3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/3

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1256/2011

(2011. gada 30. novembris),

ar ko 2012. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) Nr. 1124/2010

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka jāparedz pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, un jo īpaši Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) sagatavoto ziņojumu, kā arī ņemot vērā visus ieteikumus, kas saņemti no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām un attiecīgā gadījumā jāparedz ar tām funkcionāli saistīti konkrēti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, ko ieinteresētās personas paudušas apspriešanās gaitā, jo īpaši sanāksmēs ar Zvejniecības un akvakultūras padomdevēju komiteju un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(5)

Krājumiem, kuriem izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc mencas krājumu nozvejas limiti un zvejas piepūles limiti Baltijas jūrā būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1098/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto (2) (turpmāk “Baltijas jūras mencu plāns”).

(6)

Ņemot vērā visjaunākos zinātniskos ieteikumus, ir iespējams uzsākt elastīgu Baltijas jūras mencu krājumu zvejas piepūles pārvaldi, neapdraudot Baltijas jūras mencu plāna mērķus un neradot lielāku zvejas izraisītu mirstību. Tāds elastīgums ļautu efektīvāk pārvaldīt zvejas piepūli gadījumos, kad kvotas dalībvalsts flotē nav vienlīdzīgi sadalītas, un veicinātu ātru reakciju uz kvotu apmaiņu. Tāpēc dalībvalstij būtu jāatļauj kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, piešķirt papildu dienas, ko kuģis drīkst pavadīt ārpus ostas, ja vienlīdzīgs dienu skaits ir noņemts citiem kuģiem, kas kuģo ar minētās dalībvalsts karogu.

(7)

Ņemot vērā visjaunākos zinātniskos ieteikumus, ir lietderīgi jau 2011. gadā ieviest šādu elastīgumu Baltijas jūras mencu krājuma zvejas piepūles pārvaldē. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regulas (ES) Nr. 1124/2010 (2010. gada 29. novembris), ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā (3), II pielikums.

(8)

Uz šajā regulā paredzēto zvejas iespēju izmantošanu būtu jāattiecina Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (4), un jo īpaši tās 33. un 34. pants attiecīgi par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un informāciju par zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datiem. Tālab ir jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, sūtot Komisijai datus.

(9)

Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (5), ir jānosaka krājumi, uz kuriem attiecas dažādi regulā minētie pasākumi.

(10)

Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju sākt 2012. gada 1. janvārī. Tomēr, tā kā Regulu (ES) 1124/2010 piemēro no 2011. gada 1. janvāra, šīs regulas noteikumi, kas atļauj elastīgumu Baltijas jūras mencu krājuma zvejas piepūles pārvaldē, būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā 2012. gadam un groza Regulu (ES) Nr. 1124/2010 attiecībā uz zvejas piepūles pārvaldību saistībā ar mencu krājumiem Baltijas jūrā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro ES kuģiem, kas darbojas Baltijas jūrā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas definēti I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (6);

b)

“Baltijas jūra” ir ICES 22.–32. apakšrajons;

c)

“ES kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

d)

“kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katru gadu drīkst iegūt no katra krājuma;

e)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)

“diena ārpus ostas” ir ikviens nepārtraukts 24 stundu laikposms vai tā daļa, kad kuģis neatrodas ostā.

II   NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

4. pants

KPN un sadalījums

KPN, šādas KPN sadalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistīti nosacījumi ir izklāstīti I pielikumā.

5. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1.   Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu.

2.   Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

6. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a)

nozveju guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)

nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

7. pants

Zvejas piepūles limiti

1.   Zvejas piepūles limiti ir noteikti II pielikumā.

2.   Šā panta 1. punktā minētos limitus piemēro arī ICES 27. un 28.2. apakšrajonā, ja vien Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 2. punktu nav pieņēmusi lēmumu minētajos apakšrajonos nepiemērot minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 3., 4. un 5. punktā un 13. pantā paredzētos ierobežojumus.

3.   Šā panta 1. punktā minētos limitus nepiemēro ICES 28.1. apakšrajonā, ja vien Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 4. punktu nav pieņēmusi lēmumu minētajā apakšrajonā piemērot Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3., 4. un 5. punktā paredzētos ierobežojumus.

III   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

8. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

9. pants

Grozījums Padomes Regulā (ES) Nr. 1124/2010

Regulas (ES) Nr. 1124/2010 II pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Tomēr 9. pantu piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. VINCENT-ROSTOWSKI

(1)   OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)   OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.

(3)   OV L 318, 4.12.2010., 1. lpp.

(4)   OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(5)   OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(6)   OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.

I PIELIKUMS

KPN, KO PIEMĒRO ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS SUGĀM UN APGABALIEM IR PAREDZĒTA KPN

Turpmāk dotajās tabulās ir norādītas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja nav norādīts citādi.

Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugas latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā.

Šīs regulas vajadzībām turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Clupea harengus

HER

Reņģe

Gadus morhua

COD

Menca

Pleuronectes platessa

PLE

Jūras zeltplekste

Salmo salar

SAL

Lasis

Sprattus sprattus

SPR

Brētliņa


Suga

:

Reņģe

Clupea harengus

Zona

:

30.–31. apakšrajons

HER/3D30.; HER/3D31.

Somija

86 905

Analītiskā KPN.

Zviedrija

19 095

Savienība

106 000

KPN

106 000


Suga

:

Reņģe

Clupea harengus

Zona

:

22.–24. apakšrajons

HER/3B23.; HER/3C22.; HER/3D24.

Dānija

2 930

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

11 532

Somija

1

Polija

2 719

Zviedrija

3 718

Savienība

20 900

KPN

20 900


Suga

:

Reņģe

Clupea harengus

Zona

:

ES ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā

HER/3D25.; HER/3D26.; HER/3D27.; HER/3D28.; HER/3D29.; HER/3D32.

Dānija

1 725

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

457

Igaunija

8 810

Somija

17 197

Latvija

2 174

Lietuva

2 289

Polija

19 537

Zviedrija

26 228

Savienība

78 417

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Reņģe

Clupea harengus

Zona

:

28.1. apakšrajons

HER/03D.RG

Igaunija

14 120

Analītiskā KPN.

Latvija

16 456

Savienība

30 576

KPN

30 576


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

ES ūdeņi 25.–32. apakšrajonā

COD/3D25.; COD/3D26.; COD/3D27.; COD/3D28.; COD/3D29.; COD/3D30.; COD/3D31.; COD/3D32.

Dānija

15 587

Analītiskā KPN.

Vācija

6 200

Igaunija

1 519

Somija

1 193

Latvija

5 795

Lietuva

3 818

Polija

17 947

Zviedrija

15 791

Savienība

67 850

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

22.–24. apakšrajons

COD/3B23.; COD/3C22.; COD/3D24.

Dānija

9 298

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

4 546

Igaunija

206

Somija

183

Latvija

769

Lietuva

499

Polija

2 487

Zviedrija

3 312

Savienība

21 300

KPN

21 300


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

PLE/3B23.; PLE/3C22.; PLE/3D24.; PLE/3D25.; PLE/3D26.; PLE/3D27.; PLE/3D28.; PLE/3D29.; PLE/3D30.; PLE/3D31.; PLE/3D32.

Dānija

2 070

Piesardzības KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

230

Polija

433

Zviedrija

156

Savienība

2 889

KPN

2 889


Suga

:

Lasis

Salmo salar

Zona

:

ES ūdeņi 22.–31. apakšrajonā

SAL/3B23.; SAL/3C22.; SAL/3D24.; SAL/3D25.; SAL/3D26.; SAL/3D27.; SAL/3D28.; SAL/3D29.; SAL/3D30.; SAL/3D31.

Dānija

25 396  (1)

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

2 826  (1)

Igaunija

2 581  (1)

Somija

31 667  (1)

Latvija

16 153  (1)

Lietuva

1 899  (1)

Polija

7 704  (1)

Zviedrija

34 327  (1)

Savienība

122 553  (1)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Lasis

Salmo salar

Zona

:

ES ūdeņi 32. apakšrajonā

SAL/3D32.

Igaunija

1 581  (2)

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Somija

13 838  (2)

Savienība

15 419  (2)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Brētliņa un ar to saistīta piezveja

Sprattus sprattus

Zona

:

ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

SPR/3B23.; SPR/3C22.; SPR/3D24.; SPR/3D25.; SPR/3D26.; SPR/3D27.; SPR/3D28.; SPR/3D29.; SPR/3D30.; SPR/3D31.; SPR/3D32.

Dānija

22 218

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

14 076

Igaunija

25 800

Somija

11 631

Latvija

31 160

Lietuva

11 272

Polija

66 128

Zviedrija

42 952

Savienība

225 237  (3)

KPN

Nepiemēro

(1)  Zivju skaits.

(2)  Zivju skaits.

(3)  Vismaz 92 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no KPN, ir jābūt brētliņām. Reņģu piezveja jāatskaita no atlikušajiem KPN 8 %.

II PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLES LIMITI

1.

 Dalībvalstis zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu un kas zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, ar gruntī nostiprinātām āķu rindām, āķu jedām, izņemot dreifējošas āķu jedas, rokas āķu rindas un džiga aprīkojumu, piešķir tiesības būt līdz:

a)

163 dienām ārpus ostas ICES 22.–24. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. līdz 30. aprīlim, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu; un

b)

160 dienām ārpus ostas ICES 25.–28. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. jūlija līdz 31. augustam, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2.

 Maksimālais dienu ārpus ostas skaits, kurās kuģis drīkst atrasties abos 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos apgabalos, zvejojot ar zvejas rīkiem, kas noteikti 1. punktā, nedrīkst pārsniegt maksimālo dienu ārpus ostas skaitu, kas noteikts zvejai kādā no šiem abiem apgabaliem.

3.

 Atkāpjoties no 1. un 2. punkta un ja tas vajadzīgs efektīvai zvejas iespēju pārvaldībai, dalībvalsts var kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, piešķirt papildu dienas ārpus ostas, ja vienlīdzīgs dienu ārpus ostas skaits tiek noņemts citiem kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, uz kuriem attiecas piepūles ierobežojumi tajā pašā apgabalā, un ja katra tāda kuģa jauda (kW), kuram dienas ir noņemtas, ir vienāda ar saņēmēja kuģa jaudu vai lielāka par to. Saņēmēju kuģu skaits nevar pārsniegt 10 % no kopējā attiecīgās dalībvalsts kuģu skaita, kā norādīts 1. punktā.

III PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLES LIMITI

1.

 Dalībvalstis zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu un kas zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, ar gruntī nostiprinātām āķu rindām, āķu jedām, izņemot dreifējošas āķu jedas, rokas āķu rindas un džiga aprīkojumu, piešķir līdz:

a)

163 dienām ārpus ostas 22.–24. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. līdz 30. aprīlim, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu; un

b)

160 dienām ārpus ostas 25.–28. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. jūlija līdz 31. augustam, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2.

 Maksimālais dienu ārpus ostas skaits gadā, kurās kuģis drīkst atrasties abos 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos apgabalos, zvejojot ar zvejas rīkiem, kas minēti 1. punktā, nedrīkst pārsniegt maksimālo dienu ārpus ostas skaitu, kas noteikts zvejai kādā no abiem minētajiem apgabaliem.

3.

 Atkāpjoties no 1. un 2. punkta un ja tas vajadzīgs efektīvai zvejas iespēju pārvaldībai, dalībvalstis var piešķirt kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, papildu dienas ārpus ostas, ja vienlīdzīgs dienu ārpus ostas skaits ir noņemts citiem kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, uz kuriem attiecas piepūles ierobežojumi tajā pašā apgabalā, un ja katra tāda kuģa jauda (kW), kuram dienas ir noņemtas, ir vienāda ar saņēmēja kuģa jaudu vai lielāka par to. Saņēmēju kuģu skaits nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā attiecīgās dalībvalsts kuģu skaita, kā norādīts 1. punktā.”