30.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/6

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1631/2005 (2) Padome attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes trihlorizocianūrskābes importu noteica galīgos antidempinga pasākumus, ko veido atsevišķi maksājumi no 7,3 % līdz 40,5 % apmērā, ar atlikušo maksājumu 42,6 % apmērā (3).

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 855/2010 (4) Padome samazināja vienam uzņēmumam piemēroto individuālo maksājumu no 14,1 % uz 3,2 %.

(3)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5) Komisija 2010. gada 6. jūlijā saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC) to Savienības ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 90 %, no trihlorizocianūrskābes produkcijas kopapjoma Savienībā (“pieprasījuma iesniedzēji”).

(4)

Pieprasījumu pamatoja ar to, ka pasākumu termiņa beigas varētu izraisīt dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos un atkārtošanos.

(5)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un noteikusi, ka bija pietiekami pierādījumi termiņa beigu pārskatīšanas sākšanai, 2010. gada 6. oktobraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par šādas procedūras sākšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(6)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods (PIP) ilga no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam. Ar kaitējumu saistīto aspektu turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību analizēja laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(7)

Par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, vēl vienu zināmu Savienības ražotāju, ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus, kuri zināmi kā iesaistītās personas, kā arī ĶTR pārstāvjus.

(8)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu laika periodā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Uzklausīja visas ieinteresētās personas, kuras pieprasīja uzklausīšanu un kuras norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(9)

Ņemot vērā acīmredzami lielo ĶTR ražotāju eksportētāju skaitu un nesaistīto importētāju skaitu Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēja šo personu pārbaudi izlases veidā.

(10)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, iepriekš minētajām personām atbilstīgi pamatregulas 17. pantam lūdza 15 dienās pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas pieteikties Komisijā un iesniegt tai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(11)

Izmeklēšanā nesadarbojās neviens ĶTR ražotājs eksportētājs.

(12)

Sākotnēji pieteicās vairāki importētāji uzņēmumi, taču vēlākā posmā tie sadarbību pārtrauca.

(13)

Komisija nosūtīja anketas visām iesaistītajām personām, par kurām uzzināja līdz datumam, kas bija noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Atbildes saņēma no trim zināmiem Savienības ražotājiem un diviem lietotājiem.

(14)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā izraisītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Tā veica pārbaudes apmeklējumus divu lielāko Savienības ražotāju telpās:

(15)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšanas procedūra, ir trihlorizocianūrskābe (THCS), kuras starptautiskais nepatentētais nosaukums (INN) ir “simklozēns”, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 2933 69 80 un ex 3808 94 20 (Taric kodi 2933698070 un 3808942020), un no tās izgatavotie preparāti, kuru izcelsme ir ĶTR.

(16)

THCS ir ķīmisks ražojums, ko izmanto kā plaša patēriņa organisko hlora dezinfekcijas un balināšanas līdzekli, jo īpaši ūdens dezinficēšanai peldbaseinos. To pārdod pulvera, granulu, tablešu vai šķeldu veidā. Visiem THCS un tās preparātu veidiem ir vienādas pamatīpašības (ķīmiskais sastāvs) un raksturīgās iezīmes (dezinfekcijas līdzeklis), tie visi ir paredzēti līdzīgam lietojumam, un tāpēc tos uzskata par vienu ražojumu.

(17)

Šajā izmeklēšanā apstiprinājās, ka attiecīgajam ražojumam, ko ražo un Savienībā pārdod ražotāji eksportētāji, un ražojumam, kuru ražo un Savienības tirgū pārdod Savienības ražotāji, kā arī ražojumam, ko analogās valsts ražotājs pārdod gan iekšējā, gan eksporta tirgū, ir līdzīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī lietojums. Tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(18)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika veikta pārskatīšana, lai noteiktu, vai spēkā esošo pasākumu termiņa beigas varētu izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(19)

Kā norādīts iepriekš, neviens no 30 zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, ar ko sazinājās, nepieteicās atlases izveidē un neinformēja par sevi izmeklēšanas laikā.

(20)

Tā kā neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību ir balstīti uz faktiem, kas pieejami atbilstīgi pamatregulas 18. pantam, proti, Eurostat datiem, pārskatīšanas pieprasījumu un oficiālo ĶTR eksporta statistiku.

(21)

Lai noteiktu normālo vērtību, izmantoja arī datus, ko iesniedza analogās valsts, Japānas, ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās.

(22)

Tā kā ĶTR ekonomika ir pārejas ekonomika un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto normālo vērtību, kas iegūta atbilstošā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”), vai balstoties uz cenu, par kādu šī analogā valsts pārdod ražojumu citām valstīm, tostarp Eiropas Savienībai, vai, ja tās nevar noteikt, izmantojot jebkuru citu saprātīgu pamatu, tostarp cenu, kāda Savienībā ir faktiski samaksāta vai ir maksājama par līdzīgu ražojumu, šo cenu vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu saprātīgu peļņas normu.

(23)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu informēja, ka iepriekšējā izmeklēšanā, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, kā atbilstošu tirgus ekonomikas valsti izmantoja Japānu un ka tā ir paredzējusi atkārtoti izmantot Japānu šim nolūkam. Šīs pārskatīšanas izmeklēšanas laikā, lai aicinātu sadarboties, sazinājās arī ar ražotājiem no citām tirgus ekonomikas valstīm, piemēram, ASV un Taivānas. Taču sadarboties piekrita tikai viens ražotājs eksportētājs no Japānas.

(24)

Tāpēc secināja, ka atbilstošā analogā valsts ir Japāna. Saistībā ar to ieinteresētās personas neizteica ne komentārus, ne iebildumus par šīs valsts atbilstību.

(25)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam normālo vērtību noteica, pamatojoties uz informāciju, ko saņēma no analogās valsts ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, proti, pamatojoties uz cenām, kādas Japānas iekšējā tirgū ir samaksātas vai maksājamas par tādiem līdzīgiem ražojumiem, par kuriem konstatēts, ka tos pārdod parastajā tirdzniecības apritē.

(26)

Vispirms noskaidroja, vai Japānas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem iekšējā tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, proti, vai tas ir vismaz 5 % no Savienībā eksportētā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma. Konstatēja, ka Japānas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, ražojumu noiets iekšējā tirgū PIP laikā ir reprezentatīvs.

(27)

Pēc tam pārbaudīja, vai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu ražojumu noiets iekšējā tirgū ir īstenots parastajā tirdzniecības apritē (“PTA”).

(28)

Tā kā uzskatīja, ka visi ražojumi iekšējā tirgū ir pārdoti ar peļņu, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko vidējo svērto iekšējā tirgus cenu PIP laikā.

(29)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(30)

Vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu vienādā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā tās faktoru atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tāpēc attiecībā uz transporta un apdrošināšanas izmaksu atšķirībām veica atbilstošas korekcijas.

(31)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu. Izmantojot iepriekš minēto metodi, noteica, ka dempinga starpība ir 75 %.

(32)

Papildus analīzei par dempinga pastāvēšanu PIP laikā pārbaudīja arī dempinga turpināšanās iespējamību.

(33)

Saistībā ar to analizēja šādus elementus – ĶTR pieejamo neizmantoto jaudu un to, cik pievilcīgs ir Savienības tirgus ĶTR ražotājiem eksportētājiem un to veiktajam eksportam uz trešām valstīm.

(34)

Tā kā par ražošanas jaudu nebija citas informācijas, analīzi veica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju.

(35)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu ĶTR ražošanas jaudas izmantošanas līmenis attiecīgajā periodā saglabājās zems un tā rādītājs bija mazāks par 40 %. Tā kā pastāv ļoti liela ražošanas jauda un mazs iekšējais pieprasījums, ĶTR pieejamais neizmantotās jaudas apjoms, ko varētu eksportēt, iespējams, pārsniedz 180 000 tonnu. Salīdzinājumam – patēriņš Savienībā PIP bija aptuveni 44 000 tonnu.

(36)

Savienības tirgus pievilcīgums atspoguļots faktā, ka antidempinga maksājumu noteikšana neapturēja ĶTR izcelsmes eksporta paplašināšanu Savienībā. Lai gan laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam importa apjoms bija mazāks nekā tās sākotnējās izmeklēšanas periodā, kuras rezultātā noteica pasākumus, importa apjoms PIP laikā pārsniedza minēto līmeni, sasniedzot 22 696 tonnas.

(37)

Lai gan attiecīgajā periodā vidējā importa cena pieauga, cenas pastāvīgi saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(38)

Tas, ka attiecīgajā periodā ĶTR importa apjoms pieauga līdz PIP laikā sasniegtajam līmenim, kas bija augstāks nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā, liecina par pastāvīgu ĶTR ieinteresētību Savienības tirgū.

(39)

ĶTR eksporta statistika tika analizēta attiecībā uz ĶTR eksporta apjomu un cenām citās trešās valstīs. Saskaņā ar minēto statistiku 2010. gadā 24 % ĶTR eksporta apjoma nonāca Savienības tirgū. Eksporta uz ES FOB cenas bija nedaudz augstākas nekā uz pārējām pasaules valstīm eksportēto ražojumu cenas. Tomēr, tā kā nenotika sadarbība un pārskatīšanas pieprasījumā nebija datu par eksportu uz citām trešām valstīm, šīs CIF cenas nevarēja salīdzināt ar vidējo Savienības ražošanas nozares cenu. Taču to, ka eksporta cenas uz trešām valstīm vidēji ir zemākas par eksporta cenām uz Savienību, var uzskatīt par apliecinājumu tam, ka ĶTR eksportētāji Savienības tirgu uzskata par pievilcīgu un ka, ja nebūtu attiecīgu pasākumu, eksporta apjoms varētu vēl pieaugt.

(40)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos konstatējumus, var secināt, ka eksports no ĶTR joprojām notiek par dempinga cenām un ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība Savienības tirgū, ja tiks atcelti pašreizējie antidempinga pasākumi. Ņemot vērā pašreizējo ĶTR neizmantoto jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu, pamatojoties uz cenu salīdzinājumu eksportam uz ES un eksportam uz trešām valstīm, pastāv iespēja, ka ĶTR eksports par dempinga cenām Savienībā būtiski pieaugs, ja pasākumi zaudēs spēku.

(41)

Attiecīgo ražojumu Savienībā ražo trīs uzņēmumi. Tāpēc var uzskatīt, ka tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē (turpmāk tekstā – “Savienības ražošanas nozare”).

(42)

Datus ieguva no Eurostat statistikas, pārskatīšanas pieprasījuma, atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumos iegūtās informācijas.

(43)

Ekonomiskie rādītāji par ražošanu, jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu un nodarbinātību attiecas uz datiem, ko sniedza trīs Savienības ražotāji. Visi pārējie rādītāji attiecas uz datiem, ko sniedza pieprasījuma iesniedzēji tikai tāpēc, ka viens no Savienības ražotājiem, kurš nebija pašreizējās pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzējs, sadarbojās minimāli. Tā kā pieprasījuma iesniedzēji PIP laikā veidoja aptuveni 90 % no Savienības ražošanas nozares, to datus par Savienības ražošanas nozari šīs pārskatīšanas nolūkiem uzskatīja par reprezentatīviem. Uz vietas pārbaudīja tikai no pieprasījuma iesniedzējiem iegūtos datus.

(44)

Datus par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, kā arī par patēriņu var iesniegt tikai indeksētā veidā, lai atbilstīgi pamatregulas 19. pantam saglabātu konfidencialitāti. Tas vajadzīgs tāpēc, ka šie ekonomiskie rādītāji attiecas tikai uz diviem vai atsevišķos gadījumos uz trim ražotājiem, no kuriem viena ražotāja darbība nozarē ir nenozīmīga.

(45)

Viens no pieprasījuma iesniedzējiem 2009. gada jūnijā slēdza vienu no divām savām ražotnēm, no attiecīgā datuma apturot ražošanu un atlaižot visus darbiniekus. Vispirms attiecīgās ražotnes darbību apturēja uz pāris mēnešiem, līdz 2010. gada janvārī to slēdza pavisam. Šis notikums zināmā mērā ietekmēja atsevišķus rādītājus, piemēram, patēriņu, ražošanas apjomu un produktivitāti, kā paskaidrots arī 47. un 62. apsvērumā.

(46)

Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz trīs Savienības ražotāju pārdošanas apjomu Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu.

(47)

Laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam THCS patēriņš Savienībā samazinājās par 19 %, taču PIP laikā tas atjaunojās, un rādītājs, salīdzinot ar 2007. gadu, pieauga par 6 %. Attiecībā uz 2008. un 2009. gadu šo tendenci var izskaidrot ar pasaules ekonomikas krīzes izraisīto pieprasījuma samazināšanos apvienojumā ar ierobežoto piedāvājumu, kura cēlonis ir vienas ražotnes slēgšana 2009. gadā (sk. 45. apsvērumu). PIP laikā panāktais Savienības patēriņa pieaugums galvenokārt ir saistīts ar atlabšanu pēc ekonomikas krīzes un ĶTR importa pieaugumu.

1. tabula

Savienības patēriņš

(48)

Importa no ĶTR par dempinga cenām apjoms un tirgus daļas veidojās, kā norādīts turpmāk. Tā kā šajā pārskatīšanas procedūrā nesadarbojās neviens ĶTR eksportētājs/ražotājs, norādītie skaitļi un tirgus daļas noteiktas, pamatojoties uz Eurostat statistiku par importu.

(49)

No ĶTR importētās THCS daudzums 2008. un 2009. gadā nedaudz samazinājās. Šim importa apjoma samazinājumam sekoja ievērojams pieaugums PIP laikā (par 35 % vairāk nekā 2009. gadā). Vienlaikus attiecīgajā periodā pastāvīgi pieauga ĶTR importa tirgus daļa.

2. tabula

ĶTR importa apjoms un tirgus daļas

(50)

Importa no ĶTR cenas ir pastāvīgi pieaugušas par 11,3 %. No vienas puses, šī tendence ir izskaidrojama ar galveno izejmateriālu komponentu cenu pārmaiņām – 2009. gadā un PIP tās sāka ievērojami palielināties. No otras puses, tās var būt zināmā mērā saistītas ar ražojumu sortimenta dažādību (7).

3. tabula

ĶTR cena par vienību

(51)

Kopumā visa perioda laikā ĶTR importa cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Nosakot cenu samazinājumu, Komisija savu aprēķinu balstīja uz vidējo Eurostat norādīto ĶTR CIF eksporta cenu. Šīs attiecīgā ražojuma cenas salīdzināja ar vidējo svērto Savienības ražošanas nozares cenu, kas pielāgota ražotāja līmenim. Salīdzinājumā atklāja, ka, ja neņem vērā spēkā esošo antidempinga maksājumu, ĶTR imports ir samazinājis Savienības ražošanas nozares cenas vairāk nekā par 10 %.

(52)

Turpmāk tabulā redzams importa no citām valstīm apjoms un tirgus daļas attiecīgajā periodā. Attiecīgo datu pamatā ir Eurostat statistika.

4. tabula

Imports no citām valstīm (apjoms un tirgus daļa)

(53)

Importa no citām trešām valstīm apjoms un tirgus daļu apjoms attiecīgajā periodā saglabājās nenozīmīgs. Importu no ASV, kam arī bija piemērots antidempinga pasākums, attiecīgajā periodā pilnīgi pārtrauca.

(54)

Atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam Komisija pārbaudīja visus būtiskos ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(55)

Sākot no 2009. gada, ražošanas apjoms ievērojami samazinājās pasaules ekonomikas krīzes dēļ un tāpēc, ka 2009. gada jūnijā slēdza vienu ražotni, tajā pilnīgi pārtraucot ražošanu (sk. 45. apsvērumu).

5. tabula

Ražošana Savienībā

(56)

Attiecīgajā periodā ražošanas jaudas tendence bija tāda pati kā ražošanas tendence. Tomēr PIP laikā jaudas izmantošanu labvēlīgi ietekmēja atsevišķi procesa uzlabojumi.

(57)

Tā kā 2009. gadā Savienībā slēdza vienu ražotni (sk. 45. apsvērumu), par PIP savāktie dati attiecas uz atlikušās ražotnes jaudu.

6. tabula

Savienības ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(58)

Šis rādītājs iegūts, pamatojoties uz informāciju, ko 54. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ sniedza pieprasījuma iesniedzēji. Uzņēmuma telpās veiktajā izmeklēšanā atklāja zināmas sezonālas THCS patēriņa tendences – attiecīgo ražojumu visvairāk izmanto vasarā. Tas ietekmē krājumu līmeņa izmaiņas visa gada laikā – ziemā krājumu apjoms ir vislielākais, savukārt vasarā tas ievērojami samazinās. 2007.–2009. gada rādītāji atspoguļo krājumu līmeni attiecīgā gada 31. decembrī. Savukārt PIP rādītājs attiecas uz krājumu līmeni 2010. gada 30. jūnijā – laikā, kad krājumu izmantošanas līmenis ir vislielākais. Tādēļ ar šo rādītāju nevar pienācīgi salīdzināt situāciju PIP un pārējā attiecīgajā periodā, līdz ar to šo rādītāju uzskata par nepiemērotu kaitējuma izvērtēšanai.

(59)

Attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomu Savienības tirgū nelabvēlīgi ietekmēja ekonomikas krīze. Cēlonis PIP laikā panāktajam pieaugumam galvenokārt ir patēriņa palielināšanās Savienībā, kas izskaidrojama ar atlabšanu pēc ekonomikas krīzes izraisītās recesijas.

7. tabula

Pārdošana

(60)

Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā neizdevās atjaunot savu tirgus daļu, kas attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās.

8. tabula

Savienības tirgus daļa

(61)

Nodarbinātības līmenis ES nozarē attiecīgajā periodā samazinājās, jo īpaši pēc tam, kad slēdza vienu no ražotnēm (sk. 45. apsvērumu). Līdz ar to samazinājās arī Savienības ražošanas nozares algu izmaksas. Vidējā alga uz vienu darba ņēmēju attiecīgajā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīga.

9. tabula

Nodarbinātība

(62)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīguma rādītājs, ko mēra kā vienas nodarbinātās personas saražoto apjomu gadā, attiecīgajā periodā mainījās negatīvi, 2009. gadā krasi samazinoties aptuveni par 20 %. Tā iemesls ir ar ražošanas telpu slēgšanu saistītā pārstrukturēšana, kuras dēļ 2009. gadā uz sešiem mēnešiem apturēja ražošanu līdz ražotnes slēgšanai 2010. gada janvārī (sk. 45. apsvērumu). Pēc tam PIP laikā ražīgums atjaunojās, lai gan pirmajā pusgadā to joprojām daļēji ietekmēja nelabvēlīgās 2009. gada tendences.

10. tabula

Ražīgums

(63)

Vidējās THCS vienības cenas ES (kā redzams tabulā turpmāk) 2007.–2009. gadā nedaudz pieauga, taču PIP tās atkal bija 2007. gada līmenī. Zināmā mērā 2007.–2009. gadā panāktais pieaugums ir saistīts ar ražojumu sortimenta radīto ietekmi (sk. 1. zemsvītras piezīmi 10. lappusē).

11. tabula

Pārdošanas cena Savienības tirgū

(64)

THCS pārdošanas ES rentabilitātes rādītājs, sākot no 2007. gada, veidojās nelabvēlīgi, ievērojami samazinoties 2009. gadā. Šis neveiksmīgais sniegums ir jāskata kontekstā ar to, ka attiecīgajā gadā Savienības ražotājs slēdza vienu ražotni. PIP laikā rentabilitāte nedaudz pieauga, tomēr panāktais peļņas līmenis bija daudz zemāks par normālo peļņas līmeni (proti, 10 % (8)), kas jāsasniedz šajā saimnieciskās darbības nozarē. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis joprojām ir vājš.

12. tabula

Rentabilitāte

(65)

Attiecīgajā periodā nebija lielu kapitālizdevumu. Tabulā redzamie indeksētie skaitļi atspoguļo veikto ieguldījumu, lai palielinātu ražīgumu un uzlabotu ražošanas procesu. Attiecībā uz ieguldījumu ienesīguma indeksiem vērojama tāda pati tendence kā uz rentabilitāti.

13. tabula

Ieguldījumi

(66)

Attiecīgajā periodā naudas plūsma saglabājās pozitīva, izņemot 2009. gadu, kad vienas ražotnes slēgšanas dēļ bija jāsedz papildu pārstrukturēšanas izmaksas (sk. 45. apsvērumu). Naudas plūsma veidojās atbilstīgi rentabilitātes tendencēm.

14. tabula

Naudas plūsma

(67)

PIP laikā ĶTR dempings turpinājās tādā līmenī, kas būtiski pārsniedza spēkā esošo pasākumu līmeni. Turklāt, ņemot vērā ĶTR importa neizmantoto jaudu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(68)

Antidempinga pasākumus noteica 2005. gada oktobrī. Ņemot vērā kopējo situāciju Savienības ražošanas nozarē, kā arī importu no ĶTR laikposmā no 2007. gada līdz PIP, secināja, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, Savienības nozarei nav izdevies pilnīgi atgūties no dempinga ietekmes.

(69)

Vairāki kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā veidojās nelabvēlīgi. Ņemot vērā Savienības ražotāju kopējo situāciju, kas arvien pasliktinājās, tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ir cietusi materiālu kaitējumu.

(70)

Kā izklāstīts 49. apsvērumā, no 2007. gada līdz PIP ievērojami pieauga gan THCS importa no ĶTR apjoms, gan tā tirgus daļa. Konstatēja arī ievērojamu cenas samazinājumu (sk. 51. apsvērumu). Tā kā attiecīgajā periodā Savienībā pieauga kopējais patēriņš un PIP laikā, neraugoties uz apjoma samazināšanos laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam, tā līmenis bija par 6 % lielāks nekā 2007. gadā, pastāvīgi masveidā ieplūda imports par dempinga cenām no ĶTR. Savienības ražošanas nozares situācija, kas arvien pasliktinājās, liecināja, ka patēriņa pieaugums labvēlīgi ietekmēja galvenokārt importu no ĶTR.

(71)

Komisija analizēja, vai papildus importam par dempinga cenām Savienības ražotājiem nodarītā kaitējuma turpināšanos varēja izraisīt arī citi zināmi faktori.

(72)

Iespējams, ka papildus ĶTR importam par dempinga cenām Savienības ražošanas nozari zināmā mērā nelabvēlīgi ietekmēja tās snieguma pasliktināšanās trešo valstu tirgos, jo īpaši ASV, kur tā arī saskārās ar ĶTR konkurenci. Tomēr Savienības ražotāju darbība galvenokārt ir vērsta uz Savienības tirgu, tādējādi eksporta apjoma samazinājuma iespējamā ietekme ir diezgan ierobežota.

(73)

Savienības ražošanas nozares sniegumu zināmā mērā nelabvēlīgi ietekmēja arī ekonomikas krīze, izraisot ražošanas apjoma samazināšanu un viena Savienības ražotāja pārstrukturēšanu. Tomēr ekonomikas krīzes ietekme bija ierobežota laika ziņā (daļēji 2008. gadā, kā arī 2009. gadā), bet Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis turpināja pasliktināties visa attiecīgā perioda laikā. Turklāt PIP laikā vērojamās tendences liecina, ka Savienības ražošanas nozares atlabšana sākās tikai daļēji. Tāpēc uzskatāms, ka ekonomikas krīzes ietekme konkrētajā gadījumā nebija maznozīmīga, tomēr tā neizjauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(74)

Pastāvīgais imports par dempinga cenām no ĶTR un ekonomikas krīze ietekmēja atlabšanas procesu un pastiprināja Savienības ražošanas nozares grūtības. Lai gan Savienības ražošanas nozares snieguma pasliktināšanos veicināja arī citi faktori, neviens no tiem nebija pietiekams, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Pamatojoties uz to, var secināt, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir nodarījis Savienības ražošanas nozarei materiālu kaitējumu.

(75)

Lai noteiktu kaitējuma turpināšanās iespējamību, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu vērtēja attiecīgās izcelsmes valsts importu.

(76)

Attiecībā uz spēkā esošo pasākumu termiņa beigu iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari atbilstīgi iepriekš aprakstītajiem un ar dempinga turpināšanās iespējamību saistītajiem elementiem novērtēja iepriekš minētos faktorus.

(77)

THCS imports no ĶTR, kas veido aptuveni 98 % no visa THCS importa ES, attiecīgajā periodā turpināja iegūt tirgus daļu, PIP laikā sasniedzot vairāk nekā 50 %. Izmeklēšanā atklāja, ka šim importam ir dempinga cenas ar ievērojamu dempinga starpību. Turklāt visa perioda laikā ĶTR importa cenas pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, samazinot arī tās vairāk nekā par 10 % (neņemot vērā spēkā esošos pasākumus).

(78)

Kā norādīts 34. un 35. apsvērumā, pieejamās ĶTR jaudas analīze apliecināja, ka ražošanas jaudas izmantošanas līmenis attiecīgajā periodā saglabājās zems. Konstatēja, ka novērtētais ražošanas jaudas pārpalikums vairāk nekā trīs reizes pārsniedz Savienības tirgus apjomu. Tajā pašā laikā saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju attiecīgā ražojuma tirgus ĶTR bija ierobežots.

(79)

Ņemot vērā importa pieauguma tendenci un pieejamo neizmantoto jaudu ĶTR, ES turpmāk varētu piesaistīt papildu importu no ĶTR. To, ka ĶTR eksportētāji ir ieinteresēti Savienības tirgū, apliecina tendences, kas bija vērojamas 2009. gadā, kad nozares pārstrukturēšanas izraisīto ražošanas apjoma samazināšanu ES daļēji kompensēja papildu imports no ĶTR.

(80)

Iespējams, šo situāciju vēl vairāk saasināja tas, ka ASV tirgū nesen pagarināja termiņu spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem attiecībā uz ĶTR izcelsmes THCS. Tāpēc varētu sagaidīt, ka antidempinga pasākuma termiņa beigas ES padarītu Savienības tirgu salīdzinoši pievilcīgāku.

(81)

Savienības ražošanas nozari vairākus gadus ir nelabvēlīgi ietekmējis imports no ĶTR par dempinga cenām, un pašlaik tās ekonomiskais stāvoklis vēl aizvien ir nestabils.

(82)

Kā secināts iepriekš, izmeklēšanā atklāja, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums turpinājās. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu kaitējuma turpināšanās pati par sevi ir spēcīgs pierādījums tam, ka kaitējums nākotnē varētu turpināties, un tas norāda, ka pasākumiem jāpaliek spēkā.

(83)

Ņemot vērā ĶTR pieejamo neizmantoto jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu, pasākumu atcelšanas gadījumā varētu turpināties pieaugošā tendence attiecībā uz apjomīgu importu no ĶTR par dempinga cenām, kas ievērojami samazina Savienības ražotāju cenas.

(84)

Nepagarinot spēkā esošo pasākumu termiņu, Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinātos un būtu apdraudēta nozares pastāvēšana. Tāpēc tiek secināts, ka pastāv nepārprotama Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanās iespējamība, ja pasākumus atcels.

(85)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšana, visumā ņemot, būtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības intereses noteica, izvērtējot dažādās iesaistīto personu intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(86)

Iepriekšējās izmeklēšanās uzskatīja, ka pasākumu piemērošana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pārskatīšana, tāpēc, analizējot situāciju, kurā antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai pašreizējiem antidempinga pasākumiem bijusi nepamatoti nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(87)

Pamatojoties uz to, pārbaudīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību, var nepārprotami secināt, ka pasākumu saglabāšana šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

(88)

Ņemot vērā 66. apsvērumā izklāstītos secinājumus par stāvokli Savienības ražošanas nozarē un saskaņā ar 78. līdz 81. apsvērumā sniegtajiem argumentiem attiecībā uz kaitējuma turpināšanās iespējamību var uzskatīt, ka spēkā esošo pasākumu termiņa beigas izraisītu turpmāku ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos Savienības THCS ražošanas nozarē, kura ir cietusi no ĶTR importa par dempinga cenām kaitīgās ietekmes un kuras situāciju ir pasliktinājusi pasaules ekonomikas krīze.

(89)

Tiek uzskatīts, ka pasākumu turpināšana labvēlīgi ietekmētu Savienības ražošanas nozari, kas tādā gadījumā varētu atlabt no iepriekšējā dempinga radītās kaitīgās ietekmes, kuru pastiprināja ekonomikas krīze. Turpretim pasākumu pārtraukšana varētu apturēt Savienības ražošanas nozares atlabšanu, būtiski apdraudot tās dzīvotspēju un līdz ar to pakļaujot riskam tās pastāvēšanu, tādējādi samazinot piegādi un konkurenci tirgū.

(90)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem ar THCS ražošanas nozari saistītajiem lietotājiem, importētājiem, apstrādātājiem un pakārtotajiem lietotājiem.

(91)

Pieteicās tikai divi lietotāji, un abi izteica atbalstu spēkā esošo pasākumu turpināšanai. Lietotāji apgalvoja, ka pasākumu turpināšanas ietekme uz konkurenci Savienības tirgū nebūtu nelabvēlīga, bet gan – gluži pretēji – nodrošinātu pakārtotajai ražošanas nozarei plašāku tādu piegādātāju loku, kas konkurētu par tirgus cenām. Tā kā šajā gadījumā citas personas nepieteicās, nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka antidempinga pasākumu saglabāšana konkrētajā gadījumā nopietni ietekmētu Savienības importētājus un lietotājus.

(92)

Paredzams, ka pasākumu turpināšana palīdzēs Savienības ražošanas nozarei un turpmāk labvēlīgi ietekmēs konkurences apstākļus Savienības tirgū, kā arī nozares konsolidēšanu pēc ekonomikas krīzes un pārstrukturēšanas. Turklāt paredzams, ka pasākumu turpināšana labvēlīgi ietekmēs lietotājus un importētājus, jo Savienības tirgū saglabāsies plašs piegādātāju loks.

(93)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu neturpināt attiecīgos pasākumus.

(94)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuru dēļ bija iecerēts ieteikt pašreizējo pasākumu saglabāšanu. Ieinteresētajām personām arī deva laiku, kurā pēc šīs informācijas saņemšanas iesniegt komentārus. Ja iesniegtā informācija un komentāri bija pamatoti, tos attiecīgi ņēma vērā.

(95)

No iepriekš minētā var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ĶTR izcelsmes THCS importam piemērojamie antidempinga pasākumi,