kā sabiedriska organizācija valsts tiesību aktos un

2)	ka to reglamentē publiskās tiesības.

Tomēr sabiedriskas organizācijas var rīkoties atbilstīgi privāttiesībām, un tām var piemērot privāttiesības attiecībā uz daļu vai lielāko daļu to darbību. Saskaņā ar privāttiesībām dibinātu juridisku vienību, kam ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevums, neuzskata par sabiedrisku organizāciju atbilstīgi Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem.

2.	“Bezpeļņas sabiedriska organizācija” (Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 32. panta 5. punkts un 33. panta 1. punkts) ir jebkura juridiska vienība, kas vienlaikus atbilst gan “sabiedriskas organizācijas”, gan “bezpeļņas organizācijas” nosacījumiem.

“Bezpeļņas organizācija” ir juridiska vienība, kas pēc savas juridiskās formas ir bezpeļņas un/vai kam ir juridisks vai likumā noteikts pienākums nesadalīt peļņu tās akcionāriem vai atsevišķiem locekļiem. Organizācijas valdes, partneru, akcionāru, locekļu vai pārstāvju lēmumi par peļņas sadali netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai pierādītu juridiskās struktūras bezpeļņas raksturu.

“Pētniecības organizācija” saskaņā ar Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 7. punktu un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 7. punktu ir juridiska vienība, kas ir bezpeļņas organizācija, kurai viens no darbības pamatmērķiem ir veikt pētījumus vai izstrādāt tehnoloģijas. Piemēro 3. punktā noteikto “bezpeļņas organizācijas” definīciju. Citu juridisko vienību īstenotu pētniecības darbību finansēšana, zināšanu izplatīšana un pētniecības darbību veicināšana vai koordinēšana netiek uzskatīta par pētniecības darbībām šīs definīcijas izpratnē.

5.	“Vidējās un augstākās izglītības iestāde” ir juridiska vienība, ko par tādu atzīst valsts izglītības sistēma un kas ir vai nu sabiedriska, vai privāta struktūra.

“MVU” saskaņā ar Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 14. punktu un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 13. punktu ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi Ieteikuma 2003/361/EK (14) nozīmē.

Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 1. pantu par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Pie tiem jo īpaši pieder pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumi, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citas darbības, kā arī personālsabiedrības vai apvienības, kas regulāri ir iesaistītas saimnieciskajā darbībā.

Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punktu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijā ietilpst uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku (ko izsaka gada darba vienībās, kā noteikts ieteikuma 5. pantā) un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus, un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz EUR 43 miljonus.

Papildus Ieteikumā 2003/361/EK noteiktajām definīcijām piemēro turpmāk minētās definīcijas.

Uzskata, ka juridiska vienība ir iesaistīta saimnieciskā darbībā, ja tā pierāda, ka ir iesaistīta jebkāda veida tirdzniecībā vai darbībā, ko konkrētajā tirgū veic par samaksu vai finansiālās interesēs. Kopumā jebkura darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu konkrētajā tirgū, ir saimnieciska darbība.

ii.

Par saimniecisku darbību neuzskata:

1)	darbības, kas neietver nekāda veida finansiālu kompensāciju, vai

2)	darbības, kurām nav konkrēta/tiešā tirgus, vai

3)	darbības, no kurām gūtie ienākumi nav nošķirami no juridiskās vienības locekļu vai akcionāru personīgajiem ienākumiem.

Attiecībā uz neautonomiem MVU (partneruzņēmumi un saistīti uzņēmumi, kā noteikts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 3. panta 2. un 3. punktā), kas ir MVU, kuri pieder vai kurus kontrolē citi uzņēmumi (augšupēji pakārtoti uzņēmumi), vai kuriem pieder vai kuri kontrolē citus uzņēmumus (lejupēji pakārtoti uzņēmumi), izmanto augšupējo un lejupējo pakārtoto uzņēmumu datus saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK 6. panta 2.–4. punktu, lai noteiktu, vai uzņēmums atbilst kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par MVU.

Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 4. panta 2. punktu MVU statuss tiek zaudēts tikai tad, ja tiek pārsniegtas ieteikuma 2. pantā noteiktās robežvērtības divos pārskata periodos pēc kārtas. Šo noteikumu nepiemēro, ja MVU tiek apvienots vai ja to pārpērk lielāka grupa, jo tādā gadījumā MVU nekavējoties zaudē savu statusu, sākot no darījuma dienas.

Tāpēc pieteikumu iesniedzēji, kuru apstiprinājums par MVU ir noraidīts, pamatojoties uz to, ka pēdējā pārskata periodā ir pārsniegtas Ieteikuma 2003/361/EK 2. pantā noteiktās robežvērtības, var panākt noraidījuma atcelšanu, ja viņi pierāda, ka šīs robežvērtības netika pārsniegtas priekšpēdējā pārskata periodā. To nepiemēro, ja MVU ir robežvērtības pārsniedzis apvienošanas vai pārpirkšanas gadījumā.

1.1.4. Prasītie dati un dokumenti

Atkarībā no savas juridiskās formas pieteikumu iesniedzēji validēšanas procesā iesniedz pavaddokumentus (izņemot gadījumus, ja tie jau ir iesniegti iepriekš un ja kopš tā laika nav notikušas nekādas izmaiņas), kuri apliecina to:

1)	juridisko nosaukumu;

2)	juridisko formu, ja tās ir juridiskas vienības;

3)	juridisko adresi, kas pēc noklusējuma ir galvenā biroja adrese juridiskajām personām vai parastās dzīvesvietas adrese fiziskām personām.

Dokumentus pieņem visās oficiālajās ES valodās. Lai atvieglotu validācijas dienestu darbu, pieteikumu iesniedzējiem var prasīt iesniegt šo dokumentu brīvu tulkojumu. Var tikt noraidīti dokumenti, kas iesniegti valodās (15), kuras nav ES oficiālās valodas, ja tiem nav pievienots apliecināts/oficiāls/juridisks tulkojums, ko veikusi akreditēta struktūra vai tulkotājs. Pavaddokumenti nedrīkst būt izdoti pirms vairāk nekā 6 mēnešiem.

Juridiskās vienības it sevišķi iesniedz turpmāk uzskaitītos pavaddokumentus. Šie dokumenti tiek pieņemti elektroniskā formātā.

a.	Parakstīta juridiskās vienības identificēšanas veidlapa (16).

Fiziskām personām:

i)	derīgas identifikācijas kartes vai pases salasāma fotokopija;

ii)	ja piemērojams, oficiāls PVN maksātāja dokuments.

Sabiedriskām organizācijām:

iii)	tādas rezolūcijas, likuma, dekrēta vai lēmuma kopija, kurā noteikts, ka attiecīgā juridiskā vienība ir sabiedriska organizācija, vai, ja nav šāda dokumenta, jebkurš cits oficiāls dokuments, kas apliecina vienības atzīšanu par sabiedrisku organizāciju;

iv)	ja piemērojams, oficiāls PVN maksātāja dokuments; ja juridiskā vienība nav reģistrēta kā PVN maksātājs, validācijas dienesti var pieprasīt pierādījumu par atbrīvojumu no PVN maksāšanas.

Citām juridiskajām vienībām:

jebkāda oficiāla dokumenta (piemēram, no oficiālā vēstneša, uzņēmumu reģistra utt.) kopija, kas parāda pieteikuma iesniedzēja juridisko nosaukumu un adresi, kā arī reģistrācijas numuru, kuru tam piešķīrušas valsts iestādes, vai – atkarībā no reģistrācijas valsts – jebkāda cita pieņemama juridiskā dokumenta kopija;

vi)	PVN maksātāja reģistrācijas dokumenta kopija, ja tāds ir, un tikai tad, ja PVN maksātāja numurs nav jau norādīts uz iepriekš minētā oficiālā dokumenta; ja vienība nav reģistrēta kā PVN maksātājs, pieprasa pierādījumu par atbrīvojumu no PVN maksāšanas.

MVU:

vii)	gada bilance un peļņas un zaudējumu pārskati par pēdējo pārskata periodu;

viii)

šo dokumentu pielikumi ar norādēm par lejupējiem un augšupējiem pakārtotajiem uzņēmumiem, ja tas nav norādīts bilancē;

ix)	deklarācija par darbinieku skaitu, kas izteikts gada darba vienībās, kā noteikts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 5. pantā;

x)	bilance un peļņas un zaudējumu pārskati, tostarp to pielikumi, par pēdējo apstiprināto pārskata periodu, kā arī augšupējo un lejupējo pakārtoto uzņēmumu darbinieku skaits, kā noteikts Ieteikuma 2003/361/EK 6. pantā;

xi)	kā noteikts Ieteikuma 2003/361/EK 4. panta 3. punktā, jaundibinātu uzņēmumu gadījumā, kuru pārskati vēl nav apstiprināti, tiek pieņemta deklarācija, kas ietver godprātīgas aplēses, kuras aprēķinātas finanšu gada gaitā;

xii)	deklarāciju pieņem kā pierādījumu, kas apliecina, ka, neraugoties uz apgrozījuma neesību, uzņēmums ir iesaistīts saimnieciskā darbībā, proti, ar veiktajiem ieguldījumiem un sagaidāmajiem ieņēmumiem;

xiii)

iepriekš minētos pavaddokumentus var aizstāt ar oficiālu apliecību, ko izdevusi oficiāla iestāde vai kompetentā struktūra dalībvalstī, kurā juridiskajai vienībai ir tās juridiskā adrese vai parastā dzīvesvietas adrese, ja šajā dokumentā ir apliecināts, ka uzņēmums ir MVU Ieteikuma 2003/361/EK izpratnē; tomēr pieteikuma iesniedzēja zvērināti vai svinīgi paziņojumi, kas apliecināti tiesas vai administratīvā iestādē, pie notāra vai valsts ierēdņa izcelsmes vai mītnes valstī, netiks pieņemti kā vajadzīgo pavaddokumentu aizstājēji.

1.1.5. Juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas spēkā stāšanās datums

Datums, ko Komisija uzskata par juridiskās vienības juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas spēkā stāšanās datumu (spēkā stāšanās datums), ir datums, kurā spēkā stājas juridiskais akts, kas nosaka juridiskās vienības izveidi vai dibināšanu. Šis datums prioritārā secībā ir:

1)	reģistrācijas datums valsts oficiālā reģistrā (piemēram, komercreģistrā);

2)	publicēšanas datums valsts oficiālajā vēstnesī;

3)	akta juridiskās nodošanas datums tiesas reģistrā;

4)	pušu parakstu datums.

Ja nav izveides vai dibināšanas akta, juridisko vienību uzskata par pastāvošu kopš noklusējuma datuma.

MVU statusa spēkā stāšanās datums ir tā pārskata perioda pārskatu noslēgšanas datums, uz kura pamatojas MVU statusa novērtējums saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 4. panta 2. punktu (skatīt 0. iedaļas 4) d) apakšpunktu). Jaundibinātu uzņēmumu gadījumā, kuru pārskati vēl nav noslēgti, spēkā stāšanās datums ir to izveides datums.

1.2. Juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas pārbaudes veikšana

Visas juridiskās vienības reģistrē savus administratīvos un juridiskos pamatdatus (piemēram, organizācijas juridisko nosaukumu, juridisko adresi utt.) dalībnieku portāla tīmekļa saskarnē. Reģistrācija ir jāveic tikai vienreiz. Lai izvairītos no divkāršām reģistrācijām, pirmo reizi reģistrējoties, tiek izdots dalībnieka identifikācijas kods (turpmāk – DIK), ko izmanto juridiskās vienības visām turpmākām līdzdalības reizēm (17).

Juridiskās vienības bez neatkarīgas juridiskās personas statusa piedalās, izmantojot to pašu dalībnieka identifikācijas kodu, ko izmanto juridiskā vienība, no kuras tās ir atkarīgas. Tomēr turpmāk uzskaitītās vienības var apstiprināt kā atsevišķas vienības un tām var piešķirt atsevišķu DIK:

1)	ministrijas vai citi izpilddienesti, kas ietilpst centralizētas vai federatīvas valsts centrālajā valsts pārvaldē un ir tieši saistīti ar valdību saskaņā ar valsts oficiāli publicētu struktūru;

2)	specializētas aģentūras, ko izveidojušas starptautiskas organizācijas, tostarp (bet ne tikai) īstenošanas noteikumu 43. panta 2. punktā minētās aģentūras;

3)	Kopīgais pētniecības centrs un tā delegācijas.

Priekšlikumu iesniegšanas posmā netiks prasīti nekādi pavaddokumenti, un dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, neveiks nekādas datu pārbaudes.

Pirms var parakstīt piešķīruma nolīgumu, vienībām ir jābūt DIK, kas reģistrēts un validēts Komisijas datubāzē. Šajā nolūkā validācijas dienestiem ir jāpārbauda vienības juridiskā pastāvēšana un juridiskais statuss/kategorija, pamatojoties uz vienības sniegtajiem datiem un pavaddokumentiem, ja tas nav izdarīts iepriekš (18). Pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas piešķiršanas pārbaudi veic pēc tam, kad vienība ir veikusi pašreģistrēšanos. To veic tikai tad, ja vienības juridiskie pamatdati (juridiskais nosaukums, juridiskā forma un juridiskā adrese) ir skaidri norādīti un ja tos pamato vajadzīgie pavaddokumenti ar nosacījumu, ka neviens no tiem nav acīmredzami kļūdains, nepareizs vai nesalasāms.

To pašu procedūru izmantos un tos pašus dokumentus prasīs no juridiskajām vienībām, kas iesaistās netiešā darbībā, vai jebkādu izmaiņu gadījumā dalībnieka juridiskās personas statusā šīs netiešās darbības īstenošanas laikā, kā dēļ ir bijusi vajadzīga jauna vienības validēšana, sākot ar tās pašreģistrēšanos dalībnieku portālā.

Pavaddokumentus juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas pierādīšanai validācijas dienestiem iesniedz, izmantojot dalībnieku portāla tīmekļa saskarni vai e-pastu (19), termiņā, ko uzaicinājumā vai/un sarunās noteikuši dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu.

Neaicinātas pašreģistrēšanās gadījumā validācijas dienesti, pieprasot paskaidrojumus un pavaddokumentus, norādīs termiņu, kādā pieteikuma iesniedzējam ir jāatbild. Ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz, nepaskaidro vai nepapildina pavaddokumentus norādītajā termiņā, ņemot vērā visus īpašos un pamatotos apstākļus, validācijas dienesti patur tiesības dzēst pašreģistrāciju.

Kamēr validācijas dienesti pārbauda pieteikuma iesniedzēja juridisko pastāvēšanu, tie arī pārbauda, vai vienība jau ir reģistrēta pētījumu dalībnieku portālā vai kādā citā centralizētā Eiropas Komisijas datubāzē, kas ietver tādu pašu būtisku informāciju, un ņem šo informāciju vērā (20).

Tiklīdz ir noteikta pieteikuma iesniedzēja juridiskā pastāvēšana, validācijas dienesti, pamatojoties uz pavaddokumentiem, pārbauda juridisko statusu Septītajā pamatprogrammā un nosaka kategoriju, kurai pieder katra no juridiskajām vienībām, kas piedalās Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā.

Pēc vienības juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas pārbaudes validācijas dienesti pārbauda un reģistrē netiešo izmaksu metodi, ko deklarējis pieteikuma iesniedzējs.

1.2.1. Noteikumi par nepilnīgu, pretrunīgu vai nepatiesu deklarāciju un/vai pavaddokumentu gadījumiem

Visus pierādījumus uzskata par patiesiem un godprātīgi sniegtiem. Validācijas dienesti var izmantot visu publiski pieejamo informāciju, lai precizētu saņemtos datus.

a)	Ja konstatējumi neapliecina pieteikuma iesniedzēja deklarēto informāciju,

b)	ja pieteikuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi nav salasāmi, ir nepilnīgi vai neskaidri,

c)	ja norādes liecina par nepilnīgām vai nepatiesām deklarācijām vai citiem pārkāpumiem,

validācijas dienesti informē pieteikuma iesniedzēju un pieprasa saprātīgā termiņā sniegt papildu precizējumu vai iesniegt pilnīgus dokumentus.

Turpmāk nosauktajos gadījumos, proti:

a)	ja pieteikuma iesniedzējs nesniedz pieprasīto informāciju;

b)	ja pieteikuma iesniedzējs sagroza faktus, sniedzot vajadzīgo informāciju;

c)	ja pavaddokumenti ir nederīgi vai novecojuši;

d)	ja joprojām pastāv acīmredzamas pretrunas starp pieteikuma iesniedzēja deklarāciju un pavaddokumentiem,

validācijas dienesti:

i)	ja tas attiecas uz juridiskās pastāvēšanas pierādījumu, noraida attiecīgās juridiskās vienības apstiprinājumu;

ii)	ja tas attiecas uz juridiskā statusa/kategorijas piešķiršanu, apstiprina juridisko vienību saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nevis ar pieteikuma iesniedzēja deklarāciju.

Validējuma noraidījuma gadījumā vai pašdeklarēta juridiskā statusa/kategorijas piešķiršanas noraidījuma gadījumā validācijas dienesti informē pieteikuma iesniedzēju par šādas rīcības pamatojumu un par juridiskajām sekām.

Pārkāpumu un/vai nepatiesu deklarāciju gadījumā validācijas dienesti informē attiecīgo kredītrīkotāju un, ja vajadzīgs, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (turpmāk – OLAF).

Neatbilstību un/vai nepatiesu deklarāciju gadījumā var piemērot finansiālas vai administratīvas sankcijas, izslēdzot pieteikumu iesniedzējus/dalībniekus no turpmākas līdzdalības, kā noteikts Finanšu regulas 96. pantā.

1.2.2. Informācija par validējuma rezultātu un validētais dalībnieka identifikācijas kods (DIK)

Validācijas dienesti pienācīgi informē pieteikumu iesniedzējus par juridiskās pastāvēšanas pārbaudes iznākumu un par piešķirto juridisko statusu/kategoriju.

Katra validētā vienība saņem unikālu validēto 9 ciparu reģistrācijas numuru – dalībnieka identifikācijas kodu –, ko izmanto visos turpmākos Septītās pamatprogrammas priekšlikumos attiecīgās vienības līdzdalības gadījumā.

1.2.3. Deklarācija par pamatdatu pareizību piešķīruma sagatavošanas veidlapā

Sarunu laikā administratīvie un juridiskie pamatdati, ko juridiskā vienība reģistrējusi dalībnieku portālā, tiks automātiski augšupielādēti piešķīruma nolīguma sagatavošanas veidlapās.

Organizācijas juridiskais pārstāvis ir persona, kas ir pilnvarota uzņemties saistības organizācijas vārdā un parakstīt piešķīruma nolīgumu. Viņam/viņai:

a)	jāpārbauda, ka piešķīruma nolīguma sagatavošanas veidlapā sniegtie viņa/viņas organizācijas administratīvie un juridiskie pamatdati ir pareizi un, ja tas tā nav, jāpieprasa to izmaiņas ar dalībnieku portāla starpniecību;

godprātīgi jāapliecina, ka visa piešķīruma nolīguma sagatavošanas veidlapā sniegtā informācija par viņa/viņas organizāciju ir pilnīga, precīza un pareiza, jāapliecina, ka organizācija neatrodas kādā no Finanšu regulas 93. panta 1. punktā, 94. pantā un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām situācijām, un jāparakstās piešķīruma nolīguma sagatavošanas veidlapā, apliecinot iepriekš rakstīto; dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, var pieprasīt pavaddokumentus par šajā iedaļā minēto juridisko personu juridiskajiem pārstāvjiem.

1.2.4. Juridiskās vienības iecelts pārstāvis

Pēc juridiskās vienības validēšanas juridiskais pārstāvis ieceļ juridiskās vienības ieceltu pārstāvi, kas būs oficiālā kontaktpersona, kuru atzinuši validācijas dienesti un kura ir pilnvarota pieprasīt izmaiņas validējuma datos, pamatojoties uz attiecīgajiem pavaddokumentiem. Šajā nolūkā juridiskais pārstāvis parastā vēstulē vai e-pastā validācijas dienestiem nosūtīs juridiskās vienības iecelta pārstāvja iecelšanas veidlapu, kas ir atbilstīgi parakstīta un apzīmogota. Juridiskās vienības iecelta pārstāvja iecelšana ir obligāta. Juridiskās vienības ieceltam pārstāvim ir administratīva funkcija, ko var vai nu nošķirt, vai nenošķirt no vienības juridiskā pārstāvja funkcijas.

Tiklīdz juridiskās vienības iecelts pārstāvis ir reģistrēts centrālajā datubāzē, viņš kļūst par oficiālo kontaktpersonu saziņai ar validācijas dienestiem par visiem jautājumiem, kas saistīti ar juridiskajiem un finanšu datiem, kā arī ar vienības statusu/kategoriju Septītajā pamatprogrammā. Juridiskās vienības ieceltam pārstāvim ir piekļuve īpašam tiešsaistes rīkam pētījumu dalībnieku portālā, un tam ir jāatjaunina vienības validētā informācija. Viņš/viņa informē validācijas dienestus par jebkādām izmaiņām vienības juridiskajos datos vai juridiskajā statusā/kategorijā tūlīt pēc izmaiņu rašanās. Pēc pieprasījuma viņš/viņa arī sniedz vienības finanšu datus.

Šādu juridisko datu vai juridiskā statusa/kategorijas izmaiņu gadījumā juridiskās vienības iecelts pārstāvis pieprasa iepriekšējā validējuma grozīšanu, pamatojoties uz juridiskajiem un/vai finanšu pavaddokumentiem.

1.2.5. Validējumu grozīšana

Pieprasījumus par iepriekšēja validējuma grozīšanu pieņem tikai tad, ja tos iesniedz juridiskās vienības iecelts pārstāvis. Ja juridiskās vienības iecelts pārstāvis vēl nav iecelts, šis iecelšanas process ir jāīsteno, lai varētu uzsākt grozījumu pieprasījuma apstrādi.

1.2.5.1. Validējumu grozīšana kļūdaina sākotnējā apstiprinājuma dēļ

Šādus grozījumus reģistrē ar atpakaļejošu datumu, par spēkā stāšanās datumu uzskatot sākotnējā validējuma datumu.

Tomēr šādos gadījumos un ja to uzskata par vajadzīgu, var īstenot citus aizsardzības pasākumus, t. i., tos, kas uzskaitīti 4.2.2. punktā. Ja grozījums attiecas uz validācijas dienestu kļūdu, tā kompetentā dienesta kredītrīkotājs, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, var atteikties no atpakaļejošas spēkā stāšanās piemērošanas, ja tas ir pienācīgi pamatoti un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un samērīguma principiem.

1.2.5.2. Validējumu grozīšana juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas izmaiņu dēļ

Validācijas dienesti kodē juridiskās vienības juridiskās pastāvēšanas vai juridiskā statusa/kategorijas grozījumu spēkā stāšanās datumu, ko nosaka datums, kurā stājas spēkā akts, ar ko nosaka izmaiņas, ja vien šā akta noteikumi neparedz citu datumu. MVU statusa grozījumu spēkā stāšanās datums ir tā pārskata perioda slēgšanas datums, kurā radās statusa izmaiņas un kuru nosaka saskaņā ar 0. iedaļas 4) d) apakšpunkta noteikumiem.

1.2.5.3. Izmaiņas netiešo izmaksu metodē

Validācijas dienesti atspoguļo izmaiņas dalībnieka deklarētajā netiešo izmaksu metodē saskaņā ar piešķīruma nolīguma parauga II.15. panta noteikumiem.

Netiešās izmaksas ir tās attiecināmās netiešās izmaksas, ko dalībnieks nevar noteikt kā tieši attiecināmas uz projektu, bet ko dalībnieka grāmatvedības sistēmā var noteikt un pamatot kā izmaksas, kuras radušās tiešā saistībā ar attiecināmajām tiešajām izmaksām, kas attiecināmas uz projektu. Tās var noteikt saskaņā ar piešķīruma nolīguma parauga II.15. panta 2. punktā (21) noteiktajām metodēm.

Var nošķirt netiešo izmaksu metodes turpmāk minētās izmaiņu situācijas (22).

Jebkādus netiešo izmaksu metodes izmaiņu pieprasījumus pienācīgi pamato vai nu ar dalībnieka juridiskā statusa izmaiņām, vai ar grāmatvedības sistēmas izmaiņām, vai ar kļūdu, kas pieļauta laikā, kad risinājās sarunas par pirmo projektu, kurā piedalās juridiskā vienība.

Pieprasot netiešo izmaksu metodes izmaiņas, dalībnieks apliecina, ka ir izlasījis un pieņem noteikumus attiecībā uz netiešo izmaksu metodes izvēli (piešķīruma nolīguma parauga II.15. pants).

1. Izmaiņas dalībnieka juridiskajā statusā

Ja dalībnieka juridiskā statusa izmaiņu rezultātā tiek iegūts bezpeļņas sabiedriskās organizācijas, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas vai MVU statuss/kategorija, dalībnieks var pieprasīt turpmākiem projektiem piemērot vienotu likmi 60 % apmērā, ja tas atbilst citiem nosacījumiem, kuri paredzēti piešķīruma nolīguma paraugā attiecībā uz šo konkrēto likmi (23).

Netiešo izmaksu metodes izmaiņu spēkā stāšanās datums ir juridiskā statusa/kategorijas izmaiņu datums, kā noteikts 1.2.5.2. iedaļā.

Netiešo izmaksu metodes izmaiņu spēkā stāšanās datums ir piemērojams tikai attiecībā uz turpmākiem notikumiem, tāpēc tas neskar notiekošus projektus.

2. Izmaiņas dalībnieka grāmatvedības sistēmā

Grāmatvedības sistēmas izmaiņu gadījumā juridiskās vienības ieceltais pārstāvis savā netiešo izmaksu metodes izmaiņu pieprasījumā, ko iesniedz dalībnieku portālā, informē validācijas dienestus par datumu, kad izmaiņas stājas spēkā. Validācijas dienestu reģistrētais spēkā stāšanās datums ir juridiskās vienības ieceltā pārstāvja norādītais datums, ja to pieņem dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu.

b.	Ja dalībnieks sākotnēji bija izvēlējies vienotu likmi un pēc tam izlēmis, ka attiecībā uz turpmāku līdzdalību vēlas piemērot faktisko netiešo izmaksu metodi, izmaiņas nav jāpierāda.

Netiešo izmaksu metodes izmaiņu spēkā stāšanās datums ir piemērojams tikai attiecībā uz turpmākiem notikumiem, tāpēc tas neskar notiekošus projektus. Tomēr, ja grāmatvedības sistēmas izmaiņu dēļ dalībnieki vairs nespēj noteikt faktiskās netiešās izmaksas, netiešo izmaksu metodes izmaiņu spēkā stāšanās datums ir piemērojams arī notiekošiem projektiem.

3. Ja laikā, kad risinās sarunas par pirmo projektu, kurā piedalās juridiskā vienība, ir pieļauta kļūda attiecībā uz netiešo izmaksu metodi un ja šādu kļūdas labojumu ir pieņēmuši dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, netiešo izmaksu metodes izmaiņu spēkā stāšanās datums ir vienības sākotnējās apstiprināšanas datums un to piemēro notiekošiem projektiem.

1.2.6. Validējumu administratīvā pārskatīšana

Pirms ikviena pārskatīšanas pieprasījuma pieteikuma iesniedzējs prasa apstiprināt validēšanas rezultātu.

Validējumu pārskatīšanas pieprasījumus (24) var rakstiski sagatavot attiecīgās juridiskās vienības ieceltais pārstāvis un bez jebkādām citām formalitātēm adresēt to tieši kompetentajam validācijas dienestam.

Pārskatīšanas pieprasījumus, ko iesniegusi ar apstiprināšanu nesaistīta persona, noraida.

Validācijas dienesti apstiprina pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanu. Dienesti pienācīgi informē attiecīgo personu par pieņemto lēmumu. Noraidījuma gadījumā sniedz pamatojumu.

Validējuma pārskatīšanas pieprasījuma dēļ netiek apturēts validējums, kas saglabā spēku, līdz tiek pieņemts cits lēmums. Šis administratīvais pārskatīšanas process neskar pieteikuma iesniedzēja tiesības pārsūdzēt lēmumu Eiropas Ombuda birojā vai Eiropas Savienības Tiesā.

1.2.7. Validācijas komiteja

Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāti un izpildaģentūras, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, koordinācijas nolūkos izveido starpdienestu komiteju (ko sauc par Validācijas komiteju) un šajā komitejā norīko savu pārstāvi. Validācijas dienesti piedalās Validācijas komitejā bez balsstiesībām un nodrošina Validācijas komitejas sekretariāta funkcijas Validācijas komitejas priekšsēdētāja uzraudzībā. Komisija izstrādā koordinācijas procesu reglamentu, tostarp kopīgu prakšu reģistru.

Gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 1.2.7. iedaļu ir iesniedzis kompetentajiem validācijas dienestiem pārskatīšanas pieprasījumu, šie dienesti pieprasījumu nosūta Validācijas komitejai. Validācijas komiteja to pārskata un lemj par attiecīgajiem juridiskās vienības apstiprināšanas gadījumiem. Validācijas komiteja nav pilnvarota risināt gadījumus, kas attiecas uz finansiālās spējas pārbaudi.

2. DARBĪBAS SPĒJAS PĀRBAUDE

2.1. Principi

Kā minēts FR 115. pantā un tās īstenošanas noteikumu 176. pantā, ir jānovērtē pieteikuma iesniedzēja darbības spēja un finansiālā spēja, lai pārliecinātos par pieteikuma iesniedzēja spēju pabeigt ierosināto rīcības vai darba programmu.

Darbības spēja ir jānošķir no finansiālās spējas, par kuru veiks īpašu pārbaudi (skatīt turpmāk).

Termins “darbības spēja” attiecas uz profesionālajām (tehniskajām, zinātniskajām, tehnoloģiskajām, vadības, administratīvajām utt. (25)) prasmēm, kvalifikācijām, instrumentiem un/vai zināšanām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu mērķus un paredzētos rezultātus.

Tā kā lielāko daļu Septītās pamatprogrammas netiešo darbību īsteno vairāku juridisko vienību konsorciji, nošķir divus darbības spējas līmeņus:

—	konsorcija darbības spēja,

—	katra pieteikuma iesniedzēja darbības spēja.

Tādēļ pārbaudes mērķis ir novērtēt, vai pieteikumu iesniedzējiem (kopā un atsevišķi) ir vai laikus būs profesionālā kompetence un kvalifikācijas, kas vajadzīgas, lai īstenotu netiešo darbību.

Ja koordinatora konkrēto uzdevumu veic fiziska persona, īpaša uzmanība jāpievērš viņa/viņas darbības spējas novērtēšanai.

2.2. Īstenošana

2.2.1. Priekšlikumu iesniegšanas posmā

Konsorcija darbības spēju izskatīs novērtēšanas posmā (26), un to darīs neatkarīgi ārēji novērtētāji, izvērtējot novērtēšanas kritēriju “īstenošana”.

Lai ļautu neatkarīgajiem ārējiem novērtētājiem īstenot šo uzdevumu, pieteikumu iesniedzējiem cita starpā savā priekšlikumā būs jāsniedz: pieteikuma iesniedzēja līmenī – organizācijas īss apraksts un to darbinieku īss profils, kuri veiks darbu (skatīt norādes pieteikumu iesniedzējiem); konsorcija līmenī – pieteikumu iesniedzēji aprakstīs, kā viņi kopīgi veido konsorciju, kas spēj sasniegt projekta mērķus (skatīt norādes pieteikumu iesniedzējiem).

Rezultāts, kas pārsniedz robežvērtību, norādīs uz neatkarīgo ārējo novērtētāju pozitīvu novērtējumu.

Neatkarīgie ārējie novērtētāji dienestiem, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, iesniegs komentārus (skatīt arī novērtējuma kopsavilkuma ziņojumu) par visām juridiskajām vienībām, par kurām tie uzskata, ka vienību vajadzīgā darbības spēja īstenot to paredzētos uzdevumus ir acīmredzami nepietiekama vai nav pietiekami apliecināta.

2.2.2. Sarunu posmā

Dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, vienmēr ievēros neatkarīgo ārējo novērtētāju ieteikumus par darbības spēju, arī iespējamību noraidīt tāda pieteikuma iesniedzēja līdzdalību, kam ir pozitīvi novērtēts priekšlikums, tāpēc, ka tā darbības spēja ir nepietiekama. Ja dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, ir informēti par jebkādu papildu informāciju, kura varētu ietekmēt neatkarīgo ārējo novērtētāju spriedumu, dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, var izlemt neizvēlēties juridisko vienību un/vai priekšlikumu ES finansiālā ieguldījuma veikšanai, pamatojoties uz spēcīgiem un labi pamatotiem argumentiem. Šāda papildu informācija var tikt iegūta no dažādiem avotiem, piemēram, no iepriekš veiktu revīziju konstatējumiem, iepriekšēju (vai notiekošu) projektu pārvaldības, ārēju datubāzu datiem utt.

Ikviens pieteikuma iesniedzējs dienestiem, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, iesniedz godprātīgu deklarāciju, ka tam ir vai vajadzīgajā laikā būs ar Septītās pamatprogrammas netiešo darbību saistītā darba īstenošanai nepieciešamie resursi. Šī deklarācija ir daļa no piešķīruma nolīguma sagatavošanas veidlapas, un to paraksta persona, kas ir pilnvarota parakstīt piešķīruma nolīgumu un uzņemties juridiskas saistības organizācijas vārdā. Ja pieteikuma iesniedzējam pašam nav darbības resursu, lai īstenotu darbu, pieteikuma iesniedzējam ir jāapraksta, kā viņš/viņa ir paredzējis/-usi pildīt savas saistības. Ja kādu no uzdevumiem ir paredzēts nodot apakšuzņēmējam vai ja projektā ir iesaistītas citas trešās personas, tas ir jāapspriež un par to ir jāvienojas sarunu laikā, kā arī tas ir skaidri jāapraksta piešķīruma nolīguma I pielikumā.

Ja juridiska vienība pievienojas konsorcijam sarunu laikā vai netiešās darbības īstenošanas laikā, tās darbības spējas novērtējuma pamatā būs tie paši principi.

3. FINANSIĀLĀS SPĒJAS PĀRBAUDE – ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

3.1. Principi

Finansiālās spējas veikt ierosināto darbību pārbaude ir sarunu posma neatņemama daļa un ir jāīsteno pirms piešķīruma nolīguma parakstīšanas.

Turpmāk aprakstītajos noteikumos ir izklāstītas obligātās prasības, kas attiecas uz finansiālajām pārbaudēm, kuras kredītrīkotājiem ir jāveic saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 16. panta 4. punktu un FR īstenošanas noteikumu 173. un 176. pantu.

Pieteikuma iesniedzēja finansiālās spējas veikt darbību pārbaude būtībā sastāv no četrām daļām:

—	pirmkārt, saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem, FR un tās īstenošanas noteikumiem (skatīt 3.3. iedaļu) tiek noteiktas juridiskās vienības, kam piemēro obligāto finansiālās spējas pārbaudi,

—	otrkārt, šīs juridiskās vienības sniedz savu finansiālo informāciju un attiecīgos pavaddokumentus (ja vien tie nav jau iesniegti), kas attiecas uz pēdējo noslēgto finanšu gadu (skatīt 3.4. iedaļu); pēc tam šo informāciju pārbauda validācijas dienesti,

—

treškārt, pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, validācijas dienesti veic īsu finanšu analīzi par pēdējo slēgto finanšu gadu; šo īso finanšu analīzi veido:

—	finansiālās dzīvotspējas pārbaude (skatīt 3.5. iedaļu),

—	kapitāla stāvokļa papildu pārbaude (skatīt 3.5. iedaļu),

—	līdzfinansējuma spējas pārbaude un finansiālās ietekmes stāvokļa pārbaude (ja vajadzīgs) (skatīt 3.6. iedaļu),

—	visbeidzot, ceturtkārt, pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, kredītrīkotājs īsteno atbilstīgus pasākumus, tostarp, ja vajadzīgs, dziļāku finanšu analīzi (skatīt 4. iedaļu).

Turpmāk aprakstīto procedūru un dokumentus izmantos/pieprasīs no juridiskām vienībām, kas pievienojas netiešai darbībai šīs netiešās darbības sarunu vai īstenošanas laikā.

3.2. Īsas finanšu analīzes parastie iemesli

Ņemot vērā ievērojamo skaitu pieteikumu iesniedzēju, kuru finansiālā spēja ir jāanalizē, un lai izvairītos no nepamatotiem kavējumiem, tiek veikta īsa finansiālās dzīvotspējas pārbaude. Tomēr, ja juridiskās vienības īsās finansiālās dzīvotspējas pārbaudes (27) rezultāts ir “vājš”, veic dziļāku finanšu analīzi (28) (29).

3.3. Juridisko vienību kategorijas, kam veic (vai neveic) finansiālās spējas pārbaudi

Saskaņā ar FR un tās īstenošanas noteikumiem (176. panta 4. punkts) finansiālās spējas pārbaudi neveic šādām juridisko vienību kategorijām:

—	fiziskām personām, kas saņem stipendijas,

—	sabiedriskām organizācijām,

—

starptautiskām organizācijām, kas minētas īstenošanas noteikumu 43. panta 2. punktā:

—	starptautiskas publiskā sektora organizācijas, kas izveidotas ar starpvaldību nolīgumiem, un specializētas aģentūras, ko izveidojušas šādas organizācijas,

—	Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK),

—	Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija,

—	Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds,

turklāt Dalībnieku garantiju fonda ieviešanas dēļ Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos:

—

saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 38. pantu (5. un 6. punkts) finansiālās spējas pārbaudi neveic šādām juridisko vienību kategorijām:

—	juridiskām vienībām, kuru dalību netiešajā darbībā garantē dalībvalsts vai asociētā valsts,

—	augstākās un vidējās izglītības iestādēm,

—

turklāt saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 38. panta 6. punktu pārējām juridisko vienību kategorijām, kas piesakās uz ES finansiālo ieguldījumu Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā, kurš ir mazāks par vai vienāds ar EUR 500 000, arī neveic finansiālās spējas pārbaudi, izņemot gadījumus, ja:

—	juridiskā vienība ir netiešās darbības koordinators un neietilpst kādā no iepriekšminētajām kategorijām, un/vai

—

izņēmuma gadījumos, kad saskaņā ar Septītās pamatprogrammas īstenotājdienestiem jau pieejamo informāciju ir pamatoti iemesli apšaubīt pieteikuma iesniedzēja finansiālo spēju (piemēram, ja saistībā ar vienību tiek konstatētas būtiskas administratīvas kļūdas vai krāpšana vai ja vienība ir iesaistīta nepabeigtās juridiskajās vai tiesas procedūrās par būtiskām administratīvām kļūdām vai krāpšanu, vai ja vienībai ir piemērots apķīlāšanas rīkojums vai būtisks iekasēšanas rīkojums par nesamaksātu summu, kuru izdevusi Komisija un kura maksājuma termiņš ir būtiski pārsniegts), vai

—	uz vienību attiecas būtiski finansiāli konstatējumi, kas saistīti ar tās finansiālo spēju un kas iegūti Komisijas, Revīzijas palātas vai to pienācīgi pilnvarotu pārstāvju veiktā finanšu revīzijā pēdējo 2 gadu laikā.

Pārējām juridiskajām vienībām, kas piedalās Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā, finansiālās spējas pārbaude ir obligāta.

Lai noteiktu to juridisko vienību kategorijas, kurām veic finansiālās spējas pārbaudi, nākamajā lapā ir attēlota lēmuma pieņemšanas struktūra.

Finansiālās spējas pārbaudes lēmuma struktūra

Vai organizācija ir:

fiziska persona, kas saņem stipendiju? vai

sabiedriska organizācija (izņemot starptautisku organizāciju)? vai

kāda no šādām starptautiskām organizācijām:

starptautiskas publiskā sektora organizācijas, kas izveidotas ar starpvaldību nolīgumiem, un specializētas aģentūras, ko izveidojušas šādas organizācijas, vai

Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK), vai

Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija, vai

Eiropas Investīciju banka vai Eiropas Investīciju fonds?

JĀ

Finansiālās spējas pārbaude nav vajadzīga

Nē

Vai organizācija ir vidējās un/vai augstākās izglītības iestāde?

JĀ

Finansiālās spējas pārbaude nav vajadzīga

Nē

Vai šīs organizācijas dalību finansiāli garantē dalībvalsts vai asociētā valsts?

JĀ

Finansiālās spējas pārbaude nav vajadzīga

Nē

Vai organizācija pieprasa paredzēto ES finansiālo ieguldījumu, kas pārsniedz EUR 500 000?

JĀ

Finansiālās spējas pārbaude ir vajadzīga

Nē

Vai šai organizācijai ir koordinatora pienākums?

JĀ

Finansiālās spējas pārbaude ir vajadzīga

Nē

Vai saistībā ar juridisko vienību ir konstatētas būtiskas administratīvas kļūdas vai krāpšana vai arī vienība ir iesaistīta nepabeigtās juridiskajās vai tiesas procedūrās par būtiskām administratīvām kļūdām vai krāpšanu, vai vienībai ir piemērots apķīlāšanas rīkojums vai iekasēšanas rīkojums par nesamaksātu summu, kuru izdevusi Komisija un kura maksājuma termiņš ir būtiski pārsniegts?

JĀ

Finansiālās spējas pārbaude ir vajadzīga

Nē

Vai uz šo organizāciju attiecas būtiski finansiāli konstatējumi, kas iegūti Komisijas, Revīzijas palātas vai to pienācīgi pilnvaroti pārstāvju veiktā finanšu revīzijā pēdējo 2 gadu laikā?

JĀ

Finansiālās spējas pārbaude ir vajadzīga

Nē

Finansiālās spējas pārbaude nav vajadzīga

3.4. Prasītie dati un dokumenti

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem termins “juridiska vienība” ietver gan juridiskās personas, gan fiziskās personas.

3.4.1. Juridiskas personas

Sarunu posmā un saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem:

—

visas juridiskās personas, kam veic finansiālās spējas pārbaudi, validācijas dienestiem par pēdējo finanšu gadu, kura pārskati ir noslēgti, iesniedz:

—

bilanci,

—	peļņas un zaudējumi pārskatu,

—	obligāto revīzijas ziņojumu par diviem iepriekš minētajiem finanšu pārskatiem, ja tas ir pieejams; ja obligātie ziņojumi ir pieejami, nav vajadzīgs papildu revīzijas ziņojums (30),

—

visām juridiskajām personām, kam veic finansiālās spējas pārbaudi, validācijas dienesti prasa sagatavot to pēdējās pieejamās bilances un peļņas un zaudējumu pārskata kopsavilkumu, izmantojot īpašu formātu, proti, vienkāršoto pārskatu formātu (pētījumu dalībnieku portālā vai ar citu rīku starpniecību),

—

visas juridiskās personas, kam veic finansiālās spējas pārbaudi un kas pieprasa paredzēto ES finansiālo ieguldījumu, kurš pārsniedz EUR 500 000, validācijas dienestiem iesniedz pilnu revīzijas ziņojumu, kas apliecina pēdējā pieejamā finanšu gada pārskatus (31); to var sniegt tikai profesionāli kvalificēts ārējais revidents.

Nedrīkst izmantot finanšu datu prognozes, izņemot jaunu juridisko vienību (piemēram, jaundibinātu uzņēmumu) gadījumā, kuriem nav noslēgtu pārskatu. Šīm juridiskajām vienībām (it sevišķi jauniem MVU) tiks prasīts uzņēmējdarbības plāns vai līdzīgs(-i) attiecīgs(-i) dokuments(-i) par prognozētajām darbībām.

Finansiālās dzīvotspējas pārbaudēm tiek pieņemti tikai nekonsolidētie finanšu pārskati, kas attiecas uz apstiprinātu vienību, pat ja vienībai ir saistīti uzņēmumi vai partneruzņēmumi.

Ja vienība kā uzņēmumu grupas mātesuzņēmums (augšupēji pakārtots uzņēmums) ir atbrīvota no nekonsolidētā peļņas un zaudējumu pārskata publicēšanas saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, validācijas dienesti var pieprasīt nekonsolidētā peļņas un zaudējumu pārskata kopsavilkumu īpašā formātā (vienkāršotie pārskati).

Ja vienība kā mātesuzņēmuma meitasuzņēmums (lejupēji pakārtots uzņēmums) ir atbrīvota no obligātās revīzijas saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un ja ir pieejami vienīgi konsolidētie pārskati, validācijas dienesti var samazināt savu prasību un pieprasīt tikai nekonsolidētās bilances un peļņas un zaudējumu pārskata kopsavilkumu īpašā formātā (vienkāršotie pārskati), kam jāpievieno mātesuzņēmuma oficiālo konsolidēto finanšu pārskatu kopija un saistītie revīzijas ziņojumi. Tomēr, ja šāda vienība prasa ES ieguldījumu, kas pārsniedz EUR 500 000, ir jāiesniedz pilns revīzijas ziņojums, kurš apliecina meitasuzņēmuma pēdējā pieejamā finanšu gada nekonsolidētos pārskatus.

3.4.2. Fiziskas personas

Pat ja situācijas, kurās fiziska persona:

—	pieprasītu paredzēto ES finansiālo ieguldījumu, kas pārsniedz EUR 500 000, un/vai

—	būtu koordinators,

ir teorētiskas, šīs iespējas ir jāparedz, lai nodrošinātu atbilstību Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 38. panta 6. punktam.

Sarunu posmā un saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem, kā arī ar FR īstenošanas noteikumiem visas fiziskās personas, kam veic finansiālās spējas pārbaudi, validācijas dienestiem iesniedz:

—	savu pēdējo ienākumu nodokļu deklarāciju,

—	apliecinātu deklarāciju par savu pašreizējo īpašumu (32),

—	izsmeļošu sarakstu (ar attiecīgajiem datumiem un skaitļiem) par saviem parādiem, kas sadalīti īstermiņa parādos (ne ilgāk par vienu gadu) un vidēja termiņa/ilgtermiņa parādos (ilgāk par vienu gadu), kurus apliecinājuši to kreditori,

—	revīzijas ziņojumu, kā aprakstīts 3.4.1. iedaļā, ja tiek pieprasīts paredzētais ES finansiālais ieguldījums, kas pārsniedz EUR 500 000.

3.4.3. Citas piezīmes

Vienkāršoto pārskatu pārbaudītā informācija tiek glabāta Komisijas centrālajā datubāzē un pētījumu dalībnieku portālā ir pieejama visu juridisko vienību ieceltajiem pārstāvjiem.

Finanšu dati ir jāsniedz sarunu sākumā, un dažos gadījumos projekta īstenošanas laikā var arī tikt pieprasīta papildu informācija (33).

Saskaņā ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu juridiskā vienība, kas laikus nesniedz prasītos datus un dokumentus, nevarēs piedalīties attiecīgajā Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā.

3.5. Finansiālās dzīvotspējas pārbaude

3.5.1. Mērķis

Lai juridiskā vienība būtu finansiāli dzīvotspējīga, tai ir jābūt:

—	likvīdai – spējīgai segt savas īstermiņa saistības,

—	maksātspējīgai – spējīgai segt savas vidēja termiņa un ilgtermiņa saistības,

—	peļņu gūstošai (34) – jāgūst peļņa vai vismaz jābūt pašfinansēšanas spējai.

Rezultātā finanšu analīzē ir jānovērtē juridiskās vienības likviditāte, finansiālā neatkarība, rentabilitāte un maksātspēja.

Validācijas dienesti nodrošina lietotājam ērti izmantojamu elektronisko rīku, ko pieteikumu iesniedzēji var izmantot, lai savai zināšanai veiktu savas finansiālās dzīvotspējas pārbaudi (35).

Turpmāk norādītie koeficienti, būtiskā vērtība un robežvērtības attiecas uz juridiskām personām. Attiecībā uz fiziskām personām izmantos īpašus kritērijus (skatīt 3.5.4. iedaļu).

3.5.2. Izmantotie koeficienti un būtiskā vērtība

Īsās finansiālās dzīvotspējas analīzes pamatā ir 3 finanšu koeficienti, kā norādīts turpmāk.

Mērķis	Rādītāji	Koeficienti	Īsa analīze
Likviditāte	Ātrais koeficients		—
Rentabilitāte	Rentabilitāte (1)		—
Maksātspēja	Maksātspēja		—

Kapitāla stāvoklis

Turklāt būtisko vērtību, kuras pamatā ir kapitāls, izmanto kā papilddatus (stāvoklis). Kapitāla stāvokli uzskata par “pozitīvu”, ja rādītājs “Kopējais parāds/kapitāls” ir lielāks par vai vienāds ar 0 un mazāks par vai vienāds ar 10 (kur

3.5.3. Robežvērtības

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem koeficientiem, sniedz turpmāk uzskaitītos rādītājus.

Mērķis	Rādītāji	Vāja	Pieņemama	Laba
Mērķis	Rādītāji	0	1	2
Likviditāte	Ātrais koeficients	i < 0,5	0,5 ≤ i ≤ 1	i > 1
Rentabilitāte	Rentabilitāte (1)	i < 0,05	0,05 ≤ i ≤ 0,15	i > 0,15
Maksātspēja	Maksātspēja	i > 6,00 vai < 0	6,00 ≥ i ≥ 4,00	i < 4,00 un ≥ 0

Īpašos gadījumos, kad koeficients ir negatīvs vai ietver nulles saucēju vai skaitītāju, piemēro turpmāk aprakstītos noteikumus.

Likviditāte

—	Ja (apgrozāmie aktīvi-uzkrājumi-parādnieki pēc viena gada) ≤ 0, rezultāts ir 0 un kvalificējams kā vājš. (Apgrozāmo aktīvu-uzkrājumu-parādnieku pēc viena gada) vērtība nedrīkst būt negatīva.

—	Ja īstermiņa parāds (bankas un nebankas) = 0 un iepriekš minētie (apgrozāmie aktīvi-uzkrājumi-parādnieki pēc viena gada) nav nulle, rezultāts ir 2 un kvalificējams kā labs.

Rentabilitāte (1) (36)

—	Ja darbības bruto peļņa ir ≤ 0, rezultāts ir 0 un kvalificējams kā vājš.

—	Ja apgrozījums = 0, aprēķināšanai izmanto darbības ienākumus.

—	Ja darbības ienākumi = 0 vai to vērtība ir negatīva, rezultāts ir 0 un kvalificējams kā vājš.

—	Apgrozījums nedrīkst būt negatīvs.

Maksātspēja

—	Ja kapitāls = 0, rezultāts ir –1 un kvalificējams kā vājš visos gadījumos.

—	Ja kopējie parādi = 0 un kapitāls ir pozitīvs, rezultāts ir 0 un kvalificējams kā labs.

—	Ja kopējie parādi = 0 un kapitāls ir negatīvs, rezultāts ir -1 un kvalificējams kā vājš.

—	Kapitāla stāvokļa aprēķināšanas pamatā ir tie paši principi, bet to uzskatīs par “pozitīvu”, ja rādītājs “kopējie parādi/kapitāls” ir lielāks par vai vienāds ar 0 un mazāks par vai vienāds ar 10.

3.5.4. Fizisko personu specifika

Fiziskām personām finansiālo dzīvotspēju novērtē, kā norādīts turpmāk.

3.5.4.1. Izmantotie koeficienti

Finansiālās dzīvotspējas pamatā ir 2 finanšu koeficienti, kā norādīts turpmāk.

Mērķis

Rādītāji

Koeficienti

Likviditāte

Ātrais koeficients

Rentabilitāte

Maksātspēja

3.5.4.2. Robežvērtības

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem koeficientiem, sniedz turpmāk uzskaitītos rādītājus.

Mērķis	Rādītāji	Vāja	Pieņemama	Laba
Mērķis	Rādītāji	0	1,5	3
Likviditāte	Ātrais koeficients	i < 2	2 ≤ i ≤ 3	i > 3
Rentabilitāte	Maksātspēja	i > 1	1 ≥ i ≥ 0,5	i < 0,5

3.6. Līdzfinansēšanas spējas pārbaude

3.6.1. Mērķis

Šīs pārbaudes mērķis ir novērtēt pieteikuma iesniedzēja līdzfinansēšanas spēju.

Šo pārbaudi veic tikai tad, ja ir izdots pārskatu revīzijas ziņojums (37) (t. i., tikai gadījumos, kad juridiskā vienība saistībā ar savu līdzdalību Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā pieprasa paredzēto ES finansiālo ieguldījumu, kas pārsniedz EUR 500 000) un ja šajā ziņojumā ir iekļautas būtiskas atrunas saistībā ar kredītrīkotāja novērtēto līdzfinansēšanas spēju.

Pieteikuma iesniedzēja līdzfinansēšanas spēju nenovērtē, pamatojoties tikai uz attiecīgo Septītās pamatprogrammas netiešo darbību, bet pamatojoties uz vismaz visām notiekošajām netiešajām darbībām, kuras atbalsta Savienība un kurās vajadzīgs līdzfinansējums, par ko kredītrīkotājs ir informēts. Šajā kontekstā kredītrīkotājs var pieteikuma iesniedzējam pieprasīt to ES atbalstīto projektu sarakstu, kuros pieteikuma iesniedzējs ir iesaistīts (38). Tomēr šo pārbaudi neveic attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem, kas ir pilnvaroti saņemt ES finansiālo ieguldījumu līdz 100 % apmērā no to attiecināmajām izmaksām.

Turpmāk norādītie koeficienti, būtiskā vērtība un robežvērtības attiecas uz juridiskām personām. Attiecībā uz fiziskām personām izmantos īpašus kritērijus (skatīt 3.6.4. iedaļu).

3.6.2. Izmantotie koeficienti un būtiskā vērtība

Līdzfinansēšanas spējas pārbaudes pamatā ir turpmāk norādītie finanšu koeficienti.

Līdzfinansēšanas spējas rādītāji:

Mērķis

Rādītāji

Koeficienti

Līdzfinansēšan as spēja

p: notiekošs projekts, kurā juridiskā vienība piedalās.

Projekta ilgumsp : projekta p kopējais ilgums gados.

Attiecināmās izmaksasp : dalībnieka kopējās attiecināmās izmaksas projektā p.

ES ieguldījumsp : ES kopējais ieguldījums dalībniekam projektā p.

Atlikušās dienasp : projekta p atlikušo dienu skaits.

Naudas plūsma:

Netiek ņemts vērā šajā aprēķinā: pabeigti projekti un projekti, kuros ES ieguldījums = projekta attiecināmās izmaksas.

Finansiālās ietekmes stāvoklis

Papildus un tikai attiecībā uz koordinatoriem kā papildu datus (stāvoklis) izmanto būtisko vērtību, pamatojoties uz projekta kopējo priekšfinansējumu un koordinatora apgrozījumu. Finansiālās ietekmes stāvokli uzskatīs par “pozitīvu”, ja rādītājs “projekta kopējais priekšfinansējums/apgrozījums” ir vienāds ar vai mazāks par 0,5. (Ja apgrozījums ir 0, aprēķinā izmanto darbības ienākumus.)

3.6.3. Robežvērtības

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem koeficientiem, sniedz turpmāk uzskaitītos rādītājus.

Mērķis	Rādītāji	Vāja	Laba
Mērķis	Rādītāji	0	1
Līdzfinansēšanas spēja	Naudas plūsmas rādītājs	< 1	> = 1
Līdzfinansēšanas spēja	Darbības tīrās peļņas rādītājs	< 1	> = 1

Kopējo rezultātu, kas mazāks par 1, uzskatīs par “vāju” līdzfinansēšanas spēju.

3.6.4. Fizisko personu specifika

Fiziskām personām līdzfinansēšanas spēju pārbauda, kā norādīts turpmāk.

3.6.4.1. Izmantotie koeficienti

Mērķis

Rādītāji

Koeficienti

Līdzfinansēšanas spēja

Īstermiņa

Vidēja termiņa/ilgtermiņa

3.6.4.2. Robežvērtības

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem koeficientiem, sniedz turpmāk uzskaitītos rādītājus.

Mērķis	Rādītāji	Vāja	Laba
Mērķis	Rādītāji	0	1
Līdzfinansēšanas spēja	Īstermiņa	< 1	> = 1
Līdzfinansēšanas spēja	Vidēja termiņa/ilgtermiņa	< 1	> = 1

4. FINANSIĀLĀS SPĒJAS PĀRBAUDE – ANALĪZES (PĀRBAUŽU) SECINĀJUMI UN IESPĒJAMIE VEICAMIE PASĀKUMI

4.1. Īsās analīzes rezultātu novērtējums

Īsā finanšu novērtējuma rezultāti pieteikuma iesniedzēja kopējos finansiālās spējas rezultātos var būt “labi”, “pieņemami” vai “vāji” rādītāji, pamatojoties uz iepriekš minētajiem koeficientiem.

Attiecībā uz visām juridiskajām vienībām, kam veic finansiālās spējas pārbaudi un kas īsajā analīzē iegūst ne mazāk kā 3. punktus kā savas finansiālās dzīvotspējas pārbaudes rezultātu, uzskata, ka tām ir “pozitīva” (39) finansiālā spēja, ja vien tām nepiemēro kādu (vai vairākas) no turpmāk minētajām situācijām.

Īsa analīze

	Vāja	Pieņemama	Laba
Finansiālās dzīvotspējas pārbaudes rezultāts	0–2	3	4–6

Neraugoties uz iepriekš minētajiem rezultātiem, juridiskās vienības finansiālo spēju jebkurā gadījumā uzskatīs par “vāju”, kam tādēļ ir jāpiemēro padziļināta analīze, ja:

—	ir izdots pārskatu revīzijas ziņojums (skatīt arī 3.4. iedaļu) ar būtiskām atrunām (ne tikai attiecībā uz līdzfinansēšanas spēju),

—	rezultāts(-i), kas iegūts(-i), vērtējot kapitāla situāciju (3.5.2. iedaļa) un/vai pārbaudot līdzfinansēšanas spēju, un/vai vērtējot finansiālās ietekmes situāciju (3.6. iedaļa) (ja to nosaka) ir “vājš(-i)”,

—	uz juridisko vienību attiecas būtiski finansiāli konstatējumi, kas saistīti ar tās finansiālo spēju un kas iegūti Komisijas (tostarp OLAF (40)), Revīzijas palātas vai to pienācīgi pilnvarotu pārstāvju veiktā finanšu revīzijā pēdējo 2 gadu laikā (skatīt arī 3.3. iedaļu).

Ja juridiskā vienība īsā finanšu analīze ir ieguvusi “pozitīvu” rezultātu, bet saistībā ar juridisko vienību tiek konstatētas būtiskas administratīvas kļūdas vai krāpšana, vai ja vienība ir iesaistīta nepabeigtās juridiskajās vai tiesas procedūrās par būtiskām administratīvām kļūdām vai krāpšanu, vai ja vienībai ir piemērots apķīlāšanas rīkojums vai būtisks iekasēšanas rīkojums par nesamaksātu summu, kuru izdevusi Komisija un kura maksājuma termiņš ir būtiski pārsniegts, uzskatīs, ka tās finansiālā spēja ir “vāja”, bet tai nepiemēros padziļinātu finanšu analīzi. Šādai vienībai atbildīgajam kredītrīkotājam būs jāapsver aizsardzības pasākumi, kā noteikts 4.2.2. iedaļā.

4.2. Pasākumi, kas jāveic “vāja” rezultāta gadījumā

Ja īsās finanšu dzīvotspējas pārbaudes rezultāts ir “vājš”, atbildīgajam kredītrīkotājam pirmām kārtām būs jāveic padziļināta finanšu analīze (skatīt 4.2.1. iedaļu).

Ja saskaņā ar šīs padziļinātās analīzes rezultātiem pieteikuma iesniedzēja finansiālā spēja:

—	ir “pieņemama” vai “laba”, pieteikuma iesniedzējs var piedalīties netiešajā darbībā, un nav jāveic nekādas citas darbības,

—	joprojām ir “vāja”, atbildīgajam kredītrīkotājam būs jāapsver aizsardzības pasākumi, kā noteikts 4.2.2. iedaļā,

—	ir “nepietiekama” (41) (skatīt 4.2.1. iedaļu), pieteikuma iesniedzējs nevar piedalīties netiešajā darbībā, izņemot, ja kredītrīkotājs sniedz pienācīgi pamatotus iemeslus saskaņā ar savu riska novērtējumu.

Citos gadījumos (“pozitīva” finansiālā dzīvotspēja, bet “vāji” rezultāti saistībā ar līdzfinansēšanas pārbaudi, kapitāla stāvokli, finansiālās ietekmes stāvokli; revīzijas ziņojums ar būtiskām atrunām; būtiski finansiāli konstatējumi, kas saistīti ar juridiskās vienības finansiālo spēju un kas iegūti finanšu revīzijā pēdējo 2 gadu laikā), atbildīgajam kredītrīkotājam būs jāapsver 4.2.2. iedaļā noteiktie aizsardzības pasākumi.

4.2.1. Padziļināta finanšu analīze

4.2.1.1. Juridiskām personām

Šo padziļināto finanšu analīzi veidos juridiskās vienības finansiālās dzīvotspējas plašāka analīze.

Izmantos turpmāk norādītos 5 rādītājus.

Mērķis	Rādītāji	Koeficienti	Padziļināta analīze
Likviditāte	Ātrais koeficients		—
Finansiālā neatkarība	Darbības bruto peļņas koeficients		—
Rentabilitāte	Rentabilitāte (1)		—
Rentabilitāte	Rentabilitāte (2)		—
Maksātspēja	Maksātspēja		—
Labojums: darbības bruto peļņas koeficientu aprēķina kā samaksātos procentus/darbības bruto peļņu.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem koeficientiem, sniedz turpmāk uzskaitītos rādītājus.

Mērķis	Rādītāji	Vāja un nepietiekama	Pieņemama	Laba
Mērķis	Rādītāji	0	1	2
Likviditāte	Ātrais koeficients	i < 0,5	0,5 ≤ i ≤ 1	i > 1
Finansiālā neatkarība	Darbības bruto peļņas koeficients	i > 0,40 vai < 0	0,40 ≥ i ≥ 0,30	0 ≤ i < 0,30
Rentabilitāte	Rentabilitāte (1)	i < 0,05	0,05 ≤ i ≤ 0,15	i > 0,15
Rentabilitāte	Rentabilitāte (2)	i < 0,02	0,02 ≤ i ≤ 0,04	i > 0,04
Maksātspēja	Maksātspēja	i > 6,00 vai < 0	6,00 ≥ i ≥ 4,00	0 ≤ i < 4,00

Izņēmumi.

Īpašos gadījumos, kad koeficients ietver nulles saucēju vai skaitītāju, piemēro turpmāk aprakstītos noteikumus.

Finansiālā neatkarība

—	Ja darbības bruto peļņa ir ≤ 0, rezultāts ir -1 un kvalificējams kā vājš.

—	Samaksātie procenti nedrīkst būt negatīvi.

Rentabilitāte (2)

—	Ja darbības tīrā peļņa = 0, rezultāts ir 0 un kvalificējams kā vājš.

—	Ja apgrozījums = 0, aprēķināšanai izmanto darbības ienākumus.

—	Ja darbības ienākumi = 0 vai negatīvs, rezultāts ir 0 ar un kvalificējams kā vājš.

—	Apgrozījums nedrīkst būt negatīvs.

Attiecībā uz visām juridiskajām vienībām, kam veic finansiālās spējas pārbaudi un kas padziļinātā analīzē iegūst ne mazāk kā 4 punktus kā savas finansiālās dzīvotspējas pārbaudes rezultātu, uzskata, ka tām ir “pozitīva” (42) finansiālā spēja, ja vien tām nepiemēro kādu (vai vairākas) no 4.1. iedaļā minētajām situācijām.

Padziļināta analīze

	Nepietiekama	Vāja	Pieņemama	Laba
Finansiālās dzīvotspējas pārbaudes rezultāts	0	1-3	4-5	6-10

4.2.1.2. Fiziskām personām

Attiecībā uz fiziskām personām neveic padziļinātu finanšu analīzi.

Tomēr, ja īsās finanšu analīzes rezultāts ir parādījis:

—	vai nu ātru koeficientu (likviditāti), kas mazāks par 1,5,

—	vai maksātspējas koeficientu, kas lielāks par 1,2,

finansiālo spēju uzskatīs par “nepietiekamu”, kā dēļ pieteikuma iesniedzējs nevar piedalīties netiešajā darbībā, izņemot ja kredītrīkotājs sniedz pienācīgi pamatotus iemeslus saskaņā ar savu riska novērtējumu.

4.2.2. Aizsardzības pasākumi

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 38. panta 7. punktu Dalībnieku garantiju fondu uzskata par pietiekamu garantiju atbilstīgi FR. Tādējādi no dalībniekiem neprasa un tiem nepiemēro nekādas papildu finansiālās garantijas vai nodrošinājumu (piemēram, priekšfinansējuma samazinājums, trasta konti, bloķētie konti, finansiālas garantijas no bankas/finanšu iestādes/mātesuzņēmuma utt.).

Neatkarīgi no iepriekšējā punkta, ja uzskata, ka ir jāpiemēro aizsardzības pasākumi, var īstenot kādu vai vairākus no šādiem aizsardzības pasākumiem:

—	fiziska persona nedrīkst būt netiešās darbības koordinators,

—

juridisko vienību ar “vāju” finansiālo spēju, kas noteikta padziļinātā analīzē, pamatojoties uz 5 finanšu rādītājiem (likviditāte, finansiālā neatkarība, rentabilitāte 1, rentabilitāte 2 un maksātspēja), kā aprakstīts 4.2.1. iedaļā, dienesti, kuri īsteno Septīto pamatprogrammu, nepieņems kā koordinatoru (43) (44); tomēr šī juridiskā vienība varēs būt dalībnieks,

—

attiecībā uz visām juridiskajām vienībām un neskarot attiecīgā piešķīruma nolīguma noteikumus, dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, patur tiesības attiecīgās Septītās pamatprogrammas netiešās darbības īstenošanas laikā sistemātiski uzsākt finanšu revīziju, kuru, ja vajadzīgs, var papildināt ar tehnisku revīziju, ko veic dienesti, kuri īsteno Septīto pamatprogrammu (tostarp OLAF), vai to pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, vai Revīzijas palāta, ja:

—	to uzskata par “vāju” pēc tās finansiālās dzīvotspējas padziļinātas finanšu analīzes vai

—	tās līdzfinansēšanas spējas pārbaudes rezultāts ir “vājš” (ja to veic), vai

—	rezultāti, kas iegūti, vērtējot kapitāla stāvokli vai finansiālās ietekmes stāvokli, ir “vāji”, vai

—	pārskatu revīzijas ziņojums ir izdots ar būtisku atrunu,

—	uz vienību attiecas būtiski finansiāli konstatējumi, kas saistīti ar tās finansiālo spēju un kas iegūti Komisijas (tostarp OLAF), Revīzijas palātas vai to pienācīgi pilnvarotu pārstāvju veiktā finanšu revīzijā pēdējo 2 gadu laikā, vai

—

ja saistībā ar juridisko vienību tiek konstatētas būtiskas administratīvas kļūdas vai krāpšana vai ja vienība ir iesaistīta nepabeigtās juridiskajās vai tiesas procedūrās par būtiskām administratīvām kļūdām vai krāpšanu, vai ja vienībai ir piemērots apķīlāšanas rīkojums vai būtisks iekasēšanas rīkojums par nesamaksātu summu, kuru izdevusi Komisija un kura maksājuma termiņš ir būtiski pārsniegts,

—

visām juridiskajām vienībām ar “vāju” finansiālo spēju projekta īstenošanas laikā piemēros pastiprinātu uzraudzību (piemēram, atbilstīgas papildu pārbaudes, ko veic dienesti, kuri īsteno Septīto pamatprogrammu, un/vai neatkarīgs(-i) ārējais(-ie) eksperts(-i), tostarp pārbaudi(-es) uz vietas); kredītrīkotājs var arī nepieļaut “vājas” vienības kļūšanu par netiešās darbības koordinatoru.

Dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, nekavējoties informē:

—	konsorcija koordinatoru, ka “nepietiekamas” finansiālās spējas dēļ priekšlikumā iesaistītā(-ās) juridiskā(-ās) vienība(-as) nevar piedalīties Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā; koordinators informē konsorciju,

—

attiecīgo(-os) pieteikuma(-u) iesniedzēju(-us) Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā par finansiālās spējas pārbaudes rezultātiem un sekām, it sevišķi par vajadzīgajiem aizsardzības pasākumiem, ja rezultāti ir “vāji”; tomēr tas neļauj konsorcijam izslēgt šo/šos pieteikuma(-u) iesniedzēju(-us) vienīgi šā iemesla dēļ.

4.3. Papildu aizsardzības pasākumi, tostarp sankcijas

Lai nostiprinātu prasību, ka priekšlikumi ir jāsniedz stabiliem konsorcijiem, kam ir efektīvi un atbilstīgi pārvaldības mehānismi un iekšējie kontroles pasākumi, Savienība nepaļausies tikai uz summu atgūšanu no Dalībnieku garantiju fonda, lai nodrošinātu savu finansiālo interešu aizsardzību.

Papildus iepriekš minētajām darbībām saistībā ar pieteikuma iesniedzēju juridiskās pastāvēšanas, juridiskā statusa/kategorijas, darbības spējas un finansiālās spējas pārbaudi attiecīgos gadījumos īstenos turpmāk norādītās darbības saskaņā ar FR, tās īstenošanas noteikumiem un Septītās pamatprogrammas piešķīruma nolīguma paraugu (45):

—

iekasēšanas rīkojumi, kas DGF labā izdoti dalībniekiem, kuri nepilda saistības, tiks izpildīti visos gadījumos un ar visiem līdzekļiem, kādi paredzēti regulās, kas attiecas uz Savienības finansiālo interešu aizsardzību; turklāt, parakstot piešķīruma nolīgumu vai pievienojoties piešķīruma nolīgumam, visi dalībnieki pieņems, ka visas summas, kas no tiem pienākas Savienībai, tiks piešķirtas DGF,

—	saskaņā ar FR un tās īstenošanas noteikumiem sankcijas, tostarp izslēgšana no ES piešķīrumu saņemšanas uz vairākiem gadiem, tiks izpildītas, un Septītās pamatprogrammas piešķīruma nolīguma paraugā paredzēs atbilstīgus finansiālos un administratīvos sodus (it sevišķi II.24. un II.25. pantā).

(1) Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumi – Regula (EK) Nr. 1906/2006.

Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumi – Regula (Euratom) Nr. 1908/2006 un Padomes 2011. gada 19. decembra Regula (Euratom) Nr. 139/2012, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas netiešajās darbībās un par pētījumu rezultātu izplatīšanu (2012.–2013. gads) (OV L 47, 18.2.2012., 1. lpp.).

Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumi un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumi kopā turpmāk tiek saukti par Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem (it sevišķi, atsaucoties uz pantiem, kam abās regulās ir vienādi kārtas numuri).

(2) Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 16. panta 4. punkts un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 15. panta 4. punkts.

(3) FR – Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(4) Īstenošanas noteikumi – Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).

(5) Validācijas dienestus izveido Komisija, lai palīdzētu dienestiem, kas ir atbildīgi par priekšlikumu vērtēšanu, par piešķīrumu sarunām vai par piešķīruma līgumu pārvaldību, piemēram, pārbaudot pieteikumu iesniedzēju juridisko pastāvēšanu un juridisko statusu/kategoriju, reģistrējot netiešo izmaksu metodi, kuru deklarējis pieteikuma iesniedzējs, un pārbaudot pieteikuma iesniedzēja sniegtos finanšu datus.

(6) Precīzāka informācija par juridiskās vienības ieceltā pārstāvja uzdevumu un atbildību ir sniegta 1.2.4. sadaļā.

(7) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8) To juridisko vienību klasifikācija, kas piedalās Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā, ir jāveic laikus (sākotnēji sarunu posmā un pēc tam īstenošanas posmā pirms jebkādu maksājumu veikšanas, ja projekta pārskata periodā rodas kādas izmaiņas), lai aizsargātu dalībnieku un Savienības intereses un lai izvairītos no īstenošanas kavējumiem vai pārklāšanās dažādos procedūras(-u) posmos.

(9) Dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, var pieprasīt revīzijas metodiku, ko kompetentais valsts ierēdnis izmanto, lai aprēķinātu attiecināmās izmaksas.

(10) Kā noteikts Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. pantā un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. pantā un minēts Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 32. panta 5. punktā un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 33. panta 1. punktā.

(11) Fizisku personu var atzīt par uzņēmumu saskaņā ar Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.), piemēram, ja šī fiziskā persona ir pašnodarbināta un ja tai ir PVN maksātāja numurus.

(12) Pat ja pieteikuma iesniedzējs neatbilst kritērijiem dalībai netiešajā darbībā, tas automātiski nenozīmē, ka priekšlikums ir neatbilstīgs: tādā gadījumā (viena vai vairāku pieteikuma iesniedzēju neatbilstība) priekšlikums ir neatbilstīgs tikai tad, ja nav atbilstība līdzdalības noteikumu, darba programmas un uzaicinājuma atbilstības kritērijiem. Piemēri: ERA-NET koordinācijas un atbalsta darbībās varēs piedalīties tikai konkrētu veidu juridiskās vienības (tādas valsts iestādes kā ministrijas vai reģioni, šo valsts iestāžu izpildaģentūras utt.); uzaicinājums iesniegt priekšlikumus sadarbības projektiem var attiekties tikai uz konkrētu juridisko vienību veidu, piemēram, MVU vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdzdalību.

(13) Juridiskās vienības, kas atbilst vairākām kategorijām, tiks attiecīgi reģistrētas, it sevišķi statistikas nolūkos.

(14) Skatīt arī http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/facts-figures-analysis/sme-definition/index_en.htm.

(15) Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.).

(16) EN: http://ec.europa.eu/budget/info_contract/legal_entities_en.htm.

(17) Pagaidu DIK, ko izdod, reģistrējoties pirmo reizi, kļūst par pastāvīgu kodu, tiklīdz vienība ir validēta. Septītās pamatprogrammas dalībnieku juridiskie un finanšu pamatdati ir pieejami pētījumu dalībnieku portālā (http://ec.europa.eu/research/participants/portal).

(18) Šo pārbaudes procedūru kopumu sauc par “validāciju”.

(19) Uz funkcionālo pastkasti: REA-URF-Validation@ec.europa.eu.

(20) Ja juridiskajai vienībai piemēro izslēgšanu, pamatojoties uz 93. panta 1. punkta a), b), c), d) un e) apakšpunktu, 94. pantu vai 96. pantu, vienību automātiski izslēdz no līdzdalības. Turpmāka atsauce: Komisijas 2008. gada 16. decembra Lēmums 2008/969/EK, Euratom, par agrās brīdināšanas sistēmu Komisijas kredītrīkotāju un izpildaģentūru vajadzībām (OV L 344, 20.12.2008., 125. lpp.) un Komisijas 2008. gada 17. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 1302/2008 par izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi (OV L 344, 20.12.2008., 12. lpp.).

(21) Detalizēti nosacījumi, kas attiecas uz netiešo izmaksu aprēķināšanas metožu izmantošanu un uz nošķiršanu starp tiešajām un netiešajām izmaksām, ir precizēti attiecīgā piešķīruma nolīguma parauga II pielikuma B daļas 1. iedaļā, it sevišķi II.15. pantā (Septītās pamatprogrammas vispārējais piešķīruma nolīguma paraugs, Eiropas Pētniecības padomes piešķīruma nolīguma paraugs un Pētniecības izpildaģentūras piešķīruma nolīguma paraugs ir pieejams šeit: http://cordis.europa.eu/fp7/calls-grant-agreement_en.html#standard_ga un norādēs par finanšu jautājumiem saistībā ar Septītās pamatprogrammas netiešajām darbībām ftp://ftp.cordis.europa.eu/pub/fp7/docs/financialguide_en.pdf).

(22) Plašāka informācija ir pieejama grozījumu norādēs saistībā ar Septītās pamatprogrammas piešķīruma nolīgumiem: ftp://ftp.cordis.europa.eu/pub/fp7/docs/financialguide_en.pdf.

(23) Skatīt attiecīgo iedaļu par piešķīruma nolīguma parauga II.15. pantu norādēs par finanšu jautājumiem saistībā ar Septītās pamatprogrammas netiešajām darbībām: ftp://ftp.cordis.europa.eu/pub/fp7/docs/financialguide_en.pdf.

(24) Izpildaģentūras aktus var nosūtīt Komisijai to likumības pārbaudei saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 58/2003 (OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.) 22. pantu.

(25) Piemēram, netiešās darbības koordinatoram ir jāapliecina savas profesionālās prasmes un kvalifikācijas attiecībā uz administratīvo, finanšu, juridisko un komandas vadību.

(26) Novērtēšana notiek pēc priekšlikumu iesniegšanas un pirms sarunām par Septītās pamatprogrammas dotāciju piešķiršanu.

(27) Skatīt 3.5. iedaļu.

(28) Skatīt 4.2.1. iedaļu.

(29) Pamatojoties uz vienkāršotas bilances datiem, elektroniskie rīki automātiski parāda visus finanšu koeficientus.

(30) No obligāto revīzijas ziņojumu prasības var atbrīvot tās juridiskās vienības, kas ir atbrīvotas no šādiem revīzijas ziņojumiem saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

(31) Šajā ziņojumā norāda skaidras revīzijas pilnvaras, gan vadības, gan revidenta pienākumus, revīzijas veikšanas veidu, tostarp saprātīgu garantiju par to, vai finanšu pārskatos nav būtisku nepatiesu apgalvojumu, un revidenta atzinumu.

(32) Īpašums it sevišķi ietver:

“pastāvīgu” īpašumu, piemēram, zemi, nomas zemi, mantojumu, vidēja termiņa/ilgtermiņa noguldījumus (ilgāk par vienu gadu), akciju opcijas (ja izmantošanas tiesības nav pieejamas nākamā gada laikā) utt.;

“pašreizēju” īpašumu, piemēram, skaidru naudu, iekrājumus, īstermiņa noguldījumus (ne ilgāk par vienu gadu), akciju opcijas (ja izmantošanas tiesības ir pieejamas nākamā gada laikā) utt.

(33) Mazā un vidējā uzņēmuma (MVU) statusu saskaņā ar 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK nosaka atbilstīgi finanšu kritērijiem, no kuriem daži ir saistīti ar gada datiem, ko sniedz ar bilancēm un peļņas un zaudējumu pārskatiem. Skatīt 1.1.3.1. iedaļas 6. punktu un 1.1.4. iedaļas e) apakšpunktu.

(34) Rentabilitāte neattiecas uz fiziskām personām.

(35) Skatīt pētījumu dalībnieku portālu: http://ec.europa.eu/research/s/portal/page/lfvSimulation.

(36) Pieņemot lēmumu par bezpeļņas vienību finansiālo dzīvotspēju, ņem vērā to bezpeļņas statusu.

(*1) kā norādīts īpašuma deklarācijā.

(*2) kā norādīts ienākumu nodokļa deklarācijā.

(*3) kā norādīts kreditoru apliecināto parādu sarakstā(-os).

(37) Skatīt 3.4.1. iedaļu.

(38) Ja tas ir atbilstīgi, Komisija vai struktūras, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, var jebkuras vienības līdzfinansēšanas spēju novērtēt, pamatojoties uz pieejamo informāciju to IT sistēmās.

(*4) kā norādīts īpašuma deklarācijā.

(*5) kā norādīts ienākumu nodokļa deklarācijā.

(*6) CP: visu dalībnieka projektu Eiropas Savienībā izmaksas un ES ieguldījums.

(39) “Pozitīva” nozīmē “laba” vai “pieņemama”.

(40) OLAF ir Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.

(41) Gan attiecībā uz finansiālo dzīvotspēju, gan – ja to ņem vērā – līdzfinansēšanas spēju.

(42) “Pozitīva” nozīmē “laba” vai “pieņemama”.

(43) Piešķīruma nolīgumos ar vienu saņēmēju attiecīgajam saņēmējam piemēro citus aizsardzības pasākumus. Aizsardzības pasākumu mērķis attiecībā uz koordinatoru ir būtisks tikai konsorcija gadījumā, jo koordinators saņem ES finansiālo ieguldījumu par visiem dalībniekiem.

(44) Izņemot gadījumu, kad juridiskā persona brīvprātīgi nodrošina garantiju, ko var uzskatīt par “līdzvērtīgu dalībvalsts vai asociētās valsts sniegtai garantijai”.

(45) Septītās pamatprogrammas piešķīruma nolīguma paraugs – Komisijas 2007. gada 10. aprīļa Lēmums C(2007) 1509. Skatīt: http://cordis.europa.eu/fp7/calls-grant-agreement_en.html.