|
15.6.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 154/1 |
PADOMES LĒMUMS 2012/308/KĀDP
(2012. gada 26. aprīlis)
par Eiropas Savienības pievienošanos Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 31. panta 1. punktu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. un 212. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 8. punkta otro daļu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
|
(1) |
Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā (“līgums”) 1976. gada 24. februārī parakstīja Indonēzijas Republika, Malaizija, Filipīnu Republika, Singapūras Republika un Taizemes Karaliste. Kopš parakstīšanas dienas līgumu ir parakstījušas arī Bruneja Darusalama, Kambodžas Karaliste, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika, Birma/Mjanma, Vjetnamas Sociālistiskā Republika, Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts, Ķīnas Tautas Republika, Indijas Republika, Japāna, Pakistānas Islāma Republika, Korejas Republika, Krievijas Federācija, Jaunzēlande, Mongolija, Austrālijas Savienība, Francijas Republika, Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, Bangladešas Tautas Republika, Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Amerikas Savienotās Valstis, Turcijas Republika un Kanāda. |
|
(2) |
Līgums ir vērsts uz miera, stabilitātes un sadarbības veicināšanu reģionā. Šajā nolūkā līgumā ietverts aicinājums Dienvidaustrumu Āzijā domstarpības risināt mierīgā ceļā, saglabāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt drošību. Līdz ar to līgumā izklāstītie noteikumi un principi atbilst Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem. |
|
(3) |
Līgumā turklāt paredzēts stiprināt sadarbību ekonomikas, tirdzniecības, sociālajā, tehnikas un zinātnes nozarē, kā arī paātrināt reģiona ekonomikas izaugsmi, sekmējot Dienvidaustrumu Āzijas valstu lauksaimniecības un rūpniecības apjomīgāku izmantošanu, tirdzniecības paplašināšanos un ekonomikas infrastruktūras uzlabošanu. Tādējādi līgums veicina sadarbību ar reģiona jaunattīstības valstīm, kā arī sadarbību ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā ar valstīm, kas nav jaunattīstības valstis. |
|
(4) |
Padome 2006. gada 4. un 5. decembrī notikušajā sanāksmē pilnvaroja prezidentvalsti un Komisiju risināt sarunas par Savienības un Eiropas Kopienas pievienošanos līgumam. |
|
(5) |
Savienība un Eiropas Kopiena 2006. gada 7. decembra vēstulē informēja Kambodžu kā ASEAN koordinatoru attiecībām ar Savienību par savu lēmumu iesniegt pieteikumu pievienoties līgumam, ņemot vērā vēstulē izklāstīto kopējo viedokli. |
|
(6) |
Taizeme kā ASEAN tā brīža priekšsēdētājs 2009. gada 28. maijā paziņoja par visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu piekrišanu tam, ka Savienība un Eiropas Kopiena pievienojas līgumam, ar nosacījumu, ka stājas spēkā līguma Trešais protokols. |
|
(7) |
Līguma Trešajā protokolā, kas tika parakstīts 2010. gada 23. jūlijā, paredzēta reģionālu organizāciju pievienošanās līgumam. |
|
(8) |
Līdz ar to Savienībai būtu jāpievienojas līgumam, tiklīdz stājas spēkā līguma Trešais protokols, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Savienības pievienošanās Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā.
Līguma un tā trīs grozījumu protokolu teksti, kā arī Instrumenta par Savienības pievienošanos līgumam teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo Padome pilnvaro Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Savienības vārdā parakstīt un deponēt Instrumentu par pievienošanos līgumam.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2012. gada 26. aprīlī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. BØDSKOV
TULKOJUMS
Līgums par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā
Indonēzijā, 1976. gada 24. februārī
Augstās līgumslēdzējas puses:
APZINOTIES pastāvošās vēsturiskās, ģeogrāfiskās un kultūras saiknes, ar kurām saistītas viņu tautas;
APŅĒMUŠĀS veicināt reģionālo mieru un stabilitāti, ievērojot taisnīgumu un likuma varu un stiprinot noturību reģiona iekšējās attiecībās;
TIECOTIES stiprināt mieru, draudzību un savstarpējo sadarbību jautājumos, kas skar Dienvidaustrumu Āziju, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu garu un principiem, Āzijas–Āfrikas konferences 1955. gada 25. aprīlī Bandungā pieņemtajiem Desmit principiem, 1967. gada 8. augustā Bangkokā parakstīto Deklarāciju par Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas izveidošanu un 1971. gada 27. novembrī Kualalumpurā parakstīto Deklarāciju;
PĀRLIECĪBĀ, ka nesaskaņu vai strīdu izšķiršanai viņu valstu starpā būtu jāparedz racionālas, efektīvas un pietiekami elastīgas procedūras, kas novērstu jebkādu negatīvu attieksmi, kas varētu apdraudēt vai kavēt sadarbību;
TICOT nepieciešamībai sadarboties ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai tādējādi pasaulē nostiprinātu mieru, stabilitāti un saskaņu;
SVINĪGI VIENOJAS noslēgt šādu Līgumu par draudzību un sadarbību.
1.1.1.1. I NODAĻA. MĒRĶIS UN PRINCIPI
1. pants
Šā līguma mērķis ir veicināt mūžīgu mieru, noturīgu draudzību un sadarbību starp Augsto līgumslēdzēju pušu tautām, lai stiprinātu to spēku un solidaritāti un veidotu ciešākas savstarpējās attiecības.
2. pants
Savstarpējās attiecībās Augstās līgumslēdzējas puses ievēro šādus pamatprincipus:
|
a) |
savstarpēja cieņa pret visu valstu neatkarību, suverenitāti, vienlīdzību, teritoriālo integritāti un nacionālo identitāti; |
|
b) |
ikvienas valsts tiesības uz nacionālo pastāvēšanu bez ārējas iejaukšanās, graujošām darbībām vai spaidiem; |
|
c) |
neiejaukšanās vienai otras iekšējās lietās; |
|
d) |
nesaskaņu vai domstarpību izšķiršana mierīgā ceļā; |
|
e) |
atteikšanās no spēka pielietošanas vai tā draudiem; |
|
f) |
efektīva savstarpējā sadarbība. |
1.1.1.2. II NODAĻA. DRAUDZĪBA
3. pants
Tiecoties sasniegt šā līguma mērķi, Augstās līgumslēdzējas puses cenšas veidot un stiprināt tradicionālās, kultūras un vēsturiskās draudzības saiknes, labas kaimiņattiecības un sadarbību, kas tās savstarpēji saista, un godprātīgi pilda pienākumus, ko uzņēmušās ar šo līgumu. Lai veicinātu labāku savstarpēju saprašanos, Augstās līgumslēdzējas puses veicina un atvieglo savu tautu savstarpējos kontaktus un sakarus.
1.1.1.3. III NODAĻA. SADARBĪBA
4. pants
Augstās līgumslēdzējas puses veicina aktīvu sadarbību ekonomikas, sociālajā, tehnikas, zinātnes un administratīvajā jomā, kā arī jautājumos, kas skar kopējos ideālus un centienus starptautiskā miera un stabilitātes nodrošināšanai reģionā, un visos citos kopēju interešu jautājumos.
5. pants
Līguma 4. panta īstenošanai Augstās līgumslēdzējas puses gan daudzpusēji, gan divpusēji pieliks visas pūles, balstoties uz vienlīdzības, nediskriminēšanas un savstarpēja ieguvuma principiem.
6. pants
Augstās līgumslēdzējas puses sadarbosies, lai reģionā paātrinātu ekonomisko izaugsmi, tādējādi Dienvidaustrumu Āzijā stiprinot pamatus valstu kopienai, kurā valda pārticība un miers. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses savu tautu savstarpējam ieguvumam sekmē lauksaimniecības un rūpniecības apjomīgāku izmantošanu, tirdzniecības paplašināšanos un ekonomikas infrastruktūras uzlabošanu. Šajā sakarā Augstās līgumslēdzējas puses turpina pētīt visas iespējas veidot ciešu un izdevīgu sadarbību ar citām valstīm, kā arī ar starptautiskām un reģionālām organizācijām ārpus reģiona.
7. pants
Lai panāktu sociālo taisnīgumu un celtu reģiona tautu dzīves līmeni, Augstās līgumslēdzējas puses pastiprina ekonomisko sadarbību. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses pieņem atbilstīgas reģionālas stratēģijas ekonomikas attīstībai un savstarpējai palīdzībai.
8. pants
Augstās līgumslēdzējas puses tiecas veidot visciešāko un visplašākā apjoma sadarbību un sniegt savstarpējo palīdzību attiecībā uz mācību un pētniecības iestādēm sociālajā, kultūras, tehnikas, zinātnes un administratīvajā jomā.
9. pants
Augstās līgumslēdzējas puses cenšas attīstīt sadarbību, lai reģionā nostiprinātu mieru, saskaņu un stabilitāti. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses uztur regulārus kontaktus un veic konsultācijas par starptautiskiem un reģionāliem jautājumiem, lai koordinētu savas nostājas, rīcību un politiku.
10. pants
Neviena no Augstajām līgumslēdzējām pusēm nekādā veidā vai formā nepiedalās jebkādā darbībā, kas uzskatāma par draudiem citas Augstās līgumslēdzējas puses politiskajai un ekonomiskajai stabilitātei, suverenitātei vai teritoriālajai integritātei.
11. pants
Lai saglabātu savu nacionālo identitāti, ikviena Augstā līgumslēdzēja puse cenšas stiprināt savas valsts noturību politikas, ekonomikas, sociālajā un kultūras, kā arī drošības jomā atbilstoši saviem ideāliem un centieniem, bez ārējas iejaukšanās un vietējām graujošām darbībām.
12. pants
Centienos reģionā nodrošināt pārticību un drošību Augstās līgumslēdzējas puses reģionālās noturības stiprināšanai sadarbojas visās jomās, balstoties uz pašapziņas, pašpaļāvības, savstarpējas cieņas, sadarbības un solidaritātes principiem, kas veido pamatus spēcīgas un dzīvotspējīgas valstu kopienas pastāvēšanai Dienvidaustrumu Āzijā.
1.1.1.4. IV NODAĻA. DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA MIERĪGĀ CEĻĀ
13. pants
Augstās līgumslēdzējas puses apliecina apņēmību un godprātību novērst domstarpību rašanos. Ja rodas domstarpības par jautājumu, kas tieši skar Augstās līgumslēdzējas puses, jo īpaši domstarpības, kas varētu traucēt reģiona mieram un saskaņai, tās atturas no spēka pielietošanas vai tā draudiem un šādas domstarpības savā starpā vienmēr izšķir draudzīgās pārrunās.
14. pants
Domstarpību izšķiršanai reģionālā kārtībā Augstās līgumslēdzējas puses izveido pastāvīgu Augsto padomi, kurā ir pa vienam pārstāvim ministru līmenī no katras Augstās līgumslēdzējas puses un kuras ziņā ir apzināt, vai pastāv domstarpības vai situācijas, kas varētu traucēt reģiona mieru un saskaņu.
15. pants
Ja tiešās pārrunās nav panākts risinājums, Augstā padome iepazīstas ar attiecīgajām domstarpībām vai situāciju un domstarpību pusēm iesaka piemērotu domstarpību izšķiršanas līdzekli, piemēram, labos pakalpojumus, starpniecību, izmeklēšanu vai samierināšanu. Augstā padome var piedāvāt savus labos pakalpojumus vai, ja domstarpību puses par to vienojušās, darboties starpniecības, izmeklēšanas vai samierināšanas komisijas sastāvā. Augstā padome pēc nepieciešamības iesaka piemērotus pasākumus, lai novērstu attiecīgo domstarpību vai situācijas saasināšanos.
16. pants
Šīs nodaļas iepriekšējo pantu piemēro tikai gadījumā, ja visas domstarpību puses piekrīt tā piemērošanai. Tas tomēr neliedz tām Augstajām līgumslēdzējām pusēm, kas nav domstarpību puses, piedāvāt jebkādu iespējamo palīdzību attiecīgo domstarpību izšķiršanai. Domstarpību pusēm šādi palīdzības piedāvājumi būtu jāuztver labvēlīgi.
17. pants
Šā līguma noteikumi nekādi neskar iespēju izmantot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 33. panta 1. punktā minētos ceļus domstarpību izšķiršanai mierīgā ceļā. Pirms citu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos minēto procedūru izmantošanas Augstās līgumslēdzējas puses, kas ir domstarpību puses, būtu jāmudina uzsākt pasākumus domstarpību izšķiršanai draudzīgās pārrunās.
1.1.1.5. V NODAĻA. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
18. pants
Šo līgumu paraksta Indonēzijas Republika, Malaizija, Filipīnu Republika, Singapūras Republika un Taizemes Karaliste. Šo līgumu ratificē atbilstoši katrā parakstītājvalstī noteiktajai konstitucionālajai procedūrai. Šim līgumam var pievienoties citas valstis Dienvidaustrumu Āzijā.
19. pants
Šis līgums stājas spēkā dienā, kad parakstītājvalstīm, kas nozīmētas par šā līguma depozitāriem, deponēts piektais ratifikācijas dokuments.
20. pants
Šā līguma teksts ir izstrādāts Augsto līgumslēdzēju pušu oficiālajās valodās, un teksti visās šajās valodās ir vienlīdz autentiski. Tiks izstrādāts vienots un savstarpēji atzīts līguma teksta tulkojums angļu valodā. Jebkādas vienotā teksta interpretācijas atšķirības atrisina pārrunu ceļā.
PAĻĀVĪBĀ UZ IEPRIEKŠ IZKLĀSTĪTO, Augstās līgumslēdzējas puses parakstījušas šo līgumu un tam uzspiedušas savus zīmogus.
Denpasarā, Bali, tūkstoš deviņsimt septiņdesmit sestā gada divdesmit ceturtajā februārī.
Protokols, ar ko groza Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā Filipīnās, 1987. gada 15. decembrī
Brunejas Darusalamas valdība,
Indonēzijas Republikas valdība,
Malaizijas valdība,
Filipīnu Republikas valdība,
Singapūras Republikas valdība,
Taizemes Karalistes valdība,
TIECOTIES tālāk attīstīt sadarbību ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, jo īpaši ar Dienvidaustrumu Āzijas reģiona kaimiņvalstīm,
ŅEMOT VĒRĀ Līguma par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kas 1976. gada 24. februārī parakstīts Denpasarā, Bali (turpmāk “Draudzības līgums”), preambulas piekto apsvērumu, kurā minēta nepieciešamība sadarboties ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai tādējādi pasaulē nostiprinātu mieru, stabilitāti un saskaņu,
VIENOJAS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Draudzības līguma 18. pantu groza šādi:
“Šo līgumu paraksta Indonēzijas Republika, Malaizija, Filipīnu Republika, Singapūras Republika un Taizemes Karaliste. Šo līgumu ratificē atbilstoši katrā parakstītājvalstī noteiktajai konstitucionālajai procedūrai.
Šim līgumam var pievienoties citas valstis Dienvidaustrumu Āzijā.
Valstis ārpus Dienvidaustrumu Āzijas šim līgumam var pievienoties ar visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu, kas ir šā līguma parakstītājvalstis, un Brunejas Darusalamas piekrišanu.”
2. pants
Draudzības līguma 14. pantu groza šādi:
“Domstarpību izšķiršanai reģionālā kārtībā Augstās līgumslēdzējas puses izveido pastāvīgu Augsto padomi, kurā ir pa vienam pārstāvim ministru līmenī no katras Augstās līgumslēdzējas puses un kuras ziņā ir apzināt, vai pastāv domstarpības vai situācijas, kas varētu traucēt reģiona mieru un saskaņu.
Jebkurai no valstīm ārpus Dienvidaustrumu Āzijas, kas pievienojušās šim līgumam, šo pantu piemēro vienīgi tad, ja attiecīgā valsts ir tieši iesaistīta domstarpībās, kuras izšķiramas reģionālā kārtībā.”
3. pants
Šis protokols ir jāratificē; tas stājas spēkā dienā, kad deponēti visi Augsto līgumslēdzēju pušu ratifikācijas dokumenti.
Manilā, tūkstoš deviņsimt astoņdesmit septītā gada piecpadsmitajā decembrī.
Otrais protokols, ar ko groza Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā
Manilā, Filipīnās, 1998. gada 25. jūlijā
Brunejas Darusalamas valdība,
Kambodžas Karalistes valdība,
Indonēzijas Republikas valdība,
Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas valdība,
Malaizijas valdība,
Mjanmas Savienības valdība,
Filipīnu Republikas valdība,
Singapūras Republikas valdība,
Taizemes Karalistes valdība,
Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdība,
Papua-Jaungvinejas valdība,
turpmāk “Augstās līgumslēdzējas puses”,
TIECOTIES nodrošināt, ka tiek tālāk attīstīta sadarbība ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, jo īpaši ar Dienvidaustrumu Āzijas reģiona kaimiņvalstīm,
ŅEMOT VĒRĀ Līguma par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kas 1976. gada 24. februārī parakstīts Denpasarā, Bali (turpmāk “Draudzības līgums”), preambulas piekto apsvērumu, kurā minēta nepieciešamība sadarboties ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai tādējādi pasaulē nostiprinātu mieru, stabilitāti un saskaņu,
VIENOJAS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Draudzības līguma 18. panta 3. punktu groza šādi:
“Valstis ārpus Dienvidaustrumu Āzijas šim līgumam var pievienoties ar visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu, proti, Brunejas Darusalamas, Kambodžas Karalistes, Indonēzijas Republikas, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, Malaizijas, Mjanmas Savienības, Filipīnu Republikas, Singapūras Republikas, Taizemes Karalistes un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, piekrišanu.”
2. pants
Šis protokols ir jāratificē; tas stājas spēkā dienā, kad deponēti visi Augsto līgumslēdzēju pušu ratifikācijas dokumenti.
Manilā, tūkstoš deviņsimt deviņdesmit astotā gada divdesmit piektajā jūlijā.
Trešais protokols, ar ko groza Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā
Hanojā, Vjetnamā, 2010. gada 23. jūlijā
Bruneja Darusalama,
Kambodžas Karaliste,
Indonēzijas Republika,
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika,
Malaizija,
Mjanmas Savienība,
Filipīnu Republika,
Singapūras Republika,
Taizemes Karaliste,
Vjetnamas Sociālistiskā Republika,
Austrālijas Savienība,
Bangladešas Tautas Republika,
Ķīnas Tautas Republika,
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika,
Francijas Republika,
Indijas Republika,
Japāna,
Mongolija,
Jaunzēlande,
Pakistānas Islāma Republika,
Papua-Jaungvineja,
Korejas Republika,
Krievijas Federācija,
Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika,
Austrumtimoras Demokrātiskā Republika,
Turcijas Republika,
Amerikas Savienotās Valstis,
turpmāk “Augstās līgumslēdzējas puses”,
TIECOTIES nodrošināt, ka tiek turpmāk attīstīta sadarbība ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, jo īpaši ar Dienvidaustrumu Āzijas reģiona kaimiņvalstīm, kā arī ar reģionālām organizācijām, kuru locekļi ir vienīgi suverēnas valstis,
ŅEMOT VĒRĀ Līguma par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kas 1976. gada 24. februārī parakstīts Denpasarā, Bali (turpmāk “Draudzības līgums”), preambulas piekto apvērumu, kurā minēta nepieciešamība sadarboties ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai tādējādi pasaulē nostiprinātu mieru, stabilitāti un saskaņu,
VIENOJAS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Draudzības līguma 18. panta 3. punktu groza šādi:
“Valstis ārpus Dienvidaustrumu Āzijas un reģionālas organizācijas, kuru locekļi ir vienīgi suverēnas valstis, šim līgumam var pievienoties ar visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu, proti, Brunejas Darusalamas, Kambodžas Karalistes, Indonēzijas Republikas, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, Malaizijas, Mjanmas Savienības, Filipīnu Republikas, Singapūras Republikas, Taizemes Karalistes un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, piekrišanu.”
2. pants
Draudzības līguma 14. panta 2. punktu groza šādi:
“Jebkurai no Augstajām līgumslēdzējām pusēm, kas pievienojušās šim līgumam, šo pantu piemēro vienīgi tad, ja attiecīgā Augstā līgumslēdzēja puse ir tieši iesaistīta domstarpībās, kuras izšķiramas reģionālā kārtībā.”
3. pants
Šis protokols ir jāratificē; tas stājas spēkā dienā, kad deponēti visi Augsto līgumslēdzēju pušu ratifikācijas dokumenti.
Hanojā, Vjetnamā, divtūkstoš desmitā gada divdesmit trešajā jūlijā vienā eksemplārā angļu valodā.
Instruments par Eiropas Savienības pievienošanos Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā
TĀ KĀ Līgums par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kas 1976. gada 24. februārī parakstīts Bali, Indonēzijā, ir grozīts ar Pirmo protokolu, Otro protokolu un Trešo protokolu, ar kuriem groza Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā un kuri parakstīti attiecīgi 1987. gada 15.decembrī, 1998. gada 25. jūlijā un 2010. gada 23. jūlijā;
TĀ KĀ minētā līguma 18. panta 3. punktā ar grozījumiem, kas veikti ar minētā Trešā protokola 1. pantu, paredzēts, ka reģionālas organizācijas, kuru locekļi ir vienīgi suverēnas valstis, šim līgumam var pievienoties ar visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu, proti, Brunejas Darusalamas, Kambodžas Karalistes, Indonēzijas Republikas, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, Malaizijas, Mjanmas Savienības, Filipīnu Republikas, Singapūras Republikas, Taizemes Karalistes un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, piekrišanu;
TĀ KĀ Somijas ārlietu ministrs un par ārējiem sakariem un Eiropas kaimiņattiecību politiku atbildīgā Eiropas Komisijas locekle 2006. gada 7. decembra vēstulē iesniedza Eiropas Savienības pieteikumu pievienoties minētajam līgumam;
TĀ KĀ Dienvidaustrumu Āzijas valstis ir devušas piekrišanu tam, ka Eiropas Savienība pievienojas minētajam līgumam,
Eiropas Savienība ar šo pievienojas Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā no dienas, kad šis instruments ir deponēts.
TO APLIECINOT, šo pievienošanās instrumentu paraksta [AMATS].
[Vieta], divtūkstoš [gads] gada [datums] [mēnesis].
Eiropas Savienības vārdā