(1)

Komisija 2001. gada 23. maijā apstiprināja atbalstu SCS Sernam (komandītsabiedrība) pārstrukturēšanai; 2001. gada decembrī SCS Sernam kļuva par Sernam SA (“lēmums Sernam”) (3).

(2)

Komisija 2004. gada 20. oktobrī pieņēma galīgo lēmumu, kurā tā apstiprina, ka ar lēmumu Sernam 1 apstiprinātais atbalsts 503 miljonu euro apmērā saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu (“lēmums Sernam 2”) (4). Šajā lēmumā min arī tādu papildu atbalstu 41 miljona euro apmērā, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu un Francijai ir jāatgūst.

(3)

Ar 2005. gada 24. jūnija vēstuli pirmā ieinteresētā persona (“pirmais sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību par to, ka lēmums Sernam 2 netiek pareizi piemērots (5).

(4)

2006. gada 22. februārī pirmais sūdzības iesniedzējs arī cēla prasību pret Komisiju sakarā ar bezdarbību, jo Komisija, saņemot tā sūdzību, nebija uz to reaģējusi.

(5)

Ar 2006. gada 10. aprīļa vēstuli otra ieinteresētā persona, sabiedrība Mory Group (“otrais sūdzības iesniedzējs”), arī iesniedza sūdzību Komisijai (6).

(6)

Abi sūdzības iesniedzēji būtībā uzskatīja, ka lēmums Sernam 2 ir piemērots nepareizi, un pieprasīja Komisijai uzsākt jaunu formālu izmeklēšanas procedūru par to, kā Francija piemēro lēmumu Sernam 2.

(7)

Ar 2008. gada 16. jūlija vēstuli Komisija paziņoja Francijai savu lēmumu sākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz to, kā Francija piemēro lēmumu Sernam 2 (“lēmums par procedūras sākšanu”). Komisija pauda šaubas par to, vai Francijas izvēlētie pasākumi lēmuma Sernam 2 piemērošanai ir saderīgi ar šo lēmumu, un pieļāva iespēju, ka šie pasākumi ietver jaunu valsts atbalstu.

(8)

Komisijas lēmumu par procedūras sākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7). Abu sūdzības iesniedzēju argumenti ir apkopoti minētā lēmuma 16. apsvērumā. Šajā pašā lēmumā Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par to, kā Francija piemēro lēmumu Sernam 2.

(9)

Francijas iestādes 2008. gada 8. oktobrī iesniedza apsvērumus attiecībā uz lēmumu par procedūras uzsākšanu.

(10)

Komisija no ieinteresētajām personām saņēma apsvērumus par šo jautājumu. Pirmais sūdzības iesniedzējs savus apsvērumus iesniedza 2008. gada 13. novembrī. Société nationale des chemins de fer (“SNCF”) apsvērumus iesniedza 2009. gada 6. februārī. Ieguldījumu fonds Butler Capital Partners (“BCP”) apsvērumus iesniedza 2009. gada 9. februārī. Komisija saņemtos apsvērumus 2009. gada 25. martā nosūtīja Francijai, sniedzot tai iespēju šos apsvērumus komentēt, un 2009. gada 7. maijā saņēma Francijas iestāžu komentārus par pirmā prasītāja apsvērumiem.

(11)

Otrais sūdzības iesniedzējs 2011. gada 15. martā brīdināja Komisiju, pieprasot veikt izmeklēšanas pasākumus, lai pārbaudītu lēmuma Sernam 2 piemērošanas nosacījumus. Komisija uz to atbildēja 2011. gada 18. maijā, norādot izmeklēšanas pasākumus, kas veikti kopš pieņemts lēmums par procedūras sākšanu.

(12)

Komisija 2009. gada 25. novembrī un 2011. gada 29. novembrī pieprasīja Francijas iestādēm sniegt informāciju. Atbildes tika saņemtas attiecīgi 2010. gada 15. janvārī un 2012. gada 25. janvārī.

(13)

Sabiedrība Mory Group2007. gada 3. janvārī pieprasīja Francijas iestādēm izdot divus atgūšanas rīkojumus: 1) vienu Sernam SA attiecībā uz 41 miljona euro atbalstu, kurš saskaņā ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un kuru, kā Mory Group apgalvo, Francija nav efektīvi atguvusi, un 2) otru tā Sernam SA pārstrukturēšanas atbalsta saņēmējam (nav norādīts), ko Francija iespējami piešķīrusi Sernam SA aktīvu nodošanas darījumam (detalizētu informāciju par šo darījumu skatīt šā lēmuma 2.4. sadaļā).

(14)

Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrs vēstulē noraidīja otrā sūdzības iesniedzēja prasības. Sabiedrība Mory Group Parīzes Administratīvajā tiesā cēla prasību šo noraidošo lēmumu atzīt par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šo strīdu joprojām izskata.

(15)

Turklāt 2012. gada 31. janvārī tika uzsākta uzņēmuma Sernam Xpress (“Sernam Xpress”) sanācijas procedūra. Sernam Xpress ir uzņēmums, kas Sernam SA aktīvu nodošanas darījuma ietvaros saņēma Sernam SA nefinanšu aktīvus un pasīvus (detalizētu informāciju par šo darījumu skatīt 2.4. sadaļā). Nantēras Tirdzniecības tiesa noteica sešu mēnešu novērošanas periodu un jaunu tiesas sēdi 2012. gada 27. martā.

(16)

Uzņēmums Sernam darbojas paku un palešu tradicionālo sūtījumu un ekspressūtījumu jomā kopš 1970. gada, kad SNCF to dibināja kā savu iekšējo dienestu (8).

(17)

Sernam2000. gada 1. februārī pilnībā pārveidoja par filiāli, un tādējādi izveidojās SCS Sernam (komandītsabiedrība). SCS Sernam2001. gada 21. decembrī pārveidoja par akciju sabiedrību (Sernam SA). Sernam SA 2005. gadā bija 10 meitassabiedrības, kā arī filiāle ceļu pakalpojumu jomā – Sernam Transport Route.

(18)

Sernam Xpress2005. gada 17. oktobrī saņēma Sernam SA nefinanšu aktīvus un pasīvus sakarā ar Sernam SA darbības nodošanu Financière Sernam (detalizētu informāciju par šo darījumu skatīt 2.4. sadaļā). Tolaik Sernam Xpress pilnībā piederēja Financière Sernam.

(19)

2006. gadā BCP iesaistījās Sernam Xpress kapitālā 51,8 % apmērā. Vienlaikus Sernam Xpress ieguva Limožā esošo transporta uzņēmumu Coulonge.

(20)

2011. gada laikā uzņēmumi Financière Sernam un Sernam Xpress konstatēja, ka līdz finanšu gada beigām tiem jāatjauno pašu kapitāls. Tā kā BCP neieguldīja vajadzīgo kapitālu, tika veikti divi darījumi.

(21)

Pirmkārt, 2011. gada maijā Sernam zīmola nodošanas ietvaros Sernam Xpress veica aktīvu pārvedumu par labu savai meitassabiedrībai Sernam Services (šo ieguldījumu novērtēja 15 miljonu euro apmērā).

(22)

Otrkārt, 2011. gada 30. jūnijā uzņēmums Sernam Xpress izbeidza savu darbību, un uzņēmums Financière Sernam, vienīgais īpašnieks, pārņēma tā aktīvus (darbība, ko sauc par “vispārēju aktīvu pāreju”).

(23)

Tādējādi Sernam grupa šobrīd sastāv no Financière Sernam un darbību izbeigušā Sernam Xpress filiālēm – iepriekšminētās Sernam Services un Aster (“Aster”). Aster ir esošais filiāles Sernam Transport Route nosaukums. Sernam Xpress šo filiāli pārdeva 2005. gada decembrī un pircējam sniedza garantiju attiecībā uz apgrozījumu. Sernam Xpress 2008. gada martā to atpirka, taču pa šo laiku filiāles nosaukums bija mainīts uz Aster. Atpērkot ASTER, Sernam Xpress tās norēķinu kontā ieskaitīja 5 miljonus euro. Valdes sanāksmē, kas notika jūlijā, no šīs norēķinu kontā esošās summas nolēma atteikties par labu ASTER. 2011. gada decembrī Financière Sernam, kas pa šo laiku bija pārņēmis Sernam Xpress (skatīt 22. apsvērumu), rekapitalizēja filiāli ASTER, tai par labu atsakoties no tās norēķinu kontā esošajiem 5 599 998 euro.

(24)

Tā kā Sernam grupas finansiālā situācija turpināja pasliktināties, 2011. gada 31. janvārī tika uzsākta uzņēmuma Financière Sernam un meitassabiedrības Sernam Services sanācijas procedūra. 2011. gada 3. februārī tika uzsākta filiāles Aster likvidācijas procedūra, uz pagaidu laiku atļaujot turpināt tās darbību. Nantēras Tirdzniecības tiesa noteica sešu mēnešu novērošanas periodu un jaunu tiesas sēdi 2012. gada 27. martā.

(25)

Komisija lēmumā Sernam 1 atļāva atbalstu 503 miljonu euro apmērā SCS Sernam pārstrukturēšanai. Šo atbalstu atļāva ar nosacījumu, ka Francija apņemas nodrošināt uzņēmuma pārdošanu. Būtībā 60 % SCS Sernam kapitāla bija jāpārņem sabiedrībai Géodis SA (9) – transporta un loģistikas komercsabiedrībai, kas ir kotēta Parīzes Biržas otrajā sarakstā (second marché). Tādā veidā Géodis SA bija jāuzņemas pilnīga un neierobežota (10) atbildība par SCS Sernam parādiem un jāsedz pārstrukturēšanas papildu izmaksas 67 miljonu euro apmērā. Savukārt SCS Sernam no 1999. līdz 2004. gadam apņēmās samazināt uzņēmuma telpu skaitu no 107 uz 72, par 18 % samazināt apgrozījumu, samazināt darbinieku skaitu un veikt pārstrukturēšanu ar iepriekš minēto budžetu un paredzētajā laikā, proti, līdz 2004. gada sākumam.

(26)

Komisija lēmumā Sernam 2 konstatēja, ka ar lēmumu Sernam 1 apstiprinātais atbalsts 503 miljonu euro apmērā ir izmaksāts saskaņā ar nosacījumiem, kas atšķiras no lēmuma Sernam 1 nosacījumiem, jo īpaši tāpēc, ka Géodis pārņēma 15 % SCS Sernam daļu (paredzēto 60 % vietā). Turklāt Géodis atteicās no saviem līdzekļiem novirzīt 67 miljonus euro uzņēmuma pārstrukturēšanai.

(27)

Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija paredzēja nosacījumus attiecībā uz Sernam SA pārstrukturēšanai piešķirtā 503 miljonu euro atbalsta atļaušanu. 3. pants lēmumā Sernam 2, kas ietver šos nosacījumus, paredz, ka:

(28)

Komisija lēmumā Sernam 2 arī atzīmēja, ka Francijas iestādes ir izmaksājušas Sernam papildu atbalstu 41 miljona euro apmērā. Komisija uzskatīja, ka šis atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un pieprasīja Francijai to atgūt.

(29)

Francija apgalvo, ka, izpildot lēmumu Sernam 2, ir ievērojusi 3. panta 2. punktā paredzēto nosacījumu. Tā paskaidro, ka SNCF paziņojumā presei (11) uzaicināja visas ieinteresētās personas sazināties ar banku ABN AMRO. 34 rūpniecības un finanšu grupas vai konsorciji pieprasīja dokumentus, lai ar tiem iepazītos. Uzaicinājuma vēstulēs, ar kurām uzaicināja uz pirmo konkursa kārtu un kuras ABN AMRO bija nosūtījusi personām, kas pieprasīja dokumentus, bija uzaicinājums iesniegt pārpirkšanas piedāvājumus attiecībā uz Sernam SA aktīviem (vēstule bija angļu valodā, tāpēc tajā izmantots termins assets) kopumā.

(30)

Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju Sernam ekonomiskās situācijas dēļ neizdevās saņemt piedāvājumus ar pozitīvu cenu. Visi piedāvājumi, kas tika izteikti šīs procedūras ietvaros, bija izteikti negatīvi:

(31)

Ņemot vērā konkrēta piedāvājuma neesamību, Sernam SA vadība, izmantojot vēl dibināmu uzņēmumu ar sākotnējo nosaukumu Bidco, izteica pārpirkšanas piedāvājumu.

(32)

Šo piedāvājumu 2005. gada 30. jūnijā iesniedza SNCF, un SNCF vadība to principā pieņēma tajā pašā dienā. Tomēr, lai starp visām iesaistītajām pusēm oficiāli noslēgtu saprašanās memorandu, bija jāveic formalitātes. Saprašanās memorandu starp SNCF, Sernam SA, Sernam Xpress (viena no 10 Sernam S.A. pilnīgā īpašumā esošajām filiālēm, kura ir dibināta 2002. gadā) un vēl nenodibinātā uzņēmuma Financière Sernam vadītājiem parakstīja 2005. gada 21. jūlijā (turpmāk tekstā – “2005. gada 21. jūlija saprašanās memorands”). Financière Sernam komercreģistrā reģistrēja 2005. gada 14. oktobrī. Darījumus, ar kuriem Sernam darbību nodeva Financière Sernam un kuri ir sīki aprakstīti turpmākajos apsvērumos, veica 2005. gada 17. oktobrī.

(33)

Francijas iestādes norādīja, ka Sernam darbības nodošana Financière Sernam norisinājās četros posmos:

(34)

Sernam SA likvidēja tiesas ceļā 2005. gada 15. decembrī. Šīs likvidācijas pasīvos tika iekļauts 41 miljons euro, kas saskaņā ar lēmumu Sernam 2 atmaksājams SNCF (13).

(35)

Veiktie darījumi ir atspoguļoti zemāk esošajā tabulā:

Sernam SA

Ir spēkā parāds SNCF 38,5 miljonu euro apmērā. Rīkojums par 41 miljona euro atgūšanu ir iekļauts likvidācijas pasīvos.

SNCF

Rekapitalizācija 2 miljonu euro apmērā

Rekapitalizācija 57 miljonu euro apmērā

Aktīvi

57 miljoni euro

Nefinanšu pasīvi

2 miljoni euro: summa, ko Financière Sernam samaksāja SNCF un Sernam SA par Sernam Xpress iegādi

Sernam Xpress

Financière Sernam

(100% pieder Sernam SA bijušajiem darbiniekiem)

(36)

Papildus SNCF īstenotajai Sernam SA rekapitalizācijai 57 miljonu euro apmērā un Sernam Xpress rekapitalizācijai 2 miljonu euro apmērā 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorands paredzēja arī SNCF garantijas Financière Sernam (garantijas ir aprakstītas no 72. līdz 85. apsvērumam lēmumā par procedūras uzsākšanu) un noteikumu par līgumsaistību izbeigšanu gadījumā, ja piecu gadu laikā pēc saprašanās memoranda noslēgšanas Komisija pieņem negatīvu lēmumu (šis noteikums ir aprakstīts 117. apsvērumā lēmumā par procedūras sākšanu).

(37)

Komisija 2008. gada 16. decembra lēmumā vēlējās pārbaudīt, vai Francija ir ievērojusi 3. panta 2. punktu lēmumā Sernam 2, kā tā apgalvoja, un vai Francijas izvēlētā metode nesaderīgā 41 miljona euro atbalsta atgūšanai, proti, valsts prasījuma iekļaušana Sernam SA bankrota pasīvos, ļauj novērst šā atbalsta radīto konkurences kropļojumu. Turklāt Komisija vēlējās pārbaudīt, vai Sernam SA aktīvu nodošanas darījums nav pamatā jaunam valsts atbalstam, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(38)

Pirmkārt, pirmais sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav ievēroti lēmuma Sernam 2 nosacījumi attiecībā uz Sernam SA aktīvu pārdošanu.

(39)

Lēmumā Sernam 2 noteiktais nodošanas termiņš, proti, 2005. gada 30. jūnijs nav ievērots, jo uzņēmuma nodošanas darījumus apstiprināja un tā daļas nodeva tikai 2005. gada 17. oktobrī.

(40)

Attiecībā uz nodošanas cenu pirmais sūdzības iesniedzējs uzskata, ka to noteica, pamatojoties tikai uz Financière Sernam izteikto pārpirkšanas piedāvājumu. Šis piedāvājums bija nelikumīgs savā būtībā, jo ietvēra jaunu atbalstu, proti, Sernam SA rekapitalizāciju. Pirmais sūdzības iesniedzējs uzsver, ka saskaņā ar pierādījumiem, ko Komisija sniedz lēmumā par procedūras sākšanu, Sernam Xpress nebija no Sernam SA neatkarīgs uzņēmums.

(41)

Turklāt nodošanas darījumi patiesībā bija daļu pārdošanas darījums (share deal), proti, saņēmēja uzņēmuma uzturēšana tirgū, nomainot tā īpašnieku.

(42)

Tāpat sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārkāpts nosacījums par pārskatāmu un atklātu pārdošanas procedūru. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pēc Sernam SA un Sernam Xpress rekapitalizācijas nodot sabiedriskai apspriešanai drīzāk vajadzēja Sernam Xpress, nevis Sernam SA pārdošanu, kā arī uzaicinājumam iesniegt pārpirkšanas piedāvājumus drīzāk vajadzēja attiekties uz Sernam Xpress, nevis Sernam SA pārdošanu.

(43)

Otrkārt, pirmais sūdzības iesniedzējs norāda uz manipulācijām, kas veiktas attiecībā uz nodoto aktīvu un pasīvu novērtēšanu un pārdotā uzņēmuma vērtības pazemināšanu.

(44)

Treškārt, pirmais sūdzības iesniedzējs uzskaita vairākus pasākumus, kas, pēc viņa domām, ietver jaunu atbalstu: rekapitalizācija 57 miljonu euro apmērā, nelikumīgā 41 miljona euro atbalsta neatgūšana, atteikšanās no SNCF finanšu prasījumiem attiecībā uz Sernam SA. Minētie pasākumi nav saderīgi ar iekšējo tirgu.

(45)

Ceturtkārt, pirmais sūdzības iesniedzējs uzsver, ka Sernam SA drīzāk vajadzēja likvidēt, nevis pārdot. Sūdzības iesniedzējs piekrīt Komisijas paustajām šaubām par dažu izmaksu iekļaušanu likvidācijas aprēķinā un uzskata, ka nekur nav minēts, ka Sernam pārstrukturēšanas patiesās izmaksas bija mazākas par likvidācijas izmaksām.

(46)

Pirmais sūdzības iesniedzējs secina, ka Francijas iestādes ir ne vien izvairījušās no pienākuma atgūt par nesaderīgu atzīto 41 miljona euro atbalstu, bet arī piešķīrušas jaunu atbalstu vismaz 95 miljonu euro apmērā, papildus dažādiem atbalstiem, kas piešķirti kā garantijas.

(47)

Savukārt otrais sūdzības iesniedzējs neiesniedza apsvērumus attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(48)

Uzņēmums SNCF uzskata, ka ir ievērojis 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2 paredzēto nosacījumu. Tas apgalvo, ka līdz 2005. gada 30. jūnijam, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, “vienā partijā” pārdeva visus Sernam aktīvus par tirgus cenu uzņēmumam, kas nav juridiski saistīts ar SNCF.

(49)

SNCF apgalvo, ka nodošanas darījumi ir neatdalāmi un vienlaicīgi. Līdz ar to Komisija nevar tos mākslīgi nodalīt vienu no otra.

(50)

SNCF uzskata, ka negatīvas cenas gadījumā princips par privātu ieguldītāju, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, tiek ievērots, ja pārdošanas izmaksas ir zemākas par likvidācijas izmaksām, kas būtu jāsedz valstij kā akcionāram, un iesniedz sīkus apsvērumus, lai to pierādītu.

(51)

Visbeidzot, SNCF uzsver, ka pienākums atmaksāt 41 miljona euro atbalstu ir iekļauts Sernam SA likvidācijas pasīvos.

(52)

Pirmkārt, BCP sniedz precizējumus par savu iesaistīšanos Sernam Xpress kapitālā.

(53)

Otrkārt, BCP precizē uzņēmuma Coulonge pārpirkšanas mērķi.

(54)

Treškārt, BCP apstrīd to, ka pēc veiktajām rekapitalizācijām 57 miljonu un 2 miljonu euro apmērā Sernam Xpress bija skaidras naudas pārpalikums. BCP bija jāiemaksā kasē 6 miljoni euro, lai kases atlikumu atjaunotu pieņemamā līmenī, ņemot vērā finansējamo zaudējumu apmēru.

(55)

Ceturtkārt, BCP apstrīd, ka 41 miljona euro atbalsts tika nodots Sernam Xpress. BCP uzskata, ka šāda situācija būtu iespējama tikai tad, ja pierādītu, ka Sernam SA darbība nav nodota par tirgus cenu. Taču BCP apgalvo, ka nodošanu veica, ievērojot atvērtu, pārskatāmu un nediskriminējošu procedūru. BCP arī atgādina, ka nodošanas procesam veica ekspertīzi.

(56)

Visbeidzot, attiecībā uz Sernam kontroles pārņemšanas sekām BCP analizē kapitāla palielināšanu kā pārdošanu un uzskata, ka saskaņā ar spriedumiem lietās Banks (14) un SMI (15) hipotētiska atbalsta atgūšana neattiecas uz Financière Sernam vai tā filiāli Sernam Xpress.

(57)

Francijas iestādes uzskata, ka konkrētu un pircējam juridiski saistošu pārpirkšanas piedāvājumu iesniedza 2005. gada 30. jūnijā, un SNCF to pieņēma tajā pašā dienā, tādējādi saskaņā ar Francijas tiesību aktiem līgumtiesību jomā vienošanās vairs nebija atsaucama

(58)

Francijas iestādes uzskata, ka lēmums Sernam 2 neaizliedz pārdot par negatīvu cenu un ka tiesu praksē šāda cena var būt tirgus cena.

(59)

Aktīvus pārdeva par negatīvu cenu 57 miljonus euro apmērā, kas atbilst SNCF veiktās Sernam SA rekapitalizācijas summai. Šī cena bija labāka par sākotnējiem orientējošajiem piedāvājumiem un bija vienīgais konkrētais tirgus piedāvājums SNCF. To apstiprināja vairāki neatkarīgie eksperti (ABN Amro, Oddo Corporate Finance/Paul Hastings un Commission des Participations et Transferts).

(60)

Francijas iestādes apgalvo, ka SNCF iepriekš veiktā rekapitalizācija ir tikai īstenošanas pasākums. Līdz ar to Komisija nevar atsaukties uz šo rekapitalizāciju, lai apstrīdētu Sernam aktīvu tirgus vērtību, neatkarīgi no tā, ka tirgus cenas esamība izslēdz iespēju, ka negatīvo cenu kvalificē kā valsts atbalstu.

(61)

Atbildot uz Komisijas veikto analīzi, saskaņā ar kuru Sernam SA darbības nodošana Financière Sernam sastāv no diviem secīgiem darījumiem, proti, 1) visu Sernam SA aktīvu nodošanas “vienā partijā”Sernam Xpress (šajā brīdī Sernam Xpress pilnībā piederēja Sernam SA) grupas iekšienē un pēc tam 2) Sernam Xpress pārdošanas Financière Sernam, kas izpaudās kā daļu pārdošanas darījums (share deal), nevis aktīvu pārdošana, Francijas iestādes uzskata, ka šāda darbības nodošanas procedūras sadalīšana ir mākslīga un nepamatota.

(62)

Pirmkārt, nodošanas darījumi atbilst “nodošanas-pārdošanas darījumam” (opération d’apport-cession), ko īstenoja, izmantojot rekapitalizāciju, proti, nesadalāmam darījumam, ko īstenoja divu iemeslu dēļ: 1) Francijas tiesību akti nepieļauj aktīvu pārdošanu par negatīvu cenu, un 2) bija jānodrošina, ka pārņēmējam nav juridisku saistību ar SNCF.

(63)

Ņemot vērā ilgstoši slikto ekonomisko situāciju (zaudējumi pēdējos četros pārskata periodos pirms pārdošanas bija 309,2 miljoni euro), Sernam SA aktīvu kopējā vērtība bija negatīva.

(64)

Lai ievērotu Francijas tiesību aktos paredzēto aizliegumu pārdot par negatīvu cenu un nodrošinātu to, ka pārdošanas darījums no ekonomiskā viedokļa ir neitrāls gadījumā, ja pārdodamo aktīvu vērtība ir negatīva, praksē paredz: 1) ka cena, ko maksā pircējs, ir simboliska; un 2) izveidot sistēmu, kas paredzēta, lai nodrošinātu kompensāciju pircējam (pārdevēja līdzdalība kapitāla palielināšanā pirms pārdošanas vai pārdevēja atteikšanās no prasījumiem, kas tam būtu attiecībā uz pārdoto uzņēmumu).

(65)

Turklāt, lai izvairītos no tā, ka Sernam SA kreditori apstrīd darījuma spēkā esamību vai izmanto savas tiesības iebilst, “vienā partijā” nodotajiem aktīviem bija jāpievieno Sernam darbības turpināšanai nepieciešamie pasīvi. Vienkārši pārdodot aktīvus, šos pasīvus nevarēja pievienot.

(66)

Līdz ar to bija jāveic daļēja aktīvu nodošana, uz ko attiecas sadalīšanas noteikumi, kas minēti L.236-16. līdz L.236-21. pantā Francijas Tirdzniecības kodeksā. Šajā sakarā Francijas iestādes precizē, ka nodošana ir pielīdzināma pārdošanai, jo arī tā ietver īpašuma nodošanu, par to saņemot nodotā īpašuma saņēmēja uzņēmuma daļas.

(67)

Ņemot vērā, ka saskaņā ar 3. panta 2. punktu lēmumā Sernam 2 saņēmējs uzņēmums nevarēja būt juridiski saistīts ar SNCF, nebija iespējams visus aktīvus “vienā partijā” tiešā veidā nodot Financière Sernam, jo tādā gadījumā nodošanas darījuma dēļ Sernam SA automātiski būtu kļuvis par Financière Sernam akcionāru. Tas izskaidro, kādēļ sākotnēji veica daļēju aktīvu nodošanu Sernam Xpress, bet pēc tam Sernam Xpress pārdeva Financière Sernam.

(68)

Francijas iestādes apgalvo, ka daļējā aktīvu nodošana Sernam Xpress nekādā gadījumā nav līdzekļu nodošana grupas iekšienē, jo Sernam Xpress ir īpašiem nolūkiem izveidota sabiedrība, ko izmanto “vienā partijā” nodoto Sernam SA aktīvu izvietošanai tikai tādēļ, lai tos varētu vienlaicīgi pārdot pircējam uzņēmumam – Financière Sernam, nevis Sernam Xpress mātessabiedrības darbības turpināšanai. Šos aktīvus izvietoja un nodeva Sernam Xpress par to tirgus cenu, lai varētu veikt darījumu. Katrā ziņā aktīvu nodošana ietvēra īpašuma nodošanu, par ko Sernam Xpress pretī izsniedza vienu daļu ar nominālvērtību 100 euro. Francijas iestādes apgalvo, ka šī daļa atspoguļo nodoto aktīvu un pasīvu reālo vērtību pēc rekapitalizācijas 57 miljonu euro apmērā.

(69)

Francijas iestādes, atbildot uz lēmumu par procedūras sākšanu, saviem apsvērumiem pievienoja tiesību zinātņu profesora Nikolā Molfesī (Nicolas Molfessis) atzinumu, kurā minēts, ka “saskaņā ar Francijas tiesību aktiem […] SNCF nevarēja tiešā veidā Sernam aktīvus “vienā partijā” nodot Financière Sernam; saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām SNCF bija jāveic nodošanas-pārdošanas darījums, lai ievērotu Komisijas noteiktos ierobežojumus:

Sernam izveidoto shēmu jāpielīdzina aktīvu pārdošanai “vienā partijā”

(70)

Francijas iestādes apgalvo, ka Sernam SA aktīvus “vienā partijā” un par negatīvu cenu, kas atbilst tirgus cenai, pārdeva sabiedrībai, kam nav juridisku saistību ar SNCF, un šo darījumu veica pēc sarunām par pārdošanu, ko saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz 3. panta 2. punkts lēmums Sernam 2, rīkoja atklātas, pārskatāmas, beznosacījumu un nediskriminējošas konkursa procedūras ietvaros.

(71)

Francijas iestādes uzskata, ka apgalvojums, saskaņā ar kuru potenciālajiem Sernam SA aktīvu pircējiem nosūtītie dokumenti atsaucas nevis uz Sernam Xpress pārdošanu, bet gan uz Sernam SA aktīvu pārdošanu, ir nepareizs pēc būtības. Turklāt prasība ievērot atklātu, pārskatāmu un nediskriminējošu konkursa procedūru neietver to, ka pēc rekapitalizācijas jāizsludina jauns konkurss, jo rekapitalizācija ir konkursa un no tā izrietošās negatīvās cenas tiešais rezultāts.

(72)

Francijas iestādes uzskata, ka lēmums Sernam 2, skaidri paredzot iespēju Sernam aktīvus pārdot “vienā partijā”, SNCF un Francijas iestādēm devis pamatotas cerības, ka tā drīkst rīkoties. Tādējādi, uzsākot valsts atbalsta pārbaudes procedūru, netiek neatzīta Francijas iestāžu tiesiskā paļāvība attiecībā uz lēmumu Sernam 2 un vēl jo vairāk tas, ka Francijas iestādes nodrošinājušas, ka to rīcība Komisijai ir pilnībā pārskatāma, sniedzot tai attiecīgos paskaidrojumus par šā pārdošanas darījuma nosacījumiem.

(73)

Attiecībā uz manipulācijām, ko, kā apgalvots, veica attiecībā uz novērtēšanu, Francijas iestādes, pirmkārt, noraida diskontu 22 miljonu euro apmērā attiecībā uz aktīvu novērtēšanu. Būtībā, ņemot vērā, ka runa ir par daļēju aktīvu nodošanu, pēc kuras veic pārdošanas darījumu, saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem grāmatvedības jomā novērtēšana būtu jāveic, nevis pamatojoties uz nodoto aktīvu un pasīvu neto uzskaites vērtību, kā to apgalvo pirmais prasītājs, bet gan uz to faktisko vērtību. Faktisko vērtību nosaka, pamatojoties uz tirgus cenu vai neatkarīgām ekspertīzēm. Spēkā esošos tiesību aktus grāmatvedības jomā piemēroja arī atlikto nodokļu kredītu novērtēšanā. Savukārt zīmolu portfeļa novērtējums ir balstīts Eiropas Komisijas 2001. gada 23. maija novērtējumā, ko veica nodošanas darījuma, ko SNCF īstenoja par labu SCS Sernam, ietvaros.

(74)

Attiecībā uz pasīvu novērtējumu Francijas iestādes uzskata, ka nodoti tika tikai tie pasīvi, kas bija vajadzīgi saņēmējas sabiedrības darbības turpināšanai. Turklāt badwill vērtība atbilst tikai grāmatvedības uzskaitē reģistrētajai negatīvajai tirgus vērtībai 57 miljonu euro apmērā.

(75)

Francijas iestādes uzsver, ka tam nodalījumam starp daļu pārdošanas darījumu (share deal) un aktīvu pārdošanas darījumu (asset deal), kas ir pamatā argumentiem, ko Komisija izvirzīja attiecībā uz lietām SMI (16) un CDA (17), šajā gadījumā nav nozīmes.

(76)

Ņemot vērā iemeslus, kas aprakstīti no 61. līdz 70. apsvērumam, Francijas iestādes uzskata, ka darījumi, ar ko Sernam SA darbību nodeva Financière Sernam, neizpaužas kā nodošanas darījums grupas iekšienē, pēc kura veic daļu pārdošanas darījumu (share deal), bet gan aktīvu pārdošana trešajai personai.

(77)

Tam pakārtoti, Francijas iestādes uzsver, ka Sernam Xpress tirgus cenā noteikti ņemtu vērā 41 miljona euro parāda esību, ja atbalsts tiktu nodots. Šādā gadījumā negatīvā cena būtu 98 (57 + 41) miljoni euro. Taču uzņēmuma Financière Sernam“samaksātā” (faktiski saņemtā) negatīvā cena bija tikai 57 miljoni euro. Līdz ar to pārdevējs ietaupīja 41 miljonu euro un tādējādi saglabāja atbalsta sniegtās ekonomiskās priekšrocības. Šajā kontekstā Francijas iestādes atsaucas uz spriedumu lietā Banks (18).

(78)

Francijas iestādes uzsver, ka spriedumā lietā CDA Tiesa uzskatīja, ka tas, ka CDA turpināja īstenot atbalstu saņēmušu uzņēmumu darbību, pats par sevi nepierāda, ka šajā gadījumā pastāvēja nodoms izvairīties no atgūšanas rīkojuma izpildes (19).

(79)

Tiesa precizēja, ka nav bijis nodoma izvairīties no atgūšanas rīkojuma izpildes, jo CDA samaksāja tirgus cenu par sabiedrības LCA aktīvu pārņemšanu. (20)

(80)

Francijas iestādes apgalvo, ka Sernam Xpress iegādājās Sernam SA aktīvus un daļu pasīvu par to tirgus cenu, un tādējādi šī darījuma rezultātā Sernam Xpress nepārņēma priekšrocību, kas radās, piešķirot atbalstu 41 miljona euro apmērā. Turklāt Komisija nevar atsaukties uz to, ka pēc īstenotās aktīvu pārpirkšanas no Sernam SA paliek tikai tukša čaula, no kuras nav iespējams saņemt par nesaderīgu atzītā atbalsta atmaksu. Šādu argumentu jau izvirzīja spriedumā lietā CDA, un Tiesa to noraidīja (21).

(81)

Francijas iestādes uzsver, ka Sernam SA aktīvu pārdošana “vienā partijā” bija iespēja, ko Komisija bija skaidri paredzējusi. Līdz ar to SNCF īstenoto darījumu, ar kuru tas citam uzņēmumam par tirgus cenu “vienā partijā” pārdeva Sernam aktīvus, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, nekādā gadījumā nevar uzskatīt par šīs iespējas apiešanu.

(82)

To nevar uzskatīt par apiešanu vēl jo vairāk tāpēc, ka pati Komisija atzina, ka šādas apiešanas iespējamība ir izslēgta “tad, ja papildus noteiktajai tirgus cenai atbalsta saņēmējas sabiedrības visa īpašuma kopumā cesiju veic beznosacījumu procedūras ietvaros, kas pieejama visiem šīs sabiedrības konkurentiem” (22).

(83)

Attiecībā uz Komisijas argumentu (23), saskaņā ar kuru darījums ļāva ne vien pasargāt aktīvus, kā to atļauj spriedums lietā CDA, bet arī izveidot struktūru, kas ļauj finansēt jaunas investīcijas, piemēram, sabiedrības Coulonge pārpirkšanu, pietiktu noteikt, ka darījums, ar ko Sernam Xpress iegādājās sabiedrību Coulonge Services, notika vienlaikus ar darījumu, ar ko BCP ieguva kontroli pār Sernam Xpress, un ka Sernam Xpress varēja izmantot BCP iesaistīšanos tā kapitālā un tādējādi jauniegūtos līdzekļus, lai iegādātos sabiedrību Coulonge.

(84)

Tādējādi, pretēji Komisijas paustajām šaubām, būtu ievērots arī tas, ko Francijas iestādes atzīst par sprieduma lietā CDA“trešo kritēriju”.

(85)

Attiecībā uz jauna atbalsta esību 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā (SNCF īstenotā Sernam SA rekapitalizācija 57 miljonu euro apmērā; SNCF īstenotā Sernam Xpress rekapitalizācija 2 miljonu euro apmērā; SNCF garantijas Financière Sernam; noteikums par līgumsaistību izbeigšanu) Francijas iestādes uzskata, ka, ja pēc atklātas un pārskatāmas konkursa procedūras pārdod par tirgus cenu, kas ir zemāka par likvidācijas izmaksām, pārdošanas darījums neietver atbalsta elementus.

(86)

Turklāt Financière Sernam piedāvātā negatīvā cena atbilst neatkarīgo ekspertu novērtējumam.

(87)

Francijas iestādes precizē, ka noteikumu par līgumsaistību izbeigšanu 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā iekļāva pēc uzņēmuma Financière Sernam lūguma un tikai tādēļ, lai to pasargātu gadījumā, ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu. Francijas iestādes uzskata, ka pārdošanas darījums nebūtu iespējams bez šāda veida noteikuma, un apgalvo, ka Komisija šo noteikumu nav apšaubījusi nevienā no iepriekšējām lietām. (24)

(88)

Vispirms Komisija atgādina, ka šo procedūru sāka saskaņā ar 16. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (25), jo Komisijai bija pamats uzskatīt, ka pēc tam, kad Francija bija nelikumīgi izmantojusi atbalstu, ko, ievērojot nosacījumus, atļāva saskaņā ar lēmumu Sernam 1, tā arī nelikumīgi izmantoja atbalstu, ko, ievērojot nosacījumus, atļāva saskaņā ar lēmumu Sernam 2.

(89)

Komisija uzskata, ka jāatgādina iemesli, kuru dēļ tā izvirzīja nosacījumus, kas paredzēti 3. pantā lēmumā Sernam 2 (26):

“[…] lai attaisnotos minētā atbalsta daļas piešķiršana, ņemot vērā atbalsta nelikumīgu izmantošanu, kas konstatēta iepriekš, un pārstrukturēšanas plāna paildzināšanu, Komisija uzskata, ka Sernam jāsniedz īpaša kompensācija, ilgstoši atkāpjoties no būtiski pārslogotām tirgus nozarēm.

Piešķirot valsts atbalstu tirgos, kas atrodas strukturālas pārslodzes, pat norieta stāvoklī, uzņēmums, kam būtu bijis jāpārtrauc darbība pēc paziņotajām grūtībām, var nekavējoties mākslīgi aizņemt ārkārtīgi pieprasītu tirgu daļas, kaitējot konkurējošiem un finansiāli veseliem uzņēmumiem. Jāizvairās arī no tā, ka atbalsts varētu nevēlami padzīt no pieprasīta tirgus finansiāli veselus uzņēmumus par labu tādiem, kas izrādās nespējīgi izdzīvot paši ar saviem līdzekļiem.

Šajā sakarā Komisija uzskata, ka Sernam ilgstoši jāatsakās no darbības pārslogotās tirgus nozarēs, šajā gadījumā no darbības komplektēšanas/tradicionālo sūtījumu tirgus nozarē, ko nodrošina, izmantojot pārvadājumus pa ceļiem.

Lai arī Sernam jau ir uzsācis šo atkāpšanos, Komisija uzskata, ka tā nav pietiekama un tai ir ilgstoši jāturpinās. Šī iemesla dēļ tā uzskata par nepieciešamu izvirzīt nosacījumus, kas i) ļaus Sernam turpināt attīstību dažādošanās virzienā tirgus nozarē, kura jāattīsta (kurā nav pārslodzes) un ii) pārslogotajās, inertajās vai norietošajās tirgus nozarēs Sernam pakalpojumus ļaus aizstāt ar citu uzņēmēju pakalpojumiem (ar mērķi atbrīvot Sernam tirgus daļas šajās nozarēs).

(…)

Komisija arī atgādina, ka Sernam pilnīgas (aktīvu un pasīvu) pārdošanas gadījumā, ko plānojušas Francijas iestādes, jebkurā gadījumā jāpiemēro lēmuma nosacījumi (citiem uzņēmumiem jāpārņem Sernam darbība uz ceļa un jāmaina Sernam darbība uz kravas dzelzceļa transportu). Turpretī, ja Sernam aktīvus pārdod “vienā partijā”, Komisija atgādina, ka divus iepriekšminētos nosacījumus, kas attiecas uz uzņēmuma pārstrukturēšanu, nepiemēro, zinot, ka Sernam vairs nedarbosies pašreizējā juridiskajā formā un būs atbrīvojis savas tirgus daļas par labu neatkarīgajam pircējam (kurš varēs de facto turpināt savu darbību ar Sernam aktīviem).”

(90)

Līdz ar to lēmumā Sernam 2 paredz divus dažādus Sernam SA pārdošanas scenārijus: pilnībā pārdot Sernam SA (aktīvus un pasīvus) vai pārdot tikai aktīvus. Pirmajā gadījumā uzņēmumam, kas pārņem aktīvus un pasīvus, piemēro nosacījumus, kas minēti 3. panta 1. punktā lēmumā Sernam 2, bet otrajā gadījumā tam šos nosacījumus nepiemēro.

(91)

Līdz ar to ir jāatgādina apstākļi, uz ko attiecas Komisijas lēmumi Sernam 1 un Sernam 2. Uzņēmums Sernam SA, kam pastāvīgi bija budžeta deficīts, saņēma valsts atbalstu, kuru tam izmaksāja mātessabiedrība – SNCF – un kurš bija nepieciešamas uzņēmuma tālākai pastāvēšanai.

(92)

Bija jāizbeidz mākslīga uzņēmuma pastāvēšana, kā rezultātā uzņēmums nepamatoti aizņēma tirgus daļas, kaut arī nebija konkurētspējīgs. Līdz ar to, no vienas puses, beidzās sabiedrības Sernam regulārais finansiālā atbalsta process, ko īstenoja valsts, un, no otras puses, šā atbalsta radītajiem konkurences kropļojumiem bija jāpazūd vai jātiek aizstātiem ar kompensācijas pasākumiem. Tātad bija jāatgūst nelikumīgais un nesaderīgais 41 miljona euro atbalsts, ko sabiedrībai Sernam piešķīra laika posmā no 2001. gada līdz 2004. gadam, un jāpieņem kompensācijas pasākumi, ar ko atbrīvo tirgus daļas apmaiņā pret saņemto 503 miljonu euro atbalstu pārstrukturēšanai.

(93)

Komisija uzreiz secina, ka veids, kādā Francija īstenoja 2004. gada lēmumu, ir pretrunā tajā noteiktajiem mērķiem. Francijas iestādes šā lēmuma īstenošanas aizsegā faktiski turpināja piešķirt operatīvo atbalstu un centās saglabāt uzņēmuma saimniecisko pēctecību, neatbrīvojot uzņēmuma tirgus daļas un, tieši pretēji, mēģinot stiprināt tā konkurētspēju.

(94)

Šajā stadijā ir jāveic sistemātiska pārbaude par līdzekļiem, ko Francijas iestādes izmantojušas savu mērķu sasniegšanai.

(95)

Francijas iestādes apstiprina, ka nosacījumi, kas minēti 3. panta 1. punktā lēmumā Sernam 2, nav ievēroti. Līdz ar to Komisijai tikai jāpārbauda, vai Francija ir ievērojusi nosacījumus, kas minēti 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2. Atgādinājumam – minētais punkts ir formulēts šādi:

“Ja līdz 2005. gada 30. jūnijam Sernam pilnībā pārdos savus aktīvus par tirgus cenu uzņēmumam, kas nav juridiski saistīts ar SNCF, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, 1. punkta nosacījumus nepiemēro.”

(96)

Kā pierādīts turpmāk tekstā, Francija nav izpildījusi šos nosacījumus.

(97)

Saskaņā ar Francijas iestāžu un pirmā prasītāja apsvērumiem SNCF vadība 2005. gada 30. jūnijā tikai principā pieņēma Financière Sernam konkrēto piedāvājumu. Saprašanās memorandu, kas saista visas darījuma puses, parakstīja tikai 2005. gada 21. jūlijā un dažādos nodošanas darījumus veica tikai 2005. gada 17. oktobrī.

(98)

Komisija secina, ka Sernam SA darbības nodošana Financière Sernam nenotika līdz 2005. gada 30. jūnijam, kā to pieprasīja lēmumā Sernam 2. Ar šo iemeslu pietiktu, lai secinātu, ka Francija ir nelikumīgi izmantojusi atbalstu, ko ar zināmiem nosacījumiem atļāva ar lēmumu Sernam 2.

(99)

Pārdošanas līgums Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību sistēmās ir balstīts principos, kā pamatā ir romiešu tiesības (emptio venditio). Pārdošana sastāv no īpašumtiesību nodošanas, par to saņemot samaksu. Šai cenai, kā to saskaņā ar Francijas tiesībām uzsver Francijas valdība, ir jābūt pozitīvai.

(100)

Darījums, ar kuru persona, kas vēlas nodot savas tiesības uz vienu vai vairākiem īpašumiem, piedāvā naudu personai, kas šīs īpašumtiesības pārņem, nav pārdošana, bet cita veida nolīgums.

(101)

Šajā gadījumā SNCF samaksāja 59 miljonus euro, veicot Sernam SA rekapitalizāciju 57 miljonu euro apmērā un Sernam Xpress rekapitalizāciju 2 miljonu euro apmērā, un piešķīra Financière Sernam dažādas garantijas. Maksājums 2 miljonu euro apmērā, ko Financière Sernam veica par labu SNCF, nosedz Sernam Xpress rekapitalizāciju, taču nenosedz pārējos darījuma elementus. Līdz ar to līgumu, kas noslēgts starp SNCF un Financière Sernam, nevar atzīt par pārdošanas līgumu. Turklāt Francijas iestādes šo faktu neapstrīd un paskaidro, ka dažādie darījumi, ar kuriem Sernam SA darbību nodod Financière Sernam, neietver pārdošanu, jo saskaņā ar Francijas tiesībām tās nevarēja īstenot pārdošanas darījumu, kas būtu novedis pie šāda rezultāta.

(102)

Komisija secina, ka līgums, kas noslēgts starp SNCF un Financière Sernam, neietver pārdošanu. Arī tādēļ 3. panta 2. punkts lēmumā Sernam 2 nav ievērots, jo nav noticis pārdošanas darījums. Līdz ar to Francija ir nelikumīgi izmantojusi atbalstu, ko ar zināmiem nosacījumiem atļāva ar lēmumu Sernam 2.

(103)

Pat, ja pieņem, ka Sernam SA darbības nodošana Financière Sernam ir pārdošanas darījums, 3. panta 2. punkts lēmumā Sernam 2ir ievērots, ja šis pārdošanas darījums attiecas tikai uz Sernam SA aktīviem, nevis uzņēmumu kopumā (aktīviem un pasīviem). Tas izriet no 217. apsvēruma lēmumā Sernam 2, kas ir minēts šā lēmuma 89. apsvērumā.

(104)

Kā izklāstīts 2.4. sadaļā, SNCF īstenotā Sernam SA darbības nodošana Financière Sernam ir balstīta uz to, ka Sernam SA izmantoja sev pilnībā piederošo filiāli Sernam Xpress, kurai nodeva savus aktīvus, kā arī pasīvus, izņemot dažus parādus pret mātessabiedrību SNCF. Pirms šīs nodošanas SNCF rekapitalizēja Sernam SA 57 miljonu euro apmērā, un šos jauniegūtos līdzekļus iekļāva nodotajos aktīvos. Pēc nodošanas SNCF rekapitalizēja Sernam Xpress 2 miljonu euro apmērā. Sernam Xpress daļas pārdeva Financière Sernam par tādu pašu summu (2 miljoniem euro).

(105)

Kā norādīts 2.7.1.3. sadaļā, Francijas iestādes šo darījumu pamato ar divkāršu slogu, jo ir jāievēro gan prasības, kas izriet no Francijas tiesībām, gan tās, kas izriet no lēmuma Sernam 2.

(106)

Tās uzsver, ka darījuma kopējais rezultāts sakrīt ar aktīvu pārdošanas rezultātu. Līdz ar to darījumu vajadzētu pielīdzināt visu Sernam SA aktīvu pārdošanai “vienā partijā” 3. panta 2. punkta izpratnē lēmumā Sernam 2.

(107)

Komisijas secinājumi atšķiras divu iemeslu dēļ:

(108)

SNCF īstenotais darījums ļāva Financière Sernam iegūt Sernam Xpress daļas, proti, veikt daļu pārdošanas darījumu (share deal).

(109)

Protams, SNCF vispirms veica darījumu, kurš, kā apgalvo Francijas iestādes, ir atzīts Francijas tiesībās, proti, daļēju aktīvu (faktiski aktīvu un pasīvu) nodošanu. Tomēr pat, ja šo darījumu analizē neatkarīgi no pārējā, to nevar atzīt par “aktīvu pārdošanu trešajai personai”. To veica par negatīvu cenu 57 miljonu euro apmērā, un līdz ar to tas nav pārdošanas darījums (skatīt 3.2.2. sadaļu). Turklāt darījums neattiecas tikai uz aktīviem, bet arī uz visiem pasīviem, izņemot dažus Sernam SA parādus pret mātessabiedrību SNCF. Līdz ar to darījums ietvēra Sernam SA pilnīgu (aktīvu un pasīvu) nodošanu, nevis tikai aktīvu pārdošanu (skatīt arī 3.2.3.2. sadaļu).

(110)

Visbeidzot, līdzekļus nodeva filiālei, kas pilnībā pieder uzņēmumam, kas līdzekļus nodeva, proti, filiālei Sernam Xpress, kas ir īpašiem nolūkiem dibināts uzņēmums, kas paredzēts Sernam SA aktīvu un pasīvu saņemšanai tikai tādēļ, lai to tālāk pārdotu Financière Sernam. Līdz ar to šos līdzekļus nenodeva trešajam uzņēmumam, kas ir neatkarīgs no SNCF.

(111)

Otrkārt, Sernam Xpress daļas pārdeva Financière Sernam, kas arī nav aktīvu pārdošana trešajai personai, bet daļu nodošana vai share deal (un līdz ar to uzņēmuma pilnīga nodošana).

(112)

Līdz ar to neviens no SNCF īstenotajiem darījumiem nav Sernam SA aktīvu pārdošana “vienā partijā” uzņēmumam, kam nav juridisku saistību ar SNCF, un nosacījumi, kas minēti 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2, nav ievēroti.

(113)

Šā lēmuma 89. apsvērumā minētais 217. apsvērums lēmumā Sernam 2 skaidri nodala Sernam SA aktīvu pārdošanu no uzņēmuma pilnīgas (aktīvu un pasīvu) pārdošanas. No šā apsvēruma acīmredzami izriet, ka, ja Francijas iestādes, kā tās paredzēja lēmuma Sernam 2 pieņemšanas brīdī, pilnībā pārdod Sernam SA (aktīvus un pasīvus), tām jāievēro nosacījumi, kas minēti 3. panta 1. punktā lēmumā Sernam 2.

(114)

Dažādo nodošanas darījumu rezultātā lēmuma Sernam 2 pieņemšanas brīdī Financière Sernam, pārņemot Sernam Xpress, pilnībā pārņēma visus Sernam SA aktīvus un pasīvus ar šādiem izņēmumiem: no vienas puses, aktīvus palielināja, veicot iemaksu 57 miljonu euro apmērā par labu Sernam SA un 2 miljonu euro apmērā par labu Sernam Xpress (skatīt arī šā lēmuma 3.2.4. sadaļu), un, no otras puses, pasīvus samazināja par summu, kas ietver peļņas līdzdalības aizdevumu, ko sabiedrība Sernam SA saņēma no SNCF grupas, pasīvu, kas attiecas uz līguma “IBM – GPS” laušanu, un nesaderīgā 41 miljona euro atbalsta atmaksas pienākumu.

(115)

Taču šie apstākļi nevar apslēpt to, ka Sernam SA aktīvu un pasīvu lielāko daļu vispirms nodeva Sernam Xpress, bet pēc tam – Financière Sernam.

(116)

Darbības nodošana nav Sernam SA aktīvu pārdošana, bet gan tā (aktīvu un pasīvu) pilnīga nodošana ar dažiem izņēmumiem. Līdz ar to arī šā iemesla dēļ nosacījumi, kas minēti 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2, nav ievēroti.

(117)

Attiecībā uz aktīviem Komisija atzīmē arī to, ka 59 miljonus euro iepludināja, veicot Sernam SA un Sernam Xpress rekapitalizāciju, un, raugoties no ekonomiskā viedokļa un ņemot vērā Financière Sernam maksājumu 2 miljonu euro apmērā, iepludinātā summa ir 57 miljoni euro. Šāda aktīvu palielināšana nav atļauta 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2.

(118)

Sākumā Francijas iestādes īstenoja pārskatāmu un atklātu procedūru. Tomēr, tai beidzoties, SNCF nebija saņēmis nevienu saistošu piedāvājumu.

(119)

Ņemot vērā, ka pārskatāmā un atklātā procedūra bija neveiksmīga, līgumu par Sernam SA darbības dažādajiem nodošanas darījumiem noslēdza ar Financière Sernam. Ņemot vērā, ka SNCF atsevišķi un neatkarīgi nepiedalījās pārskatāmajā un atklātajā procedūrā, darbības nodošana nenotika, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru.

(120)

Arī šā iemesla dēļ nosacījumi, kas minēti 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2, nav ievēroti.

(121)

Aktīvu pārdošanas mērķis 217. apsvērumā lēmumā Sernam 2 ir izskaidrots šādi:

“Sernam […] būs atbrīvojis savas tirgus daļas par labu neatkarīgajam pircējam (kurš varēs de facto turpināt savu darbību ar Sernam aktīviem).”

(122)

Līdz ar to aktīvu pārdošanas mērķis ir atbrīvot Sernam SA tirgus daļas un aktīvus, kā arī ļaut trešajai personai izmantot šos aktīvus. Tātad aktīvu pārdošana bija paredzēta Sernam SA saimnieciskās darbības pārtraukšanai.

(123)

Taču šajā gadījumā sabiedrību Sernam SA pilnībā pārņēma tās vadības struktūra, ko atjaunoja vēlāk dibinātajā Financière Sernam. Saimnieciskā pēctecība ir pilnīga, turklāt uzņēmums atbrīvojās no ievērojamas parāda daļas un ieguva papildu kapitālu 59 miljonu euro apmērā, no kuriem 57 miljoni euro, raugoties no ekonomiskā viedokļa, jāsedz SNCF. Līdz ar to papildus tam, ka īstenotais darījums neievēro nosacījumus, kas minēti 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2, tas arī neļauj sasniegt šā lēmuma mērķus. Tas, tieši pretēji, stiprina uzņēmējdarbības vienību, kas var palielināt konkurences kropļojumus, ko mēģināja samazināt ar lēmumā noteiktajiem pasākumiem.

(124)

Francijas argumentu, saskaņā ar kuru veiktie darījumi kopumā būtu pielīdzināmi aktīvu pārdošanai “vienā partijā”, nevar pieņemt. Būtībā galvenā īpašība, kas raksturo aktīvu pārdošanu “vienā partijā”, ir nebalstīties daļu pārdošanā. Līdz ar to Komisija nevar piekrist argumentam, saskaņā ar kuru vairākas dažādas juridiskās darbības (daļēja aktīvu un pasīvu nodošana, pēc tam daļu pārdošana (share deal)) būtu pielīdzināmas vienai konkrētai juridiskai darbībai (aktīvu pārdošana), jo, ja faktiski īsteno vienu no juridiskajām darbībām, tā izslēdz pārējās.

(125)

Tāpat nevar piekrist argumentam, saskaņā ar kuru Francijas tiesības nepieļauj Sernam SA aktīvu tiešu pārdošanu Financière Sernam. Pirmkārt, jāatgādina, ka lēmums Sernam 2 Francijai paredzēja divus alternatīvus veidus, kā šo lēmumu īstenot. Pieņemot, ka nebija iespējams pārdot aktīvus, Francijas iestādes varēja lēmumu īstenot saskaņā ar iespēju, ko paredz 3. panta 1. punkts lēmumā Sernam 2 (ierobežot Sernam SA darbību, tā ziņā atstājot tikai sūtījumu pārvadājumus pa dzelzceļu un darbību uz autoceļiem nododot apakšuzņēmējam). Otrkārt, ja kreditori – trešās personas – patiešām iebilda pret pārdošanu par negatīvu cenu, Sernam SA varēja uzsākt maksātnespējas procedūru, lai tādējādi aktīvus pārdotu šīs procedūras ietvaros.

(126)

Visbeidzot, ja Francijas iestādēm bija grūtības īstenot lēmumu Sernam 2, tām vajadzēja vērsties pie Komisijas un ar Komisiju vienoties par risinājumu, kā pamatā ir cita shēma, saskaņā ar lojālas sadarbības principu, ko paredz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā. Lai gan Francijas iestādes 2004. gada 24. novembrī ieradās Komisijā, kā arī 2004. gada 21. decembrī tai nosūtīja oficiālu vēstuli, informējot par izvēli pārdot aktīvus “vienā partijā”, bet neaprakstot pārdošanas darījuma būtiskos elementus, jāatzīmē, ka Francija nekad nav paziņojusi Komisijai grozījumus pārstrukturēšanas plānā, kuru Komisija ar zināmiem nosacījumiem apstiprināja lēmumā Sernam 2. Taču 3.2.3. sadaļa Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (28) apstiprina, ka dalībvalsts nevar novirzīties no pārstrukturēšanas plāna, par to neinformējot Komisiju un nesaņemot tās iepriekšēju piekrišanu.

(127)

Taču Komisija nekad nav devusi piekrišanu Francijas īstenotajai Sernam SA aktīvu nodošanai Financière Sernam.

(128)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka 3. pants lēmumā Sernam 2 nav ievērots. Līdz ar to pārstrukturēšanas atbalsts 503 miljonu euro apmērā, ko ar zināmiem nosacījumiem atļāva ar lēmumu Sernam 2, ir izmantots nelikumīgi.

(129)

Ņemot vērā, ka atbalsta saņēmējs šo 503 miljonu euro atbalstu izmantoja, pārkāpjot lēmumu Sernam 2, atbalsts saskaņā ar šo lēmumu nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(130)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstij ir pienākums pamatot atbalsta saderību. Ņemot vērā, ka Francija neminēja nevienu saderības iemeslu, Komisija secināja, ka 503 miljonu euro atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ir jāatgūst gan atbalsta pamatsumma, gan procenti, ko aprēķina no atbalsta piešķiršanas dienas.

(131)

Atbalsts ir jāatgūst no uzņēmuma Financière Sernam, kā arī tā filiālēm, proti, Sernam Services un Aster, kas šobrīd veic saimniecisko darbību, kurai piešķīra atbalstu un kuru iepriekš veica sabiedrība Sernam SA (šobrīd likvidēta) un vēlāk – Sernam Xpress (pēc vispārējas aktīvu pārejas Sernam Xpress darbību pārņēma Financière Sernam). Būtībā vispirms ir jāuzskata, ka, veicot darījumu grupas iekšienē, Sernam Xpress pārņēma visus Sernam SA aktīvus un daļu pasīvu. Līdz ar to Sernam Xpress turpināja Sernam SA saimniecisko darbību (skatīt arī detalizēto pierādījumu 3.3. nodaļā). Pēc tam vispārējās aktīvu pārejas rezultātā Financière Sernam kļuva par Sernam Xpress tiesību un pienākumu pārņēmēju. Visbeidzot, uzņēmums Financière Sernam, kā arī tā filiāles, proti, Sernam Services un Aster, turpina Sernam SA un Sernam Xpress darbību un līdz ar to turpina gūt labumu no 503 miljonu atbalsta, ko sākotnēji piešķīra Sernam SA.

(132)

Valsts atbalsts 41 miljona euro apmērā, ko Francijai saskaņā ar lēmumu Sernam 2 bija jāatgūst no atbalsta saņēmēja, tika iekļauts sabiedrības Sernam SA likvidācijas pasīvos.

(133)

Francijas iestādes uzskata, ka saskaņā ar 4. pantu lēmumā Sernam 2, ja Sernam SA darbību nodod Financière Sernam, ievērojot procedūru, ko Francijas iestādes atzīst kā pārskatāmu un atklātu, pienākums atmaksāt atbalstu attiecas tikai uz sabiedrību Sernam SA.

(134)

Lēmuma Sernam 2 4. pants ir šādā redakcijā:

“Jebkurai daļējai vai pilnīgai Sernam pārdošanai jānotiek par tirgus cenu, attiecībā uz visiem konkurentiem ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru. Šādos apstākļos uzņēmumam Sernam, ja tas turpina pastāvēt, jāatmaksā atbalsts 41 miljona euro apmērā.”

(135)

Lēmuma 4. pantā nošķir to, vai Sernam saimnieciskā darbība ir vai nav tikusi pārtraukta. Ja šī darbība ir tikusi pārtraukta, no uzņēmumiem, kas aktīvus saņēma par tirgus cenu pārskatāmas un atklātas procedūras ietvaros, atbalsts nav jāatgūst.

(136)

Turklāt Komisija piezīmē, ka Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūrā šiem faktoriem ir izšķiroša nozīme.

(137)

Spriedums lietā SMI (29) nodala divus gadījumus attiecībā uz tādas darbības pārdošanu, kas ir saņēmusi atbalstu, proti, uzņēmuma kapitāla daļu pārdošanu, kā rezultātā uzņēmums, kas ir saņēmis atbalstu, saglabā savu juridiskās personas statusu (daļu pārdošanas darījums (share deal)), un pilnīgu vai daļēju viena uzņēmuma aktīvu pārdošanu otram uzņēmumam, kā rezultātā saimniecisko darbību, kas ir saņēmusi atbalstu, vairs neveic tā pati juridiskā persona (aktīvu pārdošanas darījums (asset deal)).

(138)

Attiecībā uz daļu pārdošanas darījumu (share deal) Tiesa ir nolēmusi, ka: (30)

“[…] ja uzņēmumu, kas ir saņēmis nelikumīgu valsts atbalstu, pārpērk par tirgus cenu, proti, lielāko cenu, ko privāts ieguldītājs, kas darbojas parastos konkurences apstākļos, bija gatavs maksāt par šo uzņēmumu, ņemot vērā uzņēmuma situāciju, proti, pēc valsts atbalsta saņemšanas, atbalsta elementu novērtē kā tirgus cenu un iekļauj pirkuma summā. Šādā situācijā nevar uzskatīt, ka pircējs ir guvis priekšrocību attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem (šajā ziņā skatīt 2001. gada 20. septembra spriedumu lietā C-390/98 Banks, Krājums, I-6117. lpp., 77. punkts).

Šajā konkrētajā gadījumā uzņēmums, kam piešķīra nelikumīgu valsts atbalstu, saglabā savu juridiskās personas statusu un turpina savām vajadzībām īstenot darbību, ko finansē no valsts atbalsta. Līdz ar to šis parasti ir uzņēmums, kurš saglabā konkurences priekšrocību, kas ir saistīta ar minēto atbalstu, un kuram ir jāatmaksā summa, kas ir vienāda ar minēto atbalstu. […]”

(139)

Attiecībā uz aktīvu pārdošanas darījumu (asset deal) Tiesa secināja šādi: (31)

“gadījumā, ja tiek radīti jauni uzņēmumi, tos atdalot no atbalstu saņēmuša maksātnespējīga uzņēmuma nolūkā turpināt tā darbību, šādiem uzņēmumiem noteikti var prasīt atmaksāt attiecīgo atbalstu, ja tiek konstatēts, ka atbalsts šiem uzņēmumiem sniedzis konkurences priekšrocības. Tā varētu rīkoties, jo īpaši tad, ja šie jaunie uzņēmumi iegūst likvidējamā uzņēmuma aktīvus, par to nesamaksājot tirgus nosacījumiem atbilstīgu summu, vai ja secina, ka šie uzņēmumi ir izveidoti, lai apietu pienākumu atmaksāt minēto atbalstu.”

(140)

Tāds pats nodalījums ir spriedumā lietā Seleco (32). Šajā spriedumā Tiesa apstiprina, ka, ja dažas nodošanas darījuma sastāvdaļas ļauj konstatēt saimniecisko pēctecību starp diviem uzņēmumiem, Komisija var būt spiesta pieprasīt, ka atbalsts jāatgūst ne vien no sākotnējā atbalsta saņēmēja uzņēmuma, bet arī no uzņēmuma, kas nodrošina tā pēctecību, izmantojot tam nodotos ražošanas līdzekļus. Lai noteiktu, vai pastāv saimnieciskā pēctecība, Tiesa ir atzinusi par būtiskiem šādus rādītājus: nodošanas nolūku (aktīvi un pasīvi, darbaspēka nepārtrauktība, apkopoti aktīvi), nodošanas cenu, pārņemošā uzņēmuma un sākotnējā uzņēmuma akcionāru vai īpašnieku identitāti, nodošanas laiku (pēc izmeklēšanas sākuma, pēc procedūras sākuma vai pēc galīgā lēmuma pieņemšanas) un, visbeidzot, darījuma saimniecisko pamatotību (33).

(141)

Svarīgi atzīmēt arī, ka lietās SMI un Seleco aktīvus pārdeva tiesneša uzraudzībā maksātnespējas procedūras ietvaros. Tajā pārdeva tikai daļu to uzņēmumu aktīvu, attiecībā uz kuriem bija uzsākta maksātnespējas procedūra. Turklāt Tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts, ka šie pārdošanas darījumi neatbilstu tirgus apstākļiem.

(142)

Vispārējā tiesa izanalizēja aktīvu pārdošanas darījumu (asset deal) spriedumā lietā CDA (34) un jo īpaši pārbaudīja, vai attiecīgajā gadījumā ir norādes, kas ļauj secināt, ka, veicot daļēju aktīvu pārdošanu, tiek apiets atbalsta atgūšanas rīkojums. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka attiecīgajā gadījumā Komisija šādu nodomu nav konstatējusi un CDA nav konkurences priekšrocību saistībā ar piešķirto atbalstu. Savus uzskatus Vispārējā tiesa balstīja divos faktos: pārdošanas darījums ietvēra tikai daļu aktīvu, ko pārdeva “vienā partijā”, un šāda rīcība (pārdošana “vienā partijā”) ļāva iegūt lielāku summu nekā tad, ja šie aktīvi būtu pārdoti pa daļām.

(143)

Līdz ar to, ņemot vērā Tiesas un Vispārējās tiesas noteiktos kritērijus, ir jāpārbauda Sernam SA darbības nodošana Financière Sernam, lai noteiktu, vai ir jāpieprasa Financière Sernam un tā filiālēm – Sernam Services un Aster – atmaksāt atbalstu.

(144)

Attiecībā uz visu Sernam SA aktīvu un pasīvu, izņemot trīs finanšu pasīvus (peļņas līdzdalības aizdevums, ko sabiedrība Sernam SA saņēma no SNCF grupas; pasīvs, kas attiecas uz līguma “IBM – GPS” laušanu; pienākums atmaksāt nesaderīgo atbalstu 41 miljona euro apmērā), pilnīgu nodošanu Sernam Xpress, Komisija atzīmē, ka šis nodošanas darījums attiecās uz uzņēmumu kopumā (skatīt 3.2.3. sadaļu). Līdz ar to starp Sernam SA un Sernam Xpress ir saimnieciskā pēctecība. Tas šo gadījumu atšķir no faktiem, kas bija pamatā spriedumiem lietās SMI, Seleco un CDA, kas attiecas tikai uz daļēju aktīvu pārdošanu. Turklāt nodošanu veica grupas iekšienē. To veica pēc tam, kad Komisija bija pieņēmusi galīgo lēmumu, ar ko noteica pienākumu atgūt atbalstu, un tās vienīgais ekonomiskais pamatojums ir ļaut turpināt Sernam 2 darbību, neievērojot nosacījumus, ko paredz 3. pants lēmumā Sernam 2. Līdz ar to ir spēkā visi kritēriji, kas pierāda saimniecisko pēctecību lēmuma un sprieduma lietā Seleco izpratnē.

(145)

Komisija turklāt norāda, ka nodošana Sernam Xpress neatbilst tirgus apstākļiem. Līdzekļus uzņēmumam Sernam Xpress nodeva par negatīvu cenu, neievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru (skatīt 3.2.5. sadaļu). Papildus negatīvajai cenai 57 miljonu euro apmērā, ko paredzēja kā darbības atbalstu, lai segtu Sernam Xpress zaudējumus laika posmā no 2005. gada līdz 2008. gadam (35), jāpievieno atteikšanās no SNCF prasījuma tiesībām 38,5 miljonu euro apmērā attiecībā uz Sernam SA (skatīt 27. apsvērumu). Visbeidzot, Komisija norāda arī, ka Sernam SA pasīvi ir parādi pret trešajām personām, nevis pret SNCF. Veicot kapitālieguldījumu 57 miljonu euro apmērā, SNCF ļāva Sernam Xpress pilnībā nokārtot visas parādsaistības vismaz attiecībā uz laikposmu no 2005. gada līdz 2008. gadam. Ja turpretī SNCF būtu pārdevusi tikai aktīvus par pozitīvu cenu, Sernam SA parādsaistības pret trešajām personām tiktu nokārtotas tikai tādā apjomā, kādu nodrošinātu pārdošanas ienākumi. Šis ir vēl viens pierādījums tam, ka līgumiskais līdzsvars starp SNCF un Financière Sernam neatbilst tirgus apstākļiem.

(146)

Jānorāda arī tas, ka negatīvā cena 57 miljonu euro apmērā ir lielāka nekā labākais piedāvājums, ko saņēma neveiksmīgā konkursa ietvaros,– negatīva cena 56,4 miljonu apmērā (otrās kārtas piedāvājums [5. kandidāts]).

(147)

Nodošanas rezultātā Sernam Xpress izvairījās no 41 miljona euro atgūšanas rīkojuma, kas bija saistošs Sernam SA, un varēja turpināt Sernam SA darbību, neatmaksājot minēto atbalstu un neievērojot nosacījumus, ko paredz 3. pants lēmumā Sernam 2.

(148)

Tādēļ Komisija secina, ka, pēc tam, kad Sernam SA bija nodevis savu darbību Sernam Xpress, Sernam Xpress saglabāja konkurences priekšrocību saistībā ar piešķirto atbalstu. Starp abiem uzņēmumiem ir saimnieciskā pēctecība, un nodošanas darījums ir izvairīšanās no atgūšanas rīkojuma, kas bija saistošs Sernam SA.

(149)

Kā paskaidrots spriedumos lietās SMI un Seleco, nelikumīga atbalsta saņēmējas sabiedrības akcionāram šīs sabiedrības daļas pārdodot trešajai personai, netiek ietekmēts pienākums atbalstu atgūt no saņēmējas sabiedrības. Tādējādi, pārdodot Sernam Xpress kapitāla daļas Financière Sernam, Sernam Xpress netiek atbrīvots no pienākuma atmaksāt atbalstu 41 miljona euro apmērā.

(150)

Pēc Sernam Xpress un Financière Sernam apvienošanās pienākums atmaksāt atbalstu kļuva saistošs Financière Sernam. Turklāt uzņēmums Financière Sernam un tā filiāles, proti, Sernam Services un Aster, turpina Sernam SA un Sernam Xpress darbību un līdz ar to turpina gūt labumu no 41 miljona euro atbalsta, ko sākotnēji piešķīra Sernam SA.

(151)

Jāpiebilst, ka, pamatojoties uz iemesliem, kas minēti 3.4. sadaļā, Francijas iestāžu argumenti, kas attiecas uz privāta ieguldītāja, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, principa piemērošanu, ir jānoraida.

(152)

2005. gada 21. jūlija saprašanās memorands paredz vairākus pasākumus, ko var uzskatīt par jaunu atbalstu (sk. 36. apsvērumu). Komisijai ir jāpārbauda, vai šie pasākumi ir uzskatāmi par jaunu atbalstu un, ja vajadzīgs, jāpārbauda, vai šādu atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(153)

Francijas iestādes apgalvo, ka visi šie pasākumi atbilst principam par privātu ieguldītāju, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. SNCF nodeva Sernam SA darbību uzņēmumam, kas pārskatāmas un atklātas konkursa procedūras ietvaros izteica vislabāko piedāvājumu, un, pat ja šis piedāvājums bija par negatīvu cenu, tas valstij kā akcionāram izmaksātu mazāk nekā Sernam likvidācija.

(154)

Komisija uzskata, ka atbalsta atgūšanas kontekstā nav jāpiemēro princips par privātu ieguldītāju. Valstij atgūstot atbalstu, tā rīkojas saskaņā ar pienākumiem, ko tai uzliek Savienības tiesību normas, un nevis kā valsts – akcionārs.

(155)

Turklāt Komisija norāda, ka 3. panta 2. punkts lēmumā Sernam 2 nosaka, ka aktīvu pārdošana ir līdzvērtīga kompensācijas pasākumiem, ko paredz 3. panta 1. punkts lēmumā Sernam 2. Saskaņā ar 40. punktu Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (36) zaudējumus nesošas darbības nodošanu nevar uzskatīt par kompensācijas pasākumu. Negatīvā cena, par ko vienojās SNCF un Financière Sernam, norāda uz zaudējumus nesošas darbības nodošanu, kas nevar būt līdzvērtīgi kompensācijas pasākumam. Šajā gadījumā negatīvā cena atbilst uzņēmumam sniegtam operatīvam atbalstam, kas līdz ar to pēc būtības neder konkurences kropļojumu mazināšanai.

(156)

Turklāt, ja pieņemtu Francijas nostāju, Francija varētu izvairīties no sava pienākuma atgūt no uzņēmuma Sernam SA un jebkura cita uzņēmuma, kas turpina tā saimniecisko darbību, nesaderīgo 41 miljona euro atbalstu, ko par nesaderīgu atzīst saskaņā ar lēmumu Sernam 2, kā arī nelikumīgi izmantoto atbalstu 503 miljonu euro apmērā. Šāds iznākums būtu klajā pretrunā ar Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru dalībvalstij ir nekavējoties jāatgūst atbalsts, izmantojot visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp arī konfiscējot uzņēmuma aktīvus un, ja vajadzīgs, likvidējot uzņēmumu, ja tas nespēj atmaksāt attiecīgo atbalstu. (37)

(157)

Tāpat, pieņemot Francijas nostāju, pastāvētu diskriminācija starp privātā un valsts sektora uzņēmumu. Valsts varētu turpināt līdzekļu atgūšanu no privāta uzņēmuma, ja nepieciešams, līdz pat tā likvidācijai, taču valsts uzņēmums no šāda iznākuma varētu izvairīties, ja vien valstij būtu lētāk šo uzņēmumu pārdot par negatīvu cenu, nevis atgūt nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu, ko tas ir saņēmis.

(158)

Tādēļ Komisija uzskata, ka Francija nevar atsaukties uz principu par privātu ieguldītāju, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, lai uz atbalsta pasākumiem, ko paredz 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorands, neattiecinātu valsts atbalsta jēdzienu.

(159)

Tāpēc jānosaka, vai attiecīgie pasākumi ir snieguši priekšrocību Sernam Xpress vai Financière Sernam. Ņemot vērā, ka šie divi uzņēmumi vēlāk apvienojās, nav jāizdala vienam vai otram uzņēmumam piešķirtais atbalsts. Pārējie trīs kritēriji, kas nosaka atbalsta esību, ir izpildīti: atbalsta pasākumus īsteno par valsts uzņēmuma – SNCF – līdzekļiem, SNCF ir sabiedriska iestāde (EPIC – valsts rūpniecības un tirdzniecības iestāde), ko cieši uzrauga valsts, tādējādi priekšrocības piešķiršana ir attiecināma arī uz valsti. Ņemot vērā, ka Sernam Xpress/Financière Sernam veic darbību autotransporta jomā, kurā var brīvi konkurēt Eiropas Savienības robežās, minētā priekšrocība var radīt konkurences izkropļojumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(160)

SNCF veicot Sernam SA rekapitalizāciju 57 miljonu euro apmērā, uzņēmums Sernam SA saņēma ievērojamu finansiālu priekšrocību, kādas nav tā konkurentiem. Pēc tam šo priekšrocību līdz ar citiem aktīviem un pasīviem nodeva Sernam Xpress.

(161)

SNCF veicot Sernam Xpress rekapitalizāciju 2 miljonu euro apmērā, uzņēmums Sernam Xpress saņēma ievērojamu finansiālu priekšrocību, kādas nav tā konkurentiem. Tomēr Komisija atzīmē, ka SNCF no Financière Sernam saņēma maksājumu 2 miljonu euro apmērā, kas nosedz rekapitalizāciju 2 miljonu euro apmērā, un līdz ar to šī rekapitalizācija nav sniegusi priekšrocību.

(162)

Kā paskaidrots 33. apsvērumā, Sernam SA darbības nodošana Financière Sernam neietver divus SNCF prasījumus 38,5 miljonu euro apmērā attiecībā uz Sernam SA. Atsakoties no šiem prasījumiem, SNCF piešķir priekšrocības Sernam Xpress/Financière Sernam tādā pašā apmērā.

(163)

Sernam SA darbību nododot Financière Sernam, SNCF sniedza šādas garantijas:

(164)

Attiecībā uz divām pirmajām garantijām ir acīmredzami, ka tās sniedz priekšrocību Sernam Xpress/Financière Sernam. Ja šo divu garantiju nebūtu, Sernam Xpress/Financière Sernam attiecīgās izmaksas būtu jāsedz no saviem līdzekļiem.

(165)

Attiecībā uz TBE garantijām Komisija uzskata, ka tās ievērojami samazina Sernam Xpress/Financière Sernam risku. Līdz ar to tās sniedz priekšrocību Sernam Xpress/Financière Sernam.

(166)

Francija uzskata, ka patieso labumu no dzelzceļa darbiniekiem piešķirtās garantijas gūst SNCF. Proti, SNCF zināmu skaitu dzelzceļa strādnieku norīkoja Sernam SA. Šiem dzelzceļa strādniekiem, kuru izmaksas sedza Sernam SA, bija tiesības atgriezties SNCF uz vienkārša pieteikuma pamata. Ņemot vēra bažas, ko varēja izraisīt privatizācija, SNCF pagarināja periodu, kurā dzelzceļa darbinieki varēja izmantot šīs tiesības, lai tādējādi izvairītos no šo darbinieku masveida atgriešanās, kas SNCF izmaksātu dārgāk.

(167)

Komisija uzskata, ka, ja šādas garantijas nebūtu, dzelzceļa darbinieki darbības nodošanas brīdī visticamāk būtu pieprasījuši atjaunošanu darbā SNCF. Sernam Xpress tos būtu bijis jāaizstāj ar jauniem darbiniekiem, uz kuriem attiektos privātā sektora tiesības. Komisija uzskata, ka šādā gadījumā, iespējams, jauno darbinieku algas būtu bijušas zemākas par dzelzceļa darbinieku algām un tādējādi kompensētu Sernam Xpress papildizmaksas sakarā ar šo jauno darbinieku ne tik lielo pieredzi vai arī grūtībām, kas saistītas ar liela jaunu darbinieku skaita pieņemšanu ļoti īsā laika posmā.

(168)

Attiecībā uz pārkvalificēšanas garantijas pagarināšanu par trīs gadiem Francija uzskata, ka šis pasākums ietver individuālas tiesības, ko SNCF ir piešķīris konkrētiem darbiniekiem. Ne Financière Sernam, ne Sernam Xpress nav saistības ar šo vienošanos.

(169)

Komisija šai analīzei nepiekrīt. Proti, šīs garantijas rezultātā attiecīgajā periodā ir izdevīgāk palikt nodarbinātam Sernam Xpress, kam šajā sakarā nerodas nekādas papildizmaksas.

(170)

Komisija secina, ka garantijas, ko SNCF paredzēja 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā, izņemot garantiju dzelzceļa strādniekiem, sniedz priekšrocību Sernam Xpress/Financière Sernam.

(171)

Pirmo trīs garantiju vērtību ir viegli aprēķināt (attiecīgi 1 miljons euro, 3 miljoni euro un 3 miljoni euro), taču darbinieku pārkvalificēšanas garantiju ir grūti izteikt skaitļos. Francijai būtu jānosaka apjoms, par kādu palielinātos alga, ko Sernam Xpress/Financière Sernam būtu jāizmaksā darbiniekiem, lai sasniegtu šo pašu mērķi bez minētās garantijas.

(172)

Lēmuma par procedūras uzsākšanu 164. apsvērumā Komisija izteica šaubas par to, vai negatīvā cena, ko “samaksāja” uzņēmums Financière Sernam, atbilst tirgus vērtībai. Šajā sakarā Komisija norāda, ka pa šo laiku uzņēmumi Sernam Xpress un Financière Sernam ir apvienojušies un ka iespējamais atbalsts Financière Sernam pārāk augstas negatīvas cenas izteiksmē nepārsniedz atbalstu 57 miljonu euro apmērā, ko Sernam Xpress saņēma kā jaunu atbalstu. Līdz ar to vairs nav nepieciešams lemt par to, vai pircējs ir saņēmis atbalstu.

(173)

2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā paredzētie pasākumi, ko apraksta šā lēmuma 3.4. sadaļā, veido jaunu atbalstu Sernam Xpress/Financière Sernam.

(174)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstij ir pienākums pamatot atbalsta saderību. Tā kā Francija nebija minējusi nevienu saderības iemeslu, Komisija secināja, ka šis atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ir jāatgūst gan atbalsta pamatsumma, gan procenti.

(175)

Atbalsts ir jāatgūst no uzņēmuma Financière Sernam, kā arī tā filiālēm, proti, Sernam Services un Aster, kas šobrīd veic saimniecisko darbību, kuras īstenošanai tika piešķirts atbalsts un kuru iepriekš veica sabiedrība Sernam Xpress (tā pievienojās Financière Sernam).

(176)

2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā ir ietverts noteikums par līgumsaistību izbeigšanu gadījumā, ja piecu gadu laikā pēc tā noslēgšanas Komisija pieņem negatīvu lēmumu. Šis noteikums varētu arī ietvert jaunu atbalstu. Tomēr tādā gadījumā risinājums būtu šo noteikumu nepiemērot. Ņemot vērā, ka to faktiski nepiemēroja, tika panākts vajadzīgais rezultāts. Tādēļ nav nepieciešams sīkāk apskatīt šo noteikumu.

(177)

Francijas iestāžu minēto argumentu, saskaņā ar kuru pasākumi (piemēram, Francijas iestāžu 2004. gada 24. novembra vizīte Komisijā un 2004. gada 21. decembra vēstule), ko Francijas iestādes, ievērojot pienākumu sadarboties, labticīgi veica Komisijā, radīja tiesisko paļāvību attiecībā uz Sernam SA darbības nodošanas Financière Sernam atbilstību lēmumam Sernam 2 un Savienības tiesību normām, nevar ņemt vērā.

(178)

Faktiski Francija informēja Komisiju tikai par savu izvēli pārdot aktīvus “vienā partijā”, bet neaprakstīja Sernam SA aktīvu nodošanas darījuma būtiskos elementus. Jo īpaši 2004. gada 21. decembra informatīvajā paziņojumā Komisijai bija norādīti tikai daži elementi attiecībā uz to, kā tiek organizēta aktīvu nodošanas procedūra un nodrošināta tās atklātība un pārskatāmība, lai līdz 2005. gada 30. jūnijam pārdotu aktīvus par tirgus cenu.

(179)

Tātad Komisija netika informēta par šādiem elementiem:

(180)

Tā kā Komisijai nebija informācijas par šiem elementiem, tā nevarēja paredzēt, kā Francija galu galā ir īstenojusi lēmumu Sernam 2. Gluži pretēji – 2004. gada 21. decembra paziņojums ļauj noprast, ka pārdošanas darījumā pasīvus nenodala un darījumu veic par pozitīvu cenu, jo paziņojumā ir norādīts, ka “līdzko pārdošanas darījums ir noticis, iegūtos līdzekļus izmanto, lai saskaņā ar ierastajām valsts procedūrām segtu juridiskās personas Sernam saistības, tostarp nesaderīgo atbalstu”.

(181)

Ja par iespējamo rekapitalizāciju (3. elements), ņemot vērā negatīvās cenas, ko piedāvāja par Sernam SA aktīviem, uzzināja tikai piedāvājumu saņemšanas brīdī, tad vismaz par to, ka aktīvus pārdos līdz ar daļu pasīvu (2. elements), Francijai vajadzēja zināt jau tad, kad tā sagatavoja savu 2004. gada 21. decembra paziņojumu. Jebkurā gadījumā Francijas iestādes nevar pieprasīt tiesisko paļāvību, jo tās 2004. gada 21. decembrī vai vēlāk brīvprātīgi neinformēja Komisiju par šiem būtiskajiem elementiem.

(182)

Visbeidzot un galvenokārt, ja Francijas iestādēm bija grūtības īstenot lēmumu Sernam 2, tām vajadzēja vērsties pie Komisijas un ar Komisiju vienoties par tādu risinājumu, kura pamatā ir cita shēma, saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā. Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (40) 3.2.3. sadaļā ir apstiprināts, ka saskaņā ar šo vispārējo principu dalībvalsts nevar novirzīties no pārstrukturēšanas plāna, par to neinformējot Komisiju un nesaņemot tās iepriekšēju piekrišanu.

(183)

Turklāt Komisija nekad nav devusi piekrišanu Francijas īstenotajai Sernam SA aktīvu nodošanai Financière Sernam.

(184)

Līdz ar to Komisija secina, ka ne Francija, ne atbalsta saņēmēji nevar pamatoties uz nekādu tiesisko paļāvību.

(185)

Komisija secināja, ka lēmuma Sernam 2 nosacījumi nav ievēroti. Tādēļ atbalsta pasākumi, ko atļāva ar lēmumu Sernam 2, ir nelikumīgi īstenoti Regulas Nr. 659/1999 16. panta izpratnē. Ņemot vērā, ka Francija nepamatoja minēto atbalsta pasākumu saderību, tie nav saderīgi ar iekšējo tirgu. Līdz ar to Francijai ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai atgūtu minētā atbalsta pamatsummu un procentus.

(186)

Minēto atbalstu pasākumu summa ir 503 miljoni euro. To daļēji veido vairāki pārstrukturēšanas atbalsta pasākumi 2 938 miljonu franku jeb 448 miljonu euro apmērā. Šie atbalsta pasākumi ir atspoguļoti 2003. gada 30. aprīļa lēmuma 3. tabulā, kuras galvenie elementi ir apkopoti turpmāk tabulā:

(187)

Lai sasniegtu 503 miljonus euro, jāpievieno atbalsts 34 miljonu euro apmērā, ko piešķīra attiecībā uz līgumiem par bagāžas un preses pārvadājumiem, un atbalsts 21 miljona euro apmērā, ko piešķīra attiecībā uz piegādes līgumiem.

(188)

Sīkāku informāciju skatīt 2001. gada 23. maija lēmumā Sernam 1.

(189)

Lai atbalstu atgūtu nekavējoties un efektīvi, Francijas iestādēm jāpaziņo datums, kurā katru atbalstu piešķīra tā saņēmējam (41). Katra atbalsta atmaksas procentus, ko piemēro gan pamatsummai, gan procentiem, aprēķina, sākot no šī datuma un saskaņā ar V nodaļu Regulā (EK) Nr. 794/2004 (42).

(190)

Jāatgūst ir arī atbalsts 41 miljona euro apmērā, kas lēmumā Sernam 2 jau ir atzīts par nesaderīgu, šim atbalstam piemērojot procentus, ko aprēķina ar to pašu metodi.

(191)

Visbeidzot, rekapitalizācija 57 miljonu euro apmērā, SNCF atteikšanās no prasījuma tiesībām 38,5 miljonu euro apmērā attiecībā uz Sernam SA un garantijas, ko SNCF sniedza brīdī, kad Sernam SA darbību nodeva Financière Sernam, izņemot dzelzceļa darbiniekiem sniegto garantiju, arī ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Jāatgūst gan šī jaunā atbalsta pamatsumma, gan tai piemērotie procenti, ko aprēķina ar to pašu metodi. Attiecībā uz atgūstamās summas aprēķina metodi Komisija atsaucas uz šā lēmuma 171. un 189. apsvērumu.

(192)

Nosakot atgūstamā atbalsta apmēru, Francija var ņemt vērā summas, kas SNCF ir atmaksātas sabiedrības Sernam SA likvidācijas ietvaros attiecībā uz 41 miljona euro atbalstu, ieskaitot procentus, un/vai peļņas līdzdalības aizdevumu, ieskaitot procentus.

(193)

Ja par labu uzņēmumam SNCF ir veikts viens kopējs maksājums attiecībā uz visiem tā prasījumiem, Francija var ņemt vērā summas, ko SNCF ir atguvis pēc Sernam SA likvidācijas, tikai proporcionāli abu Sernam SA pasīvos reģistrēto atbalsta pasākumu summas attiecībai pret Sernam SA pasīvos iekļauto prasījumu kopsummu.

(194)

Līdzekļi, tostarp atbalsts, ko sākotnēji piešķīra Sernam SA un Sernam Xpress, ir jāatgūst no uzņēmuma Financière Sernam, kā arī tā filiālēm, proti, Sernam Services un Aster, kas šobrīd veic saimniecisko darbību, kurai piešķīra atbalstu un kuru iepriekš veica sabiedrība Sernam Xpress (tā apvienojās ar Financière Sernam), bet vēl pirms tam – Sernam SA.

(195)

Ir skaidrs, ka sabiedrība Sernam Xpress un tās meitassabiedrības Sernam Services un Aster turpināja Sernam SA saimniecisko darbību, jo Francijas īstenotajai Sernam SA darbības nodošanai Financière Sernam bija tieši šāds nolūks. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka Sernam Xpress, Sernam Services un Aster, izmantojot Sernam SA biznesa plānu un to pašu personālu, turpināja veikt darbību, kas bija saņēmusi atbalstu. Pēc tam, 2011. gada 30. jūnijā, Financière Sernam, vienīgais īpašnieks, pārtrauca sabiedrības Sernam Xpress darbību un pārņēma tās aktīvus. Līdz ar to Financière Sernam ir Sernam Xpress tiesību un pienākumu, kā arī saimnieciskās darbības pārņēmējs, jo šobrīd Financière Sernam īpašumā un tiešā pārvaldībā ir meitassabiedrības Sernam Services un Aster. Turklāt Financière Sernam un tās meitassabiedrības, proti, Sernam Services un Aster, turpina Sernam SA un Sernam Xpress darbību un līdz ar to turpina gūt labumu no atbalsta. Jāpiemin arī, ka 2011. gada maijā Sernam zīmola nodošanas ietvaros Sernam Services saņēma aktīvu pārvedumu, kuru novērtēja 15 miljonu euro apmērā un par kuru Sernam Services nesniedza pienācīgu kompensāciju. Savukārt Aster 2008. gada martā savā norēķinu kontā saņēma 5 miljonus euro, no kuriem tai par labu atteicās 2008. gada jūlijā, bet 2011. gada decembrī Aster rekapitalizēja, atsakoties no tās norēķinu kontā esošajiem 5 599 998 euro. Līdz ar to abas meitassabiedrības guva labumu no atbalsta, ko sākotnēji piešķīra uzņēmumiem Sernam SA un Sernam Xpress, ne vien tādēļ, ka tās pieder pie grupas un turpina šo uzņēmumu darbību, bet arī tādēļ, ka tām par labu tika nodoti aktīvi vai veikti rekapitalizācijas pasākumi.

(196)

Jāprecizē, ka Sernam SA radās, Sernam SCS pārveidojot par akciju sabiedrību 2001. gada beigās (šajā sakarā skatīt 11. apsvērumu lēmumā Sernam 2). Tādējādi Sernam SCS bija dažu šo atbalstu sākotnējais saņēmējs.

(197)

Ņemot vērā, ka 2012. gada 31. janvārī tika uzsākta sabiedrības Financière Sernam, kā arī tās filiāles Sernam Services sanācijas procedūra, un 2012. gada 3. februārī tika uzsākts Financière Sernam filiāles Aster likvidācijas process, Francijas iestādām ir jānosaka atgūstamā atbalsta pamatsumma, kā arī tai piemērojamie procenti, lai to pēc iespējas ātrāk varētu iekļaut šo uzņēmumu pasīvos,