(1)

Komisija 2008. gada 4. augustā paziņoja Dānijai par savu lēmumu necelt iebildumus pret glābšanas atbalstu, kas TV2 Danmark A/S bija jāpiešķir kredīta veidā, kura kopējā summa ir DKK 1 000 miljoni (turpmāk tekstā – “lēmums par glābšanas atbalstu”) (3). Šajā lēmumā ir atzīts, ka plānotais atbalsts ir saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu (pašreizējā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu) un jo īpaši ar Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai paredzētajiem noteikumiem (4) (turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”).

(2)

Saskaņā ar lēmumu par glābšanas atbalstu un šīm pamatnostādnēm bija jāiesniedz Komisijai pārstrukturēšanas plāns vai likvidācijas plāns, vai apliecinājums tam, ka aizdevums ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc glābšanas atbalsta pasākuma apstiprināšanas, t. i., ne vēlāk kā līdz 2009. gada 4. februārim, ir pilnībā atmaksāts.

(3)

Dānija 2009. gada 4. februārī saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu (pašreizējo LESD 108. panta 3. punktu) paziņoja Komisijai par savu lēmumu īstenot pārstrukturēšanas plānu attiecībā uz TV2 Danmark A/S.

(4)

Ar 2009. gada 2. jūlija vēstuli Komisija informēja Dāniju par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā (pašreizējā LESD 108. panta 2. punktā) paredzēto procedūru attiecībā uz šo atbalstu.

(5)

Komisijas lēmums sākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes.

(6)

Komisija šajā jautājumā ir saņēmusi piezīmes no šādām ieinteresētajām personām:

(7)

Komisija šīs piezīmes 2009. gada 27. oktobrī nosūtīja Dānijai. Uzņēmuma Telia Stofa novēlotās piezīmes tika nosūtītas Dānijai 2009. gada 30. novembrī. Dānijai tika sniegta iespēja uz tām atbildēt, un Komisija piezīmes no Dānijas saņēma divās vēstulēs, kurās ir izklāstīti dažādi aspekti, kas tika skarti trešo personu piezīmēs, proti, Dānijas valdības 2010. gada 29. janvāra vēstulē, kas tika saņemta no tās pastāvīgās pārstāvniecības un kuras saņemšana ir reģistrēta 2010. gada 23. februārī, un 2010. gada 29. marta vēstulē, kuras saņemšana ir reģistrēta 2010. gada 30. martā, savukārt šīs vēstules pielikumu saņemšana tika reģistrēta 2010. gada 14. aprīlī. Dānijas valdība 2010. gada 8. jūnijā sniedza papildu informāciju par to, ka tā ir apstiprinājusi jaunu nolīgumu plašsaziņas līdzekļu politikas jomā 2011.–2014. gadam.

(8)

Uzņēmums TV2 Danmark A/S2010. gada 9. jūnijā iesniedza informatīvo memorandu par TV2 kanāla apraides tīkla pārdošanu.

(9)

Komisija 2010. gada 8. jūnijā rīkoja sanāksmi ar atbalsta saņēmēju “TV2 Danmark A/S”. Pēc šīs sanāksmes Komisija 2010. gada 30. jūnijā nosūtīja Dānijai jautājumus, uz kuriem Dānija atbildes sniedza 2010. gada 9. jūlija vēstulē.

(10)

Uzņēmums Viasat2010. gada 26. maija e-pasta vēstulē un parastajās vēstulēs, kas reģistrētas 2010. gada 1. jūnijā un 2010. gada 6. jūlijā, iesniedza papildu informāciju.

(11)

Pēc tam, kad Komisija 2010. gada 23. un 28. jūlijā uzdeva papildu jautājumus, Dānija 2010. gada 17. augustā iesniedza atbildes uz šiem jautājumiem. Komisija 2010. gada 14. septembrī rīkoja sanāksmi ar Dāniju, un pēc šīs sanāksmes Dānija iesniedza papildu piezīmes vēstulē, kas datēta ar 2010. gada 15. oktobri.

(12)

Uzņēmums Viasat2010. gada 22. decembrī iesniedza Komisijai papildu informāciju, savukārt uzņēmums SBS papildu informāciju iesniedza 2011. gada 7. februārī.

(13)

Komisija 2011. gada 14. janvārī nosūtīja informācijas pieprasījumu Dānijai, uz kuru tā atbildēja 2011. gada 3. februāra vēstulē. Dānija savā 2011. gada 28. janvāra vēstulē lūdza rīkot atkārtotu sanāksmi. Minētā sanāksme notika 2011. gada 7. februārī. Dānija iesniedza papildu informāciju 2011. gada 24. februārī.

(14)

Pēc Dānijas iestāžu pieprasījuma 2011. gada 4. martā tika rīkota vēl viena sanāksme. Pēc šīs sanāksmes Dānija iesniedza vēl papildu informāciju vēstulēs, kuru saņemšana tika reģistrēta 2011. gada 11., 17. un 18. martā un 2011. gada 6. un 14. aprīlī. Dānija savā 2011. gada 11. marta vēstulē informēja Komisiju, ka atsevišķas pārstrukturēšanas plāna daļas netiks īstenotas (uzņēmums TV2 Alene Card – turpmāk paskaidrots sīkāk). Dānija 2011. gada 17. un 18. martā un 6. un 14. aprīlī iesniedza koriģētos finanšu datus, ņemot vērā minēto grozījumu.

(15)

Turklāt jāņem vērā arī tas, ka 2009. gada 24. martā uzņēmums Viasat Broadcasting UK Ltd cēla prasību Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā (pašreizējā Vispārējā tiesa) (6), lūdzot atcelt glābšanas atbalsta lēmumu. Turklāt 2009. gada 15. maijā uzņēmums Viasat Broadcasting UK Ltd lūdza Komisiju sākt tiesvedību saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu, lai panāktu glābšanas atbalsta lēmuma atsaukšanu (7). Šīs tiesvedības attiecas uz citu lēmumu un netraucē Komisijai pieņemt nostāju jautājumā par pārstrukturēšanas plānu. Tomēr ar 2010. gada 17. maija rīkojumu tiesvedība šajā lietā tika apturēta līdz brīdim, kad Komisija būs pieņēmusi galīgo lēmumu pārstrukturēšanas lietā (8).

(16)

Uzņēmums MTG un Viasat2009. gada 14. decembrī iesniedza sūdzību, kurā tie apgalvo, ka, ieviešot lietošanas maksu TV2 kanālam, Dānija cita starpā pārkāpj LESD 106. un 102. pantu.

(17)

Uzņēmums TV2 Danmark A/S 2003. gadā ieguva privātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību juridisko statusu, kas pilnībā pieder Dānijas valstij. Uzņēmums pārņēma saimniecisko darbību no 1986. gadā izveidotās neatkarīgās sabiedriskās organizācijas TV2. Uzņēmumam “Danmark A/S” pieder daļas vairākos atšķirīgos uzņēmumos, tostarp tai pilnībā piederošos meitasuzņēmumos, saistītajos uzņēmumos, kopuzņēmumos, kā arī tas ir mazākuma akciju daļas turētājs sabiedrībās. Uzņēmums TV2 Danmark A/S (turpmāk tekstā – TV2) ir koncerna TV2 mātes uzņēmums, un tas nodrošina sabiedriskās televīzijas kanāla TV2 darbību (turpmāk tekstā arī – “galvenais kanāls”).

(18)

Pašreizējais uzņēmējdarbības modelis. TV2 galveno kanālu iepriekš finansēja, iekasējot televīzijas licenču nodevas un ieņēmumus no reklāmas. Tomēr, lai gan reģionālos kanālus šādā veidā daļēji finansē joprojām, galvenā kanāla finansēšana, iekasējot televīzijas licenču nodevas, tika pārtraukta 2004. gada jūlijā un tika saglabāti tikai ieņēmumi no reklāmas. Minētie ieņēmumi no reklāmas pašlaik ir vienīgais galvenā kanāla ienākumu avots, izņemot no komerckanāliem saņemtās peļņas daļu. TV2 pašlaik nav atļauts iekasēt abonēšanas maksu par tā galveno kanālu.

(19)

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Saskaņā ar Dānijas Apraides likuma 38.a panta 1. punktu TV2 ir pienākums sniegt sabiedriskos pakalpojumus, un šajā punktā teikts, ka “sabiedrisko programmu darbību plašākai sabiedrībai nodrošina saskaņā ar 10. pantā minētajiem principiem”. Šīs vispārējās saistības ir papildinātas ar sīkākiem aprakstiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licencē un tās pielikumiem.

(20)

Komisija apstiprināja (9), un šajā ziņā to atbalstīja Vispārējā tiesa (10), ka TV2 galvenais kanāls ievēro sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. TV2 sabiedrisko pakalpojumu darbības veids rada tam vairāk nekā […] (*1) no tā izmaksām (11).

(21)

Turklāt TV2 galvenajam kanālam vēl ir jāpilda arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas paredz nodrošināt reģionālo programmu apraidi saskaņā ar TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences 2.5. punktu (12). Reģionālo programmu saturu veido TV2 reģionālās raidstacijas. Šīs astoņas reģionālās stacijas darbojas neatkarīgi no TV2. To darbību regulē Dānijas Apraides likuma 31. pants un turpmākie panti. (13). Katrā no astoņām reģionālajām TV2 raidstacijām darbojas pārstāvju padome, kuras sastāvā ir pārstāvēti dažādi attiecīgā reģiona kultūras un sabiedrības aspekti. TV2 pārstāvji nedrīkst piedalīties šajās pārstāvju padomes sanāksmēs. Reģionālajām raidstacijām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas darbība ir uzticēta saskaņā ar Dānijas Apraides likuma 31. pantu un turpmākajiem pantiem un, veidojot programmas, tām ir jāakcentē sava reģionālā piederība. Šo raidstaciju darbību galvenokārt finansē, iekasējot televīzijas licenču nodevas (14). TV2 ir noteikts pienākums pārraidīt šīs reģionālās programmas TV2 parastās programmu plūsmas “logos” (15). TV2 nevar ietekmēt TV formāta izvēli, piemēram, lai nodrošinātu saskaņotību ar vispārējo TV programmu veidošanu galvenajā kanālā. Valsts un reģionālā līmeņa programmu starplaikos TV2 pārraida reklāmas, kas ir vērstas uz reģionālo tirgu, un tas saglabā ieņēmumus no šīs reklāmas.

(22)

Apraides pienākums. Saskaņā ar Dānijas Apraides likuma 6. pantu pašlaik uz galveno kanālu attiecas apraides pienākums, saskaņā ar kuru ar satelītu piegādātās antenu televīzijas ģenerālsistēmu (SMATV) izplatītājiem (tostarp komerciālajiem kabeļtīklu izplatītājiem) visās to piedāvājumu paketēs ir jānodrošina piekļuve noteikumā minētajiem kanāliem (proti, TV2 un DR) (16).

Televīzijas pakalpojumu izplatītājiem, kuri izmanto satelītu kā izplatīšanas platformu, nebija pienākuma iekļaut TV2 galveno kanālu savās programmu paketēs, tomēr tie izvēlējās to iekļaut, jo šis kanāls ir ļoti populārs (17).

(23)

Televīzijas pakalpojumu izplatīšana Dānijā. Televīzijas pakalpojumi Dānijā tiek izplatīti piecos dažādos veidos atkarībā no alternatīviem TV signāla uztveršanas līdzekļiem. Izplatīšana tiek veikta, izmantojot kabeļu sistēmas (izplatītāji YouSee un Sofa) un SMATV (vietējie kabeļtelevīzijas izplatītāji) sistēmu, paraboliskas satelītantenas (Viasat un Canal Digital), platjoslas (IPTV) un virszemes apraidi. No 2009. gada 1. novembra tika atslēgts analogās virszemes apraides signāls un Dānijas virszemes TV signāli tika pārveidoti par ciparu virszemes apraides signāliem. Konkursā par komercdarbības zonas kontroles uzņēmuma tiesībām uzvarēja uzņēmums Boxkeeper, un tas ir atbildīgs par abonēšanas maksas kanālu pārraidīšanu virszemes tīklā. Pašlaik TV2 galveno kanālu pārraida bezmaksas televīzijas kanālos, neiekasējot abonēšanas maksu par tā skatīšanos (18).

(24)

TV2 pamatdarbības jomas. TV2 galvenokārt darbojas TV reklāmas pārraidīšanas un pārdošanas jomā. Tas arī iepērk un pārdod audiovizuālās tiesības starptautiskos tirgos (piemēram, Euro 2008 čempionāts vai Olimpiskās spēles), ko tas var pārraidīt pats vai pārdot tālāk. TV2 darbojas gandrīz tikai un vienīgi TV apraides tirgū un citos ar plašsaziņas līdzekļiem saistītos tirgos Dānijā. TV2 galvenais kanāls kopā ar Danmarks Radio (valsts uzņēmums, ko finansē tikai un vienīgi, iekasējot licences nodevu, un kas darbojas divos sabiedriskajos kanālos), ir lielākais televīzijas kanāls.

TV2 galvenais kanāls televīzijas reklāmas tirgū pašlaik konkurē, piemēram, ar Viasat kanāliem TV3 un TV3+. Viasat īpašnieks ir uzņēmums Swedish Modern Times Group A/S (MTG), kas arī ir aktīvs satelītu apraides tirgus segmenta dalībnieks. TV2 par ieņēmumiem no reklāmas konkurē arī ar SBS A/S, kas pieder Vācijas uzņēmumam ProSiebenSat. TV2 maksas televīzijas kanāli, piemēram, TV2 Zulu un TV2 Charlie, vairumtirdzniecības tirgū konkurē ar citiem komerckanāliem par maksas TV programmu pakešu izplatīšanu.

(25)

Komercdarbība. TV2 darbojas vairākos komerckanālos, kas nav sabiedriskie kanāli, tostarp TV2 Zulu, TV2 Charlie, TV2 Film un TV2 News. Tam pieder arī 50 % no TV2 Sports. TV2 Zulu, TV2 Charlie un TV2 News finansē, iekasējot abonēšanas maksu un maksu par reklāmu, turpretī TV2 Film finansē tikai un vienīgi, iekasējot abonēšanas maksu.

(26)

Kā ir atzinusi Dānija (19) un TV2 Danmark A/S, un tās konkurents Viasat (20), galvenā kanāla darbība ir būtiska, lai gūtu ieņēmumus no komerckanālu darbības.

(27)

TV2 kopš 2001. gada ir noteikta prasība kārtot atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par tā komerciālo un sabiedrisko pakalpojumu darbības veidiem, sk. Rīkojumu Nr. 740 (21). Šo uzskaiti uzrauga ārējie revīzijas uzņēmumi.

(28)

Pārējās uzņēmējdarbības jomas. Turklāt TV2 Danmark A/S pieder arī vairāki meitasuzņēmumi, vai arī tas ir vairāku tādu ar televīziju saistītu kopuzņēmumu sastāvdaļa, kas darbojas satura veidošanas un radio pārraižu jomā, kā arī agrāk tam kopā ar DR piederēja apraides tīkls (Broadcast Service Denmark (BDS), DTT/Digi-TV, 4M un Fordelingsnet). Atbilstoši Dānijas sniegtajai informācijai Broadcast Service Denmark ir vadošais Dānijas apraides pakalpojumu sniedzējs pārraides tīklu plānošanas, izstrādes, ekspluatācijas un pakalpojumu sniegšanas jomā. Šā apraides tīkla kopīgie tiešie īpašnieki bija Danske Radio un TV2 vai, izmantojot kopīpašuma komandītsabiedrības (Fordelingsnet, 4M, Digi-TV). Taču pārstrukturēšanas procesa gaitā TV2 pārdeva tam piederošās šā tīkla akcijas.

(29)

Valsts līmeņa konkurences lietas saistībā ar TV2 . Komisija atzīmē, ka Dānijas atbildīgās iestādes konkurences jomā izmeklē TV2 rīcību reklāmas tirgū. Dānijas Konkurences padome 2005. gada 21. decembrī pieņēma lēmumu, ka TV2 ir pārkāpis LESD 102. pantu un attiecīgos valsts tiesību aktu noteikumus, izmantojot lojalitāti veicinošas atlaides savā darbībā reklāmas tirgū. Šo lēmumu 2006. gada 1. novembrī atcēla Konkurences apelācijas tiesa, tomēr pēc tam, šo spriedumu 2009. gada 22. jūnijā pārsūdzot Austrumdānijas Augstajā tiesā, attiecīgais lēmums tika atzīts par spēkā esošu. Pret pēdējo minēto spriedumu tika iesniegta apelācijas sūdzība Augstākajā tiesā, kas 2011. gada 18. martā spriedumu atzina par spēkā esošu. Šī lieta tika izskatīta pēc tam, kad iepriekš 2000. gada 29. novembrī tika uzsākta tiesvedība, kurā Dānijas Konkurences padome konstatēja, ka 2000. gadā TV2 piedāvātās atlaides ir vērtējamas kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

(30)

Komisijas 2004. gada 19. maija un 2005. gada 2. februāra lēmuma mērķis attiecīgi bija atbalsta piešķiršana TV2 no valsts līdzekļiem attiecīgi pirms tā pārveides par sabiedrību ar ierobežotu atbildību un turpmākās rekapitalizācijas (22). Pirmajā lēmumā Komisija lika TV2 atgūt nesaderīgā atbalsta līdzekļus DKK 628,1 miljona apmērā. Dānija pieprasīja atbalsta saņēmējam atlīdzināt šos līdzekļus, kā arī procentus, un no TV2 tika atgūti naudas līdzekļi DKK 1 050 miljonu apmērā. Otrajā lēmumā netika izvirzīti nekādi iebildumi pret rekapitalizāciju, ko veidoja kapitāla investīcijas DKK 440 miljonu apmērā un vēl arī parāda apmaiņa pret pašu kapitālu DKK 394 miljonu apmērā, un tā tika atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(31)

Vispārējā tiesa 2008. gada 22. oktobrī atcēla Komisijas lēmumu par līdzekļu atgūšanu (23). Vispārējā tiesa 2009. gada 24. septembrī (24) izdeva rīkojumu saistībā ar lēmumu par rekapitalizāciju, pasludinot, ka šajā jautājumā nav nepieciešams lēmums, jo lēmums par rekapitalizāciju, kurš tika pamatots ar lēmumu par līdzekļu atgūšanu, ir pieņemts, pamatojoties uz apsvērumiem, kādi vairs nepastāvēja, un tādēļ šādam lēmumam vairs nav pamata. Tiesa uzskatīja, ka šie abi lēmumi ir vienas un tās pašas lietas divi dažādi aspekti.

(32)

Komisijas izmeklēšana saistībā ar iepriekšminēto lietu tika veikta vienlaicīgi ar šīs lietas izskatīšanu. Komisijas lēmums šajā lietā tiks pieņemts vienlaicīgi ar šajā dokumentā sniegto lēmumu.

(33)

Kā ir izklāstīts Komisijas lēmumā, saskaņā ar kuru 2008. gadā tika piešķirts glābšanas atbalsts DKK 1 000 miljonu apmērā, pārmērīgi lielu ieguldījumu dēļ, jo īpaši radio darbības jomā, TV2 Danmark radās nopietnas likviditātes problēmas, ieņēmumi no reklāmas bija mazāki nekā plānots, un palielinājās aizdevumu procentu maksājumi. Šo likviditātes nepietiekamību nebija iespējams atrisināt, nodrošinot aizdevumus no privātām kredītiestādēm (bankām). Pēc glābšanas atbalsta lēmuma pieņemšanas Dānija par pārstrukturēšanas plānu paziņoja pamatnostādnēs noteiktajā sešu mēnešu laika posmā.

(34)

Pārstrukturēšanas plāns, kas Komisijai tika iesniegts 2009. gada 4. februārī, tika apstiprināts pēc tam, kad liels vairākums Dānijas politisko partiju panāca savstarpēju vienošanos par pielikumu 2007.–2010. gada nolīgumam par plašsaziņas līdzekļiem, kurš tika publicēts 2009. gada 9. janvārī.

(35)

Savā 2009. gada 4. februāra paziņojumā Dānija paziņoja par dažādu pārstrukturēšanas atbalsta pasākumu īstenošanu, jo saskaņā ar Dānijas sniegto informāciju, Komisijas glābšanas atbalsta lēmumā norādītās īstermiņa likviditātes un parādsaistības joprojām nebija atrisinātas. Minētās problēmas pamudināja uzņēmuma TV2 Danmark A/S kvalificēšanu par “grūtībās nonākušu uzņēmumu” saskaņā ar pamatnostādnēm (25), no kurām Komisijai lēmumā par procedūras uzsākšanu nebija iemesla atkāpties un kas saskaņā ar Dānijas sniegto informāciju joprojām ir spēkā arī pēc TV2 glābšanas atbalsta saņemšanas. Tas skaidri izriet no informācijas, kas norādīta Komisijas lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu (26).

(36)

Vēlāk procesa gaitā un, jo īpaši atbildot uz trešo personu piezīmēm, Dānija iesniedza citu jaunāku uzņēmuma PWC pētījumu par TV2 finansiālo stāvokli. Atjauninātie dati ir apkopoti turpmāk sniegtajā tabulā (27).

Galveno TV2 Danmark A/S finanšu rādītāju attīstība

Saskaņā ar Dānijas sniegto informāciju TV2 problēmas rodas cita starpā no sabiedriskā kanāla darbība, kas kļūst arvien nerentablāks (28) un attiecībā uz kuru nav izstrādāts ilgtspējīgs darbības modelis, kā arī daļa zaudējumu rodas no neienesīgiem ieguldījumiem.

(37)

Zaudējumi. Tā kā ieņēmumi no reklāmas bija mazāki par budžetā plānotajiem un tika veikti vairāki neienesīgi ieguldījumi (jo īpaši TV2 Radio), TV2 Danmark A/S 2007. gadā bija ievērojami zaudējumi (DKK 214 miljoni, pašu kapitāla ienesīgums ir –36 %). Turklāt 2008. gada marta beigās plānotie 2008. gada finanšu rezultāti norādīja uz jauniem zaudējumiem pirms nodokļu nomaksas līdz pat DKK […] miljoniem, kaut arī tika prognozēts, ka šis plāns ir īpaši atkarīgs no turpmākās attīstības reklāmas tirgū. Tāpat uzņēmums cieta arī zaudējumus 2009. gadā.

(38)

Apgrozījums/tirgus daļa. Jau vairākus gadus pirms glābšanas atbalsta piešķiršanas bija vērojama TV2 galvenā kanāla tirgus daļas samazināšanās tendence, un tā turpinās arī pašreiz. Iepriekšējo TV2 saimnieciskās darbības priekšrocību zaudēšanas, atslēdzot virszemes analogās televīzijas apraidi, un virszemes ciparu televīzijas ieviešanas dēļ saimnieciskās darbības iespēju sadale no 2009. gada novembra ir kļuvusi vienlīdzīgāka. Ir paredzams, ka “must-carry” saistību atcelšanas dēļ (sk. turpmāk 52. apsvērumu) uzņēmums zaudēs vēl lielāku tirgus daļu. No 2003. līdz 2009. gadam TV2 galvenā kanāla “komerciālā” tirgus daļa (skatītāji vecuma grupā no 21 līdz 50 gadiem, kuri no komerciālā viedokļa ir interesantākā skatītāju grupa) jau ir samazinājusies par 19 %, proti, no 56,2 % līdz 45,6 % (29). Tiek prognozēts, ka TV2 komercdarbības tirgus daļa 2013. gadā būs […] % (30).

(39)

Pieaugošas parādsaistības/negatīva naudas plūsma/procentu maksājumi. Kā norādīts iepriekš sniegtajā tabulā, TV2 Danmark A/S tīrās parādsaistības, par kurām jāmaksā procenti, pastāvīgi palielinājās no DKK 232 miljoniem 2006. gadā līdz DKK 622 miljoniem 2008. gadā (pirms tīkla pārdošanas un lielākās parāda daļas atmaksāšanas tīrā parādsaistību summa, par kuru jāmaksā procenti, 2010. gadā tika plānota DKK […] miljonu apmērā). Turklāt tabulā ir arī norādīts, ka laika posmā no 2006. gada 31. decembra līdz 2009. gada 31. decembrimTV2 Danmark A/S bija negatīva naudas plūsma, parādsaistību pieaugums, procentu maksājumu palielināšanās un tīro aktīvu vērtības samazināšanās.

(40)

Optimistiskā attīstības scenārija un pesimistiskā attīstības scenārija analīze. Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā ir paredzēts pamatscenārijs, optimistiskais attīstības scenārijs un pesimistiskais attīstības scenārijs, kā arī riska skaitliskais novērtējums. Tas ir izstrādāts, pamatojoties uz tirgus prognozēm saistībā ar uzņēmuma ārējiem faktoriem (izstrādātas uzņēmumā PriceWaterhouseCoopers). Šajos scenārijos tiek prognozēti faktiskās IKP izaugsmes rādītāji un no tiem tiek atvasināti prognozētie izaugsmes (vai samazinājuma) rādītāji televīzijas reklāmas tirgū, kurus apvienojot ar plānotajiem tirgus daļas rādītājiem tiek iegūti prognozētie TV2 reklāmas ieņēmumu rādītāji. Pamatscenārijs paredz nelielu IKP pieaugumu ([…] % 2009. un 2010. gadam, […] % 2011. gadam un […] % 2012. gadam). Tajā tiek prognozēts, ka laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam televīzijas reklāmas tirgus būs no DKK […] miljoniem līdz DKK […] miljoniem attiecīgajā periodā ([…] %). Pesimistiskajā attīstības scenārijā ir vērojama ne pārāk pozitīva faktiskā IKP izaugsme (nulles rādītājs 2009. un 2010. gadā un pieaugums […] % un […] % apmērā attiecīgi 2011. un 2012. gadā), un reklāmas izdevumi ir no DKK […] miljoniem 2009. gadā līdz DKK […] miljoniem 2012. gadā ([…] %). Optimistiskajā attīstības scenārijā tiek prognozēts nedaudz augstāks IKP izaugsmes līmenis nekā pamatscenārijā, un tādējādi arī neliels televīzijas reklāmas tirgus pieaugums no DKK […] miljoniem 2009. gadā līdz DKK […] miljoniem 2012. gadā ([…] %). Ņemot vērā paredzamo tirgus daļas zaudēšanu, tika prognozēts, ka TV2 ieņēmumi no reklāmas […] par […] %, […] % un […] % attiecīgi pamatscenārijā, sliktākajā scenārijā un labākajā scenārijā laika posmā no 2009. līdz 2012. gadam, kas ir vienāds ar […] no […] %, […] % un […] %.

(41)

TV2 reklāmas ieņēmumi 1999.–2009. gadā vidēji ir pieauguši par 1,9 % (ģeometriski) ar standarta novirzi 12 % apmērā (31). Tādēļ, ņemot vērā TV2 reklāmas ieņēmumu atkarību no dažādiem saimnieciskās darbības cikla riska faktoriem un vispārējo ekonomikas stāvokli vērtējuma brīdī, uzņēmuma PWC prognozes 2009.–2012. gadam nevar noraidīt kā nepamatotas.

(42)

Uzņēmuma PWC ziņojums tika atjaunots 2009. gada septembrī, ņemot vērā jaunākās prognozes saistībā ar ieņēmumiem no reklāmas, un tajā tika paredzēts pesimistiskāks attīstības scenāriju nekā tika prognozēts pamatscenārijā (32). Televīzijas reklāmas tirgus 2009. gadā saruka par 18,7 % salīdzinājumā ar 2008. gadu (33). TV2 reklāmas ieņēmumu līmenis 2008. gadā kritās par 4 % (no DKK 1 667 miljoniem līdz DKK 1 597 miljoniem) un 2009. gadā vēl par 24 % (no DKK 1 597 miljoniem līdz DKK 1 220 miljoniem) (34).

(43)

Dānija atzīst, ka TV2 ir nonācis grūtībās parādsaistību dēļ, ko radīja lieli iepriekšējos gados veikti ieguldījumi, nenoteiktība saistībā ar neizlemto valsts atbalsta tiesas lietu attiecībā uz TV2 un, kas nav mazāk svarīgi, sabiedriskā kanāla saimnieciskās darbības modelis, ko finansē tikai no reklāmas ieņēmumiem. Ievērojami zaudējumi ir radīti tieši radio darbības jomā kopš tās uzsākšanas 2007. gadā. Tika pieņemts lēmums 2008. gada aprīlī slēgt radio darbību.

(44)

Ārējā banku finansējuma trūkums. Pārstrukturēšanas plānā ir ņemts vērā, ka TV2 finansētāji apšauba galvenā kanāla pašreizējo uzņēmējdarbības modeli un izskatīšanā esošo lietu iespējamo iznākumu saistībā ar iepriekšējo atbalstu TV2. Pārstrukturēšanas plāns vājina banku risku izpausmes attieksmi pret uzņēmumu, vēl vairāk samazinot pašreizējo aizdevumu vai kredītlīniju apmēru. Dānija ir iesniegusi pierādījumus, ka 2009. gada 22. aprīlī pēc uzņēmuma pārskatu publicēšanas uzņēmuma galvenā banka […] lika samazināt uzņēmumam izsniegtā aizdevuma un piešķirtās kredītlīnijas apmēru (35).

(45)

TV2 radās grūtības, ieķīlājot savus īpašumus Odensē, un tas ziņoja, ka ir samazinājusies ne tikai ēku, bet arī iespējamās hipotēkas vērtība (36). Galu galā TV2 tika nodrošināts aizdevums DKK 80 miljonu apmērā no Nordea bankas, kas bija mazāks nekā tika paredzēts. Vēlāk Dānija iesniedza atjaunotu informāciju par to, ka bankas nav ieinteresētas izsniegt komercaizdevumus. Šī informācija liecina, ka neviena no uzrunātajām bankām ([…], […], […] un […]) neuzskatīja TV2 par uzņēmumu, kuram ir pietiekama kredītspēja. Tā iemesls bija prognozes saistībā ar reklāmas tirgus attīstību, kas ir vienīgais TV2 ienākumu avots. Tika apšaubīta TV2 pelnītspēja, un neizlemtās tiesas lietas tika vērtētas kā papildu riska faktors. (37).

(46)

Paziņotais plāns par TV2 pārstrukturēšanu attiecas uz laika posmu no 2009. gada 4. februāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Tas tika izstrādāts, lai novērstu vājās puses TV2 saimnieciskajā darbībā, jo īpaši nelīdzsvarotību bilancē attiecībā pret īstermiņa parādsaistībām un problēmas, kas saistītas ar sabiedriskā kanāla saimnieciskās darbības modeli, kas nav ilgtspējīgs tādēļ, ka ir balstīts uz finansējumu no reklāmas ieņēmumiem, kuri ir atkarīgi no dažādiem saimnieciskās darbības cikla riska faktoriem. Plāns ietvēra šādus piecus galvenos elementus: i) finanšu pārstrukturēšana, kas skar bilanci; ii) darbības pārstrukturēšana; iii) jauns sabiedriskā kanāla TV2 finansēšanas veids, ieviešot jaunu saimnieciskās darbības modeli; iv) atbalsta pasākumi un v) kompensācijas pasākums(-i).

(47)

Finanšu pārstrukturēšanas pasākumi tika plānoti, risinot šādus četrus jautājumus: apraides tīkla BSD 50 % līdzdalības daļas pārdošana (38), uzņēmuma nekustamā īpašuma Odensē (Kvaegtorvet) ieķīlāšana, tādējādi paredzot piesaistīt līdzekļus DKK […] miljonu apmērā, plānoto kapitālieguldījumu īstenošanas atlikšana un apjoma samazināšana un mazākuma turēto akciju pārdošana konkrētos uzņēmumos, kuri darbojas plašsaziņas līdzekļu nozarē, […], Momondo, […] un […]. Ieviešot šos pasākumus, tika plānots gūt ieņēmumus vairāk nekā DKK […] miljonu apmērā, daļu no kuriem bija paredzēts izmantot īstermiņa aizdevumu apjoma samazināšanai.

(48)

Darbības pārstrukturēšanas pasākumi paredzēja paplašināt jau 2008. gadā uzsāktos izmaksu taupības pasākumus DKK 280 miljonu apmērā un ietvēra arī uzņēmuma East Production slēgšanu un tā iekļaušanu TV2, TV2 līdzdalības izbeigšanu vai samazināšanu uzņēmumā […] un papildu izmaksu ietaupījumus DKK 40 miljonu apmērā. Turklāt TV2 pēc paziņojuma sniegšanas izdevās panākt papildu izmaksu ietaupījumus 2009. gada 30. martā apstiprinātajā plānā, kas paredz kapitālieguldījumu samazinājumu 2009. gadā par DKK 30 miljonu apmērā, kā arī turpmākus kārtējo izmaksu samazinājumus DKK 97 miljonu apmērā (39).

(49)

Ir paredzēts jauns finansēšanas pasākums (lietošanas maksa) (40), lai paplašinātu pastāvīgo ieņēmumu avotu spektru sabiedriskajam kanālam TV2. Par to lēmums tika pieņemts, 2009. gada 9. janvārī vienojoties galvenajām politiskajām partijām par grozījumu 2007.–2010. gada nolīgumā par plašsaziņas līdzekļiem.

(50)

Abonēšanas maksas iekasēšana. Galvenā kanāla darbības modeļa ilgtspējība tiks nodrošināta, no 2012. gada 1. janvāra atļaujot TV2 sabiedriskā kanāla finansēšanai ieviest lietošanas maksu, proti, abonēšanas maksu. Turklāt TV2 arī turpmāk saņems ieņēmumus no reklāmas.

(51)

Izplatītāji šo maksu iekasēs no pakalpojuma lietotājiem. Maksas apmēru, kas jāmaksā pakalpojuma lietotājam, nenoteiks valdība, bet par to tiks panākta vienošanās parastās komercsarunās starp TV2 un izplatītājiem (piemēram, ar DTT Boxer). TV2 paredz, ka TV2 iekasētā ikmēneša maksa no izplatītājiem būs apmēram DKK 10–12 (neskaitot PVN) no vienas mājsaimniecības (41). Atliekot lietošanas maksas ieviešanu uz 2012. gadu, ir paredzēts dot pietiekami daudz laika mājsaimniecībām, kuras pašlaik ir aprīkotas ar MPEG 2 tehnoloģijas iekārtām, kas ir spējīgas uztvert bezmaksas virszemes ciparu televīziju (DR1, DR2 un TV2), lai tās varētu nomainīt šīs iekārtas pret MPEG 4 formāta iekārtām. Dānija paredz, ka ar šā elementa ieviešanu pārstrukturēšanas plānā varēs atjaunot TV2 ilgtermiņa dzīvotspēja. TV2 2012. gadā no lietošanas maksas iekasēšanas paredz panākt tīro ieņēmumu pieaugumu aptuveni DKK […] miljonu apmērā (42).

(52)

Netiks pieņemts likums, kas izplatītājiem savās paketēs liktu iekļaut TV2 programmu. Tieši pretēji, ieviešot lietošanas maksu, tiks atceltas pašreizējās “must-carry” saistības (43). Saskaņā ar pašreizējā Dānijas Apraides likuma 6. nodaļas 38.a panta 2. punktu TV2“must-carry” saistības tiek atceltas, ja kultūras ministrs atļauj TV2 iekasēt lietošanas maksu. Citiem vārdiem – lietošanas maksas ieviešanas brīdī “must-carry” saistības automātiski tiek atceltas. Ir paredzēts, ka TV2 galvenais kanāls tiks raidīts de facto, izmantojot kabeļu tīklu un antenu sasaistes tāpat, kā tas tiek veikts pašreiz. Iespējams, ka izplatītāji mainīsies programmu pakešu struktūru, TV2 aizstājot ar kādu no pašreizējiem maksas kanāliem.

(53)

Sākotnēji tika paredzēts, ka, iekasējot lietošanas maksu, tiks pieļauti izņēmumi un ka TV2 šo maksu neiekasēs no pakalpojuma lietotājiem, kuriem nav iespējams uztvert nevienu citu maksas televīzijas kanālu (pazīstama kā TV2 Alene karšu sistēma). Tas nozīmētu, ka lietotāji, kuriem ir iespējams uztvert tikai bezmaksas FTA (free-to-air) kanālus, arī turpmāk varētu skatīties TV2 par brīvu. Šī iespēja, kas tika paredzēta Kultūras ministrijas 2010. gada 18. novembra priekšlikuma projektā, tomēr netiks īstenota. Tādējādi no 2012. gada TV2 iekasēs lietošanas maksu no visiem lietotājiem, kuri vēlēsies uztvert TV2, lai skatītos sabiedrisko kanālu. Lai ieviestu iespēju iekasēt lietošanas maksu, ir jāievieš izmaiņas TV2 licences nosacījumos, ko īstenos Kultūras ministrija.

(54)

Sākotnēji paziņotie atbalsta pasākumi. Atbilstoši sākotnējam paziņojumam pārstrukturēšanas procesā papildus bija paredzēti trīs atbalsta pasākumi, kuru maksimālā summa bija DKK 1 375 miljoni. Tie bija šādi:

(55)

Dānija norādīja, ka procentu likmes un maksa par garantijas izsniegšanu būs līdzīga tai, kādu piedāvā finansiāli stabiliem uzņēmumiem. Šie pasākumi nekad netika īstenoti. Sīkāka informācija ir pieejama Komisijas lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu (44).

(56)

Joprojām ir pieejams glābšanas atbalsta kredīts DKK 1 000 miljonu apmērā, ko Komisija apstiprināja, pieņemot 2008. gada 4. augusta lēmumu.

(57)

Dānija iesniedza informāciju par pārstrukturēšanas izmaksām un šajā ziņā piedāvā divas dažādas aprēķinu iespējas. Pirmajā tā apgalvo, ka TV2 pārstrukturēšana ir finanšu pārstrukturēšana, kurā pārstrukturēšanas izmaksas faktiski ir vienādas ar likviditātes deficīta novēršanas izmaksām, proti, tās ir izmaksas ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanai. Dānija uzskata, ka neatkarīgi no šo izmaksu lieluma, tās pilnībā būs jāsedz pašam TV2. Tas ir tādēļ, ka atbilstoši Dānijas pieņēmumam līdz Komisijas lēmuma pieņemšanas brīdim visi atbalsta pasākumi vai nu joprojām vēl nebūs īstenoti, vai arī būs pilnībā atmaksāti (45). Dānija arī norāda, ka īpašajā TV2 pārstrukturēšanas gadījumā arī izmaksu ietaupījumi ir jāuzskata par pieņemamām pārstrukturēšanas izmaksām, jo izmaksu ietaupījumi ir paredzēti ne tikai konkurētspējas palielināšanai, bet arī TV2 finansiālās dzīvotspējas nodrošināšanai no komerciālā skatpunkta (46). Otrajā variantā, piedāvājot tradicionālāku pārstrukturēšanas izmaksu aprēķinu, kurā izmaksu ietaupījumi netiek ņemti vērā, galvenā uzmanība tiktu vērsta uz vienreizējām izmaksām ārkārtējiem pasākumiem, ko Dānija nosaka DKK […] miljonu apmērā par darījuma izmaksām saistībā ar apraides tīklu, izmaksām saistībā ar pāreju uz maksas TV (lietošanas maksa) un juridiskām un konsultāciju izmaksām, kā arī izmaksām saistībā ar personāla darba līgumu laušanu (47).

(58)

Kā kompensācijas pasākums bija paredzēta TV2 sākotnējā apņemšanās visā pārstrukturēšanās periodā, proti, līdz 2012. gada 31. decembrim, neieviest jaunus televīzijas pārraides kanālus. Dānija norāda, ka tā ir savā ziņā uzņēmuma uzupurēšanās, jo jaunu kanālu ieviešana mazinātu TV2 atkarību no reklāmas ieņēmumiem. Ciparu televīzijas vidē skatītāji aizvien biežāk tiek uzrunāti, izmantojot īpašus skatītāju kanālus, un TV2 norāda, ka tā konkurenti šajā periodā ievieš jaunus kanālus.

(59)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas plāna ilgumu, par kuru tika paziņots, ka tas turpināsies līdz 2012. gada 31. decembrim, Dānijas atbildīgās iestādes informēja, ka TV2 ir ieinteresēts pēc iespējas ātrāk aizstāt visu valsts atbalstu, attiecīgi nodrošinot iespēju pabeigt pārstrukturēšanas procesu ātrāk nekā paredzēts (48).

(60)

Kā norādīts pārstrukturēšanas plānā, TV22010. gada 30. septembrī savu apraides tīklu pārdeva Zviedrijas uzņēmumam Teracom A – Boxer īpašniekam. TV2 ieņēmumi no pārdošanas pirms nodokļu nomaksas ir apmēram DKK 640 miljoni, ko izmantoja TV2 parādsaistību samazināšanai.

(61)

TV2 izdevās arī ieķīlāt uzņēmuma nekustamo īpašumu Odensē, taču par zemāku likmi nekā sākotnēji tika paredzēts. Tādēļ DKK […] miljonu vietā tas ieguva hipotēku tikai DKK 80 miljonu vērtībā.

(62)

TV22010. gada 4. oktobrī atmaksāja visu tā izlietoto īstermiņa kredīta summu, kas tika piešķirta saskaņā ar Komisijas glābšanas atbalsta lēmumu. Kopā no glābšanas atbalsta līdzekļiem TV2 bija izlietojis DKK 223 miljonus. Līdz 2008. gada beigām, proti, sešu mēnešu glābšanas atbalsta laika posmā TV2 bija izlietojis DKK 208 miljonus (49). Ņemot vērā apraides tīkla pārdošanu, kas bija veiksmīgāks nekā tika prognozēts pārstrukturēšanas plānā, Dānija nosūtīja šādus koriģētos rādītājus par TV2 finansiālo stāvokli (pamatoti ar galvenā kanāla abonēšanas datiem) (50).

(63)

2010. gada 13. oktobrī […] piedāvāja TV2 piešķirt papildu kredītlīdzekļus DKK […] miljonu apmērā. Rezultātā TV2 ilgtermiņa kredītsaistības palielinātos par […] no DKK […] miljoniem līdz DKK […] miljoniem (51). Tomēr piedāvājums ir atkarīgs no šādiem diviem nosacījumiem:

(64)

Pamatojoties uz to, TV2 paredz, ka līdz 2012. gada beigām tam būs pieejami finanšu līdzekļi aptuveni DKK […]–[…] miljonu apmērā. Tos veido DKK […]–[…] miljoni un papildu ārējie kredītlīdzekļi DKK […] miljonu apmērā (52).

(65)

Dānija sniedza datus arī saistībā ar TV2 kapitāla struktūru. Tā kā tam ir problēmas saistībā ar ārējā finansējuma saņemšanu, kas, savukārt, radušās neskaidrības dēļ saistībā ar tiesvedībā esošajām lietām un TV2 saimnieciskās darbības modeli, kas ir atkarīgs no reklāmas ieņēmumiem, Dānija uzskata, ka TV2 ir jāpaļaujas ne tik daudz uz parāda kā uz pašu kapitāla finansējumu. Komisija arī ir ievērojusi kapitāla finansējuma līmeņa atšķirības starp TV2 un tā tuvākajiem konkurentiem.

(66)

Konkrēti – kapitāla struktūru ir iespējams izpētīt pēc maksātspējas koeficienta, proti, pēc pašu kapitāla un kopējās bilances vērtības attiecības. PWC (Dānijas finanšu konsultāciju uzņēmums) parāda, ka TV2 konkurentu vidējais (mediāna) maksātspējas koeficients ir apmēram […] % (2009. gada beigās tas bija […] %) (53). Vidējais TV2 konkurentu maksātspējas koeficients ir ievērojami zemāks nekā maksātspējas koeficients, kādu TV2 ir paredzēts sasniegt līdz pārstrukturēšanas perioda beigām. Pēc apraides tīkla pārdošanas TV2 maksātspējas koeficients 2010. gada beigās ir […] %. Tiek prognozēts, ka 2011. gada beigās tas būs […] %, savukārt 2012. gada beigās – […]%. Saskaņā ar jaunākajām TV2 iesniegtajām prognozēm tīrais parādsaistību koeficients (tīro parādsaistību, par ko jāmaksā procenti, un peļņas pirms procentiem, nodokļiem, amortizācijas un nolietojuma atskaitījumiem (EBITDA) attiecība) 2010. gada beigās jābūt apmēram […], 2011. gada beigās – […], savukārt 2012. gadā – […]. Vidējo (mediāna) tīro parādsaistību un pašu kapitāla attiecība 2009. gada beigās ir […] (TV konkurentu izlasei tas ir […]) (54).

(67)

Dānija apstiprināja, ka neviens no trijiem pārstrukturēšanas plānā sākotnēji ierosinātajiem atbalsta pasākumiem tā arī netika ieviests, taču Dānija gaidīja Komisijas lēmumu saskaņā ar darbības pārtraukšanas saistībām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 659/1999 3. pantā (55). Taču ņemot vērā jaunākos notikumus, būtisks ir tikai pašreizējā pārstrukturēšanas plānā paredzētais aizdevums un kredītlīdzekļi (56). Paziņotais atbalsta pasākums, kurā tiek ierosināts izsniegt garantiju saistībā ar apraides tīkla pārdošanu, vairs nav ne būtisks, ne efektīvs (57), jo pārdošana ir īstenota veiksmīgi, neizsniedzot garantiju (58). Pašlaik tiek izmantoti tikai starpposma kredītlīdzekļi.

Ņemot vērā, ka pēc apraides tīkla pārdošanas TV2 finansiālais stāvoklis uzlabojās, Dānija apgalvoja, ka no visiem atbalsta pasākumiem var atteikties ar vienu nosacījumu – ja tiek apstiprināts pārstrukturēšanas plāns (tostarp arī iespēja ieviest lietošanas maksu) un ja Komisija pieņem lēmumu “vecajās” valsts atbalsta lietās, kas neparedz nekādu papildu valsts atbalsta līdzekļu atmaksāšanu Dānijas valdībai (59). Saskaņā ar šādu scenāriju TV2 apgalvo, ka tā rīcībā būtu pietiekams finansējums līdz 2012. gadam, kad tiks ieviesta abonēšanas maksa par galveno kanālu (60). Pats pārstrukturēšanas plāns netiek atcelts. Attiecībā uz glābšanas atbalsta līdzekļiem, kas joprojām ir spēkā, TV2 pašlaik nevar izmantot šos naudas līdzekļus, jo nav izpildīti attiecīgie nosacījumi (dokumentēta likviditātes nepietiekamība, ko ir apstiprinājis eksperts) (61).

(68)

Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā Dānija ir apņēmusies, ka TV2 neieviesīs jaunus televīzijas pārraides kanālus. Šī apņemšanās vēlāk tika precizēta, to attiecinot arī uz radio kanāliem, tomēr Dānijas iestādes uzskata, ka šis kompensācijas pasākums jāizbeidz vienlaicīgi ar visu atbalsta pasākumu atcelšanu, jo tas, viņuprāt, būs pārstrukturēšanas perioda beigas (62). Komisijas veiktās izmeklēšanas laikā Dānijas valdība izlēma rīkot konkursu par sabiedriskā radio kanāla pārraidīšanas tiesībām (63). Šī jaunā radio kanāla izveides mērķis ir radīt konkurenci Dānijas radio tirgū sabiedriskā radio kanāla programmu nodrošināšanas jomā, kurā pašlaik dominē sabiedriskā raidorganizācija “DR” un kuras klausītāju daļa ir gandrīz 80 %. Sākotnēji TV2 plānoja piedalīties šajā konkursā, kurā tas būtu varējis iesniegt piedāvājumu tikai pēc atbalsta pasākumu pabeigšanas. Tomēr izmeklēšanas laikā Dānija apstiprināja, ka TV2 nepiedalīsies šajā konkursā tādēļ, ka vēl nav pabeigta Komisijas veiktā izmeklēšana (64).

(69)

TV2 norāda, ka līdz tiesas lietu izskatīšanai par adekvātu kritēriju TV2 finansiālā stāvokļa izvērtēšanai attiecībā pret tā konkurentiem var uzskatīt tikai ieņēmumu rādītājus. Tomēr TV2 atzīst, ka kapitāla rādītāji (piemēram, maksātspējas koeficients) kļūs nozīmīgi tikai tad, kad būs atrisinātas neskaidrības saistībā ar saimnieciskās darbības modeli un juridiskie strīdi (65). Dānijas valdība pauda savu nolūku nepieļaut pārmērīgu TV2 kapitalizāciju un tā ir gatava ieviest pasākumus, lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanu pēc tam, kad 2012. gadā būs ieviesta lietošanas maksa. Dānijas valdība kā TV2 īpašnieks pēc lietošanas maksas ieviešanas un finansiālā stāvokļa stabilizēšanas nodrošinās, lai TV2 kapitāla struktūra būtu atbilstoša parastajiem tirgus apstākļiem.

(70)

Lai to panāktu, Dānija ir apņēmusies uzdot neatkarīgam finanšu ekspertam 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā veikt TV2 kapitāla struktūras analīzi, to salīdzinot ar citu atbilstošo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu kapitāla struktūru. Ja TV2 kapitāla struktūra manāmi atšķirsies no attiecīgās konkurentu grupas mediānas vai vidējā rādītāja, Dānijas valdība ir apņēmusies 2013. gada aprīļa kopsapulcē koriģēt šo kapitāla struktūru, lai labotu minēto situāciju. Ja radīsies pamatoti iemesli, kuru dēļ šī kapitāla struktūra nevar tikt koriģēta, Dānijas valdība paziņos Komisijai par pārstrukturēšanas plāna grozījuma izdarīšanu. Dānijas valdība apņemas panākt kapitāla bāzes pārstrukturēšanu, 2013. gada aprīļa kopsapulcē pieņemot lēmumu par dividenžu izmaksu, nevis palielinot TV2 parādsaistību apjomu, kura dēļ palielinātos bilances apmērs.

(71)

Dānija ir arī apņēmusies savlaicīgi līdz 2013. gada aprīļa sanāksmei iesniegt Komisijai šo analīzi, kā arī valdības rīcības plānus atbilstoši analīzes rezultātiem.

(72)

Lēmumā par oficiālas izmeklēšanas uzsākšanu Komisija atzina, ka pārstrukturēšanas plānā paziņotie aizdevumi un garantija ir uzskatāmi par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta (pašreizējais LESD 107. panta 1. punkts) izpratnē, un saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu (pašreizējais LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts) izskatīja pārstrukturēšanas plānu kopā ar Komisijas pārstrukturēšanas pamatnostādnēm (66). Tomēr Komisija uzaicināja sniegt atsauksmes par to, vai EK Līguma 87. panta (LESD 107. panta) piemērošana jebkādā veidā kavēs izpildīt TV2 uzticēto sabiedriskās televīzijas pārraidīšanas uzdevumu.

(73)

Komisija pauda šaubas par paziņotā pārstrukturēšanas plāna atbilstību šādos aspektos:

(74)

Jāatzīmē, ka turpmāk sniegtajā Dānijas un trešo personu atsauksmju kopsavilkumā nav iekļautas piezīmes attiecībā uz TV2 Alene karšu sistēmas darbību, jo šī pārstrukturēšanas plāna daļa netiks īstenota.

(75)

Dānijas iestādes apgalvo, ka TV2 ir grūtībās nonācis uzņēmums, kā izriet no uzņēmuma PWC ziņojuma (69), kurš vēlāk tika atjaunots (70). Šis viedoklis tika atbalstīts arī pēc trešo personu piezīmēm (71).

(76)

Saskaņā ar uzņēmuma PWC ziņojumu, kas tika izstrādāts neilgi pirms paziņojuma par pārstrukturēšanu, TV2 nevar panākt darbības atveseļošanos, izmantojot pašu resursus vai tirgus finansēšanu. Dānija arī apgalvo, ka Komisijai iesniegtais pārstrukturēšanas plāns ir pamatots ar faktiskiem pieņēmumiem un scenārijiem, vienlaicīgi norādot, ka tiks atjaunota uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja. Stāvoklis reklāmas tirgū ir pasliktinājies, taču relatīvi attiecībā pret pārstrukturēšanas plānā ietverto pamatscenāriju. Reklāmas tirgus apjoma kritums 2009. gada pirmajā pusē bija 19 %, un TV2 ieņēmumi no reklāmas 2009. gadā samazinājās par 24 %. Pārstrukturēšanas pasākumi tiks ieviesti pēc iespējas ātrāk, izņemot lietošanas maksas ieviešanu, kas operatīvo un tehnisko grūtību dēļ ir jāatliek līdz 2012. gadam. Turklāt kādā no turpmākajām vēstulēm Dānija, atkārtoti pamatojoties uz uzņēmuma PWC prognozēm, apgalvoja, ka kopš sākotnējā pārstrukturēšanas plāna prognozes faktiski ir pasliktinājušās un ka TV2 EBIT rādītājs 2009. gadā bija par DKK […] miljoniem mazāks nekā pārstrukturēšanas plānā paredzētais (72). Dānija arī norāda, ka, pamatojoties uz dažādiem banku izrakstiem, uzņēmums nespēj piesaistīt ārējos līdzekļus, jo bankas apšauba galvenā kanāla saimnieciskās darbības modeli, tām ir kritiska attieksme pret cikliskiem ieņēmumiem no reklāmas kā ienākumu avotu un par problemātisku faktoru tās uzskata nenoteiktību, kas izriet no neizlemtajām tiesas lietām.

(77)

Darbības un finanšu pārstrukturēšanas pasākumi tiek analizēti kā maksimālie pasākumi, kādus ir iespējams veikt, neapdraudot sabiedriskā kanāla TV2 programmu kvalitāti. Šo pasākumu īstenošana piespiedīs TV2 labāk izmantot aktīvus, tādējādi samazinot atbalstu līdz nepieciešamajam apjomam.

(78)

Tā kā apraides tīkla pārdošana ir īstenota veiksmīgāk nekā paredzēts, valdība vēlāk pauda pārliecību, ka visus atbalsta pasākumus ir iespējams atcelt, tos neieviešot, ja Komisija apstiprinātu pārstrukturēšanas plānu un 2004. gada 19. maija tiesas lieta par valsts atbalstu tiktu izlemta, nenosakot lielāku atmaksājamo summu (73).

(79)

Lietošanas maksa, kuru nevar klasificēt kā valsts atbalstu, nodrošinās daudz pastāvīgākus ienākumus no saimnieciskās darbības un atkārtoti pārliecinās bankas par TV2 saimnieciskās darbības modeļa dzīvotspēju. Pārstrukturēšanas rezultātā EBIT norma visam uzņēmumam, iespējams, būs robežās no […] līdz […] %, tādējādi tas varētu nodrošināt darbību, izmantojot pašu līdzekļus.

(80)

Lai arī nav iespējams prognozēt izmaiņas izplatītāju piedāvāto programmu pakešu cenās un struktūrā, TV2 lietošanas maksas ieviešana nedrīkst radīt ne netiešo finansējumu no TV2 konkurentiem, ne arī samazināt to resursus. Šis jaunais finansējums uzskatāms par TV2 galveno ilgtermiņa finansēšanas nosacījumu izmaiņām, kā rezultātā TV2 būs vienādi konkurences nosacījumi ar tā privātajiem konkurentiem (74).

(81)

Visbeidzot, Dānijas iestādes apgalvo, ka ierosinātais kompensācijas pasākums par jaunu televīzijas pārraidīšanas kanālu (pašreiz arī radio kanālu) projektu pārtraukšanu ir vērtējams kā patiesa uzņēmuma TV2 Danmark A/S uzupurēšanās, ņemot vērā, ka tas ir ieinteresēts īstenot diversificēšanas stratēģiju, lai saglabātu kopējo tirgus daļu, ar pārtraukšanu saistītos ieņēmumu zaudējumus un pirmsācēja priekšrocību zaudēšanu, ko tas piešķirs saviem konkurentiem, kuri pašlaik ievieš jaunus kanālus un darīs to arī turpmāk. Vēlāk Dānija pieņēma nostāju, ka šis pasākums jāizbeidz, kad ir atcelti visi atbalsta pasākumi, proti, šā lēmuma pieņemšanas datumā.

(82)

Attiecībā uz lēmumā par procedūras uzsākšanu ierosināto ideju – mainīt TV2 maksas satura pārraidīšanas iespējas, Dānija norāda, ka TV2 pienākums sniegt sabiedriskos pakalpojumus attiecas uz sportu, tostarp galvenajiem sporta notikumiem, un atbalstu filmu producēšanas jomā. Turklāt Dānija arī apgalvo, ka standarta līgumi aizliedz TV2 tiesību deleģēšanu trešām personām, kas ir traucēklis to piedāvāšanai izsolēs.

(83)

Dānija uzskata, ka pārstrukturēšanas process atbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta noteikumiem. Taču Dānija atzīst, ka saskaņā ar uzņēmuma “PWC” ienākumu prognozēm pēc pārstrukturēšanas perioda beigām galvenais kanāls joprojām darbotos ar zaudējumiem (75). Dānija norāda, ka TV2 ir pienākums izpildīt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, kas ir jāpilda jebkurā gadījumā. Šis īpašais TV2 stāvoklis, kas ir izveidojies tā sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildes dēļ, ir jāņem vērā, izvērtējot konkrēto lietu saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm vai LESD 106. panta 2. punktu. Sabiedriskā kanāla slēgšana komerciālā ziņā būtu bezjēdzīga, jo tas nodrošina būtisku galvenā kanāla sinerģiju ar šauras tematikas kanāliem.

(84)

Savās piezīmēs TV2, pirmkārt, norāda uz aspektiem, ko pārstrukturēšanas plāna izvērtēšanā tas uzskata par galvenajiem.

(85)

TV2 apgalvo, ka tā galvenais darbības veids ir plašais un dārgais pienākums sniegt sabiedriskos pakalpojumus, kas ir noteicošais uzņēmuma galvenā kanāla darbībā. TV2 norāda, ka šāda darbība pašlaik rada vairāk nekā […] % no galvenā kanāla izmaksām.

(86)

TV2 atsaucas uz politisko lēmumu, kura dēļ izveidojās šāda situācija. Dānijas valdība un partijas, kuras atbalstīja pašreizējo nolīgumu par plašsaziņas līdzekļiem, vienojās, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu valsts kompensācija netiks ieviesta no jauna attiecībā uz izdevumiem, kas rodas TV2, izpildot tā pienākumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus. No otras puses, tika izlemts TV2 ieviest ilgtspējīgu, tirgus prasībām atbilstošu saimnieciskās darbības modeli, kas nodrošinātu uzņēmumam iespēju konkurēt attiecīgajos tirgos, neskatoties uz tā pienākumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus, – tas bija lēmums, ko TV2 atzinīgi novērtēja. TV2 apgalvo, ka šajā ziņā svarīgākais aspekts ir iepriekšējā aizlieguma atcelšana saistībā ar lietošanas maksu par galveno sabiedrisko kanālu, un tas ir spēkā no 2012. gada 1. janvāra. TV2 apgalvo, ka atbalsts neparedz nekādu darbības vai komerciālo priekšrocību piešķiršanu, bet nodrošina tikai to, ka TV2 varēs izmantot tādas pašas finansēšanas iespējas, kādas ir pieejamas tā konkurentiem. TV2 uzskata, ka tā galveno kanāla darbību nedrīkst analizēt nošķirti, jo gan galvenais, gan arī šauri tematiskie kanāli ir būtiski visas uzņēmumu grupas finanšu rezultātu sasniegšanā. TV2 nekādā gadījumā nedrīkst nepildīt tam uzticēto sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, kas ir jāapzinās, piemērojot pamatnostādnes vai LESD 106. panta 2. punktu.

(87)

TV2 norāda, ka neraugoties uz to, ka tas ir dominējošais uzņēmums Dānijas televīzijas reklāmas tirgū, konkurence šajā tirgū ir spēcīga un tās īpatnība ir finansiāli spēcīgu daudznacionālu uzņēmumu grupu klātbūtne. TV2 arī apgalvo, ka nekas netraucē tā galvenajiem konkurentiem ienākt šajā tirgū, jo Dānijas televīzijas tirgū tie ir ieviesuši vairākus jaunus kanālus (piemēram, SBS 6 (Pro 7), TV3 Puls (MTG) un Canal 9 (Bonnier))

(88)

Turklāt saistībā ar konkurences stāvokli Dānijas televīzijas tirgū TV2 apgalvo, ka tam piederošā gan tirgus, gan audiences daļa ir būtiski samazinājusies (76), kas ir […] cita starpā tādēļ, ka 2009. gada novembrī tika atslēgts analogais apraides signāls. TV2 arī uzskata, ka aizliegums līdz 2012. gadam ieviest jaunus televīzijas kanālus vēl vairāk samazinās TV2 konkurētspēju, tādējādi novājinot uzņēmumu.

(89)

Attiecībā uz situāciju maksas televīzijas tirgū TV2 uzsver, ka uzņēmumu grupai nav dominējoša stāvokļa šajā tirgū, vienlaicīgi norādot arī to, ka vienīgais lielais Dānijas televīzijas komerckanāls, kas nedarbojas šajā tirgū, ir TV2 sabiedriskais kanāls. Turklāt TV2 lēš, ka pašreizējā šauri tematisko kanālu tirgus daļa ir apmēram […] % no maksas televīzijas tirgus, un paredz, ka kopējā šīs raidstacijas tirgus daļa palielināsies līdz aptuveni […]–[…] % tiklīdz TV2 2012. gadā varēs sākt iekasēt lietošanas maksu par galveno sabiedrisko kanālu.

(90)

TV2 uzsver, ka tam nebija iespējams saņemt aizdevumus no bankām un ka pat saņemt hipotēku par nekustamo īpašumu Kvaegtorvet nebija viegli. TV2 norāda, ka nenoteiktība cita starpā par neizlemto valsts atbalsta tiesas lietām ir atturējusi bankas no nepieciešamā finansējuma piešķiršanas. TV2 uzskata, ka pārstrukturēšanas plāna ilgums ir atbilstošs, un norāda, ka jebkāda finansiālā stāvokļa uzlabošanās tikai ietekmēs tam pieejamo kredītlīdzekļu izmantošanas apmēru, nevis tā saimnieciskās darbības modeli, kam jānodrošina TV2 rentabilitāte vidējā un ilgākā termiņā.

(91)

TV2 apgalvo, ka lietošanas maksas ieviešana attiecībā uz galveno sabiedrisko kanālu neietver valsts atbalstu, bet tikai sniedz kanālam tādas pašas iespējas, kādas ir tā konkurentiem, – izmantot pašus tradicionālākos līdzekļus darbībai tirgū, proti, iekasēt maksu no lietotājiem, kuri izvēlas tā pakalpojumus. Konkurences izkropļošanas gadījumus ir iespējams novērst, piemērojot LESD 101. vai 102. pantu. Saskaņā ar TV2 lietošanas maksas noteikšana papildus citiem pārstrukturēšanas plāna aspektiem neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos. Šajā ziņā TV2 apgalvo, ka minētais plāns nodrošinās likviditāti koncernam TV2, jo īpaši galvenajam sabiedriskajam kanālam tiks nodrošināta nepieciešamā likviditāte līdz lietošanas maksas ieviešanas brīdim. TV2 norāda arī to, ka likumā par valsts atbalstu netiek dota priekšroka alternatīvai – tirgum neatbilstoša finansējuma ieviešanai kompensācijas veidā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

(92)

TV2 uzsver, ka liedzot tam ieviest jaunus kanālus, uzņēmums tiek nodarīti faktiski zaudējumi. Tas norāda, ka pārejot uz ciparu televīziju un pārdodot tam piederošo tīklu, tas zaudē priekšrocību, kādu tas līdz šim tīkla kopīpašuma struktūras dēļ varēja izmantot. Atbildot uz lēmumā par procedūras uzsākšanu uzdoto jautājumu par to, vai nebūtu jāapsver konkrētu programmu pārdošana trešām personām vai raidījumu (piemēram, sporta raidījumu) ierobežošana, TV2 atbildēja, ka standarta līgumi aizliedz TV2 nodot savas tiesības trešām personām. Dānijas mākslas filmas un sporta programmas ir daļa no TV2 sabiedrisko pakalpojumu programmu veidošanas.

(93)

SBS neuzskata, ka ir iemesli, kādēļ vairāku, iespējams, neveiksmīgu vadības lēmumu dēļ būtu jāmaina finansēšanas modelis, radot būtisku konkurenci izkropļojošu ietekmi. SBS apgalvo, ka neskatoties uz neveiksmīgiem ieguldījumu lēmumiem, TV2 2004.–2008. gadā sasniedza pozitīvus rezultātus, un tas ir ieguvis dominējošu stāvokli televīzijas reklāmas tirgū. Turklāt SBS uzskata, ka pārstrukturēšanas plānā ir paredzēti ne tikai nepieciešamie pasākumi. Lietošanas maksas iekasēšanas tiesību tīrā pašreizējā vērtība ir daudz lielāka nekā novērtētais optimālais pašu kapitāls, kā norādīts lēmumā par rekapitalizāciju. SBS arī skar jautājumu par to, ka reģionālajiem kanāliem piešķirtais atbalsts licenču nodevu veidā apmēram DKK 400 miljonu apmērā gadā ir jāiekļauj pārstrukturēšanas plāna ietekmes novērtējumā.

(94)

SBS apgalvo, ka ne TV2, ne arī jebkurš tā meitasuzņēmums nav tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Šajā ziņā SBS uzsver, ka TV2 Danmark 2009. gada pirmā pusgada pārskatā tīrais pašu kapitāls bija norādīts DKK 644,9 miljonu apmērā un ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai uzsāktu tā maksātnespējas procesu. Visi zaudējumi, kas radušies, pildot pienākumu un sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, ir jāanalizē saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktā noteiktajām tiesībām, kuras Dānijas valdība nav izmantojusi.

(95)

SBS apgalvo, ka izmaksu sadalījums starp dažādiem koncerna TV2 uzņēmumiem ir jāvērtē pareizi, jo īpaši tādēļ, ka šauro tematisko kanālu izmaksas ir ārkārtīgi zemas, salīdzinot ar konkurentu izmaksām šajā jomā. Galveno kanālu uzskatīja par patstāvīgu saimnieciskās darbības vienību, kura rentabilitāti varēja panākt, ieviešot atbilstošus cenu noteikšanas standartus.

(96)

SBS apgalvo, ka 2004.–2008. gadā koncerns TV2 bija rentabls, ja aprēķinos neietvertu zaudējumus radošos darbības veidus, no kuriem pašreiz tas ir atteicies, piemēram, “TV2 Radio”, un ja šajā vienādojumā nebūtu iekļauti Komisijas lēmumi par līdzekļu atgūšanu. Jebkurā gadījumā TV2 varētu kļūt rentabls, piemēram, samazinot izmaksas.

(97)

SBS vēl arī apsver jautājumu par Dānijas iesniegto tirgus analīzi. Īpaši SBS nepiekrīt prognozēm attiecībā uz reklāmas tirgu, kurā no 2010. gada tiek paredzēta izaugsme (77).

(98)

SBS norāda, ka pārstrukturēšanas plāna ilgums, ja tas vispār tiks apstiprināts, ir jāierobežo līdz laika posmam, kas nepieciešams aktīvu pārdošanai, lai novērstu likviditātes problēmas.

(99)

SBS norāda, ka lietošanas maksas ieviešanai faktiski būs tāda pati ietekme kā licenču nodevu paaugstināšanai, un tā ir klasificējama kā valsts atbalsts atbilstoši lietai C-206/06 Essent Netwerk Noord BV. Tai ir būtiskas atšķirības, salīdzinot ar lietu C-345/02 (Pearle), jo šis pasākums tika ierosināts tikai un vienīgi pēc Dānijas un TV2 iniciatīvas un tādēļ, ka lietošanas maksa netiek rezervēta konkrētiem skatītāju izvēlētiem mērķiem.

(100)

SBS uzsver lietošanas maksas analizēšanas nozīmīgumu saistībā ar pārstrukturēšanas atbalstu. Vienošanās par lietošanas maksas ieviešanu, iespējams, ietekmēs TV2 darbību tirgū, kā arī iesaistīto trešo personu, piemēram, banku, rīcību drīzāk gan pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas, nevis lietošanas maksas ieviešanas datumā. Turklāt uzņēmums arī kritizē to, ka nav noteikts maksimālais ierobežojums lietošanas maksai, ko TV2 var pieprasīt, ne arī nosacījumi tās izmantošanai. Lietošanas maksu var arī izmantot komerciālo darbības veidu finansēšanai.

(101)

Turklāt SBS turklāt norāda, ka lietošanas maksas ieviešana nav savietojama ar sabiedrisko pakalpojumu koncepciju. Tas nozīmē, ka pārstrukturēšanas atbalsts kā tāds nav pamatojams ar LESD 106. panta 2. punktu, ja vien TV2 neatsakās no plāniem par lietošanas maksas iekasēšanu. SBS arī norāda, ka lietošanas maksas ietekme, protams, ir vērsta pret konkurenci un jo īpaši tā var radīt situāciju, ka dažiem uzņēmumiem, iespējams, būs jāpamet šis tirgus un ka tas dos TV2 arī iespēju vēl agresīvāk ieguldīt jauna satura veidošanā. Tas ir negatīvs aspekts, jo īpaši tādēļ, ka TV2 ir īpašs uzņēmums tādā ziņā, ka tam ir dominējošs stāvoklis reklāmas tirgū.

(102)

SBS apgalvo, ka ir jāievieš pietiekami stingri kompensācijas pasākumi. Tādēļ tas, pirmkārt, ierosina neatļaut TV2 ieviest lietošanas maksu. Otrkārt, jāizsludina atklāts konkurss, lai nodrošinātu pareizāku iekšējo cenu noteikšanu, TV2 programmas pārdodot saviem meitas uzņēmumiem. Treškārt, TV2 reģionālos kanālus varētu nodot “Danmarks Radio”, jo reģionālie kanāli saņem ievērojamus valsts atbalsta līdzekļus, un tā kā mājsaimniecības jau maksā licenču nodevas, tad maksas televīzijas ieviešana būtu divkārša maksa par TV2 reģionālajiem kanāliem. Ceturtkārt, ir jāpieprasa, lai TV2 ne tikai ieviestu jaunus komerckanālus, bet arī pārdotu vismaz dažus no tā pašreizējiem kanāliem. Visbeidzot, TV2 ir jānosaka pienākums atļaut pārraidīt konkurējošo uzņēmumu reklāmu savā apraides tīklā.

(103)

SBS arī ierosina ieviest vairākus drošības pasākumus, lai nodrošinātu, ka TV2 neizmanto atbalstu un/vai lietošanas maksu mērķiem, kas izkropļo konkurenci. Pirmkārt, Dānijai nedrīkst atļaut piemērot diskriminējošu lietošanas maksu. Otrkārt, TV2 nedrīkst atļaut sasaistīt galveno kanālu ar citiem kanāliem izplatīšanas tirgū un TV2 ir jānosaka saistības nodrošināt TV2 kā patstāvīgu kanālu. Treškārt, TV2 ir jāaizliedz izmantot atbalstu vai lietošanas maksu citu darbības veidu finansēšanai, izņemot galveno kanālu, un īstenot cenu dempingu reklāmas tirgū. Ceturtkārt, TV2 ir jānosaka saistības apņemties neizmantot nepārredzamu atlaižu politiku.

(104)

Viasat apgalvo, ka TV2 nav grūtībās nonācis uzņēmums, jo īpaši norādot uz 2008. gada peļņu. Tas apgalvo, ka TV2 nākotnē varētu būt rentabls uzņēmums, norādot cita starpā uz TV2 2009. gada pirmajā pusgadā gūto peļņu (kas tiek prognozēta DKK 249 miljonu apmērā pirms nodokļu nomaksas). Ņemot vērā jaunāko informāciju par to, ka faktiski 2009. gadā TV2 cieta zaudējumus,Viasat uzskata, ka šie nebūtiskie zaudējumi ir saistīti ar vispārējo reklāmas tirgus apjoma samazinājumu 18,7 % apmērā, salīdzinot ar 2008. gadu. Tas apliecina, ka TV2 ir izdevies koriģēt savas izmaksas pašreizējiem komerciālajiem un finanšu apstākļiem. Attiecībā uz 2007. gada zaudējumiem Viasat norāda, ka tie galvenokārt ir radušies TV2 Radio ietekmē, kas pēc tam tika pārdots. TV2 2008. gadā tiešām bija vērojams apgrozījuma samazinājums, bet šāds stāvoklis bija vērojams vairākumam uzņēmumu, un neskatoties uz to TV2 izdevās palielināt savu pirmsnodokļu peļņu.

(105)

Viasat apgalvo, ka nekas neliecina par īstermiņa naudas plūsmas nepietiekamību. Tieši pretēji – TV2 nesen iztērēja būtisku summu par jaunu filmu iegādi, un ir arī palielinājušās tā izmaksas, kas pēc Viasat ieskatiem ir noticis programmu skaita palielināšanās dēļ, kā arī ir palielinājušās izmaksas vispārējo mākslas filmu iegādes jomā un ir veikti pārmērīgi lieli ieguldījumi dārgajā Dānijas mākslas filmu jomā (78).

(106)

Sniedzot plašāku informāciju, Viasat uzsver, ka, lai gan liela TV2 parādsaistību daļa, par ko jāmaksā procenti, joprojām ir īstermiņa parādsaistības, tas nerada nekādas problēmas, kamēr TV2 spēj tās pārfinansēt. TV2 finanšu izmaksas 2009. gadā samazinājās no DKK 49,2 miljoniem līdz DKK 19 miljoniem. TV2 ir arī iztērējis ievērojamus līdzekļus jauna satura iegādei. Turklāt negatīvā naudas plūsma 2006.–2008. gadā galvenokārt radās, veicot neparasti lielus ieguldījumu darījumus, nevis saistībā ar TV2 saimnieciskās darbības izmaksām. Tādēļ negatīvo naudas plūsmu varēja izlīdzināt, atliekot vai samazinot ieguldījumus. Tāpat arī TV2 parādsaistību pieauguma iemesls bija TV2 īstenotie apjomīgie ieguldījumi 2006.–2008. gada periodā.

(107)

Viasat arī norāda uz iespējamo procentu apgrūtinājuma samazināšanos 2008. gadā. Viasat arī apšauba, ka TV2 ir problemātiski piesaistīt aizdevumus, jo šķiet, ka TV2 ir mēģinājis pieprasīt aizdevumu tikai no Danske Bank. Turklāt tas notika laikā, kad bija grūtāk saņemt aizdevumus nekā tas ir pašlaik.

(108)

Attiecībā uz ārējiem faktoriem Viasat piekrīt lēmumā par procedūras uzsākšanu minētajam pieņēmumam par gada IKP izaugsmi 1,02 % apmērā. Īpaši Viasat norāda, ka tās uzņēmuma PWC prognozes par reklāmas tirgus izaugsmi, uz kurām ir balstījusies Dānijas valdība, ir būtiski konservatīvākas nekā citu uzņēmumu, jo īpaši aktīvo tirgus dalībnieku, prognozes. Savās piezīmēs par procedūras uzsākšanas lēmumu Viasat sniedz pats savas prognozes attiecībā uz koncernu TV2 2009.–2019. gada periodam (uzņēmuma Audon Partners ziņojums), kurā norādīts, ka īstermiņā vai vidējā termiņā TV2 nedraud darbības pārtraukšana.

(109)

Attiecībā uz sabiedriskā kanāla rentabilitāti Viasat uzsver, ka koncernā TV2 iekļautas vairākas sinerģijas, tādēļ katra darbības veida peļņu nav iespējams analizēt nošķirti. Tādēļ galveno kanālu nedrīkst vērtēt atsevišķi. Neskatoties uz to, iekšējā norēķināšanās starp TV2 un šauras tematikas kanāliem ir kļūdaini noteiktas, jo cena ir ievērojami zemāka nekā to izmaksas. Viasat ir iesniedzis rentabilitātes aprēķinus, kuros izmaksas ir sadalītas atbilstoši kanālu apgrozījumam. Viasat arī norāda, ka salīdzinot ar līdzīgiem plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, tematisko kanālu finansiālās darbības rādītāji konkrētu pamatu, lai uzskatītu, ka koncernam TV2 ir jāatsakās no pārskatiem ar iedalījumu pēc darbības veida. Noslēgumā Viasat norāda, ka TV2 varētu pārdot izsolē tiesības pārraidīt pievilcīgākās programmas, izņemot sporta notikumus, piemēram, televīzijas, mākslas un dokumentālās filmas, lai uzlabotu galvenā kanāla peļņu. Viasat ir arī šaubas par to, vai atbalsts netiks izmantots agresīvas rīcības finansēšanai tirgū, un norāda, ka TV2 iepriekš ieguldīja līdzekļus televīzijas seriālu iegādē, iesniedzot labākus piedāvājumus nekā konkurenti, palielināja cenas par TV2 ziņām un piešķīra atlaides.

(110)

Ja Komisija izdarīs secinājumu, ka atbalsts ir nepieciešams, šim atbalstam jābūt vērstam uz neatliekamās, proti, naudas plūsmas, problēmas novēršanu, nevis uz saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka nedrīkst pieļaut TV2 pārveidošanu par maksas televīzijas kanālu, jo kredītlīdzekļu piešķiršana būtu pietiekams risinājums. Turklāt lietošanas maksas ieviešana nodrošinās TV2 līdzekļus, kurus tas varēs izmantot ļaunprātīgas rīcības finansēšanai reklāmas tirgū, un pastāv tirgus konkurences ierobežošanas risks. Viasat arī apšauba, vai šī shēma atbilst TV2 vispārējām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.

(111)

Viasat galvenokārt uzsver lietošanas maksas pret konkurenci vērsto ietekmi, jo tādēļ citi uzņēmumi būs spiesti piedāvāt dārgākas programmu paketes, kuru dēļ tās zaudēs ieņēmums no abonēšanas un reklāmas.

(112)

Viasat turklāt arī apgalvo, ka ierosinātie kompensācijas pasākumi pēc būtības nav nekāda uzupurēšanās, jo jaunus kanālus ieviest vairs nav iespējams. Kā iepriekš tika minēts, Viasat norāda, ka TV2 ir jāizsola tiesības atkārtoti pārraidīt vispievilcīgākās tā programmas (izņemot sporta notikumus), piemēram, televīzijas, mākslas un dokumentālās filmas.

(113)

Visbeidzot, Viasat arī norāda, ka ir maz ticams, ka Dānijas valdība varētu izmantot 106. panta 2. punktā noteiktās tiesības.

(114)

Boxer norāda, ka lietošanas maksas ieviešana ļaus daļēji labot pašreizējo pret konkurenci vērsto stāvokli, kurā Boxer, pretēji visiem pārējiem apraides platformu nodrošinātājiem, nevar gūt komerciālu labumu no TV2 pārraidīšanas. Boxer ierosina, ka attiecībā uz TV2 cenu noteikšanu jāveic kontrole vai nu politiskā līmenī, vai konkurences iestāžu līmenī.

(115)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu dažas no ieinteresētajām personām apšauba, vai TV2 ir grūtībās nonācis uzņēmums (ASK) un vai piesātinātā tirgū īstenotie kompensācijas pasākumi nav pārāk vāji (FDA). Dažas no šīm personām tomēr norāda, ka gadījumā, ja uzņēmums ir nonācis grūtībās, lietošanas maksas ieviešana varētu tikt apsvērta (DI, TDC). Dažas uzskata, ka pārstrukturēšanas laika posms ir pārāk ilgs (Discovery). Citas personas norāda, ka gadījumā, ja līdz 2012. gadam TV2 kļūs par saimnieciski stabilu uzņēmumu, tam nedrīkst piešķirt atļauju ieviest lietošanas maksu.

(116)

Par lietošanas maksu: dažas ieinteresētās personas (Langkilde, MTV Networks AB, FDA, Discovery, Stofa) uzskata, ka lietošanas maksas ieviešanas dēļ no pašreizējām maksas televīzijas programmu paketēm tiks izstumti mazie kanāli, vai arī klientiem būs jāmaksā vairāk.

(117)

Dažas ieinteresētās personas uzskata, ka lietošanas maksa DKK 25 apmērā ir pārāk augsta (FDA, TDC). FDA uzskata arī, ka šādas lietošanas maksas noteikšana nav savienojama ar TV2 kā sabiedriskās raidorganizācijas funkcijām.

(118)

Kā izriet no Dānijas piezīmēm, paziņotais pārstrukturēšanas plāns nav atcelts. Dānija norāda, ka atbalsta pasākumu ieviešana nav nepieciešama un ka visi atbalsta pasākumi tiks atcelti uzreiz pēc tam, kad tiks apstiprināts pārstrukturēšanas plāns, tostarp lietošanas maksas ieviešana, un TV2 vairs netiks prasīts veikt papildu maksājumus, kas izriet no divām iepriekšējām Komisijas izmeklēšanas procedūrām saistībā ar TV2 (79). Citiem vārdiem – Komisija vēl nav saņēmusi beznosacījumu piekrišanu no Dānijas, ka šie pasākumi vairs neietilpst pārstrukturēšanas plānā un līdz ar to arī Komisijas oficiālās izmeklēšanas piemērošanas jomā.

(119)

Vienīgais izņēmums ir piedāvātā garantija apraides tīkla pārdošanas gadījumā, kas netiks īstenota, jo šī pārdošana jau ir notikusi, un tādējādi šajā lietā tā vairs nav būtiska. Komisija vairs neuzskata šo pasākumu par paziņoto pasākumu.

(120)

Tādēļ turpmāk Komisija joprojām izvērtēs pārējos paziņotos pasākumus (atbalstu aizdevuma un starpposma un pārstrukturēšanas kredītlīdzekļu veidā), kā arī apstiprināto glābšanas atbalsta kredītlīdzekļu piešķiršanu, kas joprojām ir spēkā.

(121)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka:

“ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(122)

LESD 107. panta 1. punktu piemēro gadījumiem, kas attiecas uz atbalsta pasākumu, ko ir paredzēts īstenot attiecībā uz valsti, ko piešķir no valsts līdzekļiem un kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļo konkurenci vienotajā tirgū, izlases veidā piešķirot selektīvas saimnieciskās darbības priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem. Turpmāk tiek pārbaudīta šo nosacījumu piemērošana attiecīgajiem pasākumiem.

(123)

Subordinētais aizdevums un sākotnējā glābšanas atbalstā un pārstrukturēšanas plānā paredzētie starpposma kredīti (80) ir līdzekļi, ko saskaņā ar Folketinget vienošanos valdība piešķir no Dānijas kopējā budžeta, un tādējādi tie ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem.

(124)

Dānija iesniedza informāciju, ka TV2 tiek piemērotas tādas pašas procentu likmes un maksas kā finansiāli stabiliem uzņēmumiem. Piemērojot vienādus nosacījumus grūtībās nonākušam uzņēmumam, piemēram, TV2, Dānija atsakās no valsts ieņēmumiem, jo privātais kreditors ņemtu vērā TV2 finansiālās grūtības un nepiešķirtu aizdevumu vai kredītlīdzekļus vispār, jeb tos piešķirtu ar augstāku likmi nekā finansiāli stabiliem uzņēmumiem.

(125)

Komisija atzīst, ka TV2 piešķirtās tiesības, sākot no 2012. gada iekasēt lietošanas maksu, nav uzskatāmas par valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Lietošanas maksas izcelsmei ir privāts raksturs (81) un patērētāji tās tiešā veidā maksā izplatītājam kā atlīdzību par TV2 kanāla skatīšanos. TV2 ir jāuzsāk parastas komercsarunas ar izplatītāju ar mērķi iekļaut tā kanālu ciparu televīzijas programmu paketē un jāvienojas par piemērotu atlīdzības apmēru. Nav neviena juridiska noteikuma, kas liktu izplatītājam iekļaut TV2 galveno kanālu tā piedāvātajā programmu paketē, jo pašreizējās Dānijas Apraides likuma 6. pantā paredzētās “must-carry” saistības lietošanas maksas sistēmas ieviešanas brīdī tiks atceltas. Tāpat arī valdība pastāvīgi neuzrauga ne lietošanas maksu, ne arī tās apmēru, ne arī valdībai tā ir pieejama (82). Valdība nav iesaistīta ne cenu noteikšanā, kas tiek īstenota, TV2 pieņemot komerciālu lēmumu, ne arī tā iekasē šo maksu TV2 uzdevumā, ne arī to uzrauga vai jebkādā veidā ar to rīkojas.

(126)

Lietošanas maksu nevar pielīdzināt licenču nodevu iekasēšanai, kā apgalvo SBS. SBS uzskata, ka lietošanas maksa faktiski radīs tādu pašu ietekmi uz mājsaimniecībām kā licenču nodevas palielināšana, jo izplatītāji, kas piedāvā šīs paketes, tajās vienmēr iekļaus TV2 Danmark. Šis obligātais aspekts, ņemot vērā arī to, ka lietošanas maksu drīkst mainīt tikai, izdarot grozījumus tiesību aktos (83), ir pamats to kvalificēšanai par valsts atbalstu (84). Šajā ziņā SBS citē tiesu praksi saistībā ar Essent Netwerks lietu (85).

(127)

Tomēr pretstatā iepriekšējai Dānijas licenču nodevu sistēmai, kuru Komisija patiešām uzskatīja par valsts atbalstu (86), lietotājiem nav juridiska pienākuma maksāt šo maksu, bet tiem jāmaksā atlīdzība tādu līgumsaistību dēļ, kuras tie uzņemas brīvprātīgi. Tāpat arī šīs maksas neiekasē valsts iestāde, kā tas bija gadījumā ar licenču nodevām, bet to dara privātais uzņēmums Boxer un citi privātie izplatītāji pārējās apraides platformās. Valsts nebūs iesaistīta maksājuma iekasēšanā gadījumos, kad lietotāji nemaksā šo maksu; izplatītājam būs jāierosina civillieta, lai saņemtu maksājumu.

(128)

Tas, ka TV2 tiek piešķirtas tiesības iekasēt abonēšanas maksu, ieviešot izmaiņas Kultūras ministrijas piešķirtajā licencē, nav pietiekams pamats, lai secinātu, ka ir iesaistīti valsts līdzekļi. Tas nav valsts intervences pasākums, kura dēļ tiktu zaudēti valsts līdzekļi. Tādēļ SBS atsauce uz spriedumu lietā Essent Netwerks nav atbilstoša. Citētā tiesas sprieduma 73. punktā tiek nošķirts starp situāciju Essent lietā un Pearle lietā (87), norādot, ka pirmajā gadījumā attiecīgā maksa ir integrēta atbildīgo iestāžu noteiktajā politikā. Lai noteiktu atšķirības starp abiem gadījumiem Tiesa Essent lietā norāda, ka maksas ieviešana bija noteikta likumā, bet nenosaka, ka jebkurš valsts pasākums, kas ir noteikts likumdošanā, automātiski piesaista valsts līdzekļus. Tas ir skaidri pateikts arī Essent lietā pieņemtajā spriedumā, jo šī sprieduma 75. punktā vēl ir arī norādītas atšķirības starp šo lietu un Preussen Elektra lietu, kas bija saistīta ar tiesību aktu (un kurā netika konstatēta valsts atbalsta iesaistīšana), nosakot elektrības piegādātājiem prasību par minimālo cenu iegādāties elektroenerģiju, kas tika saražota tā piegādes reģionā no atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Tiesa norāda, ka Essent lietā attiecīgais uzņēmums tika iecelts, lai “pārvaldītu valsts līdzekļus” pretēji situācijai Preussen Elektra lietā (88). Šajā gadījumā valsts nav aicinājusi TV2 pārvaldīt valsts līdzekļus. Veicot izmaiņas licences noteikumos, tiek īstenotas jau piešķirtās tiesības piesaistīt papildu ienākumu avotu (attiecībā uz tiesību aktiem sk. Dānijas Apraides likuma 38.a panta 2. punktu).

(129)

Tādēļ Komisija secina, ka lietošanas maksa nav uzskatāma par valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(130)

Iesaistot attiecīgus valsts līdzekļus, TV2 tiek piešķirtas saimnieciskās priekšrocības tajā ziņā, ka tie paši finanšu instrumenti tirgus apstākļos radītu lielākas aizņemšanās izmaksas vai augstāku maksu, ja tirgū būtu uzņēmumi, kas piekristu piešķirt papildu līdzekļus saņēmējam paredzētajā apmērā. Atbilstoši Dānijas sniegtajiem pierādījumiem neviens no šiem uzņēmumiem nebija gatavs to darīt.

(131)

Šie līdzekļi ļaus TV2 turpināt darbību tirgos, kuros tas darbojas pašlaik. Šie tirgi ir apraides tiesību pārdošanas un iegādes tirgus(-i), maksas televīzijas pakalpojumu tirgus(-i) un televīzijas reklāmas tirgus(-i) Dānijā. Šajos tirgos TV2 konkurē ar citām raidorganizācijām, piemēram, SBS, Viasat un citām. Tādējādi var secināt, ka piešķirot priekšrocības TV2, attiecīgais atbalsts kropļo vai draud izkropļot konkurenci šajos tirgos.

(132)

Ietekmētajos tirgos, piemēram, apraides tiesību iegādes un pārdošanas tirgū, un citās dalībvalstīs ražoto preču televīzijas reklāmas tirgū, kuras paredzētas pārdošanai Dānijā, notiek tirdzniecība starp dalībvalstīm (89). Turklāt daži TV2 Danmark A/S konkurenti savus kanālus pārraida no Apvienotās Karalistes un/vai tie ir citās dalībvalstīs reģistrēto uzņēmumu grupu meitasuzņēmumi, kuru lēmumu saglabāt esošo vai palielināt darbības apjomu Dānijas tirgū, iespējams, ietekmēs plānotais atbalsts. Tādēļ attiecīgais valsts atbalsts ietekmē vai draud ietekmēt tirdzniecības modeļus starp dalībvalstīm.

(133)

Tā kā tiek piemērots LESD 107. panta 1. punkts, pārstrukturēšanas atbalsta pakete ir jāizvērtē saistībā ar tās atbilstību iekšējam tirgum.

(134)

Dānija ir ievērojusi Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (90) 3. pantā minētās darbības pārtraukšanas saistības, jo tā paziņoja par atbalsta pasākumiem saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu un joprojām nav tos īstenojusi. Glābšanas atbalsta īstenošana tika atļauta, pamatojoties uz Komisijas 2008. gada 4. augusta lēmumu.

(135)

Pasākumu saderību ar iekšējo tirgu novērtēs saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kā arī atbilstoši pamatnostādnēm. LESD 106. panta 2. punkta piemērošana attiecīgajiem pasākumiem saistībā ar sabiedrisko apraides pakalpojumu finansēšanu netiek analizēta. Lai gan TV2 finansiālās grūtības galvenokārt ir radušās sabiedriskā kanāla darbības nodrošināšanas un saimnieciskās darbības modeļa ar stabiliem ieņēmumu avotiem trūkuma dēļ, valsts atbalsta pasākumi netiek attiecināti tikai uz sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu, bet ir vērsti uz TV2 kā koncernu, proti, tostarp arī uz tā komerciālajām darbībām. Turklāt Dānijas atbildīgās iestādes nav sniegušas papildu informāciju, kas apliecinātu valsts atbalsta pasākumu atbilstību iekšējam tirgum, pamatojoties uz LESD 106. panta 2. punktu, un Komisija nav saņēmusi atbilstošu informāciju, kas saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu un paziņojumu par apraidi tai ļautu veikt novērtēšanu (91).

(136)

Pamatnostādnes nodrošina iespēju piešķirt glābšanas atbalstu kā pagaidu palīdzību grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, līdz būs izstrādāts pārstrukturēšanas plāns, vai lai novērstu akūtu likviditātes krīzi. Saskaņā ar pamatnostādņu 26. punktu, termiņš atbalsta izbeigšanai tiek pagarināts līdz brīdim, kad Komisija pieņem lēmumu par attiecīgo plānu. Tas, ka glābšanas atbalsts joprojām ir pieejams TV2, atbilst šim noteikumam, jo TV2 noteiktajā termiņā ir iesniedzis pārstrukturēšanas plānu.

(137)

Pārstrukturēšanas atbalsta pamatā jābūt izpildāmam, saskaņotam un tālejošam plānam, lai atbilstošā laika posmā atjaunotu uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju. Pārstrukturēšana parasti ir saistīta ar šādiem aspektiem: visu uzņēmuma darbības jomu pārstrukturēšana, uzņēmuma darbības veidu reorganizēšana un racionalizēšana, tostarp atteikšanās no zaudējumus radošiem darbības veidiem un finansiālā pārstrukturēšana. Pārstrukturēšanas darbības, saņemot valsts atbalsta līdzekļus, nevar ierobežot tikai, paredzot iepriekšējo zaudējumu novēršanu, bet nenovēršot to iemeslus. Turklāt pārstrukturēšana vismaz daļēji jāfinansē no uzņēmuma pašu līdzekļiem. Visbeidzot jāīsteno kompensācijas pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu atbalsta kropļojošo ietekmi. Komisija turpmāk analizē, vai ir izpildīti minētie nosacījumi.

(138)

Saskaņā ar pamatnostādņu 9. punktu, uzņēmums ir nonācis grūtībās, ja tas, izmantojot pašu līdzekļus vai līdzekļus, ko spēj iegūt no saviem īpašniekiem/akcionāriem, novērst zaudējumus, kuru dēļ gandrīz noteikti tam būs jāpārtrauc uzņēmējdarbība, ja vien no ārienes neiejauksies valsts iestādes. Pamatnostādņu 11. punktā ir minēti konkrēti kritēriji, saskaņā ar kuriem uzņēmums tiek uzskatīts par grūtībās nonākušu uzņēmumu arī tad, ja uz uzņēmumu nav attiecināms neviens pamatnostādņu 10. punktā minētais kritērijs. 11. punktā ir noteikts, ka “jebkurā gadījumā grūtībās nonācis uzņēmums atbilst minētajam jēdzienam tikai tad, ja skaidri redzams, ka tas nespēj atgūties ar saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tas iegūst no saviem īpašniekiem/akcionāriem vai no tirgus avotiem”.

(139)

Komisija secina, ka paziņošanas par pārstrukturēšanas plānu brīdī, TV2 bija šāds grūtībās nonācis uzņēmums. Tas ir redzams no Komisijas lēmumā par oficiālas procedūras uzsākšanu ietvertajiem rādītājiem, un galvenokārt no šā lēmuma 36.–42. apsvērumā sniegtajiem rādītājiem, kas tika iesniegti vēlāk 2010. gada janvārī un raksturo uzņēmumu, kas strādā ar zaudējumiem un kuram ir sarūkoša tirgus daļa, pieaugošas parādsaistības un jo īpaši – negatīva naudas plūsma, kas radusies reklāmas ieņēmumu samazināšanās dēļ, neienesīgi ieguldījumi un pieaugoši procentu izmaksas. Lai gan vēlāk izrādījās, ka uzņēmums patiešām 2008. gadā guva peļņu, kā bija vērtējuši tā konkurenti (vēl 2008. gada marta beigās izstrādātās prognozes paredzēja […] DKK […] miljonu apmērā), šī peļņa bija maza un nemaina secinājumu par to, ka uzņēmums nevarētu turpināt darbību, nepiesaistot ārējo finansējumu. Uzņēmuma rīcībā esošie privātie kredītlīdzekļi bija īstermiņa finansējums un uzņēmums tos varēja jebkurā laikā zaudēt. Uzņēmumam bija akūta likviditātes nepietiekamība, ko tas nevarēja novērst, izmantojot pašu līdzekļus.

(140)

Tas nevarēja arī saņemt ārējo finansējumu. Pastāvēja risks, ka starpposma kredītlīdzekļi būtu jāatmaksā. Kā lēmumā par procedūras uzsākšanu jau ir norādīts, galvenā TV2 finansējošā banka […] 2008. gadā pieprasīja samazināt tās izsniegtā aizdevuma un kredītlīdzekļu limitu. Papildus TV2 problēmām, kuru dēļ tam bija pat jāieķīlā savs nekustamais īpašums Odensē, Dānija sniedza pierādījumus, ka arī citas bankas bija atteikušās izsniegt TV2 ilgtermiņa aizdevumus (sk. šā lēmuma 44. apsvērumu un turpmākos apsvērumus). Bankas norādīja uz TV2 vājajām pusēm, kas saistītas ar ciklisko ienākumu plūsmu no reklāmas ieņēmumiem, uzskatot to par saimnieciskās darbības modeli, kas nav ilgtspējīgs. Neizlemtās tiesas lietas vēl vairāk papildināja šo problēmu loku. Tāpēc TV2 finansēšanas modelis kļuva aizvien atkarīgāks no īstermiņa parādsaistībām un tādējādi arī nestabils. Citiem vārdiem – TV2 nespēja pamatnostādņu 11. punkta izpratnē atveseļoties no šī stāvokļa, izmantojot līdzekļus, ko tas varēja iegūt no tirgus avotiem.

(141)

Konkurentu iesniegtajās atsauksmēs šie secinājumi netiek apšaubīti. Lai būtu pilnīgi skaidrs, jānorāda, ka pamatnostādnēs netiek prasīts, lai attiecībā uz uzņēmumu būtu jau uzsākta maksātnespējas procedūra. Tieši pretēji, atbalstu var piešķirt – ievērojot stingrus nosacījumus, lai to novērstu.

(142)

Attiecībā uz konkurentu argumentiem par to, ka TV2 ir rentabls uzņēmums vai varētu par tādu kļūt, iepriekšminētie TV2 darbības rādītāji liecina, ka 2008. gadā uzņēmums guva peļņu, bet pretēji Viasat prognozēm – 2009. gadā darbojās ar zaudējumiem, kas bija DKK 27 miljonu apmērā un kas būtiski atšķīrās no Viasat prognozētās peļņas DKK 249 miljonu apmērā. Tiek arī prognozēts, ka peļņa 2010. gadam būs daudz mazāka nekā norādīts Viasat pieņēmumos. Komisija nav konstatējusi nekādas kļūdas TV2 un tā konsultanta uzņēmuma “PWC” izmantotajā metodikā (sk. arī šā lēmuma 41. apsvērumu).

(143)

Attiecībā uz pētījumu par TV2 kredītreitingu, ko iesniedza Viasat un izstrādāja uzņēmums Audon Partners (92), saskaņā ar kuru TV2 būtu varējis saņemt kredītu, banku attieksme liecina, ka patiesā aina ir atšķirīga. Turklāt analīze ir pamatota tikai uz rādītājiem un pieņēmumiem, kas nav saskaņoti ar TV2. Daži no minētajiem rādītājiem pilnīgi atšķirīgi salīdzinājumā ar patieso stāvokli, kā redzams no 2009. gada un 2010. gada rādītājiem. Minētajā ziņojumā ir uzsvērts, ka analīze nav pilnīga (jo pašsaprotamu iemeslu dēļ nenotika konsultācijas ar TV2) un tādēļ izmantotajā modelī ir attiecīgi ierobežojumi (93).

(144)

Tas, ka uzņēmums ir izlietojis daudz mazāk glābšanas atbalsta kredīta līdzekļu nekā tas varēja izlietot, nenozīmē, ka to nevar uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu. Būtu absurdi secināt, ka glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta saņēmējs ir jādiskvalificē kā atbalstam neatbilstīgs saņēmējs, ja izmaksu taupības pasākumi un citi pārstrukturēšanas plānā paredzētie pasākumi turpmāk izrādītos veiksmīgi un palīdzētu uzņēmumam risināt tā finansēšanas problēmas, galvenokārt izmantojot pašu līdzekļus. Tomēr tādējādi noteiktā laika posmā varētu izveidoties stāvoklis, ka pašreizējais valsts atbalsts vairs nav nepieciešams, kas tiks izklāstīts turpmāk (sk. 149. apsvērumu). Jebkurā gadījumā atbalsta kredīts vienmēr ir veidots tā, lai uzņēmums varētu tam piekļūt tikai apstiprināto vajadzību gadījumā. Tas ir tādēļ, lai saglabātu atbalstu tikai nepieciešamajā apjomā, un TV2 rīcība, cenšoties īstenot pārstrukturēšanas procesu, pēc iespējas izmantojot pašu līdzekļus, ir atbilstoša šādai prasībai.

(145)

Turklāt vēl arī jāuzsver, ka vairākkārtējās Viasat un SBS apsūdzības par to, ka TV2 nestabilais finansiālais stāvoklis ir pašu radīts, pieņemot neveiksmīgus vadības lēmumus vai īstenojot neienesīgus ieguldījumus, nav būtiski uzņēmuma atbilstības noteikšanai saskaņā ar pamatnostādnēm, kurās netiek prasīts noskaidrot atbalsta saņēmēja finanšu problēmu cēloni, bet ir tikai jāpārliecinās par to, ka atbalsta saņēmējs patiešām ir grūtībās nonācis uzņēmums.

(146)

Konkurenti šajā ziņā arī apgalvo, ka TV2 problēmas savā ziņā ir radušās sabiedriskā kanāla darbības dēļ un ka koriģējot iekšējās izmaksas un nodošanas cenas, šo stāvokli ir iespējams labot. Taču Komisija neuzskata šo argumentu par būtisku situācijā, kad atbalsts tiek piešķirts visam koncernam, tostarp arī komerciālajām darbībām. Tomēr Komisija ņem vērā, ka TV2 ir atsevišķa un revidēta grāmatvedības uzskaite attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem un pārējiem darbības veidiem, kā arī pilnībā dokumentēta un revidēta nodošanas izcenojumu politika, kas sniedz salīdzinoši vienkāršu, pārredzamu un pareizu priekšstatu par dažādiem darbības veidiem, pamatojoties uz nodošanas cenām, kas noteiktas atbilstoši tirgus noteikumiem.

(147)

Saistībā ar ārējiem faktoriem Viasat piekrīt pieņēmumam par IKP izaugsmi 1,02 % apmērā gadā. Jautājumā par reklāmas tirgus attīstību, ieinteresētās puses piekrīt, ka TV2 ieņēmumi no reklāmas 2008. gadā samazinājās par 19 %. Taču Viasat un SBS nepareizi interpretē Dānija prognozes par reklāmas tirgus attīstību nākotnē. Pretēji konkurentu izpratnei šajā jautājumā Dānija neprognozēja, ka 2009.–2013. gadā reklāmas tirgus apjoms varētu kristies par 10 % gadā, bet tikai norādīja, ka […].

(148)

Attiecībā uz argumentu, ka TV2 finansiālā stāvokļa novērtējumā ir ņemtas vērā reģionālajām raidstacijām piešķirtās licenču nodevas, Komisija secina, ka no licenču nodevām tiek finansēta reģionālo raidstaciju programmu veidošana un tās ir būtiskas tikai saistībā ar šo aspektu. Tādēļ Komisija norāda, ka reģionālās TV2 raidstacijas ir neatkarīgas no TV2 un uz tām attiecas Dānijas Apraides likumā noteiktais pašu pienākums sniegt sabiedriskos pakalpojumus, par ko tie saņem licenču nodevu finansējumu. Attiecībā uz SBS apgalvojumu, ka skatītāji maksā divreiz par vienu un to pašu programmu, jāuzsver, ka viens no šiem maksājumiem – abonēšanas maksa par TV2 galveno kanālu, ir atkarīgs no klientu izvēles un netiek uzskatīts par valsts atbalstu. Jebkurā gadījumā iepriekš jau tika norādīts, ka TV2 kā koncerns bija grūtībās nonācis uzņēmums, kurš cieta no akūtas finansējuma nepietiekamības, jo tam nebija iespējams no bankām piesaistīt nekādu ārējo finansējumu. Tas attiecās arī uz visiem iespējamiem ieguvumiem, kas izriet no tā saistībām pārraidīt šīs programmas.

(149)

Tomēr TV2 galēji nelabvēlīgais stāvoklis mainījās, pārdodot apraides tīklu. Izmantodams ieņēmumus no apraides tīkla pārdošanas, TV2 varēja samaksāt daļu no parādsaistībām, un tā finansiālās izredzes kļuva daudz pozitīvākas, kā redzams no šā lēmuma 62.–64. apsvērumā sniegtajiem rādītājiem. Reklāmas tirgus tendences arī ir kļuvušas daudz pozitīvākas (94). TV2 spēja atmaksāt tā valsts aizdevumu, kas tika piešķirts no glābšanas atbalsta līdzekļiem. Atkarībā no neizlemto tiesas lietu iznākuma un pārstrukturēšanas plāna apstiprinājuma, TV2 paredz, ka uzņēmumam būs pietiekams finansējums līdz 2012. gada janvārim, kad tiks ieviesta abonēšanas maksa (95).

(150)

Ņemot vērā jauno situāciju, Komisija neuzskata, ka pašlaik TV2 joprojām var klasificēt kā grūtībās nonākušu uzņēmumu. Tādēļ atbalsta pasākumi papildus šim lēmumam nav nepieciešami un paziņotais, bet neīstenotais aizdevums un kredītlīdzekļu izmantošanas iespēja, kas ir ietverta pārstrukturēšanas plānā, ir jāatceļ. Tā paša iemesla dēļ jāpārtrauc arī pašreizējais atbalsts, kas tiek piešķirts saskaņā ar glābšanas atbalsta lēmumu.

(151)

Saskaņā ar pamatnostādņu 34. punktu, atbalstu piešķir ar noteikumu, ka tiek īstenots pārstrukturēšanas plāns, kam saprātīgā laika posmā ir jāatjauno uzņēmuma dzīvotspēja. Pārstrukturēšanas plānā tiek aprakstīti apstākļi, kuru dēļ uzņēmums nonāca grūtībās, piemēram, ka tās radīja jauni darbības veidi, kas izrādījās nerentabli un kļuva arvien neienesīgāka sabiedriskā kanāla darbība. Komisijas viedoklis ir, ka pārstrukturēšanas plānā šīs problēmas tiek atbilstoši risinātas.

(152)

Komisija norāda, ka pārstrukturēšanas plānā ir paredzēti tādi finanšu un darbības pārstrukturēšanas pasākumi, kuri apvienojumā ar mainīto saimnieciskās darbības modeli ļaus uzņēmumam nostāties uz savām kājām. Šajā ziņā Komisija, pirmkārt, norāda, ka pārstrukturēšanas plānā ietvertā prasība par aktīvu pārdošanu tika veiksmīgi īstenota, pārdodot apraides tīklu un nodrošinot uzņēmumam pietiekamus līdzekļus, lai atmaksātu tā parādus. Uzņēmums 2010. gada 4. oktobrī arī atmaksāja no glābšanas atbalsta piešķirtos līdzekļus. Pats uzņēmums apliecina, ka pašreiz tā rīcībā ir pietiekami līdzekļi līdz brīdim, kad tiks apstiprināta lietošanas maksas iekasēšana (96). Arī citi pasākumi, piemēram, izmaksu ietaupījumi veicinās uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju (sk. iepriekš 47. un 48. apsvērumu).

(153)

Uzņēmums arī atsakās no darbības veidiem, kuri cieš zaudējumus; 2008. gadā tas koncernam SBS pārdeva savu radio apraides darbību, kas rada zaudējumus.

(154)

Tiek paredzēts, ka uzņēmums novērsīs strukturālās problēmas, kuru dēļ izveidojās likviditātes nepietiekamība, atļaujot tam no 2012. gada janvāra iekasēt abonēšanas maksu. Sabiedriskā kanāla darbība kļuva nerentabla tādēļ, ka tas bija atkarīgs no viena ienākumu avota – reklāmas ieņēmumiem, kas ir ciklisks un kas ir jutīgs pret vispārējo ekonomikas stāvokli. Uz to norāda arī banku attieksme, kuras atteicās piešķirt finansējumu, ņemot vērā to bažas par reklāmas tirgus tendencēm un šaubām par TV2 pelnītspēju. Jaunais darbība modelis nodrošinās TV2 stabilāku ienākumu bāzi, iekasējot abonēšanas maksu par tā galvenā kanāla skatīšanos. TV2 2012. gadā prognozē papildu ienākumus no lietošanas maksas iekasēšanas DKK […] miljonu apmērā. Tas 2012. gadā arī prognozē visam koncernam […]. Komisija norāda, ka papildus […], otrais ieņēmumu avots lietošanas maksas veidā nodrošinās lielāku uzņēmuma stabilitāti cikliskās darbības lejupslīdes periodos. Komisija norāda, ka pasākumi uzņēmuma darbības pagrieziena panākšanai pozitīvā virzienā ir meklējami pašā pārstrukturēšanas plānā, nevis ārējos faktoros.

(155)

Sākotnēji paziņotais pārstrukturēšanas plāna ilgums līdz 2012. gada 31. decembrim attiecas uz laika posmu, kas ilgst gandrīz četrus gadus. Šo laika posmu izvēlējās Dānijas valdības pārliecības dēļ par to, ka, ieviešot jauno saimnieciskās darbības modeli un iegūstot pirmo praktisko pieredzi, bankas atkal būs gatavas aizdot naudu TV2, proti, šis laika posms tika apzināti izvēlēts kā pietiekami ilgs, lai uzkrātu šo pieredzi. Tomēr, ņemot vērā, ka viss atbalsts tiks atcelts, pieņemot šo lēmumu (sk. iepriekš), pašreiz Dānijas valdība uzskata, ka pārstrukturēšanas laika posms jāizbeidz brīdī, kad tiek atceltas tiesības uz visiem atbalsta pasākumiem.

(156)

Komisijas viedoklis šajā jautājumā ir atšķirīgs. Atbilstoši pamatnostādnēm pārstrukturēšanas gaitā uzņēmumam ir jāspēj atjaunot ilgtermiņa dzīvotspējas stāvoklis. Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas laika posms ilgst līdz brīdim, kad uzņēmums ir ieviesis visus pārstrukturēšanas pasākumus, nodrošinot tā ilgtermiņa dzīvotspēju. Lai gan visi valsts atbalsta pasākumi tiks izbeigti uzreiz pēc šā lēmuma pieņemšanas, ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu šajā brīdī TV2 pašlaik neviens negarantē, kamēr TV2 nebūs ieviests ilgtspējīgs saimnieciskās darbības modelis. Šāds saimnieciskās darbības modelis tiks izveidots tikai lietošanas maksas ieviešanas brīdī. Lietošanas maksas ieviešana ir arī galvenais pārstrukturēšanas pasākums, kas ir tieši vērsts pret nopietnāko TV2 finansiālo grūtību cēloni. Tādēļ Komisija secina, ka pārstrukturēšanas periods beidzas 2012. gada 31. decembrī vai tajā brīdī, kad TV2 tiks piešķirtas juridiskas tiesības iekasēt lietošanas maksu, ja tas notiks līdz 2012. gada 31. decembrim. Pašlaik šķiet, ka TV2 būs juridiski tiesīgs iekasēt lietošanas maksu tikai tad, kad būs mainīta tā licence (lai gan pašreizējais Dānijas Apraides likums jau nodrošina iespēju TV2 iekasēt lietošanas maksu, tas nav atļauts saskaņā ar pašreizējiem licences noteikumiem).

(157)

Saskaņā ar pamatnostādņu 38. punktu, lai nodrošinātu atbalsta negatīvās ietekmes uz tirdzniecību samazināšanu līdz minimālajam līmenim tā, ka pozitīvā ietekme atsver negatīvo, ir jāveic kompensācijas pasākumi. Šie pasākumi var būt ieguldījumu pārtraukšana dažādos aktīvos vai apjoma samazināšana, vai pārstāvniecība tirgos. Saskaņā ar pamatnostādņu 40. punktu, tiem jābūt samērīgiem ar atbalsta radīto kropļojošo ietekmi un uzņēmuma relatīvo nozīmīgumu attiecīgajos tirgos.

(158)

Būtībā apņemšanos neieviest jaunus kanālus (proti, pārstāvniecības tirgu ierobežošanu) var uztvert kā kompensācijas pasākumu, jo tas izslēdz iespēju TV2 konkurēt jaunu klientu piesaistīšanas jomā, un, tādējādi radot priekšrocības saviem konkurentiem. Jaunu komerckanālu ieviešana TV2 būtu izdevīga, jo šie kanāli tiktu finansēti no pastāvīga ieņēmumu avota, kurš ir balstīts uz pastāvīgu abonēšanas maksu, kā arī tādēļ, ka tā nodrošinātu koncernam nepieciešamos ienākumus, daļēji līdzsvarojot negatīvos sabiedriskā kanāla darbības rezultātus. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānā sniegto tirgus analīzi maksas televīzijas tirgus apjoms pieaug (97). Tomēr TV2 konkurenti apgalvo, ka TV2 tik un tā nebija iespēju ieviest jaunus komerckanālus tirgus piesātinājuma pakāpes dēļ.

(159)

Šajā ziņā Komisija norāda, ka TV2 konkurenti paši 2009. gadā ieviesa jaunus kanālus (SBS ieviesa 6erene, Canal Digital ieviesīs sporta kanālu, Viasat jaunu kanālu ieviesa 2009. gada 23. martā un TV4 grupa 2009. gada jūlijā ieviesa Canal 9).

(160)

Dānija ir arī apstiprinājusi, ka pārstrukturēšanas dēļ TV2 tiks liegta arī iespēja ieviest radio kanālus (98). Šī apņemšanās ir īpaši būtiska tajā ziņā, ka ir paredzams konkurss par jaunās FM 4 raidstacijas darbības licences piešķiršanu. Dānija sākotnēji apliecināja interesi piedalīties šajā konkursā, tomēr vēlāk apstiprināja, ka piedāvājums netiks iesniegts, jo pašlaik notiek Komisijas izmeklēšana saistībā ar pārstrukturēšanas plānu, neskatoties uz faktu, ka dalība šajā konkursā tika plānota. Citiem vārdiem – pretēji konkurentu apgalvojumiem, saistības neieviest jaunus kanālus ir izrādījušās patiesi nozīmīgas un šādas saistības no uzņēmuma prasa sava veida uzupurēšanos. Komisija uzskata, ka šīs saistības ir nozīmīgas, ņemot vērā pamatnostādņu 46. punktu, saskaņā ar kuru atbalsts nevar tikt piešķirts tādu jaunu ieguldījumu finansēšanai, kas nav būtiski uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai.

(161)

Komisija arī uzskata, ka ierosinātie kompensācijas pasākumi ir samērīgi ar atbalsta pasākumu kropļojošo ietekmi uz tirgu. Jānorāda, ka pasākumu ieviešana ir pārtraukta šā lēmuma pieņemšanas datumā. Tādēļ Komisija vēlas norādīt, ka neviens no paziņotajiem pārstrukturēšanas atbalsta pasākumiem nav īstenots un arī netiks īstenots. Kā redzams 150. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos glābšanas atbalsts arī tiks atcelts, pieņemot šo lēmumu. Tas nozīmē, ka uzņēmums nesaņems nekādu valsts atbalstu. Taču vienīgais faktiskais maksājums, kas tika veikts no glābšanas atbalsta, ir ierobežots (DKK 223 miljoni, kas izmantoti no kopējās pieejamās summas DKK 1 000 miljonu apmērā). Lielākā atbalsta līdzekļu daļa faktiski tika izlietota kā glābšanas atbalsts (līdz 2008. gada beigām tika izmantoti DKK 208 no 223 miljoniem, proti, sešu mēnešu glābšanas posma laikā), un visi no pieejamās kredītlīdzekļu summas faktiski izmantotie līdzekļi ir jau atmaksāti valstij. Tāpat arī faktiskā izmantotā kredītlīdzekļu summa – DKK 223 miljoni, nav pārmērīgi liela, ņemot vērā TV2 2008. gada apgrozījumu ([…] %). Ņemot to vērā, Komisija neuzskata par nepieciešamu prasīt Dānijai un atbalsta saņēmējam īstenot papildu kompensācijas pasākumus. Tādēļ Komisija neuzskata, ka būtu nepieciešams īstenot vēl papildu kompensācijas pasākumus, kā ierosina konkurenti.

(162)

Taču Komisija nepiekrīt Dānijas priekšlikumam par atteikšanos no saistībām brīdī, kad tiek pārtraukti visi pasākumi (99). Taču Komisija nepiekrīt Dānijas priekšlikumam par atteikšanos no saistībām brīdī, kad tiek pārtraukti visi pasākumi. Pirmkārt, Dānija pati ir noteikusi ilgāku pārstrukturēšanas laika posmu līdz 2012. gada 31. decembrim. Otrkārt, nekur pamatnostādnēs nav noteikts, ka kompensācijas pasākuma ilgumam jāsakrīt ar pašreizējiem atbalsta pasākumiem. Treškārt, pārstrukturēšanas plāns ir balstīts uz priekšnoteikumu, ka ārējais finansējums uzņēmumam būs pieejams tikai brīdī, kad 2012. gadā tiks ieviesta lietošanas maksa; un tikai tad tiks atjaunota uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja. Dānija pati apgalvoja, ka atbalsta pasākumi, tostarp arī glābšanas atbalsts, kas joprojām ir spēkā, būs nepieciešams, lai novērstu likviditātes nepietiekamību līdz sabiedriskā kanāla stabilāka saimnieciskās darbības modeļa ieviešanas brīdim. Tādēļ glābšanas atbalsts palīdzēja uzņēmumam “noturēties virs ūdens” līdz brīdim, kad tas sāka izmantot jauno darbības modeli. Ņemot to vērā, Komisija neuzskata, ka no kompensācijas pasākuma saistībām var atteikties vienlaicīgi ar atbalsta maksājumu pārtraukšanu vai šā lēmuma pieņemšanas datumā. Tomēr Komisija uzskata, ka ir iespējams atteikties no saistības neieviest jaunus kanālus ātrāk nekā pārstrukturēšanas plāna perioda beigās (2012. gada 31. decembrī), proti, līdz brīdim, kad tiks ieviesta lietošanas maksa (izdarot izmaiņas licences noteikumos) un kad TV2 tiks piešķirta atļauja tās iekasēt.

(163)

Saskaņā ar pamatnostādņu 43. punktu, atbalsta summa un intensitāte ir stingri jāierobežo tikai nepieciešamāko pārstrukturēšanas izmaksu apmērā, kas rodas īstenojot pārstrukturēšanu. Šī noteikuma pamatā ir koncepcija, ka uzņēmumam pārstrukturēšanas beigās nedrīkst piešķirt papildu likviditāti, ko tas var izmantot agresīvas rīcības īstenošanai tirgū. Ir paredzēts, ka atbalsta saņēmēji sniedz būtisku ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā paši no saviem līdzekļiem, tostarp pārdodot aktīvus, kas nav būtiski uzņēmuma izdzīvošanai. Šādam ieguldījumam ir jābūt faktiskam un tajā nedrīkst ietvert paredzamo peļņu nākotnē, piemēram, naudas plūsmu. Tā īpatsvaram jābūt pietiekami lielam, vismaz 50 % apmērā lieliem uzņēmumiem. Komisija uzskata TV2 par lielu uzņēmumu pamatnostādņu izpratnē.

(164)

Komisija nepiekrīt Dānijas valdības viedoklim, ka pilnīgi visas izmaksas, jo īpaši taupības pasākumi, ir automātiski kvalificējamas kā pārstrukturēšanas pasākumu izmaksas. Uzņēmumam var būt izdevumi ar mērķi īstenot izmaksu ietaupījumus. Dānijas raksturotie šīs lietas izmaksu ietaupījumi nav uzskatāmi par pārstrukturēšanas izmaksām. Dānija sniedza “klasisko” pārstrukturēšanas izmaksu sarakstu, kas kopā ir DKK […] miljonu apmērā un kas ietver ar apraides tīkla pārdošanu saistītā darījuma izmaksas (DKK […] miljoni), ar pāreju uz jauno saimnieciskās darbības modeli saistītās izmaksas (DKK […]–[…] miljoni) un personāla izmaksas darba līgumu laušanas gadījumā, maksu par juridiskajiem pakalpojumiem un konsultācijām (DKK […] miljoni). Komisija piekrīt, ka šīs izmaksas ir uzskatāmas par pārstrukturēšanas izmaksām.

(165)

Atbilstoši Komisijas iepriekšējo lietu praksei, pārstrukturēšanas izmaksās ietver visas ārkārtas izmaksas, kas bija nepieciešamas, lai uzņēmums atjaunotu dzīvotspējas stāvokli, bet ne parastās saimnieciskās darbības izmaksas, kas rodas pārstrukturēšanas laikā. Tomēr šis gadījums ir saistīts ar uzņēmuma likviditātes nepietiekamību pārejas posmā līdz jauna saimnieciskās darbības modeļa ieviešanas brīdim. Kā tika izklāstīts iepriekš, TV2 saskārās ar nopietnu finansējuma nepietiekamību, jo tam nebija pieejams ārējais finansējums. Šajā īpašajā gadījumā, kas ir saistīts vienīgi ar finansiālās pārstrukturēšanas procesu līdz brīdim, kad uzņēmums pāriet uz stabilāku saimnieciskās darbības plānu, Komisija var piekrist, ka šāda finansējuma nepietiekamība klasificējama kā pārstrukturēšanas izmaksas. Tieši glābšanas atbalsta lēmuma kredītlīdzekļi (DKK 1 000 miljoni) nodrošināja nepieciešamo starpposma “drošības spilvenu” finanšu nepietiekamības novēršanai. Tomēr šie kredītlīdzekļi bija tikai pārejas līdzeklis un tie ir pieejami TV2 tikai tad, kad tas varēs pierādīt šādu finansējuma nepietiekamību, ko apstiprinātu ārējais revidents. Faktiski TV2 izmantotā šo līdzekļu summa nebija liela (tikai […] % no kopējās pieejamās summas). Turklāt lielākā daļa izmantoto kredītlīdzekļu (DKK […] miljoni) tika izmantoti laikā, uz kuru attiecās Komisijas glābšanas atbalsta lēmums, proti, sešu mēnešu glābšanas laika posmā līdz pārstrukturēšanas plāna iesniegšanai..

(166)

TV2 ir sniedzis savu ieguldījumu iepriekšminēto pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, pārdodot aktīvus, ņemot vērā tā apraides tīkla pārdošanu par DKK 640 miljoniem, kā arī piesaistot ārējo finansējumu, ņemot vērā, ka tas ir ieķīlājis nekustamo īpašumu Odensē par DKK 80 miljoniem. Šis ieguldījums DKK 720 miljonu apmērā ir krietni lielāks nekā 50 % slieksnis, kas noteikts lieliem uzņēmumiem. Kā iepriekš tika norādīts, TV2 šos ieņēmumus no tīkla pārdošanas izmantoja parādsaistību samazināšanai. Tādēļ iztērētos līdzekļus vairs nevar izmantot citiem mērķiem. Turklāt no iepriekšminētajiem faktiem ir skaidrs, ka visi atbalsta pasākumi tiks pārtraukti šā lēmuma pieņemšanas datumā un netiks ieviests neviens jauns pārstrukturēšanas plānā paziņotais atbalsta pasākums (sk. šā lēmuma 150. apsvērumu). Tādēļ saskaņā ar pamatnostādņu 45. punktu nav nekāda apdraudējuma, ka uzņēmumā paliks jebkādi atbalsta līdzekļi, kas pārsniedz nepieciešamo apjomu.

(167)

Saskaņā ar pamatnostādņu 46. punktu, Komisija drīkst pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu, ka piešķirtais atbalsts pretēji vispārējām interesēm nekropļo konkurenci.

(168)

Komisija ņem vērā oficiālās izmeklēšanas procesā Dānijas minētos argumentus un atbalsta saņēmēja pamatdokumentos pausto nodomu, ka pārstrukturēšana plāns ļaus TV2 izmantot saimnieciskās darbības iespējas vienlaicīgi ar tā konkurentiem un iekasēt abonēšanas maksu. Turklāt Dānija un TV2 norāda, ka pašreizējais augstais TV2 pašu kapitāla drošības līmenis, ņemot vērā, ka tā maksātspējas (un tīro parādsaistību, par kurām jāmaksā procenti) koeficienti, kas pašlaik ir ievērojami augstāki (zemāki) par tā konkurentu atbilstošajiem rādītājiem, ir nepieciešams tikai tādēļ, ka ir nenoteiktība saistībā ar neizlemtajām tiesas lietām par valsts atbalstu, kā arī pašreizējā saimnieciskās darbības modeļa dēļ. Gan TV2, gan Dānija pauž vispārēju gatavību atkal pietuvināt uzņēmuma kapitāla struktūru TV2 konkurentu struktūrai pēc tam, kad būs pabeigta izmeklēšana valsts atbalsta lietā.

(169)

Komisija, savukārt, nesaskata nekādu vajadzību TV2 saglabāt no konkurentiem atšķirīgu kapitāla struktūru pēc tam, kad tiks atrisināts jautājums saistībā ar saimnieciskās darbības modeli un izšķirtas tiesvedībā esošās lietas. Kapitāla struktūras, kas balstītas uz (mākslīgi) augstu pašu kapitāla līmeni ir uzņēmumam izdevīgas, jo tas varēs piesaistīt finansējumu par salīdzinoši zemām procentu likmēm. Tikpat svarīgi ir panākt, lai TV2 kapitāla struktūra atkal atbilstu līmenim, kas nodrošina konkurences izkropļošanas nepieļaušanu. Komisija vairāk vēlētos, lai TV2 atgrieztos normālas kapitāla struktūras stāvoklī, izmaksājot dividendes valstij, nekā lai tas agresīvi paplašinātu bilances apjomu uz parāda finansējuma rēķina.

(170)

Atbilstoši pamatnostādņu 49. un 50. punkta noteikumiem, Dānija ir apņēmusies Komisijai iesniegt pārskatus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc atbalsta apstiprināšanas.

(171)

Komisija norāda, ka viens no TV2 konkurentiem ir iesniedzis pretmonopola sūdzību par paredzamo lietošanas maksas ieviešanu. Komisija apzinās, ka tāda atbalsta aspekti, kas ir pretrunā ar īpašiem Līguma noteikumiem, izņemot noteikumus par valsts atbalstu, ir tik nedalāmi saistīti ar atbalsta priekšmetu, ka tos nav iespējams novērtēt atsevišķi (100). Tiesa uzsvēra, ka pienākums nodrošināt valsts atbalsta noteikumu piemērošanu atbilstoši pārējiem Līguma noteikumiem vēl jo vairāk ir jāievēro gadījumos, ja šie noteikumi ir paredzēti arī konkurences neizkropļošanas mērķa īstenošanai. Tomēr tiesu praksē ir arī lietas, kas apliecina, ka valsts atbalsts un pretmonopola procedūras ir neatkarīgi procesi, ko reglamentē īpaši noteikumi. Tiesa ir norādījusi, ka “pieņemot lēmumu par valsts atbalsta atbilstību kopējam tirgum, Komisijai nav jāgaida tās procedūras iznākums, kas uzsākta paralēli saskaņā ar Regulu Nr. [1], ja tā, pamatojoties uz situācijas ekonomisko analīzi un nepieļaujot pamanāmas faktiskā novērtējuma kļūdas, ir pārliecinājusies par to, ka atbalsta saņēmējs neatrodas situācijā, kas ir pretrunā [LESD 101. un 102.] pantam” (101). Tādēļ pretmonopola lietai nav jābūt oficiāli izlemtai pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas lietā par valsts atbalstu.

(172)

Komisija vēlas uzsvērt, ka šajā lietā pretmonopola sūdzības iesniegšanas iemesls ir nevis pats atbalsts (glābšanas atbalsts), bet gan cits pārstrukturēšanas plāna aspekts (lietošanas maksa). Lietošanas maksa tiks ieviesta 2012. gada sākumā, proti, pēc tam, kad būs atcelti atbalsta pasākumi, izdarot grozījumus TV2 licences noteikumos. Jāņem arī vērā tas, ka lielākā šī atbalsta daļa faktiski tika izmantota glābšanas laika posmā un tā izmantošana tika apstiprināta ar Komisijas 2008. gada 4. augusta lēmumu, kā arī tas, ka visi atbalsta pasākumi tiks atcelti šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī.

(173)

Ja pretmonopola sūdzība vai trešo pušu atsauksmes šajā lietā ir jāuztver arī kā sūdzība pret TV2 pārveidošanu par maksas kanālu, jānorāda, ka vienīgi lietošanas maksas par galveno kanālu ieviešanas faktu nevar uzskatīt par pretmonopola likumdošanas pārkāpumu. Tad, kad TV2 galvenais kanāls kļūs par maksas televīzijas kanālu, attiecīgais kanāls kļūs par maksas televīzijas tirgus dalībnieku. Ir iespējama liela varbūtība, ka TV2 galvenā kanāla ienākšana tirgū, skars tikai tos konkurentus, kuri darbojas šajā tirgū, un tādēļ, piemēram, daži tirgus dalībnieki (tāpat arī attiecīgās maksas televīzijas programmu paketes) izstāsies no šī tirgus vai arī tiem būs jāsamazina cenas. Tomēr šāda ietekme ir parasta ietekme uz tirgu, kas saistīta ar dzīvotspējīga konkurenta kļūšanu par tirgus dalībnieku. Tādēļ vienīgi lietošanas maksas ieviešana, kuras dēļ palielināsies konkurence, nav pretrunā ar LESD 102. un 106. pantu.

(174)

Sūdzības iesniedzējs un daži citi konkurenti savās trešo pušu atsauksmēs apgalvo, ka plānotā TV2 Alene karšu sistēmas ieviešana radīs ietekmi, kas ir vērsta pret konkurenci un arī sniedz priekšrocības izplatītājam Boxer. Īsumā TV2 Alene modelis paredz, ka klienti varēs skatīties TV2 kanālu par brīvu, ja šie klienti neiegādājas nevienu citu maksas televīzijas pakalpojumu. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumu TV2 Alene karšu sistēma tādēļ rada nemotivējošu ietekmi uz klientiem, kuri plāno iegādāties maksas televīzijas pakalpojumus, kas kaitē TV2 konkurentu darbībai. Tā kā Dānija ir atteikusies no ierosinātās TV2 Alene karšu sistēmas, argumenti par to, vai tādā veidā būtu pārkāpti pretmonopola noteikumi, ir zaudējuši nozīmi, un tādēļ tiem nav nekādas ietekmes uz pārstrukturēšanas plāna tiesiskumu.

(175)

Attiecībā uz dažu konkurentu bažām par to, ka atbalsts varētu tikt izmantots agresīvas tirgus rīcības finansēšanai, Komisija vēlas norādīt, ka nekas neliecina par to, ka valsts atbalsts paredz kādu citu LESD noteikumu pārkāpumu vai ka tā piešķiršanas dēļ TV2 tiek automātiski iesaistīts pret konkurenci vērstās darbībās.

(176)

Komisija secina, ka paziņotais pārstrukturēšanas plāns atbilst iekšējā tirgus noteikumiem saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un saistībā ar Komisijas glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, ja tiek izpildīti turpmāk minētie nosacījumi.

(177)

Tā kā pēc apraides tīkla pārdošanas uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir uzlabojies, Komisija secina, ka pārstrukturēšanas plānā ietverto atbalsta pasākumu (aizdevums un starpposma kredītlīdzekļi) īstenošana nav nepieciešama un ka pieejamie kredītlīdzekļi (ko Komisija piešķīra ar 2008. gada 4. augusta Lēmumu N 287/08) ir nekavējoties jāatceļ jau no šā lēmuma pieņemšanas dienas. Komisija norāda, ka sākotnēji paziņotā apraides tīkla pārdošanas garantijas piešķiršana vairs nav nepieciešama, jo tīkla pārdošana tika īstenota, nepiešķirot šādu garantiju.

(178)

Komisija turklāt ņem vērā Dānijas apņemšanos attiecināt kompensācijas pasākumu, kas paredz neieviest jaunus apraides kanālus, gan uz televīzijas, gan radio kanāliem. Šim pasākumam jābūt spēkā līdz 2012. gada 31. decembrim vai arī gadījumā, ja atbalsta saņēmējs var nodrošināt lietošanas maksas iekasēšanu pirms šī termiņa, tad līdz lietošanas maksas ieviešanas datumam. Lietošanas maksa tiek uzskatīta par ieviestu no brīža, kad TV2 ir juridiski pilnvarots pieprasīt šādu atlīdzību.

(179)

Komisija ņem vērā Dānijas apņemšanos uzdot neatkarīgam finanšu jomas ekspertam salīdzināt TV2 kapitāla struktūru ar citu plašsaziņas uzņēmumu kapitāla struktūru un koriģēt tā kapitāla struktūru gadījumā, ja tā ievērojami atšķiras no attiecīgās konkurentu grupas mediānas vai vidējā rādītāja. Ja rodas pamatoti iemesli pret kapitāla koriģēšanu, Dānijas valdība drīkst Komisijai paziņot par izmaiņu ieviešanu pārstrukturēšanas plānā,