|
28.10.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 281/7 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1086/2011
(2011. gada 27. oktobris),
ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003 un I pielikumu Komisijas Regulā (EK) Nr. 2073/2005 attiecībā uz salmonellām svaigā mājputnu gaļā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu īpašu zoonozes izraisītāju kontroli (1) un jo īpaši tās 5. panta 6. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2) un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 2160/2003 mērķis ir nodrošināt, lai tiktu veikti pienācīgi un iedarbīgi pasākumi salmonellu un citu zoonozes izraisītāju noteikšanai un kontrolei visos atbilstošos ražošanas, pārstrādes un realizācijas posmos, lai mazinātu to izplatību un apdraudējumu sabiedrības veselībai. Minētajā regulā cita starpā paredzēts noteikt uzdevumus ar mērķi samazināt konkrētu zoonožu izplatību dzīvnieku populācijās un pieņemt noteikumus par atsevišķu dzīvnieku un to produktu tirdzniecību Savienībā un importu no trešām valstīm. |
|
(2) |
Komisijas 2007. gada 12. jūnija Regulā (EK) Nr. 646/2007, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par Kopienas mērķi samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium izplatību broileriem un atceļ Regulu (EK) Nr. 1091/2005 (3), ir izklāstīti Savienības mērķi minēto divu salmonellu serotipu samazināšanai broileros. Minētajā regulā nospraustais mērķis ir panākt, lai līdz 2011. gada 31. decembrim tādu broileru saimju īpatsvars, kuras joprojām ir Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium pozitīvas, būtu 1 % vai mazāk. |
|
(3) |
Komisijas 2008. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 584/2008, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Kopienas uzdevumu samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium izplatību tītariem (4), ir izklāstīti Savienības mērķi minēto divu salmonellu serotipu samazināšanai tītaru saimēs. Minētajā regulā nospraustais mērķis ir panākt, lai līdz 2012. gada 31. decembrim tādu gaļas tītaru saimju īpatsvars, kuras joprojām ir Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium pozitīvas, būtu 1 % vai mazāk. |
|
(4) |
Regulas (EK) Nr. 2160/2003 II pielikumā ir izklāstīti konkrēti pasākumi, kas jāveic tās I pielikumā uzskaitīto zoonožu un zoonozes izraisītāju kontrolei. Konkrēti Regulas (EK) Nr. 2160/2003 II pielikuma E daļas 1. punktā paredzēts, ka no 2010. gada 12. decembra atsevišķu svaigu mājputnu gaļu, kas iegūta no regulas I pielikumā uzskaitītajiem dzīvniekiem, drīkst laist tirgū lietošanai pārtikā tikai tad, ja tā atbilst norādītajam kritērijam, proti, “Salmonella – nav atrasta 25 gramos produkta”. Minētajā regulā paredzēti arī sīki izstrādāti noteikumi minētā kritērija īstenošanai, t. i., noteikumi ar norādēm par paraugu ņemšanu un analīzes metodēm. |
|
(5) |
Attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu ir jāievieš noteikumi, lai panāktu, ka sīki izstrādātie noteikumi attiecībā uz salmonellu kritēriju mājputnu gaļā nodrošina pienācīgu apliecinājumu par to, ka šajā gaļā nav attiecīgo salmonellu, un ka saskaņoto noteikumu piemērošanas rezultātā veidojas godīga konkurence un noteikumi par laišanu tirgū ir līdzīgi. |
|
(6) |
Komisijas 2005. gada 15. novembra Regulā (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (5) noteikti mikrobioloģiskie kritēriji dažiem mikroorganismiem un izpildes noteikumi, kas ir jāievēro pārtikas nozares uzņēmumiem, kuri īsteno Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantā minētos vispārīgos un specifiskos higiēnas pasākumus. |
|
(7) |
Savienības tiesību aktu konsekvences labad ir lietderīgi grozīt konkrētās prasības attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 2160/2003 II pielikuma E daļā, un ieviest sīki izstrādātus paredzētā kritērija noteikumus Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikumā. |
|
(8) |
Informācija par salmonellu sastopamību attiecīgi broileru saimēs, tītaru saimēs un broileru liemeņos tika savākta saskaņā ar Komisijas 2005. gada 1. septembra Lēmumu 2005/636/EK par Kopienas finansiālo līdzdalību dalībvalstīs plānotā bāzlīnijas pētījumā attiecībā uz Salmonella spp. izplatību Gallus gallus broileru saimēs (6), Komisijas 2006. gada 29. septembra Lēmumu 2006/662/EK par Kopienas finansējumu dalībvalstīs plānotā pamatpētījumā par salmonellu izplatību tītaru saimēs (7) un Komisijas 2007. gada 19. jūlija Lēmumu 2007/516/EK par Kopienas finansiālo atbalstu dalībvalstīs plānotam pētījumam attiecībā uz Campylobacter spp. izplatību broileru saimēs un to antimikrobiālo rezistenci un Campylobacter spp. un Salmonella spp. izplatību broileru liemeņos (8). Šo apsekojumu rezultāti un provizoriskie rezultāti par pirmo gadu (2009. g.), kad īstenotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2160/2003 ieviestās valsts programmas salmonellu kontrolei broileros, liecina, ka salmonellas joprojām ir izplatītas broileru un tītaru saimēs (9). Turklāt valsts programmas salmonellu kontrolei tītaros saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2160/2003 kļuva obligātas tikai, sākot ar 2010. gadu. Pirms apliecināts, ka salmonellu izplatība broileru un tītaru saimēs būtiski mazinājusies, kritērija piemērošana visiem salmonellu serotipiem var radīt nesamērīgu ekonomisku ietekmi nozarē. Tāpēc jāgroza Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļa. |
|
(9) |
Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes Kopienas kopsavilkuma ziņojumu par zoonožu, zoonožu ierosinātāju un pārtikas izraisītu infekciju uzliesmojumu tendencēm un avotiem Eiropas Savienībā 2008. gadā (10) aptuveni 80 % no cilvēku saslimšanas gadījumiem ar salmonelozi, līdzīgi kā iepriekšējos gados, izraisīja Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium. Mājputnu gaļa joprojām ir būtisks cilvēku salmonelozes avots. |
|
(10) |
Nosakot kritēriju attiecībā uz Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium, veidotos vislabākais līdzsvars starp mājputnu gaļas patēriņa izraisītās cilvēku salmonelozes mazināšanu un minētā kritērija piemērošanas ekonomiskajām sekām. Vienlaikus tas rosinātu pārtikas nozares uzņēmumus veikt pasākumus mājputnu ražošanas agrākos posmos, lai tādējādi mazinātu visu sabiedrības veselībai bīstamo salmonellu serotipu izplatību. Mērķtiecīga pievēršanās minēto divu serotipu apkarošanai būtu arī saskaņota ar Savienības mērķiem, kas noteikti attiecībā uz mājputnu primāro ražošanu. |
|
(11) |
Citu salmonellu paraugu ņemšanas plāni saistībā ar pārtikas nekaitīguma kritēriju ir noteikti Regulā (EK) Nr. 2073/2005. Konstatēts, ka to lietošana ir praktiska pārtikas nozares uzņēmumiem, tāpēc ir lietderīgi tos izmantot arī svaigas mājputnu gaļas paraugu ņemšanai. |
|
(12) |
Starptautiskais standarts EN/ISO 6579 ir horizontālā metode Salmonella spp. noteikšanai pārtikā un dzīvnieku barībā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikumā noteikts, ka minētais standarts ir visu salmonellu kritēriju atsauces metode. Tāpēc tā jāievieš arī kā atsauces metode svaigas mājputnu gaļas kritērijam, neskarot minētajā regulā paredzētos alternatīvu metožu izmantošanas noteikumus. Eiropas Savienības salmonellu references laboratorija iesaka kā atsauces metodi serotipu noteikšanai izmantot White-Kaufmann-Le Minor shēmu. |
|
(13) |
Salmonella typhimurium monofāziskie celmi strauji kļuvuši par vienu no visbiežāk sastopamajiem salmonellu serotipiem vairākās dzīvnieku sugās un no cilvēkiem iegūtos klīniskos izolātos. Saskaņā ar zinātnisko atzinumu par “Salmonella typhimurium līdzīgu celmu” radītā sabiedrības veselības apdraudējuma uzraudzību un novērtējumu (11) Salmonella typhimurium monofāziskie celmi ar antigēnu formulu 1,4,[5],12:i:- tiek uzskatīti par Salmonella typhimurium variantiem, un pieejamā informācija liecina, ka tie rada sabiedrības veselības apdraudējumu, kas pielīdzināms citu Salmonella typhimurium celmu radītajiem riskiem Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka noteikumi, kas attiecas uz Salmonella typhimurium, ir piemērojami arī minētajiem monofāziskajiem celmiem. |
|
(14) |
Regulā (EK) Nr. 2073/2005 noteikts procesa higiēnas kritērijs attiecībā uz salmonellām no broileriem un tītariem iegūtos mājputnu liemeņos pēc atdzesēšanas kautuvē. Procesa higiēnas kritērija mērķis ir kontrolēt mājputnu liemeņu fekālo piesārņojumu, ja tie iegūti no inficētām saimēm vai savstarpēja inficēšanās notikusi kautuvē. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2073/2005 10. pantu kritērijus un apstākļus attiecībā uz salmonellu sastopamību mājputnu liemeņos pārskata, ņemot vērā konstatētās izmaiņas salmonellu sastopamībā. Regulā (EK) Nr. 646/2007 noteiktie Savienības mērķi attiecībā uz broileru saimēm un Regulā (EK) Nr. 584/2008 noteiktie mērķi attiecībā uz tītariem ir jāīsteno attiecīgi līdz 2011. gada un 2012. gada beigām, tāpēc ir jāsamazina atļautais tādu paraugu vienību skaits, kuras pārsniedz noteikto robežvērtību. Tāpēc attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 2. nodaļa. |
|
(15) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2160/2003 un (EK) Nr. 2073/2005. |
|
(16) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebildusi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 2160/2003 II pielikuma E daļas 1. punktu aizstāj ar šādu:
|
“1. |
No 2011. gada 1. decembra svaiga mājputnu gaļa, kas iegūta no I pielikumā uzskaitītajām dzīvnieku populācijām, jāatbilst Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (12) I pielikuma 1. nodaļas 1.28. rindā izklāstītajam attiecīgajam mikrobioloģiskajam kritērijam. |
2. pants
Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2011. gada 1. decembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2011. gada 27. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.
(2) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.
(3) OV L 151, 13.6.2007., 21. lpp.
(4) OV L 162, 21.6.2008., 3. lpp.
(5) OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.
(6) OV L 228, 3.9.2005., 14. lpp.
(7) OV L 272, 3.10.2006., 22. lpp.
(8) OV L 190, 21.7.2007., 25. lpp.
(9) www.efsa.europa.eu.
(10) The EFSA Journal (2010. g.); 8(1): 1496.
(11) The EFSA Journal (2010. g.); 8(10): 1826.
(12) OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.”
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikumu groza šādi:
|
1) |
pielikuma 1. nodaļā iekļauj šādu 1.28. rindu un attiecīgi 20. un 21. zemsvītras piezīmi:
|
|
2) |
pielikuma 2. nodaļā 2.15. rindu aizstāj ar šādu un iekļauj attiecīgo 10. zemsvītras piezīmi:
|
|
3) |
pielikuma 3. nodaļas 3.2. punktu aizstāj ar šādu: “3.2. Bakterioloģisko paraugu ņemšana kautuvēs un telpās, kur ražo malto gaļu, gaļas izstrādājumus, mehāniski atkaulotu gaļu vai svaigu gaļu
Destruktīvas un nedestruktīvas paraugu ņemšanas metodes, paraugu ņemšanas vietu izvēle, kā arī piemērojamie paraugu uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumi ir izklāstīti ISO 17604 standartā. Katrā paraugu ņemšanas kārtā paraugus ņem no pieciem brīvi izvēlētiem liemeņiem. Paraugu ņemšanas vietas jāizvēlas, ņemot vērā katrā kautuvē izmantoto kaušanas metodi. Lai noteiktu Enterobacteriaceae un aerobo koloniju skaitu, paraugus ņem četrās katra liemeņa vietās. Izmantojot destruktīvo metodi ir jāiegūst četru audu paraugi, kas kopā atbilst 20 cm2. Ja šim nolūkam izmanto nedestruktīvu metodi, paraugu ņemšanas virsmai katrā parauga ņemšanas vietā ir jābūt vismaz 100 cm2 (50 cm2 mazo atgremotāju liemeņiem). Ņemot paraugus salmonellu testiem, jāizmanto abrazīvā sūkļa paraugu ņemšanas metode. Izvēlas virsmas, kuras, visticamāk, ir piesārņotas. Kopējā parauga ņemšanas virsma ir vismaz 400 cm2. Ja paraugus ņem no dažādām paraugu ņemšanas vietām uz liemeņa, šie paraugi pirms testēšanas jāapvieno.
Salmonellu testiem kautuves ņem paraugus no veseliem mājputnu liemeņiem ar kakla ādu. Citi uzņēmumi, kas pārstrādā svaigu mājputnu gaļu, ņem paraugus salmonellu testiem, dodot priekšroku veseliem mājputnu liemeņiem ar kakla ādu, ja tādi ir pieejami, taču pārliecinoties, ka paraugā iekļautas arī vistu daļas ar ādu un/vai vistu daļas bez ādas, vai tikai ar nelielu ādas daudzumu, un šo izvēli izdara, pamatojoties uz risku. Kautuves paraugu ņemšanas plānā iekļauj mājputnu liemeņus no saimēm, kuru statuss attiecība uz salmonellām nav zināms vai par kurām zināms, ka to statuss ir pozitīvs attiecībā uz Salmonella enteritidis vai Salmonella typhimurium. Pārbaudot 2. nodaļas 2.1.5. rindā paredzēto procesa higiēnas kritēriju mājputnu liemeņiem kautuvēs, katrā paraugu ņemšanas kārtā paraugus ņem no vismaz 15 brīvi izvēlētu atdzesētu mājputnu liemeņu kakla ādas. No katra mājputnu liemeņa jāpaņem apmēram 10 g smags kakla ādas gabals. Katru reizi pirms pārbaudes ir jāapvieno vienas izcelsmes saimes trīs mājputnu liemeņu kakla ādas gabali, lai iegūtu 5 × 25 g gala paraugu. Šos paraugus izmanto arī, lai pārbaudītu atbilstību 1. nodaļas 1.28. rindā noteiktajam pārtikas nekaitīguma kritērijam. Svaigas mājputnu gaļas, kas nav mājputnu liemeņi, salmonellu testiem ņem piecus vismaz 25 g lielus paraugus no vienas partijas. Paraugos, kas ņemti no vistu daļām ar ādu, ietilpst āda un plāna virsmas muskuļa kārta, ja ādas daudzums nav pietiekams, lai veidotu parauga vienību. Paraugos, kas ņemti no vistu daļām bez ādas vai ar nelielu ādas daudzumu, ietilpst plāna virsmas muskuļu kārta vai kārtas, kas pievienotas jebkurai pieejamai ādas daļai, lai veidotu pietiekami lielu parauga vienību. Gaļas paraugus ņem tā, lai tiktu iekļauts pēc iespējas daudz gaļas virsmas.
Sīkākas liemeņu paraugu ņemšanas vadlīnijas, īpaši attiecībā uz paraugu ņemšanas vietām, var iekļaut Regulas (EK) Nr. 852/2004 7. pantā minētajos labas prakses norādījumos.
Pārtikas nozares uzņēmumi, kas ir kautuves vai uzņēmumi, kas ražo malto gaļu, gaļas izstrādājumus, mehāniski atkaulotu gaļu vai svaigu mājputnu gaļu, ņem paraugus mikrobioloģiskajai analīzei vismaz reizi nedēļā. Paraugu ņemšanas diena jāmaina katru nedēļu, lai nodrošinātu, ka pārbaudes ir veiktas katrā nedēļas dienā. Maltās gaļas un gaļas izstrādājumu paraugu ņemšanu, lai noteiktu E. coli un aerobo koloniju skaitu, kā arī liemeņu paraugu ņemšanu, lai noteiktu Enterobacteriaceae un aerobo koloniju skaitu, var samazināt līdz vienai reizei divās nedēļās, ja sešās secīgās nedēļās ir iegūti apmierinoši rezultāti. Maltās gaļas, gaļas izstrādājumu, liemeņu un svaigas mājputnu gaļas paraugu ņemšanu salmonellu testiem var samazināt līdz vienai reizei divās nedēļās, ja 30 secīgās nedēļās iegūti apmierinoši rezultāti. Paraugu ņemšanas biežumu salmonellu testiem var samazināt, ja ir valsts vai reģionāla salmonellu kontroles programma un ja šajā programmā paredzētas pārbaudes, kas aizstāj šajā punktā minēto paraugu ņemšanu. Parauga ņemšanas biežumu var samazināt vēl vairāk, ja valsts vai reģionālā salmonellu kontroles programmā konstatēts, ka kautuves iepirktajiem dzīvniekiem salmonellas ir reti sastopamas. Tomēr, ja to attaisno riska analīze un apstiprina kompetentā iestāde, mazās kautuves un uzņēmumi, kas malto gaļu, gaļas izstrādājumus un svaigu mājputnu gaļu ražo nelielos daudzumos, var tikt atbrīvoti no pienākuma ņemt paraugus saskaņā ar šīm shēmām.” |
(1) Šo kritēriju piemēro svaigai gaļai, kas iegūta no Gallus gallus vaislas saimēm, dējējvistām, broileriem un vaislas un gaļas tītaru saimēm.
(2) Attiecībā uz monofāzisko Salmonella typhimurium iekļauts ir tikai 1,4,[5],12:i:-.”;
(3) Ja tiek konstatēta Salmonella spp., izolātiem veic arī serotipu noteikšanu attiecībā uz Salmonella typhimurium un Salmonella enteritidis, lai pārbaudītu atbilstību 1. nodaļas 1.28. rindā izklāstītajam mikrobioloģiskajam kritērijam.”;