(1)

Komerciālā raidorganizācija Sociedade Independente de Comunicação, S. A. (SIC)1993., 1996. un 1997. gadā Komisijai iesniedza trīs sūdzības, kurās Komisija tika informēta, ka Portugāle ir īstenojusi daudzus īpašus pasākumus un piešķīrusi ikgada kompensācijas Portugāles valsts raidorganizācijai Radiotelevisão Portuguesa, S. A. (RTP).

(2)

Komisija 2001. gada 15. novembrī nosūtīja Portugālei vēstuli, ar kuru informēja, ka tā attiecībā uz daudziem īpašajiem RTP piešķirtajiem pasākumiem ir izlēmusi uzsākt procedūru, kas ir noteikta EK līguma 88. panta 2. punktā.

(3)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Pēc tam Komisijas 2003. gada 15. oktobra Lēmuma 2005/406/EK par īpašiem pasākumiem, ko Portugāle īsteno RTP vajadzībām (4), 1. pantā tika secināts, ka daži šie pasākumi, proti, valsts atbalsts 68 006 miljonu PTE apmērā, ko Portugāle piešķīrusi RTP nolīguma veidā ar sociālā nodrošinājuma shēmu 1993. gadā, kapitāla iepludināšana laika posmā no 1994. līdz 1997. gadam un aizņēmums 1998. gadā, ir saderīgi ar kopējo tirgu EK līguma 86. panta 2. punkta nozīmē. Turklāt šā lēmuma 2. pantā noteikts, ka daži pasākumi neveido valsts atbalstu, proti, atbrīvojums no reģistrācijas nodevas, maksājums par televīzijas apraides tīkla atdalīšanu, iespējas, kas ir piešķirtas ikgada nodevas maksājumam par televīzijas apraides tīkla izmantošanu, protokols par kino sekmēšanu, obligāciju emisija un pārstrukturēšanas plāns laika posmam no 1996. līdz 2000. gadam.

(4)

Pirmās instances tiesa 2008. gada 26. jūnijā lietā T-442/03 (5) atcēla daļu Lēmuma 2005/406/EK divu iemeslu dēļ. Tā atcēla šā lēmuma 2. pantu tiktāl, ciktāl tajā ir noteikts, ka “atbrīvojums no reģistrācijas nodevas” nav uzskatāms par valsts atbalstu. Tiesa secināja, ka Komisijas uzdevums saistībā ar īpašajām priekšrocībām, ko veidoja atbrīvojums maksāt reģistrācijas nodevas un maksas par sabiedrības pārveidošanu par akciju sabiedrību (turpmāk “pagaidu atbrīvojums”), bija noteikt, vai Portugāles tiesību sistēmas loģikai atbilst tas, ka valsts uzņēmumu pārveidošana par akciju sabiedrībām notiek ar likumu, vai arī atsauce uz likumu ir uzskatāma par atkāpi, kuras mērķis patiesībā ir piešķirt valsts uzņēmumiem priekšrocību, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem.

(5)

Attiecībā uz pastāvīgu priekšrocību, kura rodas no neierobežota atbrīvojuma no reģistrācijas nodevām un citām nodevām par visu veidu reģistrācijas pieteikumiem, reģistrācijas vai paziņošanas aktiem, kas piešķirta RTP (turpmāk “pastāvīgs atbrīvojums”), Tiesa secināja: tā kā nav neiespējams, ka atbrīvojums faktiski nav pastāvīgs (skatīt sprieduma 73. un 79. punktu), tas nemainītu konstatējumu, ka Komisija nav parādījusi atbrīvojuma vispārējo raksturu. Pēc tam Tiesa secināja, ka, lai gan varētu būt, ka Portugāle pārveidoja RTP par akciju sabiedrību tādēļ, ka tas tika uzskatīts par nepieciešamu sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildei, tas nav pietiekami pierādīts.

(6)

Tiesa noraidīja pieteikumus attiecībā uz konstatējumu Lēmumā 2005/406/EK, saskaņā ar kuru 1994. gada obligāciju emisiju un licenču maksu maksājumu atvieglojumus neklasificē kā valsts atbalstu.

(7)

Attiecībā uz valsts atbalsta pasākumu saderību (Lēmuma 2005/406/EK 1. pants) Tiesa secināja, ka Komisija nevarēja paļauties uz ziņojumiem par sabiedriskajiem pakalpojumiem un tajos ietvertajiem datiem, ja nebija veikta šo ziņojumu ārēja revīzija, kā tas noteikts valsts tiesību aktos. Tādēļ Komisija nebija tiesīga secināt, ka valsta atbalsta pasākumi ir saderīgi ar kopējo tirgu Līguma 86. panta 2. punkta nozīmē (pašlaik LESD 106. panta 2. punkts un “iekšējais tirgus”) (6). Tiesa atcēla Lēmuma 2005/406/EK 1. pantu.

(8)

Pēc Tiesas sprieduma lietā T-442/03 Komisija pievērsa ieinteresēto personu uzmanību faktam, ka Komisija ir no jauna uzsākusi izmeklēšanu šajā lietā, un aicināja tās iesniegt savus komentārus (7).

(9)

Komisija 2009. gada 10. martā no prasītāja saņēma komentārus, kuri tika nosūtīti Portugālei 2009. gada 8. aprīlī. Papildu komentāri no prasītāja tika saņemti 2009. gada 17. jūnijā un tika nosūtīti tālāk Portugālei 2009. gada 28. jūlijā. Portugāle atbildēja uz abiem komentāru kopumiem ar vēstulēm, kas datētas ar 2009. gada 7. un 8. septembri. Portugāle nosūtīja Komisijai papildu informāciju 2010. gada 23. februārī, 2010. gada 4. martā un 2010. gada 15. aprīlī. Komisija nosūtīja Portugālei informācijas pieprasījumu 2010. gada 10. maijā, konkrēti lūdzot, lai tiktu veikta neatkarīga ārēja revīzija sabiedrisko pakalpojumu ziņojumiem par laika periodu no 1992. līdz 1997. gadam.

(10)

Portugāle atbildēja uz Komisijas pieprasījumu sniegt informāciju ar vēstuli 2010. gada 8. jūnijā un 2010. gada 12. augusta vēstulē iesniedza pieprasītās ārējās revīzijas par sabiedrisko pakalpojumu ziņojumiem rezultātus. Turpmāku informāciju Portugāle iesniedza ar vēstuli 2010. gada 29. septembrī.2011. gada 29. martā notika tikšanās ar Portugāli, un 2011. gada 17. jūnijā, 2011. gada 25. augustā un 2011. gada 26. oktobrī Portugāle iesniedza Komisijai papildu informāciju.

Ar vēstuli, kas reģistrēta 2011. gada 15. decembrī, Portugāle izņēmuma kārtā piekrita, ka šis lēmums tiks pieņemts ar autentisku tekstu angļu valodā.

(11)

Šis lēmums attiecas tikai uz īpašajiem pasākumiem, kuri aplūkoti lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. Dažus pasākumus, kuri Lēmumā 2005/406/EK tika atzīti par tādiem, kas neveido valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, Tiesa lietā T-442/03 nav atcēlusi, un tādēļ Lēmuma 2005/406/EK 2. pants ir galīgs. Šie pasākumi attiecas uz maksājumu par televīzijas apraides tīklu atdalīšanu, iespējām, kas ir piešķirtas ikgada nodevas maksājumam par televīzijas apraides tīkla izmantošanu, protokolu par kino sekmēšanu, obligāciju emisiju un pārstrukturēšanas plānu laika posmam no 1996. līdz 2000. gadam. Tomēr saskaņā ar Tiesas prasību lietā T-442/03 Komisija no jauna izvērtēs pagaidu un pastāvīgo atbrīvojumu no notāra nodevas, kā arī reģistrācijas un publikācijas nodevas.

Šajā lēmumā uzsvars likts uz finansiālajām attiecībām starp RTP un Portugāli laika posmā no 1992. līdz 1998. gadam saistībā ar nolīgumu ar sociālā nodrošinājuma shēmu 1993. gadā, kapitāla iepludināšanu laika posmā no 1994. līdz 1997. gadam un aizņēmumu 1998. gadā. Šis lēmums nerisina jautājumus par RTP piešķirto ikgada kompensācijas maksājumu juridisko klasifikāciju un saderību ar Līgumu, kas jau aplūkoti Komisijas 2006. gada 22. marta lēmumā lietā Nr. E 14/05 (8). Turklāt 2006. gada 4. jūlijā Komisija pieņēma lēmumu par RTP finanšu pārstrukturēšanas nolīgumu lietā NN 31/06 (9).

(12)

Tomēr, lai būtu pilnīga aina par finansiālajām attiecībām starp Portugāli un RTP tajā periodā, kuru aptver Komisijas izmeklēšana šajā lietā, Komisijai ir jāņem vērā ne tikai īpašie pasākumi, bet arī RTP piešķirtais finansiālais atbalsts ikgada kompensācijas maksājumu veidā. Tādējādi šis lēmums attiecas uz ikgada kompensācijas maksājumiem tādā mērā, kāds nepieciešams, lai skaidrotu Komisijas apsvērumus par īpašajiem pasākumiem.

(13)

RTP (tajā laikā Rádio e Televisão Portuguesa, S.A.R.L) ar aktu tika izveidota kā akciju sabiedrība 1955. gada 15. decembrī pēc tam, kad Portugāle pieņēma lēmumu izveidot raidorganizāciju, kurai uzticēt televīzijas apraides koncesiju sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai (10). Sabiedrisko pakalpojumu koncesijas līgums tika parakstīts 1956. gada 16. janvārī.

(14)

Ar 1975. gada 2. decembra Dekrētlikumu Nr. 674-D/75 RTP tika nacionalizēta. Ar šo dekrētlikumu RTP pārveidoja par valsts uzņēmumu ar nosaukumu “Radiotelevisão Portuguesa, E.P.”, kuram saskaņā ar dekrētlikumu tika nodotas visas tā priekšgājēja juridiskās tiesības un saistības.

(15)

RTP bija monopols valsts apraides tirgū līdz pat 20. gadsimta 80. gadiem. Tam bija divi televīzijas kanāli – RTP1 un RTP2. 90. gados tas sāka izjust konkurenci no komerciālo raidorganizāciju puses pēc tam, kad Portugāle 1992. gada februārī piešķīra apraides licences SIC un komerciālajai raidorganizācijai TVI attiecīgi trešajā un ceturtajā kanālā (11).

(16)

Ar 1992. gada 14. augusta Likumu Nr. 21/92 RTP, EP tika pārveidota par akciju sabiedrību ar nosaukumu “Radiotelevisão Portuguesa, S. A.” un apstiprināti tās jaunie statūti.

(17)

RTP veic gan sabiedrisko apraidi, gan arī komerciālo apraidi. RTP ir ar likumu atļauts veikt komerciālās un ražošanas darbības, kas ir saistītas ar televīzijas darbību (12).

(18)

RTP komerciālās darbības vada, finansiāli piedaloties uzņēmumos, kuri ir juridiski nošķirti no RTP un kuriem ir sava struktūra un pārskatu sistēma.

(19)

Ikgada kompensācijas maksājumi RTP veido galveno RTP kompensēšanas mehānismu par tās sabiedrisko pakalpojumu saistībām. Laika posmā no 1992. līdz 1998. gadam RTP saņēma ikgada kompensācijas maksājumus 66 495 miljonu portugāļu eskudo (PTE) (aptuveni 332 miljoni EUR) (14) apmērā, lai segtu savas sabiedrisko pakalpojumu saistību izmaksas. Ikgada kompensācijas maksājumu juridiskais pamats ir Likuma Nr. 21/92 5. pants (15).

(20)

1. tabulā ir redzams RTP piešķirto ikgada kompensācijas maksājumu sadalījums laika posmā no 1992. līdz 1998. gadam, kuru aptver pašreizējais lēmums.

1.   tabula

Ikgada kompensācijas maksājumi laika posmā 1992.–1998. gads

(21)

Laikā, kad RTP tika pārveidota par akciju sabiedrību, Portugāles likumu par sabiedrību reģistrēšanu var raksturot šādi: Portugāles Uzņēmumu kodeksa (Código das Sociedades Comerciais) 7. panta 1. punkta redakcija, kas bija spēkā RTP pārveidošanas laikā, noteica, ka tirdzniecības uzņēmuma statūti (contrato de sociedade) ir jānoformē oficiāli ar notariālu aktu.

Uzņēmumu kodeksa 18. panta 5. punkts noteica, ka akts, ar ko tiek izveidota akciju sabiedrība, pēc tam, kad uzņēmums ir izveidots atbilstīgā tiesiskā veidā, ir jāreģistrē komercreģistrā. Reģistrēšana bija obligāta saskaņā ar Komercreģistra kodeksa (Código do Registo Comercial) 15. panta 1. punktu un 3. panta a) apakšpunktu un Uzņēmumu kodeksa 166. pantu.

Saskaņā ar Komercreģistra kodeksa 70. panta 1. punkta a) apakšpunkta redakciju, kas bija spēkā tajā laikā, akts, ar ko izveido akciju sabiedrību, bija jāpublicē Diário da República (skatīt 70. panta 2. punktu) (16). Publicēšana ex officio bija jāveic reģistratoram par ieinteresētās personas līdzekļiem (skatīt Komercreģistra kodeksa 71. panta 1. punktu).

(22)

Pēc uzņēmuma pārveidošanas par akciju sabiedrību 1992. gadā RTP tika atbrīvota no notāra un reģistrācijas nodevas maksāšanas saistībā ar RTP tiesisko pārveidi no valsts uzņēmuma par akciju sabiedrību. Atbrīvojumu vērtība bija 33 miljoni PTE (aptuveni EUR 164 000). Saskaņā ar Portugāles likumiem visām juridiskām personām parasti ir jāmaksā nodeva, kas tiek iekasēta par uzņēmuma izveidi un grozījumiem uzņēmuma statūtos vai par jebkurām citām būtiskām izmaiņām uzņēmumā.

(23)

Atbrīvojuma no reģistrācijas nodevas juridiskais pamats ir Likuma Nr. 21/92 11. panta 1. punkts, kas nosaka, ka:

“ RTP SA (..) statūti līdz ar šo ir apstiprināti; nav nepieciešamības tos pārveidot par aktu, bet tie ir automātiski jāreģistrē, neapliekot ar nodokļiem un izdevumiem, pamatojoties uz “Republikas Laikrakstu” (Diário de República), kurā tie ir publicēti.”

(24)

Likuma Nr. 21/92 11. panta 1. punkts ir atvasināts no 1988. gada 20. jūlija Likuma Nr. 84/88 par valsts uzņēmumu pārveidošanu par akciju sabiedrībām piemērošanas. Likuma Nr. 84/88 1. pants nosaka, ka valsts uzņēmumus, pat ja tie tiek nacionalizēti, var pārveidot par akciju sabiedrībām, izmantojot dekrētlikumu. Tas nosaka:

“Izmantojot dekrētlikumu, valsts uzņēmumus [..] saskaņā ar Konstitūciju un šo likumu var pārveidot par akciju sabiedrībām, kas pilnībā vai lielākoties pieder valsts iestādēm.”

(25)

Likuma Nr. 84/88 par valsts uzņēmumu pārveidošanu par akciju sabiedrībām 3. panta 2. punkts arī nosaka, ka ar šādu dekrētlikumu tiek apstiprināti akciju sabiedrības statūti. Atbilstīgi Likuma Nr. 84/88 3. panta 3. punktam šāds dekrētlikums ir pietiekams dokuments, lai tiktu izpildītas reģistrācijas prasības (17).

(26)

Saskaņā ar Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punktu RTP tika atbrīvota no citām reģistrācijas nodevām, kuras ir tieši saistītas ar uzņēmuma tiesiskā statusa izmaiņām. 11. panta 2. punkts ir šāds:

“Visi reģistrācijas pieteikumi, reģistrācijas un paziņošanas akti visās reģistrācijas iestādēs, valsts pārvaldes iestādēs un institūcijās, jo īpaši valsts juridisko personu reģistrā, ķīlu reģistrā un transportlīdzekļu reģistrācijas departamentā ir jāreģistrē uz vienkārša lūguma pamata, kuru parakstījuši divi uzņēmuma valdes locekļi, un par to nav jāmaksā nodevas un maksas.”

(27)

Saskaņā ar Portugāles apgalvojumu 11. panta 2. punkta nosacījums tika atvasināts no Dekrētlikuma Nr. 404/90 (18) piemērošanas un tas apstiprina vispārējas piemērošanas nosacījuma attiecināmību uz RTP. Saskaņā ar šā likuma 1. pantu uzņēmumiem, kuri līdz 1993. gada 31. decembrim veica sadarbības vai koncentrācijas darbības, varēja piešķirt atbrīvojumu no nodokļa, kas jāmaksā par tādu pamatlīdzekļu nodošanu, kas nepieciešami koncentrācijai vai sadarbībai. Šā likuma 1. pants arī paredzēja atbrīvojumu no atlīdzības un citām ar likumu noteiktām nodevām, kas būtu maksājamas par šādu darbību veikšanu.

(28)

Portugāle norādīja, ka RTP pēc pārveidošanas par akciju sabiedrību vairākos gadījumos iepriekš ir maksājusi notāra un reģistrācijas nodevu saistībā ar dažām kapitāla palielināšanas un citām operācijām (19).

(29)

Laika posmā no 1983. līdz 1989. gadam RTP uzkrāja parādu sociālā nodrošinājuma shēmai 2 189 miljonu PTE apmērā, kas radās, neveicot sociālā nodrošinājuma iemaksas. Šā parāda pamatā ir strīds starp RTP un Sociālā nodrošinājuma pārvaldi par sociālā nodrošinājuma atskaitījumu par virsstundām un mākslinieku honorāru interpretāciju.

(30)

Sociālā nodrošinājuma pārvaldes interpretāciju nosaka 1983. gada 12. februāra Īstenošanas dekrētlikuma Nr. 12/83 2. panta e) apakšpunkts. Lai izvairītos no tiesvedības, abas puses panāca vienošanos, saskaņā ar ko Sociālā nodrošinājuma pārvalde atsauks prasību par nokavētā maksājuma soda procentiem un pieņems mainītu parāda nomaksas grafiku. Pēc strīda atrisināšanas procedūras Īstenošanas dekrētlikums nav ticis atsaukts.

(31)

Ar Finanšu ministrijas un Sociālā nodrošinājuma ministrijas kopīgo 1993. gada 6. maija dekrētlikumu oficiāli tika apstiprināta parāda grafika pārdale 120 ikmēneša iemaksās un atsaukts līgumsods un soda procenti 1 206 miljonu PTE (6 miljonu EUR) apmērā.

(32)

Nosacījumi, lai apstiprinātu izņēmuma pasākumus RTP parādu nokārtošanai pret sociālā nodrošinājuma shēmu, ir noteikti Dekrētlikumā Nr. 411/91. Šā dekrētlikuma 2. panta 1. punkts nosaka, ka apstiprinājums ir jāpieņem, lai nodrošinātu parādnieka dzīvotspēju, un saskaņā ar pasākumiem, kas cita starpā var tikt piemēroti, pamatojoties uz dekrētlikuma 2. panta d) apakšpunktā noteikto, ka parādā esoši uzņēmumi “ir nodarbinātības, strādnieku pašpārvaldes vai valsts iejaukšanās sfērā”.

(33)

Laika posmā no 1994. līdz 1997. gadam Portugāle katru gadu palielināja RTP kapitālu. Tabulā ir redzams pārskats par dažādiem kapitāla palielinājumiem, kas sasniedz 46 800 miljonus PTE (233 miljonus EUR).

2.   tabula

RTP akciju kapitāla palielinājums 1994.–1997. gadā

(34)

Sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kurus Portugāle noslēdza ar RTP, nodrošina valstij dalību RTP veiktajos ieguldījumos, vēlams, kapitāla palielinājumu veidā (20).

(35)

1998. gada decembrī starp Valsts parāda stabilizācijas fondu (Fundo de Regularização da Dívida Pública) un RTP tika noslēgts līgums par subordinētu aizdevumu, ko Valsts parāda stabilizācijas fonds izsniedza RTP, un ar to noteica nosacījumus aizņēmumam 20 000 miljonu PTE (99,8 miljonu EUR) apmērā RTP kapitāla palielināšanai.

(36)

Valsts parāda stabilizācijas fondu vada Valsts parāda vadības institūts (Instituto de Gestão de Crédito Público), kas atbild par Portugāles valsts parāda pārvaldību un centrālās aizņēmuma programmas īstenošanu saskaņā ar Valsts parāda likumu (21) un Portugāles valdības noteiktajām pamatnostādnēm. Institūts darbojas Portugāles Finanšu ministrijas pakļautībā un uzraudzībā (22).

(37)

No dienas, kad RTP ir pieejamas šīs summas, par aizņēmumu ir jāmaksā ikgada procentu maksājumi pēc 12 mēnešu Lisbor likmes, kas tiek aprēķināta katra perioda pirmajā dienā plus 20 bāzes punkti (23).

(38)

Saskaņā ar līgumu aizņēmums ir jāatmaksā 2003. gada 31. decembrī, bet, abpusēji vienojoties, atmaksas termiņu var pagarināt vēl uz viena vai divu gadu periodu. RTP nemaksā aizņēmuma procentus, jo līgumā ir paredzēts, ka procenti, kas ir maksājami par pirmajiem četriem ikgada maksājumiem, ir kapitalizējami (24).

(39)

Līgums, ko 1998. gada decembrī noslēdza Valsts parāda stabilizācijas fonds un RTP, ir noformēts saskaņā ar pamatnostādnēm, kas 1998. gada 17. decembrī ir noteiktas kopējā Plašsaziņas līdzekļu, Valsts kases un finanšu valsts sekretāru rezolūcijā.

(40)

Kā redzams tabulā turpmāk, Komisijas veiktās izmeklēšanas periodā RTP darbojusies ar zaudējumiem. 1996. gadā RTP finanšu stāvoklis pasliktinājās līdz tādai pakāpei, ka tās neto kapitāls bija negatīvs.

3.   tabula

RTP ekonomiskie un finanšu dati 1993.–1998. gadā

(41)

RTP ir pienākums nodrošināt sabiedrisko televīziju. Dažādi likumi nosaka šā pakalpojuma definīciju, piešķiršanu un finansējumu.

(42)

Likuma Nr. 58/90 jomā ir televīzijas apraides darbības, un tas paredz nosacījumus privātajām raidorganizācijām un valsts saistības attiecībā uz sabiedriskās televīzijas apraides nodrošināšanu (25). Attiecībā uz RTP statūtiem Likums Nr. 21/92 definē galvenās sabiedrisko pakalpojumu saistības un šo pakalpojumu finansējumu.

(43)

Divi sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kurus parakstīja RTP un Portugāles valsts 1993. un 1996. gadā, sīki raksturo sabiedriskos pakalpojumus un to finansējumu (turpmāk vai nu “Vecais sabiedrisko pakalpojumu līgums”, vai “Jaunais sabiedrisko pakalpojumu līgums” vai “sabiedrisko pakalpojumu līgumi”, ja runa ir par abiem līgumiem) (26).

(44)

Likuma Nr. 21/92 4. pants nosaka, ka koncesijas līgums tiek noslēgts starp Portugāli un RTP, un konkretizē galvenās sabiedrisko pakalpojumu saistības, kuras ir jāīsteno saskaņā ar šo līgumu. Šā likuma 4. panta 2. punkts nosaka vispārējos principus, kuri RTP ir jāievēro, veicot savas darbības kā koncesionāram (27), savukārt 4. panta 3. punkts nosaka sabiedriskās televīzijas apraides pakalpojuma saistības (28).

(45)

Sabiedrisko pakalpojumu līgumi apstiprina RTP sabiedrisko pakalpojumu saistības. Pirmkārt, RTP ir uzliktas vispārējas saistības un tās saistības, kas attiecas uz raidījumu saturu (29). RTP ir jānodrošina sabiedriskās televīzijas pakalpojums, kura ietvaros RTP raida divus kanālus un nodrošina Portugāles sauszemes iedzīvotājus ar vispārējām reportāžām. Pirmais kanāls ir vispārīgāks, un tam ir jāpiedāvā vispārīgāka raidījumu programma. Otrajam kanālam ir jābūt vērstam uz specifiskāku auditoriju un jānodrošina izglītojoši, kultūras un zinātniski raidījumi. Viens no kanāliem aptver Azoru salu un Madeiras autonomos apgabalus.

(46)

Otrkārt, sabiedrisko pakalpojumu līgumi paredz RTP īpašas saistības attiecībā uz raidījumu programmas izveidi (30). Ir noteikti standarti attiecībā uz raidījumu kvalitāti (piemēram, plurālisms, objektīva informācija utt.) un raidījumu saturu (jauna beletristika, sports, bērni, portugāļu kultūra, vietējās ziņas, izklaide). RTP ir arī jāparedz raidlaiks īpašiem vienumiem, lai atbalstītu kino un citus audiovizuālās produkcijas veidus, lai sekmētu izglītojošu un mācību raidījumu izveidi, lai apmainītos ar raidījumiem ar Azoru salu un Madeiras autonomajiem apgabaliem un lai sekmētu sadarbību ar citām Eiropas Savienības sabiedriskajām televīzijām. Turklāt tai ir īpašas programmas izveides saistības attiecībā uz starptautisko sadarbību. Piemēram, tai ir jāveido raidījumi, kā arī jāraida tie ārpus Portugāles esošajām portugāļu kopienām, portugāļu valodā runājošajām valstīm Āfrikā un Makao. Tai ir jānodrošina RTP Madeira un RTP Açores pastāvēšana, kā arī jāuztur savi programmu izveides centri un delegācijas ārzemēs.

(47)

Treškārt, sabiedrisko pakalpojumu līgumi uzliek RTP īpašas saistības. Piemēram, RTP ir jāuztur audiovizuālie arhīvi, jāievieš savā aprīkojumā un darbībās tehnoloģiskas inovācijas, jāatbalsta S. Karlosa Nacionālais teātris un jānodrošina citi pakalpojumi, kas tiks īpaši norādīti.

(48)

Ar Likuma Nr. 58/90 5. pantu RTP tiek piešķirta sabiedriskās apraides koncesija uz 15 gadiem, to var atjaunot vēl uz 15 gadiem, un tā aptver pirmajam un otrajam kanālam atbilstošas frekvences. Likuma Nr. 21/92 4. pants nosaka, ka RTP ir sabiedriskās televīzijas apraides koncesionārs. Sabiedrisko pakalpojumu līgumu 1. klauzulas a) apakšpunkts apstiprina, ka RTP ir sabiedriskās televīzijas pakalpojuma nodrošinātājs (31).

(49)

Sabiedrisko pakalpojumu līgumi (32) paredz izveidot Sabiedriskās domas padomi (Conselho de Opinião), kuras sastāvā ir dažādu Sabiedriskās domas padomes nodaļu pārstāvji, kas var iesaistīties, lai novērtētu, vai RTP izpilda vispārējās un specifiskās sabiedriskās televīzijas apraides saistības.

(50)

RTP ir jāiesniedz finanšu ministram nākamā gada sabiedrisko pakalpojumu darbības plāns un budžets sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildei (Plano de Actividades e Orçamento do Serviço Público) ar RTP Revidentu padomes un Sabiedriskās domas padomes izdotajiem atzinumiem. Turklāt tai jāiesniedz ziņojums par sabiedrisko pakalpojumu iepriekšējā gada saistībām (Relatório sobre o Cumprimento das Obrigacões do Serviço Público, (“sabiedrisko pakalpojumu ziņojums”)) ar klātpievienotu RTP Revidentu padomes ziņojumu (33).

(51)

Finanšu ministram un valdības locekļiem, kas ir atbildīgi par plašsaziņas līdzekļu jautājumiem, ir jāpārbauda atbilsme sabiedrisko pakalpojumu līgumiem. Finanšu ģenerālinspektoram ir jāpārbauda finanšu plāns. Turklāt sabiedrisko pakalpojumu ziņojumu ikgadējo revīziju jāveic specializētam ārējam revidentam (34).

(52)

Jaunais sabiedrisko pakalpojumu līgums paredz arī sankcijas (līgumsodu, apķīlāšanu, izpirkšanu vai līguma izbeigšanu), kuras Portugāle var uzlikt līguma laušanas gadījumā.

(53)

Laika posmā no 1992. līdz 1998. gadam neatkarīgs revidents veica ārējas revīzijas par visiem RTP gada pārskatiem.

(54)

RTP ir arī iesniegusi sabiedrisko pakalpojumu ziņojumus par visiem gadiem, izņemot sabiedrisko pakalpojumu ziņojumu par 1992. gadu, jo pienākums veikt ārēju revīziju pirmoreiz tika norādīts 1993. gada Vecajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā. Portugāle apgalvo, ka par laika posmu no 1995. līdz 1998. gadam juridiski neatkarīgs revidents sniedza labvēlīgu un autonomu atzinumu par sabiedrisko pakalpojumu ziņojumiem (35). Portugāle arī apgalvo, ka visiem sabiedrisko pakalpojumu ziņojumiem šajā periodā tika pievienots RTP Revidentu padomes atzinums un finanšu ģenerālinspektora (Inspecção-Geral de Finanças) revīzijas atzinums, turklāt pēdējais ir no RTP neatkarīgs.

Situāciju attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu ziņojumu ārējo revīziju var raksturot šādi:

(55)

1993. un 1994. gada sabiedrisko pakalpojumu ziņojumos bija ietverti atbilstības paziņojumi, saskaņā ar kuriem RTP bija izpildījusi sabiedrisko pakalpojumu saistības, bet šie bija tikai RTP vadības paziņojumi.

(56)

Sabiedrisko pakalpojumu ziņojumos par 1995., 1996., 1997. un 1998. gadu bija ietverti atbilstības paziņojumi, kurus izsniedzis ārējs revidents, kas ir neatkarīgs no uzņēmuma, – Maia, Mesquita & Associados – (Revisor Oficial das Contas) – par to, ka šajā revīzijā nav atklāta nekāda informācija, kas būtiski ietekmētu šajos ziņojumos par šiem gadiem ietverto kompensācijas maksājumu aprēķinu RTP labā.

(57)

2010. gadā Portugāle Komisijai iesniedza pilnīgākus sabiedrisko pakalpojumu ziņojumu ārējās revīzijas ziņojumus par laika posmu no 1992. līdz 1997. gadam. Sabiedrisko pakalpojumu ziņojumu ārējo revīziju par šo periodu organizēja nacionālais plašsaziņas līdzekļu regulators, Entidade Reguladora para a Comunicação Social (ERC). Par šo periodu to veica Pedro Roque SROC, ārējs revidents, kas ir neatkarīgs no RTP (36). Portugāle iesniedza arī kopsavilkuma ziņojumu par visu gadu revīzijas rezultātiem.

Ārēja revīzija tika veikta jau sabiedrisko pakalpojumu ziņojumam par 1998. gadu. Ārējo revīziju par 1998. gadu veica ārējs revidents BDO Binder (“ BDO Binder ziņojums”) (37).

(58)

1992.–1997. gada revīziju uzdevums katru gadu bija izvērtēt, vai RTP ir izpildījusi saistības, kas noteiktas tajā laikā spēkā esošajos sabiedrisko pakalpojumu līgumos, un vai pastāv atbilstība starp sabiedrisko pakalpojumu izmaksām un kompensācijas maksājumiem. Ārējās revīzijās tika uzskaitītas sabiedrisko pakalpojumu saistības, kas paredzētas sabiedrisko pakalpojumu līgumos, tika ņemti vērā dažādie likumi, kas regulē RTP sabiedrisko pakalpojumu saistības (piemēram, 1990. gada 7. septembra Televīzijas likums Nr. 58/90), kā arī sabiedrisko pakalpojumu darbības plāns un budžets (Plano de Actividades e Orçamento do Serviço Público), un sabiedrisko pakalpojumu ziņojumi. Ārējās revīzijās tika pārbaudīts, vai tiek ievērotas sabiedrisko pakalpojumu saistības. Ziņojumos tika salīdzināti Portugāles veiktie kompensācijas maksājumi ar izmaksām, kas norādītas sabiedrisko pakalpojumu ziņojumos.

(59)

Par visiem gadiem, kas tika pārbaudīti, t. i., 1992.–1997. gadu, revīzija secināja, ka RTP būtībā ir izpildījusi galvenās apraides saistības. Revīzijās tika arī norādīts, ka “attiecībā uz atbilstību starp veiktajiem sabiedrisko pakalpojumu uzdevumiem un “reālo un faktisko izmaksu” kompensāciju, nepastāv būtiska kropļošana, kas ietekmētu atbilstību tajā laikā spēkā esošajiem tiesību aktiem”. Kopsavilkuma ziņojumā par visiem gadiem norādīts, ka Portugāles kompensācijas maksājums bija mazāks nekā summas, kas norādītas katrā sabiedrisko pakalpojumu ziņojumā. Revīzijas ziņojumi ir publicēti ERC tīmekļa vietnē (38). Tieši tāpat BDO Binder ziņojums nenorāda uz jelkādu pārmērīgu kompensāciju par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(60)

Ar Likuma Nr. 21/92 5. pantu RTP piešķirtas tiesības saņemt kompensāciju par tās sabiedrisko pakalpojumu saistībām. Šīs tiesības ir apstiprinātas sabiedrisko pakalpojumu līgumos.

(61)

Papildus ikgada kompensāciju maksājumu sistēmai (skatīt 19. apsvērumu iepriekš) sabiedrisko pakalpojumu līgumi nodrošina Portugāles finansējumu turpmāk uzskaitītajam:

(62)

Lai noteiktu sabiedrisko pakalpojumu saistību izmaksas un ieņēmumus, kas tiek noteikti kā kompensācijas maksājumi, RTP piemēro analītisku grāmatvedības sistēmu. Sabiedrisko pakalpojumu līgumos konkretizēti tie kritēriji, pēc kuriem aprēķina attaisnotās izmaksas, par kurām ir tiesības saņemt kompensāciju par visām sabiedrisko pakalpojumu saistībām (41).

(63)

Pamatojoties uz iepriekšējā apsvērumā minēto analītisko grāmatvedības sistēmu, RTP sadala izmaksas un ieņēmumus (piemēram, personālam un aprīkojumam), lai segtu noteiktu darbību skaitu (piemēram, raidījuma izveides vadībai, tiešajām un netiešajām raidījuma izmaksām, izplatīšanas izmaksām, raidījumu izlaišanas izmaksām, reklamēšanas izmaksām un pieskaitāmajiem izdevumiem).

(64)

Dažādu darbību tiešās izmaksas ir sadalītas starp dažādām izmaksu pozīcijām (piemēram, RTP 1, RTP 2, RTPi un RTP África). Netiešās izmaksas tiek sadalītas izmaksu pozīcijām, pamatojoties uz konsekventiem analītiskiem kritērijiem (piemēram, apraides stundu skaits) (42).

(65)

Analītiskajai grāmatvedības sistēmai ir šādas iezīmes:

(66)

RTP ziņo par sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksām ikgadējā ziņojumā par sabiedriskajiem pakalpojumiem saskaņā ar 60.–65. apsvērumā minēto izmaksu aprēķināšanas metodi. Tabulā redzams izmaksu apskats par visām sabiedrisko pakalpojumu darbībām, par kurām RTP ir tiesības saņemt kompensācijas maksājumus.

4.   tabula

Sabiedrisko pakalpojumu neto paziņotās un atmaksājamās izmaksas

(67)

Nākamajā tabulā sniegts pārskats par RTP ieguldījumiem sabiedrisko pakalpojumu darbību aprīkojumā. Tajā ir redzami gan reālie ieguldījumi sabiedrisko pakalpojuma darbībās, kā atspoguļots gada finanšu pārskatos, gan arī ieguldījumi, par kuriem ir ziņots sabiedrisko pakalpojumu ziņojumos. Reālie ieguldījumi sabiedrisko pakalpojumu darbībās ir lielāki nekā ieguldījumi, par kuriem ir ziņots sabiedrisko pakalpojumu ziņojumos.

5.   tabula

Ieguldījumi sabiedrisko pakalpojumu darbībās

(68)

Īpašo pasākumu mērķis ir kompensēt RTP uzliktās sabiedrisko pakalpojumu saistības un finansēt tās ieguldījumus.

(69)

Portugālē sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums netika izvēlēts konkursa procedūrā, kurā visiem ieinteresētajiem uzņēmumiem būtu iespēja uzrādīt savu kompensācijas summu, kāda tiem būtu nepieciešama sabiedriskās televīzijas apraides koncesijas darbībai. Valdība iecēla RTP sabiedriskās televīzijas apraides nodrošināšanai.

(70)

Kopš 1992. gada gan komerciālās raidorganizācijas, gan arī sabiedriskā raidorganizācija ir bijušas aktīvas Portugāles televīzijas tirgus dalībnieces. Papildus RTP televīzijas kanālu apraides licence ir piešķirta komerciālajām raidorganizācijām SIC un TVI. SIC bija pirmais privātais uzņēmums, kas 1992. gada 6. oktobrī sāka apraidi. Pasākumi RTP labā varētu radīt konkurences kropļošanu televīzijas apraides tirgū.

(71)

Pēc Komisijas izmeklēšanas procedūras uzsākšanas šajā lietā vairākas ieinteresētās personas iesniedza komentārus par 21.–39. apsvērumā minētajiem pasākumiem. Turpmākajos apsvērumos sniegts pēc pasākumu veida sakārtots pārskats par attiecīgajiem ieinteresēto personu komentāriem.

(72)

Šajā iedaļā ir aplūkoti tikai komentāri attiecībā uz jautājumiem, kas palikuši atklāti pēc Tiesas sprieduma lietā T-442/03, t. i., tie, kas attiecas uz atbrīvojumu no notāra un reģistrācijas nodevas un publikācijas izmaksām, kā arī saistībā ar citiem pasākumiem (nolīgums ar sociālā nodrošinājuma shēmu 1993. gadā, kapitāla iepludināšana laika posmā no 1994. līdz 1997. gadam un aizņēmums 1998. gadā), kā minēts Lēmuma 2005/406/EK 1. pantā. Šie ieinteresēto personu komentāri ietver tos, kas iesniegti pēc Komisijas pirmā procedūras uzsākšanas lēmuma 2001. gada 15. novembrī, kā arī komentārus, kas saņemti pēc tam, kad 2008. gada 24. decembrī publicēts uzaicinājums iesniegt komentārus (46).

(73)

SIC un TVI apgalvoja, ka atbrīvojumi no notāra un reģistrācijas nodevas ir izņēmums no noteikumiem, ko parasti piemēro atbilstīgi Portugāles tiesību aktiem attiecībā jebkurām izmaiņām uzņēmuma statūtos. SIC komentēja, ka atbrīvojuma darbības joma nav ierobežota tikai attiecībā uz RTP pārveidošanu 1992. gadā. Pamatojoties uz Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punktu, RTP ir piešķirts vispārējs atbrīvojums no maksāšanas par tiesībām uz visu veidu reģistrācijas pieteikumiem un reģistrāciju.

(74)

TVI komentēja, ka RTP ir atbrīvota arī no jebkāda veida izdevumu maksāšanas, kas ir saistāmi ar notariāla akta publicēšanu.

(75)

Par kapitāla iepludināšanu laika posmā no 1994. līdz 1997. gadam SIC, ACT – Komerciālo raidorganizāciju asociācija –, Itālijas komerciālā raidorganizācija Mediaset un TVI norādīja, ka neviens racionāli domājošs akcionārs nebūtu palielinājis tāda uzņēmuma kapitālu, kuram būtu tāds raksturojums kā RTP. Minētā kapitāla iepludināšana tika veikta uzņēmumā ar ievērojamu iztrūkumu, bez saskaņota pārstrukturēšanas plāna uzņēmuma dzīvotspējas nodrošināšanai.

(76)

Turklāt attiecībā uz 1998. gada aizdevumu SIC apgalvoja, ka, ņemot vērā faktu, ka RTP bija “faktiski bankrotējusi” 1996. gadā, neviena finanšu iestāde nebūtu apstiprinājusi RTP šādu aizdevumu.

(77)

SIC jo īpaši uzsvēra to, ka nav veiktas ārējas revīzijas, kurām būtu bijis jānotiek regulāri. Tā arī pieminēja trūkumus, kas tika atklāti par 1998. gadu, kā aprakstīts BDO Binder ziņojumā par šo gadu, vienīgajā esošajā ārējā revīzijā, kura Komisijai bija jāņem vērā. Tā norādīja uz kritiku BDO Binder ziņojumā par 1998. gadu, tostarp par pārsniegtajiem reklamēšanas ierobežojumiem attiecībā uz RTP televīzijas apraidēm. SIC norāda, ka saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem RTP ir jāievēro reklamēšanas ierobežojumi un tā drīkst, piemēram, rādīt tikai konkrētu skaitu minūšu reklāmas stundā. Saskaņā ar BDO Binder ziņojuma konstatējumiem 1998. gadā tas netika ievērots. SIC citē arī šā ziņojuma konstatējumu, ka nav uzskaitīti daži aktīvi, ko SIC, šķiet, uzskata par pierādījumu, ka attiecīgie ieguldījumi šajos aktīvos nav veikti.

(78)

Pēc tam, kad Tiesa lietā T-442/03 bija anulējusi Lēmuma 2005/406/EK 1. pantu un daļu 2. panta, SIC apgalvo, ka Komisijai arī šajā lēmumā ir jāņem vērā Portugāles Revīzijas tiesas (Tribunal de Contas, turpmāk tekstā – Revīzijas tiesa) 2002. gada jūnija ziņojums (Nr. 8/2002), kura objektīvs uzdevums atbilstīgi SIC apgalvojumam bija pārbaudīt RTP vadības un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu un kurš aptvēra laika posmu no 1997. līdz 2000. gadam. Tomēr šis periods tika pagarināts līdz 1993. gadam. Apkopojot ziņojuma konstatējumus, SIC uzsver, ka RTP programmu noteikšanā trūka stratēģijas, netika ievēroti ne iekšējās padomes norādījumi par izmaksu ierobežojumiem, ne ikgadējais plānotais budžets. SIC arī norāda: Revīzijas tiesa min, ka Portugāle vēl nav paskaidrojusi, ka valsts atbalsta piešķiršana ir saistīta ar to, lai RTP varētu faktiski izpildīt sabiedrisko pakalpojumu saistības.

(79)

SIC norādīja uz Portugāles Revīzijas tiesas vispārēju konstatējumu par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, saskaņā ar kuriem RTP varēja neņemt vērā RTP vadības efektivitāti un lietderību, kas atbilst vispārinātam un nekonkrētam sabiedrisko pakalpojumu uzdevumam.

(80)

Attiecībā uz atbrīvojumu no notāra nodevas, reģistrācijas un publikācijas nodevas Portugāle apgalvo, ka, tā kā valsts uzņēmuma pārveidošana par akciju sabiedrību (sociedade anónima) bija jāveic, izmantojot tiesību aktu, nebija pamata iekasēt nodokļus un atlīdzību saistībā ar notariāla pārveides akta oficiālu statusu, nedz arī par tā reģistrēšanu un publikāciju.

(81)

RTP pārveidošana par akciju sabiedrību tika veikta 1992. gadā, lai to pārvērstu par privāttiesisku uzņēmumu un veidu, kādā tā darbojas, pielīdzinātu privāto uzņēmēju darbībai. Tika uzskatīts par nepieciešamu dot RTP līdzekļus un nodrošināt apstākļus, kas ļautu tai vislabāk sasniegt sabiedrisko pakalpojumu mērķus tirgū, kas aizvien vairāk tiek atvērts konkurencei. Mērķis bija RTP darbībai un pārvaldībai piešķirt tādu pašu elastību, ko var atļauties “parastie” privāttiesiskie uzņēmumi, kas darbojas atbilstīgi privātām komerctiesībām. Portugāle apgalvo, ka akciju sabiedrības formāts bija mazāk apgrūtinošs nekā valsts kontroles procedūras, kuras iepriekš tika piemērotas RTP kā valsts uzņēmumam, tādējādi piedāvājot labākus nosacījumus televīzijas kanālu un to raidījumu satura attīstībai.

(82)

Portugāle apgalvo, ka RTP pārveidošana ar likumu 1992. gadā notika atbilstoši Portugāles tiesiskās sistēmas raksturam un loģikai, tādējādi šīs darbības oficiāla statusa apstiprināšanai nebija nepieciešams noformēt “notariālu aktu”. Šajā saistībā Portugāle atgādina, ka RTP kā valsts uzņēmums 1975. gadā tika nodibināts ar tiesību aktu, tas ir, Dekrētlikumu Nr. 674-D/75. Tādēļ atbilstīgi Likumam Nr. 84/88, kas regulē valsts uzņēmumu pārveidošanu par akciju sabiedrībām, arī šīs darbības ir jāveic, izmantojot tiesību aktus.

Atbilstīgi 3. panta 2. punktam Likumā Nr. 84/88, kas ir vispārīgs likums par valsts uzņēmumu pārveidošanu (skatīt 25. apsvērumu iepriekš), ar tiesību aktu, kas paredz valsts uzņēmuma pārveidošanu, ir jāapstiprina arī šīs pārveides rezultātā tapušās akciju sabiedrības statūti. Turklāt tas ir atbilstīgi aktu līdzvērtības principam, saskaņā ar kuru tiesību aktus drīkst grozīt, atcelt vai atsaukt tikai ar aktiem, kuriem ir līdzvērtīgs līmenis tiesību aktu hierarhijā. Portugāle norāda, ka aktu līdzvērtības princips ir noteikts Portugāles Konstitūcijā (tagad Konstitūcijas 112. panta 5. punkts vai 115. panta 5. punkts laikā, kad RTP tika pārveidota 1992. gadā), kurā noteikts, ka “neviens likums nerada citu kategoriju tiesību aktus, nedz arī piešķir citu veidu aktiem tiesības interpretēt, integrēt, grozīt, apturēt vai atsaukt tā nosacījumus ar ārēju ietekmi”. Šā principa piemērošanu valsts uzņēmumu pārveidei atbalsta tiesību jomas autori (47). Arī Portugāle atsaucas uz vairākiem Konstitucionālās tiesas spriedumiem, kuros atkārtota interpretācija, ka likumu drīkst interpretēt tikai ar citu likumu (48) un nevis ar atšķirīga vai zemāka līmeņa aktu tiesību aktu hierarhijā.

(83)

Portugāle apgalvo, ka RTP pārveidošana par akciju sabiedrību ar Likumu Nr. 21/92 tika veikta atbilstīgi Portugāles likumā noteiktajai vispārējai shēmai un to nevarētu likumīgi izdarīt, izmantojot privāttiesības notariāla akta veidā. Portugāle citē arī dažus piemērus no gadījumiem, kad citi valsts uzņēmumi pārveidoti par akciju sabiedrībām, izmantojot tiesību aktu (49).

(84)

Portugāle atsaucas uz 1976. gada 8. aprīļa Dekrētlikumu Nr. 267/76, kurā pirmoreiz tika noteikta vispārējā shēma valsts uzņēmumiem. Šajā dekrētlikumā tika noteikts, ka valsts uzņēmumus var izveidot tikai ar dekrētlikumu, ar kuru apstiprina to statūtus. Tas attiecās arī uz turpmākajiem statūtu grozījumiem.

(85)

Pēc tam Portugāle atsaucas uz 1988. gada 20. jūlija Likumu Nr. 84/88 (skatīt šā lēmuma 25. apsvērumu), kurā noteikts, ka dekrētlikums ir nepieciešams, lai pārveidotu valsts uzņēmumu par akciju sabiedrību, un ka ar to arī jāapstiprina valsts uzņēmuma statūti. Līdz ar to Portugāle secina, ka, pirmkārt, RTP pārveidošanai 1992. gadā bija nepieciešams dekrētlikums, un, otrkārt, arī statūtus varēja apstiprināt tikai ar likumu, nevis ar notariālu aktu.

(86)

Turklāt 1990. gada 7. septembra Likumā Nr. 58/90 ir noteikts, ka sabiedrisko televīziju nodrošina uzņēmumi, kas pieder tikai un vienīgi vai vairākumā valsts iestādēm, un šādu uzņēmumu statūti ir jāapstiprina ar dekrētlikumu.

(87)

Attiecībā uz “reģistrācijas nodevām” Portugāle konstatē, ka, lai gan ar Likumu Nr. 21/92 apstiprinātie statūti ir atbrīvoti no šīm nodevām, reģistrācijas formalitātēm vienalga jābūt veiktām ex officio. Reģistrācijas formalitātes tiek uzskatītas par nepieciešamām, jo Komercreģistra kodeksā (Código do Registo Comercial) ir noteikts, ka aktus saistībā ar uzņēmumiem reģistrē un publicē. Saskaņā ar Portugāles apgalvojumu reģistrācijas nodevu vērtība ir 11 000contos (50), kas atbilst PTE 11 000 000.

(88)

Attiecībā uz publicēšanas prasību Portugāle uzsver, ka, tā kā RTP statūti tika publicēti Diário da República kā pielikums Likumam Nr. 21/92, ar kuru tos apstiprināja, šī prasība tika izpildīta.

(89)

Attiecībā uz SIC komentāriem par Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punktu Portugāle atbildēja, ka Portugāles likumdevējs neparedzēja īpašas nodokļu priekšrocības, veicot valsts uzņēmuma pārveidošanu vai darbības pārstrukturēšanu. Atbrīvojuma pamatā ir Dekrētlikums Nr. 404/90. Portugāle apgalvo, ka, izņemot 1992. gada pārveidošanu, RTP saskaņā ar Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punktu netika atbrīvota no reģistrācijas nodevu maksāšanas. Turklāt Portugāle apgalvo, ka Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punkta klasificēšana par pastāvīgu atbrīvojumu no nodevām ir radusies lingvistiska pārpratuma dēļ. Tā vietā, lai noteiktu, ka dekrētlikums ir piemērojams visiem juridiskiem nolūkiem un jebkuram aktam, kas nepieciešams “situācijas” (t. i., 1992. gada pārveidošanas, pievienots pašu uzsvars) sakārtošanai, 11. panta 2. punkts paredzēja, ka RTP tiks atbrīvota no jebkādām nodevām un maksām, ar kurām īpašuma reģistros stājās spēkā šie akti. Saskaņā ar Portugāles apgalvojumu tas nozīmēja, ka RTP netika atbrīvota no reģistrācijas nodevas, izņemot tās, kas saistīta ar 1992. gada pārveidošanas darbībām. Portugāle arī iesniedza dokumentus par vairākām situācijām, kurās RTP ir maksājusi reģistrācijas nodevu.

(90)

Portugāle apgalvo, ka sākotnējās vienošanās starp Sociālā nodrošinājuma pārvaldi un RTP par parāda atmaksas grafika maiņu un soda procentu un līgumsoda atlaišanu pamatā bija juridisks strīds saistībā ar Īstenošanas dekrētlikuma Nr. 12/83 par obligātajiem sociālā nodrošinājuma atskaitījumiem no atlīdzības par virsstundām konstitucionālismu. Vienošanās apstiprināja RTP interpretāciju, ka atlīdzībai nepiemēro sociālā nodrošinājuma atskaitījumus, ko atbalstīja arī nodokļu eksperts.

(91)

Otrkārt, Portugāle apgalvo, ka šīs vienošanās oficiālā apstiprināšana, ko veiktu Portugāles valdība, RTP nepiešķirtu īpašas finansiālas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem līdzīgos apstākļos saskaņā ar Dekrētlikumu Nr. 411/91. Portugāle apgalvo, ka 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktais izņēmums tika piemērots RTP, jo attiecībā uz RTP ir iejaukusies valsts un RTP ir bijušas dažādas problēmas administratīvās komisijas vadības laikā (51), kuru valdība norīkoja 1977. gadā. Portugāle iebilst, ka izņēmuma vispārīgumu pastiprina fakts, ka ar vienu no ieinteresētajām personām arī bijusi vienošanās uz Dekrētlikuma Nr. 411/91 pamata.

(92)

Attiecībā uz aizņēmumu Portugāle komentēja, ka tā tehniskie nosacījumi nodrošināja, ka finanšu operācija ietver procentus, kas ir aprēķināti saskaņā ar tirgus kritērijiem.

(93)

Portugāle pamatoja, ka kapitāla iepludināšana laika posmā no 1994. līdz 1998. gadam veidoja instrumentu, kas finansē sabiedriskās televīzijas pakalpojuma izmaksas kopā ar kompensācijas summu maksājumiem.

(94)

Saskaņā ar Portugāles apgalvojumu izvēlētais finansējuma modelis, lai kompensētu RTP sniegto sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, izrādījās nepiemērots un radīja tirdzniecības deficītu. Pirmkārt, kompensācijas summas vienmēr tika aprēķinātas zem reālajām sabiedriskās televīzijas finansējuma vajadzībām. Otrkārt, Portugāle sistemātiski maksāja kompensācijas summas novēloti. Tad RTP bija jāmeklē bankas finansējums, lai segtu savas pamatdarbības izmaksas, bet sabiedrisko pakalpojumu izmaksu aprēķinā nevarēja iekļaut procentus un amortizācijas izmaksas. Treškārt, RTP ir jāmaksā valstij PVN par kompensācijas summām, tādējādi samazinot kompensāciju summu neto apmēru.

(95)

Portugāle apgalvo, ka: i) atbrīvojums no nodokļiem (t. i., atbrīvojums no notāra nodevas, reģistrācijas un publikācijas nodevas); ii) nodokļa par apraides tīkla izmantošanu maksājuma atvieglojumi; iii) sociālā nodrošinājuma shēmas parāda atmaksas grafika maiņa; iv) maksājums par televīzijas tīkla atdalīšanu; v) protokols par kino sekmēšanu; un vi) 1998. gadā RTP ņemtais aizņēmums netiek iekļauts valsts atbalsta koncepcijā. Attiecībā uz pārējo pasākumu saderību Portugāle pamatoja, ka tie ir jāaplūko kā sabiedrisko pakalpojumu izmaksu kompensācija un tādējādi nav uzskatāmi par valsts atbalstu (52) vai ka to saderība ar Savienības tiesību aktiem ir jāvērtē, ņemot vērā EK līguma 86. panta 2. punktu (tagad LESD 106. panta 2. punktu).

(96)

Attiecībā uz pārmērīgas kompensācijas aprēķinu Portugāle apgalvoja, ka:

Ņemot vērā iepriekš minēto, Portugāle secināja, ka finanšu kompensācija RTP par sabiedrisko pakalpojumu saistībām nav uzskatāma par pārmērīgu vai neatbilstošu.

(97)

Attiecībā uz ārējo revīziju neesamību Portugāle apgalvo, ka Komisija jau ir izteikusi savu viedokli par RTP finanšu stāvokli, aptverot arī laika periodu no 1992. līdz 1998. gadam un savos 2006. gada lēmumos lietās E 14/05 un NN 31/06 nepieprasot ārējas revīzijas ziņojumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem, un šie lēmumi tiesā netika apstrīdēti. Portugāle apgalvo, ka Komisija Lēmumā NN 31/06 jau ir ņēmusi vērā Revīzijas tiesas Ziņojumu Nr. 8/2002. Turklāt tā uzsver, ka Komisija Lēmumā NN 31/06 secināja, ka RTP finanšu stāvoklis no 1992. līdz 1998. gadam bija saistīts ar hroniski nepietiekamu finansējumu sabiedrisko pakalpojumu darbībām. Lēmumā NN 31/06 Komisijas konstatējumu pamatā bija ārējs ziņojums, proti, PriceWaterhouse Cooper 05. gada ziņojums, un RTP gada pārskati, kuriem bija veikta ārējā revīzija un kurus Portugāle uzskata par vienīgajiem būtiskajiem pārskatiem.

(98)

Portugāle arī atkārto, ka sabiedrisko pakalpojumu ziņojumiem par laika posmu no 1993. līdz 1998. gadam pārbaudi veica RTP uzņēmuma revidenti (55). Tomēr Portugāle vēlāk iesniedza ārējas revīzijas ziņojumus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu ziņojumiem par laika posmu no 1992. līdz 1998. gadam, pievienojot gala kopsavilkuma ziņojumu, kas aptvēra visus šos gadus. Ārējo revīziju bija organizējusi neatkarīga Plašsaziņas līdzekļu pārvalde, Entidade Reguladora para a Comunicação Social, ERC, kura lūdza ārējus revidentus Pedro Roque (56) veikt ārēju revīziju.

(99)

Portugāle plašāk atbildēja uz dažiem no SIC apgalvojumiem par konkrētiem punktiem. Attiecībā uz SIC apgalvojumu, ka saskaņā ar BDO Binder ziņojumu nebija pieejams Sabiedriskās domas padomes atzinums, Portugāle uzsver, ka šis atzinums neattiecas uz RTP sabiedrisko pakalpojumu ziņojumu. Lai gan šīs iestādes atzinums ir garantēts Vecajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā, tā esamība nav kļuvusi par tiesiski saistošu prasību. Turklāt Jaunais sabiedrisko pakalpojumu līgums nenosaka, ka ir jāiegūst šīs iestādes atzinums par sabiedrisko pakalpojumu ziņojumu.

(100)

Attiecībā uz SIC apgalvojumu, ka BDO Binder ziņojums par 1998. gadu ietvēra materiālos īpašumus aptuveni 53 miljonu EUR vērtībā, lai gan par šādiem aktīviem nebija izveidots krājumu saraksts, Portugāle apstiprināja, ka attiecībā uz šādiem aktīviem ir veikti attiecīgi ieguldījumi. Fakts, ka sākotnēji par šiem aktīviem nav izveidots krājumu saraksts (lai gan izņemot šos aktīvus 4 miljonu vērtībā, pārējos vēlāk iespējams noteikt un krājumu sarakstu iespējams izveidot retrospektīvi), nenozīmē, ka nav veikti ieguldījumi. Ārējie revidenti apstiprināja bilanci un skaitļus un darījumus ar trešām personām.

(101)

Attiecībā uz SIC apgalvojumu, ka saskaņā ar BDO Binder ziņojumu par 1998. gadu ir pārsniegti reklamēšanas laika ierobežojumi, Portugāle norādīja, ka tas nekādā veidā nenozīmētu finanšu kompensācijas samazinājumu. Iemesls tam ir tāds, ka summas, ko RTP saņēma par pārsniegtajiem reklamēšanas laikiem, bija ievērojami mazākas nekā nepietiekamais finansējums tajā gadā. Jebkurā gadījumā Portugāle apstiprināja, ka kopējie reklamēšanas ieņēmumi (tostarp ieņēmumi no pārsniegtajiem reklamēšanas ierobežojumiem) tika ņemti vērā, aprēķinot finansējuma vajadzības, t. i., kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu saistību pildīšanu.

(102)

Portugāle apgalvo, ka Portugāles Revīzijas tiesas Ziņojums Nr. 8/2002 šajā lēmumā nav jāņem vērā, jo Tiesas spriedumā lietā T-442/2003 tikai konstatēti objektīvi trūkumi informācijā, kas bija iekļauta sabiedrisko pakalpojumu ziņojumos, kuriem nebija pievienots ārējas revīzijas ziņojums. Portugāle uzsver, ka Revīzijas tiesas Ziņojums Nr. 8/2002 attiecas tikai uz laika posmu no 1997. līdz 2000. gadam, un nevis uz visu periodu, ko aptver šī izmeklēšana. 1993.–1997. gads ziņojumos tika ietverts, tikai lai vispārīgi raksturotu RTP finanšu stāvokli un nepieciešamību veikt pārstrukturēšanu, un tas neattiecas uz ziņojuma būtību. Ziņojuma nolūks ir izvērtēt RTP pārvaldību, valsts kā akcionāra lomu un sabiedriskas raidorganizācijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Portugāle apgalvo, ka Revīzijas tiesa pārsniedza savas pilnvaras veikt valsts līdzekļu revīziju un tā vietā veica analīzi par valsts izdevumu efektivitāti un rentabilitāti. Portugāle uzskata, ka ziņojums nav būtisks, izņemot to, ka tas atbilst neatkarīgai uzņēmuma revīzijai, apstiprina Portugāles pārskatus un nekonstatēja nelikumības. Portugāle apgalvo, ka Komisijai šajā lēmumā Revīzijas ziņojuma Nr. 8/2002 vietā jāņem vērā Revīzijas tiesas Ziņojums Nr. 20/98, jo Revīzijas ziņojumā Nr. 20/98 aplūkots RTP ekonomiskais un finanšu stāvoklis laika posmā no 1994. līdz 1996. gadam. Revīzijas ziņojumā Nr. 20/98 secināts, ka kritēriji, kas izmantoti sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai, ir skaidrāk definēti Jaunajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā, nevis Vecajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā, kas tiek vēlāk apšaubīts Ziņojumā Nr. 8/2002.

(103)

Lai noteiktu, vai Portugāles īstenotie īpašie pasākumi RTP labā ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai ir jānovērtē, vai šie pasākumi:

(104)

Turpmāk tiks analizēts valsts atbalsta aspekts attiecībā uz 1998. gada aizņēmumu, vienošanos par parāda atmaksas grafika maiņu un soda procentu atlaišanu un kapitāla iepludināšanu 1994.–1997. gadā. Tiks izvērtēta arī valsts līdzekļu klātbūtne atbrīvojumā no nodevas par notariālu aktu, reģistrācijas un publikācijas nodevu.

(105)

Valsts līdzekļi ir iesaistīti atbrīvojumā no notāra nodevas, reģistrācijas un publikācijas nodevas, jo nodokļu ieņēmumu zaudējums ir līdzvērtīgs valsts līdzekļu patēriņam fiskālo izdevumu veidā (57).

(106)

Attiecībā uz parāda atmaksas grafika maiņu sociālā nodrošinājuma shēmai un nokavētā maksājuma soda procentu atlaišanu Komisija uzskata, ka iestādi, kas atbildīga par sociālā nodrošinājuma shēmu, nevar uzskatīt par uzņēmumu. Tā nevis īsteno saimniecisko darbību, bet gan ir valsts iestāde, kuras uzdevums ir sociālā nodrošinājuma administrēšana (58). Turklāt parāda atmaksas grafika maiņu apstiprināja nevis pati sociālā nodrošinājuma shēma, bet gan finanšu un sociālā nodrošinājuma valsts sekretāru un ministra vietnieka valsts sekretāra vietnieka kopējais dekrētlikums. To apstiprinot, valsts atteicās no ienākumiem, kaut gan tā ierastā kārtībā būtu saņēmusi 1 206 miljonus PTE procentos par nenomaksāto parādu. Tāpēc ir nepārprotami, ka valsts līdzekļi bija iesaistīti un ka pasākums ir attiecināms uz valsti.

(107)

RTP piešķirto kapitāla palielinājumu nodrošināja valsts tieši no budžeta. Tāpēc ir skaidrs, ka šāds finansējums atbilst valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(108)

Komisija nevar pieņemt Portugāles apgalvojumu, ka aizdevumā RTP nav iesaistīti valsts līdzekļi. Valsts līdzekļu koncepcija arī ietver priekšrocības, kuras piešķir šim nolūkam dalībvalstu ieceltas vai izveidotas iestādes (59). 1998. gada aizņēmuma līgums tika noslēgts starp RTP un Valsts parāda stabilizācijas fondu, kuru vada Valsts parāda vadības institūts. Tiesiskais akts nosaka, ka institūts ir pakļauts Finanšu ministrijai (60). Tāpēc var secināt, ka Valsts parāda stabilizācijas fonda piešķirtais finansējums ir uzskatāms par valsts līdzekļiem.

(109)

Šo pasākumu var uzskatīt par tieši attiecināmu uz valsti, jo līguma nosacījumi tika noteikti 1998. gada 17. decembra rezolūcijā, kas tika noslēgta starp valsts plašsaziņas līdzekļu, Valsts kases un finanšu sekretāriem.

(110)

Atbrīvošana no notāra nodevas, kā arī reģistrācijas un publikācijas nodevas. Attiecībā uz atbrīvojumu no notāra nodevas, reģistrācijas un publikācijas nodevas ir jāizvērtē, vai pasākums ietvēra vispārēju atbrīvojumu no nodokļiem, no kura ieguvējs bija RTP, vai arī tas attiecās tikai konkrēti uz RTP. Nākamajos apsvērumos Komisija nošķir pagaidu atbrīvojumu, kas noteikts Likuma Nr. 21/92 11. panta 1. punktā, un pastāvīgo atbrīvojumu, kas noteikts Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punktā.

(111)

Komisija secina, ka atbrīvojums no notāra akta, reģistrācijas un publikācijas nodevas radīja priekšrocības RTP, atbrīvojot to no nodevām, kas citādi būtu jāsedz no uzņēmuma budžeta.

(112)

Šī priekšrocība ir būtiski selektīva, jo saskaņā ar Likuma Nr. 21/92 11. panta 1. punktu tā ir piešķirta tikai RTP. Tas, ka saskaņā ar Portugāles apgalvojumu ar likumu no jauna var apstiprināt vispārīgāka likuma, t. i., Likuma Nr. 84/88, piemērošanu, negroza šo konstatējumu. Likums Nr. 84/88 attiecas uz valsts uzņēmumiem un nosaka, ka šādus uzņēmumus var pārveidot par akciju sabiedrībām, izmantojot dekrētlikumu. Tomēr tas, ka likums attiecas uz “valsts uzņēmumiem kopumā”, neietekmē Likuma Nr. 21/92 11. panta 1. punktā noteikto būtisko selektivitāti attiecībā uz konkrētu uzņēmumu RTP. Jebkurā gadījumā atbrīvojums, kas attiecas tikai uz valsts uzņēmumiem, tieši tāpat veidotu būtisku selektivitāti šai uzņēmumu grupai (salīdzinājumā ar privātiem uzņēmumiem), un RTP ir šajā grupā.

(113)

Tomēr pastāv iespēja, ka valsts pasākumi, lai gan būtiski selektīvi, neatbilst selektīva pasākuma jēdzienam LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ja valsts pasākums neatkāpjas no sistēmas normālas piemērošanas, bet, gluži pretēji, iekļaujas tajā (61). Tādēļ ir jāpārbauda, vai pasākums bija saderīgs ar Portugāles tiesiskās sistēmas raksturu un struktūru, lai pārveidotu valsts uzņēmumu RTP par akciju sabiedrību, izmantojot tiesību aktus, vai arī tiesību akti RTP pārveidošanas vajadzībām tika izvēlēti, lai radītu tai priekšrocību, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Tiesas pieeju spriedumā Komisija turpmāk nošķirs atbrīvojumu no notāra nodevas, no vienas puses, un reģistrācijas un publikācijas nodevas, no otras puses (62).

(114)

Atbrīvojums no notariāla akta un notāra nodevas. Komisija secina, ka RTP pārveidošana par akciju sabiedrību un tās statūtu apstiprināšana, izmantojot tiesību aktu notariāla akta vietā, atbilst Portugāles tiesību sistēmas raksturam un struktūrai. Uzņēmuma pārveidošana par akciju sabiedrību tika veikta, lai RTP iegūtu elastīgāku uzņēmējdarbības formu un tādējādi tā iegūtu līdzvērtīgu stāvokli ar privātajiem uzņēmējiem. Tas, ka šī pārveidošana tika veikta, piemērojot likumu, nevis notariālu aktu, nebija centiens apiet prasību par notariālu aktu, bet bija saskaņā ar Portugāles tieslietu vispārēju principu, ka tiesību aktus drīkst grozīt ar līdzvērtīgiem tiesību aktiem.

(115)

Saskaņā ar “aktu līdzvērtības” principu likumu var atcelt, apturēt vai grozīt tikai ar tādu tiesību aktu, kurš atrodas tajā pašā hierarhijas līmenī kā to aizstājošais akts, un nevis ar aktu, kas likumu hierarhijā atrodas zemāk. Šis princips Portugāles Konstitūcijā tika iestrādāts 1982. gadā, t. i., ilgi pirms RTP pārveidošanas 1992. gadā. Portugāles Konstitūcijas 115. panta 5. punkts redakcijā, kas bija spēkā RTP pārveidošanas laikā, noteica, ka neviens likums “nerada citu veidu tiesību aktus, nedz arī piešķir citu veidu aktiem tiesības interpretēt, integrēt, grozīt, atcelt vai atsaukt tā nosacījumus tā, lai radītu ietekmi attiecībā uz trešām personām”. Tā kā RTP 1975. gadā tika nacionalizēta, izmantojot tiesību aktu, tas ir, Dekrētlikumu Nr. D 674-D/75, tās pārveidošanu citā juridiskā formā varēja veikt, atkal izmantojot dekrētlikumu vai likumu, kam ir līdzvērtīgs vai pat augstāks hierarhijas līmenis nekā dekrētlikumam. Nav nekā, kas liecinātu, ka RTP sākotnējā nacionalizēšana 1975. gadā tika veikta, lai apietu to, ko piemēro privāttiesiskiem uzņēmumiem, un radītu uzņēmumam priekšrocības.

(116)

Nav pierādījumu, kas ļautu pieņemt, ka visi citi likumi, kas bija spēkā pirms RTP pārveidošanas (skatīt šā lēmuma 84.–86. apsvērumu), bija ar nolūku radīt finanšu priekšrocības valsts uzņēmumiem, izvairoties no notariāliem aktiem (un attiecīgām izmaksām), kas attiecas uz privātiem darījumiem. Īpaši Likums Nr. 84/88, kas ļauj pārveidot valsts uzņēmumus par akciju sabiedrībām, pieņemot dekrētlikumu, atspoguļo konstitucionālus un tiesiskus principus, kas bija spēkā attiecīgajā laikā.

(117)

Secinājums. Ņemot vērā šos apstākļus, atbrīvojums no prasības veikt RTP pārveidošanu ar notariālu aktu (un tādējādi radīt attiecīgas izmaksas) neveido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(118)

Atbrīvojums no reģistrācijas un publikācijas nodevas. Ir jāizvērtē, vai RTP ieguva priekšrocību, nemaksājot nekādas maksas saistībā ar uzņēmuma reģistrāciju komercreģistrā un notariāla akta publicēšanu. Saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem Portugāles tiesību aktiem notariāls akts, ar kuru oficiāli nostiprināja privāttiesiska uzņēmuma izveidi un tā statūtus, reģistratoram Komercreģistra vārdā bija jāpublicē Diário da República, lai informētu trešās personas par šo dokumentu saturu. RTP neradās izdevumi par šīm publikācijām, jo Likuma Nr. 21/92 obligātā publikācija Diário da República nodrošināja, ka RTP pārveidošanas aktam un tās jauno statūtu saturam bija nodrošināta nepieciešamā publicitāte.

(119)

Nepastāv norādes, ka Portugāle izvēlējās pārveidot RTP par akciju sabiedrību ar Likumu Nr. 21/92, lai piešķirtu RTP priekšrocību reģistrācijas un publikācijas nodevas ietaupīšanas veidā. Drīzāk bija tā, ka RTP statūtu otrreizēja publikācija būtu bijusi pilnīgi bezmērķīga, jo pārskatāmības un publicitātes prasības jau bija izpildītas, publicējot Likumu Nr. 21/92 laikrakstā Diário da República. Lai gan reģistrācija tiek veikta ar nolūku vēlāk publicēt un abi pasākumi ir saistīti, ir apšaubāms, vai atbrīvojumu no reģistrācijas nodevas arī var attaisnot ar Portugāles tiesību sistēmas raksturu un struktūru un obligāto RTP pārveidošanu, izmantojot tiesību aktus. Portugāle neapstrīd, ka reģistrācija tomēr bija nepieciešama atbilstīgi Komercuzņēmumu kodeksam. Portugāle norādīja, ka: “bez reģistrācijas nevarēja iztikt, nebija nepieciešams tikai notariālais akts, jo dekrētlikums bija pietiekams dokuments reģistrācijas nolūkiem”. Tas izriet arī no Likuma Nr. 84/88 3. panta 3. punkta (skatīt šā lēmuma 25. apsvērumu). Turklāt Portugāle uzsvēra, ka, lai RTP nākotnē reģistrētu visus citus aktus saistībā ar uzņēmumu, tā izveidošanas fakts (t. i., 1992. gada pārveidošanas par akciju sabiedrību rezultāts) bija jāreģistrē (63). Ja reģistrācija tomēr ir nepieciešama, Komisija neredz iemeslu, kādēļ RTP nevajadzētu maksāt atbilstošo nodevu.

(120)

Secinājums. Ir jāsecina, ka RTP atbrīvojums no notariāla akta prasības (tostarp notāra nodevas), kā arī atbrīvojums no prasības publicēt un attiecīgi arī – no publikācijas nodevas atbilstīgi Likuma Nr. 21/92 11. panta 1. punktam neveido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

Atbrīvojums no reģistrācijas nodevas atbilstīgi Likuma Nr. 21/92 11. panta 1. punktam gan ir valsts atbalsts.

Tomēr, kā norādīts turpmāk tekstā šā lēmuma 160.–161. apsvērumā, šie atbrīvojumi jebkurā gadījumā būtu attaisnoti kā likumīga kompensācija par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanas izmaksām atbilstīgi LESD 106. panta 2. punktam.

(121)

Portugāle apgalvo, ka Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punkts patiesībā nepiešķir RTP pastāvīgu atbrīvojumu, bet tas bija paredzēts tikai, lai aptvertu tādu pašu situāciju kā iepriekš attiecībā uz pagaidu atbrīvojumu, proti, RTP pārveidošanu par akciju sabiedrību 1992. gadā. Portugāle apgalvo arī, ka dažos gadījumos RTP maksāja notāra reģistrācijas nodevu. Tomēr Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punkta teksts attiecas uz visiem turpmākiem reģistrācijas pieteikumiem, reģistrācijas un paziņošanas aktiem, kurus atbilstīgi šim pantam var reģistrēt bez maksas neierobežotu laika periodu.

(122)

Šāds pastāvīgs atbrīvojums arī rada priekšrocību RTP, atbrīvojot to no nodevām, kas citādi tai būtu jāmaksā no sava budžeta. Portugāles apgalvojums, ka, cik tai zināms, Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punkts nekad nav ticis izmantots un RTP ir maksājusi visas nepieciešamās nodevas, ir pierādījums, kas ir būtisks potenciālajai valsts atbalsta atgūšanai, bet tas nemaina konstatējumu par nosacījuma tekstu.

(123)

Arī šī priekšrocība ir selektīva, jo Likums Nr. 21/92 attiecas uz RTP. Portugāle nevar apgalvot, ka Likums Nr. 21/92 ir tikai vispārēja Portugāles likumu varas piemērošana. Īpaši Dekrētlikuma Nr. 404/92 1. un 2. pantu nevar izmantot, lai pierādītu selektivitātes neesamību, jo dekrētlikumā atrunātas koncentrācijas darbības, un tādējādi tas neattiecas uz šo lietu, kura ir par valsts uzņēmuma pārveidošanu par akciju sabiedrību (64).

(124)

Pretēji pagaidu atbrīvojumam no reģistrācijas nodevas, pastāvīgo atbrīvojumu nevar attaisnot ar tiesību doktrīnu par aktu līdzvērtīgumu, kurā tiesību aktu pieņemšanas procesu specifikas dēļ ir atcelta prasība par notariālu aktu un tā publicēšanu, kopš RTP pārveidoja 1992. gadā. Atbilstību Portugāles tiesību sistēmas raksturam un struktūrai var pieņemt attiecībā uz pagaidu atbrīvojumu, jo šajā konkrētajā gadījumā RTP pārveidošanu par akciju sabiedrību, kā rādīts, varēja īstenot tikai, izmantojot dekrētlikumu. Tomēr Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punkta plašā darbības joma neizslēdz, ka atbrīvojumi no notariālām prasībām (un maksām) būs iespējami arī citos gadījumos, kas atšķirsies no RTP pārveidošanas par akciju sabiedrību 1992. gadā. Pilnīgi pietiek norādīt, ka pastāvīgs atbrīvojums no dažādām reģistrācijas nodevām viena uzņēmuma (vai vienas uzņēmumu grupas, piemēram, akciju sabiedrību) labā nevar būt saskaņā ar tiesību sistēmas raksturu un struktūru (65).

Secinājums. Ir jāsecina, ka pastāvīgais RTP atbrīvojums, kas izriet no Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punkta, veido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(125)

Vienošanās par sociālo nodrošinājumu (parāda atmaksas grafika maiņa un soda procentu atlaišana). Pēc trešo personu un Portugāles komentāru izskatīšanas Komisija secina, ka sākotnējais nolīgums starp iestādi, kas ir atbildīga par sociālā nodrošinājuma shēmu, un RTP nav uzskatāms par ierastu privātā uzņēmēja rīcību. Strīds ir par to, vai dažu tādu sociālo apdrošināšanas noteikumu interpretācija, kas ir noteikti Īstenošanas dekrētlikumā Nr. 12/83, ir vai nav juridiski korekta. RTP interpretāciju apstiprinošajam nolīgumam ir klāt pievienota nodokļu eksperta analīze, un eksperts secināja, ka Īstenošanas dekrētlikums neatbilst konstitūcijai. Tomēr pēc nolīguma Īstenošanas dekrētlikums nav atsaukts. Tāpēc ir jāsecina, ka pasākums tika selektīvi piemērots RTP, neietekmējot sociālā nodrošinājuma shēmas interpretācijas piemērojamību citiem uzņēmumiem.

(126)

Komisija nevar piekrist Portugāles apgalvojumam, ka parāda atmaksas grafika maiņa un soda procentu un līgumsoda atlaišanas apstiprinājums ir sniegts vispārējās sistēmas ietvaros, kas ir piemērojama visiem uzņēmumiem līdzīgā situācijā, pamatojoties uz Dekrētlikumu Nr. 411/91, un tādējādi nav uzskatāms par īpašu priekšrocību RTP.

(127)

Neskarot šādas shēmas selektīvu vai vispārēju raksturojumu, šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai shēmas piemērošana RTP bija selektīva.

(128)

Lai apstiprinātu, ka atmaksas grafika maiņa ir nepieciešama uzņēmuma dzīvotspējas nodrošināšanai, Dekrētlikums Nr. 411/91 nosaka finanšu/ekonomiskās izpētes īstenošanu. RTP nekad nav īstenojusi šāda veida pētījumu par savu dzīvotspēju saskaņā ar Dekrētlikuma Nr. 411/91 2. panta 3. punktu.

(129)

Turklāt Dekrētlikuma Nr. 411/91 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktais nosacījums nav piemērojams RTP, jo parāda regulēšana nesekoja pēc valsts iejaukšanās. Komisija nepiekrīt Portugāles apgalvojumam, ka valsts intervence ietekmēja parādnieka uzņēmuma darbību un ka RTP valsts intervences laikā vadīja ar likumu noteiktie noteikumi. Lai gan RTP 1977. gadā (66) bija pakļauta īpašam pārvaldības režīmam, šis režīms tika izbeigts, pieņemot statūtus 1980. gadā, turpretī parāds sociālajai nodrošinājuma shēmai izveidojās laika posmā no 1983. līdz 1989. gadam. Komisija uzskata, ka RTP parāda regulēšanu nevar uzskatīt par vispārējā režīma daļu saskaņā ar Likumu Nr. 411/91, jo RTP neatbilst kritērijam, kas ir noteikts šajā likumā saistībā ar šāda veida apstiprinājumu. Tāpēc pasākums RTP ir piemērots selektīvā veidā.

(130)

Atļaujot parāda atmaksas grafika maiņu, Portugāle darbojas tāpat kā valsts vai privāts kreditors, kas vēlas atgūt šajā saistībā radušās summas, un tādēļ noslēdz parāda atmaksas grafika maiņas nolīgumus maksājumu sekmēšanai (67). Valsts piemērojamā kavējuma procentu likme ir vienāda ar tādu likmi, kādu privātais kreditors piemērotu līdzīgos apstākļos. Komisija uzskata, ka privātais kreditors, kas vēlējās atgūt parādu likumīgos veidos, iegūtu vismaz ar likumu noteiktu procentu likmi. Tāpēc, nepieprasot procentu maksājumus vispār, neskatoties uz pieejamajiem izpildes mehānismiem, Portugāle nerīkojas tā, kā būtu rīkojies privātais kreditors, lai maksimāli palielinātu procentu likmi. Turklāt parāds pret sociālā nodrošinājuma shēmu izveidojās laika posmā no 1983. līdz 1989. gadam, bet par atmaksas grafika maiņas kārtību vienojās tikai 1993. gadā. Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem privātais kreditors nepieļautu līdzīgu nenomaksāta parāda uzkrāšanos šādā ilgā laika posmā, neuzsākot piedziņas procedūras. Tāpēc izskatās, ka pasākums RTP piešķīra īpašu priekšrocību.

(131)

Kapitāla palielinājums. Pēc trešo personu un Portugāles komentāru izskatīšanas Komisija secina, ka kapitāla palielinājums laika posmā no 1994. līdz 1997. gadam deva finansiālas priekšrocības RTP. Kā ir redzams 40. apsvēruma 3. tabulā, ņemot vērā vājo RTP finanšu stāvokli periodā, kad tika veikts kapitāla palielinājums, neviens privātais ieguldītājs nebūtu iepludinājis kapitālu uzņēmumā, jo no uzņēmuma saprātīgā laika posmā nebūtu gaidāma normāla atdeve. Patiesībā, neskatoties uz kapitāla iepludināšanu, RTP finanšu stāvoklis pasliktinājās. Ne Portugāle, ne arī trešās personas nav iesniegušas pierādījumus, ka Portugāle, iepludinot kapitālu uzņēmumā, darbojās kā privātais ieguldītājs.

(132)

1998. gada aizņēmums. Komisija nevar pieņemt Portugāles apgalvojumu, ka 1998. gadā piešķirtais aizdevums bija atbilstošs tirgus nosacījumiem. Lai aizņēmums neveidotu valsts atbalstu, tā nosacījumiem (proti, drošības apsvērumiem un procentu likmei) jāatspoguļo ierasts risks attiecībā uz aizdošanu uzņēmumam (68). Ja uzņēmums ir tādā ekonomiskajā un finanšu stāvoklī, kādā finanšu iestāde tam diez vai aizdotu līdzekļus, risks un attiecīgi izrietošo procentu likme ir augstāka.

(133)

Kā ir redzams 40. apsvēruma 3. tabulā, laikā, kad tika piešķirts aizdevums, RTP bija smagas finansiālas problēmas līdz pat tādai pakāpei, ka tās parādi pārsniedza aktīvu vērtību un neto kapitāls bija negatīvs. Faktiski uzņēmums bija bankrotējis.

(134)

Pirmkārt, jāņem vērā, ka aizņēmums ir subordinēts aizņēmums, tas ir, tam nav uz aktīviem balstīta nodrošinājuma bankrota gadījumā, aizņēmumu saistībā ar dzēšanu ierindo pēc visiem kreditoriem, bet pirms akcionāriem. Atbilstoša uz aktīviem balstīta nodrošinājuma neesamība ir skaidra pazīme, ka aizņēmums netika piešķirts ar tirgus nosacījumiem un ka ir iesaistīts valsts atbalsts. Ņemot vērā RTP tehnisko bankrotu laikā, kad tika piešķirts aizņēmums, neviena finanšu iestāde uzņēmumam nepiešķirtu subordinētu aizņēmumu, jo pastāvēja maza varbūtība, ka RTP to varēs atmaksāt. Būtībā aizņēmumu piešķīra nevis privāta finanšu iestāde, bet gan Valsts parāda stabilizācijas fonds.

(135)

Otrkārt, tas ir pamatojams tādējādi, ka aizņēmumam piemērotā procentu likme skaidri neatspoguļo tā patieso risku. Tas ir zem atsauces likmes, kuru Komisija parasti izmanto, lai aprēķinātu valsts atbalsta elementu aizņēmumu procentu subsīdiju shēmām (69), turklāt normāls tirgus dalībnieks pieprasītu procentu likmi ar vislielākajām garantijām, kas kompensētu šādu augstu aizņēmuma nedzēšanas risku.

(136)

Ņemot vērā, ka RTP bija tāds finanšu stāvoklis, ka tā normālos apstākļos nevarētu iegūt subordinētu aizņēmumu, aizņēmumu faktiski pielīdzina mērķfinansējumam un tas veido priekšrocību RTP.

(137)

Tādējādi Komisija uzskata, ka parāda atmaksas grafika maiņa ar sociālā nodrošināšanas shēmu, kapitāla iepludināšana laika posmā no 1994. līdz 1997. gadam un 1998. gadā piešķirtais aizdevums, salīdzinot ar konkurentiem, kuri nesaņēma tādus pašus līdzekļus, nodrošināja finansiālas un ekonomiskas priekšrocības.

(138)

Kopš laika, kad vēlākais no 1992. gada Portugāles televīzijas tirgus ir atvērts konkurencei, šajā periodā, kad RTP guva labumu no dažādiem pasākumiem, tirgū bija konkurenti. 1992. gada februārī apraides licences piešķīra komerciālajām raidorganizācijām SIC un TVI, un 1992. gada oktobrī SIC uzsāka raidīt Portugālē.

(139)

Komisija nepieņem Portugāles apgalvojumu, ka nolīgums par parādu ar sociālā nodrošinājuma shēmu neiekļautos valsts atbalsta koncepcijā, jo pats parāds tika izveidots, pirms Portugāles apraides tirgus tika atvērts konkurencei. 1993. gada maijā pēc apraides tirgus atvēršanas RTP tika piešķirtas finansiālās priekšrocības, un tāpēc to var uzskatīt par ekonomisku priekšrocību RTP.

(140)

Tādējādi ir jāsecina, ka Portugāles piešķirtos pasākumus var uzskatīt par ekonomisku un finansiālu priekšrocību RTP, salīdzinot ar konkurentiem, kas nesaņēma to pašu finansējumu, un tāpēc kropļoja konkurenci LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(141)

Valsts pasākumi iekļaujas LESD 107. panta 1. punkta darbības jomā tiktāl, ciktāl tie ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šis ir gadījums, kad apspriežamās darbības attiecas uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šajā gadījumā pats saņēmējs RTP ir aktīvs starptautiskajā tirgū. Būtībā ar Eiropas Apraides savienības starpniecību tas apmainās ar televīzijas raidījumiem un piedalās Eirovīzijas sistēmā (70). Turklāt RTP tieši konkurē ar komerciālajām raidorganizācijām, kuras aktīvi darbojas starptautiskajā apraides tirgū un kurām ir starptautiska īpašnieku struktūra (71).

(142)

Tādējādi var secināt, ka pasākumi, ko Portugāle piešķīra RTP, ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(143)

No iepriekšminētā izriet, ka, neņemot vērā RTP uzliktās iespējamās sabiedrisko pakalpojumu saistības, valsts atbalstu veido šādi pasākumi LESD 107. panta 1. punkta nozīmē:

Tāpat arī pagaidu atbrīvojums no reģistrācijas nodevas saskaņā ar Likuma Nr. 21/92 11. panta 1. punktu un pastāvīgais atbrīvojums no reģistrācijas un citām nodevām atbilstīgi Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punktam veido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(144)

Tomēr, kā noteikts šā lēmuma 44.–48. apsvērumā, RTP ir uzticētas sabiedriskās apraides saistības. Lietā Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH un Oberbundesanwalt beim Bundesverwaltungsgericht (“Altmark lieta”) Tiesa lēma, ka valsts pasākumi, kas kompensē sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, nav uzskatāmi par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta (tagad LESD 107. panta 1. punkta nozīmē), ja tiek izpildīti četri nosacījumi (72):

(145)

Neņemot vērā pirmo un trešo nosacījumu, nešķiet, ka īpašie pasākumi (skatīt šā lēmuma 143. apsvērumu) īstenotu otro un ceturto Altmark sprieduma nosacījumu turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(146)

Ir skaidrs, ka finansējums, kas tika piešķirts, izmantojot nolīgumu ar iestādi, kas ir atbildīga par sociālā nodrošinājuma shēmu un aizņēmumu 1998. gadā, nav kompensācijas sistēmas to parametru daļa, kuri iepriekš tika noteikti objektīvā un pārredzamā veidā (otrais nosacījums). Gluži pretēji, tie ir balstīti uz īpašiem lēmumiem, kas ir attiecināmi uz valsti.

(147)

Turklāt, kā norādīts šā lēmuma 61. apsvērumā, sabiedrisko pakalpojumu līgumi ir paredzēti īpašām finansēšanas iespējām – ieguldījumiem sabiedrisko pakalpojumu aprīkojumā, izmantojot kapitāla iepludināšanu. Tie neierobežo ieguldījumus sabiedriskos pakalpojumos vai skaidri nenosaka valsts dalības nosacījumus un ierobežojumus; tie ir attiecināmi tikai uz valsts iespēju piedalīties RTP ieguldījumos kā akcionārei. Tāpēc Komisija uzskata, ka arī kapitāla iepludināšanu nevar uzskatīt par kompensācijas sistēmas to parametru daļu, kuri ir iepriekš noteikti objektīvā un pārredzamā veidā.

(148)

Ir skaidrs, ka RTP netika izvēlēta saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru, nodrošinot iespējami zemākās izmaksas. Nav arī pazīmju, ka īpašo maksājumu summa ir noteikta, pamatojoties uz to izmaksu analīzi, kas parasti uzņēmumam rastos (ceturtais nosacījums).

(149)

Līdz ar to ir skaidrs, ka šajā gadījumā netika izpildīti visi nosacījumi, kas noteikti Altmark lietā. Tādējādi pasākumi, kas uzskaitīti šā lēmuma 143. apsvērumā, ir jāuzskata par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(150)

Tiesa konsekventi uzskata, ka LESD 106. pants var nodrošināt atbrīvojumu no valsts atbalsta aizlieguma uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecības nozīmi. Altmark lietā ir netieši apstiprināts, ka valsts atbalsts, kas kompensē uzņēmumam radušās izmaksas, nodrošinot pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecības nozīmi, var tikt uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja atbilst LESD 106. panta 2. punkta (bijušais EK līguma 86. panta 2. punkts) nosacījumiem (73).

(151)

Tiesa ir skaidri definējusi, ka, lai pasākums gūtu labumu no šāda veida atbrīvojuma, ir jāīsteno definīcijas, pilnvarojuma un proporcionalitātes princips. Komisija uzskata: ja šie principi ir īstenoti, tirdzniecības attīstība nav ietekmēta līdz tādam apmēram, kas nav labvēlīgs Savienības interesēm.

(152)

Veids, kādā šie principi tiek piemēroti apraides nozarei, ir izskaidrots Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (“Apraides paziņojums”) (74). Saskaņā ar Apraides paziņojumu Komisijai ir jāizvērtē, vai (75):

(153)

Kā norādīts protokolā par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs (Amsterdamas protokols (76)) un Apraides paziņojumā (77), dalībvalstis nosaka sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus sabiedriskajai raidorganizācijai. Komisijas funkcija apraides nozarē ir tikai pārbaudīt, vai sabiedrisko pakalpojumu definīcija neietver nepārprotamu kļūdu. Šāda veida kļūda radītu sabiedriskā pasūtījuma definīcijas sagrozīšanu.

(154)

Ņemot vērā apraides nozares īpašo būtību un šā protokola interpretācijas noteikumus, Komisija uzskata, ka definīcija, ar kuru konkrētai raidorganizācijai uztic nodrošināt līdzsvarotas un dažādas programmas izveidi, ir leģitīma jeb likumīga (78). Šāda definīcija saskanētu ar mērķi pildīt konkrētas sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras prasības.

(155)

Kā noteikts šā lēmuma 44.–48. apsvērumā, RTP saskaņā ar Likumu Nr. 21/92 un sabiedrisko pakalpojumu līgumiem ir jānodrošina vispārēja sabiedriskā televīzija, kas raida divus kanālus ar daudzpusīgām reportāžām. Pirmajam kanālam jāpiedāvā vispārēji raidījumi, bet otrajam kanālam ir jābūt vērstam uz specifiskāku auditoriju. Turklāt, kā ir raksturots šā lēmuma 44. un 45. apsvērumā, Likums Nr. 21/92 un sabiedrisko pakalpojumu līgumi uzliek RTP detalizētākas saistības attiecībā uz raidījumu saturu un starptautisko sadarbību, kā arī dažas citas specifiskas saistības.

(156)

Lai gan RTP sabiedriskās apraides definīcija ir kvalitatīva un drīzāk vispārēja, Komisija, ņemot vērā Amsterdamas protokola interpretācijas noteikumus, šādu “plašu” definīciju uzskata par likumīgu (79). Tāpēc tā arī uzskata, ka vispārējā RTP sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu definīcija – nodrošināt divus nacionālo reportāžu televīzijas kanālus (vienu vispārēju, bet otru vairāk vērstu uz specifisku auditoriju) – ir likumīga. Šāda definīcija var tikt aplūkota kā tāda, kas īsteno Portugāles sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras prasības.

(157)

Turklāt Komisija par likumīgām uzlūko saistības, kuras sīki nosaka, kā RTP jāīsteno vispārēja sabiedriska apraide. Saskaņā ar Amsterdamas protokola formulējumu šīs saistības var arī uzskatīt par tādām, kuras īsteno Portugāles sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras prasības.

(158)

Lai gan Komisija RTP sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu uzskata par likumīgu, tomēr tai ir jāpārliecinās, vai definīcija neietver kādas nepārprotamas kļūdas.

Komisija izvērtēs, vai pagaidu un pastāvīgais atbrīvojums no notāra nodevas, reģistrācijas un publikācijas nodevas ir uzskatāms par sabiedrisko pakalpojumu izmaksu kompensāciju, un papildus tam analizēs, vai RTP saistības atbalstīt kino ir uzskatāmas par RTP sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma daļu.

(159)

Vispirms Komisija izvērtēs, vai pagaidu atbrīvojums no notariāla akta prasībām (un saistītām maksām), reģistrācijas un publikācijas nodevas 1992. gada pārveides par akciju sabiedrību laikā saskaņā ar Likuma Nr. 21/92 11. panta 1. punktu, kā arī pastāvīgais atbrīvojums no dažādām nodevām saskaņā ar Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punktu ir uzskatāms par kompensāciju izmaksām, kas rodas, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus.

(160)

Pagaidu atbrīvojums. Pirmkārt, ir jāpārbauda, vai izmaksas, kas saistītas ar RTP pārveidošanu par akciju sabiedrību 1992. gadā (t. i., izmaksas, kas parasti rodas par notariālu aktu, tā reģistrāciju un publikāciju), drīkst likumīgi segt kā sabiedrisko pakalpojumu izmaksas. Kā norādīts iepriekš, kompensēšana notiek, atbrīvojot no maksām atbilstīgi Likuma Nr. 21/92 11. panta 1. punktam.

(161)

RTP pārveides laikā tā veica tikai sabiedrisko pakalpojumu darbības (skatīt šā lēmuma 18. apsvērumu), bet komercdarbības veica juridiski nošķirti meitasuzņēmumi. Tādēļ izmaksas, kas saistītas ar sabiedriskās raidorganizācijas pārveidošanu automātiski atbilda sabiedrisko pakalpojumu izmaksām, kuras valsts drīkst likumīgi kompensēt. Nav nepieciešams apsvērt, vai RTP pārveide bija likumīgi obligāta vai nepieciešama (80). Veicot novērtējumu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu un Apraides paziņojumu, ir nepieciešams, lai kompensācija nepārsniegtu sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksas, bet nav nepieciešams novērtēt, vai no šīm izmaksām(ar nosacījumu, ka tās attiecas tikai uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu) varēja izvairīties (81). Saskaņā ar Amsterdamas protokolu un Apraides paziņojumu dalībvalstis principā var brīvi lemt par savu sabiedrisko raidorganizāciju darba organizēšanu, un tas attiecas ne tikai uz raidorganizācijas lēmumu par to, kāds saturs tiek izplatīts, bet arī par to, kādā juridiskā formā sabiedriskā raidorganizācija veiks savu darbību Komisijas uzdevums ir tikai pārbaudīt, vai šī dalībvalsts brīvība nav izmantota ļaunprātīgā veidā. Šajā gadījumā nav norāžu par to, ka pārveidošana būtu veikta ar vienīgo mērķi nodrošināt RTP priekšrocības. Nav iemesla apšaubīt Portugāles viedokli, ka pārveidošana 1992. gadā tika īstenota, lai RTP varētu darboties elastīgāk, nevis lai tā darbotos kā valsts uzņēmums saskaņā ar apgrūtinošām valsts kontroles procedūrām. Tādēļ ir jāsecina, ka atbrīvojums no reģistrācijas nodevām (t. i., notāra nodevas, reģistrācijas nodevas un publikācijas izmaksām) RTP pārveides laikā atbilst likumīgai kompensācijai par sabiedriskās apraides nodrošināšanu.

(162)

Pastāvīgs atbrīvojums. Tomēr minētos apsvērumus (kas izteikti šā lēmuma 161. apsvērumā) nevar piemērot pastāvīgajam atbrīvojumam saskaņā ar Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punktu, kas nav ierobežots laikā, un tādēļ ar to iespējams segt arī tās RTP reģistrācijas un reģistrācijas pieteikumu darbības, kas nav sabiedrisko pakalpojumu uzdevums (piemēram, ja RTP pati uzņemtos veikt komercdarbības, nevis tās īstenot ar juridiski nošķirtu meitasuzņēmumu starpniecību).

Ņemot vērā Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punkta plašo darbības jomu gan attiecībā uz laiku (t. i., beztermiņa), gan veidu (t. i., neierobežota attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu darbībām), nav iespējams attaisnot jebkuru potenciālu turpmāku atbrīvojumu no reģistrācijas nodevas kā sabiedrisko pakalpojumu izmaksas. Tādēļ jāsecina, ka atbrīvojums no nodevām saskaņā ar Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punktu nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(163)

Lai gan Portugāle apgalvoja, ka Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punkts nekad nav ticis piemērots un ka RTP pēc pārveidošanas 1992. gadā vienmēr ir maksājusi visas nepieciešamās reģistrācijas nodevas, šis apgalvojums var izrādīties patiess atgūšanas gadījumā, bet tas nemaina faktu, ka šis nosacījums kā tāds piešķir valsts atbalstu RTP, kas nav attaisnojams ne ar LESD 106. panta 2. punktu, ne arī kādu citu šā līguma nosacījumu.

(164)

Ņemot vērā direktīvas “Televīzija bez robežām” 45. apsvērumu, Komisija var pieņemt (ciktāl izrietošās filmu tiesības ir parādītas sabiedriskajā televīzijā), ka sabiedrisko raidorganizāciju sniegto sabiedrisko pakalpojumu definīcija ietver pienākumu būtiski veicināt ieguldījumu Eiropas audiovizuālajā produkcijā. (82)

(165)

Komisija uzskata, ka RTP uzliktās saistības par kino sekmēšanu iekļaujas sabiedriskās apraides jomā, jo RTP sabiedriskajā televīzijā vēlāk raida filmas, kurām ir ieguvusi izplatīšanas tiesības.

(166)

Tāpēc Komisija nevar piekrist ieinteresēto personu komentāriem, ka RTP saistības attiecībā uz kino sekmēšanu un tā finansēšanu ir diskriminējošas. Ieinteresētās personas apgalvoja, ka arī privātās raidorganizācijas ar Portugāles iestādēm noslēdz protokolus par kino sekmēšanu, bet tas nenodrošina kompensāciju. Tomēr Komisija uzskata, ka ir jānošķir starp valsti un privātajām raidorganizācijām noslēgtie brīvprātīgie nolīgumi par kino sekmēšanu un RTP uzliktās sabiedriskās apraides saistības par kino produkcijas apraidi un tās finansēšanu. Ir skaidrs, ka RTP sabiedrisko pakalpojumu uzdevumos ietilpst tādu dažu filmu izveides atbalstīšana, kuras vēlāk raida kā sabiedriskās televīzijas raidījumus, turpretī privātajām raidorganizācijām nav uzticēts šāda veida sabiedrisko pakalpojumu uzdevums. Patiesībā RTP ir kļuvusi par valsts instrumentu, ar kuru atbalsta kino. Visas izrietošās RTP piešķirtās priekšrocības kino var veidot valsts atbalstu un ir vērtējamas kā tādas. Šis lēmums neskar filmu producentiem piešķirto iespējamo priekšrocību izvērtējumu.

(167)

Tādējādi ir jāsecina, ka to portugāļu kinematogrāfisko darbu līdzfinansēšanu no RTP puses, kas ir parādīti sabiedrisko pakalpojumu kanālos, var uzskatīt par likumīgu īpašu saistību, kas ir kā līdzeklis, īstenojot RTP vispārējās sabiedriskās apraides saistības. Tāpēc šīs saistības neietver nepārprotamu kļūdu.

(168)

Tomēr Komisija uzskata, ka RTP uzliktās juridiskās saistības attiecībā uz “citu īpaši konkretizējamu pakalpojumu” (83) nodrošināšanu nav pietiekami precīzas, lai ļautu Komisijai iepriekš ar pietiekamu juridisku noteiktību izvērtēt, vai šādi pakalpojumi var tikt uzskatīti par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Lai gan Komisija uzskata, ka “citi konkretizējamie pakalpojumi” nav skaidri definēti, tā atzīmē, ka saskaņā ar šo noteikumu izmeklēšanas perioda laikā nav veikti maksājumi (84).

(169)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka RTP darbības, kas ir raksturotas Likumā Nr. 21/92 un atkārtoti definētas sabiedrisko pakalpojumu līgumos, skaidri nosaka sabiedrisko pakalpojumu saistības.

Tomēr saistības sniegt “citus pakalpojumus, kas būs īpaši jānodrošina” nav pietiekami precīzas, lai iepriekš secinātu, ka visus pakalpojumus, kas nodrošināti saskaņā ar šo virsrakstu, var uzskatīt par sabiedriskajiem pakalpojumiem, un saskaņā ar šo noteikumu laika posmā no 1992. līdz 1998. gadam maksājumi netika veikti.

Tomēr pastāvīgs atbrīvojums no reģistrācijas un citām nodevām nav tikai kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu izmaksām, un tādēļ to nevar pamatot ar LESD 106. panta 2. punktu.

(170)

Otrkārt, ir jāizvērtē, vai sabiedrisko pakalpojumu saistības ir uzticētas valsts finansējuma saņēmējam RTP.

(171)

Saskaņā ar Apraides paziņojumu Komisijai jāpārbauda, vai sabiedrisko pakalpojumu uzdevums ir uzticēts RTP, izmantojot oficiālu aktu (85).

(172)

Kā noteikts šā lēmuma 48. apsvērumā, sabiedrisko pakalpojumu saistības ir skaidri uzticētas RTP saskaņā ar dažādiem likumiem un līgumiem: Likuma Nr. 58/90 5. pantu, Likuma Nr. 21/92 4. panta 1. punktu un 5. pantu un vecā un jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma 1. klauzulu.

(173)

Komisija nesaņēma nekādus komentārus no ieinteresētajām personām vai Portugāles par to, ka sabiedriskie pakalpojumi nav pietiekami uzticēti RTP, izmantojot oficiālu aktu. Saskaņā ar Apraides paziņojumu un ņemot vērā šā lēmuma 48. apsvērumā uzskaitītos likumus un līgumus, ir jāsecina, ka RTP neapšaubāmi ir jānodrošina sabiedriskās televīzijas pakalpojumi un sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma sniegšana oficiāli ir uzticēta RTP.

(174)

Ir ne tikai RTP jāuztic sabiedriskie pakalpojumi, izmantojot oficiālu aktu, bet ir arī jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka sabiedriskie pakalpojumi tiek nodrošināti likumā un sabiedrisko pakalpojumu līgumos noteiktajā kārtībā. Kā noteikts šā lēmuma 49.–59. apsvērumā, ir izstrādāti dažādi kontroles mehānismi, lai nodrošinātu, ka RTP īsteno sabiedrisko pakalpojumu saistības noteiktajā kārtībā.

(175)

Pirmkārt, RTP bija jāiesniedz ziņojumi par sabiedrisko pakalpojumu saistību īstenošanu, kā arī plāni ar iekšējās revidentu padomes atzinumu. RTP iesniedza sabiedrisko pakalpojumu ziņojumus par laika posmu no 1993. līdz 1998. gadam, kuros bija raksturota katras sabiedrisko pakalpojumu saistības izpilde un uzrādītas katras sabiedrisko pakalpojumu saistības izmaksas, izmantojot analītisko grāmatvedības sistēmu.

(176)

Otrkārt, finanšu ministrs un par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgais valdības loceklis pārbaudīja sabiedrisko pakalpojumu līguma izpildi, bet finanšu ģenerālinspektors veica finanšu plāna revīziju.

(177)

Treškārt, bija jāveic ikgada ārējā revīzija. Komisijai nav pieņemams Portugāles apgalvojums, kas tika atkārtoti izteikts pēc Tiesas sprieduma lietā T-442/03, ka faktiski sabiedrisko pakalpojumu ziņojumiem tika veikta ārēja revīzija un ka tādējādi nav nepieciešama turpmāka rīcība. Situāciju pirms 2003. gada 15. oktobra lēmuma pieņemšanas var raksturot šādi:

(178)

Tomēr, ņemot vērā Tiesas konstatējumus lietā T-442/03 un jo īpaši sprieduma 232.–256. punktā, Komisija nevarēja paļauties tikai un vienīgi uz (īsiem) revidentu paziņojumiem par sabiedrisko pakalpojumu ziņojumiem, kas minēti šā lēmuma 177. apsvērumā, un tādēļ pieņēma Portugāles piedāvājumu veikt ārēju revīziju, par pamatu ņemot esošos sabiedrisko pakalpojumu ziņojumus par visiem aplūkojamajiem gadiem. Tas ir, ārējā revīzija par to, kā RTP pilda sabiedrisko pakalpojumu saistības, tika veikta par 1992.–1997. gadu. Par 1992. gadu ārējā revīzija tika veikta, neskatoties uz to, ka sabiedrisko pakalpojumu ziņojuma nebija. Tomēr, lai izvērtētu, vai sabiedrisko pakalpojumu pienākumi ir tikuši izpildīti, ārējais revidents paļāvās uz citiem dokumentiem. Par 1998. gadu ārējā revīzija netika veikta, jo pastāv ārējā revīzija BDO Binder ziņojuma par 1998. gadu veidā, ko neapstrīdēja arī SIC, un šis ziņojums ir minēts šā lēmuma 186.–188. apsvērumā.

(179)

Nacionālais plašsaziņas līdzekļu regulators, proti, Entidade Reguladora para a Comunicação Social (ERC), noorganizēja jaunas revīzijas par 1992.–1997. gadu. ERC ir neatkarīga administratīva iestāde, kura saskaņā ar Portugāles Konstitūciju ir atbildīga cita starpā par plašsaziņas līdzekļu darbības regulējošo statūtu un noteikumu ievērošanas nodrošināšanu. Tā organizēja revīzijas, kas bija jāveic par 1992.–1997. gadu, vienojoties par to ar ārēju revidentu Pedro Roque, kurš ir neatkarīgs no RTP.

(180)

Ņemot vērā laika sprīdi, kas pagājis starp 1992. gadu un 2010. gadā veiktajām sabiedrisko pakalpojumu ziņojumu revīzijām, visu informāciju novērtēt ir bijis grūti. Tas arī izskaidro izmeklēšanas ilgumu un laiku, kāds bija nepieciešams jaunu revīziju veikšanai. Tomēr galu galā revīzijas varēja veikt, jo sabiedrisko pakalpojumu ziņojumi jau bija sagatavoti (izņemot par 1992. gadu), un revidentiem tādējādi bija pamats revīzijas veikšanai. Revīzijas ziņojumi par 1992.–1997. gadu ir iesniegti Komisijai.

(181)

Ārējās revīzijas ziņojumos norādīts, ka to uzdevums ir novērtēt un uzraudzīt RTP sniegtos sabiedriskos apraides pakalpojumus un to, kādu samaksu RTP saņem par šā uzdevuma izpildi. Tie ietver vērā ņemtās informācijas raksturojumu. Tajos cita starpā ir atsauces uz Likumu Nr. 58/90 (Sabiedriskās apraides likums), Likumu Nr. 21/92 par RTP pārveidošanu, sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, gada pārskatiem un gada pārskatu ārējām revīzijām, sabiedrisko pakalpojumu darbības plānu un budžetu (Plano de Actividades e Orçamento do Serviço Público), un sabiedrisko pakalpojumu ziņojumiem par attiecīgajiem gadiem (Relatorio sobre o Cumprimento das Obrigacaoes do Servico Publico, RCOSP). Revīzijās pieminēts, ka, tā kā starp 1992. un 1997. gadu un 2010. gadu, kad parakstīts revīzijas līgums, ir pagājis ilgs laika periods, daži dokumenti ir iznīcināti un ir informācija, kas nav pieejama. Šā iemesla dēļ revīzijas ziņojumos galvenais uzsvars ir likts uz pieejamiem ziņojumiem, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu ziņojumiem (86) un apstiprinātajiem gada pārskatiem.

(182)

Neskatoties uz šiem ierobežojumiem, pagājušā laika dēļ revidenti spēja izpildīt līgumu un veikt revīziju, kā arī izvērtēt, kā RTP ir pildījis sabiedrisko pakalpojumu saistības, un par to saņemto kompensāciju. Revīzijas ziņojumos skaidri norādīts, ka revidenti spēja pārvarēt grūtības, ko radīja pagājušais laiks, un veikt revīzijas. Piemēram, lai gan revidenti piebilst, ka nebija iespējams pārliecināties par izmaksu uzskaites kritērijiem un izmaksu piešķiršanas metodēm, tas neradīja šķēršļus, lai veiktu revīziju un nonāktu pie pozitīva secinājuma. Kopsavilkuma ziņojumā norādīts, ka “visu RTP izmaksu un ieņēmumu pamatā ir pieņēmums, ka tās darbība attiecas tikai uz sabiedriskās televīzijas pakalpojumu sniegšanu un ka šīs revīzijas pamatā ir finanšu pārskati, kurus pārbaudījis gan uzņēmuma iekšējais revidents, gan ārējie revidenti un kuros netika atklāti nekādi citi būtiski fakti kā tikai tie, kas sīki izklāstīti gada pārskatos”. (87) Komisija jau ir secinājusi (skatīt šā lēmuma 18. apsvērumu), ka RTP gados, par kuriem tiek veikta šī izmeklēšana, ir veikusi tikai sabiedrisko pakalpojumu darbības, savukārt komercdarbību veica juridiski nošķirti RTP meitasuzņēmumi. Tādēļ izmaksu piešķiršanas kritēriji attiecas tikai uz RTP izmaksu sadalījumu attiecībā uz sabiedriskiem pakalpojumiem, un tas neietekmē sabiedrisko pakalpojumu izmaksu kopējās summas.

Attiecībā uz finanšu informāciju Komisija secināja, ka ārējie revidenti varēja likumīgi paļauties uz gada finanšu pārskatiem, kuriem vienmēr bija pievienots revidenta ziņojums, kas apstiprina RTP iesniegtā pārskata precizitāti. Atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu ziņojumu ārējās revīzijas mērķis ir pārliecināties, ka RTP ir izpildījusi uzticētās sabiedrisko pakalpojumu saistības un ka sabiedrisko pakalpojumu kompensācija atbilst izmaksām par šo saistību izpildi. Tādēļ, lai gan finanšu dati par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu gados, uz kuriem attiecas izmeklēšana, attiecās uz RTP sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, bija nepieciešams veikt neatkarīgu papildu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai radušās izmaksas atbilst sabiedrisko pakalpojumu pilnvarojumam.

(183)

To ārējie revidenti apstiprināja. Par 1992.–1997. gadu revidenti secināja, ka: “RTP būtībā ir izpildījusi apraides saistības attiecībā uz apjomu, kāds noteikts koncesijas līgumā, īpašu uzsvaru liekot uz apraides satura saistībām”. Revidenti secina, ka “izanalizējot pieejamos dokumentus, proti, revidenta un ar likumu noteiktās revīzijas komisijas ziņojumus, mēs neatklājām neko, kas liktu mums secināt, ka mums iesniegtie dokumenti attiecībā uz atbilstību starp veiktajiem sabiedrisko pakalpojumu uzdevumiem un to reālo un faktisko izmaksu apmaksu ietver būtisku kropļojumu, kas ietekmē to atbilstību tajā laikā spēkā esošajiem tiesību aktiem (88)”.

(184)

Vairākos revīzijas ziņojumos minēts, ka RTP varēja pieprasīt lielāku kompensāciju, bet to nedarīja atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu līgumu nosacījumiem, t. i., Vecā sabiedrisko pakalpojumu līguma 15. panta 4. punktam un Jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma 19. panta 3. punktam. Ārējās revīzijas ziņojumos par 1994., 1996. un 1997. gadu ietverts paziņojums par starpību starp augstajām reālajām izmaksām, kas radušās RTP, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, un kompensāciju, ko tā saņēmusi un kas bijusi mazāka nekā radītās izmaksas (89). Noslēguma kopsavilkuma ziņojums par visiem gadiem, attiecībā uz kuriem tika veikta revīzija, skaidri norāda, ka: “visus gadus kompensācijas atlīdzība, kas tika piešķirta un maksāta, bija mazāka nekā summas, kas norādītas RCOPS (Relatório sobre o cumprimento das obrigações de serviço público, sabiedrisko pakalpojumu ziņojumos) (90).

(185)

Dažos revīzijas ziņojumos (izņemot par 1992. un 1993. gadu) ir norādīts, ka RTP pārsniedza likumīgo reklamēšanas ierobežojumu, t. i., pārraidīja vairāk reklāmu nekā ir atļauts atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu līgumiem. Atbilstīgi Apraides paziņojumam ieņēmumi, ko RTP saņēma par šādu reklamēšanu, aprēķinot sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, ir jāņem vērā kā ienākumi, kas iegūti, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, tostarp ieņēmumi par reklamēšanu, un jāpieskaita uzņēmuma sabiedrisko pakalpojumu finansēšanas vajadzībām.

Fakts, ka tika pārkāpti reklamēšanas ierobežojumi, neietekmēja revidentu veikto analīzi par 1992.–1997. gadu. Sabiedrisko pakalpojumu kompensācija atbilda RTP veiktajiem sabiedrisko pakalpojumu uzdevumiem, un pārmērīga kompensācija netika konstatēta. Portugāle arī apstiprināja, ka attiecībā uz 1994., 1995. un 1996. gadu visa peļņa no reklamēšanas (tostarp tā, kas iegūta, pārsniedzot atļauto reklamēšanas laiku) tika ņemta vērā un attiecīgi samazināta vajadzība pēc sabiedrisko pakalpojumu finansējuma (91). Attiecībā uz 1996. gadu Jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma 15. pants paredz, ka, lai noteiktu kompensāciju, peļņu, kas iegūta no kanālu izmantošanas, nevar ņemt vērā, ja summē izmaksas, lai aprēķinātu sabiedrisko pakalpojumu kopējās izmaksas. “Peļņa” ietver ieņēmumus no reklamēšanas. Portugāle nepārprotami apstiprināja, ka reklamēšanas peļņa tika atrēķināta no pieprasītās kompensācijas summas (92).

(186)

Attiecībā uz 1998. gadu ārējais revidents BDO Binder veica izmeklēšanu par saistību starp RTP sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu un ar to saistītajām izmaksām. BDO Binder ziņojums ietver vairākus ieteikumus piemērošanai nākotnē un tajā ieteikts pastiprināt RTP iekšējo kontroli, lai nodrošinātu atbilstību iekšējiem noteikumiem, bet tajā nav ietverti konstatējumi, ka RTP būtu saņēmusi pārmērīgu kompensāciju saistībā ar veiktajiem sabiedrisko pakalpojumu uzdevumiem vai ka skaitļi, kas izmantoti RTP izveidotajā sabiedrisko pakalpojumu ziņojumā un ko izmanto Komisija 2003. gada 15. oktobra lēmumā, nebūtu ticami. Kad BDO Binder ziņojumā minēti skaitļi, tie attiecas uz to, ka nav izveidots krājumu saraksts par vairākiem aktīviem. Tomēr šķiet, ka BDO Binder ziņojumā vairāk kritizēts tas, ka nav krājumu saraksta (93), nevis secināts, ka attiecīgie ieguldījumi nav veikti vai ka ieguldījumu vērtība ir nepareizi uzskaitīta. Tomēr, kā uzsver Portugāle, skaitļi attiecībā uz attiecīgajiem ieguldījumiem jebkurā gadījumā netika ietverti kompensāciju aprēķinā, un tas izslēdz iespēju, ka pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas tiktu atlīdzinātas.

(187)

Attiecībā uz reklamēšanas laika pārsniegšanu BDO Binder ziņojumā secināts, ka, aprēķinot sabiedrisko pakalpojumu finansēšanas vajadzības, ir ņemti vērā visi ieņēmumi no reklamēšanas. Tomēr neviens no šiem faktoriem neliek revidentiem pieņemt negatīvu atzinumu par RTP sniegto sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi, nedz arī tiek norādīts uz pārmērīgu kompensāciju.

(188)

Vissvarīgākais analīzes veikšanai šajā ziņojumā ir secinājums BDO Binder ziņojumā (kuru SIC neapstrīd), ka RTP varēja prasīt 25 miljardus PTE par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi, bet tā vietā saņēma tikai 14 miljardus PTE. Citiem vārdiem sakot, BDO Binder ziņojumā nav norādīts uz pārmērīgu kompensāciju, bet izdarīts pretējs secinājums.

(189)

Kā norādīts Lēmumā NN 31/06 par RTP pārveidošanu, PriceWaterhouse Coopers veiktajā ārējā revīzijā tika rūpīgi pārbaudīts, vai Portugāles iestāžu iesniegtā finanšu informācija atbilst tam, kas norādīts RTP finanšu pārskatos laika posmā no 1991. līdz 2003. gadam, summām, kas norādītas sabiedrisko pakalpojumu revīzijas ziņojumos un citos informācijas avotos, kuri tika uzskatīti par būtiskiem, lai nodrošinātu revīzijas ziņojumu atbilstību (skatīt Lēmuma NN 31/06 38. apsvērumu). PWC revīzijas ziņojums apstiprināja datus bez ievērojamām iebildēm (Lēmuma NN 31/06 52. apsvērums). PWC revīzijas ziņojums skaidri apstiprināja, ka summas, ko RTP saņēmusi kā sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju, atbilst summām, kas norādītas Ministru padomes rezolūcijās (skatīt Lēmuma NN 31/06 41. apsvērumu un 39. tabulu). PWC revīzijas ziņojumā izteikta piebilde par RTP vispārēju nepietiekamu finansējumu. Tajā norādīts, ka papildus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumiem, kuri bija atmaksājami atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, bija arī sabiedrisko pakalpojumu uzdevumi, kurus veica RTP, bet par kuriem atlīdzību no valsts nevarēja pieprasīt. Komisija Lēmumā NN 31/06 tādēļ secināja, ka par PWC revīzijas ziņojuma pamatu var izmantot RTP finanšu pārskatus, un uzskatīja, ka RTP patiesi ilgstoši saņēma nepietiekamu finansējumu. Tādēļ, šā lēmuma pieņemšanai PWC revīzijas ziņojumu var izmantot par vēl vienu elementu papildus ārējās revīzijas ziņojumiem par sabiedrisko pakalpojumu ziņojumiem par to, ka dati, ko Komisija izmantoja Lēmumā 2005/403/EK, bija pareizi.

(190)

Attiecībā uz prasītāja apgalvojumu, ka jāņem vērā valsts revidenta Tribunal de Contas Ziņojums Nr. 8/2002, var teikt, ka Komisija ir ņēmusi vērā šo ziņojumu šajā lēmumā ietvertajā izvērtējumā. Pirmkārt, ir jāatzīst, kā jau atzinusi arī SIC, ka revīzijas Ziņojums Nr. 8/2002 aptver laika posmu no 1997. līdz 2000. gadam, un tāpēc tas ir būtisks tikai attiecībā uz 1997. un 1998. gadu. Lai gan šajā ziņojumā ir minēti skaitļi attiecībā uz agrākiem gadiem, tie izmantoti tikai ilustratīvos nolūkos, raksturojot vispārējo RTP finanšu attīstību, bet uz tiem neattiecas Revīzijas tiesas izmeklēšana.

(191)

Vissvarīgākais ir tas, ka Ziņojums Nr. 8/2002 nenorāda uz kļūdām RTP finansējumā vai uz jebkādu pārmērīgu kompensāciju par 1997.–2000. gadu (vai par jebkuru citu gadu). Gluži pretēji, Ziņojumā Nr. 8/2002 ir norādīts uz vairākām reizēm, kad RTP ir bijušas strukturālas finansiālas grūtības. Līdz ar to, izmantojot Ziņojumu Nr. 8/2002, Komisijai nav iespējams noteikt konkrētus maksājumus, kuri ietvertu pārmērīgu kompensāciju un nelikumīgu valsts atbalstu. Gluži pretēji, Ziņojumā Nr. 8/2002 ir skaidri apstiprināts, ka laika periodā no 1993. gada līdz 1999. gada beigām RTP izdzīvošana tika nodrošināta, uzņēmumam uzņemoties nepārtrauktas un aizvien lielākas parādsaistības.

(192)

Kā jau prasītājs minēja, Ziņojumā Nr. 8/2002 vairākkārtīgi kritizēta uzņēmuma pārvaldība un norādīts uz neefektivitāti, no kuras būtu bijis iespējams izvairīties. Ziņojuma Nr. 8/2002 mērķis ir definēts kā RTP pārvaldības un sabiedriskās televīzijas nodrošināšanas vispārējs pārskats, pārbaudot to efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu. Kā norādījis prasītājs, Ziņojumā Nr. 8/2002 minēts, ka RTP bija neelastīga struktūra un pārmērīgs strādājošo skaits, un sabiedriskie pakalpojumi tika sniegti neefektīvi. Ziņojumā Nr. 8/2002 arī kritizēta pārāk neskaidrā un vispārīgā sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu koncepcija un sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas pēc valsts revidenta domām veicina neefektīvu pārvaldību.

(193)

Tomēr Komisija ar 2003. gada 15. novembra lēmumu izmeklēja RTP sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma koncepciju. Lietā T-442/03 Tiesa apstiprināja, kaRTP uzdevuma plašā definīcija ir pieņemama (94). Attiecībā uz apgalvojumu par neefektivitāti Komisija vēlētos norādīt, ka šis nav aspekts, kurš jāņem vērā, piemērojot Apraides paziņojumu.

(194)

Trešais kritērijs, kas Komisijai būtu jāizvērtē, ir, vai finansējums ir proporcionāls sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksām.

(195)

Apraides paziņojumā raksturoti kritēriji, uz kuru pamata Komisija novērtē valsts finansējuma proporcionalitāti. Paziņojumā noteikts, ka valsts atbalsts nedrīkst pārsniegt sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma neto izmaksas un nedrīkst notikt tirgus kropļošana, kas nav nepieciešama sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma īstenošanai (95).

(196)

Pirmkārt, lai pareizi noteiktu sabiedrisko pakalpojumu darbības izmaksas, Apraides paziņojumam ir nepieciešams atbilstošs izmaksu un ieņēmumu sadalījums starp sabiedrisko pakalpojumu un komercdarbībām.

(197)

Kā noteikts šā lēmuma 61.–67. apsvērumā, sabiedrisko pakalpojumu līgumi nosaka izmaksu un ieņēmumu sadalījuma metodi, kas ir jāpiemēro RTP. Šajā gadījumā Komisijas uzdevums principā ir vienkāršāks, jo RTP ir īstenojusi analītisku grāmatvedības sistēmu, kas ļauj noteikt attaisnoto izmaksu summas, kuras raidorganizācijai radās, lai īstenotu visas atmaksājamās sabiedrisko pakalpojumu saistības.

(198)

Izmantojot šo sistēmu, ikviena izdevumu pozīcija, par kuru var saņemt kompensāciju, ir piešķirta kādai darbībai un vēlāk sadalīta starp dažādiem atmaksājamiem RTP sabiedrisko pakalpojumu uzdevumiem, pamatojoties uz objektīviem uzskaites principiem.

(199)

Tā kā ieņēmumi, kas rodas no ikviena atmaksājamā sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma, ir atrēķināti no sabiedrisko pakalpojumu pamatdarbības izmaksām, sistēma nodrošina, ka ikgada kompensācijas maksājumi ir ierobežoti līdz ikvienas sabiedrisko pakalpojumu saistības neto izmaksām (skatīt šā lēmuma 65. apsvērumu).

(200)

Tāpēc Komisija secināja, ka izmaksu noteikšanas parametri ir izveidoti objektīvā un pārredzamā veidā.

(201)

Tomēr, piemērojot izmaksu kompensācijas noteikumus, reālās RTP sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksas varētu tikt novērtētas par zemu, un tas varētu izraisīt reālo finansējuma vajadzību strukturāli nepietiekamu finansēšanu.

(202)

Kā noteikts 65. apsvērumā saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumos noteikto izmaksu aprēķināšanas metodi, dažas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas nav iekļautas ikgada kompensācijas maksājumos (96). Turklāt Portugāle informēja Komisiju, ka, lai gan RTP bija jāmaksā PVN par saņemtajiem ikgada kompensācijas maksājumiem, saskaņā ar uzskaites noteikumiem izrietošās izmaksas nevar ņemt vērā (94. apsvērums). Visbeidzot RTP savos sabiedrisko pakalpojumu ziņojumos neiekļauj visus sabiedrisko pakalpojumu aprīkojumā veiktos ieguldījumus, lai gan finanšu pārskatos tie minēti (skatīt 67. apsvērumu).

(203)

Tomēr saskaņā ar Amsterdamas protokolu dalībvalsts nodrošina sabiedrisko raidorganizāciju finansējumu. Šajā gadījumā Portugāle nolēma neatlīdzināt dažas izmaksas, kas radās pakalpojuma nodrošinātājam, veicot uzdevumus.

(204)

Šajā gadījumā valsts RTP piešķīra ne tikai ikgada kompensācijas maksājumus, bet arī papildu finansējumu kā akciju kapitāla palielinājumu, aizdevumus un nolīgumu ar iestādi, kas atbildīga par sociālā nodrošinājuma shēmu. Saskaņā ar Apraides paziņojuma 57. punktu Komisijai ir jāizanalizē, vai visi pasākumi ir proporcionāli sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksām. Tikai tad RTP finansējumu var uzskatīt par saderīgu ar LESD 106. panta 2. punktu.

(205)

Komisija arī uzskata, ka RTP uzliktās sabiedrisko pakalpojumu saistības, par kurām nevar saņemt kompensāciju saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, var tikt uzskatītas par likumīgām un skaidri noteiktām sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kuras valsts ir oficiāli uzlikusi pakalpojuma nodrošinātājam. Tādējādi saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem Portugāle var finansēt visas RTP sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksas.

(206)

Šā ziņojuma 207. apsvērumā ietvertajā 6. tabulā ir redzams RTP sabiedrisko pakalpojumu izmaksu apskats (gan ieguldījumu izmaksas, gan arī pamatdarbības neto izmaksas), kas ir aprēķinātas saskaņā ar piemērojamiem izmaksu uzskaites noteikumiem, un apskats par kompensācijām, kas ir saņemtas ieguldījumiem un pamatdarbības izmaksām.

(207)

Pirmkārt, ir uzrādīti ieguldījumi sabiedrisko pakalpojumu aprīkojumā (5. tabula) un kompensācija, kas ir nodrošināta finanšu ieguldījumiem (2. tabula). Otrkārt, ir uzrādītas RTP pamatdarbības neto izmaksas (4. tabula) un šo izmaksu kompensācijas maksājumi (1. tabula). Visbeidzot, tabulā ir uzrādītas priekšrocības, kas iegūtas no īpašā atbalsta, kas izriet no nolīguma ar sociālā nodrošinājuma shēmu un 1998. gada aizņēmuma.

6.   tabula

Kopsavilkums par finansējuma vajadzībām un kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu pamatdarbības neto izmaksām saskaņā ar uzskaites noteikumiem

(208)

Kā jau ir uzsvērts 201. un 202. apsvērumā, Portugāles izvēlētā ikgada kompensācijas maksājumu sistēma nepietiekami novērtē RTP veikto sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu faktiskās izmaksas. Sistēma veicināja parāda uzkrāšanos. Pēc tam, lai saglabātu RTP finanšu līdzsvaru, Portugāle izmantoja īpašos pasākumus RTP sabiedrisko pakalpojumu izmaksu finansēšanai.

(209)

Kā parādīts 6. tabulā 207. apsvērumā, kapitāla iepludināšanas rezultātā sabiedrisko pakalpojumu ieguldījumu kompensācija par 26 736,8 miljoniem PTE pārsniedza faktisko, turpretim pamatdarbības izmaksu kompensācijas maksājumi un citi īpašie pasākumi bija par 28 755,1 miljoniem PTE mazāki nekā faktiskie. Lai gan kapitāla iepludināšana bija pamatā paredzēta finanšu ieguldījumiem aprīkojumā, tas arī tika izmantots uzkrātā parāda atmaksai.

(210)

Kā ir redzams 6. tabulā 207. apsvērumā, kopējā kompensācija bija par 2 018,3 miljoniem PTE mazāka nekā sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksas (PTE 28 755,1 mīnus 26 736,8 miljoni PTE). Tāpēc Komisija secina, ka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem kopējais valsts finansējums ir proporcionāls RTP pamatdarbības sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksām tajā laika periodā, kad notika izmeklēšana. Šis konstatējums nemainās, ja pretēji Komisijas sākotnējam pieņēmumam tiek uzskatīts, ka PTE 11 000 000, ko veido atbrīvojums no reģistrācijas nodevas, arī ir valsts atbalsts (skatīt šā lēmuma 119. un 120. apsvērumu). Ņemot vērā šo summu, joprojām pastāv nepietiekams RTP finansējums 2 007,3 miljonu PTE apmērā.

(211)

Komisija uzskata, ka RTP saņemtais finansējums, iespējams, ir pat mazāks nekā kopējās neto izmaksas, kas tai radās valsts uzlikto saistību īstenošanas laikā, jo 207. apsvēruma 6. tabulā nav ņemtas vērā visas RTP sabiedrisko pakalpojumu izmaksas laika posmā no 1992. līdz 1998. gadam.

(212)

Saskaņā ar Apraides paziņojumu Komisija nodrošina, ka valsts finansējums ir proporcionāls sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanas neto izmaksām un ka nerodas tirgus kropļojumi attiecībā uz komercdarbībām, kuras izriet no sabiedrisko pakalpojumu darbībām un kurām nav iespējams pareizs izmaksu sadalījums ieņēmumu sadaļā, kas nav nepieciešams sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildei. Ja RTP konkurentu ieņēmumu samazināšanai pazeminātu reklāmas cenas tirgū, rastos konkurences kropļošana (97). Šādā gadījumā RTP nepalielinātu savus komerciālos ieņēmumus un būtu lieki palielinājusi nepieciešamību pēc valsts finansējuma. Saskaņā ar Apraides paziņojumu šāda veida rīcība, ja vien ir veikta, nevar tikt uzskatīta par ierastu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumam, kas ir attiecināms uz raidorganizācijām (98)

(213)

2001. gada 15. novembra lēmumā, ar ko uzsāk izmeklēšanas procedūru, Komisija paziņoja: ja tiktu secināts, ka notikusi šāda veida rīcība, Komisija, novērtējot iespējamo pārmērīgo kompensāciju, ņemtu vērā šādus konkurences kropļojumus un izrietošo nepieciešamību pēc lielāka valsts finansējuma. Tādējādi Komisija paziņoja, ka “pamatojoties uz šobrīd Komisijas rīcībā esošo informāciju, tā nevar noteikt, vai RTP šādi rīkojās” (99).

(214)

Uz aicinājumu par komentāru iesniegšanu saistībā ar procedūras uzsākšanu šajā lietā Komisija nesaņēma piezīmes no RTP konkurentiem, kas norādītu uz to, ka RTP ir iesaistīta pretkonkurences darbībās komerciālajos tirgos, kas varētu radīt nepieciešamību pēc palielināta valsts finansējuma, kas nav saderīgs ar Līgumu (100).

(215)

Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka nav pazīmju, kas norādītu uz šāda veida rīcību. Līdz ar to tā secina, ka šķiet, ka RTP nenodarbotos ar tādām pretkonkurences darbībām komerciālajos tirgos, kuru rezultātā palielinātos nepieciešamība pēc valsts finansējuma, un ka šādas rīcības rezultātā netika veiktas pārmērīgas kompensācijas.

(216)

Tādējādi Komisija secina, ka nolīgums ar iestādi, kas atbildīga par sociālā nodrošinājuma shēmu, kapitāla iepludināšana un subordinētais aizdevums, kā arī pagaidu atbrīvojums no reģistrācijas nodevu maksāšanas ir uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Tomēr RTP finansēšana, izmantojot īpašos pasākumus, ir saderīga ar iekšējo tirgu LESD 106. panta 2. punkta nozīmē. Kopējais finansējums ir proporcionāls skaidri definētām un uzticētām sabiedrisko pakalpojumu saistību neto izmaksām. Tāpēc valsts finansējums neietekmēja tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tādā pakāpē, kas kaitētu Savienības interesēm saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu (101).

(217)

Komisija secina, ka Portugāle ir nelikumīgi īstenojusi īpašo atbalstu, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu (102). Tas neattiecas uz pagaidu atbrīvojumu no notāra nodevas un publikācijas nodevas atbilstoši Likuma Nr. 21/92 11. panta 1. punktam, jo šie pasākumi netiek uzskatīti par tādiem, kas veido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(218)

Kā minēts 143. apsvērumā, Komisija secina, ka 1993. gada nolīgums ar iestādi, kas atbildīga par sociālā nodrošinājuma shēmu, kapitāla iepludināšana laika posmā no 1994. līdz 1997. gadam un aizņēmums 1998. gadā veido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Tāpat atbrīvojums no reģistrācijas nodevām saskaņā ar Likuma Nr. 21/92 11. panta 1. punktu un pastāvīgais atbrīvojums no nodevām atbilstīgi Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punktam veido valsts atbalstu. Īpašie pasākumi ir piešķirti ar valsts līdzekļu starpniecību un draud kropļot konkurenci iekšējā tirgū, atbalstot RTP, un rada ietekmi uz tirdzniecību.

Īpašie pasākumi neatbilst Altmark spriedumā paredzētajiem nosacījumiem, jo tos nevar uzskatīt par tādas kompensācijas sistēmas sastāvdaļu, kuras parametri ir noteikti iepriekš objektīvā un pārredzamā veidā. Turklāt ir skaidrs, ka RTP nav izvēlēta ar publiska iepirkuma procedūras palīdzību, nodrošinot viszemākās iespējamās izmaksas, kā arī nav pazīmju, ka īpašo maksājumu summa ir noteikta, pamatojoties uz tādu izmaksu analīzi, kas rastos tipiskam uzņēmumam.

(219)

LESD 106. panta 2. punktā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams īpašajiem pasākumiem, izņemot RTP pastāvīgo atbrīvojumu saskaņā ar Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punktu. Kā jau tika analizēts iepriekš, pasākumi kompensē skaidri noteiktas sabiedrisko pakalpojumu saistības, kuras RTP uzticētas ar Likumu Nr. 21/92 un sabiedrisko pakalpojumu līgumiem. Īpašie pasākumi ir proporcionāli RTP sabiedrisko pakalpojumu pamatdarbības neto izmaksām. Īpašie pasākumi nekropļo konkurenci tādā mērā, kas kaitētu Savienības interesēm, jo pasākumi ir proporcionāli RTP sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksām. Arī savās komercdarbībās RTP nerīkojas pretēji konkurencei.

(220)

Komisija secina, ka pastāvīgais atbrīvojums, kas paredzēts Likuma Nr. 21/92 11. panta 2. punktā, veido valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, jo tā nav kompensācija par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecības nozīmi sniegšanu LESD 106. panta 2. punkta nozīmē. Tādēļ Portugālei šis likums ir jāatceļ. Portugālei arī jānodrošina, ka atbalsts, kas samaksāts RTP saskaņā ar šo likumu, tiek atgūts.

(221)

Ņemot vērā iepriekš uzskaitītos secinājumus, Komisija