(1)

Regulā (EK) Nr. 854/2004 izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu. Tajā jo īpaši paredzēts, ka dzīvnieku izcelsmes produktus importē tikai no tām trešām valstīm vai trešo valstu daļām, kuras iekļautas sarakstā, kas sagatavots un atjaunināts saskaņā ar minēto regulu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 854/2004 ir arī paredzēts, ka, veidojot un atjauninot šādus sarakstus, jāņem vērā Savienības veiktās kontroles trešās valstīs un trešo valstu kompetento iestāžu sniegtās garantijas attiecībā uz atbilstību vai līdzvērtību Savienības dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības noteikumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (2).

(3)

Komisijas 2006. gada 6. novembra Lēmumā 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (3), ir iekļauts to trešo valstu saraksts, kuras atbilst Regulā (EK) Nr. 854/2004 minētajiem kritērijiem un tādējādi spēj garantēt, ka minētie produkti atbilst sanitārajiem nosacījumiem, kas iekļauti Savienības tiesību aktos patērētāju veselības aizsardzības jomā, un tos var eksportēt uz Savienību. Konkrēti – minētā lēmuma II pielikumā ir ietverts to valstu un teritoriju saraksts, no kurām Savienībā ir atļauts importēt lietošanai pārtikā paredzētus zvejniecības produktus, kas nav dzīvas, dzesinātas, saldētas vai pārstrādātas gliemenes, adatādaiņi, tunikāti un jūras gliemeži.

(4)

Nīderlandes Antiļu autonomā zeme pašlaik ir iekļauta Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā kā treša valsts, no kuras atļauts ievest zvejniecības produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

(5)

Pēc Nīderlandes Karalistes iekšējas reformas, kas stājās spēkā 2010. gada 10. oktobrī, Nīderlandes Antiļas beidza pastāvēt kā autonoma minētās karalistes zeme. Tajā pašā datumā Kirasao un Sintmartēna ieguva autonomu zemju statusu Nīderlandes Karalistes sastāvā, bet Bonaire, Sintestatiusa un Saba kļuva par īpašām Nīderlandes Karalistes Eiropas daļas pašvaldībām. Tāpēc pienākas svītrot ierakstu par Nīderlandes Antiļām no saraksta, kas ir iekļauts Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

(6)

Kirasao un Sintmartēnas kompetentās iestādes ir Komisijai iesniegušas vajadzīgo informāciju, lai pierādītu, ka šajās autonomajās zemēs ieviestā sanitārās kontroles sistēma sniedz pietiekamas garantijas par atbilstību Savienības prasībām. Kirasao un Sintmartēnas kompetento iestāžu sniegtā informācija arī liecina, ka šīm iestādēm ir tādas pašas juridiskās pilnvaras veikt kontroli, kādas bija Nīderlandes Antiļu kompetentajai iestādei, un ka pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir saistoši tie paši pienākumi, kas laikposmā pirms tam, kad Nīderlandes Antiļas beidza pastāvēt. Bez tam saskaņā ar minēto informāciju oficiālā sanitārā kontrole šajās autonomajās zemēs turpinās tādā pašā līmenī kā laikposmā pirms tam, kad Nīderlandes Antiļas beidza pastāvēt.

(7)

Tādēļ pienākas Kirasao un Sintmartēnu iekļaut sarakstā, kas dots Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

(8)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2006/766/EK.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

ierakstu par Nīderlandes Antiļām svītro;

2)

starp ierakstiem par Kaboverdi un Alžīriju iekļauj šādu ierakstu par Kirasao:

3)

starp ierakstiem par Salvadoru un Togo iekļauj šādu ierakstu par Sintmartēnu: