25.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/8


PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 13. marts),

ar kuru groza Lēmumu 2011/734/ES, kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu

(2012/211/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 126. panta 9. punktu un 136. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

LESD 136. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēta iespēja attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, pieņemt īpašus pasākumus, lai stiprinātu to budžeta disciplīnas koordināciju un uzraudzību.

(2)

LESD 126. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta, un šim nolūkam minētajā pantā ir izklāstīta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Stabilitātes un izaugsmes pakts, kura korektīvajā daļā ir noteikta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana, kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā ekonomisko situāciju.

(3)

Padome 2009. gada 27. aprīlī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu nolēma, ka Grieķijā ir pārmērīgs budžeta deficīts.

(4)

Padome 2010. gada 10. maijā saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu un 136. pantu pieņēma Lēmumu 2010/320/ES (1), kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasīja veikt tādus budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju vēlākais līdz 2014. gadam. Padome noteica 2014. gadu kā galīgo termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, kā arī noteica valdības budžeta deficīta gada mērķus.

(5)

Lēmums 2010/320/ES ir vairākkārt būtiski grozīts. Tā kā bija vajadzīgi jauni grozījumi, tad skaidrības labad 2011. gada 12. jūlijā tas tika pārstrādāts ar Lēmumu 2011/734/ES (2).

(6)

Pašlaik tiek lēsts un prognozēts, ka ekonomiskā aktivitāte laikposmā no 2011. gada līdz 2014. gadam būs daudz zemāka, nekā tika gaidīts, kad pieņēma Lēmumus 2010/320/ES un 2011/734/ES. Tiek lēsts, ka ekonomiskā aktivitāte 2011. gadā ir samazinājusies par 6,9 %. Pašlaik Komisija prognozē, ka Grieķijas reālais IKP 2012. gadā samazināsies par 4,7 % un 2013. gadā apstāsies, bet pēc tam atkal pieaugs par 2,5 % 2014. gadā. Nominālā izteiksmē 2011. gadā IKP kritās par 5,2 %, arī 2012. un 2013. gadā sagaidāms kritums – par attiecīgi 5,4 % un 0,4 %, bet 2014. gadā IKP pieaugs par 2,5 %.

(7)

Grieķijas valdība 2012. gada februārī izziņoja pasākumus, tostarp papildbudžeta pieņemšanu, kas vērsti uz primārā budžeta deficīta samazināšanu 2012. gadā. Starp Grieķijas iestādēm un Komisijas dienestiem par šiem pasākumiem noritēja plašas apspriedes. Šajās sarunās ņēma vērā ne tikai fiskālās konsolidācijas pasākumus, bet arī nepieciešamību veicināt šo pasākumu labvēlīgumu izaugsmei un samazināt to sociālo ietekmi.

(8)

Grieķija 2012. gada martā uzsāka un īstenoja parādu konvertāciju, kas ievērojami samazina parāda līmeni un izdevumus procentu maksājumiem 2012. gadā un turpmākajos gados un sekmē valdības parāda atmaksājamību.

(9)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, šķiet lietderīgi grozīt vairākus Lēmuma 2011/734/ES aspektus, tostarp fiskālo korekciju plānu, vienlaikus saglabājot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2011/734/ES groza šādi:

1)

lēmuma 1. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Pārmērīga budžeta deficīta novēršanai nepieciešamā korekcijas plāna mērķis ir panākt, lai vispārējās valdības primārais budžeta deficīts (t. i., deficīts, neieskaitot procentu maksājumus) 2012. gadā nepārsniedz EUR 2 037 miljonus (1,0 % no IKP) un primārais budžeta pārpalikums ir vismaz EUR 3 652 miljoni (1,8 % no IKP) 2013. gadā un EUR9 352 miljoni (4,5 % no IKP) 2014. gadā. Pēc parādu konvertācijas primārā budžeta deficīta/pārpalikuma mērķi ir saskaņā ar kopējo deficīta apmēru, kas ir EUR 14 811 miljoni (7,3 % no IKP) 2012. gadā, EUR 9 462 miljoni (4,7 % no IKP) 2013. gadā un EUR 4 499 miljoni (2,2 % no IKP) 2014. gadā. Šā mērķa īstenošanai laikposmā no 2009. gada līdz 2014. gadam būs panākti strukturālās bilances uzlabojumi vismaz 10 % apmērā no IKP. Ieņēmumi no aktīvu (finanšu un nefinanšu aktīvu) privatizācijas, kā arī pārskaitījumi saistībā ar Eurogrupas 2012. gada 21. februāra lēmumu attiecībā uz eurozonas valstu centrālo banku, tostarp Bank of Greece, ieguldījumu portfeļa ienākumiem, kas rodas no to turējumā esošajām Grieķijas valdības obligācijām, nesamazina nepieciešamās fiskālās konsolidācijas apmēru, un tos neietver minēto mērķu sasniegšanas novērtējumā.

3.   Šā panta 2. punktā minētais korekcijas plāns atbilst vispārējās valdības konsolidētā parāda ikgadējai izmaiņai EUR –26 954 miljoni 2012. gadā, EUR 6 775 miljoni 2013. gadā un EUR 1 492 miljoni 2014. gadā.”;

2)

lēmuma 2. pantā iekļauj šādu punktu:

“7.a   Grieķija nekavējoties pieņem šādus pasākumus:

a)

samazina farmācijas izdevumus par vismaz EUR 1 076 miljoniem 2012. gadā;

b)

ārstiem slimnīcās samazina samaksu par virsstundām par vismaz EUR 50 miljoniem 2012. gadā;

c)

samazina militārā aprīkojuma iepirkumus par EUR 300 miljoniem (naudas līdzekļi un piegādes) 2012. gadā;

d)

par 10 % samazina atalgojumu vietējā līmenī vēlētiem un ar tiem saistītajiem darbiniekiem 2012. gadā un samazina mēra vietnieku un ar tiem saistīto darbinieku skaitu 2013. gadā ar mērķi ietaupīt vismaz EUR 9 miljonus 2012. gadā un papildus EUR 28 miljonus 2013. gadā;

e)

samazina centrālās valdības darbības izdevumus un ar vēlēšanām saistītos izdevumus vismaz par EUR 370 miljoniem (salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu), no kuriem vismaz EUR 100 miljoni ir ar militāro jomu saistīti darbības izdevumi un vismaz EUR 70 miljoni ir vēlēšanu izdevumi;

f)

samazina pašvaldību darbības izdevumus ar mērķi 2012. gadā ietaupīt vismaz EUR 50 miljonus;

g)

samazina subsīdijas attālo rajonu iedzīvotājiem un samazina dotācijas vairākām ministriju uzraudzībā esošām vienībām ar mērķi 2012. gadā samazināt izdevumus vismaz par EUR 190 miljoniem;

h)

samazina publiskā sektora ieguldījumu budžetu (PIB) par EUR 400 miljoniem 2012. gadā. Šim PIB budžeta samazinājumam nebūs nekādas ietekmes uz projektiem, kurus līdzfinansē no struktūrfondiem (tostarp TEN-T projektiem);

i)

veic izmaiņas papildpensiju fondos un pensiju fondos ar augstām vidējām pensijām vai fondos, kuri saņem lielas subsīdijas no budžeta, un samazina citas lielas pensijas ar mērķi 2012. gadā ietaupīt vismaz EUR 450 miljonus (neto, pēc nodokļu un sociālo iemaksu atskaitījumiem);

j)

samazina ģimenes pabalstus mājsaimniecībām ar augstiem ienākumiem ar mērķi 2012. gadā ietaupīt EUR 43 miljonus;

k)

ministriju līmenī pieņem lēmumus, lai pabeigtu jaunās atalgojuma shēmas pilnīgu ieviešanu visās attiecīgajās vienībās, un pieņem tiesību aktus, kas precizē, kā atgūt sākot no 2011. gada novembra pārmaksātās algas;

l)

groza 3. un 21. pantu Likumā 4038/2012 tā, lai tiktu pārskatīti nosacījumi maksājumu plānu pagarināšanai nokavētajiem nodokļu un sociālo iemaksu maksājumiem: maksājumu plāni attieksies tikai uz pašreizējiem nokavētajiem maksājumiem, kas ir mazāki par EUR 10 000 privātpersonām un EUR 75 000 uzņēmumiem. Nodokļu maksātāji, kas piesakās uz pagarinātu maksājumu plānu, nodokļu iestādēm atklāj visus savus finanšu pārskatus;

m)

izstrādā pamatlikumu, kurā būtiski pārskatīta sekundāro/papildpensiju publisko fondu darbība ar mērķi stabilizēt pensiju izdevumus un garantēt šo shēmu neitrālo ietekmi uz budžetu un nodrošināt sistēmas vidēja termiņa un ilgtermiņa noturību.”;

3)

lēmuma 2. panta 8. punktu groza šādi:

a)

punkta a) un b) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“a)

īsteno sekundāro/papildu pensiju shēmu reformu, kas izstrādāta, apspriežoties ar Eiropas Komisiju, Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu, un kuru attiecībā uz tās prognozēto ietekmi uz ilgtermiņa stabilitāti apstiprinājusi Ekonomikas politikas komiteja. Atbilstoši valsts aktuāriestādes novērtējumam šie paramentri, ko paredz jaunā sekundārā nosacīto noteikto iemaksu sistēma, nodrošina ilgtermiņa aktuāro līdzsvaru;

b)

koriģē aptieku peļņas normu un ievieš regresīvas peļņas normas ar mērķi panākt kopējo peļņas normu, kas ir mazāka par 15 %;”;

b)

pievieno šādus apakšpunktus:

“g)

pabeidz uzsākto sociālo programmu funkcionālo pārskatīšanu;

h)

ieceļ Vienotas publiskā iepirkuma iestādes (SPPA) locekļus;

i)

identificē tās shēmas, kuru gadījumā pensionēšanās brīdī izmaksātās vienreizējā maksājuma summas neatbilst veiktajām iemaksām un veic maksājumu pielāgojumus;

j)

samazina farmācijas vairumtirgotāju peļņas normu, lai tā nepārsniegtu 5 %;

k)

īsteno vajadzīgās iepirkumu procedūras, lai ieviestu visaptverošu un vienotu veselības aprūpes informācijas sistēmu (e-veselības sistēmu);

l)

ieceļ visus juridiskos, tehniskos un finanšu padomniekus 2012. un 2013. gadā plānotajai privatizācijai.”;

4)

lēmuma 2. panta 9. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

pabeidz publiskā sektora izdevumu programmu pārskatīšanu. Pārskatīšanā piesaista ārējo tehnisko palīdzību un koncentrējas uz pensijām un sociālajiem pārskaitījumiem (tā, lai saglabātu pamata sociālo aizsardzību); uz izdevumiem aizsardzības jomā, neskarot valsts aizsardzības spēju; uz centrālo un vietējo administrāciju pārstrukturēšanu; kā arī pievēršas turpmākai zāļu izdevumu, slimnīcu darbības izdevumu un sociālo naudas pabalstu racionalizācijai;

b)

pieņem nodokļu reformu, kas vienkāršo nodokļu sistēmu un likvidē izņēmumus un preferenciālus režīmus, tostarp paplašina nodokļa bāzes, tādējādi dodot iespēju līdz ar nodokļu ieņēmumu pieaugumu pakāpeniski samazināt nodokļu likmes. Šī reforma aptver iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, PVN, īpašuma nodokli un sociālās iemaksas, un ar to netiks mainīts relatīvais netiešo nodokļu slogs;

c)

pārskata nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, lai to labāk salāgotu ar tirgus cenām;

d)

nodokļu iestādēs pārtrauc pieņemt maksājumus skaidrā naudā un ar čeku, tos aizstājot ar bankas pārskaitījumiem, lai darbiniekiem nodrošinātu vairāk laika veikt darbības ar lielāku pievienoto vērtību (revīziju, nodokļu iekasēšanu un padomu sniegšanu nodokļu maksātājiem);

e)

par vidēji 12 % samazina publiskā sektora “īpašās algas”, uz kurām neattiecas jaunā algu shēma. Tas stāsies spēkā no 2012. gada 1. jūlija un ļaus panākt vismaz EUR 205 miljonu ietaupījumu (neto, pēc nodokļu un sociālo iemaksu atskaitījumiem);

f)

pieņem lēmumus, lai īstenotu SPPA regulējumu; SPPA uzsāk savu darbību, lai īstenotu pilnvaras, mērķus, kompetences un tiesības, kā noteikts SPPA likumā un rīcības plānā, par kuru 2010. gada novembrī notikusi vienošanās ar Eiropas Komisiju.”;

5)

lēmuma 2. pantam pievieno šādus punktus:

“10.   Līdz 2012. gada septembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

budžeta projektu 2013. gadam, kas atbilst 1. panta 2. punktā noteiktajam primārajam budžeta pārpalikuma mērķim;

b)

noteikumus un procedūras centralizētajiem iepirkumiem/pamatlīgumus biežāk pirktajām precēm vai pakalpojumiem centrālās valdības līmenī, nosakot ministrijām un centrālās valdības struktūrām pienākumu izmantot šos līgumus un reģionālajām struktūrām paredzot brīvprātīgu līgumu izmantošanu.

11.   Līdz 2012. gada decembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

pieņem 2013. gada budžetu, kas atbilst 1. panta 2. punktā noteiktajam primārajam budžeta pārpalikuma mērķim;

b)

pieņem tiesību aktus, kas vienkāršo papildbudžetu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūru.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē, 2012. gada 13. martā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

N. WAMMEN


(1)   OV L 145, 11.6.2010., 6. lpp.

(2)   OV L 296, 15.11.2011., 38. lpp.