(1)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/272/ES (2) ir veikta visu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana par 2010. finanšu gadu, izņemot Vācijas maksājumu aģentūras Rheinland-Pfalz, Grieķijas maksājumu aģentūras OPEKEPE, Itālijas maksājumu aģentūras ARBEA un Nīderlandes maksājumu aģentūras Dienst Regelingen grāmatojumus.

(2)

Pēc jaunas informācijas saņemšanas un papildu pārbaužu veikšanas Komisija var pieņemt lēmumu par Vācijas maksājumu aģentūras Rheinland-Pfalz un Nīderlandes maksājumu aģentūras Dienst Regelingen iesniegto grāmatojumu pilnīgumu, precizitāti un ticamību.

(3)

Ar 10. panta 2. punkta pirmo daļu Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (3), ir noteikts, ka summas, kas saskaņā ar minētās regulas 10. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstamas no katras dalībvalsts vai izmaksājamas katrai dalībvalstij, nosaka, atskaitot attiecīgajā finanšu gadā, t. i., 2010. gadā, veiktos ikmēneša maksājumus no izdevumiem, kas saskaņā ar 1. punktu atzīti attiecīgajam finanšu gadam. Komisija šo summu atskaita no ikmēneša maksājuma, kas attiecas uz izdevumiem, kuri veikti otrajā mēnesī pēc mēneša, kurā pieņemts lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu, vai pieskaita minētajam maksājumam.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punktu, ja līdzekļus pēc pārkāpuma neatgūst četru gadu laikā no pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgas valsts tiesā, – astoņu gadu laikā pēc tās, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no ES budžeta. Ar minētās regulas 32. panta 3. punktu dalībvalstīm uzlikts pienākums kopā ar gada pārskatiem iesniegt Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par līdzekļu atgūšanas procedūrām, kas uzsāktas pārkāpumu dēļ. Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot dalībvalstu pienākumu ziņot par atgūstamajām summām, ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 885/2006. Minētās regulas III pielikumā ir sniegts paraugs tabulai, kas dalībvalstīm jāiesniedz 2011. gadā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai jālemj par neatgūšanas finansiālajām sekām attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir senāki par četriem vai attiecīgi astoņiem gadiem. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, kurus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 8. punktu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 6. punktu dalībvalstis var pieņemt lēmumu izbeigt atgūšanas procedūru. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai par pārkāpumu juridiski atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgas valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 100 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz no ES budžeta. Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 3. punktā minētajā kopsavilkuma ziņojumā norāda summas, attiecībā uz kurām dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu neturpināt atgūšanu, un šāda lēmuma pamatojumu. Attiecīgās dalībvalstis šīs summas nesedz, un tāpēc tās jāsedz no ES budžeta. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, ko pieņem saskaņā ar minētās regulas 32. panta 8. punktu.

(6)

Veicot attiecīgo maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu, Komisijai jāņem vērā summas, kas no attiecīgajām dalībvalstīm jau ir ieturētās, pamatojoties uz Īstenošanas lēmumu 2011/272/ES.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. panta 2. punktu šis lēmums neskar Komisijas vēlāk pieņemtos lēmumus, ar kuriem no ES finansējuma izslēdz izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar ES noteikumiem,