(1)

2011. gada 26. oktobrīBDEW pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktam. Komisija Vācijas iestādes par pieprasījumu informēja 2011. gada 11. novembrī, pieprasīja papildu informāciju Vācijas iestādēm 2012. gada 10. janvāra e-pasta vēstulē un BDEW – 2011. gada 21. decembra e-pasta vēstulē. Vācijas iestādes nosūtīja papildu informāciju 2011. gada 14. decembra e-pasta vēstulē, un BDEW – 2012. gada 17. janvārī, 26. janvārī un 28. februārī.

(2)

Pieprasījums, ko BDEW iesniedza nozares līgumslēdzēju vārdā, attiecas uz “visu veidu elektrostaciju būvi, iegādi un ekspluatāciju (ieskaitot apkopi), kā arī uz attiecīgajām palīgdarbībām” (2).

(3)

Pieprasījumam ir pievienots Federālās konkurences iestādes (Bundeskartellamt) 2011. gada 25. jūlija atzinums. Šis atzinums (turpmāk “atzinums”) sagatavots, pamatojoties uz attiecīgajiem Vācijas tiesību aktiem, un tajā iztirzāts, vai uz procedūrā aplūkoto darbību attiecas tieša konkurence. Atzinuma pamatā ir plašs nozares apsekojums par konkrētajiem tirgiem.

(4)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, kas konkrēto nozari vai tās daļu atver konkurencei. Šie tiesību akti ir norādīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kurā attiecībā uz elektroenerģijas nozari ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (3). Direktīva 96/92/EK tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (4), kas savukārt tika aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (5).

(5)

Vācija ir īstenojusi un piemērojusi ne tikai Direktīvu 96/92/EK, bet arī Direktīvas 2003/54/EK un 2009/72/EK. Attiecīgi un saskaņā ar 30. panta 3. punkta pirmo daļu piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu visā Vācijas teritorijā.

(6)

Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem pats par sevi izšķirīgs nav neviens. Attiecībā uz tirgiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, viens no vērā ņemamajiem kritērijiem ir galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa attiecīgajā tirgū. Vēl viens kritērijs ir koncentrācijas līmenis attiecīgajos tirgos. Ievērojot attiecīgo tirgu īpašās iezīmes, būtu jāņem vērā arī citi kritēriji, piemēram, balansēšanas tirgus darbība, cenu konkurence un tas, cik daudz klientu maina piegādātāju.

(7)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(8)

Vācijas elektroenerģijas tirgu raksturo liels skaits spēkstaciju, kuras ekspluatē daudzi tirgus dalībnieki (6). Lielākā daļa ražošanas jaudu pieder četriem lieliem energouzņēmumiem: “RWE” AG, “E.ON” AG, “EnBW” AG un “Vattenfall Europe” AG. Tomēr, tā kā divi no šiem uzņēmumiem – “RWE” un “E.ON” – ir privāti uzņēmumi (t. i., uzņēmumi, kuros līgumslēdzējām iestādēm nav tiešas vai netiešas dominējošas ietekmes, kā nosaka Direktīvas 2004/17/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts), kuri elektroenerģijas ražošanas nozarē nedarbojas ar īpašām un ekskluzīvām tiesībām Direktīvas 2004/17/EK 2. panta 3. punkta nozīmē, šie uzņēmumi nav līgumslēdzēji Direktīvas 2004/17/EK izpratnē. Tāpēc minētās direktīvas noteikumi neattiecas uz to veiktajiem iepirkumiem elektroenerģijas ražošanas vai pārdošanas vajadzībām; tādējādi attiecībā uz šīm darbībām tie uzskatāmi par to līgumslēdzēju konkurentiem, uz kuru iepirkumiem attiecas minētā direktīva. Tāpēc analīzē galvenā uzmanība pievērsta līgumslēdzējiem, proti, izvērtēts, vai uz to darbību attiecas konkurence tirgos, kuriem ir neierobežota piekļuve.

(9)

Vairumtirdzniecības līmenī elektroenerģiju tirgo enerģijas biržās, t. i., “European Energy Exchange” AG (EEX) un “European Power Exchange” S.E (EPEX) aktuāltirgos un nākotnes līgumu tirgos, vai arī ārpusbiržas tirgos. Enerģijas biržu cenu parasti izmanto par atsauces cenu ārpusbiržas darījumos. Ražošanas uzņēmumi optimizē savu spēkstaciju ekspluatāciju atkarībā no aktuāltirdzniecības rezultātiem biržās. Principā ekspluatētas tiek tikai tās spēkstacijas, kuru robežizmaksas ir mazākas par tirgus cenu.

(10)

Atjaunojamās enerģijas likumā (Gesetz für den Vorrang Erneuerbarer Energien, turpmāk “EEG”) (7) paredzēti noteikumi attiecībā uz elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem (8), kura Vācijas tirgū ieņem aizvien nozīmīgāku vietu līdzās elektroenerģijai, kas ražota no tradicionālajiem avotiem (9). Saskaņā ar grozīto EEG, kas stājās spēkā 2012. gada sākumā, atjaunojamās enerģijas īpatsvaram elektroapgādē jāsasniedz 35 % līdz 2020. gadam, 50 % līdz 2030. gadam un 80 % līdz 2050. gadam.

(11)

2010. gada beigās ražošanas jauda 160,5 GW apmērā bija pievienota pārvades sistēmu operatoru (PSO) tīkliem (77,6 GW) un sadales sistēmu operatoru (SSO) tīkliem (82,9 GW). Salīdzinājumā ar 2009. gadu (152,7 GW) tas ir pieaugums par aptuveni 7,8 GW. 54,2 GW no visas jaudas iegūst no atjaunojamiem energoavotiem. Par aptuveni 50,7 GW no atjaunojamās enerģijas maksā saskaņā ar EEG tarifiem. Tas nozīmē, ka atjaunojamā enerģija veido aptuveni 34 % no kopējās jaudas (10).

(12)

2010. gadā PSO sistēmām pievadīja 367,5 TWh un SSO sistēmām – 163,7 TWh elektroenerģijas (kopā 531,2 TWh). Pievadītās atjaunojamās enerģijas apjoms bija 93,7 TWh, no kuriem par 80,7 TWh atlīdzināts saskaņā ar EEG. Tas nozīmē, ka no visas pievadītās enerģijas atjaunojamā enerģija veido tikai aptuveni 18 %, kas ir mazāk par kopējo atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas jaudu (34 %) (11). Šī starpība skaidrojama ar to, ka atjaunojamo energoresursu izmantošanas periods gadā ir īsāks nekā tradicionālajiem avotiem.

(13)

Cita Vācijas elektroenerģijas tirgus iezīme ir saistīta ar to, ka pēc 2011. gada kodolkatastrofas Japānā valsts iestādes nesen pieņēma lēmumu slēgt 8 AES, kuru kopējā jauda ir 8 400 MW (12). Bez tam tika nolemts līdz 2022. gadam slēgt visas pārējās AES Vācijā. Īstermiņā tas ir mainījis importa un eksporta līdzsvaru, proti, līdz 2010. gadam Vācija bija elektroenerģijas neto eksportētāja, bet 2011. gadā kļuva par neto importētāju.

(14)

Kā liecina līdzšinējie Komisijas lēmumi (13), elektroenerģijas nozarē var izšķirt šādus konkrētos ražojumu tirgus: i) elektroenerģijas ražošana un piegāde vairumtirdzniecībā; ii) elektroenerģijas pārvade; iii) elektroenerģijas sadale un iv) elektroenerģijas piegāde mazumtirdzniecībā. Lai gan dažus no šiem tirgiem var iedalīt vēl sīkākās kategorijās, līdzšinējā Komisijas praksē (14) nav nošķirts elektroenerģijas ražošanas tirgus no elektroenerģijas piegādes vairumtirgus, jo elektroenerģijas ražošana pati par sevi ir tikai pirmais vērtībķēdes posms, savukārt saražoto elektroenerģiju tirgo vairumtirgos.

(15)

BDEW pieprasījums attiecas uz elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību. Federālā konkurences iestāde savā atzinumā produkta tirgu definējusi kā “elektroenerģijas pārdošanas primāro tirgu” (15), kurā ietilpst visu elektroenerģijas piegādātāju pašu saražotās enerģijas pārdošana un elektroenerģijas neto imports, bet neietilpst tālākie darījumi tirgus dalībnieku starpā. Bez tam Federālā konkurences iestāde uzskata, ka tādas elektroenerģijas ražošana un pārdošana, uz ko attiecas EEG (turpmāk “EEG elektroenerģija”), šajā tirgū neietilpst.

(16)

Federālā konkurences iestāde uzskata, ka EEG elektroenerģijas tirgus ir atsevišķs tirgus, ciktāl tas attiecas uz pirmo pārdošanu. EEG elektroenerģiju parasti nepārdod tieši vairumtirgos, bet to vispirms pērk pārvades tīklu operatori par likumā noteikto atlīdzību. Otrais posms ir šīs elektroenerģijas pārdošana vairumtirgū.

(17)

Federālā konkurences iestāde secina, ka EEG elektroenerģijas ražošana un pārdošana nav balstīta konkurencē un ka EEG elektroenerģija nav atkarīga no pieprasījuma un cenas rādītājiem (16). Secinājuma pamatā ir šādi apsvērumi.

(18)

EEG elektroenerģija tīkliem tiek pievadīta prioritārā kārtā; tas nozīmē, ka EEG elektroenerģijas ražošana ir pilnīgi neatkarīga no pieprasījuma. Ražošana un pievade nav atkarīga arī no cenas faktora, jo operatoriem ir tiesības saņemt likumā noteikto atlīdzību. EEG elektrību tirgo pārvades sistēmas operatori aktuāltirgū saskaņā ar likuma noteikumiem, un tiem nav iespēju manevrēt.

(19)

Bez tam Federālā konkurences iestāde atzīmēja, ka saskaņā ar likumu EEG elektroenerģiju var pārdot bez starpniekiem, un zināms skaits operatoru šo iespēju izmanto. EEG paredzēts, ka EEG iekārtu operatori var katra mēneša pirmajā dienā pāriet no tiešās pārdošanas uz EEG noteikto maksājumu saņemšanu pēc tarifa. Tātad atkarībā no tirgus cenas prognozēm un pieprasījuma EEG iekārtu operatori var katru mēnesi izlemt, kurš pārdošanas veids tiem ir izdevīgāks. Tomēr nākotnē tiešās tirdzniecības nozīme būs ļoti neliela.

(20)

Saskaņā ar grozīto EEG, kas stājās spēkā 2012. gada sākumā, EEG iekārtu operatoriem ir iespēja pārdot pašu saražoto elektroenerģiju un papildus saņemt tirgus piemaksu [Marktprämie]. Ar tirgus piemaksu iecerēts aizstāt starpību starp fiksēto EEG atlīdzību un mēneša vidējo cenu biržā, ko nosaka ex post. Tomēr tirgus piemaksas modeļa izmantošana nav obligāta, t. i., EEG iekārtu operatori var palikt fiksētās atlīdzības sistēmā vai atgriezties tajā jebkurā mēnesī. Tomēr paredzams, ka lielāko daļu EEG elektroenerģijas pārdos ar pārvades tīklu operatoru starpniecību. Turklāt tirgus piemaksas modelis nemainīs faktu, ka EEG operatoru kopējo atlīdzības līmeni primāri nenosaka tirgus cenas (17).

(21)

Federālā konkurences iestāde atzīst, ka, lai gan EEG elektroenerģija rada konkurences spiedienu uz elektroenerģiju, kas ražota no tradicionāliem avotiem, pretēja situācija nav vērojama; tāpēc EEG elektroenerģiju nevar iekļaut tajā pašā tirgū, kur no tradicionālajiem avotiem ražoto elektroenerģiju, jo tirgus nosacījumi pirmās pārdošanas brīdī būtiski atšķiras. Turklāt EEG elektroenerģijas pirmā pārdošana lielākoties notiek ar pārvades tīklu operatoru starpniecību. Tātad arī no pieprasījuma viedokļa šis tirgus atšķiras no tradicionālās elektroenerģijas vairumtirgus.

(22)

Ņemot vērā Vācijas elektroenerģijas tirgus specifiku, lai varētu izvērtēt Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, un neskarot konkurences tiesības, konkrētais produkta tirgus tiek definēts kā no tradicionāliem avotiem ražotas elektroenerģijas ražošanas un pirmās pārdošanas tirgus. EEG elektroenerģijas ražošana un pārdošana iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ šajā tirgū neietilpst un tiks izvērtēta atsevišķi.

(23)

No pieteikuma izriet, ka pieprasījums attiecas uz darbībām Vācijas Federatīvajā Republikā. Pieteicējs iztirzā iespēju, ka varētu pastāvēt plašāks tirgus, kurā ietilpst Vācija un Austrija, pamatojoties uz dažādām tendencēm saistībā ar regulējuma attīstību, elektroenerģijas importa un eksporta līmeni, tirgu sasaisti un pārslodzes vadības procedūrām, tomēr galu galā secina, ka “pieteicējs nevar izdarīt galīgo secinājumu par to, vai Vācijas elektroenerģijas vairumtirgus un konkrētie tirgi kaimiņvalstīs pašlaik ir integrēti tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par reģionālo tirgu”.

(24)

Federālā konkurences iestāde pēc nozares apsekojuma pieņem, ka Vācijā un Austrijā pastāv kopējs elektroenerģijas primārais tirgus. Šā secinājuma pamatā ir fakts, ka starpsavienojumos uz Vācijas un Austrijas robežas nav novērotas pārslodzes un ka ir izveidojusies vienota tirdzniecība un cenu noteikšana biržā “European Power Exchange” S.E. (EPEX).

(25)

Līdzšinējā Komisijas praksē elektroenerģijas tirgi definēti kā tādi, kas aptver valsts teritoriju (18) vai ir pat mazāki (19). Tomēr reizumis ir pieļauta iespēja, ka tirgus var būt plašāks par valsts teritoriju (20).

(26)

Komisija uzskata: lai varētu izvērtēt Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā minētos nosacījumus, un neskarot konkurences tiesības, nav nepieciešams noteikt tradicionālās elektroenerģijas ražošanas un pirmās pārdošanas konkrētā ģeogrāfiskā tirgus precīzas robežas, jo arī saskaņā ar jebkuru citu tirgus definīciju novērtējuma rezultāti būtu tādi paši.

(27)

Kas attiecas uz EEG elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu, ģeogrāfiskais tirgus nevar būt plašāks par Vācijas teritoriju, jo tā pamatā ir konkrēti juridiski nosacījumi, ko paredz Vācijas EEG.

(28)

Līdz šim Komisija, pieņemdama lēmumus saskaņā ar 30. pantu (21), uzskatīja, ka attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu “viens no rādītājiem par konkurences pakāpi valstu tirgos ir triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa”.

(29)

Saskaņā ar Federālās konkurences iestādes atzinumu (22) trīs lielāko ražotāju kumulatīvā tirgus daļa, ciktāl tas attiecas uz pievadīto elektroenerģiju, 2007. gadā bija 74 %, 2008. gadā – 73 %, 2010. gadā – 70 %. Tāpēc salīdzinājumā ar citiem atbrīvojuma lēmumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. pantu Vācijas elektroenerģijas tirgus ir vidēji koncentrēts tirgus (23).

(30)

Tomēr jāpatur prātā, ka uz diviem lielākajiem ražotājiem – “RWE” un “E.ON” –, kuru kopējā tirgus daļa ir 58 % (24), neattiecas iepirkuma likuma noteikumi.

(31)

Šī lēmuma mērķis ir noteikt, vai uz elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību attiecas tik liela konkurence (brīvi pieejamos tirgos), lai nodrošinātu, ka arī tad, ja nepastāvēs Direktīvā 2004/17/EK izklāstīto sīki izstrādāto iepirkuma noteikumu paredzētā disciplīna, iepirkuma procedūra šeit aplūkoto darbību īstenošanai būs pārredzama un nediskriminējoša un tās pamatā būs kritēriji, kuri ļauj izvēlēties kopumā ekonomiski izdevīgāko risinājumu. Šajā sakarā svarīgi paturēt prātā, ka tad, kad uzņēmumi, uz kuriem publiska iepirkuma procedūras neattiecas (“RWE” un “E.ON”), darbojas šajos tirgos, tie var radīt konkurences spiedienu uz citiem tirgus dalībniekiem. Stāvoklis nemainītos arī tad, ja Austrija tiktu iekļauta konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, jo paredzams, ka tirgū, kurā ietilpst Vācija un Austrija, lielāko ražotāju tirgus daļas samazinātos tikai nedaudz (25).

(32)

Kas attiecas uz tādas elektroenerģijas ražošanu un vairumpiegādi, kas ražota no tradicionāliem avotiem, iepriekš izklāstītie fakti liecina, ka tie tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas iepirkuma likuma noteikumi, tieši saskaras ar konkurenci.

(33)

Tāpat vērts atzīmēt, ka 2011. gada jūnijā sagatavotajā Komisijas dienestu darba dokumentā “2009.–2010. gada ziņojums par panākumiem iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidē” (26) redzams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tirgus koncentrācijā Vācijā ir samazinājusies (27) un tagad Vācijas tirgus klasificējams kā “mēreni koncentrēts tirgus” (28), proti, tirgus, kura Herfindāla–Hiršmana indekss (29) (rēķinot pēc ražošanas jaudas) ir starp 750 un 1 800.

(34)

Ņemot vērā iepriekš minētos rādītājus, šajā lēmumā (un neskarot konkurences tiesības) attiecībā uz līgumslēdzējiem var pieņemt, ka tirgus koncentrācijas pakāpe liecina par to, ka uz elektroenerģijas ražošanu no tradicionāliem avotiem un tās vairumtirdzniecību Vācijā attiecas zināma konkurence.

(35)

Pēdējos gados, faktiski līdz 2011. gada martam, Vācija bija elektroenerģijas neto eksportētāja. Tā kā tika pieņemts lēmums pakāpeniski atteikties no elektroenerģijas ražošanas vairākās AES, Vācija kļuva par neto importētāju. Tas nozīmē, ka pašlaik tirgū ir vērojams konkurences spiediens, kas skaidrojams ar iespēju importēt elektroenerģiju no ārvalstīm. Tas nodrošina, ka nav iespējams investēt Vācijas elektroenerģijas nozarē, ja netiek ņemti vērā citi ražotāji kaimiņvalstīs. Šie faktori nav pretrunā secinājumam, ka uz līgumslēdzējiem, kas darbojas Vācijas tradicionālās elektroenerģijas ražošanas tirgū, attiecas konkurence. Turklāt analīze par piegādātāja maiņu klientu vidū (30) un par vairumtirgus likviditātes pakāpi (31) liecina, ka šie faktori nav pretrunā secinājumam, ka uz līgumslēdzējiem, kas darbojas Vācijas tradicionālās elektroenerģijas ražošanas tirgū, attiecas konkurence. Visbeidzot, jāatzīmē, ka Vācijas balansēšanas tirgus (32) un tā galvenās pazīmes (tirgus konjunktūrā balstīta cenu veidošana un cenu atšķirības starp pozitīvo un negatīvo balansēšanas jaudu) nav pretrunā secinājumam, ka uz līgumslēdzējiem, kas darbojas Vācijas tradicionālās elektroenerģijas ražošanas tirgū, attiecas konkurence.

(36)

EEG elektroenerģijai tiek nodrošināts prioritārs pieslēgums tīklam, un tai salīdzinājumā ar tradicionālo elektroenerģiju ir prioritāte attiecībā uz pievadi tīklam, kas nozīmē, ka EEG elektroenerģijas ražošana nav atkarīga no pieprasījuma. Tā kā EEG elektroenerģijas ražošanas izmaksas parasti ir augstākas par tirgus cenu, ir izveidota sistēma, lai EEG elektroenerģijai sniegtu īpašu atbalstu. EEG iekārtu operatoriem (33) ir tiesības saņemt likumā noteiktu atlīdzību no pārvades sistēmu operatoriem 20 gadus, kam vēl pieskaita ekspluatācijā laišanas gadu. Šī atlīdzība palīdz segt izmaksas un tāpēc ir augstāka par tirgus cenu. Tas nozīmē, ka operatori var saražoto elektroenerģiju pievadīt tīklam neatkarīgi no elektroenerģijas cenas biržās (34).

(37)

EEG elektroenerģiju parasti tieši nepārdod vairumtirgos; to vispirms pērk pārvades tīkla operatori par likumā noteikto atlīdzību. Pārvades sistēmu operatoru pienākums ir pārdot EEG elektroenerģiju enerģijas biržu aktuāltirgos, un tas pašlaik rada zaudējumus PSO. Galu galā šīs izmaksas sedz elektroenerģijas galapatērētāji, kas enerģijas piegādātājiem maksā EEG papildnodevu, kuru pēc tam saņem pārvades sistēmu operatori. Enerģijas piegādātāji, kas iepērk vairāk nekā 50 % EEG elektroenerģijas, tostarp vismaz 20 % saules vai vēja elektroenerģijas, maksā samazinātu EEG papildnodevu.

(38)

EEG iekārtu operatori var arī nodarboties ar saražotās elektroenerģijas “tiešo pārdošanu”. Tas nozīmē, ka EEG iekārtas operators var atteikties no likumā noteiktās atlīdzības un tā vietā elektroenerģiju tieši tirgot aktuāltirgū. Tā kā EEG elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir augstas, tiešā pārdošana, neizmantojot likumā noteiktos nosacījumus, parasti nav izdevīga. Līdz šim šo paņēmienu lielākoties izmantoja ļoti nedaudzos gadījumos, kad pircējam bija izdevies saņemt atbrīvojumu no EEG papildnodevas, jo tika kombinēts zināms daudzums EEG elektroenerģijas, kas iepirkta tieši no ražotāja, un tradicionālā elektroenerģija (35). Līdz ar jauno EEG likumu, kas stājās spēkā 2012. gada sākumā, iespēja izmantot šo konkrēto atbrīvojumu ir ierobežota, tāpēc ir gaidāms, ka šāda veida tiešā pārdošana saruks (36).

(39)

Tomēr jaunais likums paredz jaunu “tiešās tirdzniecības” iespēju, proti, maksāt EEG elektroenerģijas ražotājiem t.s. “tirgus piemaksu”, kas sedz starpību starp augstākajām ražošanas izmaksām un vidējo tirgus cenu (turpmāk “tirgus piemaksas modelis”). Pārvades sistēmu operatori lēš, ka 2012. gadā aptuveni 15 % no visas atjaunojamās enerģijas tiks pārdots saskaņā ar tirgus piemaksas modeli (37). Var secināt, ka pašlaik un tuvākajā nākotnē EEG elektroenerģiju lielākoties pārdos saskaņā ar likumā noteiktās atlīdzības režīmu un ar pārvades tīklu operatoru starpniecību. Nesubsidēta tiešā tirdzniecība būs niecīgos apjomos.

(40)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ EEG elektroenerģijas ražošana un pirmā pārdošana ir daļa no regulētas sistēmas, kur ražotāji saņem likumā noteiktu atlīdzību. Uz ražotājiem neattiecas konkurence, jo tie EEG elektroenerģiju var pievadīt tīklam neatkarīgi no tirgus cenas. Tā kā šo elektroenerģiju tīkliem pievada prioritārā kārtā, ražotāji var pārdot visus saražoto apjomu. Tāpēc nevar secināt, ka uz EEG elektroenerģijas ražotāju saimniecisko darbību attiecas konkurence. Ņemot vērā iepriekš minēto, citi rādītāji, piemēram, 6) apsvērumā minētie, nav jāizvērtē.

(41)

Ņemot vērā iepriekš izvērtētos faktorus, uzskatāms, ka ir izpildīts Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta nosacījums attiecībā uz tradicionālo elektroenerģiju, proti, uz līgumslēdzējiem attiecas tieša konkurence, kad tie nodarbojas ar tradicionālās elektroenerģijas ražošanu un piegādi vairumtirdzniecībā Vācijā.

(42)

Turklāt, tā kā nosacījums par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskatāms par izpildītu, Direktīva 2004/17/EK nav jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Vācijā ražot elektroenerģiju no tradicionāliem avotiem un to piegādāt vairumtirdzniecībā, ne arī tad, kad līgumslēdzēji organizē projektu konkursus šādas darbības veikšanai attiecīgajā ģeogrāfiskajā zonā.

(43)

Tomēr uzskatāms, ka nav izpildīts Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta nosacījums attiecībā uz EEG elektroenerģiju, proti, uz līgumslēdzējiem neattiecas tieša konkurence, kad tie nodarbojas ar EEG elektroenerģijas ražošanu un pirmo pārdošanu Vācijā.

(44)

Tā kā uz EEG elektroenerģijas ražošanu un pirmo pārdošanu joprojām attiecas Direktīvas 2004/17/EK noteikumi, jāatgādina, ka uz iepirkuma līgumiem, kas aptver vairākas darbības, attiecas Direktīvas 2004/17/EK 9. pants. Tātad, ja līgumslēdzējs ir iesaistīts “jauktā” iepirkumā, kas ir iepirkums, ko izmanto, lai atbalstītu gan tās darbības, kuras ir atbrīvotas no Direktīvu 2004/17/EK piemērošanas, gan tās, kuras nav atbrīvotas, ir jāņem vērā tās darbības, kuru veikšanai līgums galvenokārt paredzēts. Šāda jaukta iepirkuma gadījumā, ja mērķis galvenokārt ir atbalstīt EEG elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību, uz to attiecas Direktīvas 2004/17/EK noteikumi. Ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, līgumu piešķir saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 9. panta 2. un 3. punktā minētajiem noteikumiem. Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija no 2011. gada oktobra līdz 2012. gada februārim, kas atspoguļota BDEW un Vācijas iestāžu iesniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā liecinās, ka vairs netiek ievēroti nosacījumi, lai Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktu piemērotu elektroenerģijas ražošanai no tradicionāliem avotiem un tās piegādei vairumtirdzniecībā.

(45)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas atzinumu,