24.2.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52/12 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2012. gada 10. februāris),
ar ko paredz noteikumus attiecībā uz valsts pārejas plāniem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām
(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 612)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2012/115/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 41. panta b) punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīvas 2010/75/ES 32. pantā paredzēts, ka dalībvalstis laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam var izstrādāt un īstenot valsts pārejas plānu attiecībā uz noteiktām sadedzināšanas iekārtām un uz vienu vai vairākiem šādiem piesārņojumu veidiem: slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds un putekļi. Attiecībā uz gāzturbīnām plānā ietver vienīgi slāpekļa oksīdu emisijas. |
(2) |
Valsts pārejas plānā iekļautās sadedzināšanas iekārtas var atbrīvot no Direktīvas 2010/75/ES 30. panta 2. punktā minēto emisiju robežvērtību ievērošanas attiecībā uz piesārņojošām vielām, uz kurām plāns attiecas, vai – attiecīgā gadījumā – no Direktīvas 2010/75/ES 31. pantā minēto sēra atdalīšanas pakāpes vērtību ievērošanas. |
(3) |
Lai nodrošinātu Direktīvas 2010/75/ES 32. panta saskaņotu piemērošanu, jāpieņem īstenošanas noteikumi. |
(4) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Sadedzināšanas iekārtas, ko iekļauj valsts pārejas plānos
Atbilstoši šā lēmuma pielikuma 1. iedaļas sīki izstrādātajiem noteikumiem valsts pārejas plānos iekļauj tikai sadedzināšanas iekārtas kopumā, uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES III nodaļa, ievērojot Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 1. punkta noteikumus un 29. pantā paredzētos apvienošanas noteikumus.
2. pants
Valsts pārejas plānu saturs
1. Katrā valsts pārejas plānā saskaņā ar šā lēmuma pielikuma 2. iedaļu iekļauj šādu informāciju:
a) |
saraksts ar visām sadedzināšanas iekārtām, uz kurām plāns attiecas, tostarp visa atbilstīgā informācija par šo iekārtu tehniskajiem raksturlielumiem; |
b) |
katras atsevišķās sadedzināšanas iekārtas aprēķinātā daļa 2016. un 2019. gada maksimālajās pieļaujamajās emisijās; |
c) |
tabula, kurā nosaka maksimālās pieļaujamās emisijas katram no piesārņotājiem, uz kuru plāns attiecas, 2016., 2017., 2018., 2019. gadam un 2020. gada pirmajam pusgadam; |
d) |
informācija, kā šīs maksimālās pieļaujamās emisijas tika aprēķinātas. |
Valsts pārejas plānos iekļauj arī šādu informāciju:
a) |
apraksts, kā tiks uzraudzīta plāna īstenošana un kā par to tiks ziņots Komisijai; |
b) |
saraksts ar pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu to, ka visas plānā ietvertās sadedzināšanas iekārtas vēlākais 2020. gada 1. jūlijā ievēro Direktīvas 2010/75/ES V pielikumā noteiktās attiecīgās emisiju robežvērtības. |
2. Šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis izmanto šā lēmuma pielikuma A papildinājuma A.1. tabulas veidlapu.
Šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis izmanto šā lēmuma pielikuma B papildinājuma B.3. tabulas veidlapu.
3. pants
Maksimālo pieļaujamo emisiju noteikšana valsts pārejas plānos
1. Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 3. punkta nolūkā maksimālās pieļaujamās emisijas aprēķina, izmantojot metodes, kas paredzētas šā lēmuma pielikuma 3. iedaļā.
2. Norādot attiecīgās emisiju robežvērtības un sēra atdalīšanas minimālās pakāpes, katras sadedzināšanas iekārtas aprēķināto daļu 2016. gada maksimālajās pieļaujamajās emisijās un kopējās 2016. gada maksimālās pieļaujamās emisijas, dalībvalstis izmanto šā lēmuma pielikuma B papildinājuma B.1. tabulas veidlapu.
Turpmāk minētajos gadījumos dalībvalstis veidlapas stabiņā “komentāri” sniedz papildu informāciju par aprēķinos izmantotajām emisiju robežvērtībām:
a) |
ja ir izmantotas emisiju robežvērtības, kas minētas šā lēmuma pielikuma C papildinājuma C.1. un C.2. tabulas piezīmēs; |
b) |
ja iekārtas izmanto vairākus kurināmā veidus vai sastāv no vairākiem iekārtu veidiem. |
3. Norādot attiecīgās emisiju robežvērtības un sēra atdalīšanas minimālās pakāpes, katras sadedzināšanas iekārtas aprēķināto daļu 2019. gada maksimālajās pieļaujamajās emisijās un kopējās 2019. gada maksimālās pieļaujamās emisijas, dalībvalstis izmanto šā lēmuma pielikuma B papildinājuma B.2. tabulas veidlapu.
Turpmāk minētajos gadījumos dalībvalstis veidlapas stabiņā “komentāri” sniedz papildu informāciju par aprēķinos izmantotajām emisiju robežvērtībām:
a) |
ja ir izmantotas emisiju robežvērtības, kas minētas šā lēmuma pielikuma D papildinājuma D.1. un D.2. tabulas piezīmēs; |
b) |
ja iekārtas izmanto vairākus kurināmā veidus vai sastāv no vairākiem iekārtu veidiem. |
4. pants
Valsts pārejas plānu īstenošana
Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 5. punkta otro un trešo daļu dalībvalsts var īstenot valsts pārejas plānu tikai tad, ja Komisija to ir pieņēmusi.
5. pants
Turpmākas izmaiņas valsts pārejas plānā
1. Dalībvalstis izveido mehānismu, ar kuru tiek noteiktas svarīgas izmaiņas valsts pārejas plānā ietvertajās iekārtās, kas tādējādi var ietekmēt atbilstīgās maksimālās pieļaujamās emisijas.
2. Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 6. punkta nolūkā dalībvalstis informē Komisiju par visām turpmākām izmaiņām plānā, kas var ietekmēt atbilstīgās maksimālās pieļaujamās emisijas, saskaņā ar šā lēmuma pielikuma 4. iedaļu.
6. pants
Atbilstības uzraudzība, trūkumu novēršana un ziņošana Komisijai
1. Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 4. punkta nolūkā kompetentās iestādes veic slāpekļa oksīdu, sēra dioksīda un putekļu emisiju monitoringu katrā valsts pārejas plānā iekļautajā sadedzināšanas iekārtā, verificējot sadedzināšanas iekārtu operatoru monitoringa vai aprēķinu datus.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka slāpekļa oksīdu, sēra dioksīda un putekļu emisijas no katras valsts pārejas plānā iekļautās sadedzināšanas iekārtas nepārsniedz līmeni, kas vajadzīgs maksimālo pieļaujamo emisiju ievērošanai. Ja maksimālo pieļaujamo emisiju ievērošana ir apdraudēta, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu to, ka emisijas pārsniedz maksimālo pieļaujamo līmeni.
3. Dalībvalstis, kas īsteno valsts pārejas plānu, katru gadu 12 mēnešu termiņā par visām plānā iekļautajām iekārtām ziņo Direktīvas 2010/75/ES 72. panta 3. punktā minētos datus, izdalot tos par katru iekārtu.
7. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2012. gada 10. februārī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Janez POTOČNIK
(1) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.
PIELIKUMS
1. Sadedzināšanas iekārtas, kas jāiekļauj valsts pārejas plānā
Sadedzināšanas iekārtu daļas (piemēram, vienu vai vairākas atsevišķas sadedzināšanas iekārtas daļas, kurām ir kopīgs skurstenis ar citām daļām vai uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES 29. panta 2. punktā minētā situācija) neiekļauj valsts pārejas plānā (1).
Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nolūkā sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas minētais noteikums, ietver arī iekārtas, ko nedarbina pārstrādes rūpnīcas operators, bet kuras atrodas pārstrādes rūpnīcā un kurās izmanto attiecīgajā apakšpunktā minēto kurināmo.
Sadedzināšanas iekārtas, uz kurām jebkurā valsts pārejas plāna piemērošanas brīdī attieksies Direktīvas 2010/75/ES IV nodaļas noteikumi par atkritumu sadedzināšanas iekārtām un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, neiekļauj valsts pārejas plānā.
2. Informācija par sadedzināšanas iekārtām, kas jāiekļauj valsts pārejas plānā
Valsts pārejas plānā iekļauj sarakstu ar visām sadedzināšanas iekārtām, uz kurām plāns attiecas, un visu informāciju par šīm sadedzināšanas iekārtām, kas izmantota maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšanai.
Par katru iekārtu iekļaujamā informācija attiecas uz kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, izmantoto kurināmo un katras sadedzināšanas iekārtas darbības raksturlielumiem valsts pārejas plāna īstenošanas laikā.
Par katru sadedzināšanas iekārtu, uz kuru valsts pārejas plāns attiecas, plānā iekļauj vismaz šādu informāciju:
1) |
sadedzināšanas iekārtas nosaukums un atrašanās vieta (2); |
2) |
datums, kad sadedzināšanas iekārtai piešķirta pirmā atļauja; |
3) |
datums, kad iesniegts pirmais sadedzināšanas iekārtas atļaujas pieteikums, un datums, kad sadedzināšanas iekārta pirmo reizi uzsākusi darbību;
|
4) |
jebkāda sadedzināšanas iekārtas kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas palielināšanās vismaz par 50 MW, kas notikusi laikā no 2002. gada 27. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim (norādot, par cik MW jauda palielinājusies) (3); |
5) |
katras sadedzināšanas iekārtas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MW) 2010. gada 31. decembrī; |
6) |
katras sadedzināšanas iekārtas darbības stundu skaits gadā (4), norādot vidējo rādītāju 2001.–2010. gadā;
|
7) |
piesārņotāji, par kuriem uz konkrēto sadedzināšanas iekārtu neattiecas valsts pārejas plāns (ja tādi ir) (5); |
8) |
izmantotā kurināmā apjoms gadā (TJ gadā), norādot vidējo rādītāju 2001.–2010. gadā, sadalījumā pa sešiem kurināmā veidiem: akmeņogles, lignīts, biomasa, citi cietā kurināmā veidi, šķidrais kurināmais, gāzveida kurināmais (6); |
9) |
atgāzu caurplūdums gadā (Nm3 gadā), norādot vidējo rādītāju 2001.–2010. gadā (7);
|
10) |
ar izmantoto vietējo cieto kurināmo (9) ievadītā sēra daudzums (tonnas S gadā), norādot vidējo rādītāju 2001.–2010. gadā.
|
Ja sadedzināšanas iekārtas, uz ko attiecas valsts pārejas plāns, ir gāzturbīnas vai gāzes dzinēji, to īpaši norāda valsts pārejas plānā.
3. Maksimālo pieļaujamo emisiju noteikšana
3.1. Metode, ar ko aprēķina atsevišķas sadedzināšanas iekārtas daļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam un 2019. gadam
3.1.1. Vispārīgs gadījums
Lai noteiktu piesārņotājam piemērojamās maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. gadam un 2019. gadam, katras sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izteikta tonnās gadā (tpa), aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:
Daļa maksimālajās pieļaujamajās emisijās (tpa) = atgāzu caurplūdums (Nm3pa) × ERV (mg/Nm3) × 1,0 × 10–9
kur:
— |
“atgāzu caurplūdums” ir atgāzu tilpuma caurplūdums, kas izteikts kubikmetros gadā (Nm3pa) un aprēķināts kā vidējais rādītājs 2001.–2010. gadā. To izsaka pie standarta temperatūras (273 K) un spiediena (101,3 kPa), pie attiecīga atsauces skābekļa satura (proti, tāda paša, kas izmantots emisiju robežvērtībai (ERV)) un pēc korekcijas, ar ko ņem vērā ūdens tvaika saturu, |
— |
“ERV” ir attiecīgā emisiju robežvērtība konkrētajam piesārņotājam, kas izteikta mg/Nm3, pieņemot, ka skābekļa saturs atgāzēs pēc tilpuma ir 6 % cietajam kurināmajam, 3 % šķidrajam un gāzveida kurināmajam (sadedzināšanas iekārtām, kas nav gāzturbīnas vai gāzes dzinēji) un 15 % gāzturbīnām un gāzes dzinējiem. |
Sīkāka informācija par to, kā jānosaka emisiju robežvērtības, lai aprēķinātu maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. gadam un 2019. gadam, izklāstīta 3.2. un 3.3. iedaļā.
3.1.2. Īpašs gadījums iekārtām, kurās dedzina vairākus kurināmā veidus un/vai kuras sastāv no vairākiem iekārtu veidiem
3.1.1. iedaļā minēto vienādojumu nevar izmantot sadedzināšanas iekārtām, kurās 2001.–2010. gadā dedzināti vairāki kurināmā veidi (vienlaicīgi vai dažādā laikā) vai kuras sastāv no vairākiem iekārtu veidiem.
Lai aprēķinātu šādu sadedzināšanas iekārtu daļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās, jāpiemēro dažādas emisiju robežvērtības un/vai atsauces nosacījumi. Tāpēc izmanto šādu metodi:
Daļa maksimālajās pieļaujamajās emisijās (tpa) = Σ [atgāzu caurplūdums (Nm3pa) × ERV (mg/Nm3) × 1,0 × 10–9]
Šis vienādojums nozīmē, ka katra 2001.–2010. gadā izmantotā kurināmā veida vidējo atgāzu apjomu gadā (Nm3 gadā) reizina ar attiecīgo emisiju robežvērtību (kas atbilst visas sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltumjaudai). Pēc tam summē šo reizinājumu rezultātus visiem izmantotajiem kurināmā veidiem.
Jānodrošina, ka atgāzu apjoma un emisiju robežvērtības reizinājumu izsaka pie viena un tā paša atsauces skābekļa satura visiem kurināmā veidiem.
Tādu pašu pieeju piemēro gadījumos, ja 2001.–2010. gadā, ņemot vērā Direktīvas 2010/75/ES 29. panta 1. un 2. punktu, vienu sadedzināšanas iekārtu veidoja dažādu iekārtu veidu apvienojums. Piemēram:
— |
viena vai vairākas gāzturbīnas apvienojumā ar vienu vai vairākiem citiem sadedzināšanas iekārtu veidiem, |
— |
viens vai vairāki gāzes dzinēji apvienojumā ar vienu vai vairākiem citiem sadedzināšanas iekārtu veidiem. |
3.1.3. Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe (MDR)
3.1.1. iedaļā minēto vienādojumu nevar izmantot sadedzināšanas iekārtām, kurās dedzina vietējo cieto kurināmo (10) un kuras šā kurināmā īpašību dēļ nespēj nodrošināt atbilstību attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas sēra dioksīdam noteiktas Direktīvā 2010/75/ES.
Lai aprēķinātu šādu iekārtu daļu sēra dioksīda maksimālajās pieļaujamajās emisijās, var izmantot attiecīgās sēra atdalīšanas minimālās pakāpes (11), nevis sēra dioksīda emisiju robežvērtības.
Šādā gadījumā sadedzināšanas iekārtas daļu sēra dioksīda maksimālajās pieļaujamajās emisijās, kas izteikta tonnās gadā (tpa), aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:
Daļa SO2 maksimālajās pieļaujamajās emisijās (tpa) = ievadītais sērs (tpa) × (1 – (MDR/100)) × 2
kur:
— |
“ievadītais sērs” ir sēra (S) daudzums gadā sadedzināšanas iekārtā izmantotajā vietējā cietajā kurināmajā, kas izteikts tonnās gadā (tpa) un aprēķināts kā vidējais rādītājs 2001.–2010. gadā, |
— |
“MDR” ir attiecīgā sēra atdalīšanas minimālā pakāpe, kas izteikta procentos. |
Sīkāka informācija par to, kā jānosaka attiecīgā sēra atdalīšanas minimālā pakāpe, lai aprēķinātu sēra dioksīda maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. gadam un 2019. gadam, izklāstīta 3.2. un 3.3. iedaļā.
3.2. Attiecīgās emisiju robežvērtības un sēra atdalīšanas minimālās pakāpes, lai aprēķinātu maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. gadam
Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 3. punktu maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. gadam aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2001/80/EK III līdz VII pielikumā, vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz Direktīvas 2001/80/EK III pielikumā noteiktajām sēra atdalīšanas minimālajām pakāpēm. Tāpēc maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. gadam aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajām emisiju robežvērtībām un MDR, kas konkrētai sadedzināšanas iekārtai būtu piemērojamas 2016. gada 1. janvārī saskaņā ar Direktīvu 2001/80/EK, ņemot vērā turpmāk norādītos noteikumus (12).
Emisiju robežvērtības un MDR nosaka, pamatojoties uz visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 2010. gada 31. decembrī, izmantoto kurināmā veidu vai veidiem un darbības stundu skaitu gadā, norādot vidējo rādītāju 2001.–2010. gadā. Ja no 2002. gada 27. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim notikusi sadedzināšanas iekārtas jaudas palielināšanās vismaz par 50 MW, piemēro Direktīvas 2001/80/EK 10. pantā noteiktos attiecīgo emisiju robežvērtību aprēķināšanas noteikumus.
Visām valsts pārejas plānā iekļautajām gāzturbīnām slāpekļa oksīdu attiecīgā emisiju robežvērtība ir tāda, kā noteikts Direktīvas 2001/80/EK VI pielikuma B daļā, neatkarīgi no Direktīvas 2001/80/EK 2. panta 7. punkta j) apakšpunkta.
Tā kā Direktīvā 2001/80/EK nav noteiktas emisiju robežvērtības gāzes dzinējiem, slāpekļa oksīdu attiecīgā emisiju robežvērtība ir tāda, kā noteikts Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 1. daļā.
Sadedzināšanas iekārtām, kurās 2001.–2010. gadā izmantoti dažādi kurināmā veidi, attiecīgās emisiju robežvērtības norāda katram konkrētajam kurināmajam. 3.1.2. iedaļā izklāstīta informācija par metodi, kas izmantojama, lai aprēķinātu katras šādas iekārtas daļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās.
Direktīvā 2001/80/EK dažām sadedzināšanas iekārtām, kuras darbojas mazāk nekā 1 500 stundu (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), atļauts ievērot mazāk stingras emisiju robežvērtības. Tās var izmantot, lai aprēķinātu atsevišķas iekārtas daļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam, tikai tad, ja iekārtas vidējais darbības stundu skaits 2001.–2010. gadā ir mazāk nekā 1 500 stundu gadā.
Pārskats par attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2001/80/EK III līdz VII pielikumā, un par MDR, kas noteiktas Direktīvas 2001/80/EK III pielikumā, sniegts šā pielikuma C papildinājuma C.1., C.2. un C.3. tabulā (13).
3.3. Attiecīgās emisiju robežvērtības un sēra atdalīšanas minimālās pakāpes, lai aprēķinātu maksimālās pieļaujamās emisijas 2019. gadam
Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 3. punktu maksimālās pieļaujamās emisijas 2019. gadam aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 1. daļā, vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 5. daļā noteiktajām sēra atdalīšanas pakāpēm. Tāpēc maksimālās pieļaujamās emisijas 2019. gadam aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajām emisiju robežvērtībām un MDR, kas konkrētai sadedzināšanas iekārtai būtu piemērojamas 2019. gada 1. janvārī saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES.
Emisiju robežvērtības un MDR nosaka, pamatojoties uz visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 2010. gada 31. decembrī, izmantoto kurināmā veidu vai veidiem un darbības stundu skaitu gadā, norādot vidējo rādītāju 2001.–2010. gadā.
Pārskats par attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 1. daļā, un par attiecīgajām MDR, kas noteiktas Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 5. daļā, sniegts šā pielikuma D papildinājuma D.1., D.2. un D.3. tabulā
Sadedzināšanas iekārtām, kurās 2001.–2010. gadā izmantoti dažādi kurināmā veidi, attiecīgās emisiju robežvērtības norāda katram konkrētajam kurināmajam. 3.1.2. iedaļā izklāstīta informācija par metodi, kas izmantojama, lai aprēķinātu katras šādas iekārtas daļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās.
Direktīvā 2010/75/ES dažām sadedzināšanas iekārtām, kuras darbojas mazāk nekā 1 500 stundu (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), atļauts ievērot mazāk stingras emisiju robežvērtības. Tās var izmantot, lai aprēķinātu iekārtas daļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam, tikai tad, ja iekārtas vidējais darbības stundu skaits 2001.–2010. gadā ir mazāk nekā 1 500 stundu gadā.
3.4. Maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšana
3.4.1. Maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšana 2016. un 2019. gadam
Kopējās maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. un 2019. gadam katram piesārņotājam nosaka, summējot visu atsevišķo iekārtu daļas maksimālajās pieļaujamajās emisijās:
|
maksimums2016 (tpa) = Σ [atsevišķas iekārtas daļa maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016] |
|
maksimums2019 (tpa) = Σ [atsevišķas iekārtas daļa maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019] |
3.4.2. Maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšana 2017., 2018. un 2020. gadam
Maksimālās pieļaujamās emisijas 2017. gadam (maksimums2017) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:
Maksimālās pieļaujamās emisijas 2018. gadam (maksimums2018) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:
Maksimālās pieļaujamās emisijas 2020. gada pirmajam pusgadam (maksimums2020) ir puse no maksimālajām pieļaujamajām emisijām 2019. gadam:
4. Valsts pārejas plānu turpmākas izmaiņas
Dalībvalstis sniedz Komisijai vismaz šādu informāciju:
a) |
sadedzināšanas iekārtas, kas izvēlas ierobežota lietošanas laika atkāpi saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 33. pantu;
|
b) |
sadedzināšanas iekārtas, kas ir slēgtas (proti, tās iekārtas, kas pilnībā izbeigušas darbību) vai kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda kļuvusi mazāka par 50 MW; |
c) |
sadedzināšanas iekārtas, kas pēc 2015. gada 31. decembra uzsāks atkritumu līdzsadedzināšanu un uz kurām tāpēc attieksies Direktīvas 2010/75/ES IV nodaļa.
|
Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 6. punkta nolūkā dalībvalstīm nav pienākuma paziņot Komisijai turpmāk norādīto informāciju, jo attiecīgās izmaiņas nedrīkst ietekmēt piemērojamās maksimālās pieļaujamās emisijas:
— |
kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas samazināšanās vai palielināšanās pēc 2010. gada 31. decembra (ja tā nav samazināšanās mazāk nekā līdz 50 MW), |
— |
gada darbības stundu skaita samazināšanās vai palielināšanās pēc 2010. gada, |
— |
kurināmā izmantošanas (veida, daudzuma) izmaiņas, kas notiek pēc 2010. gada (kas nav pāreja uz atkritumu sadedzināšanu, jo tad iekārta būtu uzskatāma par atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu un tāpēc izslēdzama no valsts pārejas plāna). |
Par izmaiņām, kas skar iekārtas nosaukumu (piemēram, operatoru nomainīšanās dēļ), ziņo emisiju pārskatos, kurus dalībvalstis sniedz saskaņā ar šā lēmuma 6. panta 3. punktu un Direktīvas 2010/75/ES 72. panta 3. punktu.
(1) Tādu pašu noteikumu piemēro attiecībā uz Direktīvas 2010/75/ES 33., 34. un 35. pantu. Tādējādi uz sadedzināšanas iekārtas daļu nevar attiecināt 33., 34. vai 35. panta noteikumus, savukārt šīs iekārtas citu daļu vai citas daļas iekļautu valsts pārejas plānā.
(2) Kā ziņots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.) sagatavotajos emisiju pārskatos.
(3) Šī informācija vajadzīga, lai noteiktu attiecīgās emisiju robežvērtības 2016. gada 1. janvārī, kā paredzēts Direktīvas 2001/80/EK 10. pantā.
(4) “Darbības stundas” ir stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas un izvada emisijas gaisā, izņemot iedarbināšanas un apturēšanas periodus.
(5) Piemēram, valsts pārejas plāns var attiekties uz gāzturbīnām tikai par to NOx emisijām. Valsts pārejas plāns var attiekties uz citām iekārtām par kādu no piesārņotājiem vai par dažiem piesārņotājiem, savukārt par citiem piesārņotājiem uz tām attiecas Direktīvas 2010/75/ES V pielikumā norādītās emisiju robežvērtības.
(6) Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kurās jebkurā brīdī 2001.–2010. gadā veikta atkritumu līdzsadedzināšana (izņemot atkritumus, kas saskaņā ar definīciju Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 31. punkta b) apakšpunktā ir “biomasa” un uz kurām tādējādi attiecās Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.)), minētajā laikposmā sadedzināto atkritumu apjomu šajā punktā neiekļauj.
(7) Sk. šā pielikuma 3.1.1. iedaļu, kurā norādīti piemērojamie atsauces nosacījumi.
(8) Sk. šā pielikuma 3.1.2. iedaļu.
(9) “Vietējais cietais kurināmais” ir dabiski radies cietais kurināmais, ko izmanto tādā sadedzināšanas iekārtā, kura īpaši paredzēta šim kurināmajam, un ko iegūst uz vietas.
(10) Tas attiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kurās vietējais cietais kurināmais dedzināts 2001.–2010. gadā.
(11) “Sēra atdalīšanas pakāpe” ir noteiktā laika posmā no sadedzināšanas iekārtas atmosfērā neizvadītā sēra daudzuma attiecība pret sēra daudzumu cietajā kurināmajā, kas tajā pašā laika posmā ievests sadedzināšanas iekārtas telpās un izmantots iekārtā.
(12) Attiecīgās emisiju robežvērtības maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšanai neietekmē iekārtas iekļaušana emisiju samazināšanas valsts plānā saskaņā ar Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 6. punktu.
(13) Šis pārskats nav izsmeļošs. It sevišķi tas neietver situācijas, kad laikā no 2002. gada 27. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim notikusi sadedzināšanas iekārtas jaudas palielināšanās vismaz par 50 MW, un šādā gadījumā ir būtiskas arī emisiju robežvērtības, kas norādītas Direktīvas 2001/80/EK III līdz VII pielikuma B daļā (Direktīvas 2001/80/EK 10. panta piemērošana).
A papildinājums
A.1. tabula
Valsts pārejas plānā iekļaujamā sadedzināšanas iekārtu saraksta veidlapa
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
|
Numurs |
Iekārtas nosaukums |
Iekārtas atrašanās vieta (adrese) |
Datums, kad iesniegts pirmais sadedzināšanas iekārtas atļaujas pieteikums, un datums, kad sadedzināšanas iekārta pirmo reizi uzsākusi darbību |
VAI Datums, kad sadedzināšanas iekārtai piešķirta pirmā atļauja |
Jebkāda sadedzināšanas iekārtas kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas palielināšanās vismaz par 50 MW, kas notikusi laikā no 2002. gada 27. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim (kopējais palielinājums MW) |
Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda 31.12.2010. (MW) |
Darbības stundu skaits gadā (vidēji 2001.–2010. g.) |
Piesārņotājs(-i) (SO2, NOx, putekļi), par ko valsts pārejas plāns uz iekārtu NEATTIECAS |
A |
I |
J |
K |
L |
M |
|||||
Numurs |
Norādīt, vai iekārta ir gāzturbīna vai gāzes dzinējs |
Izmantotā kurināmā apjoms gadā (vidēji 2001.–2010. g.) |
Vidējais atgāzu caurplūdums gadā (vidēji 2001.–2010. g.) |
S daudzums gadā izmantotajā vietējā cietajā kurināmajā, kas lietots sadedzināšanas iekārtā (vidēji 2001.–2010. g.) |
Konversijas koeficients(-i), ko izmanto gadījumā, ja atgāzu caurplūdums aprēķināts no izmantotā kurināmā apjoma (pa kurināmā veidiem) |
|||||
(TJ gadā) |
(Nm3/g) |
(tpa) |
(Nm3/GJ) |
|||||||
|
|
akmeņogles |
lignīts |
biomasa |
citi cietā kurināmā veidi |
šķidrais kurināmais |
gāzveida kurināmais |
|
|
|
B papildinājums
B.1. tabula
Veidlapa maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšanai 2016. gadam
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
J |
K |
Numurs |
Nosaukums |
Atsauces skābekļa saturs |
Attiecīgā SO2 ERV |
Attiecīgā sēra atdalīšanas pakāpe |
Iekārtas daļa SO2 maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam |
Attiecīgā NOx ERV |
Iekārtas daļa NOx maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam |
Attiecīgā putekļu ERV |
Iekārtas daļa putekļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam |
Piezīmes |
(%) |
(mg/Nm3) |
(vajadzības gadījumā) |
(tpa) |
(mg/Nm3) |
(tpa) |
(mg/Nm3) |
(tpa) |
|||
(informācija par atsevišķām iekārtām) |
||||||||||
SUMMA |
|
|
|
|
KOPĒJĀS SO2 MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS EMISIJAS |
|
KOPĒJĀS NOx MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS EMISIJAS |
|
KOPĒJĀS putekļu MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS EMISIJAS |
|
B.2. tabula
Veidlapa maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšanai 2019. gadam
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
J |
K |
Numurs |
Nosaukums |
Atsauces skābekļa saturs |
Attiecīgā SO2 ERV |
Attiecīgā sēra atdalīšanas pakāpe |
Iekārtas daļa SO2 maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam |
Attiecīgā NOx ERV |
Iekārtas daļa NOx maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam |
Attiecīgā putekļu ERV |
Iekārtas daļa putekļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam |
Piezīmes |
(%) |
(mg/Nm3) |
(vajadzības gadījumā) |
(tpa) |
(mg/Nm3) |
(tpa) |
(mg/Nm3) |
(tpa) |
|||
(informācija par atsevišķām iekārtām) |
||||||||||
SUMMA |
|
|
|
|
KOPĒJĀS SO2 MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS EMISIJAS |
|
KOPĒJĀS NOx MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS EMISIJAS |
|
KOPĒJĀS putekļu MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS EMISIJAS |
|
B.3. tabula
Pārskats par maksimālajām pieļaujamajām emisijām
(tonnas gadā) |
|||||
|
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 (1. janvāris – 30. jūnijs) |
SO2 |
|
|
|
|
|
NOx |
|
|
|
|
|
Putekļi |
|
|
|
|
|
C papildinājums
C.1. tabula
Emisiju robežvērtības tādu sadedzināšanas iekārtu, kas nav gāzturbīnas vai gāzes dzinēji, atsevišķās daļas aprēķināšanai maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam
Piesārņotājs |
Kurināmā tips |
ERV (mg/Nm3) |
|||
50–100 MW |
> 100–300 MW |
> 300–500 MW |
> 500 MW |
||
SO2 |
Ciets |
2 000 |
2 000 līdz 400 (lineāra skala) (1. piezīme) |
400 |
|
Šķidrs |
1 700 |
1 700 līdz 400 (lineāra skala) |
400 |
||
Gāzveida |
35 vispārīgi 5 sašķidrinātajai gāzei 800 koksa krāšņu gāzei un domnu gāzei |
||||
NOx (6. piezīme) |
Cieti (2. piezīme) |
600 |
200 (3. piezīme) |
||
Šķidri |
450 |
400 |
|||
Gāzveida |
300 |
200 |
|||
Putekļi |
Cieti |
100 |
50 (4. piezīme) |
||
Šķidri |
50 (5. piezīme) |
||||
Gāzveida |
5 vispārīgi 10 domnu gāzei 50 tēraudrūpniecības gāzēm, kuras var izmantot citur |
Atsauces skābekļa saturs ir 6 % cietajam kurināmajam un 3 % šķidrajam un gāzveida kurināmajam.
Piezīmes
1. |
800 mg/Nm3 iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir 400 MW vai lielāka un kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 stundu gadā. |
2. |
1 200 mg/Nm3 iekārtām, kuras 12 mēnešu laikposmā, kas beidzas 2001. gada 1. janvārī, darbojās un turpina darboties, izmantojot cieto kurināmo, kurā gaistošo vielu saturs ir < 10 %. |
3. |
450 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 stundu gadā. |
4. |
100 mg/Nm3 iekārtām, kuru sākotnējā būvatļauja vai gadījumos, kad šāda kārtība nav noteikta, sākotnējā darbības atļauja piešķirta pirms 1987. gada 1. jūlija un kurās dedzina cieto kurināmo ar siltuma saturu līdz 5 800 kJ/kg, mitruma saturu > 45 % masas, mitruma un pelnu kopējo saturu > 60 % masas un kalcija oksīda saturu > 10 %. |
5. |
100 mg/Nm3 iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 500 MW un kurās dedzina šķidro kurināmo ar pelnu saturu > 0,06 %. |
6. |
Iekārtām, kas atrodas Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā vai Kanāriju salās, piemēro šādas ERV: cietais kurināmais vispārīgi – 650 mg/Nm3; cietais kurināmais, kurā gaistošo vielu saturs ir < 10 %, – 1 300 mg/Nm3; šķidrais kurināmais – 450 mg/Nm3; gāzveida kurināmais – 350 mg/Nm3. |
C.2. tabula
Emisiju robežvērtības gāzturbīnu un gāzes dzinēju atsevišķās daļas aprēķināšanai NOx maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam
|
NOx ERV (mg/Nm3) |
Gāzes dzinēji, kuros dedzina gāzveida kurināmo |
100 |
Gāzturbīnas (tostarp CCGT), kurās dedzina šādu kurināmo: |
|
Dabasgāze (1. piezīme) |
50 (2. un 3. piezīme) |
Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) |
120 |
Vieglie un vidējie destilāti |
120 |
Atsauces skābekļa saturs ir 15 %.
Piezīmes
1. |
Dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu. |
2. |
75 mg/Nm3 šādos gadījumos (kur gāzturbīnas lietderības koeficientu nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem):
|
3. |
Viencikla gāzturbīnām, kas neatbilst nevienai 2. piezīmē minētajai kategorijai, bet kuru lietderības koeficients ir augstāks par 35 % (darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem), ERV ir 50 × η/35, kur η ir procentos izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients (darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem). |
C.3. tabula
Sēra atdalīšanas minimālās pakāpes, ko izmanto, lai aprēķinātu tādu sadedzināšanas iekārtu, kurās dedzina vietējo cieto kurināmo un kuras šā kurināmā īpašību dēļ nespēj nodrošināt atbilstību SO2 emisiju robežvērtībām, kas minētas Direktīvas 2010/75/ES 30. panta 2. un 3. punktā, atsevišķo daļu SO2 maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam
Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda |
Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe |
50–100 MW |
60 % |
> 100–300 MW |
75 % |
> 300–500 MW |
90 % |
> 500 MW |
94 % vispārīgi 92 % iekārtām, kurās noslēgts līgums par dūmgāzu attīrīšanai no sēra paredzēta aprīkojuma vai kaļķa iepūšanas aprīkojuma uzstādīšanu un attiecīgie montāžas darbi sākti pirms 2001. gada 1. janvāra |
D papildinājums
D.1. tabula
Emisiju robežvērtības tādu sadedzināšanas iekārtu, kas nav gāzturbīnas vai gāzes dzinēji, atsevišķās daļas aprēķināšanai maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam
Piesārņotājs |
Kurināmā tips |
ERV (mg/Nm3) |
|||
50–100 MW |
> 100–300 MW |
> 300–500 MW |
> 500 MW |
||
SO2 |
Akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi (1. piezīme) |
400 |
250 |
200 |
|
Biomasa (1. piezīme) |
200 |
||||
Kūdra (1. piezīme) |
300 |
200 |
|||
Šķidrais kurināmais |
350 (2. piezīme) |
250 (2. piezīme) |
200 (3. piezīme) |
||
Gāzveida kurināmais |
35 vispārīgi 5 sašķidrinātajai gāzei 400 koksa krāšņu gāzēm ar mazu siltumietilpību 200 domnu gāzēm ar mazu siltumietilpību |
||||
NOx |
Akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi |
300 (4. un 5. piezīme) |
200 (5. piezīme) |
200 (6. piezīme) |
|
Biomasa un kūdra |
300 (5. piezīme) |
250 (5. piezīme) |
200 (5. piezīme) |
200 (6. piezīme) |
|
Šķidrais kurināmais |
450 |
200 (5. un 7. piezīme) |
150 (5. un 7. piezīme) |
150 (3. piezīme) |
|
Dabasgāze (8. piezīme) |
100 |
||||
Citas gāzes |
300 |
200 |
|||
Putekļi |
Akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi |
30 |
25 |
20 |
|
Biomasa un kūdra |
30 |
20 |
|||
Šķidrais kurināmais |
30 |
25 |
20 |
||
Gāzveida kurināmais |
5 vispārīgi 10 domnu gāzei 30 tēraudrūpniecības gāzēm, kuras var izmantot citur |
Atsauces skābekļa saturs ir 6 % cietajam kurināmajam un 3 % šķidrajam un gāzveida kurināmajam.
Piezīmes
1. |
800 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundu gadā. |
2. |
850 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundu gadā. |
3. |
400 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundus gadā. |
4. |
450 mg/Nm3 lignīta pulvera sadedzināšanai. |
5. |
450 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundu gadā. |
6. |
450 mg/Nm3 iekārtām, kurām atļauja piešķirta pirms 1987. gada 1. jūlija un kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundu gadā. |
7. |
450 mg/Nm3 iekārtām ķīmiskās ierīcēs, kurās kā nekomerciālu kurināmo savām vajadzībām izmanto šķidrus ražošanas atlikumus. |
8. |
Dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu. |
D.2. |
tabula |
Emisiju robežvērtības gāzturbīnu un gāzes dzinēju atsevišķās daļas aprēķināšanai NOx maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam
|
NOx ERV (mg/Nm3) |
Gāzes dzinēji, kuros dedzina gāzveida kurināmo |
100 |
Gāzturbīnas (tostarp CCGT), kurās dedzina šādu kurināmo: |
|
Dabasgāze (1. piezīme) |
50 (2., 3. un 4. piezīme) |
Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) |
120 (5. piezīme) |
Vieglie un vidējie destilāti |
90 (5. piezīme) |
Atsauces skābekļa saturs ir 15 %.
Piezīmes
1. |
Dabasgāze ir dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu. |
2. |
75 mg/Nm3 šādos gadījumos (kur gāzturbīnas lietderības koeficientu nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem):
|
3. |
Viencikla gāzturbīnām, kas neatbilst nevienai 2. piezīmē minētajai kategorijai, bet kuru lietderības koeficients ir augstāks par 35 % (darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem), ERV ir 50 × η/35, kur η ir procentos izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients (darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem). |
4. |
150 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundu gadā. |
5. |
200 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundu gadā. |
D.3. |
tabula |
Sēra atdalīšanas minimālās pakāpes, ko izmanto, lai aprēķinātu tādu sadedzināšanas iekārtu, kurās dedzina vietējo cieto kurināmo un kuras šā kurināmā īpašību dēļ nespēj nodrošināt atbilstību SO2 emisiju robežvērtībām, kas minētas Direktīvas 2010/75/ES 30. panta 2. un 3. punktā, atsevišķo daļu SO2 maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam
Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda |
Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe |
50–100 MW |
80 % |
> 100–300 MW |
90 % |
> 300 MW |
96 % vispārīgi 95 % iekārtām, kurās dedzina degslānekli |