(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1175/2005 (2) Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes bārija karbonāta importam. Konkrētā galīgā maksājuma likme ir robežās no EUR 6,3 līdz EUR 56,4 par tonnu.

(2)

Pēc 2010. gada martā publicētā paziņojuma par ĶTR izcelsmes bārija karbonāta importam piemērojamo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3) Komisija 2010. gada 19. aprīlī saņēma pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(3)

Termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumu iesniedza Solvay & CPC Barium Strontium GmbH & Co. KG (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir vienīgais bārija karbonāta ražotājs Eiropas Savienībā un pārstāv 100 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pieprasījumu pamatoja ar apgalvojumu, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam sāktu termiņa beigu pārskatīšanu, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par šīs pārskatīšanas sākšanu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(5)

Izmeklēšana par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību ietvēra laikposmu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(6)

Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude ietvēra laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(7)

Par pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, ĶTR ražotājiem eksportētājiem, importētājiem/tirgotājiem, zināmajiem iesaistītajiem lietotājiem no Savienības un to apvienībām, ražotājiem analogajā valstī, kā arī ĶTR iestādēm.

(8)

Ieinteresētajām personām Komisija deva iespēju arī rakstiski paziņot savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(9)

Ņemot vērā pieprasījumā minēto Ķīnas ražotāju eksportētāju lielo skaitu, paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēta pārbaude izlases veidā, lai noteiktu, vai veikts dempings un kāda ir tā turpināšanās iespējamība.

(10)

Lai Komisija varētu izlemt, vai nepieciešama izlases veida pārbaude, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, visus zināmos importētājus aicināja pieteikties Komisijā un atbilstoši paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu laika posmā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam.

(11)

Komisija saņēma atbildi tikai no trim uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām ĶTR un tādēļ nolēma, ka attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nav nepieciešams veikt izlases veida pārbaudi.

(12)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visām zināmajām iesaistītajām personām un personām, kuras bija to pieprasījušas, paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(13)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieteikumu iesniegušā Savienības ražotāja un ar to saistītā aģenta, deviņiem lietotājiem, četriem importētājiem, diviem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un diviem ražotājiem no iespējamajām analogajām valstīm. Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas pieteicās pārbaudei izlases veidā, nolēma turpmāk procedūrā nesadarboties.

(14)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību un aizstāvētu Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(15)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, kuru vērtēja iepriekšējā izmeklēšanā, un to definē šādi: ĶTR izcelsmes bārija karbonāts, kurā stroncija saturs pārsniedz 0,07 % svara un sēra saturs pārsniedz 0,0015 % svara, kurš ir pulvera, presētu granulu vai kalcinētu granulu formā un kurš atbilst KN kodam ex 2836 60 00 .

(16)

Bārija karbonātu izmanto galvenokārt ķieģeļu un flīžu ražošanas nozarē, keramikas nozarē un ferīta ražošanā. Agrāk to izmantoja katodstaru lampu (CRT) ražošanā, bet Savienībā to vairs nedara, jo šīs lampas aizstātas ar šķidro kristālu un plazmas ekrāniem.

(17)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, šajā izmeklēšanā atklāja, ka ĶTR ražotajam un uz Savienību eksportētajam bārija karbonātam, kā arī bārija karbonātam, ko ražo un pārdod analogās valsts (Indijas) iekšējā tirgū, un tam, ko pieteikumu iesniedzējs ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas galvenās fizikālās un ķīmiskās īpašības un vienāds galvenais izmantošanas veids.

(18)

Tādēļ šie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pasākumu izbeigšanas dēļ dempings varētu turpināties.

(20)

No 16 zināmajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ar kuriem sazinājās, sākot termiņa beigu pārskatīšanu, trīs pieteicās pārbaudei izlases veidā, bet tikai divi pilnībā sadarbojās ar Komisiju, atbildot uz visiem anketas jautājumiem.

(21)

Tā kā ĶTR ir pārejas ekonomika, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TER”), jānosaka, pamatojoties uz atbilstīgas tirgus ekonomikas trešās valsts (“analogās valsts”) cenām vai salikto vērtību.

(22)

Sākotnējā izmeklēšanā par analogo valsti tika izmantotas ASV, un šī valsts arī šajā izmeklēšanā tika piedāvāta normālās vērtības noteikšanai. Tomēr tika uzskatīts par nepieciešamu pārbaudīt, vai šī valsts joprojām ir piemērota minētās termiņa beigu pārskatīšanas vajadzībām. Visiem zināmajiem bārija karbonāta ražotājiem visā pasaulē, tostarp Brazīlijā, Indijā, Japānā un ASV, tika nosūtītas vēstules. Tika saņemtas divas atbildes, viena no ražotāja ASV un otra no ražotāja Indijā.

(23)

Rūpīgi izvērtējot tādus kritērijus kā kopējais ražošanas apjoms, ražotāju skaits, konkurence tirgū, kopējais importa apjoms, antidempinga maksājumi un muitas nodevas gan ASV, gan Indijas vietējā tirgū, tika nolemts par analogo valsti izvēlēties Indiju. Indija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu tika atzīta par piemērotāku izvēli nekā ASV lielāka tās tirgus apjoma, lielāka importa apjoma un spēcīgākas konkurences dēļ šā ražojuma vietējā tirgū. Piezīmes vai iebildumus par šo jautājumu neiesniedza neviena ieinteresētā persona. Tādēļ normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, pamatoja ar datiem, ko sniedza Indijas ražotājs.

(24)

Attiecībā uz uzņēmumu, kam sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts TER, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai bārija karbonāta kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū PIP neatkarīgiem klientiem bija reprezentatīvs, proti, vai šādas pārdošanas kopapjoms bija vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka šis pārdošanas apjoms nebija reprezentatīvs, tādēļ par normālo vērtību jāizmanto saliktā vērtība. Noteiktās normālās vērtības pamatā bija kopējās ražošanas izmaksas plus uzņēmuma pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņa, kas gūta vietējā tirgū, pārdodot līdzīgu ražojumu parastā tirdzniecības apritē.

(25)

Attiecībā uz uzņēmumu, kam sākotnējā izmeklēšanā nebija piešķirts TER, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz informāciju, ko saņēma no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās.

(26)

Vispirms tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, t. i., vai tas veido 5 % vai vairāk procentu no tā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma, kas tiek eksportēts uz Savienību. Tā Indijas ražotāja pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, kurš sadarbojās, PIP laikā tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu.

(27)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To veica, nosakot PIP laikā Indijas tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem. Tā kā PIP laikā nebija līdzīgā ražojuma rentablas pārdošanas, par normālo vērtību bija jāizmanto saliktā vērtība. Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz ražotāja kopējām ražošanas izmaksām, tām pieskaitot samērīgas PVA izmaksas un samērīgu peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. PVA izmaksas un peļņa, ko pieskaitīja izmantotā līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām, atbilda izmaksām, ko izmantoja sākotnējā izmeklēšanā, un veidoja 10,6 % PVA izmaksām un 7,2 % peļņai. Netika sniegta nekāda informācija, kas liecinātu, ka šādas summas nebūtu samērīgas vai ka šādi noteiktā peļņas summa pārsniegtu peļņu, ko parasti gūst citi eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tajā pašā vispārīgajā kategorijā ietilpstošās preces izcelsmes valsts iekšējā tirgū.

(28)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, visu pārdošanu eksportam uz Savienību veica tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, un tādēļ eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām cenām.

(29)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, izmantojot ražotāja noteiktās cenas.

(30)

Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzināšanu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pienācīga uzmanība, izdarot attiecīgas korekcijas, tika pievērsta dažām atšķirībām transporta un apdrošināšanas izmaksās, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī.

(32)

Attiecībā uz uzņēmumu, kam sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts TER, šāds salīdzinājums parādīja, ka šis uzņēmums turpina dempingu pat vēl augstākā līmenī.

(33)

Attiecībā uz uzņēmumu, kam sākotnējā izmeklēšanā nebija piešķirts TER, šāds salīdzinājums, kas tika veikts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, parādīja būtisku dempingu. Šis uzņēmums pārstāv 98 % no eksporta, uz kuru attiecas atlikusī maksājuma likme, un pārējie 2 % no ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās procedūrā, nevar ietekmēt konstatēto dempinga starpību. Turklāt, tā kā tie nesadarbojās, tiek uzskatīts, ka to veiktais dempings nevar būt zemākā līmenī kā uzņēmumam, kas sadarbojās.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai ir iespējams, ka, pasākumus atceļot, dempings turpināsies.

(35)

Saistībā ar dempinga turpināšanās iespējamību tika pārbaudīta ražošanas apjoma un ražošanas jaudas attīstība ĶTR, kā arī eksporta pārdošanas apjomu uz Savienību un citu trešo valstu tirgiem iespējamā attīstība.

(36)

Saskaņā ar sūdzību ĶTR ir lielākā bārija karbonāta ražotāja pasaulē. Turklāt ĶTR ir arī lielākā barīta ražotāja, kas ir galvenā izejviela attiecīgā ražojuma ražošanai. Tikai diviem uzņēmumiem, kas sadarbojās, ražošanas jauda ir 331 000 t gadā, kas apmēram trīskārt pārsniedz Savienības patēriņu PIP. Turklāt šiem diviem uzņēmumiem kopējā neizmantotā jauda ir 34 000 t, ar ko pietiek, lai apmierinātu pusi no Savienības patēriņa.

(37)

Trijās no pasaules lielajām bārija karbonāta ražotājām valstīm (ASV, Indijā un Brazīlijā) pašlaik ieviesti antidempinga pasākumi attiecīgā ražojuma importam no Ķīnas. Var secināt, ka, ņemot vērā ievērojamo neizmantoto ražošanas jaudu ĶTR un tās dempinga praksi vairākās valstīs, gadījumā, ja antidempinga pasākumus atceltu, uz Savienības tirgu tiktu sūtīti papildu apjomi.

(38)

Tas, ka, neraugoties uz antidempinga pasākumiem attiecībā uz Ķīnas importu, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir izdevies PIP laikā uz Savienību eksportēt ievērojamus apjomus (par vidējo cenu EUR 251 par tonnu) un palielināt savu tirgus daļu Savienībā, liecina par pastāvīgu Ķīnas eksportētāju interesi par Savienības tirgu.

(39)

Pamatojoties uz Ķīnas muitas statistiku, ir pilnīgi skaidrs, ka Savienības tirgus ir īpaši pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, jo augstākās eksporta cenas (lai arī dempinga cenas) tie ir sasnieguši, eksportējot uz Savienību. Saskaņā ar Ķīnas muitas statistiku PIP vidējā pārdošanas cena Savienības tirgū bija USD 269 FOB, turpretī vidējā eksporta cena uz Indiju bija USD 220.

(40)

Ķīnas eksporta statistika rāda, ka, par spīti tam, ka ir izzudusi galvenā bārija karbonāta izmantošanas joma (katodstaru lampu ražošana), Ķīnas eksports visā pasaulē ir palielinājies no 130 000 t 2009. gadā līdz 158 000 t 2010. gadā.

(41)

Ja atceltu pasākumus, sagaidāms, ka, ņemot vērā milzīgo neizmantoto ražošanas jaudu ĶTR, Ķīnas eksports, visticamāk, tiktu virzīts uz Savienību. Šo secinājumu pamato arī tas, ka pasaulē lielākos tirgus – kā ASV, Indiju un Brazīliju – aizsargā ar lieliem antidempinga maksājumiem.

(42)

Šā importa cenas, domājams, joprojām būtu dempinga cenas, jo nav nekādu pazīmju, ka eksportētāji mainītu savu cenas noteikšanas politiku, ja pasākumus atceltu.

(43)

Tādēļ tiek secināts, ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība.

(44)

Vienīgais ražotājs Savienībā, kas sadarbojās, veidoja 100 % no Savienības bārija karbonāta ražošanas apjoma PIP. Tādēļ uzskata, ka tas veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(45)

Savienības patēriņa apjoma pamatā ir kombinēts Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā un trešo valstu importa apjoms, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(46)

Pamatojoties uz to un kā redzams 1. tabulā, Savienības patēriņš attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, proti, par 38 %, kas galvenokārt skaidrojams ar katodstaru lampu ražošanas izbeigšanu Savienībā.

(47)

Attiecīgajā periodā ĶTR importa apjoms samazinājās par 36 %, savukārt patēriņš Savienībā samazinājās par 38 %. Neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, situācijā, kad patēriņš samazinās, Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par trim procentu punktiem.

(48)

Vidējās ĶTR importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 9 %. Lielākais cenu pieaugums notika no 2007. līdz 2008. gadam, bet 2009. gadā cenas kritās, un tad atkal palielinājās PIP laikā.

(49)

Savienības ražošanas nozares vidējā ražotāja cena tika salīdzināta ar Ķīnas CIF vidējām importa cenām līdz Savienības robežai. Minētās cenas tika iegūtas no Eurostat datiem, tajās iekļāva pēcimportēšanas izmaksas, muitas nodokļus un antidempinga maksājumus. Salīdzinājums liecināja, ka Ķīnas importa cenas PIP bija par 37,9 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka, neieviešot pasākumus, Ķīnas importa cenas būtu par 44,1 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(50)

Kopējais bārija karbonāta importa apjoms no trešām valstīm, kas nav ĶTR, bija nebūtisks un veidoja mazāk nekā 1 % no Savienības patēriņa attiecīgajā periodā.

(51)

Jānorāda, ka importa cenas no citām trešām valstīm PIP nebija zemākas par Savienības cenām.

(52)

Jānorāda, ka, tā kā Savienības ražošanas nozari veido tikai viens ražotājs, dati par ražošanu, ražošanas jaudu un tās izmantošanu bija jāsniedz indeksu veidā.

3. tabula

Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(53)

Savienības ražošanas nozares saražotā produkcija attiecīgajā periodā samazinājās par 53 %. Jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare kopš 2003. gada pielāgojusi savu ražošanas modeli, lai tas atbilstu jaunajai tirgus situācijai un katodstaru lampu ražošanas izbeigšanai Savienībā. Tādēļ ražošanas jauda samazinājās par vairāk nekā 50 %, jo aplūkojamo ražojumu tagad ražo uz vienām iekārtām pārmaiņus ar stroncija karbonātu.

(54)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā nemainījās. Jaudas izmantojums tādējādi mainījās līdzīgi ražošanas apjomam.

(55)

Attiecīgajā periodā krājumi samazinājās par 59 %. Šādu samazinājumu izraisīja pieprasījuma samazinājums un Savienības ražošanas nozares spēja pielāgoties jaunajai tirgus situācijai.

(56)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 41 %. Lielākais samazinājums notika 2009. gadā vispārējās ekonomikas lejupslīdes dēļ. Tādējādi Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās proporcionāli vairāk nekā Savienības patēriņš šajā periodā. Pārdošanas vērtība samazinājās mazāk būtiski nekā apjoms, jo Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt cenu līmeni attiecīgajā periodā, un vienības pārdošanas cena palielinājās par 23 %.

(57)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2009. gadā palielinājās par 5 %, bet pēc tam PIP laikā ievērojami samazinājās par 10 %. Tas norāda, ka tad, kad tirgū nenotiek izaugsme, Savienības ražošanas nozare nespēj saglabāt savu tirgus daļu.

(58)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība ievērojami samazinājās ekonomikas lejupslīdes un jaunās tirgus situācijas dēļ. Vidējā alga palielinājās par 13 % augstās inflācijas dēļ, kas tieši ietekmēja algu indeksāciju. Darba ražīgums šajā pašā periodā samazinājās par 18 % ražošanas apjoma samazinājuma dēļ, ko nevarēja kompensēt ar štatu samazināšanu.

(59)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par vairāk nekā 106 % ekonomikas lejupslīdes dēļ un katodstaru lampu ražošanas izbeigšanas dēļ, jo šie abi faktori ietekmēja pārdošanas apjomus un ražošanas izmaksas. Nozare visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem.

(60)

Ieguldījumu apjoms attiecīgajā periodā bija stabils. Savienības ražošanas nozares ieguldījumi tika norakstīti izdevumos tajā pašā gadā, kad tie tika veikti. Ienākumam no ieguldījumiem (peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumiem gada laikā) attiecīgajā periodā bija negatīva dinamika līdz ar rentabilitāti.

(61)

Izmeklēšanā netika gūti pierādījumi, ka Savienības ražošanas nozarei būtu vērā ņemamas grūtības piesaistīt kapitālu. Tomēr jānorāda, ka attiecīgajā periodā veiktie ieguldījumi bija nebūtiski.

(62)

Attiecīgajā periodā naudas plūsma ievērojami uzlabojās krājumu apjoma samazināšanas dēļ.

(63)

Gan dati, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, gan Eurostat dati liecināja, ka, lai gan spēkā bija pasākumi, dempings PIP laikā aizvien turpinājās pat augstākā līmenī, nekā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

(64)

Savienības ražošanas nozare nelabvēlīgajos ekonomiskajos apstākļos, ko noteica vispārējā ekonomikas lejupslīde un viena būtiska lietojuma izzušana, neatguvās no iepriekšējā dempinga, jo īpaši pārdošanas apjoma, pārdošanas cenas un rentabilitātes ziņā. Vēl jo vairāk, tika konstatēts, ka dempings turpinājās PIP laikā.

(65)

Savienības ražošanas nozares bārija karbonāta eksports attiecīgajā periodā samazinājās par 34 %. Savienības ražošanas nozare varēja eksportēt tikai nelielu apjomu, ņemot vērā Ķīnas eksporta nesaudzīgo konkurenci tirgos ārpus Savienības. Eksporta apjoma samazināšanos attiecīgajā periodā izskaidro arī ekonomikas lejupslīde.

(66)

Lai arī visi galvenie kaitējuma indikatori – kā pārdošanas apjoms, rentabilitāte, ražošanas apjoms, nodarbinātība un darba ražīgums – attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu attīstību, antidempinga pasākumiem bija pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares situāciju.

(67)

Runājot par Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, nelielā samazināšanās tendence liecina, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, patēriņa samazināšanās apstākļos Ķīnas eksports ne tikai izslēdza citas valstis no tirgus, bet arī ieguva tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(68)

Jāsecina, ka, ņemot vērā Savienības ražošanas nozari raksturojošo rādītāju negatīvo attīstību, uzskatāms, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā vēl arvien tika nodarīts būtisks kaitējums. Tādēļ tika pārbaudīts, vai kaitējums varētu turpināties, ja pasākumus ļautu atcelt.

(69)

Jāatgādina, ka patēriņš Savienības tirgū kopš sākotnējās izmeklēšanas ir būtiski samazinājies katodstaru lampu ražošanas izbeigšanas un ekonomikas lejupslīdes dēļ. Šādos apstākļos Ķīnas importa tirgus daļa ir palielinājusies par vairāk nekā 15 %, bet Savienības ražošanas nozares un trešo valstu importa tirgus daļa ir būtiski samazinājusies. Tas liecina, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem un sarūkošo patēriņu Savienībā, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija pastāvīga interese par Savienības tirgu un viņi spēja no tā izslēgt trešās valstis.

(70)

Jāatgādina arī, ka ĶTR ražotāji eksportētāji PIP laikā turpināja dempingu un Savienības ražošanas nozares cenu samazināšanu ļoti ievērojamā līmenī. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nav pamata uzskatīt, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji arī turpmāk neturpinās dempingu un Savienības ražošanas nozares cenu samazināšanu.

(71)

Izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem PIP laikā bija ievērojama neizmantotā jauda: aptuveni 280 000 tonnu. Tas atbilst vairāk nekā trīskāršam Savienības tirgus apjomam PIP. Lai gan prognozē pieprasījuma pieaugumu ĶTR, gaidāms, ka nākamajos gados saglabāsies ļoti liela neizmantotā jauda.

(72)

Savienības tirgus ir galvenais ĶTR eksporta mērķis. Citos lielākajos eksporta tirgos, piemēram, ASV un Indijā, ir spēkā ievērojami (5) antidempinga pasākumi, kas vērsti pret Ķīnas izcelsmes bārija karbonāts. Tādēļ šo valstu tirgi Ķīnas eksportam ir praktiski nepieejami. Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju interesi par Savienības tirgu, prognozē, ka, atceļot pasākumus, uz Savienības tirgu tiks virzīts ievērojams eksporta apjoms, radot spēcīgu kopēju cenas samazinošu ietekmi.

(73)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā, iespējams, ievērojami palielināsies imports no ĶTR uz Savienību par dempinga cenām, veicinot cenu lejupslīdi. Šāda situācija, iespējams, vidējā termiņā izraisītu Savienības ražošanas nozares izzušanu, jo, no vienas puses, samazināts pārdošanas apjoms neļautu Savienības ražošanas nozarei pietiekami samazināt nemainīgās izmaksas un, no otras puses, tā nespētu sasniegt pietiekami augstu cenu līmeni. Kaitējuma turpināšanos attiecīgajā periodā pastiprināja ekonomikas lejupslīde un būtiska lietojuma izzušana.

(74)

Kaut arī ĶTR importa cenas no PIP beigām līdz 2011. gada februārim palielinājās par 17,8 %, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena tajā pašā laikā palielinājās tikai par aptuveni 7 %, ĶTR importa cenas pēc PIP joprojām bija par vairāk nekā 15 % zemākas nekā Savienības cenas.

(75)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, novērtējot dažādo iesaistīto personu, proti, Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un lietotāju, intereses.

(76)

Tā kā pašreizējā izmeklēšana ir termiņa beigu pārskatīšana, tajā jāanalizē situācija, kurā antidempinga pasākumi jau ir spēkā, un jāizvērtē esošo antidempinga pasākumu iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz iesaistītajām personām.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību, pastāv pārliecinoši iemesli, pamatojoties uz kuriem varētu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Savienības interesēs ir neturpināt pasākumus.

(78)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare darbojas ļoti efektīvi. Tā samazināja štatus un mainīja ražošanas modeli, lai pielāgotos jaunajai tirgus situācijai un nodrošinātu rūpnīcas pastāvēšanu, kurā, kā norādīts 53. apsvērumā, pārmaiņus ražo bārija karbonātu un stroncija karbonātu. Kaut arī pasākumi neveicināja Savienības ražošanas nozares finansiālo atveseļošanos, tiem tomēr bija pozitīva ietekme uz tās finanšu situāciju. Faktiski, ja nebūtu spēkā šie pasākumi, Savienības tirgu, domājams, būtu pārplūdinājis zemas cenas ĶTR izcelsmes imports un Savienības ražošanas nozare būtu jāslēdz.

(79)

Kā minēts iepriekš, Savienības ražošanas nozares ražošanas modelis ir balstīts uz diviem savstarpēji saistītiem ražojumiem, t. i., lai samazinātu nemainīgās izmaksas, vajadzīgs pietiekams abu ražojumu pārdošanas apjoms. Ja pasākumus atļautu atcelt, paredzamais palielinātais importa apjoms par dempinga cenām izraisītu būtisku bārija karbonāta ražošanas darbības samazinājumu, kas savukārt samazinātu stroncija karbonāta ražošanas darbības rentabilitāti un galarezultātā varētu novest pie visas rūpnīcas slēgšanas.

(80)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares interesēs ir saglabāt pasākumus pret importu par dempinga cenām no ĶTR.

(81)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem. Tika saņemtas atbildes no četriem nesaistītajiem importētājiem. Divi no šiem importētājiem ražo suspensiju – šķīdumu, ko veido bārija karbonāts, piedevas un ūdens un kas paredzēts ķieģeļu ražošanai.

(82)

Importētāji norādīja, ka antidempinga maksājumu ieviešana izraisījusi cenu celšanos maksājumu ieviešanas laikā. Šajā sakarā jānorāda, ka šāda atšķirība vairs nav ievērojama, jo konstatēts, ka eksporta cenas uz Savienību, salīdzinot ar vidējo cenu visos tirgos ārpus Savienības, PIP laikā bija apmēram vienādas (6).

(83)

Importētāji arī norādīja, ka Savienības tirgū nav bārija karbonāta deficīta, kaut arī tiem kļūst arvien grūtāk iegūt bārija karbonātu no ĶTR pieaugošā vietējā pieprasījuma dēļ. Importa statistika tomēr neuzrāda attiecīgā ražojuma eksporta apjoma samazinājumu uz Savienību PIP laikā vai pēc tā. To apstiprina arī izmeklēšanas konstatējumi attiecībā uz neizmantoto jaudu 71. apsvērumā.

(84)

Tika arī konstatēts, ka spēkā esošie pasākumi nerada nekādu negatīvu ietekmi uz importētāju finanšu situāciju.

(85)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju finanšu situāciju un ka pasākumu saglabāšana neradīs nevēlamu ietekmi uz tiem.

(86)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visiem zināmajiem lietotājiem. Atbildes sniedza deviņi attiecīgā ražojuma lietotāji. Kā norādīts 16. apsvērumā, lielākie rūpnieciskie bārija karbonātalietotāji Savienībā darbojas ķieģeļu un flīžu ražošanas nozarē, keramikas nozarē un ferīta ražošanā.

(87)

Viens lietotājs iesniedza viedokli, ka pasākumu pastāvēšana vai turpināšanās nav lietotāju interesēs, tomēr tas nepamatoja šo pretenziju. Neviens cits lietotājs, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, nenorādīja, ka pasākumiem būtu ievērojama ietekme uz viņa uzņēmējdarbību un ka tie būtu jāatceļ.

(88)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināts, ka nepastāv pārliecinoši iemesli, kas neļautu pagarināt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(89)

Visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem ir plānots ieteikt pasākumu saglabāšanu. Pēc šā paziņojuma minētajām personām tika dots laiks izteikt apsvērumus un iesniegt prasības. Pēc informācijas izpaušanas netika saņemtas piezīmes.

(90)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes bārija karbonāta importu, kas ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 1175/2005, būtu jāsaglabā,