(1)

Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 3. punktam Dānijas iestādes 2010. gada 6. jūlijā tiesiskās noteiktības dēļ izziņoja tiesību akta priekšlikumu L 203 par azartspēļu nodevām (“Azartspēļu nodevu likums” (2)), kas pieņemts 2010. gada 25. jūnijā. Komisija 2010. gada 11. augusta un 22. septembra vēstulē pieprasīja papildinformāciju. Dānijas iestādes sniedza prasīto informāciju 2010. gada 20. oktobra vēstulē.

(2)

Komisija arī saņēma divas atsevišķas sūdzības saistībā ar ierosināto Azartspēļu nodevu likumu. Pirmo sūdzību 2010. gada 23. jūlijā iesniedza Dansk Automat Brancheforening (Dānijas Spēļu automātu nozares asociācija) (DAB). Otro sūdzību 2010. gada 6. augustā iesniedza klātienes kazino spēļu organizators Royal Casino. Abas sūdzības 2010. gada 23. septembrī tika nosūtītas Dānijas iestādēm piezīmju iesniegšanai. Dānijas iestādes iesniedza piezīmes savā 2010. gada 20. oktobra vēstulē.

(3)

Briselē 2010. gada 10. novembrī notika tikšanās ar Dānijas iestādēm, lai apspriestu minēto izziņošanu un abas iepriekšminētās sūdzības. Tikšanās laikā Dānijas iestādes iesniedza ziņojumu The dilemma created by the pending State aid case (“Dilemma, ko rada neatrisinātā valsts atbalsta lieta”), kurā tās arī paziņoja par savu ieceri atlikt izsludinātā likuma stāšanos spēkā, līdz Komisija būs pieņēmusi lēmumu (3).

(4)

Ar 2010. gada 14. decembra lēmumu Komisija informēja Dāniju, ka tā ir nolēmusi uzsākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz izsludināto pasākumu. Komisijas lēmums uzsākt procedūru (turpmāk – “lēmums par uzsākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(5)

Dānijas iestādes piezīmes attiecībā uz lēmumu par uzsākšanu iesniedza 2011. gada 14. janvāra vēstulē.

(6)

Kopumā laikposmā no 2011. gada 11. februāra līdz 22. februārim piezīmes iesniedza 17 ieinteresētās trešās personas (5). Minētās piezīmes 2011. gada 16. martā tika nosūtītas Dānijai, kam tika dota iespēja sniegt atbildi. Komisija Dānijas piezīmes saņēma 2011. gada 14. aprīļa vēstulē.

(7)

Pēc pārkāpumu konstatēšanas procedūras uzsākšanas un argumentēta atzinuma nosūtīšanas 2007. gada 23. martā par šķēršļiem sporta derību pakalpojumu brīvai apritei Dānijā (6) Dānijas valdība nolēma veikt to valsts tiesību aktu reformu, kuri reglamentē azartspēļu un derību pakalpojumus, un aizstāt esošo monopola režīmu ar reglamentētu un daļēji liberalizētu režīmu. Liberalizācija tika uzskatīta par nepieciešamu, lai cita starpā ievērotu ES tiesību aktus un reaģētu uz draudiem, ko rada nelikumīgi tiešsaistes azartspēļu pakalpojumi, kurus piedāvā citās jurisdikcijās esoši pakalpojumu sniedzēji.

(8)

Izsludinātais Azartspēļu nodevu likums ir daļa no tādu likumu kopuma, kas ieviesti, lai liberalizētu azartspēļu nozari (7). Saskaņā ar Azartspēļu likuma 1. pantu šīs jaunās tiesību aktu reformas azartspēļu nozarē vispārējais mērķis ir

(9)

Saskaņā ar Azartspēļu likumu “azartspēļu pakalpojumu sniegšanai vai organizēšanai ir vajadzīga licence, ja vien šis likums vai citi tiesību akti neparedz citādi”. Turklāt par azartspēļu pakalpojumu sniegšanu vai organizēšanu ir jāmaksā nodeva (Azartspēļu nodevu likuma 1. pants).

(10)

Azartspēļu likuma 5. pantā azartspēles ir definētas kā: i) loterijas, ii) kombinācijas azartspēles un iii) derības.

(11)

Kombinācijas azartspēles ir “darbības, kurās dalībniekam ir iespēja laimēt balvu un kurās izredzes vinnēt ir atkarīgas no prasmju un veiksmes kombinācijas”. Tādējādi kombinācijas azartspēles ietver spēles, ko bieži piedāvā spēļu nami, tādas kā rulete, pokers, bakara, black jack un azartspēļu automāti, kuri piedāvā skaidras naudas vinnestus.

(12)

Azartspēļu likuma 5. pantā tiešsaistes azartspēles ir definētas kā “azartspēles, kas tiek spēlētas starp spēlmani un azartspēļu pakalpojumu sniedzēju, izmantojot attālinātu komunikāciju”. Tajā pašā pantā klātienes azartspēles ir definētas kā “azartspēles, kas tiek spēlētas starp spēlmani un azartspēļu pakalpojumu sniedzēju vai pakalpojumu sniedzēja aģentu, tiekoties klātienē”. Derību pakalpojumi ir definēti kā “darbības, kurās dalībniekam ir izredzes laimēt vinnestu un kurās tiek noslēgtas derības par kāda nākotnē gaidāma notikuma rezultātu vai par kāda pasākuma notikšanu nākotnē”.

(13)

Saskaņā ar Azartspēļu nodevu likuma 2.–17. pantu azartspēles, kam piemēro nodevu, ir i) loterijas, tostarp klašu loterijas un bezpeļņas loterijas, ii) derības, tostarp vietēja kopfonda derības, iii) klātienes spēļu nami, iv) tiešsaistes spēļu nami, v) azartspēļu automāti, kas piedāvā skaidras naudas vinnestus azartspēļu zālēs vai krogos, bāros utt., un vi) spēles bez likmēm.

(14)

Azartspēļu nodevu likums nosaka atšķirīgas nodevu likmes atkarībā no tā, vai spēles nodrošina tiešsaistes vai klātienes spēļu nami.

(15)

Saskaņā ar Azartspēļu nodevu likuma 10. pantu tādas licences turētājiem, kas ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus klātienes spēļu namos, piemēro 45 procentu pamatlikmi no azartspēļu bruto ieņēmumiem (ABI) (t. i., likmes mīnus vinnesti), atskaitot dzeramnaudas žetonu vērtību, un 30 procentu papildu likmi no tiem ABI (atskaitot dzeramnaudas žetonu vērtību), kuri pārsniedz DKK 4 miljonus (aprēķina reizi mēnesī) (8).

(16)

Saskaņā ar Azartspēļu nodevu likuma 11. pantu tādas licences turētājiem, kas ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus tiešsaistes spēļu namos, piemēro 20 procentu likmi no to ABI.

(17)

Tādas licences turētājiem, kas ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus, kuros piedāvā skaidras naudas vinnestus (monētu automāti) azartspēļu zālēs un krogos, bāros utt., piemēro 41 procenta likmi no to ABI. Papildu 30 procentus maksā par azartspēļu automātiem krogos, bāros utt. no ABI, kas pārsniedz DKK 30 000, un par azartspēļu automātiem azartspēļu zālēs no ABI, kuri pārsniedz DKK 250 000 (9).

(18)

Attiecībā uz licenču maksu Azartspēļu likums paredz, ka ikvienam, kurš piesakās licences saņemšanai, lai varētu piedāvāt derību vai tiešsaistes kazino spēles, ir jāsamaksā DKK 250 000 (DKK 350 000, ja piesakās licences saņemšanai gan derību, gan tiešsaistes kazino spēļu pakalpojumu sniegšanai) un gada licences maksa, kas svārstās no DKK 50 000 līdz DKK 1 500 000 atkarībā no ienākumiem, kuri tiek gūti no azartspēlēm.

(19)

Azartspēļu likums nosaka, ka tiešsaistes azartspēļu organizatoriem vai nu jābūt reģistrētiem Dānijā, vai arī tiem jāieceļ apstiprināts pārstāvis (27. pants), ja tie ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidenti.

(20)

Komisija uzsāka LESD 108. panta 2. punktā noteikto formālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz konkrēto pasākumu, to pamatojot ar argumentu, ka pasākums varētu būt saistīts ar valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(21)

Konkrēti Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā tiesu praksi, pasākumu varētu uzskatīt par selektīvu. Tā atgādināja, ka jebkurā nodevu pasākuma selektivitātes novērtējumā ir jāpārbauda, vai konkrētais pasākums ir izdevīgs atsevišķiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuru tiesiskā un faktiskā situācija ir salīdzināma, ņemot vērā attiecīgā pasākuma mērķi (10).

(22)

Ņemot vērā tiešsaistē un klātienes iestādēs piedāvāto azartspēļu būtību, sociālo pieredzi, ko sniedz abu veidu azartspēles, un patērētāju sociālekonomisko raksturojumu, Komisijai ir šaubas par to, vai atšķirības starp tiešsaistes un klātienes azartspēļu pakalpojumiem bija pietiekami būtiskas, lai tos uzskatītu par juridiski un faktiski nesalīdzināmiem, ciktāl runa ir par tiem piemērojamo nodevu režīmu saskaņā ar Azartspēļu nodevu likumu.

(23)

Turklāt minētajā procedūras posmā Komisija uzskatīja, ka, ja pasākums būtu prima facie uzskatāms par selektīvu, Dānijas iestādes nebūtu konstatējušas, ka pasākums varētu būt pamatots ar nodokļu sistēmas loģiku.

(24)

Šajā saistībā Dānijas iestādes apgalvoja, ka tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem piemērojamā nodevas likme atspoguļo vajadzīgo līdzsvaru starp azartspēļu jomā pieņemto Dānijas tiesību aktu mērķu sasniegšanu, lai pasargātu spēlmaņus, no vienas puses, un spēju izturēt konkurenci, ko rada tiešsaistes azartspēļu organizatori citās valstīs, kurās ir zemākas nodevu likmes, no otras puses.

(25)

Turklāt attiecībā uz Dānijas iestāžu atsauci uz Azartspēļu likumā noteiktajiem vispārējiem mērķiem (sk. 8. punktu) Komisija uzskatīja, ka minētie mērķi ir vispārīgi un ar nodokļu sistēmu nesaistīti. Tā kā saskaņā ar iedibināto tiesu praksi nozīme ir tikai ar nodokļu sistēmu saistītajiem mērķiem, Komisija uzskatīja, ka Dānijas iestādes nav pietiekami pamatojušas to apgalvojumu, ka konkrētā nodevu pasākuma selektivitātes nepieciešamību noteica nodokļu sistēmas loģika.

(26)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka izsludinātais likums ietver nodevu priekšrocību, kas tiek piešķirta ar valsts resursu izmantošanas starpniecību, jo neiegūtie nodevu ieņēmumi nodrošināja tiešsaistes azartspēļu organizatoriem priekšrocību ievērojami zemākas nodevas likmes veidā. Ciktāl pasākums paredz selektīvu ekonomisku priekšrocību tiešsaistes azartspēļu organizatoriem, kas darbojas Dānijā, tas varētu ietekmēt tirdzniecību iekšējā tirgū un izkropļot konkurenci.

(27)

Visbeidzot, Komisija izteica šaubas par to, vai uz izsludināto pasākumu var attiecināt kādu no LESD 107. panta 2. un 3. punktā noteiktajām atkāpēm.

(28)

Dānijas iestādes 2011. gada 14. janvāra vēstulē iesniedza savas piezīmes par Komisijas lēmumu uzsākt procedūru.

(29)

Dānijas iestādes, atsaucoties uz sarakstu, kurā uzskaitītas to paziņojumā norādītās faktiskās un ekonomiskās atšķirības starp tiešsaistes un klātienes azartspēlēm, atkārtoti pauda uzskatu, ka tiešsaistes azartspēles būtu jāuzskata par darbību, kas atšķiras no klātienes azartspēlēm.

(30)

Pēc Dānijas iestāžu ieskatiem, programmatūra, ko izmanto konkrētās elektroniskajās spēlēs, kuras piedāvā klātienes spēļu nami, un spēlēs, ko piedāvā tiešsaistes spēļu nami, nav identiska. Papildus faktam, ka platformas un organizatori nav vieni un tie paši, tika arī apgalvots, ka ir būtiskas atšķirības starp šīm elektroniskajām spēlēm, jo, lai tās varētu spēlēt klātienes spēļu namos, ir vajadzīga spēlmaņu fiziska klātbūtne. Fiziska klātbūtne ir saistīta ar dažādām izmaksām (piemēram, transporta izmaksas, ieejas maksa, garderobes maksa, pārtika un dzērieni), kas nerodas, spēlējot tiešsaistes azartspēles.

(31)

Dānijas iestādes uzskatīja, ka fakts, ka daudzas dalībvalstis aizliedz tiešsaistes azartspēles, atļaujot klātienes azartspēļu pakalpojumus, liecina par atšķirībām šo abu veidu azartspēļu pakalpojumu sniegšanā.

(32)

Turklāt Dānijas iestādes apgalvoja, ka Komisija savā vērtējumā nav ņēmusi vērā secinājumus, ko tā izdarījusi savā 2006. gada pētījumā par azartspēļu pakalpojumiem Eiropas Savienības iekšējā tirgū (Study of Gambling Services in the Internal Market of the European Union) (11), saskaņā ar kuru tiešsaistes un klātienes spēļu nami būtu jāuzskata par atšķirīgiem tirgiem.

(33)

Dānijas iestādes arī uzsvēra, ka Komisijas vērtējums ir vērsts tikai uz klātienes spēļu namiem un ka tajā nav ņemti vērā azartspēļu automāti (t. i., monētu automāti, bet ne ruletes, black jack, pokers utt.), kas izvietoti krogos, bāros vai spēļu zālēs.

(34)

Attiecībā uz pasākumu pamatojumu atbilstoši nodokļu sistēmas loģikai Dānijas iestādes apgalvo, ka Komisija varētu būt nepareizi interpretējusi izsludinātā pasākuma mērķi. Šā pasākuma mērķis ir nevis saglabāt Dānijas azartspēļu nozares starptautisko konkurētspēju, bet gan tiekties uz tiesību aktos noteiktajiem četriem mērķiem (saglabāt azartspēļu pakalpojumu patēriņu mērenā līmenī; pasargāt jauniešus vai citas neaizsargātas personas no viņu izmantošanas ar spēļu starpniecību vai no azartspēļu atkarības rašanās; pasargāt azartspēļu spēlmaņus, nodrošinot, ka azartspēļu pakalpojumi tiek piedāvāti saprātīgā, uzticamā un pārredzamā veidā; nodrošināt sabiedrisko kārtību un novērst azartspēļu izmantošanu krimināliem mērķiem).

(35)

Attiecībā uz atšķirīgām nodevas likmēm, ko piemēro tiešsaistes un klātienes azartspēlēm, Dānijas iestādes paskaidroja, ka tās saskaras ar leģislatīvu un regulatīvu dilemmu. No vienas puses, tās vairs nevar saglabāt līdzšinējo monopolstāvokli un aizkavēt tiešsaistes azartspēļu tirgus liberalizāciju. No otras puses, vienota nodevu līmeņa noteikšana tiešsaistes un klātienes azartspēlēm grautu politikas mērķus, ko šajā jomā noteikusi valdība.

(36)

Dānijas iestādes jo īpaši apgalvoja, ka vienota nodevu līmeņa noteikšana visām azartspēlēm izraisītu nesaderīgus risinājumus neatkarīgi no izvēlētā nodevu modeļa. Izvēloties modeli, kura pamatā ir zemāka vienota nodevas likme 20 procentu apmērā, tiktu radīts spēcīgs stimuls spēlēt azartspēles klātienes spēļu namos – tas būtu pretrunā vispārējām patērētāju tiesību aizsardzības interesēm.

(37)

Turpretī modelis, kura pamatā ir vienota nodevas likme, kas ir augstāka par klātienes azartspēlēm piemērojamo likmi, atturētu tiešsaistes azartspēļu organizatorus no licences pieprasīšanas Dānijā pakalpojumu sniegšanai, tādējādi graujot tiesību aktos noteiktos liberalizācijas mērķus. Tas arī būtu pretrunā patērētāju tiesību aizsardzības interesēm, jo nebūtu iespējama efektīva tiešsaistes azartspēļu kontrole.

(38)

Lai pamatotu savu nostāju, Dānijas iestādes iesniedza Nodokļu ministrijas 2010. gada 6. marta memorandu Dānijas parlamenta politisko partiju politikas runasvīram par nodevu līmeni, kas jānosaka (12). Minētais memorands pierāda, ka pašreizējais diferencētais nodevu režīms būtu jāuzskata par rezultātu, ko radījusi līdzsvarošana, kuras mērķis, no vienas puses, bija nodrošināt likuma ievērošanu, un, no otras puses, vienlaikus maksimāli palielināt ienākumus un saglabāt azartspēļu pakalpojumu patēriņu mērenā līmenī.

(39)

Šajā saistībā Dānijas iestādes pauda uzskatu, ka būtu jāņem vērā arī tiešsaistes azartspēļu nozares starptautiskā konkurētspēja un globālais raksturs. Šajā ziņā Dānijas iestādes atsaucās uz 2006. gada pētījumu par azartspēļu pakalpojumiem Eiropas Savienības iekšējā tirgū (Study of Gambling Services in the Internal Market of the European Union), saskaņā ar kuru pakalpojumu sniedzēju uz vietas īstenotās uzņēmējdarbības izmaksas nedrīkstētu pārsniegt ārzonās veiktās uzņēmējdarbības izmaksas, lai patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem būtu lielāks stimuls spēlēt un piedāvāt spēles savā jurisdikcijā, nevis citās valstīs (13).

(40)

Turklāt Dānijas iestādes apgalvoja, ka princips, kuru Tiesa noteikusi spriedumā Salzgitter lietā un saskaņā ar kuru Komisija nedrīkstētu salīdzināt izziņoto nodevu līmeni ar citās dalībvalstīs piemērojamo nodokļu līmeni, lai noteiktu, vai izsludinātais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu (14), nav attiecināms uz izsludināto pasākumu, jo klātienes un tiešsaistes azartspēlēm piemērojamā diferencētā nodokļu režīma pamatā ir vienīgi iekšēji nodevu apsvērumi. Jo īpaši Dānijas valdība nav ņēmusi vērā citās dalībvalstīs piemērojamās nodevu likmes, lai uzlabotu Dānijas azartspēļu nozares konkurētspēju, bet ir tikai vēlējusies rast atbilstīgu līdzsvaru ar četriem iepriekšminētajiem izsludinātā likuma politikas mērķiem.

(41)

Dānijas iestādes arī apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi interpretējusi spriedumu Salzgitter lietā, jo ir atsaukusies uz to, nevis lai novērtētu izsludinātā pasākuma selektivitāti, bet lai pārbaudītu, vai izsludinātā pasākuma selektivitāti var uzskatīt par pamatotu.

(42)

Minēto iemeslu dēļ Dānijas iestādes uzskata, ka izsludinātais nodokļu pasākums, ja tas tiktu atzīts par selektīvu, būtu jāuzskata par tādu, kas ir pamatots ar nodokļu sistēmas loģiku.

(43)

Komisija saņēma piezīmes no 17 ieinteresētajām trešām personām, tostarp sūdzību iesniedzējiem – septiņām asociācijām (15), septiņiem uzņēmumiem (16) un trim dalībvalstīm (17).

(44)

Attiecībā uz pasākuma selektivitāti dažas no ieinteresētajām personām apgalvo, ka tiešsaistes un klātienes spēļu namu tiesiskā un faktiskā situācija nav salīdzināma, jo šie uzņēmumi nedarbojas vienā un tajā pašā tirgū, un attiecīgi konkrētais nodevu pasākums nav atkāpe no vispārpiemērojamās nodokļu sistēmas. Tāpēc nodevu pasākums nebūtu uzskatāms par selektīvu.

(45)

Pamatojot šo nostāju, ieinteresētās trešās personas apgalvo, ka klātienes un tiešsaistes spēļu namu piedāvātie produkti būtiski atšķiras. Klātienes spēļu namu piedāvātās darbības veido tādu sociālo pieredzi, kur atšķirībā no tiešsaistes azartspēlēm spēlēšanas pieredzē būtiska nozīme ir sarunām, izskatam un fiziskajai videi. Turklāt klātienes azartspēles būtu jāuzskata par daļu no vispārējās izklaides pieredzes, ko papildina citas darbības, piemēram, tās, ko piedāvā restorāni, bāri, konferenču telpas un viesnīcas.

(46)

Turklāt minētās ieinteresētās personas apgalvo, ka tiešsaistes un klātienes azartspēles nerada vienādu atkarības risku. Lai pamatotu minēto, tās atsaucas uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru pazīmes, kas ir raksturīgas internetā piedāvātām azartspēlēm, var izrādīties par cita veida riska avotu, kuram ir lielāka nozīme patērētāju aizsardzības jomā (18). Minētās personas atsaucas arī uz Institut National de la Santé et de la Recherche Médicale (19) publicēto pētījumu par azartspēlēm, saskaņā ar kuru tiešsaistes azartspēles rada reālu atkarības risku, kas tomēr jākontrolē ar reglamentētu tiešsaistes azartspēļu tirgu.

(47)

Turklāt dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka azartspēļu tirgus ir segmentēts, pamatojoties uz atšķirīgiem izplatīšanas kanāliem, – tas būtu būtisks elements atšķirīgu attiecīgo tirgu nošķiršanai. Šajā saistībā tās atsaucas uz Francijas Konkurences iestādes 2011. gada 20. janvāra atzinumu, kurā norādīts, ka tiešsaistes azartspēles varētu nošķirt no azartspēlēm, ko spēlē klubos vai šim nolūkam paredzētās vietās (20).

(48)

Dažas no ieinteresētajām personām arī norādīja, ka klātienes azartspēļu organizatori izjūt ierobežotu konkurences spiedienu tajā konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā tie piedāvā savas spēles. Turpretī tiešsaistes azartspēļu organizatori izjūt spēcīgu konkurenci no citiem azartspēļu organizatoriem. Jo īpaši, tā kā azartspēļu spēlēšanai klātienes spēļu namos ir nepieciešama fiziska klātbūtne, klientiem ir fiziski jānokļūst līdz attiecīgajai vietai. Piemēram, Dānijā ir tikai sešas vietas, kur var darboties klātienes spēļu nami. Turpretī tiešsaistes azartspēles ļauj spēlmaņiem piekļūt daudziem azartspēļu sarakstiem, ko piedāvā dažādi starptautiski azartspēļu organizatori. Turklāt spēcīgo konkurenci, ko izjūt tiešsaistes spēļu nami, vēl vairāk palielina tādu specializētu tīmekļa vietņu esamība, kurās tiek salīdzināts dažādu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzēju piedāvājums, un daudzie blogi un forumi, kas ļauj spēlmaņiem salīdzināt tiešsaistes azartspēļu organizatoru piedāvātos produktus, cenas un pakalpojumus.

(49)

Tajā pašā laikā minētās ieinteresētās personas norāda, ka ar tiešsaistes azartspēlēm saistītās peļņas normas ir daudz zemākas nekā tās, kas saistītas ar klātienes azartspēlēm, ņemot vērā spēcīgo konkurenci starp tiešsaistes azartspēļu organizatoriem un šādas konkurences neesamību starp klātienes spēļu namiem. Tādējādi tiešsaistes spēļu namiem ir daudz zemākas peļņas normas attiecībā uz izmaksas koeficientu, t. i., to derību summu īpatsvaru, kuras tiek atmaksātas klientiem. Turklāt klātienes spēļu nami var piedāvāt citus blakusproduktus un tādējādi gūt papildu ieņēmumus, piemēram, no spēļu namu viesnīcām, bāriem vai restorāniem, kuru nav tiešsaistes vidē. Attiecīgi, tā kā klātienes azartspēļu organizatori varētu gūt lielāku peļņu no azartspēlēm nekā tiešsaistes azartspēļu organizatori, nodevu likmes atšķirības būtu pamatotas ar “maksātspējas” principu, saskaņā ar kuru tiem, kas var uzņemties lielāku slogu, būtu jāmaksā lielāki nodokļi.

(50)

Papildus minētajiem argumentiem dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka pat tad, ja Dānijas pasākums tiktu atzīts par selektīvu, selektivitātes kritērijs būtu pamatots ar nodokļu sistēmas būtību un vispārējo shēmu. Atšķirīgu Dānijas nodevu likmju piemērošanas mērķis bija nodrošināt, ka azartspēļu organizatori piesakās Dānijas licencei un tādējādi nākotnē maksā Dānijas nodokļus, tajā pašā laikā garantējot, ka tiek sasniegti patērētāju tiesību aizsardzības mērķi, kas noteikti azartspēļu jomā pieņemtajos Dānijas tiesību aktos.

(51)

Šajā saistībā dažas ieinteresētās personas atsaucās uz Komisijas 1998. gada Paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (21), saskaņā ar kuru nodokļu sistēmas mērķis ir iekasēt ieņēmumus, lai finansētu valsts izdevumus. Pamatojoties uz minēto, tās uzskata, ka mērķis optimizēt nodokļu ieņēmumus no tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniegšanas Dānijas iedzīvotājiem citādi netiktu sasniegts, piemērojot augstāku nodevu likmi nekā likme, kas tiešsaistes azartspēlēm noteikta izsludinātajā likumā.

(52)

Pretēji minētajiem argumentiem citas trešās personas – galvenokārt klātienes azartspēļu organizatori – iesniedza piezīmes pret Dānijas iestāžu pieņemto nostāju.

(53)

Būtībā minētās ieinteresētās personas apgalvoja, ka Dānijas nodokļu režīms būtu jāuzskata par selektīvu, jo ar to tiek ieviests atšķirīgs nodokļu režīms starp divām uzņēmumu grupām, kuru tiesiskā un faktiskā situācija ir salīdzināma, ņemot vērā pasākuma mērķus. Minētās personas apgalvo, ka tiešsaistes un klātienes spēļu nami veic konkurējošas darbības vienā un tajā pašā tirgū un tāpēc tie atrodas salīdzināmā situācijā.

(54)

Atbalstot šo nostāju, ieinteresētās personas apgalvo, ka tiešsaistes un klātienes spēļu namu piedāvātās spēles ir līdzīgas. Kazino spēļu noteikumi būtu jāuzskata par vienādiem, un virtuālā mijiedarbība ar krupjē un citiem spēlmaņiem tiešsaistē ir salīdzināma ar reālo mijiedarbību klātienes spēļu namos. Klātienes azartspēļu automātu ražotāji lietošanai tiešsaistē izgatavo tādus pašus modeļus kā izmantošanai klātienē. Tāpēc no tehniskā viedokļa tiešsaistē un klātienē piedāvātās kazino spēles ir identiskas tehnoloģisko platformu, aprakstu, īpašību, formātu un parametru ziņā.

(55)

Turklāt ieinteresētās personas apgalvo, ka tiešsaistes un klātienes spēļu namu pakalpojumu patērētāju raksturojums ir salīdzināms. Tāpēc patērētāju aspektu nedrīkstētu izmantot kā nozīmīgu argumentu, lai nošķirtu tiešsaistes azartspēles no klātienes azartspēlēm.

(56)

Dažas ieinteresētās personas uzskatīja, ka tiešsaistes azartspēles būtu jāuzskata nevis par atšķirīgām no klātienes azartspēlēm, bet vienkārši par citu kanālu, ar kura starpniecību spēles tiek piedāvātas spēlmaņiem.

(57)

Papildus minētajiem argumentiem ieinteresētās personas pauda uzskatu, ka pašreizējais azartspēļu tirgus jāuzskata par vienotu tirgu, kurā notiek būtiskas pārmaiņas, ko raksturo ievērojama spēlmaņu pārorientēšanās no klātienes spēļu namiem uz tiešsaistes spēļu namiem. Šai nesenajai tendencei varētu būt vairāki iemesli, tostarp interneta arvien pieaugošā izmantošana, tiešsaistes spēļu namu zemās pamatdarbības izmaksas visos līmeņos (ēkas un aprīkojums, personāls un nemainīgās izmaksas), fakts, ka tiešsaistes spēļu nami var nodrošināt neierobežotu piekļuvi tiešsaistes azartspēlēm divdesmit četras stundas diennaktī jebkurā vietā, ņemot vērā jauno tehnoloģiju pastāvīgo attīstību.

(58)

Ieinteresētās personas prognozē, ka, ņemot vērā tehnoloģiju attīstības straujo tempu un e-komercijai tipisko iekļūšanu tirgū, kā rezultātā azartspēļu nozare ir kļuvusi ārkārtīgi dinamiska un mainīga, šī tirgus daļas pārvirze no klātienes azartspēlēm uz tiešsaistes azartspēlēm nākotnē palielināsies. Šajā saistībā tās arī atsaucas uz ģenerāladvokāta Y. Bot sniegto atzinumu lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional (22), saskaņā ar kuru jaunu saziņas līdzekļu ietekme ir tāda, ka azartspēles, kas iepriekš bija pieejamas tikai īpašās telpās, tagad var spēlēt jebkurā laikā un vietā, ņemot vērā jauno tehnoloģiju (telefona, interaktīvās televīzijas un interneta) attīstību.

(59)

Tās atsaucas arī uz Komisijas 2006. gada “Pētījumu par azartspēļu pakalpojumiem iekšējā tirgū” (23). Attiecīgi “azartspēļu nākotne spēļu namos arvien vairāk būs balstīta serveros, jo azartspēļu automāti arvien biežāk kļūst pieejami kā lejupielādējama spēles programmatūra” (24). Šai attīstībai būs raksturīga jaunu azartspēļu norises hibrīdvietu rašanās.

(60)

Pamatojoties uz minēto argumentu, ieinteresētās personas secina, ka pasākums ir selektīvs, jo tiešsaistes un klātienes spēļu nami savu darbību veic juridiski un faktiski salīdzināmās situācijās. Tāpat šādu selektivitāti nevar pamatot ar nodokļu sistēmas loģiku. Turklāt tās uzskata, ka augstākas nodevas likmes piemērošana neatturētu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzējus no pieteikšanās licences saņemšanai Dānijā.

(61)

Arī Dānijas atsauce uz citu dalībvalstu nodokļu sistēmām, lai pamatotu vajadzību piesaistīt tiešsaistes spēļu namu pakalpojumu sniedzējus, nav būtiska, jo saskaņā ar iedibināto judikatūru ikvienam pamatojumam jābūt balstītam vienīgi uz valsts nodokļu sistēmu (25). Turklāt tiesas ir pastāvīgi noraidījušas Dānijas iestāžu argumentu, ka konkrētiem uzņēmumiem piemērojamās nodevu likmes samazināšana ir vajadzīga, lai palielinātu tirgus konkurētspēju.

(62)

Vienlaikus atkārtojot savu uzskatu, ka izsludinātais pasākums nav selektīvs un nav uzskatāms par valsts atbalstu, Dānijas iestādes norāda, ka visas lietā iestājušās valdības atbalsta to nostāju, proti, ka no regulatīvā viedokļa ir nepieciešams nošķirt tiešsaistes spēļu namus no klātienes spēļu namiem.

(63)

Tās arī norāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai definētu attiecīgo tirgu LESD 101. un 102. panta nolūkos, ir paredzēta privātiem uzņēmumiem un ir balstīta uz produktu aizvietojamību no pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa, un tāpēc tā nav piemērojama valsts atbalsta novērtējuma mērķiem. Šīs metodoloģijas piemērošana pārsniegtu valsts atbalsta noteikumu robežas, ko šajā gadījumā piemēro dalībvalsts suverēnajām nodokļu pilnvarām.

(64)

Minētās iestādes uzskata, ka tiešsaistes azartspēles būtu jānošķir no klātienes azartspēlēm. Šajā saistībā tās arī atsaucas uz Komisijas nostāju, kura pieņemta apvienošanās procedūrā un saskaņā ar kuru azartspēļu automāti (džekpota automāti, žetonu automāti un tikai skaidras naudas spēļu automāti vai izklaides automāti spēļu zālēs ar iespēju iegūt naudas laimestu (amusements with prizes, AWP)) ir uzskatāmi par atsevišķu produktu tirgu (26). Dānijas iestādes cita starpā arī min Francijas Konkurences iestādes pieņemto lēmumu, saskaņā ar kuru klātienes pokers nav daļa no tā paša tirgus, kura daļa ir tiešsaistes pokers, jo klātienes pokerā ir vajadzīga personīga paškontrole, citu spēlmaņu novērošana, tajā bieži vien rodas lielākas izmaksas, un tas ir ierobežots no ģeogrāfiskā viedokļa (27). Iestādes atsaucas arī uz Lielbritānijas Godīgas tirdzniecības biroja (Office of Fair Trading) lēmumu par apvienošanu, kurā ir nošķirtas licencētas derību aģentūras, no vienas puses, un derības pa telefonu vai internetā, no otras puses (28).

(65)

Attiecībā uz produktu tirgu atšķirībām Dānijas iestādes norāda, kā minējušas arī vairākas iestājpersonas, ka azartspēļu iestādēs piedāvā papildu – un daudz dārgākus – pakalpojumus. No socioloģiskā viedokļa Dānijas iestādes atkārtoja savu uzskatu, ka attālinātie un klātienes spēlmaņi ir atšķirīgu veidu patērētāji, kā tas norādīts arī Komisijas nesen pieņemtajā 2011. gada 24. marta Zaļajā grāmatā par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, kurā konstatēts, ka tiešsaistes spēlmaņu raksturojums atšķiras no tradicionālo spēļu namu vai derību aģentūru klientu raksturojuma (29).

(66)

Dānijas iestādes arī atkārto, ka izmaksas koeficients tiešsaistes azartspēļu organizatoriem ir ievērojami augstāks, ņemot vērā to zemās pamatdarbības izmaksas. Tās arī norāda, ka atšķirības starp tiešsaistes un klātienes spēļu namiem var pamatot ar izmantotās programmatūras tehniskiem aspektiem, atšķirīgiem noteikumiem licenču piešķiršanai un klātienes spēļu namu vietējo dominējošo stāvokli.

(67)

Dānijas iestādes apstrīd arī to, kā dažas ieinteresētās personas interpretē iepriekš minēto ģenerāladvokāta Y. Bot sniegto atzinumu Liga Portuguesa lietā. Tās norāda, ka minētais atzinums, kas izdots saistībā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, atbilst uzskatam, ka attālinātu azartspēļu organizatori būtu jāuzskata par tādiem, kuru tiesiskā un faktiskā situācija atšķiras no klātienes azartspēļu organizatoru tiesiskās un faktiskās situācijas.

(68)

Tomēr Dānijas iestādes atzīst, ka atsevišķu veidu tiešsaistes azartspēles joprojām varētu uzskatīt par citu tirdzniecības veidu, kā tas ir derību pakalpojumu gadījumā.

(69)

Attiecībā uz izsludinātā likuma mērķiem Dānijas iestādes noraida atsevišķu ieinteresēto personu argumentu, ka izsludinātā likuma mērķis ir piesaistīt ārvalstu azartspēļu pakalpojumu sniedzējus. Mērķi, kurus tiecas sasniegt valdība, drīzāk ir Azartspēļu likumā norādītie mērķi. Turklāt nemainās jaunā likuma vispārējais mērķis, proti, gūt ienākumus no azartspēlēm tāpat kā no jebkuras līdzīgas sistēmas ieņēmumu gūšanai, lai finansētu valsts budžetu.

(70)

Dānijas iestādes arī piekrīt dažu ieinteresēto personu paustajam viedoklim, ka nodevas maksātāja maksātspēju varētu uzskatīt par derīgu pamatojumu. Šajā gadījumā tiešsaistes azartspēļu organizatoru finansiālās iespējas patiešām būtu ievērojami zemākas.

(71)

Visbeidzot, Dānijas iestādes norāda, ka to nodokļu sistēma, ko piemēro tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem, ir veidota tā, lai nodrošinātu vislielākos iespējamos ieņēmumus. Tādējādi zemākā nodevas likme, ko piemēro tiešsaistes azartspēlēm, atspoguļotu vajadzību līdzsvarot četrus izsludinātajā likumā noteiktos mērķus ar vajadzību maksimāli palielināt nodevu ieņēmumus.

(72)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(73)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu finansējumu pasākumam piešķir dalībvalsts vai no valsts līdzekļiem. Nodokļu ieņēmumu zaudējums ir līdzvērtīgs valsts līdzekļu patēriņam fiskālo izdevumu veidā.

(74)

Konkrētajā gadījumā, kas tiek izvērtēts, valsts līdzekļu esamību nav apstrīdējusi neviena persona – ne Dānijas iestādes, ne sūdzību iesniedzēji, ne trešās personas.

(75)

Ļaujot tiešsaistes azartspēļu organizatoriem maksāt salīdzinoši zemāku nodevas likmi, kas ir 20 procenti no to ABI (30), Dānijas iestādes zaudē ieņēmumus, kuri veido valsts līdzekļus. Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecīgais pasākums ir saistīts ar valsts līdzekļu zaudēšanu un tāpēc tiek finansēts no valsts līdzekļiem.

(76)

Pasākumam ir arī jārada finansiāla priekšrocība saņēmējam. Ar priekšrocību saprot ne vien pozitīvu priekšrocību, bet arī intervenci, kas dažādos veidos samazina izdevumus, kuri parasti tiek segti no uzņēmuma budžeta (31).

(77)

Šajā lietā priekšrocības esamību nav apstrīdējusi neviena no personām – ne Dānijas iestādes, ne sūdzību iesniedzēji, ne trešās personas.

(78)

Saskaņā ar Azartspēļu nodevu likumu tiešsaistes azartspēļu organizatoriem ir jāmaksā nodeva 20 procentu apmērā no ABI. Šī nodevas likme ir ievērojami zemāka nekā tā, ko piemēro klātienes azartspēļu organizatoriem. Tādējādi tiešsaistes azartspēļu organizatoriem tiek piešķirta priekšrocība mazāka nodevu sloga veidā. No tā izriet, ka pārbaudāmais pasākums rada priekšrocību uzņēmumiem, kas sniedz tiešsaistes azartspēļu pakalpojumus.

(79)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu pasākumam jābūt tādam, kas ietekmē ES iekšējo tirdzniecību un rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus. Šajā lietā tiešsaistes azartspēļu organizatori, kas reģistrēsies Dānijā, izjutīs konkurenci un tiks iesaistīti tirdzniecībā starp dalībvalstīm. Attiecīgi Azartspēļu nodevu likums, kas paredz labvēlīgu nodokļu režīmu tiem Dānijas uzņēmumiem, kuri sniedz tiešsaistes azartspēļu pakalpojumus, noteikti ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus.

(80)

Lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, tam jābūt atzītam par selektīvu, ciktāl tas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai.

(81)

Saskaņā ar tiesu praksē iedibināto selektivitātes kritērija interpretāciju pasākums ir selektīvs, ja “tā mērķis ir uzņēmumus daļēji atbrīvot no finansiāliem maksājumiem, kuri rodas, parastā režīmā piemērojot ar likumu noteikto vispārīgo sociālā nodrošinājuma sistēmu” (32). No tā izriet, ka pasākums ir selektīvs, ja tas rada atkāpi no vispārējās nodokļu sistēmas piemērošanas. Saskaņā ar pašreizējo tiesu praksi jāpārbauda, vai attiecīgais pasākums dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kuru tiesiskā un faktiskā situācija ir salīdzināma, ņemot vērā attiecīgā pasākuma mērķi (33).

(82)

Saskaņā ar tiesu praksi, ja pasākumu uzskata par tādu, kas rada atkāpi no vispārējās nodokļu sistēmas, jāpārbauda, vai šāda nošķiršana izriet no tās nodokļu sistēmas rakstura vai vispārējās shēmas, kuras daļa tā ir (34). Citiem vārdiem sakot, jāpārbauda, vai attiecīgais pasākums, kas prima facie ir selektīvs, ir pamatots, ņemot vērā nodokļu sistēmas loģiku (35).

(83)

Šajā lietā atsauces sistēma būtu jādefinē kā nodevu sistēma, ko piemēro azartspēlēm Dānijā. Azartspēļu nodevu likuma mērķis ir reglamentēt nodokļu samaksu par visām azartspēlēm, ko nodrošina vai organizē Dānijā neatkarīgi no tā, vai tās notiek tiešsaistē vai klātienē. Tāpēc attiecīgais pasākums (t. i., diferencēts nodokļu režīms par labu tiešsaistes azartspēlēm) būtu jānovērtē attiecībā pret šo atsauces nodokļu sistēmu.

(84)

Tā kā izsludinātais likums paredz, ka tādas licences turētājiem, kas ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus tiešsaistes spēļu namos, piemēro 20 procentu likmi no ABI, savukārt tādas licences turētājiem, kura ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus klātienes spēļu namos, piemēro pamatlikmi 45 procentu apmērā no ABI un papildu likmi maksimums 30 procentu apmērā no ABI, rodas jautājums, vai tiešsaistes un klātienes azartspēļu organizatori, kam piemēro atšķirīgas nodevu likmes, būtu jāuzskata par juridiski un faktiski salīdzināmiem.

(85)

Šajā saistībā Dānijas iestādes ir pastāvīgi apgalvojušas, ka tiešsaistes un klātienes azartspēles nav juridiski un faktiski salīdzināmas no platformu, izmaksu, finansējuma, sociālās pieredzes, pakalpojumu sniedzēju vai produktu viedokļa.

(86)

Turklāt tās tāpat kā citas ieinteresētās personas ir uzsvērušas būtisko atšķirību starp abām azartspēļu organizatoru kategorijām, atsaucoties uz spēcīgo konkurenci, ko tiešsaistes spēļu nami izjūt salīdzinājumā ar klātienes azartspēļu organizatoriem, kuri neizjūt konkurenci.

(87)

Neraugoties uz vairākām objektīvām atšķirībām starp tiešsaistes un klātienes azartspēļu organizatoriem (piemēram, fiziska klātbūtne pret klātbūtni tiešsaistē), Komisija uzskata, ka minētās atšķirības starp tiešsaistes un klātienes spēļu namiem ir nepietiekamas, lai konstatētu būtisku un izšķirošu juridisku un faktisku atšķirību starp šiem abiem uzņēmumu veidiem.

(88)

Šajā saistībā Komisija atzīmē, ka azartspēles, ko piedāvā klātienes un tiešsaistes azartspēļu organizatori, ir līdzvērtīgas. Azartspēles, ko piedāvā gan tiešsaistes, gan klātienes azartspēļu organizatori, tostarp rulete, bakara, punto banco, black jack, pokers un spēles azartspēļu automātos, ir viens un tas pats azartspēļu veids neatkarīgi no tā, vai tās notiek tiešsaistē vai klātienē. Turklāt no tehniskā viedokļa tiešsaistē un klātienē piedāvātās kazino spēles ir salīdzināmas tehnoloģisko platformu, formātu un parametru ziņā.

(89)

Šajā saistībā Komisija uzskata, ka, ciktāl runa ir par nodokļu piemērošanu azartspēlēm, tiešsaistes azartspēles kļūst par vēl vienu līdzīga veida azartspēļu izplatīšanas kanālu. Atbalstot šo nostāju, Komisija norāda uz tiešsaistes spēļu namu ievērojamiem centieniem simulēt pieredzes gūšanu klātienes spēļu namos, lai tiešsaistes spēlmaņiem šķistu, ka viņi spēlē klātienes spēļu namos, nevis virtuālā vidē.

(90)

Lai pamatotu savu uzskatu, ka tiešsaistes un klātienes azartspēles nav juridiski un faktiski salīdzināmas darbības, Dānijas iestādes cita starpā ir atsaukušās uz Lielbritānijas Godīgas tirdzniecības biroja (British Office of Fair Trading) lēmumu, kurā ir nošķirtas licencētas derību aģentūras, no vienas puses, un derības pa telefonu vai internetā, no otras puses (36). Tomēr šis lēmums ir pretrunā Dānijas iestāžu nostājai, ka derības tiešsaistē un klātienē ir identiski pakalpojumi (37). Šajā saistībā pretrunīgi ir arī tas, ka Dānijas iestādes uzskata klātienes un tiešsaistes derību pakalpojumus par līdzīgām darbībām un tāpēc piemēro tiem vienādu nodokļu režīmu, tajā pašā laikā uzskatot citu veidu tiešsaistes un klātienes azartspēles par atšķirīgām darbībām un piemērojot tām atšķirīgas nodevu likmes.

(91)

Dānijas iestādes atsaucās arī uz Komisijas lēmumu lietā Candover/Cinven/Gala (38), kurā noteikts, ka azartspēļu automāti (džekpota automāti, žetonu automāti un tikai skaidras naudas spēļu automāti vai AWP) veido neatkarīgu produktu tirgu (39). Tomēr neatkarīgi no fakta, ka minētais lēmums neattiecas ne uz valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, ne arī uz selektivitātes jautājumu, jāņem vērā, ka, lai gan lēmumā ir noteikts, ka “azartspēļu automāti (džekpota automāti, žetonu automāti un tikai skaidras naudas spēļu automāti vai AWP) veido atsevišķu produktu tirgu, tajā ir arī norādīts, ka minētos automātus var uzskatīt par integrētiem azartspēļu paketē attiecīgajās vietās, kurās tie atrodas, t. i., spēļu namos, bingo klubos, spēļu zālēs, krogos, derību aģentūrās utt.” (40).

(92)

Tāpat arī minētās patērētāju sociālekonomiskā raksturojuma, atkarības rašanās risku vai tirgus attīstības atšķirības ir nepietiekamas, lai pierādītu, ka tiešsaistes un klātienes azartspēles ir divi dažādi darbību veidi, kas nav juridiski un faktiski salīdzināmi. Dažos pētījumos, uz ko vienlīdz atsaucas gan Dānijas iestādes, gan sūdzību iesniedzēji, šķiet, ir ietverts pietiekami daudz konstatējumu, lai pamatotu savstarpēji pretējus secinājumus. Tādējādi attiecībā uz Komisijas 2006. gada “Pētījumu par azartspēļu pakalpojumiem iekšējā tirgū” (41) Dānijas iestādes apgalvo, ka šim pētījumam bija jāpierāda, ka tiešsaistes un klātienes azartspēļu tirgi ir atsevišķi tirgi (42). Turpretī dažas ieinteresētās personas to pašu ziņojumu citē (43), lai pierādītu, ka tiešsaistes azartspēļu tirgus būtu jāuzskata nevis par jaunu tirgu, bet par tā paša azartspēļu tirgus attīstību, ko iezīmē jaunu azartspēļu norises hibrīdvietu rašanās (44).

(93)

Tāpat pretrunīgus apgalvojumus var atrast Dānijas Valsts sociālās pētniecības centra (45) veiktajā pētījumā, ko citē Dānijas iestādes un sūdzību iesniedzēji. Lai gan Dānijas iestādes apgalvo, ka azartspēļu spēlmaņi klātienes spēļu namos atšķiras no spēlmaņiem tiešsaistes spēļu namos vecuma, dzimuma un izglītības līmeņa ziņā, sūdzību iesniedzēji, atsaucoties uz to pašu pētījumu, nonāk pie pretēja secinājuma, apgalvojot, ka pētījums pierāda, ka nav būtiskas atšķirības starp to patērētāju raksturojumu, kas spēlē azartspēles klātienes vai tiešsaistes spēļu namos. Tie uzskata, ka pētījums pierāda, ka patērētāji, kas spēlē azartspēles gan klātienes, gan tiešsaistes spēļu namos, parasti ir vieni un tie paši jauni vīrieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (46).

(94)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka tiešsaistes un klātienes spēļu nami būtu jāuzskata par juridiski un faktiski salīdzināmiem. Tā kā gan tiešsaistes, gan klātienes azartspēles rada vienādus riskus, izsludinātais pasākums attiecas gan uz tiešsaistes, gan klātienes azartspēlēm. Ar konkrēto pasākumu tiek ieviests diferencēts nodokļu režīms par labu tiešsaistes azartspēļu organizatoriem, kaitējot klātienes spēļu namiem. No tā izriet, ka izvērtējamais pasākums būtu jāuzskata prima facie par selektīvu LESD 107. panta nozīmē, jo ar to notiek atkāpšanās no vispārējās nodokļu sistēmas.

(95)

Tas, vai pasākumu, kas prima facie šķiet selektīvs, var pamatot ar sistēmas būtību un vispārējo shēmu, ir jānovērtē, ņemot vērā esošo judikatūru. Lai pamatotu pasākuma selektivitāti, var atsaukties uz nodokļu sistēmas pamatprincipiem vai vadlīnijām.

(96)

Šajā ziņā Dānijas iestādes apgalvoja, ka, ņemot vērā iesaistītās nozares specifiku, diferencētais nodokļu režīms par labu tiešsaistes azartspēļu organizatoriem ir vienīgais veids, kā nodrošināt Dānijas nodokļu sistēmas efektivitāti. Augstākas nodevas likmes noteikšana atturētu tiešsaistes azartspēļu organizatorus no pieteikšanās Dānijas licences saņemšanai, savukārt zemākas nodevas likmes ieviešana visiem attiecīgajiem organizatoriem būtu pretrunā vispārējam mērķim saglabāt azartspēļu pakalpojumu patēriņu saprātīgā līmenī.

(97)

Dānijas iestādes arī apgalvoja, ka tiešsaistes azartspēļu organizatoru finansiālās iespējas, kas esot mazākas nekā klātienes kazino spēļu organizatoriem, varētu pamatot ar atšķirīgajām nodevu likmēm starp abām azartspēļu organizatoru kategorijām.

(98)

Ņemot vērā minētos argumentus, Komisija atgādina, ka saskaņā ar judikatūru (47) un Komisijas Paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (48), dalībvalstij ir jāpierāda, ka attiecīgais pasākums izriet no minētās sistēmas pamatprincipiem. Pamatojums, kas balstīts uz attiecīgās nodokļu sistēmas būtību vai vispārējo struktūru, ir izņēmums no principa, ka valsts atbalsts ir aizliegts. Tāpēc tas jāinterpretē stingri (49).

(99)

No tā izriet, ka Dānijas iestādēm ir pienākums pierādīt, ka attiecīgais nodokļu pasākums ir pamatots ar nodokļu sistēmas loģiku. Tomēr Dānijas iestādes nav sniegušas pietiekamus un pārliecinošus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka nodevu likmes pazemināšana plašākas kategorijas (azartspēļu organizatoru) konkrētam segmentam (tiešsaistes azartspēļu operatoriem), lai tādējādi nodrošinātu, ka tiešsaistes azartspēļu operatori piesakās licences saņemšanai, izriet no to nodokļu sistēmas pamatā esošiem principiem un loģikas. Jo īpaši mērķis piesaistīt ārvalstu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzējus Dānijā un piemērot tiem Dānijas noteikumus būtu jāuzskata par politisku mērķi, kas ir ārpus nodokļu sistēmas loģikas.

(100)

Līdzīgi arī attiecībā uz apgalvojumu, ka tiešsaistes azartspēļu organizatoriem esot zemāka maksātspēja, Dānijas iestādes nespēja pierādīt, ka starp azartspēlēm tiešsaistes un klātienes spēļu klubos pastāv tādas rentabilitātes atšķirības, kas pamatotu diferencēto nodokļu režīmu. Tāpat Dānijas iestādes nav arī pierādījušas, ka maksātspēja ir princips, kas integrēts to tiešo uzņēmējdarbības nodokļu sistēmā, uz kuru varētu atsaukties šajā gadījumā, lai pamatotu diferencētā nodokļu režīma piemērošanu tiešsaistes un klātienes spēļu namiem.

(101)

No minētā izriet, ka Komisija neuzskata, ka izsludinātā likuma selektivitāte ir pamatota, ņemot vērā nodokļu sistēmas loģiku.

(102)

Ņemot vērā minēto, Komisija uzskata, ka ir izpildīti LESD 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji un pasākums, ar ko piemēro zemāku nodevu likmi tiešsaistes azartspēlēm, ir valsts atbalsts Dānijā reģistrētajiem tiešsaistes azartspēļu organizatoriem.

(103)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 2. un 3. punkts paredz noteikumus, kas nosaka, kad konkrēti atbalsta pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu un kāda veida atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(104)

Komisija uzskata, ka konkrēto pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi, kura pieļauj “(…) atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kurš ir pretrunā kopīgām interesēm.”

(105)

Komija norāda, ka uz pasākumu neattiecas pašreiz spēkā esošās pamatnostādnes LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošanai. Tāpēc tas ir jānovērtē tieši, ņemot vērā šo Līguma noteikumu. Lai atbalsta pasākums būtu saderīgs ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tam vajadzīgā un samērīgā veidā ir jāīsteno vispārējas nozīmes mērķis. Novērtējot pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, Komisija salīdzina tā pozitīvo ietekmi no kopējas intereses mērķa sasniegšanas viedokļa ar tā potenciāli negatīvo ietekmi, piemēram, tirdzniecības un konkurences kropļošana. Vērtējuma pamatā ir pārbaude, ko veic trijos posmos. Pirmajos divos posmos izvērtē valsts atbalsta pozitīvo ietekmi, trešajā posmā – negatīvo ietekmi, kā arī izsver pozitīvo un negatīvo ietekmi (50). Pārbaudi strukturē šādi:

(106)

Dānijas iestādes paskaidroja, ka tās ir nolēmušas turpināt azartspēļu un derību pakalpojumu jomā spēkā esošo tiesību aktu reformu, lai aizstātu pašreizējo monopola režīmu ar reglamentētu un daļēji liberalizētu režīmu. Liberalizācija tika uzskatīta par nepieciešamu, lai cita starpā ievērotu ES tiesību aktus, kas pieņemti pēc pārkāpumu konstatēšanas procedūras uzsākšanas un argumentēta atzinuma nosūtīšanas 2007. gada 23. martā (51), un reaģētu uz draudiem, kurus rada nelikumīgie tiešsaistes azartspēļu pakalpojumi, ko sniedz azartspēļu organizatori citās valstīs.

(107)

Līdz šim Dānijas azartspēļu nozare būtībā ir bijusi valsts monopols, jo ir izsniegta tikai viena licence valsts kontrolētam uzņēmumam Danske Spil A/S. Neraugoties uz to, ka tiesiskais regulējums aizliedz ārvalstu tiešsaistes azartspēļu organizatoriem pārdot to pakalpojumus patērētājiem Dānijā, daudzi tiešsaistes azartspēļu organizatori, kuri reģistrēti citās dalībvalstīs un arī trešās valstīs, ir piedāvājuši savus pakalpojumus ar tādu kanālu starpniecību, kas neatrodas Dānijā, piemēram, izmantojot satelīttelevīzijas kanālus, kuros apraide notiek no Apvienotās Karalistes. Dānijas iestādes savā paziņojumā norādīja, ka praksē tās nevar aizliegt citiem azartspēļu organizatoriem pārdot to pakalpojumus Dānijā, ņemot vērā Dānijas tiesvedību, kurā tika atzīts, ka pašreizējais Dānijas azartspēļu monopols ierobežo pakalpojumu brīvu apriti. Tāpēc pastāv neapmierinoša situācija, kurā esošā monopola likumību liek apšaubīt ne vien administratīvi un tiesas procesi, bet arī tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu tiešais piedāvājums, ko nodrošina citās jurisdikcijās reģistrēti nelicencēti azartspēļu organizatori.

(108)

Saskaņā ar Azartspēļu likumam pievienoto paskaidrojuma rakstu liberalizācijas process tika pamatots, atsaucoties uz jaunākajām tehnoloģiju attīstības tendencēm, kas nozīmē, ka Dānija tagad ir daļa no globālās komunikācijas sabiedrības, kurā patērētāji var piekļūt plašam tādu pakalpojumu klāstam, ko piedāvā pakalpojumu sniedzēji dažādās jurisdikcijās. Pēdējos desmit gados azartspēles ir attīstījušās un kļuvušas par nozīmīgu tirdzniecības produktu internetā, jo īpaši pēc tiešsaistes pokera ieviešanas. Internets ir devis Dānijas iedzīvotājiem iespēju salīdzināt Danske Spil produktus un produktu klāstu ar produktiem, ko piedāvā Apvienotajā Karalistē, Maltā, Gibraltārā un citās valstīs reģistrēti tiešsaistes azartspēļu organizatori. Pēdējos gados ir strauji palielinājies to dāņu skaits, kuri ir sākuši spēlēt azartspēles, ko piedāvā starptautiski azartspēļu organizatori. Kā paskaidrojušas Dānijas iestādes, valdība raizējās, ka azartspēļu pakalpojumu sniegšana, ja tā netiek reglamentēta un efektīvi kontrolēta, varētu būt saistīta ar negatīvu ietekmi uz sabiedrību, kas izpaužas kā noziedzība un sabiedriskās kārtības graušana, un varētu izraisīt neaizsargātu personu atkarību no azartspēlēm. Tajā pašā laikā Danske Spil peļņa ir pastāvīgi samazinājusies. Tāpēc Dānijas iestādēm bija jāspēj reglamentēt un kontrolēt Dānijas iedzīvotājiem piedāvātos azartspēļu pakalpojumus, lai tos iekļautu kontrolētā regulējumā un tādējādi novērstu negatīvu ietekmi uz sabiedrību.

(109)

Šajā saistībā Komisija atgādina, ka azartspēļu nozarē nekad nav veikta nekāda saskaņošana Eiropas Savienības mērogā. Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 2. pantu minēto direktīvu nepiemēro azartspēļu darbībām. (52) Tomēr, neraugoties uz sekundāru tiesību aktu neesamību šajā jomā, uz pārrobežu azartspēļu darbībām var attiecināt Līgumā paredzētās pamatbrīvības, proti, brīvību veikt uzņēmējdarbību (LESD 49. pants) un pakalpojumu sniegšanas brīvību (LESD 56. pants).

(110)

Principā LESD 56. pants nosaka, ka ir jāatceļ visi pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi, pat ja šādi ierobežojumi ir vienādi piemērojami valsts organizatoriem un organizatoriem no citām dalībvalstīm, ja ierobežojumi var aizliegt, kavēt vai padarīt par mazāk izdevīgām to pakalpojumu sniedzēju darbības, kas reģistrēti citā dalībvalstī, kurā tie likumīgi sniedz līdzīgus pakalpojumus. (53) Arī saskaņā ar iedibināto judikatūru dalībvalsts tiesību akti, kas aizliedz citās dalībvalstīs reģistrētiem organizatoriem piedāvāt pakalpojumus šādas dalībvalsts teritorijā ar interneta starpniecību, ir uzskatāmi par LESD 56. pantā noteiktās pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu (54). Turklāt ieguvēji no pakalpojumu sniegšanas brīvības ir gan pakalpojumu sniedzēji, gan pakalpojumu saņēmēji (55).

(111)

Šajā gadījumā, lai gan uz azartspēļu pakalpojumu sniegšanu attiecas galvenokārt LESD 56. pantā noteiktās pamatbrīvības darbības joma, arī Dānijas tiesību akti ietekmē brīvību veikt uzņēmējdarbību. Saskaņā ar Azartspēļu likuma 27. pantu Dānija pieprasa, lai tiešsaistes azartspēļu organizatori vai nu būtu reģistrēti Dānijā, vai arī – ja tie ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidenti – lai tie ieceltu apstiprinātu pārstāvi. Ierobežojumu pamatojums ir viens un tas pats gan attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, gan attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību.

(112)

Šo pamatbrīvību ierobežojumi ir pieejami tikai kā izņēmuma pasākumi, kas ir skaidri paredzēti LESD 52. pantā vai saskaņā ar Tiesas judikatūru ir pamatoti ar sevišķi svarīgu vispārības interešu apsvērumiem. LESD 52. panta 1. punkts pieļauj ierobežojumus, kas ir pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumiem.

(113)

Ciktāl runa ir par azartspēlēm, Tiesa savos spriedumos ir atzinusi vairākus sevišķi svarīgu vispārības interešu apsvērumus, piemēram, patērētāju aizsardzību, krāpšanas un mudināšanas uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli novēršanu, kā arī sabiedriskās kārtības ievērošanas vispārējo vajadzību. Minētajā kontekstā morālās, reliģiskās un kultūras īpatnības, kā arī ar spēlēm un derībām saistītās sekas, kas morāli un finansiāli kaitē indivīdam un sabiedrībai, var būt pamats pietiekamai valsts iestāžu rīcības brīvībai, lai noteiktu vajadzīgos pasākumus nolūkā aizsargāt patērētājus un nodrošināt sabiedrisko kārtību. Attiecīgi ierobežojumiem jābūt pamatotiem ar sevišķi svarīgiem vispārīgas intereses apsvērumiem, tiem jābūt piemērotiem tiem izvirzīto mērķu sasniegšanai, un tie nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams šāda mērķa sasniegšanai. Tie ir arī jāpiemēro bez diskriminācijas (56).

(114)

Tomēr jānorāda, ka nodokļu ieņēmumu zaudējums nav viens no LESD 52. pantā uzskaitītajiem apsvērumiem un nav arī atzīts judikatūrā (57), un tāpēc to nevar uzskatīt par īpaši svarīgu vispārējas intereses apsvērumu, uz ko varētu atsaukties, lai pamatotu pasākumu, kurš principā ir pretrunā pamatbrīvībai.

(115)

Konkrēti attiecībā uz pamatojumu pārrobežu azartspēļu pakalpojumu ierobežojumiem Tiesa ir nospriedusi (58):

(116)

Nesen pieņemtā spriedumā Tiesa arī sīki izklāstīja tiešsaistes azartspēļu radītos riskus (59):

(117)

Saskaņošanas neesamība azartspēļu jomā un dalībvalstu atšķirīgā pieeja attiecībā uz atļauto spēļu klāstu un azartspēļu organizatoriem, kam atļauts tās piedāvāt, rada priekšstatu, ka iekšējais tirgus pārrobežu azartspēļu pakalpojumu sniegšanai ir ļoti sadrumstalots. Lai gan dažas dalībvalstis ierobežo vai pat aizliedz piedāvāt konkrētas azartspēles, citas ir izvēlējušās par labu atvērtākiem tirgiem. Daudzas dalībvalstis ir arī nesen pārskatījušas savus azartspēļu jomā pieņemtos tiesību aktus vai pašlaik to dara, ņemot vērā tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu attīstību.

(118)

Dānijas iestādes nav minējušas precīzus aprēķinus par to, cik daudz Dānijas iedzīvotāju spēlē nelikumīgas azartspēles, bet ir norādījušas, ka nereglamentētā tiešsaistes azartspēļu nozares attīstība ir satraucošs aspekts no sabiedrības viedokļa.

(119)

Šo tendenci apstiprina Eiropas Komisijas 2011. gada marta Zaļā grāmata (60). Tai pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir minēts, ka 2008. gadā kopējie bruto ienākumi no tiešsaistes azartspēlēm Dānijā bija EUR 250 miljoni, no kuriem 14 % (t. i., EUR 34 miljoni) bija saistīti ar kazino spēlēm, un 22 % (t. i., EUR 56 miljoni) – ar pokeru (61). Pēc definīcijas gan tiešsaistes kazino spēles, gan tiešsaistes pokers ir aizliegtas darbības.

(120)

Paredzams, ka šie rādītāji palielināsies. Zaļajā grāmatā ir norādīts, ka tiešsaistes azartspēļu tirgus ir visstraujāk augošais kopējā azartspēļu tirgus segments, kas 2008. gadā nodrošināja 7,5 % no visas azartspēļu nozares gada ienākumiem (ES-27 valstīs), un tiek prognozēts, ka līdz 2013. gadam tas pieaugs divkārtīgi (62). Turklāt valsts tiešsaistes azartspēļu patēriņa īpatsvars Dānijā tiek lēsts 21,9 procentu apmērā, kas ir otrais augstākais rādītājs ES, kur tas ir vidēji 7,5 procenti (63).

(121)

Ņemot vērā minēto judikatūru, kā arī ES azartspēļu tirgus vispārējās iezīmes, Komisija uzskata, ka argumenti, ko Dānijas iestādes minējušas, lai pamatotu izsludinātā pasākuma pieņemšanu, ir pamatoti. Komisija jo īpaši ņem vērā raksturīgās iezīmes, kuras piemīt attiecīgajam tirgum, proti, tiešsaistes azartspēles, ko piedāvā ar interneta starpniecību, ir pārveidojušas šo nozari, radot globālu tirgu, kurā fiziskās robežas ir neskaidras. Šajā saistībā, kā noteikts 2011. gada Zaļajā grāmatā (64), Komisija arī ņem vērā vajadzību kontrolēt tiešsaistes azartspēļu nozari, lai novērstu kaitējošas negatīvas sekas, kādas tiešsaistes azartspēles var radīt patērētājiem. Papildus būtiskajam tiešsaistes azartspēļu atkarības rašanās riskam, kas konstatēts vairākos sociālos pētījumos (65), īpaša uzmanība būtu jāpievērš nepilngadīgajiem un citiem apdraudētiem cilvēkiem, tostarp spēlmaņiem ar zemiem ienākumiem, spēlmaņiem ar iepriekšēju atkarību no azartspēlēm un jauniešiem, kuri neapzinās ar azartspēļu problēmām saistītos riskus. Lai pasargātu šīs potenciālo spēlmaņu kategorijas, dalībvalstīm būtu jāspēj kontrolēt tiešsaistes azartspēļu nozari, cita starpā nosakot vecuma ierobežojumus vai licences saņemšanas nosacījumus, kontrolējot maksājumu apstrādes sistēmas un ierobežojot tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu tirdzniecību vai reklāmu.

(122)

Tāpēc Dānijā veiktā reforma, kā rezultātā tika pieņemts izsludinātais likums, ir saskaņā ar mērķi, kas noteikts Eiropas Komisijas 2011. gada 24. marta Zaļajā grāmatā par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, proti, sekmēt tāda tiesiskā regulējuma rašanos dalībvalstīs attiecībā uz tiešsaistes azartspēlēm, kurš nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību visām ieinteresētajām personām (66). Zaļā grāmata tika izstrādāta, atbildot uz Padomes 2010. gada decembra secinājumiem, kuros Padome pauda atzinību par to, la Komisija rīkos plašas apspriedes par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, kas ļaus padziļināti pārrunāt jautājumus, kuri saistīti jo īpaši ar tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem (67), un par Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta lēmumu, kurā Komisija tika aicināta ciešā sadarbībā ar valstu valdībām izpētīt pārrobežu azartspēļu pakalpojumu sniegšanas ekonomisko un ar ekonomiku nesaistīto ietekmi. (68) Jāuzsver, ka ar izsludinātā likuma starpniecību īstenotā tiesību aktu reforma ir saskaņā ar Komisijas atbalstītajiem mērķiem, pamatojoties uz kuriem tika uzsākta pārkāpumu konstatēšanas procedūra un 2007. gada martā Dānijas iestādēm tika nosūtīts argumentēts atzinums (69).

(123)

Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka izsludinātais Azartspēļu nodevu likums, ciktāl tas liberalizēs tirgu un ļaus Dānijas un ārvalstu tiešsaistes azartspēļu organizatoriem sniegt to pakalpojumus Dānijas iedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot, ka tie izpildīs vajadzīgos nosacījumus, lai varētu saņemt Dānijas iestāžu izsniegtas licences, kalpo skaidri definētam vispārējas nozīmes mērķim.

(124)

Atbalsta pasākumu uzskata par nepieciešamu un samērīgu, ja tas ir atbilstošs instruments noteiktā vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanai, ja tam ir stimulējoša ietekme uz tā saņēmējiem un ja tas nerada nevajadzīgus konkurences izkropļojumus.

(125)

Dānijas valdība nolēma liberalizēt Dānijas tiešsaistes azartspēļu tirgu un ļaut izsniegt neierobežotu skaitu licenču spēļu organizēšanai tiešsaistē. Tomēr šādas licences izsniedz tikai tad, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi, kas cita starpā saistīti ar licenci pieprasošā uzņēmuma vadītāju uzticamību. Lai liberalizācija noritētu veiksmīgi, Dānijas valdība nolēma arī pazemināt nodevu likmi tiešsaistes azartspēļu organizatoriem, nemainot nodevu likmes, kas piemērojamas klātienes azartspēļu organizatoriem. Šajā saistībā sūdzību iesniedzēji iebilda, ka nodevu likmes pazemināšana tiešsaistes azartspēļu organizatoriem nav visatbilstošākais risinājums. Piemēram, liberalizācijas procesa mērķu sasniegšanai joprojām varēja izmantot maksājumu un interneta bloķēšanu (ierobežojoši instrumenti), bez vajadzības ieviest zemākas nodevu likmes tiešsaistes azartspēļu organizatoriem. Kā norādījuši sūdzību iesniedzēji, šā iemesla dēļ Dānija būtu varējusi izvēlēties ieviest nelikumīgo tiešsaistes azartspēļu aizliegumu, izmantojot “maksājumu un interneta” bloķēšanu (domēna nosaukuma filtrēšana, IP adrešu bloķēšana un maksājumu bloķēšana) vai ierobežojot izsniedzamo licenču skaitu.

(126)

Attiecībā uz “bloķēšanas sistēmu” izmantošanu Komisijas Zaļajā grāmatā ir noteikts, ka bloķēšanas sistēmu efektivitāte ir atkarīga no iepriekš noteikta un atjaunināta bloķējamo pozīciju saraksta, kā arī no efektīvām programmatūru sistēmām. Tomēr, kā norādīja Dānijas iestādes, ir apšaubāmi, vai šādas bloķēšanas sistēmas varētu radīt vēlamos rezultātus, jo tiešsaistes spēlmaņi varētu apiet interneta bloķēšanu, mainot izmantotās pieslēgvietas, un konkrētu maksājumu aizliegšana varētu bloķēt pilnībā likumīgus komercdarījumus, kas nav ar likmēm un vinnestiem saistīti maksājumi.

(127)

Attiecībā uz iespēju izsniegt ierobežotu tiešsaistes licenču skaitu jānorāda, ka ietekme ir atkarīga no izsniedzamo licenču skaita. Ja to skaits tiks ierobežots tikai līdz dažām licencēm, nedaudzie konkurenti samazinās konkurenci un ietekmēs piedāvājumu, un tas varētu nozīmēt augstākas izmaksas patērētājiem, jo izmaksas koeficients būs zemāks nekā neierobežota licenču skaita gadījumā. Ierobežots licenču skaits arī samazina patērētājiem tirgū pieejamās izvēles daudzveidību un kvalitāti un mudina ražotājus mazāku uzmanību pievērst patērētāju vēlmēm un vajadzībām (70). Licenču skaita ierobežošana arī aktualizē tādus jautājumus kā kritēriji nepatvaļīgai licenču skaita noteikšanai, kuras iestādes un kādā veidā uzraudzīs licencēšanas prasības un kā notiks vēršanās pret nelikumīgu pakalpojumu sniegšanu, t. i., kas veiks nelikumīgi sniegtu azartspēļu pakalpojumu apkarošanas pasākumus un kādi būs šie pasākumi (71).

(128)

Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija uzskata, ka zemāka nodevu likme tiešsaistes azartspēlēm ir atbilstošs instruments jaunā Azartspēļu likuma liberalizācijas mērķu sasniegšanai. Atbalsta pasākums nodrošinās, ka tiešsaistes azartspēļu organizatori, kas vēlēsies sniegt azartspēļu pakalpojumus Dānijas iedzīvotājiem, pieteiksies licences saņemšanai un ievēros piemērojamos valsts noteikumus.

(129)

Komisija uzskata, ka atbalsta pasākums var mainīt ārvalstu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzēju rīcību, jo zemāka nodevu likme stimulē šādus pakalpojumu sniedzējus saņemt licenci Dānijā un tādējādi sākt likumīgu tiešsaistes pakalpojumu sniegšanu.

(130)

Atbalstu uzskata par samērīgu, ja tādas pašas izmaiņas rīcībā nevarētu panākt ar mazāku atbalstu un mazākiem konkurences izkropļojumiem. Atbalsta apjomam jābūt ierobežotam līdz minimumam, kas vajadzīgs, lai atbalstītā darbība notiktu. Šajā lietā Komisija uzskata, ka Dānijas iestādes ir veidojušas pasākumu tā, lai samazinātu iespējamo iesaistīto valsts atbalsta apjomu un līdz minimumam samazinātu no pasākuma izrietošos konkurences izkropļojumus.

(131)

Dānijas Nodokļu ministrijas 2010. gada 6. marta memorandā Dānijas parlamenta politisko partiju politikas runasvīram par nodokļa līmeņa noteikšanu (72), izvēle par labu zemākas nodevas likmes 20 procentu apmērā no ABI piemērošanai tiešsaistes azartspēlēm tika pamatota, atsaucoties uz šādiem kritērijiem:

(132)

Minētajā memorandā Dānijas iestādes norāda, ka Apvienotās Karalistes tiesību akti, kas būtu jāuzskata par ļoti līdzīgiem Dānijas azartspēļu regulējumam, paredz tiešsaistes azartspēlēm 15 procentu nodevas likmi. Dānijas iestādes uzskatīja, ka nodevu likmi tiešsaistes azartspēlēm var noteikt augstāku nekā Apvienotajā Karalistē, jo Dānija atšķirībā no Apvienotās Karalistes arī ieviesīs papildu bloķēšanas pasākumus, lai spēlmaņiem būtu sarežģītāk spēlēt azartspēles tādu ārvalstu azartspēļu organizatoru tīmekļa vietnēs, kas nav saņēmuši Dānijas licenci.

(133)

Tāpat Dānijas iestādes kā piemērus min Franciju un Itāliju, kas ir liberalizējušas savus tirgus un piemērojušas augstākas nodevas likmes nekā Apvienotā Karaliste. Dānijas iestādes norāda, ka šie tirgi ir ievērojami lielāki nekā Dānijas tirgus. Tirgus lielums var tieši ietekmēt azartspēļu organizatoru vēlmi iekļūt tirgū, pat ja tajā ir augstāka nodevas likme, jo izmaksas, ar kurām vienmēr ir saistīta darbības uzsākšana jaunā tirgū, parasti ir salīdzinoši augstākas iekļūšanai mazākos tirgos.

(134)

Memorandā ir ietverta simulācija par 15, 20 un 25 procentu nodevas likmes iespējamo ietekmi uz ieņēmumiem, ņemot vērā arī iespējamās izmaiņas spēlmaņu spēlēšanas paradumos un azartspēļu organizatoru darbībā. Simulācijā ir secināts, ka 20 procentu nodevas likme, domājams, joprojām būs pietiekami izdevīga, lai azartspēļu organizatori pieteiktos Dānijas licences saņemšanai un lai spēlmaņiem varētu piedāvāt pievilcīgus pakalpojumus. Paredzams, ka augstākas nodevas likmes (t. i., 25 %) noteikšana palielinās spiedienu uz izmaksas koeficientiem, kā rezultātā 25 procentu likmes radītā pozitīvā ietekme uz ienākumiem var izrādīties mazāka nekā 20 procentu likmes gadījumā.

(135)

Tāpēc Dānijas iestādes secināja, ka augstākas nodevas likmes noteikšana tiešsaistes azartspēlēm, visticamāk, radīs azartspēļu produktu, kas nebūs pietiekami pievilcīgs spēlmaņiem, kā rezultātā, savukārt, apgrozījums būs zemāks, tādējādi mazinot izredzes tūlītēji gūt augstākus nodokļu ieņēmumus.

(136)

Dānijas iestāžu izdarītos secinājumus par optimālo nodevas likmi tiešsaistes azartspēlēm apstiprina arī nozares konsultāciju uzņēmuma ziņojums, kurā konstatēts, ka 20 procentu nodevas likme nenozīmē, ka valsts zaudēs ieņēmumus, ko tā citādi būtu saņēmusi (73). Saskaņā ar minēto ziņojumu šī bija visaugstākā ekonomiski pamatotā likme – augstāka likme būtu “likme bez atdeves”, t. i., nodevas likme, kas vienkārši ir pārāk augsta, lai azartspēļu operatori būtu motivēti iekļūt tirgū. Pārsniedzot šo likmi, nodokļu ieņēmumi sāktu samazināties.

(137)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka tiešsaistes azartspēļu organizatoriem piemērojamā nodevas likme 20 procentu apmērā no ABI nav zemāka nekā nepieciešams, lai nodrošinātu Azartspēļu likuma mērķu sasniegšanu. Tāpēc atbalsta pasākums atbilst Tiesas judikatūrā noteiktajai samērīguma prasībai.

(138)

Attiecībā uz atbalsta pasākuma ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību ir jānošķir iespējamie izkropļojumi tirdzniecībā starp dalībvalstīm, no vienas puses, un konkurences izkropļojumi Dānijā, no otras puses, jo īpaši konkurence ar pašreizējiem klātienes azartspēļu organizatoriem.

(139)

Attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm nav paredzama negatīva ietekme. Azartspēļu likums ļauj Dānijas iedzīvotājiem likumīgi spēlēt azartspēles licencētu tiešsaistes azartspēļu organizatoru tīmekļa vietnēs. Šādas tīmekļa vietnes ir pieejamas ne tikai lietotājiem, kas ir Dānijas iedzīvotāji, – tām var piekļūt visu ES dalībvalstu iedzīvotāji, ievērojot ierobežojumus, kurus nosaka to attiecīgās valsts tiesību akti. Nosakot tiešsaistes azartspēļu organizatoriem piemērojamo nodevas likmi 20 procentu apmērā no ABI, Dānijas atbalsta pasākums kopumā atbilst līdzīgu nodevu likmēm, ko piemēro citas dalībvalstis, kuras jau ir veikušas savu tiešsaistes azartspēles reglamentējošo tiesību aktu reformu. Piemēram, gan Beļģija, gan Apvienotā Karaliste piemēro tiešsaistes azartspēlēm nodevas likmi 15 procentu apmērā no ABI, savukārt citas dalībvalstis piemēro vēl zemākas likmes (piemēram, 5 % no ABI Igaunijā, 10 % no GGR Latvijā, 8,25 % no ABI Somijā). Tikai Slovākija ir noteikusi augstāku procentu likmi – 27 % no ABI.

(140)

Attiecībā uz konkurences izkropļojumiem Dānijā pasākums būs potenciāli izdevīgs ievērojamam skaitam dažādu Dānijas un ārvalstu tiešsaistes azartspēļu organizatoru, kam līdz šim bija aizliegts sniegt savus pakalpojumus Dānijas iedzīvotājiem. Dānija iesniedza to tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzēju sarakstu, kas jau ir izteikuši vēlmi pieteikties licences saņemšanai. Tā kā līdz šim tikai iepriekšminētajam valsts kontrolētajam uzņēmumam bija atļauts sniegt tiešsaistes azartspēļu pakalpojumus, liberalizācija palielinās vispārējo konkurenci tirgū.

(141)

Lai gan pasākums ir valsts atbalsts un tā īstenošana, iespējams, nenoritēs, negatīvi neietekmējot pašreizējos klātienes azartspēļu organizatorus, kam piemēro nodevas likmi maksimums 75 procentu apmērā no ABI, Komisija uzskata, ka pasākuma īstenošanas kopumā ir pozitīva.

(142)

Kā izriet no iepriekšminētā, nodevas likmes noteikšana tiešsaistes azartspēlēm tādā pašā vai augstākā līmenī nekā klātienes azartspēļu organizatoriem būtu radījusi situāciju, kurā azartspēļu organizatori un spēlmaņi nereaģē uz iespēju likumīgi sniegt tiešsaistes azartspēļu pakalpojumus Dānijas tirgū, tādējādi graujot noteiktos vispārējas nozīmes mērķus, kas jāsasniedz ar Azartspēļu likumu.

(143)

Attiecīgi Komisija secina, ka pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

(144)

Komisija uzskata, ka izsludinātais likums piešķir tiešsaistes azartspēļu organizatoriem nodokļu priekšrocību no valsts līdzekļiem. Pasākums tiek uzskatīts prima facie par selektīvu, jo tas nošķir tiešsaistes azartspēļu organizatorus no klātienes azartspēļu organizatoriem, kuru faktiskā un tiesiskā situācija, ņemot vērā pasākuma mērķi, ir salīdzināma. Dānijas iestādes nav pierādījušas, ka izsludinātā pasākuma prima facie selektivitāte ir pamatota ar nodokļu sistēmas loģiku. Tāpēc izsludinātais pasākums tiek uzskatīts par valsts atbalstu LESD līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(145)

Tomēr Komisija uzskata, ka atbalsts atbilst nosacījumiem, lai to uzskatītu par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam,