30.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/34


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1341/2011

(2011. gada 13. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ņemot vērā Samierināšanas komitejas 2011. gada 31. oktobrī apstiprināto kopīgo dokumentu (1),

tā kā:

(1)

Savienības attīstības politikas mērķis ir nabadzības samazināšana un ilgtermiņā – tās izskaušana.

(2)

Kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) līgumslēdzēja puse Savienība ir apņēmusies integrēt tirdzniecību savās attīstības stratēģijās un veicināt starptautisko tirdzniecību, lai sekmētu attīstību un nabadzības samazināšanu un ilgtermiņā – tās izskaušanu pasaulē.

(3)

Savienība atbalsta Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstis to centienos samazināt nabadzību un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību un atzīst šo valstu izejvielu nozares nozīmību.

(4)

Savienība ir apņēmusies atbalstīt jaunattīstības valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis, iespējams, varētu saskarties ar grūtībām saistībā ar mainīgajiem tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši saistībā ar PTO kontekstā notiekošo lielākās labvēlības režīma tarifa liberalizāciju, kā arī divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem, kas ir noslēgti vai tiek slēgti starp Savienību un Latīņamerikas valstīm. Tādēļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1905/2006 (2) būtu jāpievieno ĀKK programma par papildu pasākumiem banānu nozarē (“PPB programma”).

(5)

Saistībā ar PPB programmu pieņemamo finanšu palīdzības pasākumu mērķim vajadzētu būt to cilvēku dzīves līmeņa un dzīves apstākļu uzlabošanai, kuri dzīvo banānu audzēšanas reģionos un ir atkarīgi no banānu ražošanas un tirdzniecības ķēdes, jo īpaši mazie lauksaimnieki un mazās struktūras, kā arī nodrošināt darba noteikumu, arodveselības un darba drošības standartu un vides normu ievērošanu, jo īpaši saistībā ar pesticīdu izmantošanu. Tādēļ ar minētajiem pasākumiem būtu jāatbalsta no banānu eksporta uz Eiropas Savienību atkarīgo reģionu pielāgošanās un vajadzības gadījumā jāaptver reorganizācija, izmantojot uz nozarēm vērstu budžeta atbalstu vai uz projektiem vērstas intervences darbības. Veicot šos pasākumus, būtu jāņem vērā banānu eksporta nozares sagaidāmā attīstība un jātiecas veicināt sociālās izturētspējas politiku, ekonomikas dažādošanu vai ieguldījumus konkurētspējas uzlabošanai gadījumos, kad šīs darbības var uzskatīt par dzīvotspējīgām, ņemot vērā rezultātus un pieredzi, kas gūta, piemērojot īpašo palīdzības sistēmu tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2686/94 (3), un īpašo palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 856/1999 (4) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1609/1999 (5). Savienība atzīst nepieciešamību veicināt to, ka banānu nozarē gūtie ienākumi tiek sadalīti taisnīgāk.

(6)

PPB programmai vajadzētu papildināt pielāgošanās procesu ĀKK valstīs, kuras pēdējos gados ir eksportējušas uz Savienību ievērojamus banānu daudzumus un kuras var skart liberalizācija saistībā ar Ženēvas Nolīgumu par banānu tirdzniecību (6) vai divpusējie un reģionālie nolīgumi, kas ir noslēgti vai tiek slēgti starp Savienību un Latīņamerikas valstīm. PPB programma balstās uz īpašo palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm. Tā atbilst Savienības starptautiskajām saistībām PTO kontekstā, tās mērķis ir pārstrukturēšana un konkurētspējas uzlabošana, un tāpēc tai ir pagaidu raksturs, proti, tās darbības ilgums ir trīs gadi (2011.–2013. gads).

(7)

Komisijas 2010. gada 17. marta paziņojuma “Divgadu ziņojums par īpašo palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm” secinājumos ir minēts, ka iepriekšējās atbalsta programmas sniedza būtisku ieguldījumu, lai panāktu uzlabotu ekonomikas dažādošanas spēju, tomēr to pilnīgu ietekmi vēl nav iespējams noteikt, un ka ĀKK valstu banānu eksports joprojām ir nestabils.

(8)

Komisija ir veikusi īpašās palīdzības struktūras programmas novērtējumu, tomēr tā nav veikusi novērtējumu par papildu pasākumiem banānu nozarē.

(9)

Komisijai būtu jānodrošina šīs programmas un saņēmējvalstīs darbojošos reģionālo un valstu provizorisko programmu saskaņošana, jo īpaši attiecībā uz mērķu īstenošanu ekonomikas, lauksaimniecības, sociālajā un vides jomā.

(10)

Gandrīz 2 % no pasaules banānu tirdzniecības ir sertificējušas taisnīgas tirdzniecības ražotāju organizācijas. Taisnīgās tirdzniecības minimālās cenas tiek fiksētas, pamatojoties uz apspriedēs ar ieinteresētajām personām noteiktu “ilgtspējīgu ražošanas izmaksu” aprēķinu, lai tādējādi ņemtu vērā izmaksas, kas saistītas ar pieņemamu sociālo un vides normu ievērošanu, un lai nodrošinātu saprātīgu peļņu, kas ļautu ražotājiem veikt ieguldījumus viņu darbības ilgtermiņa stabilitātē.

(11)

Lai nepieļautu vietējo strādājošo ekspluatāciju, dalībniekiem banānu nozares ražošanas ķēdē būtu jāvienojas par nozarē radīto ienākumu taisnīgu sadali.

(12)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1905/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1905/2006 groza šādi:

1)

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Savienības atbalsta īstenošana

Atbilstīgi šīs regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem Savienības palīdzību īsteno, izmantojot ģeogrāfiskās un tematiskās programmas, kas noteiktas 5. līdz 16. pantā, un programmas, kas paredzētas 17. un 17.a pantā.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“17.a pants

Galvenās ĀKK banānu piegādātājvalstis

1.   ĀKK banānu piegādātājvalstis, kas uzskaitītas IIIa pielikumā, gūst labumu no programmas par papildu pasākumiem banānu nozarē (“PPB programma”).

a)

Vispārējie mērķi

Savienības palīdzības mērķi ir:

i)

atbalstīt pielāgošanās procesu pēc Savienības banānu tirgus liberalizācijas atbilstīgi PTO noteikumiem;

ii)

cīnīties pret nabadzību, uzlabojot lauksaimnieku un iesaistīto personu dzīves līmeni un apstākļus.

b)

Vispārējās prioritātes

Sniedzot Savienības palīdzību, ņem vērā valstu politiku un piemērošanās stratēģijas, kā arī reģionālos apstākļus (attālāko Savienības reģionu un aizjūras zemju un teritoriju tuvums) un īpaši pievēršas vienai vai vairākām šādām sadarbības jomām:

i)

pielāgošanās procesa izraisīto tādu plašāka mēroga seku novēršana, jo īpaši vietējās kopienās un to neaizsargātākajās grupās, kas ir saistītas ar nodarbinātību un sociālajiem pakalpojumiem, zemes izmantojumu un vides atjaunošanu, bet neaprobežojas ar šiem faktoriem;

ii)

ekonomikas dažādošanas veicināšana reģionos, kas atkarīgi no banānu nozares, ja šāda stratēģija ir īstenojama;

iii)

banānu eksporta nozares konkurētspējas uzlabošana gadījumos, kad nozare ir ilgtspējīga, ņemot vērā ražošanas ķēdē dažādo iesaistīto personu apstākļus.

Ar programmām veicina darba un drošības standartu un vides normu ievērošanu, tostarp saistībā ar pesticīdu izmantošanu un pakļautību to iedarbībai.

c)

Vispārēji sagaidāmie rezultāti

Palīdzības rezultātiem jābūt saskaņā ar mērķiem, kas noteikti šā punkta a) apakšpunktā. Jo īpaši un sadarbībā ar palīdzības saņēmējvalstīm Savienības palīdzība ir virzīta uz rezultātiem, kas jāsasniedz sociālajā, vides un ekonomikas jomā.

2.   No IV pielikumā minētās summas Komisija nosaka maksimālo provizorisko summu, kas pieejama katrai šā panta 1. punktā minētajai atbilstīgai ĀKK banānu piegādātājvalstij, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

banānu tirdzniecības apmērs ar Savienību, proti, lielāki Savienības importa apjomi no attiecīgās ĀKK valsts pozitīvi ietekmēs piešķīrumu. Šis kritērijs ir balstīts uz banānu eksporta uz Savienību nozares apmēriem dažādās valstīs. Tiks ņemti vērā no katras atbilstīgas palīdzības saņēmējvalsts Savienības eksportētie trīs lielākie gada vidējie banānu apjomi tonnās pēdējo piecu gadu laikā līdz 2010. gadam;

b)

loma, kāda tautsaimniecībā ir banānu eksportam uz Savienību, proti, lielāks nozīmīguma līmenis attiecīgajā ĀKK valstī pozitīvi ietekmēs piešķīrumu. Šo kritēriju aprēķinās, nosakot no katras atbilstīgas palīdzības saņēmējvalsts uz Savienību eksportēto banānu īpatsvaru procentuālā izteiksmē no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pēdējo trīs gadu laikā līdz 2010. gadam, par kuriem ir pieejami dati;

c)

attīstības līmenis, proti, zemāks attīstības līmenis pēc ANO noteiktā tautas attīstības indeksa attiecīgajā ĀKK valstī pozitīvi ietekmēs piešķīrumu. Šo kritēriju aprēķinās, nosakot vidējo tautas attīstības indeksu laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam, izmantojot to pašu metodoloģiju, ko izmantojusi ANO.

Piešķīrumu sadales kritēriju novērtējuma pamatā ir reprezentatīvi dati par laikposmu līdz 2011. gadam, šim laikposmam nepārsniedzot piecus gadus. Provizoriskam piešķīrumu sadalījumam starp valstīm šos trīs kritērijus ņems vērā tādā pašā veidā attiecībā uz visām atbilstīgām palīdzības saņēmējvalstīm.

Pamatojoties uz iepriekšminēto kritēriju piemērošanu, Komisija informēs Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā pirms šā panta 3. punktā minētās daudzgadu atbalsta stratēģijas pieņemšanas plānots izmantot IV pielikumā minēto provizorisko finanšu piešķīrumu sadalījumu. Ar minēto informāciju noteiks, kāda ir provizoriskā summa, kas pieejama katrai atbilstīgai ĀKK banānu piegādātājvalstij.

3.   Pēc analoģijas ar 19. pantu un saskaņā ar 21. pantu Komisija pieņem daudzgadu atbalsta stratēģijas. Tā nodrošina, lai šīs stratēģijas papildinātu attiecīgo valstu ģeogrāfiskās stratēģijas dokumentus, kā arī nodrošina banānu nozares papildu pasākumu pagaidu raksturu.

Daudzgadu atbalsta stratēģijās papildu pasākumiem banānu nozarē ietver:

a)

atjauninātu valsts vides raksturojumu, pienācīgu uzmanību veltot valsts banānu nozarei un cita starpā koncentrējoties uz pesticīdu izmantošanu;

b)

informāciju par panākumiem, kas gūti saistībā ar iepriekšējām programmām banānu nozares atbalstam;

c)

rādītājus, kas ļauj novērtēt rezultātus, kādi panākti saistībā ar līdzekļu izmaksas nosacījumiem, kad par finansēšanas veidu ir izvēlēts budžeta atbalsts;

d)

gaidāmos atbalsta rezultātus;

e)

atbalsta pasākumu īstenošanas un līdzekļu paredzamās izmaksāšanas grafiku;

f)

veidu, kādā tiks gūti un novērtēti panākumi saistībā ar starptautiski atzītu ILO darba pamatstandartu un attiecīgo konvenciju par darba drošību un arodveselību, kā arī attiecīgo starptautiski atzīto vides pamatnormu ievērošanu.

Saskaņā ar 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (7), novērtē PPB programmas un attiecīgo valstu panākto progresu, novērtējumā iekļaujot ieteikumus par veicamajiem pasākumiem un to raksturu.

3)

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Stratēģijas dokumentu un provizorisko daudzgadu programmu pieņemšana

Komisija saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem 19. un 20. pantā minētos stratēģijas dokumentus un provizoriskās daudzgadu programmas, kā arī to pārskatus, kas minēti 19. panta 2. punktā un 20. panta 1. punktā, un attiecīgi 17. un 17.a pantā minētos papildu pasākumus.”;

4)

regulas 29. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Budžeta saistības tiek pildītas, pamatojoties uz Komisijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 17.a panta 3. punktu, 22. panta 1. punktu, 23. panta 1. punktu un 26. panta 1. punktu.”;

5)

regulas 31. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Regulas 11. līdz 16. pantā paredzēto tematisko programmu un 17. un 17.a pantā paredzēto programmu finansēto iepirkuma vai dotāciju līgumu piešķiršanā var piedalīties visas fiziskās personas, kas ir jaunattīstības valsts valstspiederīgie, vai juridiskās personas, kas ir reģistrētas jaunattīstības valstī, kā noteikusi ESAO/APK un kā noteikts II pielikumā, papildus fiziskām vai juridiskām personām, kas ir atbilstīgas, pamatojoties uz tematisko programmu vai 17. un 17.a pantā paredzētajām programmām. Komisija publicē un atjaunina II pielikumu atbilstīgi regulāriem ESAO/APK pārskatiem par palīdzības saņēmēju sarakstu un par to informē Padomi.”;

6)

regulas 38. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Bāzes finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir EUR 17 087 miljoni.

2.   Provizoriskās summas, kas piešķirtas katrai 5. līdz 10. pantā, 11. līdz 16. pantā, kā arī 17. un 17. a pantā minētajai programmai, ir noteiktas IV pielikumā. Šīs summas ir noteiktas laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.”;

7)

iekļauj IIIa pielikumu, kas ietverts šīs regulas I pielikumā;

8)

regulas IV pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 13. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. SZPUNAR


(1)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 10. decembra nostāja pirmajā lasījumā (OV C 7 E, 12.1.2011., 17. lpp.). Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2011. gada 1. decembra normatīvā rezolūcija (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 28. novembra lēmums.

(2)  OV L 378, 23.12.2006., 41. lpp.

(3)  OV L 286, 5.11.1994., 1. lpp.

(4)  OV L 108, 27.4.1999., 2. lpp.

(5)  OV L 190, 23.7.1999., 14. lpp.

(6)  OV L 141, 9.6.2010., 3. lpp.

(7)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.”;


I PIELIKUMS

“IIIa PIELIKUMS

GALVENĀS ĀKK BANĀNU PIEGĀDĀTĀJVALSTIS

1.

Beliza

2.

Kamerūna

3.

Kotdivuāra

4.

Dominika

5.

Dominikānas Republika

6.

Gana

7.

Jamaika

8.

Sentlūsija

9.

Sentvinsenta un Grenadīnas

10.

Surinama”


II PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

PROVIZORISKS FINANŠU PIEŠĶĪRUMU SADALĪJUMS LAIKPOSMĀ NO 2007. LĪDZ 2013. GADAM

(miljoni EUR)

Kopā

17 087

Ģeogrāfiskās programmas:

10 057

Latīņamerika

2 690

Āzija

5 187

Vidusāzija

719

Tuvie Austrumi

481

Dienvidāfrika

980

Tematiskās programmas:

5 596

Ieguldījumi cilvēkos

1 060

Vide un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana

804

Nevalstiskās struktūras un pašvaldības attīstības jomā

1 639

Nodrošinātība ar pārtiku

1 709

Migrācija un patvērums

384

ĀKK Cukura protokola valstis

1 244

Galvenās ĀKK banānu piegādātājvalstis

190”


KOMISIJAS PAZIŅOJUMS ATTIECĪBĀ UZ ATTĪSTĪBAS SADARBĪBAS INSTRUMENTĀ (ASI) PAREDZĒTO PROGRAMMU PAR PAPILDU PASĀKUMIEM BANĀNU NOZARĒ

Konkrēti gadījumā ar papildu pasākumiem banānu nozarē un ņemot vērā programmas pamatjēgu un mērķi, kā tas ir izklāstīts 17.a pantā finanšu instrumentā attīstības sadarbības jomā (ASI), Eiropas Komisija apstiprina, ka, nosakot provizorisku piešķīrumu sadalījumu starp valstīm, tā objektīvi un vienādi piemēros tādu metodi, kurā ir ņemts vērā banānu nozares nozīmīgums un katras uz palīdzības saņemšanu tiesīgās valsts ekonomiskie un attīstības apstākļi.

Komisija paziņo, ka tā ir iecerējusi piemērot metodi, kurā divi pirmie kritēriji tiek vērtēti kā apmēram vienlīdz svarīgi, savukārt trešais kritērijs tiks izmantots kā attīstības koeficients. Šīs metodes mērķis ir – attiecībā uz visām palīdzības saņēmējām valstīm kā vienlīdz nozīmīgu vērtēt šo valstu banānu tirdzniecības apjomu ar Eiropas Savienību un to, cik nozīmīgs banānu eksports uz Eiropas Savienību ir katras palīdzības saņēmējas valsts ekonomikā. Ar relatīvo attīstības līmeni piešķīrumi tiks pielāgoti par labu tām valstīm, kurās ir zemāks attīstības līmenis, saskaņā ar Savienības attīstības mērķiem, kuri izklāstīti Līgumos un ASI.


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES PAZIŅOJUMS PAR DELEĢĒTO AKTU IZMANTOŠANU TURPMĀKAJĀ DAUDZGADU FINANŠU SHĒMĀ (2014–2020)

Eiropas Parlaments un Padome pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” (COM(2011) 500 (1)), it īpaši attiecībā uz ierosināto deleģēto aktu izmantošanu turpmākajos ārējā finansējuma instrumentos un gaida tiesību aktu priekšlikumus, kurus pienācīgi apsvērs.


(1)  Komisija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” (COM(2011) 500) paziņo:

“Turklāt, turpmākajos dažādo instrumentu juridiskajos pamatos tiks ierosināts plaši izmantot deleģētos aktus, lai nodrošinātu lielāku elastību politikas virzienu pārvaldībā finanšu perioda ietvaros, vienlaikus ievērojot abu likumdevēja atzaru pilnvaras.”

un –

“Tiek uzskatīts, ka jāuzlabo ārējā atbalsta demokrātiska pārbaude. To varētu panākt, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu atsevišķiem programmu aspektiem, ne tikai nodrošinot likumdevēju līdztiesīgu piedalīšanos, bet arī nodrošinot lielāku plānošanas elastību. Attiecībā uz EAF tiek ierosināts pārbaudi pielīdzināt ASI, vienlaikus ņemot vērā šā instrumenta specifiku.”