(1)

Zviedrijas Karaliste 2011. gada 17. oktobrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. panta 5. punktu paziņoja Komisijai, ka tā grasās ieviest valsts noteikumus, lai fosforu saturošos mēslošanas līdzekļos mazinātu pieļaujamo kadmija saturu līdz maksimāli 46 g kadmija/t fosfora (atbilst 20 mg Cd/kg P2O5). Ar šiem pasākumiem atkāptos no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (1) un mazinātu maksimālo līmeni 100 g kadmija/t fosfora (atbilst 44 mg Cd/kg P2O5), kam Zviedrijas Karalistei jau ir piešķirta atkāpe.

(2)

LESD 114. panta 5. un 6. punktā paredzēts:

(3)

Padomes 1975. gada 18. decembra Direktīvā 76/116/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mēslojumiem (2) ir noteiktas prasības pret mēslošanas līdzekļiem, lai tos laistu tirgū ar apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis”.

(4)

Direktīvas 76/116/EEK I pielikumā ir noteikts tipa apzīmējums un tādas attiecīgās prasības, piemēram, attiecībā uz sastāvu, kurām katram mēslošanas līdzeklim jāatbilst, lai to varētu apzīmēt kā “EK mēslošanas līdzekli”. Šajā sarakstā iekļautie apzīmējumi ir sadalīti kategorijās atkarībā no primāro barības vielu satura, t. i., no šādiem elementiem: slāpeklis, fosfors un kālijs.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 76/116/EEK 7. pantu (3) dalībvalstis sastāva, identifikācijas, marķējuma vai iepakojuma dēļ nedrīkst aizliegt, ierobežot vai traucēt mēslošanas līdzekļu laišanu tirgū, ja tiem ir “EK mēslošanas līdzekļa” marķējums un ja tie atbilst šīs direktīvas noteikumiem.

(6)

Ar Komisijas 2002. gada 24. maija Lēmumu 2002/399/EK par valsts noteikumiem, par kuriem paziņojusi Zviedrijas Karaliste atbilstoši EK Līguma 95. panta 4. punktam attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos (4), tika piešķirta atkāpe no Direktīvas 76/116/EEK noteikumiem, apstiprinot Zviedrijas noteikumus, kas aizliedz Zviedrijas tirgū laist mēslošanas līdzekļus, kuri pārsniedz 100 g kadmija/t fosfora. Šo atkāpi piemēroja līdz 2005. gada 31. decembrim.

(7)

Direktīva 76/116/EEK ir aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem.

(8)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 35. panta 2. punktā paredzēts, ka atkāpes no Direktīvas 76/116/EEK 7. panta, ko Komisija piešķīra saskaņā ar Līguma bijušā 95. panta 6. punktu, uzskata par atkāpēm no šīs regulas 5. panta, un tās joprojām ir spēkā neatkarīgi no šīs regulas stāšanās spēkā.

(9)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 15. apsvērumā paziņots, ka Komisija izskatīs jautājumu par nejaušu kadmija saturu minerālmēslos un vajadzības gadījumā sagatavos regulas priekšlikumu un to iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija ir veikusi apjomīgus priekšdarbus, bet, ņemot vērā dažādu aplūkojamo apstākļu sarežģītību, vēl nav pieņēmusi priekšlikumu.

(10)

Tā kā atkāpe Zviedrijai tika piešķirta tikai līdz 2005. gada 31. decembrim, Zviedrija 2005. gada jūnijā iesniedza pieprasījumu pagarināt spēkā esošo atkāpi. Ar Komisijas 2006. gada 3. janvāra Lēmumu 2006/347/EK par valsts noteikumiem, par kuriem paziņojusi Zviedrijas Karaliste atbilstoši EK Līguma 95. panta 4. punktam attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos (5), Zviedrijas iestādēm atļāva saglabāt valsts pasākumus līdz brīdim, kad ES līmenī tiks piemēroti saskaņoti pasākumi par kadmiju mēslošanas līdzekļos.

(11)

“Rīkojumā par ķīmiskajām vielām (pieeja, importa un eksporta aizliegumi)” (1998:944) (6) ir noteikumi cita starpā par maksimālo pieļaujamo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos, ieskaitot mēslošanas līdzekļus ar EK apzīmējumu. Rīkojuma 3. iedaļas 1. punktā paredzēts, ka mēslošanas līdzekļus ar muitas tarifa kodiem 25.10, 28.09, 28.35, 31.03 un 31.05, kuri pārsniedz 100 g kadmija/t fosfora, aizliegts piedāvāt pārdošanai vai izplatīšanai.

(12)

Ar paredzēto valsts pasākumu, kas paziņots saskaņā ar LESD 114. panta 5. punktu, pieļaujamais kadmija saturs fosforu saturošos mēslošanas līdzekļos tiktu samazināts no pašreizējā maksimālā līmeņa 100 g kadmija/t fosfora līdz 46 g kadmija/t fosfora (46 mg Cd/kg P, atbilst 20 mg Cd/kg P2O5).

(13)

Zviedrijas Karaliste 2011. gada 17. maija vēstulē paziņoja Komisijai, ka saskaņā ar LESD 114. panta 5. punktu tā pieprasa atļauju ieviest valsts noteikumus, lai fosforu saturošos mēslošanas līdzekļos mazinātu pieļaujamo kadmija saturu līdz maksimālajam līmenim 46 g kadmija/t fosfora. Tādējādi Zviedrijas iestādes pieprasījušas mazināt pieļaujamo kadmija saturu, kas kā atkāpe ir paredzēts ar Lēmumu 2006/347/EK.

(14)

Zviedrijas iestādes 2011. gada 17. oktobra vēstulē nosūtīja papildu informāciju Komisijai, iesniedzot spēkā esošo valsts tiesību aktu redakciju, kas atspoguļo grozījumus, kuri ieviesti ar Rīkojumu 2008:255 un 2009:654 (7).

(15)

Komisija 2011. gada 14. novembra vēstulē informēja Zviedrijas iestādes, ka sešu mēnešu pārbaudes laikposms saskaņā ar 114. panta 6. punktu sācies 2011. gada 18. oktobrī.

(16)

Komisija 2011. gada 17. oktobra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par pieprasījumu, kas saņemts no Zviedrijas. Turklāt Komisija publicēja paziņojumu saistībā ar pieprasījumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8), lai pārējām ieinteresētajām personām darītu zināmus valsts noteikumus, kurus plāno ieviest Zviedrija, un pamatojumu šai sakarā. Reaģējot uz to, Latvija atbalstīja Zviedrijas pieprasījumu. Šai sakarā Komisija nav saņēmusi citas piezīmes.

(17)

LESD 114. panta 5. punkts attiecas uz gadījumiem, kad par valsts noteikumiem tiek paziņots saistībā ar ES saskaņošanas pasākumu, ja valsts pasākumi tiks pieņemti un īstenoti pēc tam, kad pieņemts saskaņošanas pasākums, un jaunais valsts pasākums nebūtu saderīgs ar ES saskaņošanas pasākumu. Valsts noteikumi tika paziņoti saistībā ar Regulu (EK) Nr. 2003/2003, ko pieņēma, balstoties uz bijušo EK Līguma 95. pantu, un kas paredz saskaņošanas noteikumus attiecībā uz EK mēslošanas līdzekļu sastāvu, identifikāciju, marķējumu un iepakojumu. Saskaņā ar šīs regulas 5. pantu dalībvalsts nedrīkst ieviest šķēršļus, kas kavē brīvu mēslošanas līdzekļu apriti, pamatojoties uz kādu no iepriekš minētajiem iemesliem.

(18)

Turklāt LESD 114. panta 5. punktā paredzēts, ka paredzēto valsts pasākumu paziņošana jāpamato ar jauniem zinātnes datiem vides vai darba vides aizsardzības jomā un tie ir saistīti ar īpašu problēmu, kas paziņotājai dalībvalstij radusies pēc saskaņošanas pasākuma pieņemšanas, pievienojot aprakstu par plānoto valsts noteikumu pieņemšanas iemesliem.

(19)

Zviedrijas iestādes iesniedza valsts riska novērtējumu un dažus pētījumus, lai pamatotu pieprasījumu mazākai kadmija robežvērtībai fosforu saturošos mēslošanas līdzekļos. Šajā novērtējumā ņemts vērā ES vispārējais riska novērtējums par kadmiju un kadmija oksīdu, kas 2007. gadā sagatavots saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (9), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskais atzinums par kadmiju pārtikā (10) un jaunie un vecie dati saistībā ar tādu cilvēku veselības un vides risku novērtējumu, kas izriet no kadmija lietošanas mēslošanas līdzekļos Zviedrijā. Zviedrijas riska novērtējums ir publicēts internetā (11).

(20)

Saskaņā ar Zviedrijas iestāžu informāciju jaunais riska novērtējums liecina, ka kadmija iedarbība ir jāsamazina, lai ilgtermiņā aizsargātu Zviedrijas iedzīvotāju veselību. Iedarbība ir atkarīga no kadmija uzņemšanas ar pārtiku, galvenokārt no augiem, tādējādi jāsamazina risks saistībā ar augstiem kadmija līmeņiem kultūrās. Aramzeme Zviedrijā kopumā ir skābāka nekā Centrāleiropā, un tādēļ augi šā konkrēta iemesla dēļ var vieglāk uzņemt kadmiju.

(21)

Turklāt valsts noteiktā ierobežojuma 100 g kadmija/t fosfora samazināšana līdz 46 g kadmija/t fosfora ir pasākums, kas paredzēts, lai mazinātu kadmija uzkrāšanos augsnē un riskus ūdens organismiem, kuri dzīvo ļoti mīkstos ūdeņos (bieža parādība Zviedrijā).

(22)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Zviedrijas Karalistes iesniegtais pieteikums, lai saņemtu atļauju mazināt kadmija saturu mēslošanas līdzekļos līdz 46 g kadmija/t fosfora, ir pieļaujams.

(23)

Zviedrija, lai pamatotu savu pieprasījumu, ir veikusi jaunu riska novērtējumu, kas ir pabeigts 2011. gada janvārī un kurā tiek salīdzinātas paredzamās koncentrācijas, pie kurām nenovēro nelabvēlīgu iedarbību (predicted No-Effect Concentration (PNEC)) uz organismiem, kas ir reprezentatīvi dažādiem vides segmentiem ar kadmija koncentrācijām vidē Zviedrijā. Zviedrijas paziņojumā atsaucās arī uz konkrētiem pētījumiem, kuri darīti pieejami iepriekš iesniegtajos pieprasījumos Komisijai saskaņā ar Līguma 114. panta 4. punktu, un uz ES riska novērtējumu par kadmiju un kadmija oksīdu.

(24)

PNEC saldūdenim ir atkarīga no ūdens cietības. Tā kā Zviedrijā saldūdeņi ir izteikti mīksti, paredzams, ka ūdens organismiem toksicitāte varētu tikt novērota arī pie zemākas kadmija koncentrācijas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas daļām. Tādējādi Zviedrijas iestādes uzskata, ka ūdens organismi Zviedrijas ūdeņos kopumā ir jutīgāki pret lielāku kadmija saturu salīdzinājumā ar Centrālās un Dienvideiropas ūdeņiem.

(25)

Saskaņā ar rezultātiem, kurus ieguva 2006. un 2009. gada monitoringa programmās Zviedrijas virszemes ūdeņos, aptuveni 1 % ezeru un 7 % piekrastes ūdeņu uzrāda lielākas kadmija koncentrācijas nekā PNEC vērtības. Pārskatā, ko veica 2008. gadā, secināts, ka emisijas samazināšanas pasākumi attiecībā uz lielāko daļu metālu izraisīja būtisku koncentrāciju samazinājumu ūdens organismos; situācija saistībā ar kadmiju nav tik viennozīmīga. Pēdējos gados novērotā tendence saistībā ar arvien lielāku iedarbību uz zivju (vēdzeļu) imūnsistēmu, šķiet, korelē ar pieaugošajām kadmija koncentrācijām zivīs. 2011. gadā tika sagatavots papildu ziņojums ar mērķi aprakstīt kadmija vērtību attīstības nākotnes tendences aramzemē un kultūrās, lai aplēstu koncentrācijas 100 gados, un rezultātus izmantoja sliktākā gadījuma modelēšanā, lai nākamajiem 100 gadiem aplēstu ūdens organismiem izraisīto risku ūdeņos, kas atrodas tuvu mēslotiem laukiem.

(26)

Savā novērtējumā Zviedrijas iestādes secināja, ka ūdens organismi, kuri dzīvo izteikti mīkstos ūdeņos (ar cietību mazāku par 5 mg CaCO3/l), ilgtermiņā varētu būt pakļauti lielākam riskam. Tomēr tas ir iespējams tikai mazos strautos, kuros drenāžas ūdens no lauksaimniecības zemes augsnēm tiek maz atšķīdināts. Zviedrijas iestādes nav noteikušas citus videi radītos riskus, kas izriet no kadmija izmantošanas mēslošanas līdzekļos.

(27)

Ņemot vērā to, ka cēloņsakarība saistība ar kadmija atliekām no fosforu saturošiem mēslošanas līdzekļiem un iespējamo uzkrāšanu un vides riskiem ir sarežģīta, kā tas jau ir pierādīts līdzīgos pieprasījumos saistībā ar atkāpēm, kas saņemti no Austrijas, Somijas un Čehijas, kā arī iepriekšējos pieprasījumos no Zviedrijas, Komisija lūdza Veselības un vides apdraudējuma zinātnisko komiteju (SCHER) sniegt atzinumu par Zviedrijas riska novērtējuma vispārējo kvalitāti, jebkādiem būtiskiem trūkumiem, pētīto scenāriju ticamību un izdarītajiem pieņēmumiem, kā arī par secinājumu ticamību un derīgumu attiecībā uz noteiktajiem vides riskiem.

(28)

SCHER2012. gada 27. februārī (12) pieņēma atzinumu. SCHER secināja, ka Zviedrijas iestāžu sagatavotā riska novērtējuma zinātniskā kvalitāte ir laba, pētītie scenāriji kopumā ir atbilstīgi un ka lielākā daļa parametru, kas izmantoti scenārijos, ir pieņemami. Tomēr SCHER uzskatīja, ka vairāki ziņojumā ietvertie apgalvojumi un/vai pieņēmumi netika pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem. Piemēram, novērojumos, kas sniegti zivju monitoringa pētījumos, pieņem cēloņsakarību, kura nav pierādīta. Cits piemērs ir svarīgs pieņēmums (pamats riska novērtējumam) par atšķīdināšanas koeficientu 1/2 apmērā, ko izmanto, lai aprēķinātu kadmija koncentrāciju strautu ūdens virsmā. Lai pamatotu šo koeficientu, nav sniegti pierādījumi vai pamatojums. Turklāt SCHER konstatēja, ka dažos scenārijos tika izmantoti sliktākā gadījuma apstākļi. Piemēram, aprēķinot fosfora lietojumus lauksaimniecības zemes augsnēs, izmanto lietojumu koeficientus, kas ir derīgi mazāk nekā 25 % Zviedrijas augšņu. Koncentrāciju vērtību aprēķini strautu ūdens virsmās pēc drenāžas acīmredzami ir problemātiski; ierosinātās vērtības neatbilst mērītajām koncentrācijām, kas ir sniegtas citur ziņojumā. Zviedrijas riska novērtējumā izmantotās PNEC ir vērtības, kas sniegtas ES riska novērtējuma ziņojumā par kadmiju, tādējādi SCHER tās atbalsta. Tāpēc sniegtās riska raksturojuma attiecības (RCR) ir atkarīgas tikai no iedarbības novērtējuma, tas ir, aplēstajām kadmija koncentrācijām Zviedrijas virszemes ūdeņos. Savukārt tās ir atkarīgas no (nepamatota) augsnes/strauta atšķīdināšanas koeficienta. SCHER arī nepiekrīt pieņēmumam, ka kadmijs neabsorbējas augsnē. Tas var notikt tikai tad, ja augsne jau ir ļoti piesārņota un stabilā stāvoklī nenotiek neto absorbēšana – tas nav Zviedrijas gadījums. Turklāt Zviedrijas ziņojumā tiek pieņemts, ka kadmija absorbēšana augsnē vairāk nekā 30 cm dziļumā nenotiek, – arī tas nav pamatots. Tādējādi SCHER neatbalsta Zviedrijas iestāžu sniegtos rezultātus attiecībā uz strautiem – vienīgo vides segmentu, saistībā ar kuru Zviedrijas iestādes ir noteikušas riskus.

(29)

Tomēr SCHER atsaucās uz iepriekšējo Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskās komitejas (CSTEE) 2002. gada novērtējumu, saskaņā ar kuru paredzams, ka kadmija koncentrācijas augsnē lielākajā daļā augšņu Eiropā nepārsniegs 46 mg Cd/kg P robežvērtību. SCHER apstiprina, ka šādas aplēses joprojām ir attaisnojamas arī attiecībā uz Zviedrijas augsnēm, un norāda, ka atkāpes pamatā bija “dīkstāves princips”, nevis riska novērtējums, ko, sniedzot pašreizējo pamatojumu, veica Zviedrijas iestādes.

(30)

Lai gan SCHER2012. gada 27. februāra atzinumā uzskatīja, ka Zviedrijas iestāžu sagatavotā riska novērtējuma zinātniskā kvalitāte ir laba un ka tajā ir ietverti jauni un lietderīgi dati, saistībā ar konkrētiem Zviedrijas iestāžu izmantotajiem pamatpieņēmumiem joprojām ir neskaidrības, lai secinātu, ka ūdens organismi mazos strautos Zviedrijā tiek pakļauti riskam. Lai Komisija varētu pieņemt galīgo nostāju, Zviedrijas iestādēm jāsniedz papildu skaidrojumi.

(31)

Zviedrijas iestādes savā pamatojumā nosaka riskus jutīgām iedzīvotāju grupām (diabētiķi, cilvēki, kuri cieš no osteoporozes vai dzelzs nepietiekamības). Šos riskus izraisa kadmija ilgtermiņa iedarbība diētas rezultātā. Tādējādi nav konstatēts cilvēku veselības apdraudējums, kas būtu saistīts ar lēmumu pagarināt Zviedrijas stāvokļa novērtējumu par sešiem mēnešiem. Papildu laikposms ļaus Komisijai ņemt vērā papildu skaidrojumus, kurus sniedza Zviedrijas iestādes, lai pieņemtu galīgo lēmumu.

(32)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka visi 114. panta 6. punkta trešajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, lai tā varētu izmantot iespēju pagarināt sešu mēnešu laikposmu, kurā tai jāapstiprina vai jānoraida Zviedrijas paziņotie valsts noteikumi.

(33)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka ir pieļaujams Zviedrijas Karalistes pieprasījums valsts noteikumu ieviešanai, ar kuriem atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 2003/2003.

(34)

Tomēr, ņemot vērā jautājuma sarežģītību un cilvēku veselības apdraudējuma neesību, pieņemot šo lēmumu, Komisija uzskata, ka lēmums par LESD 114. panta 6. punkta pirmajā daļā minētā laikposma pagarināšanu līdz 2012. gada 18. oktobrim ir pamatots,