27.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 24/14


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 25. janvāris)

par noteikumiem par veterināro pārbaužu veikšanu dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku valsts produktiem, kas no trešām valstīm tiek ievesti Francijas aizjūras departamentos

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 222)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/44/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (1), un jo īpaši tās 13. pantu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (2), un jo īpaši tās 18. pantu,

tā kā:

(1)

Direktīvās 91/496/EEK un 97/78/EK sīki izklāstītas konkrētas prasības tam, kādā veidā Savienības apstiprinātā robežkontroles punktā (RKP) veikt veterinārās pārbaudes katram dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku valsts produktu sūtījumam, kas paredzēts Savienībai un ko ieved no trešās valsts.

(2)

Direktīvas 91/496/EEK 13. pants ļauj piemērot īpašus noteikumus, lai pārbaudītu dzīvus dzīvniekus, kas ievesti kaušanai un paredzēti vietējam patēriņam, un vaislas vai lauksaimniecības dzīvniekus, kas ievesti izmantošanai attālās dalībvalstu teritorijās. Saskaņā ar šiem noteikumiem ir jāiesniedz Komisijai plāni, kuros izklāstīts, kāda veida pārbaudes tiks veiktas. Šādos plānos jānorāda pārbaudes, kas veiktas, lai novērstu attiecīgajos attālajos reģionos ievestu dzīvnieku vai no šādiem dzīvniekiem iegūtu produktu jebkādu iespējamu pārsūtīšanu uz citām Savienības teritorijas daļām.

(3)

Direktīvas 97/78/EK 18. pants ļauj piemērot īpašus noteikumus, lai pārbaudītu dzīvnieku valsts produktus, kas vietējām vajadzībām ievesti cita starpā arī Francijas Republikas attālajās teritorijās. Saskaņā ar šiem noteikumiem ir jāiesniedz Komisijai plāni, kuros izklāstīts, kāda veida pārbaudes ir veicamas. Šādos plānos jānorāda pārbaudes, kas veiktas, lai novērstu attiecīgajos attālajos reģionos ievestu dzīvnieku valsts produktu jebkādu iespējamu pārsūtīšanu uz citām Savienības teritorijas daļām.

(4)

Komisijas 2004. gada 22. janvāra Regulā (EK) Nr. 136/2004, ar ko nosaka procedūras veterinārajām pārbaudēm Kopienas robežkontroles punktos attiecībā uz produktiem, ko importē no trešām valstīm (3), un Komisijas 2004. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 282/2004, ar ko ievieš no trešām valstīm Kopienā ievestu dzīvnieku deklarēšanas un veterinārās kontroles dokumentu (4), ir sīki aprakstīta kārtība, kādā jāpaziņo par dzīvnieku valsts produktiem un dzīviem dzīvniekiem un kādā jāveic to veterinārās pārbaudes, un aprakstīti kopējie veterinārās ievešanas dokumenti (KVID), kuros dokumentēt šādu sūtījumu veterināro pārbaužu rezultātus.

(5)

Francijas iestādes ir iesniegušas Komisijai attiecīgus plānus konkrētiem ievešanas punktiem Francijas aizjūras departamentos Gvadelupā, Martinikā un Franču Gviānā.

(6)

Kā liecina Francijas plāni, visi dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku valsts produktu sūtījumi ir jāuzrāda ievešanai noteiktos ievešanas punktos šajos departamentos, kur tie iziet veterinārās pārbaudes. Minētie plāni ir par pierādījumu tam, ka, tos īstenojot, tiek efektīvi novērsta iespēja, ka sūtījumi, kas neatbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu prasībām, tiek pārsūtīti uz citām Savienības teritorijas daļām. To panāk, importam apstiprināto dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku valsts produktu KVID apzīmogojot ar norādi, ka to izmantošana ir atļauta tikai attiecīgā departamenta teritorijā. Importētāji ir informēti par to, ka minētos dzīvos dzīvniekus, no tiem iegūtos produktus un dzīvnieku valsts produktus nedrīkst pārsūtīt uz citām Savienības teritorijas daļām, un Francijas aizjūras departamentu kompetentās iestādes, apstiprinot iekšējās tirdzniecības sertifikātus, pārbauda šo prasību.

(7)

Francijas plānos arī sīki izklāstīts, kāda būs kompleksa infrastruktūra ar pietiekami lielām telpām higiēniskai paraugu ņemšanai un ar tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams veterinārajām pārbaudēm, kādas vajadzīgas, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas sabiedrības un dzīvnieku veselības prasības, kādas Savienībā izvirza dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku valsts produktiem. Turklāt ir pieejamas telpas un saldētavas, kurās uzglabāt sūtījumus, kam ņemti paraugi un kas ir aizturēti vai pārbaudīti uz vietas, kā arī telpas, kas piemērotas dzīvu dzīvnieku izmitināšanai, kamēr tiek gaidīti jebkādu veikto pārbaužu rezultāti.

(8)

Francijas plānos norādīts, ka veterināro pārbaužu veikšanai ir pieejams pietiekami liels veterinārais un tehniskais personāls, kā noteikts Direktīvu 91/496/EEK un 97/78/EK 4. pantā un kā paredzēts prasībās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 136/2004 I pielikumā un Regulā (EK) Nr. 282/2004.

(9)

Lai gan kopumā veterinārās pārbaudes veicamas visiem dzīvnieku valsts produktu sūtījumiem, Direktīvas 97/78/EK 10. pants ļauj samazināt biežumu, kādā veic fiziskās pārbaudes noteiktiem dzīvnieku valsts produktiem, kas kopā ar attiecīgo fizisko pārbaužu biežumu norādīti I un II pielikumā Komisijas 1994. gada 20. maija Lēmumam 94/360/EK par tādu fizisko pārbaužu veikšanas biežuma samazināšanu konkrētu produktu sūtījumiem no trešām valstīm, ko īsteno saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/675/EEK (5). Atbilstoši uz Savienības robežām veiktajām pārbaudēm šo samazināto biežumu var piemērot veterinārajiem sūtījumiem uz minētajiem trim Francijas aizjūras departamentiem.

(10)

Savienības tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēma (Traces), kas izveidota ar Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu 2004/292/EK par Traces sistēmas ieviešanu (6), paredz, ka dalībvalstīm jāievieš un jāsāk izmantot Traces jo īpaši dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku valsts produktu sūtījumiem no valstīm, kas atrodas ārpus Savienības.

(11)

Lai izmantotu Traces sistēmu dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku valsts produktu importam, ir jāizsniedz KVID katram ievešanai uzrādītajam sūtījumam. Šie dokumenti būtu jāizmanto, lai nodrošinātu, ka tādi ievesti dzīvu dzīvnieku vai dzīvnieku valsts produktu sūtījumi netiek pārsūtīti uz citām Savienības teritorijas daļām un ir paredzēti tikai vietējām vajadzībām.

(12)

Tādējādi šajā lēmumā būtu jānosaka ievešanas punkti Francijas aizjūras departamentos Gvadelupā, Martinikā un Franču Gviānā un jāprecizē prasības to darbībai.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Piemērojot Direktīvas 91/496/EEK 13. pantu un Direktīvas 97/78/EK 18. pantu, šā lēmuma pielikumā ir uzskaitīti pilnvarotie ievešanas punkti Francijas aizjūras departamentos Gvadelupā, Martinikā un Franču Gviānā.

2. pants

1.   Par visiem pielikumā uzskaitītajiem ievešanas punktiem ir atbildīga kompetenta iestāde, un tās rīcībā, ja nepieciešams, ir valsts pilnvaroti veterinārārsti un nozīmēti tehniķi.

2.   Katra ievešanas punkta rīcībā ir visas telpas, aprīkojums un personāls, kas nepieciešams, lai dzīvu dzīvnieku vai dzīvnieku valsts produktu sūtījumiem veiktu tiem nozīmētās veterinārās pārbaudes.

3. pants

Importētājam vai viņa pārstāvim:

1)

izmantojot KVID pirmo daļu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 136/2004 2. pantu un izmantojot Traces sistēmu saskaņā ar Lēmuma 2004/292/EK 3. pantu, jāziņo par ievešanas punktu atbildīgajai kompetentajai iestādei pirms produktu sūtījumu fiziskas ierašanās;

2)

vienu darbdienu iepriekš kompetentā iestāde jāinformē, kur tiks uzrādīti dzīvi dzīvnieki, norādot skaitu, sugu, izmantošanas veidu un plānoto ierašanās laiku un KVID pirmo daļu izmantojot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 282/2004 1. pantu, bet Traces sistēmu – saskaņā ar Lēmuma 2004/292/EK 3. pantu;

3)

jāglabā reģistrs, kuru apstiprinājusi kompetentā iestāde un kurā norādītas ievesto produktu vai dzīvnieku daudzums un pircēja(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese;

4)

jāinformē pircējs(-i), ka produkti, kas iegūti no ievestiem dzīvniekiem vai dzīvnieku valsts produktiem, ir paredzēti tikai vietējam patēriņam un ka vaislas vai lauksaimniecības dzīvniekus nekādā gadījumā nedrīkst pārsūtīt uz citām Savienības teritorijas daļām;

5)

jāinformē pircējs(-i), ka tālākpārdošanas gadījumā, ja jaunais pircējs ir komersants, tas jāinformē, ka produkti ir paredzēti tikai vietējam patēriņam un ka vaislas vai lauksaimniecības dzīvniekus nekādā gadījumā nedrīkst pārsūtīt uz citām Savienības teritorijas daļām.

4. pants

1.   Saskaņā ar Direktīvu 91/496/EEK un 97/78/EK 4. pantu un saskaņā ar prasībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 136/2004 I pielikumā un Regulā (EK) Nr. 282/2004, valsts pilnvarotais veterinārārsts ar nozīmētu tehniķu palīdzību veic pārbaudes šā lēmuma pielikumā uzskaitītajos ievešanas punktos.

2.   Noteiktiem dzīvnieku valsts produktiem fizisku pārbaudi var veikt tik bieži, cik minēts Lēmuma 94/360/EK I un II pielikumā.

3.   Valsts pilnvarotie veterinārārsti pārliecinās, ka visi KVID dati par dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku valsts produktiem, kas uzrādīti importam, ir ievadīti Traces sistēmā saskaņā ar Lēmuma 2004/292/EK 3. panta 2. punktu.

4.   Kad veterinārās pārbaudes ir pabeigtas, valsts pilnvarotie veterinārārsti pārliecinās, ka attiecīgais KVID ir apzīmogots ar norādi, ka dzīvniekus vai dzīvnieku valsts produktus var izmantot tikai vietējām vajadzībām un ka tos nekādā gadījumā nedrīkst pārsūtīt uz citām Savienības teritorijas daļām.

5.   Valsts pilnvarotais veterinārārsts regulāri apseko ievesto dzīvnieku izmitināšanas vai dzīvnieku valsts produktu uzglabāšanas vietas, lai pārbaudītu, vai tajās turpina ievērot sabiedrības un dzīvnieku veselības prasības un ka sūtījumi netiek pārsūtīti uz citām Savienības teritorijas daļām.

5. pants

Turpina piemērot noteikumus, kuri paredzēti Direktīvā 91/496/EEK, izņemot 6. pantā minētos, un Direktīvā 97/78/EK, izņemot 6. pantā minētos.

6. pants

Francijas iestādes veic atbilstīgus administratīvus vai soda pasākumus pret jebkādiem šā lēmuma pārkāpumiem, ko izdara fiziska vai juridiska persona.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2012. gada 1. martā.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2012. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

John DALLI


(1)  OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.

(2)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(3)  OV L 21, 28.1.2004., 11. lpp.

(4)  OV L 49, 19.2.2004., 11. lpp.

(5)  OV L 158, 25.6.1994., 41. lpp.

(6)  OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.


PIELIKUMS

PILNVAROTO IEVEŠANAS PUNKTU SARAKSTS

1

2

3

4

5

Gvadelupa – port de Baie-Mahault

FR09600

P

HC, NHC

 

Gvadelupa – aéroport des Abymes

FR09600

A

HC, NHC-NT

 

Martinika – port de Fort-de-France

FR09700

P

HC, NHC-T(CH), NHC-NT

 

Martinika – aéroport Aimé Césaire

FR09700

A

HC-T(CH), HC-NT, NHC-T(CH), NHC-NT

O, E

Franču Gviāna – St Georges de l’Oyapock

FR09800

R

HC, NHC

O

Piezīmes un saīsinājumi

1

=

nosaukums

2

=

vietējās veterinārās vienības kods Traces sistēmā

3

=

tips: A = lidosta, P = osta, R = autotransports

4

=

produkti:

HC

=

visi pārtikā lietojami produkti

NHC

=

citi produkti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā

NT

=

nav prasību attiecībā uz temperatūru

T

=

saldēti/dzesināti produkti

T(FR)

=

saldēti produkti

T(CH)

=

dzesināti produkti

5

=

dzīvi dzīvnieki:

E

=

reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, kā definēts Direktīvā 90/426/EEK (1)

O

=

citi dzīvi dzīvnieki (tostarp zooloģiskā dārza dzīvnieki), kas nav E vai U (nagaiņi, piemēram, liellopi, cūkas, aitas, kazas, savvaļas un mājas nepārnadži)


(1)  Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/426/EEK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.).